18.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 75/8

(1)

Padome 2001. gada 22. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (2) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu (“spēkā esošie pasākumi”) EUR 33,25 par tonnu amonija nitrāta importam, kuram atbilst KN kods 3102 30 90 un 3102 40 90 un kura izcelsme ir inter alia Ukrainā. Izmeklēšana, pēc kuras noteica šos spēkā esošos pasākumus, turpmāk tekstā saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome 2004. gada 17. maijā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (3) no antidempinga maksājumiem, kas piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 132/2001, atbrīvoja to attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko saražojuši uzņēmumi, kuru saistības ir pieņēmusi Komisija. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (4) saistības pieņēma uz sešiem mēnešiem, un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1996/2004 (5) šis laikposms tika pagarināts līdz 2005. gada 20. maijam. Šo saistību mērķis bija ņemt vērā konkrētas sekas, ko 2004. gada 1. maijā radīja Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 pēc starpposma pārbaudes, kurās aplūkoja tikai attiecīgā ražojuma definīciju, Padome nolēma, ka jāpārskata ražojuma definīcija un jāpiemēro spēkā esošie pasākumi šim ražojumam arī tad, ja tas ir citu mēslošanas līdzekļu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un uzturvielām.

(4)

Padome pēc 2006. gada janvārī sāktās termiņa beigu pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 442/2007 (6) uz diviem gadiem šos pasākumus atjaunoja pašreizējā apmērā. Pasākumi ir īpašu maksājumu veidā.

(5)

Pieprasījumu par daļēju termiņa vidusposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs Open Joint Stock Company (OJSC) Azot Cherkassy (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījumā dempings tiek pārbaudīts tikai tiktāl, ciktāl skarts pieprasījuma iesniedzējs.

(6)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu iesniedzējs pieprasījumā norādīja, ka ir mainījušies ar dempingu saistītie apstākļi, pamatojoties uz kuriem ieviesa spēkā esošos pasākumus, un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka, salīdzinot normālo vērtību, kas balstīta uz tā pašizmaksām vai cenām iekšējā tirgū, un eksporta cenas uz Kopienu, varētu konstatēt, ka dempinga apmērs ievērojami nokrities zem spēkā esošo pasākumu līmeņa. Tāpēc tas norādīja, ka, lai turpmāk neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešams piemērot pasākumus pašreizējā līmenī.

(7)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, konstatēja, ka pieprasījumā ir pietiekami daudz sākotnējo pierādījumu, un ar paziņojumu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7), 2006. gada 19. decembrī informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(8)

Pārskatīšanas darbības jomā bija tikai dempinga pārbaude attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju. Izmeklēšana attiecībā uz dempingu aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(9)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražotāju asociācijai par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausītu.

(10)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(11)

Komisija, lai iegūtu informāciju, ko uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, nosūtīja anketas pieprasījuma iesniedzējam un tam noteiktajā termiņā saņēma atbildes.

(12)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Komisija veica pārbaudes apmeklējumus pieprasījuma iesniedzēja telpās Čerkasos.

(13)

Ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots ieteikt šo pārskatīšanu pārtraukt un saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus attiecīgā ražojuma importam, ko veicis pieprasījuma iesniedzējs, un deva iespēju izteikt komentārus. Saņemtie komentāri tika pienācīgi izskatīti un attiecīgā gadījumā ņemti vērā.

(14)

Attiecīgais ražojums, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ir Regulā (EK) Nr. 945/2005 minētais, proti, Ukrainas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuri atbilst KN kodam 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91 (turpmāk “AN”). AN ir lauksaimniecībā plaši izmantotie cietie slāpekļa mēslošanas līdzekļi. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes, un tā slāpekļa masa mikrogranulu vai granulu veidā pārsniedz 28 % no svara.

(15)

Šajā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās tas, kas jau bija konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, proti, ka AN ir plaša patēriņa prece un ka tā kvalitāte un fiziskās pamatīpašības ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts. AN, ko pieprasījuma iesniedzējs ražo un tirgo iekšējā tirgū Ukrainā un ko eksportē uz Kopienu, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un pamatā arī vienādi lietojumi. Tādēļ šie ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem. Šī pārskatīšana skāra tikai dempinga noteikšanu attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju, tāpēc netika izdarīti nekādi secinājumi par Kopienas rūpniecības nozares saražoto un Kopienas tirgū pārdoto ražojumu.

(16)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja kopējais pārdevumu apjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % vai vairāk no kopējā apjoma, ko pieprasījuma iesniedzējs pārdevis eksportam uz Kopienu. Izmeklēšanā noskaidroja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir pārdevis tikai viena veida AN un šā veida AN vietējā tirgū ir pārdots reprezentatīvos daudzumos.

(17)

Pēc tam, salīdzinot vietējo neto tirdzniecības cenu ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām, Komisija pārbaudīja to, vai var uzskatīt, ka AN pārdevumi iekšējā tirgū ir veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(18)

Novērtējot pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas, atklāja, ka gāzes izmaksas nav pienācīgi atspoguļotas pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā. Jāpiebilst, ka enerģijas izmaksas, piemēram, gāzes izmaksas, veido lielāko daļu no izgatavošanas izmaksām un ievērojamu daļu no kopējām ražošanas izmaksām.

(19)

Attiecībā uz gāzes izmaksām konstatēja, ka lielāko daļu gāzes, ko izmanto AN ražošanā, Ukraina importē no Krievijas. Šajā saistībā visi pieejamie dati liecina par to, ka Ukraina importē gāzi no Krievijas par cenām, kas ir daudz zemākas par tirgus cenām neregulētajos dabasgāzes tirgos. Izmeklēšanā atklājās, ka tās dabasgāzes cena, ko no Krievijas eksportē uz Kopienu, ir apmēram divreiz lielāka par vietējo gāzes cenu Ukrainā. Tāpēc, kā noteikts pamatregulas 2. panta 5. punktā, gāzes izmaksas, kas radušās pieprasījuma iesniedzējam, tika koriģētas, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta citos reprezentatīvos tirgos.

(20)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka nav pamata koriģēt iekšējā tirgus gāzes cenu, jo uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē ir pilnībā atspoguļotas izmaksas, kas saistītas ar līdzīgā ražojuma ražošanas procesu un pārdošanu izcelsmes valstī.

(21)

Tomēr, pārbaudot līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu, jānosaka, vai izmaksas, kas iegrāmatotas uzņēmuma grāmatvedības ierakstos, pienācīgi atspoguļo izmaksas, kas saistītas ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un tirdzniecību. Iepriekš 19. apsvērumā minēto iemeslu dēļ konstatēja, ka tā nav.

(22)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka tā normālās vērtības aprēķinu pamatā jābūt attiecīgā ražojuma pārdevumiem iekšējā tirgū, pieņemot, ka nav pamata uzskatīt, ka šie pārdevumi nebūtu veikti parastā tirdzniecības apritē. Šajā saistībā jāpiezīmē, ka, lai noteiktu to, vai pārdevumi iekšējā tirgū cenu ziņā bija veikti parastā tirdzniecības apritē, proti, vai tie bija rentabli, vispirms ir jānosaka, vai pieprasījuma iesniedzēja izmaksas ir ticams pamats saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. Tikai tad, kad noteiktas patiesās izmaksas, var izlemt, kādu metodiku izmantot normālās vērtības noteikšanai. Kā izklāstīts iepriekš 28. apsvērumā un turpmāk, vietējās neto pārdošanas cenas salīdzinājums ar koriģētajām ražošanas izmaksām PIP liecina, ka pārdevumi iekšējā tirgū netika veikti parastā tirdzniecības apritē, pieprasījuma iesniedzēja vietējās cenas nevarēja izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(23)

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka izmeklēšanas pamatā bija dati par PIP un ka secinājumos tādēļ nav ņemtas vērā izmaiņas pēc šā perioda, piemēram, nepārtraukts gāzes cenu pieaugums un mēslošanas līdzekļu vietējā patēriņa pieaugums Ukrainā. Šai saistībā jāatgādina, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu reprezentatīvu izmeklēšanas konstatējumu nolūkā jāizvēlas izmeklēšanas periods uzreiz pirms procedūras sākšanas, kas dempinga gadījumā parasti būtu vismaz seši mēneši. Jāatgādina arī tas, ka saskaņā ar parasto Kopienas praksi PIP attiecībā uz dempingu ilgst vienu gadu.

(24)

Pārbaudīja to, vai, nosakot pieprasījuma iesniedzēja dempinga starpību, bija jāņem vērā gāzes cenu izmaiņas Ukrainā pēc PIP. Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu informāciju par periodu pēc izmeklēšanas perioda parasti neņem vērā. Saskaņā ar Kopienas pastāvīgo praksi šo noteikumu saprot tā, ka rezultātus, kas attiecas uz periodu pēc izmeklēšanas perioda, var ņemt vērā tikai tad, ja tie ir nepārprotami, neapstrīdami un ilglaicīgi. Šajā saistībā, lai gan pēc PIP bija vērojams gāzes cenu pieaugums, nevarēja ar pietiekamu noteiktību konstatēt, ka šis cenu pieaugums patiesi būtu ilglaicīgs. Atklāja, ka pieejamā informācija par turpmākām gāzes cenu izmaiņām Ukrainā bija tikai prognozes, nevis pārbaudāma informācija par faktiskajām gāzes cenām. Saskaņā ar 6. panta 1. punktu informāciju un datus, kas neattiecas uz IP (vai PIP pārskatīšanas gadījumos – uz PIP), var izmantot vienīgi atsevišķos izņēmuma gadījumos. Neuzskatīja, ka minētā situācija attaisnotu tādu datu vai informācijas izmantošanu, kas neattiecas uz PIP. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs savus argumentus nepamatoja ar pierādījumiem, kas liecinātu, ka dati attiecībā uz periodu pēc PIP ir reprezentatīvāki nekā dati attiecībā uz PIP. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(25)

Attiecībā uz faktu, ka mēslošanas līdzekļu patēriņš Ukrainā pēc PIP palielinājās, pieprasījuma iesniedzējs nepaskaidroja un nepierādīja, cik lielā mērā šis fakts varētu ietekmēt konstatējumus, kas izdarīti, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar PIP. Tādējādi pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija nebija pietiekama, lai, uz to pamatojoties, varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus, nebija pieejama arī cita veida informācija, kas liecinātu par pieprasījuma iesniedzēja prasības pamatotību. Pieprasījuma iesniedzēja prasību noraidīja, jo jebkādiem secinājumiem nebūtu bijis pamata.

(26)

Koriģētā gāzes cena tika aprēķināta, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neietverot transporta izmaksas. Waidhaus – lielāko centru Krievijas gāzes pārdevumiem uz ES, kas ir Krievijas gāzes lielākais tirgus un kurā cenas pamatoti atspoguļo izmaksas, var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu pamatregulas 2. panta 5. punkta nozīmē.

(27)

Vēl pieprasījuma iesniedzējs iebilda, ka Ukraina gāzi iepērk ar tādiem pašiem tirgus nosacījumiem kā Kopiena un ka pieprasījuma iesniedzēja 2007. gadā maksātās cenas bija augstākas nekā gāzes cenas pie Ukrainas un Krievijas robežas tajā pašā periodā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas pamatotu tā prasību, un tādējādi nevarēja pierādīt, ka izpildīti 24. apsvērumā minētie nosacījumi, lai ņemtu vērā notikumus, kas attiecas uz periodu pēc PIP. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(28)

Neto pārdevumu cenu iekšējā tirgū salīdzinājums ar koriģētajām ražošanas izmaksām PIP liecina, ka pārdevumi iekšējā tirgū netika veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(29)

Tādēļ uzskatīja, ka vietējās cenas nav atbilstīgs pamats normālās vērtības noteikšanai, un bija jāizmanto cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu un 2. panta 6. punktu normālo vērtību aprēķināja, pieskaitot pieprasījuma iesniedzēja attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām samērīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA izmaksas) summu un samērīgu peļņu un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, kā minēts iepriekš 19. apsvērumā.

(30)

PVA izmaksas un peļņu nevarēja aprēķināt pēc pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem, jo pieprasījuma iesniedzējam nebija attiecīgā ražojuma reprezentatīvu pārdevumu iekšējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu nevarēja piemērot, jo izmeklēšanā ir iesaistīts tikai pieprasījuma iesniedzējs. Arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu nevarēja piemērot tādēļ, ka pieprasījuma iesniedzēja ražošanas izmaksas tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražošanai 19. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ arī būtu jākoriģē atbilstīgi gāzes izmaksām. Tādējādi SG&A izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(31)

Ziemeļamerikas tirgū, kurā bija liela vietējo un ārvalstu uzņēmumu konkurence, bija ievērojams pārdevumu iekšējā tirgū apjoms. Tika ņemta vērā publiski pieejamā informācija par galvenajiem uzņēmumiem mēslošanas līdzekļu nozarē. Ziemeļamerikas (ASV un Kanādas) ražotāju atbilstīgos datus atzina par piemērotākajiem izmeklēšanai, ņemot vērā plašo un ticamo publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem šajā reģionā. Tādēļ SG&A izmaksas un peļņa tika aprēķināta, ņemot vērā to trīs Ziemeļamerikas ražotāju vidējās svērtās SG&A izmaksas un peļņu, kas ir lielākie uzņēmumi slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozarē attiecībā uz tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas (slāpekļa mēslošanas līdzekļu) pārdevumu iekšējā tirgū. Šie trīs ražotāji tika uzskatīti par slāpekļa mēslošanas līdzekļu nozares reprezentatīviem pārstāvjiem, un attiecīgi to SG&A izmaksas un peļņa – par šīs nozares veiksmīgo uzņēmumu raksturīgiem rādītājiem. Jāpiebilst, ka nebija liecību par to, ka šādi aprēķinātā peļņa pārsniegtu citu Ukrainas ražotāju gūto peļņu, ja tie pārdotu tos pašus vispārīgās kategorijas ražojumus iekšējā tirgū.

(32)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ir būtiskas atšķirības starp tirgus situāciju Ziemeļamerikā un Ukrainā. Tomēr pieprasījuma iesniedzējs nevarēja paskaidrot šo atšķirību iemeslus un pamatot savus apgalvojumus. Turklāt tas nevarēja ierosināt citu pienācīgu aprēķina pamatu, tādēļ šis arguments bija jānoraida.

(33)

Attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, tādēļ eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

(34)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz EXW cenu un vienādā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīgi ņēma vērā atšķirības, kuras ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi korekcijas, kas bija pamatotas ar pārbaudītiem pierādījumiem, attiecīgā gadījumā veica, ievērojot izmaksu atšķirības saistībā ar pārvadāšanu, pārkraušanu, iekraušanu un papildu izmaksām.

(35)

Pēc informācijas nodošanas atklātībai Kopienas ražotāju asociācija iebilda, ka dzelzceļa tarifi Ukrainā, kas attiecas arī uz attiecīgā ražojuma transportēšanu, kad to eksportē uz Kopienu, bija mākslīgi pazemināti un tādēļ tie bija jākoriģē. Tomēr izmeklēšanā netika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja dokumentācijā būtu neatbilstīgi atspoguļotas pārvadājumu izmaksas Ukrainā. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(36)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(37)

Salīdzinājums liecināja, ka dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 38,2 %.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu analizēja to, vai apstākļi attiecībā uz dempingu ir ievērojami mainījušies un vai to izmaiņas uzskatāmas par ilglaicīgām.

(39)

Šajā saistībā minēja to, ka dempinga starpība, ko pašlaik piemēro pieprasījuma iesniedzējam, ir noteikta sākotnējā izmeklēšanā, izmantojot normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no ražotāja tirgus ekonomikas trešā valstī, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Bet šajā pārskatīšanā pēc tam, kad Ukrainai bija piešķirts tirgus ekonomikas statuss (pamatregulas grozījumi ar Regulu (EK) 2117/2005), normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz informāciju, kas saistīta ar pieprasījuma iesniedzēja personīgiem datiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punktu.

(40)

Nebija liecību par to, ka normālās vērtības apmērs vai eksporta cena, ko pieprasījuma iesniedzējam noteica šajā izmeklēšanā, nebūtu uzskatāmi par ilglaicīgiem. Varētu iebilst, ka dabasgāzes kā izejmateriāla cenu izmaiņas varētu ievērojami ietekmēt normālo vērtību. Tomēr uzskatīja, ka cenu pieaugums būtiski ietekmētu visas tirgū iesaistītās personas un tādēļ ietekmētu gan normālo vērtību, gan eksporta cenu.

(41)

Konstatēja, ka PIP pieprasījuma iesniedzēja eksporta cena uz Kopienu ir līdzīga uzņēmuma eksporta cenai uz citām valstīm, kurās uzņēmums PIP pārdeva ievērojami lielāku daudzumu.

(42)

Lai gan PIP konstatētās dempinga starpības aprēķināšanas pamatā bija salīdzinoši zems pieprasījuma iesniedzēja eksporta apmērs uz Kopienu, ir iemesli uzskatīt, ka konstatētās dempinga starpības pamatā ir ilglaicīgi apstākļi.

(43)

Tā kā sākotnējā izmeklēšanā tika noteikts konkrēts maksājums par vienu tonnu, tam vajadzētu būt tādam pašam arī šajā izmeklēšanā. Maksājums, kura aprēķinos izmantota pašreizējā dempinga starpība, ir EUR 47 par tonnu.

(44)

Jāatgādina, ka saskaņā ar izklāstu Padomes Regulas (EK) Nr. 132/2001 59. apsvērumā, 2001. gadā piemērojot galīgos pasākumus, galīgā maksājuma apmēru aprēķināja saskaņā ar noteikumu par mazāku maksājumu, izmantojot kaitējuma apmēru. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 442/2007 1. panta 2. punktu pašlaik piemērojamais maksājuma apmērs ir atkarīgs no konkrēta ražojumu veida un svārstās no EUR 29,26 līdz EUR 33,25 par tonnu.

(45)

Maksājums, kas noteikts, pamatojoties uz pašreizējo dempinga starpību, ir lielāks par pašreizējo maksājumu, tādēļ pārskatīšana būtu jāizbeidz, neizdarot grozījumus pieprasījuma iesniedzējam piemērojamajā maksājuma apmērā un saglabājot to sākotnējā izmeklēšanā noteiktā galīgā antidempinga maksājuma apmērā.

(46)

Pieprasījuma iesniedzējs izrādīja interesi par saistībām, bet pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā nespēja iesniegt pietiekami pamatotu saistību piedāvājumu. Tādēļ Komisija nevarēja pieņemt minētā ražotāja eksportētāja saistības. Tomēr uzskata, ka vairāki sarežģīti jautājumi, proti, 1) attiecīgā ražojuma cenu svārstības, kuru dēļ būtu nepieciešama noteikta veida minimālo cenu indeksācija, lai gan vienlaikus svārstības nevarēja pietiekami izskaidrot ar galveno izmaksu faktoru; un 2) attiecīgā ražojuma konkrētā tirgus situācija (arī tas, ka šī pārskatīšana attiecas uz ierobežotu eksportētāja veikto importu apjomu), liecina, ka nepieciešams apsvērt to, vai būtu izpildāmas saistības, kurās indeksēta minimālā cena būtu apvienota ar daudzuma ierobežojumu.

(47)

Ka minēts iepriekš, šo grūtību dēļ pieprasījuma iesniedzējs noteiktajā termiņā nevarēja sagatavot pieņemamu saistību piedāvājumu. Ievērojot iepriekšminēto, Padome uzskata, ka pieprasījuma iesniedzējam izņēmuma kārtā jāļauj iesniegt saistību piedāvājumu pēc noteiktā termiņa, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

(48)

Ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu attiecīgā ražojuma importam, ko veicis pieprasījuma iesniedzējs. Visām personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Šīs piezīmes tika izskatītas un attiecīgos gadījumos pamatotas ar pierādījumiem,