Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32007R0643

    Padomes Regula (EK) Nr. 643/2007 ( 2007. gada 11. jūnijs ), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija

    OV L 151, 13.6.2007, p. 1–16 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/643/oj

    13.6.2007   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 151/1

    PADOMES REGULA (EK) Nr. 643/2007

    (2007. gada 11. jūnijs),

    ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Regulā (EK) Nr. 41/2007 (2) ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2007. gadam un ar tām saistīti nosacījumi, kas ir spēkā Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur jāievēro nozvejas ierobežojumi.

    (2)

    Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas puse (3).

    (3)

    Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2006. gada novembrī notikušā gadskārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 2006[05] izstrādāt 15 gadu plānu zilo tunzivju populāciju atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    (4)

    Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 41/2007 tika provizoriski noteiktas zilo tunzivju zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, ko piemēro, kamēr nav panākta vienošanās par galīgo daļu, kas saskaņā ar ICCAT konvenciju ir iedalīta no minētajiem krājumiem.

    (5)

    Lai krājumus atjaunotu, ICCAT izstrādātajā atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus, tajā ir noteikti zvejas ierobežojumi konkrētos apgabalos un laikos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi saistībā ar makšķerēšanu sportam un atpūtai, kontroles pasākumi, kā arī, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna lietderīgumu, ir paredzēts īstenot ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu.

    Lai sekmētu zilo tunzivju saglabāšanu, īpaši pasākumi jāīsteno no 2007. gada, kamēr nav pieņemta Padomes regula, ar ko īsteno daudzgadu pasākumus zilo tunzivju populāciju atjaunošanai.

    (6)

    Tā kā Kopienas kuģi 2007. gada februārī sāka zvejot zilās tunzivis, no 2007. gada februāra, nevis no 2007. gada 13. jūnija, kā minēts ICCAT Ieteikumā 2006[05], bija nepieciešams piemērot ICCAT pieņemtos apsaimniekošanas un kontroles pasākumus minētajai zvejai – lai nodrošinātu zilo tunzivju populāciju atjaunošanas plāna ievērošanu.

    (7)

    Saskaņā ar šo regulu paredzētos pasākumus – vienīgi to finansēšanas aspektā – uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

    (8)

    Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 41/2007,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Regulā (EK) Nr. 41/2007 ir izdarīti šādi grozījumi:

    1)

    Regulā ir iekļauta šāda nodaļa:

    “Xa   NODAĻA

    ĪPAŠI ATLANTIJAS OKEĀNA AUSTRUMU DAĻAS UN VIDUSJŪRAS ZILAJĀM TUNZIVĪM PAREDZĒTI PASĀKUMI

    1.   IEDAĻA

    Apsaimniekošanas pasākumi

    80.a pants

    Darbības joma

    Šajā nodaļā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā Kopienā piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto zilo tunzivju (Thunnus thynnus) krājumu atjaunošanas daudzgadu plānu. To piemēro Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilajām tunzivīm.

    80.b pants

    Definīcijas

    Šajā nodaļā ir piemērotas šādas definīcijas:

    a)

    “Konvencijas Līgumslēdzējas puses (KLP)” ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas Līgumslēdzējas puses, kā arī puses, kas nav Līgumslēdzējas puses, bet kas kā struktūras vai zvejas struktūras sadarbojas ar Līgumslēdzējām pusēm;

    b)

    “zvejas kuģi” ir visi kuģi, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot komerciālā tunzivju resursu izmantošanā; pie tiem pieder arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, ko lieto pārkraušanā;

    c)

    “kopīga zveja” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki kuģi, kas brauc ar dažādu KLP vai dažādu dalībvalstu karogiem, ja viena kuģa nozveju pilnībā vai daļēji uzdod par cita kuģa vai citu kuģu nozveju;

    d)

    “pārvietošana” ir jebkāda zilo tunzivju pārvietošana:

    i)

    no zvejas kuģa uz zivjaudzētavu, kur notiek pēdējā zilo tunzivju uzbarošana; pārvietošanas darbības attiecas arī uz zivīm, kas transportējot ir mirušas vai izbēgušas,

    ii)

    no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņa uz apstrādes kuģi, transportkuģi vai uz krastu;

    e)

    “tunzivju krātiņš” ir statiska konstrukcija, ko noenkuro pie grunts un kam parasti ir pierīkots vadtīkls, pa ko zivis iekļūst nodalītā telpā;

    f)

    “iesprostošana” nozīmē to, ka zilās tunzivis neuzņem kuģī, un tā ietver gan uzbarošanu, gan audzēšanu;

    g)

    “uzbarošana” ir zilo tunzivju iesprostošana uz īsu laiku (2 līdz 6 mēnešus), galvenokārt lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;

    h)

    “audzēšana” ir zilo tunzivju iesprostošana uz laiku, ilgāku par vienu gadu, lai palielinātu vispārējo biomasu;

    i)

    “pārkraušana” ir ostā veikta daļēja vai pilnīga zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;

    j)

    “apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas ražojumiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju atdalīšana vai sašķēlēšana, sasaldēšana un/vai pārstrāde;

    k)

    “sporta makšķerēšana” ir nekomerciāla zivju ķeršana, ar ko nodarbojas kādas valsts sporta makšķernieku organizācijas biedri vai kuras veikšanai ir izdota attiecīgas valsts sporta makšķerēšanas atļauja;

    l)

    “atpūtas makšķerēšana” ir nekomerciāla zivju ķeršana, ar ko nenodarbojas kādas valsts sporta makšķernieku organizācijas biedri vai kuras veikšanai nav izdota attiecīgas valsts sporta makšķerēšanas atļauja;

    m)

    “II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) “Atlantijas tunzivju un tunzivīm līdzīgu zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads).

    80.c pants

    Kvota

    1.   Katra dalībvalsts savu zilo tunzivju kvotu var sadalīt saviem zvejas kuģiem un krātiņiem, ar ko atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis.

    2.   Privātus kādas dalībvalsts valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus ar kādas KLP valstspiederīgiem par to, lai kādu zvejas kuģi, kas brauc ar attiecīgas dalībvalsts karogu, izmantotu zvejai saskaņā ar KLP iedalītu tunzivju kvotu, slēdz tikai tad, ja ir saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju.

    80.d pants

    Kopīga zveja

    1.   Kopīgu zilo tunzivju zveju, kurā piedalās kuģi, kas brauc ar vienas vai vairāku dalībvalstu karogiem, atļauj tikai ar attiecīgās karoga dalībvalsts vai attiecīgo karoga dalībvalstu piekrišanu.

    2.   Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no sava zvejas kuģa, kas piedalās kopīgā zvejā, saņemtu sīku informāciju par kopīgās zvejas ilgumu, iesaistīto darbību veicēju personas datiem un sistēmu, kā kuģu starpā ir sadalīta nozveja.

    3.   Katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

    2.   IEDAĻA

    Tehniski pasākumi

    80.e pants

    Slēgtas zvejas sezonas

    Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 (4) 6. pantā ietvertā noteikuma:

    a)

    laikā no 2007. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10. rietumu garuma grāda un uz ziemeļiem no 42. ziemeļu platuma grāda, ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar lieliem, par 24 m garākiem kuģiem, kas ir paredzēti pelaģiskai zvejai ar āķu jedām;

    b)

    laikā no 2007. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem;

    c)

    laikā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts ar makšķeru kuģiem ķert zilās tunzivis;

    d)

    laikā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar pelaģiskiem traleriem.

    80.f pants

    Lidaparātu izmantošana

    Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 6. pantā ietvertā noteikuma, Konvencijas apgabalā ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus zilo tunzivju meklēšanai.

    80.g pants

    Mazākais pieļaujamais lielums

    1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 8. panta un IV pielikuma, vēlākais no 2007. gada 30. jūnija mazākais pieļaujamais Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilo tunzivju lielums ir 30 kg vai 115 cm.

    2.   Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 80.i pantu, vēlākais no 2007. gada 30. jūnija mazāko pieļaujamo lielumu – 8 kg vai 75 cm – piemēro šādām zilajām tunzivīm (Thunnus thynnus):

    a)

    zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā ir noķertas no makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem;

    b)

    zilās tunzivis, kas audzēšanai noķertas Adrijas jūrā.

    3.   Īpaši papildu nosacījumi par zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā ir noķertas no makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem, ir izklāstīti XVIa pielikuma I daļā.

    80.h pants

    Zilo tunzivju paraugu ņemšanas plāns

    1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 11. pantā ietvertajiem noteikumiem, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai izvērtētu noķerto zilo tunzivju skaitu pēc lielumiem.

    2.   Krātiņos paraugus pēc lieluma ņem no 100 īpatņu liela parauga, rēķinot uz 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugu ņem no 10 % visu kādā sprostā ievietoto zivju kopskaita. Lieluma paraugus pēc garuma vai svara vāc, kad zivis ievāc zivju audzētavā, kā arī no transportējot mirušām zivīm, saskaņā ar metodi, ko ICCAT pieņēmusi, lai darītu zināmus II uzdevuma izpildei vajadzīgos datus.

    3.   Zivīm, ko audzē ilgāk par gadu, izstrādā papildu paraugu ņemšanas metodes un paņēmienus.

    4.   Paraugus zivju ievākšanas laikā ņem no visiem sprostiem bez izvēles. Iepriekšējā, t. i., 2007. gadā savāktos datus līdz 2008. gada 31. maijam nosūta ICCAT.

    80.i pants

    Piezveja

    1.   Ar visiem zvejas kuģiem, neatkarīgi no tā, vai ar tiem aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauts piezvejot līdz 8 % zilo tunzivju, kas sver mazāk par 30 kg un vismaz 10 kg.

    2.   Panta 1. punktā minētos procentus aprēķina no tā, cik daudz zilo tunzivju ir katrā attiecīgo kuģu lomā piezvejoto zivju kopskaitā – vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.

    3.   Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest mirušas piezvejotas zivis, un tās atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

    4.   Piezvejotiem zilo tunzivju lomiem piemēro 80.n pantu un 80.p panta 3. punktu.

    80.j pants

    Atpūtas makšķerēšana

    1.   Atpūtas makšķerēšanā ir aizliegts noķert, paturēt, pārkraut un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā braucienā.

    2.   Atpūtas makšķerēšanā noķertas zilās tunzivis drīkst pārdot tikai labdarībai.

    3   Katra dalībvalsts fiksē un nosūta Komisijai datus par atpūtas makšķerēšanā noķertām zivīm. Komisija informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgai pētniecības un statistikas komisijai.

    4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas makšķerēšanā dzīvu noķerto zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

    80.k pants

    Sporta makšķerēšana

    1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai regulētu sporta makšķerēšanu, jo īpaši ar makšķerēšanas atļaujām.

    2.   Sporta makšķerēšanas sacensībās noķertas zilās tunzivis drīkst pārdot tikai labdarībai.

    3.   Katra dalībvalsts fiksē un nosūta Komisijai datus par sporta makšķerēšanā noķertām zivīm. Komisija informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgai pētniecības un statistikas komisijai.

    4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta makšķerēšanā dzīvu noķerto zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

    3.   IEDAĻA

    Kontroles pasākumi

    80.l pants

    To kuģu reģistrs, ar kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis

    1.   Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 14. jūnijam elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar visiem kuģiem, kuri brauc ar tās karogu un kuriem ir izdota īpaša zvejas atļauja, lai aktīvi zvejotu zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

    2.   Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos kuģus reģistrētu ICCAT reģistrā, kurā uzskaita kuģus, ar ko drīkst zvejot zilās tunzivis.

    3.   Kopienas zvejas kuģi, uz ko attiecas šis pants un kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt, pārkraut, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

    4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

    80.m pants

    To tunzivju krātiņu reģistrs, ar kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis

    1.   Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 14. jūnijam elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā ir visi atļautie tunzivju krātiņi, par kuriem ir izdota īpaša zvejas atļauja, lai zvejotu zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņu nosaukumu un reģistrācijas numuru.

    2.   Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam nosūta sarakstu ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos tunzivju krātiņus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju krātiņus, ar ko drīkst zvejot zilās tunzivis.

    3.   Ar ICCAT reģistrā neiekļautiem Kopienas tunzivju krātiņiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot zilās tunzivis, tās nedrīkst tajos paturēt, no tiem nedrīkst tās pārkraut vai izkraut.

    4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

    80.n pants

    Apstiprinātas ostas

    1.   Nevienu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivi nedrīkst izkraut vai pārkraut no 80.l pantā minētajiem kuģiem vietās, kas nav KLP apstiprinātas ostas.

    2.   Dalībvalstis apstiprina vietu, ko izmantot loma izkraušanai, vai vietu tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur ir atļauts izkraut vai pārkraut zilās tunzivis.

    3.   Dalībvalstis vēlākais 2007. gada 14. jūnijā nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus saraksta grozījumus vismaz 15 dienas pirms attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tos pārsūtītu ICCAT izpildsekretariātam.

    80.o pants

    Pārkraušana

    1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts pārkraut zilās tunzivis – izņemot lielus kuģus, kas ir paredzēti zvejai ar āķu jedām un darbojas saskaņā ar grozīto ICCAT Ieteikumu 2005[06], ar ko izveido pārkraušanas programmu lieliem tunzivju zvejas kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām.

    2.   Pirms iebraukšanas katrā ostā saņēmējkuģa (zivju ķērāja kuģa vai zivju apstrādes kuģa) kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, dara zināmu šādu informāciju:

    a)

    paredzētais ierašanās laiks;

    b)

    lēstais kuģī paturēto zilo tunzivju skaits;

    c)

    informācija par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur ir nozvejotas pārkraušanai paredzētās tunzivis.

    d)

    tā zivju ķērāja kuģa vārds, kurš ved zilās tunzivis, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

    e)

    saņēmējkuģa vārds un numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

    f)

    pārkraujamo zilo tunzivju svars tonnās.

    3.   Zivju ķērāji zvejas kuģi nedrīkst pārkraut nozvejotās zivis, ja tiem nav iepriekšējas karoga valsts atļaujas.

    4.   Zivju ķērāja kuģa kapteinis pirms pārkraušanas sniedz karoga valstij šādu informāciju:

    a)

    to zilo tunzivju skaits, ko paredzēts pārkraut;

    b)

    pārkraušanas datums un osta;

    c)

    saņēmējkuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

    d)

    ģeogrāfiskais tunzivju nozvejas apgabals.

    5.   Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana, inspicē saņēmējkuģi, kad tas ir ieradies, un pārbauda ar pārkraušanu saistīto kravu un dokumentāciju.

    6.   Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana, 48 stundas pēc pārkraušanas zivju ķērāja kuģa karoga valsts iestādei nosūta pārkraušanas protokolu.

    7.   Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu brauc attiecīgie kuģi. Deklarāciju, kas sagatavota XVIa pielikuma III daļā paredzētajā formā, nosūta vēlākais 15 dienas pēc tam, kad ostā notikusi pārkraušana.

    80.p pants

    Uzskaites prasības

    1.   Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. un 8. panta prasību ievērošanai 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta XVIa pielikuma II daļā paredzēto informāciju.

    2.   Regulas 80.l pantā minēto kopīgā zvejā iesaistīto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

    a)

    ja noķertās zivis uzņem kuģī vai pārvieto sprostos:

    —

    datums un laiks, kad kopīgā zvejā noķertas zivis,

    —

    atrašanās vieta (garuma grādi un platuma grādi), kur kopīgā zvejā noķertas zivis,

    —

    kuģī uzņemto vai iesprostoto nozvejoto zilo tunzivju skaits,

    —

    zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls;

    b)

    kopīgā zvejā iesaistītiem kuģiem, kas tomēr nav iesaistīti zivju pārvietošanā:

    —

    kopīgās zvejas datums un laiks,

    —

    kopīgās zvejas vieta (ģeogrāfiskais garums/ģeogrāfiskais platums),

    —

    norāde par to, ka nozvejotas zivis attiecīgā kuģī nav uzņemtas vai iesprostotas,

    —

    zvejas kuģa(-u) vārds(-i) un starptautiskais(-ie) radio izsaukuma signāls(-i).

    3.   Kad kopīgā zvejā iesaistīts zivju ķērāju kuģis dara zināmu tā zvejas rīkos noķerto zilo tunzivju skaitu, kapteinis par katru lomu norāda, no kāda(-u) kuģa(-u) un karoga valsts(-u) kvotām jāatrēķina nozvejotās zivis.

    4.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 80.l pantā minēto kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji kompetentai tās dalībvalsts vai KLP iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:

    a)

    paredzētais ierašanās laiks;

    b)

    kuģī paturēto zilo tunzivju skaita aplēse;

    c)

    informācija par zonu, kurā ir nozvejotas zivis.

    5.   Ja zivis izkrauj citas, nevis karoga dalībvalsts apstiprinātā ostā, attiecīga iestāde minētajā dalībvalstī, kuģa karoga iestādei nosūta datus par lomu 48 stundās pēc loma izkraušanas.

    80.q pants

    Inspekcijas ostās vai zivjaudzētavās

    1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, nodrošinot, ka visus ICCAT reģistrā iekļautos kuģus, kas drīkst zvejot zilās tunzivis, iebraucot apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis, ostā inspicē.

    2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētu jebkādu iesprostošanu uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.

    3.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

    80.r pants

    Nozvejas ziņojumi

    1.   Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas zivju ķērāju zvejas kuģu kapteiņi kompetentām karoga valsts iestādēm sūta nozvejas ziņojumus, kuros norāda nozvejoto zilo tunzivju skaitu – arī tad, ja nozvejotais skaits ir nulle.

    2.   Pirmo ziņojumu nosūta vēlākais desmit dienas pēc iebraukšanas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā vai arī pēc zvejas reisa sākuma. Kopīgā zvejā zivju ķērāja kuģa kapteinis norāda, kura kuģa vai kuģu noķertās zivis ir jāatskaita no karoga valsts (vai valstu) kvotas.

    3.   No šīs regulas spēkā stāšanās dienas zvejas kuģu kapteiņi ik piecas dienas nosūta ziņojumu par noķerto zilo tunzivju skaitu – arī tad, ja nozvejotais skaits ir nulle.

    4.   Katra dalībvalsts saņemtos nozvejas ziņojumus elektroniski vai citādi pārsūta Komisijai. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

    5.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā informē Komisiju par iepriekšējo mēnesi – cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju ir izkrāvuši, pārkrāvuši vai iesprostojuši kuģi, kas brauc ar to karogu.

    80.s pants

    Kontroles inspekcija

    1.   Dalībvalstis – arī izmantojot datus, ko iegūst sistēmā kuģu novērošanai ar satelītiem (Vessel Monitoring System – VMS), – pārbauda iesniegtos zvejas žurnālus, kā arī būtisku, kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/pārkraušanas dokumentos un nozvejas dokumentos fiksētu informāciju.

    2.   Dalībvalstis veic administratīvas visu lomu, pārkraušanas un iesprostošanas operāciju kontroles inspekcijas – kuģa zvejas žurnālā reģistrēto skaitu pa sugām vai pārkraušanas deklarācijā reģistrēto skaitu pa sugām salīdzinot ar izkraušanas deklarācijā vai iesprostošanas deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrās un/vai tirdzniecības pavadzīmēs reģistrēto skaitu.

    80.t pants

    Iesprostošana

    1.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, nedēļā pēc tam, kad iesprostošana ir pabeigta, dalībvalstij vai KLP, ar kuras karogu brauc kuģi, kas ir zvejojuši tunzivis, kā arī Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu iesprostošanas ziņojumu. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā ir informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā minētajā iesprostošanas deklarācijā.

    2.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 1. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

    3.   Pirms pārvietošanas kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, informē zivju ķērāja kuģa karoga dalībvalsti vai KLP par to, cik daudz zilo tunzivju ir paredzēts pārvietot sprostos no tām, ko ir noķēruši kuģi, kas brauc ar tās karogu.

    Zivju ķērāja kuģa karoga dalībvalsts lūdz kompetentu tās dalībvalsts iestādi, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, atsavināt noķertās zivis un atlaist jūrā, ja, saņēmusi minēto informāciju, tā konstatē, ka:

    a)

    zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi iedalīta pietiekama individuāla iesprostoto zilo tunzivju kvota;

    b)

    par zivju skaitu nav pienācīgi darīts zināms, un tas nav ņemts vērā, aprēķinot kvotu, kas varētu būt piemērojama, vai

    c)

    zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijis atļauts zvejot zilās tunzivis.

    4.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vēlākais 15 dienas pēc zivju pārvietošanas velkoņos vai sprostos aizpilda un nosūta karoga dalībvalstij vai KLP ICCAT pārvietošanas deklarāciju XVIa pielikuma III daļā paredzētā formā. Pārvietošanas deklarāciju sūta kopā ar zivīm, ko transportē uz sprostu.

    80.u pants

    Darbības ar tunzivju krātiņiem

    1.   Nozveju pēc katras zvejas ar tunzivju krātiņiem reģistrē, un 48 stundās pēc katras zvejas beigām elektroniski vai citādi nozvejas protokolu nosūta kompetentai dalībvalsts iestādei, kurā krātiņš atrodas.

    2.   Katra dalībvalsts, saņēmusi nozvejas protokolu, to elektroniski pārsūta Komisijai. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

    80.v pants

    Novērotāju programma

    1.   Katra dalībvalsts savos zvejas kuģos, kas ir garāki par 15 m, nodrošina novērotāju klātbūtni, aptverot vismaz:

    a)

    20 % no tās aktīvajiem seineriem. Kopīgā zvejā novērotājs atrodas uz kuģa zvejošanas laikā;

    b)

    20 % no tās aktīviem pelaģiskiem traleriem;

    c)

    20 % no tās aktīviem āķu jedu zvejas kuģiem;

    d)

    20 % no tās aktīviem makšķeru kuģiem;

    e)

    100 %, ievācot tunzivis no krātiņiem.

    Novērotājiem ir šādi konkrēti pienākumi:

    a)

    pārraudzīt kuģa atbilstību šīs nodaļas prasībām;

    b)

    reģistrēt zvejas darbības un ziņot par tām;

    c)

    novērot un izvērtēt nozvejas un pārbaudīt ierakstus zvejas žurnālā;

    d)

    pamanīt un reģistrēt kuģus, kas, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT paredzētos saglabāšanas pasākumus.

    Novērotāji veic arī zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT definētos II uzdevuma datus, ja to prasa ICCAT.

    2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad zilās tunzivis pārvieto sprostos un zivjaudzētavā ievāc zivis.

    Novērotājiem ir šādi konkrēti pienākumi:

    a)

    novērot un pārraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;

    b)

    pārbaudīt 80.t pantā minēto iesprostošanas ziņojumu;

    c)

    veikt zinātnisku darbu, piemēram, saskaņā ar ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vākt paraugus, kā prasa Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

    80.w pants

    Finansējums

    Zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā īpaši paredzētos pasākumus – vienīgi to finansēšanas aspektā – uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē, un par tiem var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar 21. panta a) punkta i) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (5).

    80.x pants

    Tirgus pasākumi

    1.   Kopienā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, iesprostošana uzbarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana, ja nav pievienota šajā nodaļā paredzēta, precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija.

    2.   Kopienā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, imports, izkraušana, iesprostošana uzbarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana, kuras ir noķēruši zvejas kuģi, kuru karoga valstij vai nu nav iedalītas kvotas, nozvejas limita vai zvejas pūliņu zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumiem, vai arī kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas.

    3.   Kopienā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports no uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 2006[07] par zilo tunzivju audzēšanu.

    80.y pants

    Pārrēķina koeficienti

    Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošo neapstrādāto zivju svaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.

    80.z pants

    ICCAT Kopīgu starptautisku inspekciju shēma

    1.   Kopienā piemēro ICCAT Kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko ICCAT pieņēmusi Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē. Shēma ir izklāstīta XVIa pielikuma IV daļā.

    2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, norīko inspektorus inspekcijām jūrās.

    3.   Komisija vai tās norīkota struktūra shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus.

    4.   Komisija vai tās norīkota struktūra Kopienā koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības. Lai tas notiktu, tā saziņā ar attiecīgām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, kas Kopienai ļautu ievērot shēmas uzliktās saistības. Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālu resursiem, kā arī uz laikiem un zonām, kad un kur tie jāliek lietā.

    5.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 14. jūnijam dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās paredz nākamā gadā piesaistīt shēmai. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo plānu par to, kā Kopiena 2007. gadā piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.”

    2)

    Regulas ID pielikums ir grozīts saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

    3)

    Šīs regulas II pielikums ir iekļauts kā XVIa pielikums.

    2. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    H. SEEHOFER

    (1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

    (2)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 22. lpp.).

    (3)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

    (4)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

    (5)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

    I PIELIKUMS

    Regulas (EK) Nr. 41/2007 ID pielikumā ierakstu par zilajām tunzivīm zonā “Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra” aizstāj ar šādu tekstu:

    Suga

    :

    Zilā tunzivs

    Thunnus thynnus

    Zona

    :

    Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma grāda un Vidusjūra

    BFT/AE045W

    “Kipra

    154,68

     

    Grieķija

    287,23

     

    Spānija

    5 568,21

     

    Francija

    5 493,65

     

    Itālija

    4 336,31

     

    Malta

    355,59

     

    Portugāle

    523,88

     

    Visas dalībvalstis

    60 (1)

     

    EK

    16 779,55

     

    KPN

    29 500

     

    (1)  Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.”

    II PIELIKUMS

    Regulā (EK) Nr. 41/2007 iekļauj šādu pielikumu:

    “XVIa PIELIKUMS

    ICCAT zilo tunzivju populāciju atjaunošanas plāns

    I   daļa

    Īpaši nosacījumi, ko Atlantijas okeāna austrumu daļā piemēro zvejai ar makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem

    1.

    Katra dalībvalsts maksimāli pieļaujamo makšķeru kuģu un velču kuģu skaitu, ar kuriem drīkst zvejot zilās tunzivis, ierobežo līdz to kuģu skaitam, kuri 2006. gadā ir piedalījušies specializētā zilo tunzivju zvejā.

    2.

    Katra dalībvalsts ierobežo maksimāli pieļaujamo pelaģisko traleru skaitu, kuriem ir atļauts piezvejot zilās tunzivis.

    3.

    Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. jūnijam Komisijai dara zināmu to zvejas kuģu skaitu, kuri ir reģistrēti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija šo informāciju atbilstīgā veida nosūta ICCAT sekretariātam.

    4.

    a)

    Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kuģus, kam ir izdota īpaša zvejas atļauja, kā minēts 1. un 2. punktā, iekļauj sarakstā, kurā norādīts to vārds un Kopienas flotes reģistra numurs (Community fleet register number – CFR), kā paredzēts I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (1);

    b)

    katra dalībvalsts datorlasāmā formā nosūta Komisijai a) apakšpunktā minēto sarakstu un visus turpmākus grozījumus;

    c)

    grozījumus 4. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā Komisijai nosūta vismaz piecas dienas pirms tam, kad sarakstā jauniekļauts kuģis iebrauc Atlantijas okeāna austrumu daļā. Komisija grozījumus tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

    5.

    Līdz 10 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas sadala atļauju saņēmušajiem kuģiem, kas minēti 1. un 2. punktā, paredzot, ka līdz 200 tonnām zilo tunzivju, kas sver vismaz 6,4 kg vai ir vismaz 70 cm garas, noķers ar makšķerēm no kuģiem, kas nav garāki par 17 m.

    6.

    Līdz 2 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas drīkst sadalīt piekrastes maza apjoma zvejai, lai iegūtu svaigas zivis.

    7.

    a)

    Jebkādu skaitu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut no šā pielikuma 1. un 2. punktā minētajiem kuģiem vietās, kas nav dalībvalstu vai KLP apstiprinātas ostas;

    b)

    dalībvalstis apstiprina vietu, ko izmantot izkraušanai, vai vietu tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kurā ir atļauts izkraut vai pārkraut zilās tunzivis;

    c)

    dalībvalstis vēlākais 2007. gada 30. jūnijā nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 1. jūlijam nosūta minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus grozījumus sarakstā vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tā nosūtītu tos ICCAT izpildsekretariātam.

    8.

    Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, 1. un 2. punktā minēto Kopienas kuģu kapteiņiem vai viņu pārstāvjiem vismaz četras stundas pirms paredzētās ierašanās ostā kompetentai tās dalībvalsts vai KLP iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi vēlas izmantot (arī kompetentai karoga valsts iestādei), ir jādara zināma šāda informācija:

    a)

    paredzētais ierašanās laiks;

    b)

    kuģī paturēto zilo tunzivju skaita aplēse;

    c)

    informācija par zonu, kurā ir nozvejotas zivis.

    9.

    Katra dalībvalsts īsteno nozvejas paziņošanas režīmu, nodrošinot efektīvu katram kuģim iedalītās kvotas izmantojuma pārraudzību.

    10.

    Nozvejotās zilās tunzivis – neatkarīgi no tirgū laišanas metodes – nedrīkst mazumtirdzniecībā piedāvāt īstajam patērētājam, ja attiecīgajā marķējumā vai etiķetē nav norādīta:

    a)

    suga, izmantotie zvejas rīki;

    b)

    nozvejas apgabals un datums.

    11.

    Dalībvalstis, ar kuru makšķeru kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā, no 2007. gada 1. jūlija ievieš šādas astes iezīmējuma prasības:

    a)

    katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izcelšanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi;

    b)

    katrā astes iezīmējuma zīmē ir savs identifikācijas numurs, ko uzdod zilo tunzivju statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iesaiņojuma, kurā ir zilā tunzivs.

    II   daļa

    Zvejas žurnālu parametri

    Obligātie zvejas žurnālu parametri:

    1.

    Visām zvejas žurnālu lapām jābūt numurētām.

    2.

    Ieraksti zvejas žurnālā jāizdara ik dienu (pusnaktī) vai pirms ierašanās ostā.

    3.

    Zvejas žurnāls jāaizpilda, ja notiek inspekcijas jūrā.

    4.

    Vienam lapu eksemplāram ir jāpaliek zvejas žurnālā.

    5.

    Kuģī ir jābūt kuģa žurnālam, kurā ir reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.

    Zvejas žurnālos obligāti reģistrējamā standartinformācija:

    1.

    Kapteiņa vārds, uzvārds un adrese.

    2.

    Izbraukšanas datumi un ostas, no kurām ir izbraukts, iebraukšanas datumi un ostas, kurās ir iebraukts.

    3.

    Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs un SJO numurs (ja tāds ir). Kopīgā zvejā norāda visu zvejā iesaistīto kuģu vārdus, reģistrācijas numurus, ICCAT numurus un SJO numurus (ja tādi ir).

    4.

    Zvejas rīki:

    a)

    tips, FAO kods;

    b)

    lielumi (tīkla garums, linuma acu lielums, āķu skaits utt.).

    5.

    Darbības jūrā, katrā brauciena dienā aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

    a)

    darbības (zveja, kuģa pārvietošanās utt.);

    b)

    atrašanās vietu; precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zveju – vai pusdienlaikā, ja attiecīgā dienā nav zvejots;

    c)

    reģistrēto nozveju.

    6.

    Identificētās sugas:

    a)

    pēc FAO koda;

    b)

    pēc neapstrādāto zivju kopsvara (round weight – RWT) (kilogramos) dienā.

    7.

    Kapteiņa paraksts.

    8.

    Novērotāja paraksts (attiecīgā gadījumā).

    9.

    Svara noteikšanas paņēmiens: aplēse, kuģī veikta svēršana.

    10.

    Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvaru un norāda dzīvsvara aplēsēs izmantotos pārrēķina koeficientus.

    Obligātā informācija izkraujot, pārkraujot vai pārvietojot zivis:

    1.

    Datums un osta, kurā notikusi izkraušana/pārkraušana/pārvietošana.

    2.

    Ražojumi:

    a)

    apstrāde;

    b)

    zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

    3.

    Kuģa kapteiņa vai viņa pārstāvja paraksts.

    III   daļa

    ICCAT tunzivju pārvietošanas/pārkraušanas deklarācija

    Image

    Pārvietojot dzīvas zivis, norādiet skaitu un dzīvsvaru

    Image

    Pienākumi pārvietojot/pārkraujot zivis:

    1.

    Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas oriģināls ir jānodod saņēmējkuģim (velkonim/apstrādes kuģim/transportkuģim).

    2.

    Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas eksemplārs ir jāpatur tam zvejas kuģim, ar ko noķertas zivis.

    3.

    Turpmāku pārvietošanu vai pārkraušanu atļauj attiecīgā Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atļāvusi kuģim zvejot.

    4.

    Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas oriģināls ir jāpatur saņēmējkuģim, kurā paliek zivis, kamēr tās nogādā zivjaudzētavā vai izkraušanas vietā.

    5.

    Pārvietošanu vai pārkraušanu reģistrē visu procesā iesaistīto kuģu zvejas žurnālos.

    IV   daļa

    ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēma

    ICCAT Komisija Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē vienojās, ka:

    saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT Komisija iesaka izveidot turpmāk izklāstīto mehānismu, kā veikt starptautisku kontroli ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

    1.

    Kontroli veic Līgumslēdzēju valstu zvejas kontroles dienestu inspektori. Komisijai dara zināmu, kurus inspektorus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

    2.

    Kuģi, kuros ir inspektori, brauc ar īpašu ICCAT Komisijas apstiprinātu karogu vai vimpeli, lai norādītu, ka inspektors veic starptautiskas inspekcijas. Līdzko tas ir iespējams, ICCAT Komisijai dara zināmus to kuģu vārdus, ko konkrēti izmanto minētajiem nolūkiem; tie var būt īpaši inspekcijas kuģi vai arī zvejas kuģi.

    3.

    Katram inspektoram ir personas dokuments, ko karoga valsts iestādes izdod ICCAT Komisijas apstiprinātā formātā un ar ko inspektors ir pilnvarots darboties saskaņā ar ICCAT Komisijas apstiprināto mehānismu.

    4.

    Saskaņā ar 9. punktā paredzēto mehānismu kuģi, ko konkrēti izmanto tunzivju vai tunzivīm līdzīgu zivju zvejai Konvencijas apgabalā ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, apstājas, kad kuģis, kurā ir inspektors, tiem dod attiecīgu Starptautiskā signālu kodeksā paredzētu signālu, ja vien tie faktiski nezvejo, un tādā gadījumā tie apstājas, līdzko ir beiguši zvejas darbības. Kuģa kapteinis (2) inspektoram, ko var pavadīt liecinieks, ļauj iekāpt kuģī. Kapteinis ļauj inspektoram tā pārbaudīt nozvejotās zivis, zvejas rīkus un visus attiecīgos dokumentus, kā uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi par attiecīgā kuģa karoga valsti, un inspektors drīkst lūgt paskaidrojumus, ko uzskata par vajadzīgiem.

    5.

    Iekāpjot kuģī, inspektors uzrāda iepriekš, 3. punktā minēto dokumentu. Inspekcijas veic tā, lai kuģa darbībai radītie traucējumi un neērtības būtu pēc iespējas mazas un zivju kvalitāte nepazeminātos. Inspektors izmeklēšanā aprobežojas ar to, lai pārliecinātos, vai konkrētā kuģa karoga valsts sakarā ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi. Pārbaudē inspektors kapteinim var lūgt palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Viņš sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT Komisijas apstiprinātā formā. Inspektors ziņojumu paraksta kuģa kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis ir tiesīgs parakstīšanas brīdī vai pirms tam ziņojumam pievienot piezīmes, ko var uzskatīt par piemērotām, un viņam piezīmes ir jāparaksta. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspektora valsts valdībai, kas tos nosūta kuģa attiecīgām karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Atklājot ieteikumu pārkāpumus, inspektoram pēc iespējas būtu jāinformē arī kompetentas karoga valsts iestādes, tāpat kā ICCAT Komisija un jebkurš karoga valsts inspekcijas kuģis, par ko ir zināms, ka tas ir tuvumā.

    6.

    Ja notiek pretošanās inspektoram vai viņa norādījumus neievēro, kuģa karoga valsts attieksme ir tāda pati, kāda tā būtu, ja būtu notikusi pretošanās attiecīgās valsts inspektoram vai nebūtu ievēroti viņa norādījumi.

    7.

    Inspektori pilda šajā mehānismā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek operatīvā savas valsts iestāžu kontrolē un ir tām atbildīgi.

    8.

    Līgumslēdzējas valstis izvērtē saskaņā ar šiem mehānismiem sastādītus citu valstu inspektoru ziņojumus un, tos saņēmušas, veic tādas pašas darbības, kādas tās saskaņā ar saviem tiesību aktiem veiktu, saņēmušas savu inspektoru ziņojumus. Šis punkts neuzliek Līgumslēdzējām valstīm pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku, nekā tas būtu inspektora paša valstī. Līgumslēdzējas valstis sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo mehānismu notiek sakarā ar inspektora iesniegtu ziņojumu.

    9.

    i)

    Līgumslēdzējas valstis ik gadu līdz 1. martam informē ICCAT Komisiju par provizoriskiem nākamā gada plāniem saistībā ar iesaisti minētajā mehānismā, un ICCAT Komisija var dot Līgumslēdzējām valstīm ieteikumus, lai koordinētu valstu darbības minētajā jomā, kā arī par inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, kuriem ir jāuzņem inspektori;

    ii)

    šajā ieteikumā izklāstītais mehānisms un līdzdalības plāni ir spēkā Līgumslēdzējām valstīm, ja vien tās nav vienojušās par ko citu; un par tādu vienošanos informē ICCAT Komisiju. Divas Līgumslēdzējas valstis tomēr savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja viena no tām, gaidot nolīguma pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT Komisiju.

    10.

    i)

    Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tajā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspektors ziņojumā apraksta pārkāpuma būtību;

    ii)

    inspektors ir pilnvarots inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto, vai arī tos zvejas rīkus, kas atrodas uz klāja un ir gatavi izmantošanai.

    11.

    Visiem inspicētiem zvejas rīkiem, kas, šķiet, neatbilst spēkā esošiem ICCAT Komisijas ieteikumiem attiecīgās kuģa karoga valsts sakarā, inspektors piestiprina ICCAT Komisijas apstiprinātu identifikācijas marķējumu un ieraksta to ziņojumā.

    12.

    Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus tā, lai būtu redzami tie elementi, kas pēc viņa uzskatiem neatbilst spēkā esošiem noteikumiem, un tādā gadījumā ziņojumā uzskaita fotoattēlos redzamos objektus, un karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram pievieno fotoattēlus.

    13.

    Inspektors ir pilnvarots, ievērojot visus ICCAT Komisijas uzliktos ierobežojumus, pārbaudīt nozvejoto zivju parametrus, lai konstatētu, vai ICCAT Komisijas ieteikumi ir ievēroti. Konstatētos faktus viņš cik drīz vien iespējams dara zināmus inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm. (Divu gadu ziņojums 1974–1975, II daļa.)

    Piezīmes

    Ir panākta vienošanās pagaidām nenorādīt dienu, kad stājas spēkā Starptautiskā inspekcijas shēma, līdz ICCAT Komisija pieņems citādu lēmumu.

    ICCAT vimpelis

    Image”

    .

    (1)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

    (2)  Kapteinis ir persona, kas atbildīga par kuģi.

    Top