26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/12

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1620/2006 (2) (“pagaidu regula”) 2006. gada 30. oktobrī Komisija noteica antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes gludināmo dēļu importam Kopienā. Regula stājās spēkā 2006. gada 1. novembrī.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma analīzē, aizņēma laiku no2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“aplūkojamais laikposms”).

(3)

Pēc antidempinga pagaidu maksājuma piemērošanas gludināmo dēļu importam no attiecīgajām valstīm visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tika pieņemta pagaidu regula (“pagaidu secinājumu izpaušana”). Visām personām atvēlēja termiņu, kurā rakstveidā vai mutvārdos izteikt viedokli par paustajiem secinājumiem.

(4)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Personām, kuras to pieprasīja, tika dota arī iespēja izteikties mutvārdos. Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija domāts ieteikt uzlikt galīgo antidempinga maksājumu un ar pagaidu maksājumiem nodrošināto summu galīgu iekasēšanu (“galīga secinājumu izpaušana”). Tām arī deva laiku, kurā pēc informācijas saņemšanas iesniegt piezīmes. Tika izskatītas pušu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi pārveidoti.

(6)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 12. apsvērumā ir noteikts, ka šajā procedūrā attiecīgais ražojums ir gludināmie dēļi – brīvi stāvoši vai uzmontēti, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā (“attiecīgais ražojums”).

(7)

Viena no personām iebilda, ka gludināmie dēļi ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu nebūtu iekļaujami pasākumu darbības jomā, jo tādus modeļus pārdodot mazumtirdzniecībā par vismaz EUR 200, bet gludināmā dēļa vidējā mazumtirdzniecības cena ir EUR 35. Tika arī iebilsts, ka minētos modeļus bieži pircējiem pārdod komplektā ar tvaika gludekli, un tad vidējā mazumtirdzniecības cena esot ap EUR 500. Ciktāl ir runa par cenas elementu, jāpiezīmē, ka cenas vienas pašas, it īpaši mazumtirdzniecības cenas, nav no tiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot, vai divi vai vairāki ražojuma veidi (modeļi) ir uzskatāmi par vienu un to pašu ražojumu antidempinga procedūras vajadzībām. Šim nolūkam tiek skatītas galvenās fizikālās īpašības un izmantošanas veidi, un tādēļ minētie veidi tiek uzskatīti par līdzīgiem tiem veidiem, kas ir bez tvaika uzsūkšanas un/vai karsēšanas virsmas. Ciktāl ir runa par mazumtirdzniecības cenām gludināmajiem dēļiem kopā ar gludekļiem vai tvaika gludekļiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka tādu mazumtirdzniecības paņēmienu reizēm izmanto visiem gludināmo dēļu veidiem un dažādo kombināciju cenas atšķirības nekādā ziņā nevar būt par attaisnojumu kāda modeļa neiekļaušanai procedūras aptvertajā ražojumu klāstā.

(8)

Tā pati persona arī iebilda, ka gludināmo dēļu galvenās sastāvdaļas neesot iekļaujamas pasākumu darbības jomā, jo tām Kopienā neesot noieta un Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā nav zināmu šo daļu izgatavotāju. Šis arguments, kas gan pats par sevi neko neizšķir, nekādi arī neapstiprinājās izmeklēšanā. Īstenībā noskaidrojās, ka pastāv zināms gludināmo dēļu galveno sastāvdaļu tirgus un vismaz divi zināmi ķīniešu gludināmo dēļu ražotāji ir to galvenās sastāvdaļas eksportējuši uz Kopienu.

(9)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek secināts, ka visi 6. apsvērumā minētie gludināmie dēļi un to galvenās sastāvdaļas ir ar vienādām galvenajām fiziskajām un tehniskajām īpašībām un vienādu galveno izmantošanas veidu un Kopienas tirgū savā starpā konkurē. Līdz ar to apstiprinās pagaidu regulas 12. un 13. apsvērums.

(10)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. apsvērumu.

(11)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek galīgi secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu attiecīgais ražojums un gludināmie dēļi – brīvi stāvoši vai uzmontēti, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis, un attiecīgie Kopienas ražošanas nozares ražotie un tirgotie ražojumi ir līdzīgi.

(12)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens no ķīniešu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tam pienācies TER. Uzņēmums atkārtoti uzsvēra, ka pagaidu regulas 25. apsvērumā norādītā grāmatvedības prakse, kuras dēļ pieciem ķīniešu ražotājiem eksportētājiem TER tika atteikts (trim ražotājiem eksportētājiem tika atteikts vienīgi šā iemesla dēļ), nav pietiekami būtiska, lai mazinātu ticamību citādā ziņā patiešām pilnīgajiem grāmatvedības dokumentiem, un neietekmē dempinga starpības noteikšanu.

(13)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka iepriekš minētā uzņēmuma grāmatvedības uzskaite ir pretrunā starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS), konkrēti IAS Nr. 1., un šo pārkāpumu nevarēja uzskatīt par nebūtisku. Netika iesniegti jauni pierādījumi, kas grozītu pagaidu regulas 25. apsvērumā noteiktos secinājumus.

(14)

Tā kā nav citu attiecīgu pamatotu piezīmju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 15.–28. apsvērumu.

(15)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 29.–34. apsvērumu par atsevišķu režīmu.

(16)

Tā kā nav nekādu piezīmju par to, ka par analoga valsti izraudzīta Turcija, ar šo apstiprina pagaidu regulas 35.–40. apsvērumu.

(17)

Jāatgādina, ka attiecībā uz vienu ĶTR ražotāju eksportētāju un vienīgo Ukrainas ražotāju eksportētāju, kam piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz šo uzņēmumu sniegtajiem datiem par pārdevumu iekšējā tirgū un ražošanas izmaksām. Šie dati tika pārbaudīti attiecīgajos uzņēmumos.

(18)

Bez tam jāatgādina, ka ĶTR un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER, nebija pietiekama reprezentatīva pārdevuma iekšzemes tirgū un normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, t. i., normālā vērtība tika sastādīta, ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (“TVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu.

(19)

Tālāk Komisija attiecībā uz pagaidu regulas 44. apsvērumu izskatīja ražošanas izmaksas, jo īpaši konkrētu no tērauda izgatavotu izejmateriālu pirkuma cenas, par kurām bija ziņojis ķīniešu ražotājs, kam sākotnēji tika piešķirts TER. Šajā sakarā tika izskatīti un pārbaudīti pieņēmumi un papildu pierādījumi, kas bija saņemti no dažām personām pēc provizoriskās informācijas nodošanas atklātībā. Neapstiprinājās tērauda pirkuma cenu novirzes no attiecīgajām pasaules cenām, par ko ziņoja attiecīgais uzņēmums. Līdz ar to tiek galīgi akceptētas šā uzņēmuma iesniegtās ražošanas izmaksas.

(20)

Tā kā nav citu piezīmju par normālo vērtību šim ķīniešu ražotājam eksportētājam, kam piešķirts TER, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 43.–46. apsvēruma atzinumi.

(21)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas Ukrainas iestādes lūdza Komisiju pārrēķināt normālo vērtību vienīgajam Ukrainas eksportētājam, balstoties uz pārdevumu Ukrainas tirgū. Jāatgādina, ka vienīgajam Ukrainas ražotājam eksportētājam kopējais attiecīgā ražojuma pārdevums IP laikā nesasniedza reprezentatīvu daudzumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, līdz ar to normālā vērtība bija jāsastāda tā, kā minēts iepriekš 18. apsvērumā un paskaidrots pagaidu regulas 47. apsvērumā.

(22)

Tā kā nav citu piezīmju par normālo vērtību vienīgajam ukraiņu ražotājam eksportētājam, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 47.–49. apsvēruma atzinumi.

(23)

Viens no importētājiem bilda, ka ar ziņām, kas saņemtas tikai no viena ražotāja analoga valstī Turcijā, nepietiek, lai noteiktu normālo vērtību, un ka ar tādu nepietiekamu pamatu nebūtu uzliekami nekādi antidempinga maksājumi. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pamatregula, un jo īpaši tās 2. panta 7. punkts, neliedz noteikt pasākumus, ja ražotāji analoga valstīs sadarbojas maz vai nesadarbojas. Taču jāpiemetina, ka lielākas precizitātes labad Komisija tomēr salīdzināja ziņas, kas iegūtas no tā vienīgā ražotāja analoga valstī, kas sadarbojās, ar ziņām, kas saņemtas no cita Turcijas ražotāja un viena ASV ražotāja, kurš nepilnīgi sadarbojās ar izmeklēšanu, bet bija ar mieru sniegt konkrētas ziņas par cenām, izmaksām un pārdošanas apjomu, un no Kopienas ražošanas nozares. Salīdzināšanā apstiprinājās, ka Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, dati ir pietiekami pieņemams pamats normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 50.–52. apsvērumu.

(24)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens no pagaidu regulas 57. apsvērumā minētajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem palika pie uzskata, ka tā eksports caur nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem tomēr būtu jāierēķina, nosakot eksporta cenu. Tomēr uzņēmums nespēja papildus iesniegt pārbaudāmus pierādījumus savas prasības atbalstam; konkrēti, tas nespēja apliecināt galamērķus savam pārdevumam caur nesaistītām personām. Tādēļ šī prasība tiek noraidīta.

(25)

Kāds cits no ĶTR ražotājiem eksportētājiem iebilda, ka vērā būtu bijis jāņem arī tā pārdevums EK caur saistīto tirdzniecības uzņēmumu Honkongā. Uzņēmums atkārtoja sākotnējo prasību iekļaut konkrēto pārdevumu eksporta cenu aprēķinā, taču nespēja sniegt nekādas jaunas un pārbaudāmas ziņas vai paskaidrojumus. Tas nespēja pierādīt, ka ziņotās eksporta cenas neatkarīgiem pircējiem Kopienā patiešām maksātas. Arī Honkongas tirgotāja pirkumi nesaskanēja ar tā revīzijas skatītajiem kontiem. Tādēļ šī prasība tiek noraidīta.

(26)

Tā pati persona iebilda, ka eksporta cenu aprēķinā Komisijai būtu bijuši jāizmanto pašai savi valūtas kursi. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka uzņēmums ziņoja par visiem saviem katra mēneša darījumiem, izmantojot valūtas kursu mēneša pirmajā darbdienā. Prasība tiek noraidīta, jo mēneša vidējais kurss, ko Komisija izmantoja savos aprēķinos, precīzāk atspoguļo reālo stāvokli, jo tas neitralizē statiska, vienas dienas kursa izmantošanu attiecībā uz visā mēnesī notikušiem darījumiem.

(27)

Kopienas ražošanas nozare izteica pieņēmumu, ka eksporta cenas, par kurām ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un jo īpaši pagaidu regulas 69. apsvērumā minētais uzņēmums, ir nepareizas. Tomēr šajā sakarā iesniegtie pierādījumi bija nebūtiski vai nepārbaudāmi vai neliecināja par neatbilstību. Tādēļ pieņēmums tiek uzskatīts par nepamatotu.

(28)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 53.–58. apsvērumu.

(29)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas Ukrainas iestādes un vienīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cenas noteikšanā neesot jāatskaita summas attiecībā uz saistītā uzņēmuma TVA izmaksām un peļņu, jo šajā gadījumā neesot piemērojams pamatregulas 2. panta 9. punkts. Tika iebilsts, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts attiecas tikai uz saistītiem importētājiem, kas atrodas Kopienā, jo formulējumos skaidri nošķirta “importēšana un atkalpārdošana”. Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums darbojas kā eksporta departaments, un abas ieinteresētās personas iebilda, ka eksporta cena būtu jānosaka uz pamatregulas 2. panta 8. punkta pamata. Bez tam tās bilda, ka saistītais uzņēmums, ja to nevar uzskatīt par ražotāja eksportētāja eksporta departamentu, būtu uzskatāms par tā tirdzniecības aģentu.

(30)

Atbildot uz to, jāpiezīmē, ka attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdevumu Kopienā vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs sūtīja attiecīgo ražojumu tieši uz Kopienu, par katru sūtījumu izrakstīja faktūrrēķinu savam saistītajam uzņēmumam Šveicē un saņēma attiecīgu maksājumu. Tādējādi visas ražotāja eksportētāja darbības bija kā eksportētājam. Saistītais uzņēmums Šveicē slēdza pārdevuma līgumus un izrakstīja faktūras pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā. Saistītais uzņēmums arī izpildīja visas importēšanas funkcijas ar precēm, kas nonāca Kopienā brīvā apgrozībā, t. i., uzņēmās preču deklarēšanu muitā un sedza izmaksas par preču pārvešanu neatkarīgajam pircējam Kopienā, kā arī par glabāšanu noliktavās Kopienā attiecīgos gadījumos. Šajā sakarā – šis saistītais uzņēmums gan formāli ir dibināts ārpus Kopienas, taču tam ir ES PVN numurs un tas cita starpā darbojas caur saviem tirdzniecības birojiem un vairākām preču glabātavām Kopienā. Tādējādi tas būtu jāuzskata par tādu, kas izpilda saistīta importētāja funkcijas tā, kā aprakstīts pagaidu regulas 59. apsvērumā, nevis par eksportētāju vai tirdzniecības aģentu. Līdz ar to prasība būtu jānoraida un būtu jāapstiprina provizoriskie secinājumi.

(31)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. apsvērumu.

(32)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens ķīniešu ražotājs eksportētājs iebilda, ka konkrēti svarīgi cenu atšķirību faktori (piem., gludināmā dēļa faktiskais svars) neesot ņemti vērā, salīdzinot dažādu ražojumu veidu normālo vērtību un eksporta cenu. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka dažādie ražojuma veidi tika sagrupēti tā, lai, pirmkārt, atspoguļotu galvenās fiziskās īpašības un izmaksu/cenu veidotājus, otrkārt, ļautu pietiekami reprezentatīvi saskaņot eksportētos veidus ar tiem veidiem, ko Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās, tirgoja savā iekšzemes tirgū. Salīdzināšanā izskatīja šādus galvenos raksturlielumus: veids, lielums, virsmas uzbūve un materiāls, kāju materiāls, gludekļa paliktņa esība un veids, tādu pierīču kā piedurkņu gludināmā dēļa, veļas redeļu un kontaktligzdas klātbūtne. Konkrētā ražotāja eksportētāja minētais svars un citi kritēriji netieši atspoguļojas dažos no salīdzināšanā aplūkotajiem kritērijiem (piemēram, svaru atspoguļo gludināmās virsmas lielums un materiāls). Tādēļ šo prasību nevarēja pieņemt.

(33)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas vairākas personas lūdza papildu ziņas par tiem ražotājiem eksportētājiem, kam netika piešķirts TER, izmantotās normālās vērtības korekcijām. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka konkrētajos informatīvajos dokumentos, ko nosūtīja katrai no personām, kas sadarbojās, bija pilnīgs saraksts ar dažādajām piešķirtajām korekcijām un ka korekcijas, kā visos gadījumos, tika izdarītas tad, ja izrādījās vajadzīgas. Konkrēti, normālā vērtība, kuras pamatā bija analoga valsts, tika koriģēta uz leju, lai novērstu šādu ietekmi: a) pagaidu regulas 62. apsvērumā aprakstītās fizisko īpašību atšķirības, b) turpat pagaidu regulas 62. apsvērumā aprakstītās tirdzniecības līmeņa atšķirības un c) aplūkojamajai iekšzemes tirdzniecībai piešķirtā kredīta izmaksu atšķirības. Citādas atšķirības netika konstatētas, tādēļ arī netika izdarītas citādas korekcijas.

(34)

Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, salīdzināšanas vajadzībām nosakot eksporta cenas korekcijas, izdarījusi dažus nepamatotus atskaitījumus attiecībā uz konkrētiem pārvadāšanas un kredīta izmaksu elementiem. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi pārskatīja šīs korekcijas.

(35)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60.–62. apsvērumu.

(36)

Ņemot vērā iepriekš teikto, galīgā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

(37)

Pārskatītā galīgā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

(38)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. un 73. apsvērumu.

(39)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 74.–76. apsvērumu.

(40)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 77. un 78. apsvērumu.

(41)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena no pagaidu regulas 83. apsvērumā minētajām personām atkārtoja savu prasību izanalizēt Ukrainas importa dempinga ietekmi atsevišķi no ĶTR importa dempinga, jo esot būtiskas atšķirības cenu līmeņa un importa apjoma ziņā. Tomēr netika iesniegti citi pierādījumi, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Attiecībā uz cenām jāatceras, ka cenu līmeņu absolūtā atšķirība starp abām valstīm nav izšķirīga saistībā ar kumulatīvo novērtējumu, jo tā var atspoguļot vairākus faktorus, tostarp ražojumu klāsta atšķirības importā no katras valsts; tomēr cenām bija līdzīga tendence (sk. pagaidu regulas 84. apsvērumu). Apjomu ziņā imports no katras valsts IP laikā bija ievērojams, un aplūkojamajā laikposmā tam bija tendence augt. Tam, ka Ukrainas ražotājs darbību uzsāka tikai 2003. gadā, šajā sakarā nav nozīmes, nosakot kaitējumu IP laikā. Līdz ar to prasība atkal būtu jānoraida, un būtu jāapstiprina importa dempinga ietekmes kumulatīvais novērtējums pagaidu regulas 79.–86. apsvērumā.

(42)

Viens no importētājiem iebilda, ka ĶTR ražotāju, kas sadarbojas, eksportētāju importa cenas, ko Komisija noteikusi cenu pazeminājuma aprēķiniem (sk. pagaidu regulas 92. apsvērumu), neatspoguļojot dažas nenovēršamas papildu izmaksas, kas rodas, importējot no ĶTR, piemēram, paliktņu apgādāšanās izmaksas un izmaksas par glabāšanu, ekspedīciju un pārvadāšanu no pagaidu noliktavas uz importētāja noliktavu. Attiecībā uz paliktņu izmaksām izmeklēšanā apstiprinājās, ka tās tiešām Kopienā rodas, jo parasti gludināmos dēļus no ĶTR pārvadā konteineros nenostiprinātus. Tādēļ šis apgalvojums tika uzskatīts par pamatotu un ĶTR ražotāju, kas sadarbojas, importētāju importa cenas tika attiecīgi grozītas. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt attiecībā uz citām iepriekš minētajām papildu izmaksām, jo tās ir specifiskas attiecīgajam importētājam un nav teikts, ka tādas rodas citiem importētājiem. Turklāt tādas izmaksas var rasties arī Kopienas ražotājiem. Cenu samazinājuma provizoriskā starpība ĶTR importa dempingam attiecīgi tika grozīta:

(43)

Par Ukrainai konstatēto 6,6 % cenu samazinājumu netika saņemtas nekādas piezīmes, un tas tiek apstiprināts. Tā kā nav citu piezīmju par dempinga importu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 87. līdz 92. apsvērumu.

(44)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas sūdzības iesniedzēji iebilda, ka peļņas normai IP laikā nebūtu jāatspoguļo vadības atlīdzības ārkārtas pagaidu samazinājumi, kas dažiem Kopienas ražotājiem bijuši IP laikā (sk. pagaidu regulas 100. apsvērumu). Lai konsekventi atspoguļotu Kopienas ražošanas nozares saimniecisko stāvokli aplūkojamajā laikposmā un tādēļ, ka bija pieejamas pārbaudītas liecības par to, šī prasība tika pieņemta. Skaitļi un provizoriskie secinājumi par Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti tika attiecīgi grozīti:

(45)

Tātad aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pasliktinājās. IP laikā peļņas norma bija par 69 % zemāka nekā 2002. gadā.

(46)

Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma tika grozīti, atspoguļojot iepriekš aprakstītos atlīdzības un peļņas labojumus IP laikā. Pārskatītie skaitļi tabulā atklāj sliktāku stāvokli šajos divos kaitējuma rādītājos IP laikā, nekā bija izklāstīts pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā:

(47)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94.–107. apsvērumu ar iepriekš 44. un 46. apsvērumā noteiktajiem grozījumiem.

(48)

Iepriekš pārskatītie faktori, proti, Kopienas ražošanas nozares cenu pazeminājums, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma IP laikā neietekmēja pagaidu regulā izklāstītos secinājumus par visiem kaitējuma izraisītājiem un apstiprināja, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 108.–110. apsvērumu.

(49)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas dažas pagaidu regulas 134. apsvērumā minētās personas vienkārši atkārtoja apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozares ciestie zaudējumi esot pašu izraisīti. Tomēr nekādi jauni pierādījumi un jauni argumenti šajā sakarā netika sniegti, un tādēļ viņu prasība tika noraidīta.

(50)

Ievērojot iepriekš teikto un to, ka nav jaunu piezīmju par cēloņsakarībām, ar šo apstiprina pagaidu regulas 111.–141. apsvērumu.

(51)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 142.–146. apsvērumu.

(52)

Pēc provizoriskās informēšanas viens no importētājiem nepiekrita dažiem novērtējumiem pagaidu regulas 148. apsvērumā. Konkrēti, tika apšaubīts pieņēmums, ka i) antidempinga pasākumu slogs tiek vienmērīgi sadalīts starp importētājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem, un ii) kopējais uzcenojums starp importa un mazumtirdzniecības cenu ir ap 500 %. Tika iebilsts, ka slogs pilnīgi tiks uzkrauts patērētājiem, jo importētāja starpība jau tāpat esot zema, bet mazumtirgotāji netaisoties samazināt savu starpību, lai gan par to varētu diskutēt. Par uzcenojumu tika iebilsts, ka gludināmais dēlis, ko importē par EUR 6,53 – vidējo vienības importa dempinga cenu pie Kopienas robežas – visticamāk, tiks pārdots mazumtirdzniecībā par mazāk nekā EUR 35, kas aptuveni atbilst gludināmā dēļa vidējai mazumtirdzniecības cenai Kopienā, tādēļ analīze, kas balstīta uz vidējām mazumtirdzniecības un importa cenām, esot maldinoša un uzrādot nereālas starpības. Tika piebilsts, ka aprēķinos neesot ņemts vērā PVN elements. Pēc šā importētāja uzskata kopējais uzcenojums nevarētu būt lielāks par 300 %.

(53)

Attiecībā uz ietekmi uz patērētājiem būtu jāatceras, ka ne pirms, ne pēc pagaidu regulas publicēšanas netika saņemtas patērētāju organizāciju atsauksmes. Attiecībā uz 52. apsvērumā izklāstītajām importētāja piezīmēm būtu jāpiezīmē turpmākais. Pirmkārt, konkrētais importētājs piekrīt, ka antidempinga pasākumu ietekme uz patērētājiem būtu niecīga, ņemot vērā gludināmā dēļa kalpošanas laiku. Faktiski pat tad, ja slogs tiktu pilnīgi novelts uz patērētājiem, tiem par ilglietojamu preci, kuras kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi (aplēšu pamatā ir 2005. gada tirgus daļas un cenas un galīgās maksājuma likmes), būtu papildus jāmaksā caurmērā ap EUR 1,5. Otrkārt, ņemot vērā sīvo konkurenci šajā tirgū, visai maz ticams, ka kāds no komersantiem, kas iesaistīts attiecīgā ražojuma importēšanā un pārdošanā, absorbētu kādu no uzliktajiem antidempinga maksājumiem. Tādēļ sloga vienmērīgas sadalīšanās scenārijs liekas reālāks. Tik tiešām, neviena cita šajā procedūrā iesaistīta persona neapstrīdēja minēto novērtējumu. Līdz ar to var apstiprināt pagaidu regulas 149. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(54)

Attiecībā uz komersantu piemērotajiem uzcenojumiem te jāatgādina, ka neviens no mazumtirgotājiem nesadarbojās ar izmeklēšanu, un tādējādi šajā posmā nebija pieejami nekādi pārbaudāmi dati par mazumtirdzniecības cenām un starpībām. Novērtējumā par pamatu tāpēc varēja ņemt tikai salīdzinājumu starp importa dempinga cenu, kas zināma no aizpildītajām anketām, un vidējo mazumtirdzniecības cenu, ko aprēķina pēc ziņām, kuras saņemtas no importētājiem un Kopienas ražošanas nozares. Saskaņā ar šīm ziņām vidējā mazumtirdzniecības cena attiecas uz visu tirdzniecību Kopienā, cita starpā aptverot arī PVN. Tādā veidā noteiktais kopējais uzcenojums, ko piemēro importētāji, mazumtirgotāji un citi komersanti, kas iesaistīti importa dempinga cenu sadalē patērētājiem, ir ap 450 %. Visbeidzot, jāatceras un jāapstiprina, ka atsevišķie uzcenojumi komersantiem var ievērojami atšķirties, taču caurmērā tie ir būtiski, jo īpaši mazumtirdzniecības posmā.

(55)

Viens ķīniešu ražotājs eksportētājs iebilda, ka nebūtu jāatņem iespēja Kopienas patērētājiem iegādāties kvalitatīvus ķīniešu ražojumus, ko pārdod par visnotaļ pieņemamu cenu. Šajā sakarā tiek norādīts uz 53. apsvērumu iepriekš un uz 59. apsvērumu turpmāk un secināts, ka Kopienas tirgum šie ražojumi netiks atrauti.

(56)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 147.–150. apsvērumu.

(57)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par šo jautājumu, tiek norādīts uz 52.–54. apsvērumu iepriekš un ar šo apstiprina pagaidu regulas 151. apsvērumu.

(58)

Pēc pagaidu atzinumu nodošanas atklātībā divi pagaidu regulas 152. apsvērumā minētie importētāji izteica piezīmes, kas attiecas uz viņu interesēm. Citas piezīmes šajā sakarā netika saņemtas.

(59)

Viens no šiem importētājiem nepiekrita antidempinga pasākumu sloga un dažādos tirdzniecības posmos piemēroto uzcenojumu novērtējumam (sk. 52.–54. apsvērumu iepriekš). Tas apgalvoja, ka nespēs absorbēt papildu izmaksas un tam tās būs pilnīgi jāuzveļ mazumtirgotājiem. Līdz ar to tas var pieredzēt sava attiecīgā ražojuma Kopienas tirdzniecības kritumu un varbūt pat būs spiests atlaist darbiniekus. Tomēr, ņemot vērā attiecīgā ražojuma mazo lomu tā kopējā apgrozījumā (mazāk par 5 %), uzņēmuma apmērus un vietu Kopienas un eksporta tirgos, kā arī dažādos attiecīgā ražojuma piegādes avotus, negatīvā ietekme uz tā saimniecisko darbību noteikti būtu niecīga.

(60)

Pagaidu regulas 154. apsvērumā minētais importētājs atkārtoja, ka pasākumu ietekme uz tā saimniecisko darbību būtu ievērojama, pat ja kopējais gludināmo dēļu pārdevums reprezentē ne vairāk kā 10 % no tā kopējā apgrozījuma. Tas iebilda, ka gludināmo dēļu tirgus daļas zaudējums izraisītu vēl lielākus zaudējumus šā paša uzņēmuma ražoto pārvalku tirgū. Tas skaidroja, ka gludināmie dēļi un to pārvalki ir cieši saistīti pat tad, ja tos nepārdod kopā, jo vairākums mazumtirgotāju labprātāk iepērk šos ražojumus no viena piegādātāja. Tādējādi ar šā paša uzņēmuma ražoto pārvalku apgādāto importēto gludināmo dēļu tirgus daļas zaudējums izraisītu attiecīgus zaudējumus šā uzņēmuma nomaināmo pārvalku tirgū. Šajā sakarā jāpieņem, ka pasākumu ietekme uz daļu šā uzņēmuma realizācijas Kopienā varētu būt ievērojams. Tomēr ietekme uz tā kopējo apgrozījumu paliktu ierobežota, jo gludināmie dēļi un nomaināmie pārvalki kopā veido aptuveni 30 % no tā kopējā apgrozījuma. Turklāt ietekme pa daļai būs atkarīga no importētāja eksporta darbības rezultātiem, jo tā attiecīgā ražojuma reeksports nav neievērojams un pasākumiem šāda realizācija parastos apstākļos nebūtu jāietekmē.

(61)

Šajā sakarā, atsaucoties uz pagaidu regulas 152.–156. apsvērumu un šīs regulas 52.–54. apsvērumu, tiek izdarīti šādi secinājumi par antidempinga pasākumu ietekmi uz gludināmo dēļu nesaistīto importētāju stāvokli Kopienā: i) importētājiem slogs varētu būt mazliet lielāks nekā mazumtirgotājiem, ii) dažu importētāju stāvoklis varētu tikt ietekmēts lielākā mērā, taču iii) caurmērā pasākumu negatīvā ietekme nebūs izšķirošā to darbībā un nebūs neproporcionāla, salīdzinot ar paredzamo ieguvumu Kopienas ražošanas nozarei.

(62)

Šī papildu analīze par patērētāju un nesaistīto Kopienas importētāju interesēm nemaina provizoriskos secinājumus šajā jomā. Pat tad, ja dažos gadījumos slogs tiks patērētājiem, negatīvā ietekme uz tiem katrā gadījumā būs neievērojama. Bez tam apstiprinājās, ka negatīvai ietekmei uz konkrētiem importētājiem nebūs izšķirīga nozīme to uzņēmējdarbībā. Pamatojoties uz to, jāuzskata, ka pagaidu regulas 157.–162. apsvēruma secinājumi par Kopienas interesēm nemainās. Tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

(63)

Sūdzības iesniedzēji iebilda, ka provizoriski aprakstītā kaitējuma novēršanas pakāpe neesot pietiekama, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Konkrēti tika minēts: a) aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļiem esot zemāka nekā tā starpība, ko varētu iegūt normālos konkurences apstākļos, un b) ražošanas izmaksas, ko Komisija aprēķināja kaitējuma novēršanas pakāpes noteikšanai, neatspoguļojot dažādo ražojuma veidu faktiskās ražošanas izmaksas. Attiecībā uz peļņas normu, ko varētu sagaidīt tad, ja nebūtu kaitīgā dempinga, jāatgādina, ka 7 % starpības pamatā ir Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pirms importa dempinga pieplūduma (skatīt iepriekš tekstā 44. apsvērumu). Tāda starpība līdz ar to uzskatāma par mērenu, un Kopienas ražošanas nozare nav sniegusi liecības, kas to apstrīdētu. Tādēļ tās prasība tiek noraidīta. Attiecībā uz ražošanas izmaksām jāpiezīmē, ka Kopienas ražošanas nozare par IP neiesniedza precīzus un pārbaudāmus datus ar faktiskajām ražošanas izmaksām par katru no ražojuma veidiem. Tādēļ ražošanas izmaksas par katru no ražojuma veidiem var balstīt tikai uz katra Kopienas ražotāja faktiskajām cenām, tās koriģējot ar faktisko kopējo peļņu, kas gūta IP laikā par līdzīgo ražojumu. Tā kā Kopienas ražošanas nozares peļņas norma tika pārskatīta tā, kā iepriekš izskaidrots 44. apsvērumā, attiecīgi tika grozīta kaitējuma novēršanas pakāpe.

(64)

Jāatceras, ka ķīniešu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa cenas tika grozītas tā, kā iepriekš izskaidrots 42. apsvērumā. Līdz ar to attiecīgi tika grozīta arī šo eksportētāju kaitējuma novēršanas pakāpe.

(65)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 164.–166. apsvērums.

(66)

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāievieš konstatētajām dempinga starpībām atbilstīgs galīgs antidempinga maksājums, jo visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem kaitējuma novēršanas līmenis izrādījās augstāks par dempinga starpību.

(67)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, galīgā maksājuma likmes ĶTR un Ukrainai ir šādas:

(68)

Pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs un četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, kam nav piešķirts TER (vienam no viņiem pat nepiešķīra atsevišķu režīmu), lika priekšā cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Taču jāpiezīmē, ka attiecīgajam ražojumam ir raksturīgs vērā ņemams skaits veidu, kas palaikam mainās atkarībā no pircēju pasūtījumiem un ievērojami atšķiras pēc cenām. Turklāt ražotāji eksportētāji tiem pašiem pircējiem kopā ar attiecīgo ražojumu pārdod citus ražojumus, radot ievērojamu cenu izlīdzināšanās risku. Ražojuma īpatnības un sarežģītā tirdzniecība praktiski neļauj visiem ražojuma veidiem noteikt saturīgas minimālās importa cenas, ko Komisija varētu uzraudzīt bez nopietna apiešanas riska. Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka tādas cenu saistības nav praktiskas un tādēļ tās nevar pieņemt. Attiecīgās personas tika informētas, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. To piezīmes tomēr nav mainījušas minēto secinājumu.

(69)

Uzņēmumu atsevišķās antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā maksājuma, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražo minētie uzņēmumi un līdz ar to minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp vienības, kas saistītas ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(70)

Jebkurš prasījums piemērot minētās uzņēmuma atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt būtu jāadresē Komisijai (3), pievienojot attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(71)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību apjomu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu, t. i., Komisijas Regulu (EK) Nr. 1620/2006, atbilstīgi ar šo regulu galīgi noteiktā maksājuma apjomam. Gadījumos, kad galīgais maksājums ir zemāks par pagaidu maksājumu, tā likmi pārrēķina un nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājuma likmi, būtu jāatmaksā,