12.7.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/43

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam (“attiecīgais ražojums”). Pēc turpmākas izpētes, kurā noskaidroja, ka maksājums tiek iekļauts cenā, pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 663/98 (3). Ņemot vērā pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu un starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un 11. panta 3. punktu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 658/2002 (4) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 47,07 apjomā par tonnu tāda Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importa, kas atbilst KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(2)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (5) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu EUR 33,25 apjomā par tonnu Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa. Padome pēc 2006. gada janvārī sāktās termiņa beigu pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 442/2007 (6) uz diviem gadiem šos pasākumus atjaunoja pašreizējā apmērā.

(3)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (7) paredzēja atbrīvot no antidempinga maksājumiem importu jaunajās dalībvalstīs, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā (“ES-10”), saskaņā ar īpašiem uzņēmēju piedāvājumiem (“paplašināšanās piedāvājumi”) un piešķīra Komisijai pilnvaras pieņemt šādus paplašināšanās piedāvājumus. Pamatojoties uz minēto, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (8) pieņēma trīs paplašināšanās piedāvājumus no šādiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem: Eurochem uzņēmumu grupas atklāta akciju sabiedrība (AAS) “Minerālu un ķīmisko vielu uzņēmums Eurochem” un Acron pārvaldītājas sabiedrības akciju sabiedrība Acron un akciju sabiedrība Dorogobuzh, un Ukrainas ražotāja eksportētāja atklāta akciju sabiedrība (AAS) Azot Cherkassy“Cherkassy”.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 1996/2004 (9) Komisija līdz 2005. gada 20. maijam pieņēma jaunu piedāvājumu no iepriekšminētajiem ražotājiem eksportētājiem.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 (10) pēc starpposma pārskatīšanas attiecībā vienīgi uz attiecīgā ražojuma definīciju Padome nolēma, ka attiecīgā ražojuma definīcija jānosaka skaidrāk un spēkā esošie pasākumi attiecīgajam ražojumam jāpiemēro arī tad, ja tas ir citu mēslojumu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un barības vielām.

(6)

Komisija, 2005. gada 30. novembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (11) publicējot paziņojumu, informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu uzsākšanu pēc Eurochem pieprasījuma.

(7)

Komisija, 2006. gada 19. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12) publicējot paziņojumu, informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu uzsākšanu pēc Acron pieprasījuma.

(8)

Komisija, 2006. gada 19. decembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13) publicējot paziņojumu, informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta importu uzsākšanu pēc Cherkassy pieprasījuma.

(9)

Daļējas starpposma pārskatīšanas galīgie atzinumi un secinājumi, kas attiecas uz Acron un Cherkassy, ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 236/2008 (14) un Padomes Regulā (EK) Nr. 237/2008 (15). Starpposma pārskatīšanas laikā Acron un Cherkassy izteica ieinteresētību uzņemties cenu saistības, taču nespēja iesniegt pietiekami pamatotu saistību piedāvājumu pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajos termiņos. Tomēr, kā noteikts iepriekš minētajās Padomes regulās, Padome uzskatīja, ka abiem uzņēmumiem izņēmuma kārtā jāatļauj iesniegt to saistību piedāvājumus 10 kalendāro dienu laikā pēc minētās regulas stāšanās spēkā Regulas (EK) Nr. 236/2008 61. un 62. apsvērumā un Regulas (EK) Nr. 237/2008 46. un 47. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Pēc minēto Padomes regulu publicēšanas un minētajās regulās noteiktajā termiņā Acron un Cherkassy iesniedza pieņemamas cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(10)

Daļējas starpposma pārskatīšanas galīgie atzinumi un secinājumi, kas attiecas uz Eurochem, ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2008 (16), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu attiecībā uz Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importu. Izmeklēšanas laikā Eurochem iesniedza pieņemamas cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(11)

Šos pasākumus saglabāja Regula (EK) Nr. 661/2008 pēc pārskatīšanas sakarā ar termiņa beigām, kas tika uzsākta 2007. gada 14. aprīlī (17).

(12)

Saskaņā ar minētajām daļējām starpposma pārskatīšanām ražotāji eksportētāji piedāvāja saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Minētajās saistībās ražotāji eksportētāji piedāvāja pārdot attiecīgo izstrādājumu par tādu cenu vai lielāku cenu, kas novērstu dempinga kaitīgo ietekmi. Turklāt piedāvājumi ietver minimālās cenas indeksāciju saskaņā ar attiecīgā ražojuma starptautiskām publiskām etaloncenām, ņemot vērā to, ka attiecīgā ražojuma cenas ievērojami atšķiras. Ražotāji eksportētāji piedāvāja ievērot arī noteiktus kvantitatīvos griestus, lai izvairītos no tā, ka viņu imports var ietekmēt cenas Francijā vai Apvienotajā Karalistē. Minētās cenas kalpo par indeksācijas pamatu. Kvantitatīvo griestu līmenis noteikts aptuveni 12 % apmērā no Kopienas kopējā attiecīgā ražojuma patēriņa.

(13)

Turklāt, lai samazinātu cenu pārkāpumu risku, ko rada šķērskompensācija, ražotāji eksportētāji piedāvājās nepārdot izstrādājumu, uz ko attiecas saistības, Eiropas Kopienā tiem pašiem klientiem, kuriem tie pārdod citus izstrādājumus, izņemot dažus noteiktus ražojumus, attiecībā uz kuriem ražotāji eksportētāji apņemas ievērot īpašus cenu režīmus.

(14)

Ražotāji eksportētāji arī regulāri sniedz Komisijai sīku informāciju par savu eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija var efektīvi uzraudzīt saistību izpildi. Turklāt šo ražotāju eksportētāju pārdošanas struktūras ir tādas, ka Komisija uzskata, ka saistību apiešanas risks ir ierobežots.

(15)

Pēc piedāvāto saistību atklāšanas Kopienas ražošanas nozare iebilda pret piedāvātajām saistībām. Kopienas ražošanas nozare iebilda, ka attiecīgā ražojuma cenas ir nepastāvīgas un ka minimālo cenu indeksācija, kas pamatojas uz attiecīgā ražojuma noteiktajām cenām, visos tirgus apstākļos nav darboties spējīga, īpaši tā nebūs darboties spējīga tirgū, kuru virza piedāvājums. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare ieteica minimālo cenu indeksāciju pamatot uz Waidhaus noteiktajām dabas gāzes cenām. Tomēr šajā sakarībā jāpiezīmē, ka indeksācija, kas pamatojas uz dabas gāzes cenu, nav efektīva, jo attiecīgā ražojuma un dabas gāzes cenas ir maz saistītas. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares piezīmi, ka tirgū, kuru virza piedāvājums, tagad lietotā indeksācijas formula nedarbosies, tiek piezīmēts, ka Komisija uzraudzīs šīs saistības, un, ja būs prima facie pierādījumi, ka šīs saistības vairs nedarbojas, Komisijai saskaņā ar 19. apsvērumu ātri jārīkojas, lai labotu situāciju.

(16)

Kopienas ražošanas nozare vēl apgalvoja, ka kvantitatīvie griesti būs pārāk augsti, un prasīja tos noteikt maksimāli 4 % apmērā no Kopienas kopējā patēriņa. Tā apgalvoja, ka uzņēmumi spēs ietekmēt cenas Kopienas tirgū, izmantojot 12. apsvērumā minētos daudzumus un tā minimālo cenu indeksāciju padarot darboties nespējīgu. Šajā saistībā jāpiezīmē, ka kvantitatīvos griestus noteica tādā līmenī, ko uzskata par i) apmierinošu riska ierobežojumu uzņēmumiem, kuri ietekmē cenas AK un Francijas tirgū, tā padarot indeksācijas formulu darboties nespējīgu; ii) pietiekami augstu, lai saistības vienlaikus paliktu piemērojamas. Turklāt Kopienas ražošanas nozare nav pamatojusi savu apgalvojumu par to, kā par 4 % no Kopienas kopējā patēriņa lielāks apjoms var būt pietiekams, lai noteicoši ietekmētu cenas.

(17)

Tomēr Kopienas ražošanas nozare piedāvāja ieviest progresīvus “kvantitatīvos griestus”, kur katra ražotāja eksportētāja kvantitatīvie griesti katru gadu palielinās atkarībā no tā, kā tiek ievēroti saistību termiņi. Tomēr ierosinājumu noraidīja, jo kvantitatīvo griestu vienīgais mērķis ir ierobežot risku, kas ietekmē cenas, uz kurām pamatojas minimālās cenas indeksācija. Jāievēro arī tas, ka saistību pārkāpšanas gadījumā var atsaukt saistību pieņemšanu vispār.

(18)

Turklāt Kopienas ražošanas nozare iebilda, proti, ražotāji eksportētāji varot pārdot citus izstrādājumus kopā ar izstrādājumu, uz kuru attiecas saistības, vieniem un tiem pašiem klientiem Eiropas Kopienā, tādēļ pastāv liels šķērskompensācijas risks, t. i., izstrādājumus, uz kuriem neattiecas saistības, var pārdot par mākslīgi zemām cenām, lai kompensētu minimālās cenas izstrādājumiem, uz kuriem attiecas saistības. Tādā gadījumā jāatzīmē 13. apsvērumā minētais, ka saistībās ietver īpašus nosacījumus, lai ierobežotu šķērskompensācijas risku. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares bažas ir pietiekami atspēkotas.

(19)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Krievijas un Ukrainas ražotāju eksportētāju piedāvātās saistības ir pieņemamas.

(20)

Tomēr šo saistību īpašo elementu dēļ (t. i., jo īpaši indeksācijas formulas dēļ) Komisija regulāri novērtēs šo saistību noderīgumu. To noderīguma novērtēšanai Komisija ņems vērā, bet neaprobežosies ar šādiem kritērijiem: attiecīgā ražojuma cenas Francijas un AK tirgū, indeksācijas formulas koeficienta līmenis, ražotāja eksportētāja pārdošanas cenas, ko tas ietver ceturkšņa ziņojumos par pārdošanām, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte. Gadījumā, ja noderīguma novērtējums rādīs, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanos rada saistības, Komisija saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu apņemas ātri atcelt saistību pieņemšanu.

(21)

Lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt to, kā uzņēmums ievēro saistības, kad attiecīgajam muitas dienestam tiek iesniegts pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā atbilstīgi saistībām, atbrīvojumu no antidempinga maksājuma saņem ar noteikumu, ka i) ir iesniegts saistību faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 661/2008 pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 662/2008 (18) pielikumā; ii) importētās preces minētie uzņēmumi ir tieši ražojuši, nosūtījuši un par tām izrakstījuši rēķinu pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā un iii) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā. Ja šāds rēķins netiek iesniegts vai tas neatbilst muitā uzrādītajiem izstrādājumiem, attiecīgais antidempinga maksājums ir jāmaksā.

(22)

Lai nodrošinātu saistību ievērošanu, importētājiem ar Regulu (EK) Nr. 661/2008 un Regulu (EK) Nr. 662/2008 ir darīts zināms, ka minētajās regulās paredzēto nosacījumu neizpildīšana vai tas, ka Komisija atsauc saistību pieņemšanu, var par attiecīgajiem darījumiem radīt muitas parādu.

(23)

Saistību pārkāpuma vai atsaukšanas gadījumā vai tad, ja Komisija atsauc saistību pieņemšanu, saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu automātiski piemēro pamatregulas 9. panta 4. punktā noteikto antidempinga maksājumu,