Īpašais izdevums horvātu valodā: Nodaļa 15 Sējums 012 Lpp. 162 - 186
English
Select your language
Official EU languages:
Access to European Union law
EUR-Lex
Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Need more search options? Use the
Advanced search
Document 32008D0915
2008/915/EC: Commission Decision of 30 October 2008 establishing, pursuant to Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council, the values of the Member State monitoring system classifications as a result of the intercalibration exercise (notified under document number C(2008) 6016) (Text with EEA relevance)
2008/915/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 30. oktobris ), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 6016) (Dokuments attiecas uz EEZ)
2008/915/EK: Komisijas Lēmums ( 2008. gada 30. oktobris ), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 6016) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OV L 332, 10.12.2008, p. 20–44
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
No longer in force, Date of end of validity: 22/09/2013; Atcelts ar 32013D0480
Language
HTML
PDF
Official Journal
|
10.12.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/20 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2008. gada 30. oktobris),
ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas
(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 6016)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2008/915/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (1), un jo īpaši tās V pielikuma 1.4.1.(ix) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzēts, ka dalībvalstis aizsargā, stiprina un atjauno visus virszemes ūdens objektus nolūkā panākt labu virszemes ūdeņu stāvokli vēlākais 15 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas (ar dažiem izņēmumiem) saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā paredzēts, ka dalībvalstis aizsargā, stiprina un atjauno visus mākslīgos un stipri pārveidotos ūdens objektus, lai panāktu labu ekoloģisko potenciālu un labus virszemes ūdeņu ķīmiskos rādītājus vēlākais15 gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas (ar dažiem izņēmumiem) saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1.(i) punkta attiecībā uz mākslīgajiem un stipri pārveidotajiem ūdensobjektiem atsauces uz ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem atzīst par atsaucēm uz ekoloģisko potenciālu. |
|
(2) |
Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punktā paredzēta kārtība, kā nodrošināt dalībvalstu bioloģiskā monitoringa rezultātu salīdzināmību, kam ir galvenā nozīme ekoloģiskā stāvokļa klasifikācijā. Tādēļ ir jāsalīdzina dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmu rezultāti, izmantojot interkalibrācijas tīklu, kurā ietilpst monitoringa vietas visās dalībvalstīs un visos Kopienas ekoreģionos. Direktīvā 2000/60/EK paredzēts, ka dalībvalstīm attiecīgā gadījumā ir jāapkopo vajadzīgā informācija par interkalibrācijas tīklā iekļautajām vietām, lai būtu iespējams izvērtēt valsts klasifikācijas sistēmu atbilstību Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2. punktā minētajām normatīvajām definīcijām un lai nodrošinātu dalībvalstu klasifikācijas sistēmu rezultātu salīdzināmību. |
|
(3) |
Ar Komisijas 2005. gada 17. augusta Lēmumu 2005/646/EK par tādu vietu reģistra izveidi, kas veidos interkalibrācijas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2), izveidoja Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1.(vii) punktā minēto tādu vietu reģistru, kas veido interkalibrācijas tīklu. |
|
(4) |
Lai veiktu interkalibrāciju, dalībvalstis ir sadalītas interkalibrācijas ģeogrāfiskajās grupās, kurās ietilpst tās dalībvalstis, kurām ir kopīgi atsevišķi virszemes ūdensobjektu tipi, kā noteikts Lēmuma 2005/646/EK pielikuma 2. iedaļā. Tādējādi katra ģeogrāfiskā grupa var savstarpēji salīdzināt rezultātus. |
|
(5) |
Interkalibrāciju veic bioloģisko faktoru līmenī, salīdzinot valstu monitoringa sistēmu klasifikācijas rezultātus par katru bioloģisko faktoru un katru kopējo virszemes ūdensobjektu tipu to dalībvalstu starpā, kas ietilpst vienā interkalibrācijas ģeogrāfiskajā grupā, un izvērtējot rezultātu atbilstību minētajām normatīvajām definīcijām. |
|
(6) |
“Tehniskajā ziņojumā par interkalibrāciju saskaņā ar Ūdeņu pamatdirektīvu” sīki izklāstīts, kā veikta interkalibrācija attiecībā uz šā lēmuma pielikumā iekļautajām ūdeņu kategorijām un bioloģiskās kvalitātes faktoriem. |
|
(7) |
Komisija sekmējusi interkalibrācijas veikšanu ar Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējas institūta (Ispra, Itālija) starpniecību, kas koordinēja tehniskos darbus. |
|
(8) |
Interkalibrācija ir sarežģīts zinātnisks un tehnisks uzdevums. Interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas uzdevuma veikšanā izmantojušas dažādas metodes atkarībā no tā, kādi monitoringa dati pieejami par dažādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem, un tā, cik pilnīgi izstrādātas ir valstu monitoringa un klasifikācijas sistēmas. Lai palielinātu rezultātu statistisko ticamību, interkalibrācijas ģeogrāfisko grupu praktizētajās metodēs lielākoties izmantoti dati no pēc iespējas daudziem monitoringa punktiem, aptverot visu stāvokļa kategoriju diapazonu, sākot ar labu un beidzot ar sliktu stāvokli. Tas nozīmē, ka ir izmantoti monitoringa dati no vietām, kas neietilpst interkalibrācijas tīklā, jo tas aptver tikai nedaudzas teritorijas, kurās ir ļoti labi, labi vai vidēji rādītāji. |
|
(9) |
Komisija ir saņēmusi interkalibrācijas rezultātus par vairākiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem, kas ietilpst ekoloģiskā stāvokļa definīcijā. Dažos gadījumos rezultāti pieejami tikai par dažiem bioloģisko faktoru parametriem vai tikai par dažām dalībvalstīm, kas iesaistītas interkalibrācijas ģeogrāfiskajā grupā. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajos gadījumos salīdzināmība nav nodrošināta pilnībā. Uz interkalibrācijas rezultātiem nākamībā būtu jāattiecina jauns lēmums, kad dalībvalstis būs sniegušas attiecīgo informāciju saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. punktu. |
|
(10) |
Jau pieejamie interkalibrācijas rezultāti ir jāpieņem laikus, lai tos varētu izmantot, izstrādājot pirmos upju baseinu apsaimniekošanas plānus un pasākumu programmas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 11. un 13. pantu. |
|
(11) |
Pēc interkalibrācijas pabeigšanas ekoloģiskās kvalitātes koeficientu vērtībām, ar ko izsaka robežas starp ekoloģiskā stāvokļa kategorijām un kas ietvertas dalībvalstu klasifikācijas sistēmās, jāatbilst vienādam ekoloģiskajam stāvoklim. Tas, ka vienu un to pašu bioloģiskās kvalitātes faktoru izsaka ar dažādām vērtībām, skaidrojams ar valstīs izmantotām atšķirīgām metodēm. Turklāt aprēķina metožu atšķirību un citu iemeslu dēļ nav iespējams salīdzināt ekoloģiskās kvalitātes koeficientu vērtības attiecībā uz dažādiem bioloģiskās kvalitātes faktoriem. |
|
(12) |
Tādi parametri kā hlorofila-a koncentrācija, fitoplanktona biotilpums, zilaļģu procentuālais īpatsvars vai makroaļģu un segsēkļu augšanas dziļums neaptver visus bioloģiskās kvalitātes faktorus. Tomēr, ievērojot datu un novērtēšanas metožu pieejamību, šie parametri patlaban ir ezeru un piekrastes ūdeņu interkalibrācijas pamatā. Šo parametru vērtības var nepastarpināti salīdzināt starp dažādām dalībvalstīm ar nosacījumu, ka ņem vērā paraugu ņemšanas un analītisko metožu atšķirības. Šo iemeslu dēļ līdztekus ekoloģiskās kvalitātes koeficientiem šā lēmuma pielikumā jāiekļauj arī minētie parametri, kas arī iegūti, veicot interkalibrāciju. |
|
(13) |
Rezultātiem jāattiecas uz ekoloģisko stāvokli. Ja ūdensobjekti, kas atbilst interkalibrētajiem tipiem, ir atzīti par stipri pārveidotiem ūdensobjektiem saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 3. punktu, šā lēmuma pielikumā izklāstītos rezultātus var izmantot, lai noteiktu to labo ekoloģisko potenciālu, ņemot vērā šo ūdensobjektu fiziskās pārmaiņas un to ūdens attiecīgo izmantošanu atbilstīgi normatīvajām definīcijām Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.2.5. punktā. |
|
(14) |
Kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1. (iii) punktā, dalībvalstis interkalibrācijas rezultātus iestrādā valsts klasifikācijas sistēmās, lai noteiktu vērtības robežai starp ļoti labiem un labiem rādītājiem un robežai starp labiem un vidējiem rādītājiem attiecībā uz visiem valsts ūdeņu tipiem. Lai sekmētu interkalibrācijas rezultātu izmantošanu, ir izstrādātas norādes par to, kā rezultātus iestrādāt valstu klasifikācijas sistēmās un izsecināt standarta apstākļus. |
|
(15) |
Īstenojot Direktīvas 2000/60/EK 8. pantā paredzētās monitoringa programmas un pārskatot un atjauninot Direktīvas 2000/60/EK 5. pantā minētās upju baseinu apgabalu īpašības, iespējams, kļūs zināmi jauni dati, tādēļ var nākties dalībvalstu monitoringa un klasifikācijas sistēmas pielāgot zinātnes un tehnikas attīstībai un laika gaitā pārskatīt interkalibrācijas rezultātus, lai uzlabotu to kvalitāti. |
|
(16) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2000/60/EK 21. panta 1. punktā minētā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.1.(iii) punkta nolūkā dalībvalstis monitoringa sistēmu klasifikācijā izmanto šā lēmuma pielikumā noteiktās vērtības, ar kurām izsaka robežas starp kategorijām.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 30. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Stravros DIMAS
(1) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
(2) OV L 243, 19.9.2005., 1. lpp.
PIELIKUMS
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Kalnu
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība |
Tecējuma režīms |
|
R-A1 |
Mazas un vidējas, liels augstums, kaļķainas |
10–1 000 |
800-2 500 m (sateces baseins), laukakmeņi/oļi |
Augsta (tomēr ne ļoti augsta) sārmainība |
|
|
R-A2 |
Mazas un vidējas, liels augstums, silicītu |
10–1 000 |
500–1 000 m (sateces baseina maksimālais augstums ir 3 000 m, vidējais augstums – 1 500 m), akmeņi |
Nav kaļķaina (granīts, metamorfie ieži), vidēja līdz zema sārmainība |
sniega–ledāju tecējuma režīms |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-A1: |
Vācija, Austrija, Francija, Itālija, Slovēnija |
|
Tips R-A2: |
Austrija, Francija, Itālija, Spānija, Slovēnija |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktori: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|||
|
Austrija |
Austrijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai (nelabvēlīgākie rezultāti saskaņā ar vispārējās degradācijas multimetriskajiem indeksiem un saprobitātes indeksu) |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). Standarts AFNOR NF T 90 350 (1992) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,93 |
0,79 |
|
Vācija |
PERLODES – Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,73 |
|
Slovēnija |
Slovēnijas bentisko bezmugurkaulnieku novērtēšanas sistēma: multimetriskais indekss (hidromorfoloģija/vispārējā degradācija), saprobitātes indekss |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-A2 |
|||
|
Austrija |
Austrijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai (Nelabvēlīgākie rezultāti saskaņā ar vispārējās degradācijas multimetriskajiem indeksiem un saprobitātes indeksu) |
0,80 |
0,60 |
|
Francija (Alpi) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). Standarts AFNOR NF T 90 350 (1992) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,93 |
0,71 |
|
Francija (Pireneji) |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). Standarts AFNOR NF T 90 350 (1992) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,94 |
0,81 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,95 |
0,71 |
|
Spānija |
Pireneju pussalas BMWP (IBMWP) |
0,83 |
0,53 |
Bioloģiskās kvalitātes faktori: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-A1 |
|||
|
Austrija |
Multimetriskā metode, kas sastāv no 3 moduļiem/rādītājiem (trofiskā stāvokļa indekss, saprobitātes indekss, standartsugas) |
0,87 |
0,56 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Diatomées (IBD) standarts AFNOR NF T 90-354 (2000) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,86 |
0,71 |
|
Vācija |
Deutsches Bewertungsverfahren für Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB) |
0,73 |
0,54 |
|
Slovēnija |
Multimetriskā metode, kas sastāv no 2 moduļiem/rādītājiem |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-A2 |
|||
|
Austrija |
Multimetriskā metode, kas sastāv no 3 moduļiem/rādītājiem (trofiskā stāvokļa indekss, saprobitātes indekss, standartsugas) |
0,87 |
0,56 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Diatomées (IBD) standarts AFNOR NF T 90-354 (2000) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,86 |
0,71 |
|
Spānija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) (Lenoir &Coste, 1996) |
0,94 |
0,74 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Centrālais/Baltijas reģions
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (meq/l) |
|
R-C1 |
Mazas upes, zems augstums, silicītu, smilšaina gultne |
10–100 |
zems augstums, gultnes substrātu veido smilts (mazas daļiņas), platums 3–5 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C2 |
Mazas upes, zems augstums, silicītu, akmeņaina gultne |
10–100 |
zems augstums, akmeņaina gultne platums 3–5 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C3 |
Mazas upes, vidējs augstums, silicītu |
10–100 |
vidējs augstums, substrātu veido akmeņi (granīts) un grants, platums 2–10 m (pilngultnes līmenī) |
< 0,4 |
|
R-C4 |
Vidējas upes, mazs augstums, jauktas |
100–1 000 |
zems augstums, substrātu veido smiltis un grants, platums 8–25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C5 |
Lielas upes, mazs augstums, jauktas |
1 000—10 000 |
zems augstums, barbes reģions, dažāds ātrums, maksimālais augstums sateces baseinā: 800 m, platums >25 m (pilngultnes līmenī) |
> 0,4 |
|
R-C6 |
Mazas upes, mazs augstums, kaļķainas |
10–300 |
vidējs augstums, substrātu veido grants (kaļķakmens), platums 3–10m (pilngultnes līmenī) |
> 2 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-C1: |
Beļģija (Flandrija), Vācija, Dānija, Francija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C2: |
Spānija, Francija, Īrija, Portugāle, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C3: |
Austrija, Beļģija (Valonija), Čehija, Vācija, Polija, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Francija, Latvija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C4: |
Beļģija (Flandrija), Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C5: |
Čehija, Igaunija, Francija, Vācija, Spānija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-C6: |
Dānija, Igaunija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Polija, Lietuva, Luksemburga, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija |
Austrijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai (Nelabvēlīgākie rezultāti saskaņā ar vispārējās degradācijas multimetriskajiem indeksiem un saprobitātes indeksu) |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Flandrija) |
Flandrijas multimetriskais lielo bezmugurkaulnieku indekss (MMIF) |
0,90 |
0,70 |
|
Beļģija (Valonija) |
Indice Biologique Global Normalisé (IBGN) (Standarts AFNOR NF T 90 350, 1992) un Valonijas reģiona ministrijas “Laba statusa provizoriskā definīcija” (2007) |
0,97 |
0,74 |
|
Dānija |
Dānijas upju faunas indekss (DSFI) |
1,00 |
0,71 |
|
Vācija |
PERLODES –Bewertungsverfahren von Fließgewässern auf Basis des Makrozoobenthos |
0,80 |
0,60 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). Standarts AFNOR NF T 90 350 (1992) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,94 |
0,80 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,96 |
0,72 |
|
Luksemburga |
Classification luxembourgeoise DCE, Indice Biologique Global Normalisé (IBGN), standarts AFNOR NF T 90 350, 1992 un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 07 Nr. 4 (2007. gada 11. aprīlis) |
0,96 |
0,72 |
|
Nīderlande |
KRW-maatlat |
0,80 |
0,60 |
|
Polija |
BMWP (BMWP-PL), verificēts ar mainīto Margalefa daudzveidības indeksu |
0,89 |
0,68 |
|
Spānija |
Ziemeļspānijas multimetriskie indeksi |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl & Johnson 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) |
0,97 |
0,86 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija |
Multimetriskā metode, kas sastāv no 3 moduļiem/rādītājiem (trofiskā stāvokļa indekss, saprobitātes indekss, standartsugas) |
Visi tipi, augstums < 500 m |
0,70 |
0,42 |
|
Visi tipi, augstums > 500 m |
0,71 |
0,42 |
||
|
Beļģija (Flandrija) |
Pret ietekmi jutīgo un ar ietekmi asociēto kramaļģu procentuālā sastopamība (PISIAD) |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Beļģija (Valonija) |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) AFNOR standarts NF T 90-354 (2000) un Valonijas reģiona ministrijas “Laba stāvokļa provizoriskā definīcija”, (2007) |
Visi tipi |
0,93 |
0,68 |
|
Igaunija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,85 |
0,70 |
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Diatomées (IBD) standarts AFNOR NF T 90-354 (2000) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
Valsts tipi Nr. 1, 2 un 4 |
0,93 |
0,80 |
|
Valsts tips Nr. 3 |
0,92 |
0,77 |
||
|
Vācija |
Deutsches Bewertungsverfahren für Makrophyten und Phytobenthos (PHYLIB) |
R-C1 |
0,67 |
0,43 |
|
R-C3 |
0,67 |
0,43 |
||
|
R-C4 |
0,61 |
0,43 |
||
|
R-C5 |
0,73 |
0,55 |
||
|
Īrija |
Pārskatīts trofiskais kramaļģu indekss (TDI) |
Visi tipi |
0,93 |
0,78 |
|
Luksemburga |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,85 |
0,70 |
|
Nīderlande |
KRW Maatlat |
Visi tipi |
0,80 |
0,60 |
|
Spānija |
Kramaļģu multimetriskie mērījumi (MDIAT) |
Visi tipi |
0,93 |
0,70 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas izstrādātās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA standarti (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
Visi tipi |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
Kramaļģu novērtējums, nosakot upju ekoloģisko stāvokli (DARES) |
Visi tipi |
0,93 |
0,78 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Austrumu kontinentālā
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Ekoreģions |
Sateces baseins (km2) |
Augstums (m) |
Ģeoloģija |
Substrāts |
|
R-E1 |
Karpati: mazas līdz vidējas upes, vidējs augstums |
10 |
10–1 000 |
500–800 |
silicītu |
grants un laukakmeņi |
|
R-E2 |
Līdzenumi: vidējas upes, zems augstums |
11 un 12 |
100–1 000 |
< 200 |
jauktas |
smilts un sanesas |
|
R-E4 |
Līdzenumi: vidējas upes, vidējs augstums |
11 un 12 |
100–1 000 |
200–500 |
jauktas |
smilts un grants |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-E1: |
Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E2: |
Čehija, Ungārija, Rumānija, Slovākija |
|
Tips R-E4: |
Austrija, Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tips R-E1, R-E2, R-E4 |
|||
|
Slovākija |
Slovākijas upju ekoloģiskā statusa novērtēšanas sistēma |
0,80 |
0,60 |
|
Tips R-E4 |
|||
|
Austrija |
Austrijas sistēma upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai (Nelabvēlīgākie rezultāti saskaņā ar vispārējās degradācijas multimetriskajiem indeksiem un saprobitātes indeksu) |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (km2) |
Augstums (m) |
Ģeoloģija |
Tecējuma režīms |
|
R-M1 |
Mazas Vidusjūras reģiona upes vidējā augstumā |
10–100 |
200–800 |
Jauktas |
Izteikti sezonāls |
|
R-M2 |
Mazas/vidējas Vidusjūras reģiona upes mazā augstumā |
10–1 000 |
<400 |
Jauktas |
Izteikti sezonāls |
|
R-M4 |
Mazas/vidējas Vidusjūras reģiona kalnu upes |
10–1 000 |
400–1 500 |
Nekaļķainas |
Izteikti sezonāls |
|
R-M5 |
Mazas mainīgas noteces upes zemā augstumā |
10–100 |
<300 |
Jauktas |
Nepastāvīgs |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips R-M1: |
Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
|
Tips R-M2: |
Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle, Spānija |
|
Tips R-M4: |
Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Spānija |
|
Tips R-M5: |
Kipra, Itālija, Portugāle, Slovēnija, Spānija |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|||
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Global Normalisé (IBGN). Standarts AFNOR NF T 90 350 (1992) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,94 |
0,81 |
|
Grieķija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,95 |
0,71 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,72 |
|
Portugāle |
Portugāles ziemeļu bezmugurkaulnieku indekss, IPtIN |
0,92 |
0,69 |
|
Spānija |
IBMWP |
0,78 |
0,48 |
|
R-M2 |
|||
|
Grieķija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,94 |
0,71 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,94 |
0,70 |
|
Portugāle |
Portugāles ziemeļu bezmugurkaulnieku indekss, IPtIN |
0,87 |
0,66 |
|
R-M4 |
|||
|
Kipra |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,73 |
|
Grieķija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,96 |
0,72 |
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,94 |
0,70 |
|
Spānija |
IBMWP |
0,83 |
0,51 |
|
R-M5 |
|||
|
Itālija |
STAR Intercalibration Common Metric Index (STAR_ICMi) |
0,97 |
0,73 |
|
Portugāle |
Portugāles dienvidu bezmugurkaulnieku indekss, IPtIS |
0,98 |
0,72 |
|
Spānija |
IBMWP |
0,91 |
0,55 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
R-M1 |
|||
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Diatomées (IBD) standarts AFNOR NF T 90-354 (2000) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,93 |
0,80 |
|
Portugāle |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,84 |
0,62 |
|
Spānija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,90 |
0,67 |
|
R-M2 |
|||
|
Francija |
Classification française DCE Indice Biologique Diatomées (IBD) standarts AFNOR NF T 90-354 (2000) un apkārtraksts MEDD/DE/MAGE/BEMA 05 Nr. 14 (2005. gada 28. jūlijs, grozīts 2007. gada 13. jūnijā) |
0,93 |
0,80 |
|
Portugāle |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,84 |
0,62 |
|
Spānija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,93 |
0,70 |
|
R-M4 |
|||
|
Spānija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,91 |
0,68 |
|
R-M5 |
|||
|
Portugāle |
Eiropas indekss (CEE) |
0,85 |
0,64 |
|
Spānija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,95 |
0,71 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Upes
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Ziemeļu
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Upju raksturojums |
Sateces baseins (visā garumā) |
Augstums un ģeomorfoloģija |
Sārmainība (meq/l) |
Organiskās vielas (mg Pt/l) |
|
R-N1 |
Mazas upes, silicītu, zems augstums, mērena sārmainība |
10–100 km2 |
< 200 m vai zem augstākās piekrastes |
0,2–1 |
< 30 (< 150 Īrijā) |
|
R-N3 |
Mazas/vidējas upes, mazs augstums, organiskas |
10–1 000 km2 |
< 0,2 |
> 30 |
|
|
R-N4 |
Mazas upes, silicītu, zems augstums, mērena sārmainība |
100–1 000 km2 |
0,2–1 |
< 30 |
|
|
R-N5 |
Mazas upes, vidējs augstums, silicītu |
10–100 km2 |
No zemienēm līdz augstienēm |
< 0,2 |
< 30 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi:
|
Tips R-N1: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N3: |
Somija, Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N4: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips R-N5: |
Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Multimetriskā sistēma, pirmais ieviestais variants |
0,80 |
0,60 |
|
Īrija |
Kvalitātes novērtēšanas sistēma (Q-value) |
0,85 |
0,75 |
|
Norvēģija |
Average score per taxon (ASPT) |
0,99 |
0,87 |
|
Zviedrija |
DJ indekss (Dahl & Johnson 2004) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Upju bezmugurkaulnieku klasifikācijas rīks (RICT) |
0,97 |
0,86 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitobentoss
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz visiem iepriekš raksturotajiem tipiem
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Somija |
Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,91 |
0,80 |
|
Īrija |
Trofiskā kramaļģu indeksa (TDI) pārskatītais modelis |
0,93 |
0,78 |
|
Zviedrija |
Zviedrijas izstrādātās novērtēšanas metodes, Zviedrijas EPA standarti (NFS 2008:1), kuru pamatā ir Indice de Polluosensibilité Spécifique (IPS) |
0,89 |
0,74 |
|
Apvienotā Karaliste |
Kramaļģu novērtējums, nosakot upju ekoloģisko stāvokli (DARES) |
0,93 |
0,78 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Atlantijas
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (meq/l) |
|
LA1/2 |
Zems augstums, sekli, kaļķaini, mazi un lieli |
<200 |
3–15 |
>1 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
Īrija un Apvienotā Karaliste
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktona parametrs kā biomasas indikators (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz augšanas sezonas vidējām vērtībām un visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Hlorofila-a koncentrācija (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
LA1/2 |
0,55 |
0,32 |
4,6—7,0 |
8,0—12,0 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Kalnu
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (meq/l) |
Ezera lielums (km2) |
|
L-AL3 |
Ezeri mazā vai vidējā augstumā, dziļi, mērena līdz augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
50–800 |
> 15 |
> 1 |
> 0,5 |
|
L-AL4 |
Ezeri vidējā augstumā, dziļi, mērena līdz augsta sārmainība (kalnu ietekme), lieli |
200–800 |
3–15 |
> 1 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tipi L-AL3 un L-AL4: |
Austrija, Francija, Vācija, Itālija un Slovēnija |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvie parametri
Rezultāti: Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz gada vidējām vērtībām un visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi. Dalībvalstis var izvēlēties, vai izmantot hlorofilu-a, kopējo biotilpumu vai abus parametrus
Hlorofils-a
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Hlorofila-a koncentrācija (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
L-AL3 |
0,70 |
0,40 |
2,1—2,7 |
3,8—4,7 |
|
L-AL4 |
0,75 |
0,41 |
3,6—4,4 |
6,6—8,0 |
Kopējais biotilpums
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Kopējais biotilpums (mm3/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
L-AL3 |
0,60 |
0,25 |
0,3—0,5 |
0,8—1,2 |
|
L-AL4 |
0,64 |
0,26 |
0,8—1,1 |
1,9—2,7 |
Fitoplanktons: taksonomiskā sastāva un sastopamības indikatīvie parametri
Rezultāti: interkalibrēto valsts parametru ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētie valsts parametri |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Robežas starp kategorijām |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Austrija Slovēnija |
Bretuma [Brettum] indekss |
L-AL3 |
0,94 |
0,83 |
4,12—4,34 |
3,64—3,83 |
|
L-AL4 |
0,94 |
0,81 |
3,69—3,87 |
3,20—3,34 |
||
|
Vācija |
PTSI (Ezeru fitoplanktona taksonu indekss) |
L-AL3 |
0,60 |
0,43 |
1,25 |
1,75 |
|
L-AL4 |
0,71 |
0,56 |
1,75 |
2,25 |
||
|
Itālija |
PTIot (Fitoplanktona taksonu indekss) |
L-AL 3 (vidējais dziļums <100m) |
0,95 |
0,89 |
3,43 |
3,22 |
|
L-AL4 |
0,95 |
0,85 |
3,37 |
3,01 |
||
|
PTIspecies (Fitoplanktona taksonu indekss) |
L-AL 3 (vidējais dziļums >100m) |
0,93 |
0,82 |
4,00 |
3,50 |
|
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Austrija Tips L-AL3 un L-AL4 |
Austrijas makrofītu novērtēšanas sistēma: Austrian Index Macrophytes for Lakes (AIM for Lakes), 1. modulis |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija Tips L-AL3 |
Vācijas makrofītu/fitobentosa novērtēšanas sistēma: 1. modulis |
0,78 |
0,51 |
|
Vācija Tips L-AL4 |
Vācijas makrofītu/fitobentosa novērtēšanas sistēma: 1. un 2. modulis |
0,71 |
0,47 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Centrālā/Baltijas
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (meq/l) |
Hidroloģiskais ūdens apmaiņas periods (gados) |
|
L-CB1 |
Mazs augstums, sekli, kaļķaini |
< 200 |
3–15 |
> 1 |
1–10 |
|
L-CB2 |
Mazs augstums, ļoti sekli, kaļķaini |
< 200 |
< 3 |
> 1 |
0,1–1 |
|
L-CB3 |
Mazs augstums, sekli, mazi, silicītu (mērena sārmainība) |
< 200 |
3–15 |
0,2–1 |
1–10 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tipi L-CB1 un L-CB2: |
Beļģija, Vācija, Dānija, Igaunija, Francija, Lietuva, Latvija, Nīderlande, Polija, Apvienotā Karaliste. |
|
Tips L-CB3: |
Beļģija, Dānija, Igaunija, Francija, Latvija, Polija. |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz augšanas sezonas vidējām vērtībām un visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Hlorofila-a koncentrācija (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
L-CB1 |
0,55 |
0,32 |
4,6–7,0 |
8,0–12,0 |
|
L-CB2 |
0,63 |
0,30 |
9,9-11,7 |
21,0–25,0 |
|
L-CB3 |
0,57 |
0,31 |
4,3–6,5 |
8,0–12,0 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz LCB1 un LCB2 tipiem.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Beļģija |
Flandrijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
0,80 |
0,60 |
|
Vācija |
Vācijas makrofītu novērtēšanas sistēma: References indekss |
0,75 |
0,50 |
|
Igaunija |
Igaunijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
0,80 |
0,60 |
|
Latvija |
Latvijas makrofītu novērtēšanas sistēma |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
Nīderlandes makrofītu novērtēšanas sistēma (KRW Maatlat) |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Apvienotās Karalistes makrofītu novērtēšanas sistēma: LEAFPACS |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m) |
Gada vidējais nokrišņu daudzums (mm) un temperatūra ( oC) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (meq/l) |
Ezera lielums (km2) |
|
L-M5/7 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, silicītu, “mitras teritorijas”, sateces baseins < 20 000 km2 |
0–800 |
> 800 vai < 15 |
> 15 |
< 1 |
> 0,5 |
|
L-M8 |
Ūdenskrātuves, dziļi, lieli, kaļķaini, sateces baseins < 20 000 km2 |
0–800 |
— |
> 15 |
> 1 |
> 0,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips L-M5/7: |
Grieķija, Francija, Portugāle, Spānija, Rumānija. |
|
Tips L-M8: |
Kipra, Grieķija, Francija, Itālija, Spānija, Rumānija. |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvie parametri
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz vasaras vidējām vērtībām eifotiskā dziļumā un uz visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi. Dalībvalstis var izvēlēties, vai izmantot hlorofilu-a, kopējo biotilpumu vai abus parametrus.
Hlorofils-a
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Hlorofila-a koncentrācija (μg/l) |
|
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
L-M5/7 |
0,21 |
6,7—9,5 |
|
L-M8 |
0,43 |
4,2—6,0 |
Kopējais biotilpums
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Kopējais biotilpums (mm3/l) |
|
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
L-M5/7 |
0,19 |
1,9 |
|
L-M8 |
0,36 |
2,1 |
Fitoplanktons: taksonomiskā sastāva un sastopamības indikatīvie parametri
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz vasaras vidējām vērtībām eifotiskā dziļumā un uz visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi. Dalībvalstīm jāizmanto vismaz viens interkalibrētais parametrs (zilaļģu procentuālais īpatsvars, Katalonijas indekss, MED PTI indekss).
Zilaļģu procentuālais īpatsvars
|
Tips un valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Zilaļģes % |
|
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips L-M5/7 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,91 |
9,2 |
|
Tips L-M8 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,72 |
28,5 |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficientus aprēķina kā EKK = (100 – robežas vērtība)/(100 – standarta vērtība)
Katalonijas indekss
|
Tips un valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Katalonijas indekss |
|
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips L-M5/7 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,97 |
10,6 |
|
Tips L-M8 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,98 |
7,7 |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficientus aprēķina kā EKK = (400 – robežas vērtība)/(400 – standarta vērtība)
MED PTI indekss
|
Tips un valsts |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
MED PTI |
|
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips L-M5/7 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,75 |
2,32 |
|
Tips L-M8 |
||
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,77 |
2,38 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Ezeri
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Ziemeļu
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Augstums (m virs jūras līmeņa) |
Vidējais dziļums (m) |
Sārmainība (meq/l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
LN1 |
Sekli dzidrūdens ezeri mazā augstumā, mērena sārmainība |
< 200 |
3–15 |
0,2–1 |
< 30 |
|
LN2a |
Sekli dzidrūdens ezeri mazā augstumā, zema sārmainība |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
LN2b |
Dziļi dzidrūdens ezeri mazā augstumā, zema sārmainība |
< 200 |
> 15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
LN3a |
Sekli dzidrūdens ezeri mazā augstumā, mezohumozi, mērena sārmainība |
< 200 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
LN5 |
Sekli, dzidrūdens ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
< 30 |
|
LN6a |
Sekli dzidrūdens ezeri vidējā augstumā, zema sārmainība, mezohumozi |
200–800 |
3–15 |
< 0,2 |
30–90 |
|
LN8a |
Sekli dzidrūdens ezeri mazā augstumā, mērena sārmainība, mezohumozi |
< 200 |
3–15 |
0,2–1 |
30–90 |
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tipi LN1, LN2a, LN3a, LN8a: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. |
|
Tipi LN2b, LN5 un LN6a: |
Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz augšanas sezonas vidējām vērtībām un visām valstīm, kam šie tipi ir kopīgi.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Hlorofila-a koncentrācija (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
LN1 |
0,50 |
0,33 |
5,0—7,0 |
7,5—10,5 |
|
LN2a |
0,50 |
0,29 |
3,0—5,0 |
5,0—8,5 |
|
LN2b |
0,50 |
0,33 |
3,0—5,0 |
4,5—7,5 |
|
LN3a |
0,50 |
0,30 |
5,0—7,0 |
8,0—12,0 |
|
LN5 |
0,50 |
0,33 |
2,0—4,0 |
3,0—6,0 |
|
LN6a |
0,50 |
0,33 |
4,0—6,0 |
6,0—9,0 |
|
LN8a |
0,50 |
0,33 |
7,0—10,0 |
10,5—15,0 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti
Interkalibrēto tipu apraksts (tikai attiecībā uz makrofītu interkalibrāciju)
|
Tips |
Ezeru raksturojums |
Sārmainība (meq/l) |
Krāsa (mg Pt/l) |
|
101 |
Zema sārmainība, dzidri |
0,05-0,2 |
< 30 |
|
102 |
Zema sārmainība, humozi |
0,05-0,2 |
> 30 |
|
201 |
Mērena sārmainība, dzidri |
0,2-1,0 |
< 30 |
|
202 |
Mērena sārmainība, humozi |
0,2-1,0 |
> 30 |
|
301 |
Augsta sārmainība, dzidri |
> 1,0 |
< 30 |
|
302 |
Augsta sārmainība, humozi |
> 1,0 |
> 30 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tipi 101, 102, 201 un 202: |
Īrija, Somija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. |
|
Tips 301: |
Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips 302: |
Īrija, Norvēģija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste |
Rezultāti: valsts klasifikācijas sistēmu metožu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|||
|
Īrija |
Brīvo makrofītu indekss |
Visi interkalibrētie tipi |
0,90 |
0,68 |
|
Zviedrija |
Makrofītu trofiskais indekss (Ecke) |
Tips 101 |
0,98 |
0,79 |
|
Tips 102 |
0,98 |
0,88 |
||
|
Tips 201 |
0,94 |
0,83 |
||
|
Tips 202 |
0,96 |
0,83 |
||
|
Norvēģija |
Makrofītu trofiskais indekss (Mjelde) |
Tips 101 |
0,94 |
0,61 |
|
Tips 102 |
0,96 |
0,65 |
||
|
Tips 201 |
0,91 |
0,72 |
||
|
Tips 202 |
0,9 |
0,77 |
||
|
Tips 301 |
0,92 |
0,69 |
||
|
Apvienotā Karaliste |
Apvienotās Karalistes makrofītu novērtēšanas sistēma: LEAFPACS |
Visi interkalibrētie tipi |
0,80 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Baltijas jūras IĢG
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Sāļums psu |
Pakļautība viļņu iedarbībai |
Dziļums |
Dienas ar ledu jūrā |
Citas iezīmes |
|
CW B0 |
0,5–3 |
Pasargāti |
Sekli |
> 150 |
Teritorijas Botenvikenā (Norrakvarkens) |
|
CW B2 |
3–6 |
Pasargāti |
Sekli |
90–150 |
Teritorijas Botenhavetā |
|
CW B3 a |
3–6 |
Pasargāti |
Sekli |
~ 90 |
Teritorijas apgabalā, kas plešas no Botenhaveta dienvidiem līdz Somijas arhipelāgam un Somu līča rietumu daļai. |
|
CW B3 b |
3–6 |
Atklāti |
Sekli |
~ 90 |
|
|
CW B12 a Eastern Baltic Sea |
5–8 |
Pasargāti |
Sekli |
— |
Teritorijas Rīgas līcī |
|
CW B12 b Western Baltic Sea |
8–22 |
Pasargāti |
Sekli |
— |
Teritorijas pie Dienvidzviedrijas krastiem un Baltijas jūras dienvidrietumu piekraste pie Dānijas un Vācijas |
|
CW B13 |
6–22 |
Atklāti |
Sekli |
— |
Teritorijas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piekrastē, Polijas piekrastē un pie Bornholmas salas (Dānija) |
|
CW B 14 |
6–22 |
Pasargāti |
Sekli |
— |
Lagūnas |
|
TW B 13 |
6–22 |
Atklāti |
Sekli |
— |
Pārejas ūdeņi: teritorijas Lietuvas un Polijas piekrastē |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Types CWB0, CWB2, CWB3a, CWB3b: |
Somija, Zviedrija. |
|
Tips CWB12a: |
Igaunija |
|
Tips CWB12b: |
Vācija, Dānija, Zviedrija. |
|
Tips CWB13: |
Dānija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija. |
|
Tips CWB14: |
Dānija, Polija. |
|
Tips TWB13: |
Lietuva, Polija. |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
CW B0 |
|||
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,99 |
0,59 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas multimetriskais bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,77 |
0,31 |
|
CW B2 |
|||
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,95 |
0,57 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas multimetriskais bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,76 |
0,29 |
|
CW B3 a |
|||
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,89 |
0,53 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas multimetriskais bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,76 |
0,29 |
|
CW B3 b |
|||
|
Somija |
BBI – Somijas iesāļūdens bentiskais indekss |
0,90 |
0,54 |
|
Zviedrija |
BQI – Zviedrijas multimetriskais bioloģiskās kvalitātes indekss (mīkstā substrāta infauna) |
0,76 |
0,29 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz vidējām vērtībām vasarā no maija/jūnija līdz septembrim.
|
Tips un valsts |
Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parametra vērtības/diapazons Hlorofils-a (μg/l) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
CW B0 |
|
|
|
|
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,76 |
0,56 |
1,7 (1,5—1,8) |
2,3 (2,0—2,7) |
|
CW B2 |
|
|
|
|
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,78 |
0,56 |
1,8 |
2,5 (2,3—2,6) |
|
CW B3 a |
|
|
|
|
|
Pasargāti Visas valstis, kam ir šis tips |
0,71 |
0,49 |
2,4 (2,2—2,6) |
3,5 (2,9—4,0) |
|
CW B3 b |
|
|
|
|
|
Atklāti Visas valstis, kam ir šis tips |
0,81 |
0,68 |
1,5 |
1,8 |
|
CW B 12 a |
|
|
|
|
|
Baltijas jūras austrumu daļa Sāļums 5–8 psu Visas valstis, kam ir šis tips |
0,82 |
0,66 |
2,2 |
2,7 |
|
CW B 12 b |
|
|
|
|
|
Baltijas jūras rietumu daļa Sāļums 8–22 psu Visas valstis, kam ir šis tips |
0,92 |
0,63 |
1,3 (1,1—1,5) |
1,9 |
|
CW B 13 |
|
|
|
|
|
Dānija, Igaunija un Latvija |
0,92 |
0,75 |
1,3 |
1,6 |
|
CW B 14 |
|
|
|
|
|
Dānija |
0,82 |
0,56 |
1,1 |
1,6 |
|
TW B 13 |
|
|
|
|
|
Visas valstis, kam ir šis tips |
0,90 |
0,66 |
4,2 |
5,8 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Segsēkļi
Segsēkļi: sastopamības indikatīvais parametrs (jūraszāles Zostera marina augšanas maksimālais dziļums)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
|
Tips un valsts |
Valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parametra vērtības/diapazons Jūraszāles Zostera marina augšanas maksimālais dziļums (m) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
CW B 12 b |
|
|
|
|
|
Dānija un Vācija Atklāta piekraste |
0,90 |
0,74 |
8,5 (8,0—9,4) |
7 (6,6—7,1) |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Ziemeļaustrumu Atlantijas
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Raksturojums |
Sāļums (psu) Plūdmaiņu amplitūda (m) Dziļums (m) |
Straumes ātrums (mezgli) Pakļautība viļņu iedarbībai |
Sajaukšanās Ūdens apmaiņas laiks |
|
NEA1/26a |
Atklāti okeāna ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda 1–5 < 30 |
Vidējs 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Dienas |
|
NEA1/26b |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda 1–5 < 30 |
Vidējs 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Dienas |
|
NEA1/26c |
Slēgto jūru ūdeņi, atklāti vai pasargāti, daļēji stratificēti |
> 30 Maza/vidēja plūdmaiņu amplitūda < 1–5 < 30 |
Vidējs 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Daļēji stratificēta Dienas līdz nedēļas |
|
NEA1/26d |
Skandināvijas piekrastes ūdeņi, atklāti vai pasargāti, sekli |
>30 Maza plūdmaiņu amplitūda < 1 < 30 |
Zems < 1 Atklāti vai mēreni atklāti |
Daļēji stratificēta Dienas līdz nedēļas |
|
NEA1/26e |
Ūdens celšanās apgabali, atklāti vai pasargāti, eihalīni, sekli |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda 1–5 < 30 |
Vidējs 1–3 Atklāti vai pasargāti |
Pilnīga Dienas |
|
NEA3/4 |
Polihalīns, atklāti vai mēreni atklāti (Vadenzē tips) |
Polihalīns 18–30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda 1–5 < 30 |
Vidējs 1–3 Atklāti vai mēreni atklāti |
Pilnīga Dienas |
|
NEA7 |
Dziļu fjordu un šauru jūras līču sistēmas |
> 30 Vidēja plūdmaiņu amplitūda 1–5 > 30 |
Zems < 1 Pasargāti |
Pilnīga Dienas |
|
NEA8 |
Skageraka iekšējā loka tips, polihalīni ūdeņi, zems paisuma līmenis, pasargāti, sekli |
Polihalīns 18–30 Maza plūdmaiņu amplitūda < 1 < 30 |
Zems < 1 Pasargāti |
Daļēji stratificēta Dienas līdz nedēļas |
|
NEA9 |
Fjords ar seklu pārgāzni pie ieejas jūrā, kura maksimālais dziļums centrālajā baseinā ir ļoti liels un dziļūdeņu apmaiņa ir vāja |
Polihalīns 18–30 Maza plūdmaiņu amplitūda < 1 > 30 |
Zems < 1 Pasargāti |
Daļēji stratificēta nedēļas |
|
NEA10 |
Skageraka ārējā loka tips, polihalīni ūdeņi, zems paisuma līmenis, atklāti, dziļi |
Polihalīns 18–30 Maza plūdmaiņu amplitūda < 1 >30 |
Zems < 1 Atklāti |
Daļēji stratificēta Dienas |
|
NEA11 |
Pārejas ūdeņi |
Oligohalīns 0–35 Maza līdz liela plūdmaiņu amplitūda < 30 |
Mainīgs Pasargāti vai mēreni atklāti |
Daļēji vai pastāvīgi stratificēta Dienas līdz nedēļas |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Type NEA1/26a: |
Spānija, Francija, Īrija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26b: |
Beļģija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA1/26c: |
Vācija, Dānija |
|
Tips NEA1/26d: |
Dānija |
|
Tips NEA1/26e: |
Portugāle, Spānija |
|
Tips NEA3/4: |
Vācija, Nīderlande |
|
Tips NEA7: |
Norvēģija, Apvienotā Karaliste |
|
Tips NEA8: |
Dānija, Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips NEA9: |
Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips NEA10: |
Norvēģija, Zviedrija |
|
Tips NEA11: |
Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Apvienotā Karaliste |
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Rezultāti attiecināmi tikai uz mīkstā substrāta biotopiem (zem plūdmaiņu līmeņa esošie dūņu/smilšu biotopi).
|
Tips un valsts |
Valsts klasifikācijas sistēma |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Tipi NEA1/26, NEA 3/4 un NEA 7 (indeksi, kas galvenokārt atspoguļo pārmērīga organisko vielu daudzuma un toksiskā piesārņojuma radīto slodzi mīkstā substrāta biotopos) |
|||
|
Dānija |
DKI |
0,67 |
0,53 |
|
Francija |
M-AMBI |
0,77 |
0,53 |
|
Vācija |
M-AMBI |
0,85 |
0,70 |
|
Īrija |
IQI |
0,75 |
0,64 |
|
Norvēģija |
NQI |
0,92 |
0,81 |
|
Portugāle |
P-BAT |
0,79 |
0,58 |
|
Spānija |
M-AMBI |
0,77 |
0,53 |
|
Apvienotā Karaliste |
IQI |
0,75 |
0,64 |
|
Tipi NEA1/26 un NEA3/4 (indeksi, kas atspoguļo dažādas slodzes dažādos biotopos) |
|||
|
Beļģija |
BEQI |
0,80 |
0,60 |
|
Nīderlande |
BEQI |
0,80 |
0,60 |
|
Tipi NEA8/9/10 |
|||
|
Dānija |
DKI |
0,82 |
0,63 |
|
Norvēģija |
NQI |
0,92 |
0,81 |
|
Zviedrija |
BQI |
0,89 |
0,68 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz visām valstīm, kam ir šie tipi. Parametra vērtības izteiktas μg/l kā 90 procentiļu vērtība, kas aprēķināta noteiktajā augšanas sezonā sešu gadu laikā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros sastopami šie tipi, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l, 90 procentiles) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
NEA1/26a |
0,67 |
0,33 |
1–5 |
2–10 |
|
NEA1/26b |
0,67 |
0,44 |
6–10 |
9–15 |
|
NEA1/26c |
0,67 |
0,44 |
5 |
7,5 |
|
NEA1/26d |
0,67 |
0,50 |
3 |
4 |
|
NEA1/26e |
0,67 |
0,44 |
6–8 |
9–12 |
|
NEA8 |
0,67 |
0,33 |
1,5 |
3 |
|
NEA9 |
0,67 |
0,33 |
2,5 |
5 |
|
NEA10 |
0,67 |
0,33 |
3 |
6 |
Fitoplanktons: ziedēšanas indikatīvais parametrs
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
|
Tips un valsts |
Interkalibrētais valsts parametrs |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības ( % no atsevišķu taksonu skaita, kas pārsniedz robežvērtības) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
NEA1/26a/b, NEA3/4 |
|||||
|
Beļģija |
|
|
|
|
|
|
Vācija |
|
|
|
|
|
|
Nīderlande |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
Phaeocystis ziedēšana |
0,92 |
0,49 |
9 |
17 |
|
NEA1/26a/b |
|||||
|
Spānija |
|
|
|
|
|
|
Francija |
|
|
|
|
|
|
Īrija |
|
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
Taksona šūnu skaits |
0,84 |
0,43 |
20 |
39 |
|
NEA1/26e |
|||||
|
Portugāle |
|
|
|
|
|
|
Spānija |
Taksona šūnu skaits |
0,83 |
0,51 |
30 |
49 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes
Makroaļģes: sastāva indikatīvais parametrs
Rezultāti: interkalibrētā valsts parametra ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētais valsts parametrs |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
NEA1/26 |
|||
|
Īrija |
Multimetriska sistēma, izmantojot klinšainu krastu sugu saīsināto sarakstu |
0,80 |
0,60 |
|
Norvēģija |
Multimetriska sistēma, izmantojot klinšainu krastu sugu saīsināto sarakstu |
0,80 |
0,60 |
|
Apvienotā Karaliste |
Multimetriska sistēma, izmantojot klinšainu krastu sugu saīsināto sarakstu |
0,80 |
0,60 |
|
Spānija |
CFR multimetriskā sistēma |
0,81 |
0,57 |
|
Portugāle |
p-MarMAT multimetriskā sistēma |
0,82 |
0,64 |
|
Īrija Apvienotā Karaliste |
Oportūnistisku makroaļģu multimetriskā sistēma |
0,80 |
0,60 |
|
NEA8/9/10 |
|||
|
Norvēģija Zviedrija |
Aļģes zem plūdmaiņas līmeņa (makroaļģu sugu maksimālais augšanas dziļums) |
0,81 |
0,61 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Segsēkļi
Segsēkļi: taksonomiskā sastāva un sastopamības indikatīvais parametrs
Rezultāti: interkalibrētā valsts parametra ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
|
Tips un valsts |
Interkalibrētais valsts parametrs |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Parametra vērtības (1) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
NEA1/26, NEA 3/4, NEA11 |
|||||
|
Īrija Nīderlande Apvienotā Karaliste |
Jūraszāļu sastopamība (blīvums) plūdmaiņas zonā un sugu sastāva multimetriskais rādītājs |
0,90 |
0,70 |
Nepiemēro |
Nepiemēro |
|
NEA1/26, NEA3/4 |
|||||
|
Vācija Īrija Nīderlande Apvienotā Karaliste |
Jūraszāles plūdmaiņas zonā (platība/audzes plašums |
0,90 |
0,70 |
10 |
30 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Vidusjūras
Rezultāti attiecas tikai uz piekrastes ūdeņiem.
Tipoloģija izstrādāta tikai specifiskiem kvalitātes faktoriem (sk. tālāk).
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas tikai uz mīksto substrātu.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Kipra |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Grieķija |
Bentix |
0,75 |
0,58 |
|
Slovēnija |
M-AMBI |
0,83 |
0,62 |
|
Spānija |
MEDOCC index |
0,73 |
0,47 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Interkalibrēto tipu apraksts (tikai attiecībā uz fitoplanktonu)
|
Tips |
Apraksts |
Blīvums (kg/m3) |
Vidējais sāļums gadā (psu) |
|
Tips I |
Liela ieplūstošā saldūdens ietekme |
< 25 |
< 34,5 |
|
Tips IIA |
Mērena ieplūstošā saldūdens ietekme (kontinenta ietekme) |
25–27 |
34,5-37,5 |
|
Tips IIIW |
Kontinentāla piekraste, neietekmē saldūdens ieplūšana (Rietumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
|
Tips IIIE |
Neietekmē saldūdens ieplūšana (Austrumu baseins) |
> 27 |
> 37,5 |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
|
Tips I: |
Francija, Itālija |
|
Tips IIA: |
Francija, Spānija, Itālija, Slovēnija |
|
Tips IIIW: |
Francija, Spānija, Itālija |
|
Tips IIIE: |
Grieķija, Kipra |
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs (hlorofils-a)
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
Šie rezultāti attiecas uz visām valstīm, kam ir šie tipi. Parametra vērtības izteiktas hlorofila-a μg/l 90 procentiļu vērtībai, kas aprēķināta gada laikā vismaz piecu gadu periodā. Rezultāti saistāmi ar ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros sastopami šie tipi, kā izklāstīts tehniskajā ziņojumā.
|
Tips |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Vērtības (μg/l, 90 procentiles) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Tips IIA |
0,80 |
0,53 |
2,4 |
3,6 |
|
Tips IIIW |
0,80 |
0,50 |
1,1 |
1,8 |
|
Tips IIIE |
0,80 |
0,20 |
0,1 |
0,4 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makroaļģes
Rezultāti: valsts klasifikācijas sistēmu ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Šie rezultāti attiecas uz augšējo sublitorālo zonu (3,5–0,2 m dziļumā) klinšainās piekrastēs.
|
Valsts |
Interkalibrētās valsts klasifikācijas sistēmas |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
||
|
Kipra |
EEI – ekoloģiskās dinamikas indekss |
0,75 |
0,50 |
|
Francija |
CARLIT – Klinšainu piekrastu litorāles un augšējās sublitorāles populāciju kartogrāfija |
0,75 |
0,60 |
|
Grieķija |
EEI – ekoloģiskās dinamikas indekss |
0,75 |
0,50 |
|
Slovēnija |
EEI – ekoloģiskās dinamikas indekss |
0,75 |
0,50 |
|
Spānija |
CARLIT-BENTHOS |
0,75 |
0,60 |
ŪDEŅU KATEGORIJA: Piekrastes un pārejas ūdeņi
INTERKALIBRĀCIJAS ĢEOGRĀFISKĀ GRUPA: Melnā jūra
Interkalibrēto tipu apraksts
|
Tips |
Apraksts |
|
CW-BL1 |
Mezohalīni, maza plūdmaiņu amplitūda (< 1 m), sekli, mēreni atklāti, jaukts substrāts |
Valstis, kam ir kopīgi interkalibrētie tipi
Bulgārija un Rumānija.
REZULTĀTI
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Fitoplanktons
Fitoplanktons: biomasas indikatīvais parametrs
Rezultāti: ekoloģiskās kvalitātes koeficienti un parametru vērtības
|
Sezona |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
Biomasas vērtības (mg/m3) |
||
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Ziema |
0,93 |
0,78 |
1 770 |
3 420 |
|
Pavasaris |
0,93 |
0,78 |
3 515 |
5 690 |
|
Vasara |
0,93 |
0,78 |
1 281 |
2 526 |
|
Rudens |
0,93 |
0,78 |
1 840 |
3 640 |
Bioloģiskās kvalitātes faktors: Bentiskie bezmugurkaulnieki
Rezultāti: interkalibrēto valsts parametru ekoloģiskās kvalitātes koeficienti
Dalībvalstīm jāizmanto vismaz viens interkalibrētais parametrs (Šenona daudzveidības indekss H', AMBI, M-AMBI).
|
Interkalibrētie valsts parametri |
Ekoloģiskās kvalitātes koeficienti |
|
|
Robeža starp ļoti labiem un labiem rādītājiem |
Robeža starp labiem un vidējiem rādītājiem |
|
|
Šenona daudzveidības indekss H' |
0,89 |
0,69 |
|
AMBI |
0,83 |
0,53 |
|
M-AMBI |
0,85 |
0,55 |
(1) Plūdmaiņas zonā augošo jūraszāļu vērtības izsaka kā areāla zudumu standartplatībā.