22.3.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 81/1

---

PADOMES REGULA (EURATOM) Nr. 300/2007

(2007. gada 19. februāris),

ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena ir ievērojams saimnieciskās, finansiālās, tehniskās, humanitārās un makroekonomikas palīdzības sniedzējs trešām valstīm. Lai uzlabotu Eiropas Kopienas ārējā atbalsta efektivitāti, ir izstrādāta jauna palīdzības plānošanas un sniegšanas sistēma, ko veido šādas regulas: Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (2), kas attiecas uz Kopienas palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (6) un Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (7). Šī regula ir papildinošs instruments, kura mērķis ir atbalstīt augsta kodoldrošības līmeņa sekmēšanu un efektīvu kodolmateriālu drošības pasākumu piemērošanu trešās valstīs.

(2)

Černobiļas avārija 1986. gadā parādīja, cik svarīga ir kodoldrošība visā pasaulē. Lai izpildītu Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (“Euratom līgums”) mērķi – radīt drošības apstākļus, kas vajadzīgi, lai novērstu draudus iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, – Eiropas Atomenerģijas kopienai (“Kopiena”) būtu jāspēj atbalstīt kodoldrošības pasākumus trešās valstīs.

(3)

Kopiena ar Komisijas Lēmumu 1999/819/Euratom  (8) ir pievienojusies 1994. gada Konvencijai par kodoldrošību, kurai viens no mērķiem ir panākt un saglabāt augstu kodoldrošības līmeni visā pasaulē. Ar Komisijas Lēmumu 2005/510/Euratom  (9) Kopiena ir pievienojusies arī Kopējai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijai, kurai viens no mērķiem ir panākt un saglabāt augstu drošības līmeni attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pārvaldību. Šajās divās konvencijās šos mērķus cenšas realizēt, pastiprinot valsts pasākumus un starptautisku sadarbību, tostarp – vajadzības gadījumā – ar drošību saistītu sadarbību.

(4)	Kopiena saskaņā ar Līguma 10. nodaļu jau cieši sadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) gan attiecībā uz kodoldrošības pasākumiem, veicinot Līguma otrās sadaļas 7. nodaļas mērķus, gan attiecībā uz kodoldrošību.

(5)	Kopienai ir vajadzīgs turpināt centienus efektīvu kodolmateriālu drošības pasākumu piemērošanai trešās valstīs, attīstot savas darbības drošības pasākumu jomā Eiropas Savienībā.

(6)	Jo īpaši vajadzīgs izmantot pieredzi, kas jau gūta Tacis un Phare programmās, tostarp saistībā ar atbilstīgo ekspertu grupu darbu, jo īpaši tādā jomā kā civiltiesiskā atbildība kodolnozarē.

(7)	Vajadzīgs finansēt papildu pasākumus, lai atbalstītu šīs regulas mērķu sasniegšanu, tostarp apmācību, pētniecību un atbalstu attiecībā uz starptautisku konvenciju un līgumu ieviešanu. Darbības, kas veiktas saistībā ar šādām konvencijām un līgumiem, ir vēlams koordinēt ar Kopienas darbībām.

(8)	Papildus starptautiskām konvencijām un līgumiem dažas dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus līgumus par tehniskās palīdzības nodrošināšanu.

(9)

Padome 1992. gada 18. jūnija Rezolūcijā par kodoldrošības tehnoloģiskajām problēmām “uzsver, ka kodoldrošību Eiropā tā uzskata par īpaši svarīgu, un tādēļ lūdz dalībvalstis un Komisiju pieņemt kā Kopienas sadarbības kodolnozarē prioritāru pamatmērķi, jo īpaši attiecībā uz tādu sadarbību ar citām Eiropas valstīm, īpaši Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un bijušās Padomju Savienības republikām, – paaugstināt to kodoliekārtu drošības līmeņus līdz tādam, kas līdzvērtīgs Kopienā pastāvošajiem, un veicināt Kopienā jau atzītu drošības kritēriju un prasību īstenošanu”. Būtu jānodrošina finansiāla palīdzība, ņemot vērā šos mērķus, tostarp atbalstot jau uzbūvētas iekārtas, kuras vēl nav sākušas darboties.

(10)	Atbilstīgi Konvencijai par kodoldrošību “licence” ir jebkādas pilnvaras, ko pieprasītājam piešķir reglamentējošā iestāde, padarot viņu atbildīgu par kodoliekārtu atrašanās vietas izvēli, kodoliekārtu konstruēšanu, būvēšanu, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju un slēgšanu.

(11)	Jāsaprot, ka, sniedzot palīdzību saistībā ar attiecīgu kodoliekārtu, nolūks ir iegūt maksimālu labumu no sniegtās palīdzības, tomēr neatkāpjoties no principa, ka operatoram un valstij, kuras jurisdikcijā ir iekārta, joprojām vajadzētu būt atbildīgām par iekārtas drošību.

(12)	2001. gada pamatnostādnēs operatīvas sadarbības koordinēšanas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā ir uzsvērts, ka jāstiprina ES ārējās palīdzības koordinācija.

(13)	Pieņemot šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, komitejai būtu jāsniedz palīdzība Komisijai.

(14)

Šī regula aizstāj Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 99/2000 (1999. gada 29. decembris) attiecībā uz palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (10), Padomes Lēmumu 98/381/EK, Euratom (1998. gada 5. jūnijs) attiecībā uz Kopienas iemaksām Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Černobiļas fondā (11) un Padomes Lēmumu 2001/824/EK, Euratom (2001. gada 16. novembris) par Eiropas Kopienas turpmākām iemaksām Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Černobiļas fondā (12). Tādēļ minētie instrumenti būtu jāatceļ.

(15)	Šai regulai, nosakot finansiālu palīdzību Euratom līguma mērķu atbalstam, nevajadzētu skart attiecīgas Kopienas un dalībvalstu kompetenci attiecīgās jomās, jo īpaši saistībā ar kodoldrošības pasākumiem.

(16)

Šajā regulā visam instrumenta laikam ir iekļauta finanšu atsauces summa, kā paredzēts 38. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (13), neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, kas noteiktas Euratom līgumā.

(17)	Euratom līgums šīs regulas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas noteiktas 203. pantā.

(18)	Lai nodrošinātu, ka Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā tiek efektīvi īstenots, šī regula būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

MĒRĶI

1. pants

Vispārējie mērķi un darbības joma

Kopiena finansē pasākumus, lai palīdzētu veicināt augstu kodoldrošības un aizsardzības līmeni pret radiāciju, kā arī piemērot efektīvus un iedarbīgus drošības līdzekļus attiecībā uz kodolmateriāliem trešās valstīs saskaņā ar šo regulu.

2. pants

Mērķis

Saskaņā ar šo regulu sniegtā finansiālā, ekonomiskā un tehniskā palīdzība papildina palīdzību, ko sniedz Eiropas Kopiena saskaņā ar humanitārās palīdzības instrumentu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, Instrumentu sadarbībai attīstības jomā, Stabilitātes instrumentu, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, kā arī Instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Lai sasniegtu šos mērķus, ar šo regulu atbalsta šādus pasākumus:

a)

veicināt efektīvu kodoldrošības kultūru visos līmeņos, jo īpaši izmantojot: — pastāvīgu atbalstu regulatīvajām struktūrām, tehniskā atbalsta organizācijām, un normatīvas bāzes stiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz licencēšanu, — jo īpaši liekot lietā operatoru pieredzi, pieredzi no palīdzības programmām uz vietas un ārējās palīdzības programmām, kā arī no konsultēšanas un ar to saistītām darbībām, kuru mērķis ir uzlabot projektēšanas, ekspluatēšanas un uzturēšanas drošību tām kodolspēkstacijām, kas pašlaik ir licencētas, kā arī citām kodoliekārtām, lai panāktu augstu drošības līmeni, — atbalstu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošai pārvadāšanai, apstrādei un apglabāšanai, kā arī — stratēģiju izstrādi un īstenošanu attiecībā uz pašreizējo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanu un agrāko kodolvietu atkopšanu;

b)	veicināt efektīvu normatīvo bāzi, regulatīvās procedūras un sistēmas, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošiem starojumiem, jo īpaši no spēcīgas iedarbības radioaktīvajiem avotiem, un to droša apglabāšana;

c)	tādas normatīvās bāzes un regulatīvās metodikas izveide, kas vajadzīga, lai īstenotu kodoldrošības pasākumus, tostarp pareizu skaldmateriālu uzskaiti un kontroli valsts un operatoru līmenī;

d)	izveidot efektīvas sistēmas avāriju ar radioloģiskām sekām novēršanai un to seku mazināšanai, ja tās notiek, kā arī ārkārtas situāciju plānošanai, sagatavotībai un reaģēšanai, civilās aizsardzības un rehabilitācijas pasākumiem;

e)	pasākumus, lai veicinātu starptautisku sadarbību (arī saistībā ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, īpaši SAEA) minētajās jomās, tostarp, lai īstenotu un uzraudzītu starptautiskas konvencijas un līgumus, informācijas apmaiņu, apmācību un pētniecību.

Komisija nodrošina, ka pieņemtie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Kopienas vispārējās stratēģiskās politikas struktūru partnervalstī, un jo īpaši ar attīstības un ekonomiskās sadarbības politikas mērķiem un programmu mērķiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 179. pantu un 181.a pantu.

II   SADAĻA

ĪSTENOŠANA: PLĀNOŠANA UN LĪDZEKĻU PIEŠĶIRŠANA

3. pants

Stratēģijas dokumenti un indikatīvas programmas

1.   Kopienas palīdzību saskaņā ar šo regulu īsteno, pamatojoties uz daudzgadu stratēģijas dokumentiem un indikatīvām programmām.

2.   Daudzgadu stratēģijas dokumenti, kas attiecas uz vienu vai vairākām valstīm, ir vispārējs pamats palīdzības īstenošanai saskaņā ar 2. pantu, un tos sagatavo laikposmam līdz septiņiem gadiem. Tajos paredz Kopienas stratēģiju palīdzības sniegšanai saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un galveno partneru darbību.

3.   Sagatavojot šos stratēģijas dokumentus, Komisija nodrošina, ka tie ir saskaņoti ar stratēģijām un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar citiem Eiropas Kopienas instrumentiem ārējai palīdzībai.

4.   Stratēģijas dokumentos iekļauj daudzgadu indikatīvas programmas, nosakot prioritāras jomas Kopienas finansējumam, īpašus mērķus un gaidāmos rezultātus, kā arī indikatīvu finanšu piešķīrumu, kopumā un katrai prioritārai jomai. Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt kā diapazonu. Šīs indikatīvas programmas sagatavo, apspriežoties ar attiecīgu partnervalsti vai partnervalstīm.

4. pants

Plānošanas dokumentu pieņemšana

1.   Stratēģijas dokumentus un indikatīvas programmas, kas minētas 3. pantā, pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru. Tās attiecas uz laikposmu, kas nav ilgāks par šīs regulas piemērošanas laikposmu.

2.   Stratēģijas dokumentus pārskata vidusposmā vai vajadzības gadījumā, un tos var grozīt saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Indikatīvas programmas pārskata vajadzības gadījumā, ņemot vērā attiecīgu stratēģijas dokumentu pārskatu, ja tāds ir. Izņēmuma gadījumos daudzgadu piešķīrumu pielāgošana var tikt piemērota, ņemot vērā īpašus apstākļus, piemēram, ievērojami neparedzēti notikumi vai ārkārtas izpilde. Indikatīvas programmas pārskata saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

III   SADAĻA

ĪSTENOŠANA: CITI NOTEIKUMI

5. pants

Rīcības programmas

1.   Komisija pieņem rīcības programmas, kas sagatavotas, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un indikatīvām programmām. Šajās rīcības programmās, kas parasti tiek gatavotas ik gadu, nosaka īpašu kārtību, kādā īsteno saskaņā ar šo regulu piešķirto palīdzību.

Izņēmuma kārtā, piemēram, ja rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un indikatīvām programmām, var pieņemt pasākumus, kas nav paredzēti rīcības programmā, saskaņā ar tām pašām procedūrām, kas attiecas uz rīcības programmām.

2.   Rīcības programmās ir precizēti nospraustie mērķi, rīcības jomas, paredzētie pasākumi, gaidāmie rezultāti, pārvaldes kārtība, kā arī paredzētā finansējuma kopapjoms. Tajā iekļauts finansējamo darbību apraksts, norāde uz katrai darbībai piešķirtajām summām un indikatīvs īstenošanas grafiks. Vajadzības gadījumā tajā var iekļaut gūto pieredzi no agrāk piešķirtas palīdzības.

3.   Rīcības programmas, kā arī to pārskatīšanu vai paplašināšanu pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru, vajadzības gadījumā apspriežoties ar attiecīgu partnervalsti vai partnervalstīm reģionā.

6. pants

Īpaši pasākumi

1.   Neskarot 3. līdz 5. pantu, Komisija neparedzētu un neatliekamu vajadzību vai apstākļu gadījumā var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti 3. pantā minētajos stratēģijas dokumentos un indikatīvās programmās vai 5. pantā minētajās rīcības programmās.

2.   Īpašo pasākumu aprakstā nosaka plānotos mērķus, rīcības jomas, sagaidāmos rezultātus, izmantotās vadības metodes un kopējo plānoto finansējuma apjomu. Tajās ir finansējamo darbību apraksts, norādes par attiecīgā finansējuma apjomu un indikatīvs īstenošanas grafiks.

3.   Ja īpašo pasākumu izmaksu apjoms pārsniedz EUR 5 000 000, Komisija tās pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto procedūru, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar attiecīgu partnervalsti vai partnervalstīm reģionā.

4.   Ja īpašo pasākumu izmaksu apjoms nepārsniedz EUR 5 000 000, Komisija rakstiski informē Padomi un saskaņā ar 19. pantu izveidoto komiteju viena mēneša laikā pēc šādu pasākumu pieņemšanas.

7. pants

Tiesības pretendēt uz palīdzību

1.   Šādas personas un organizācijas ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību saskaņā ar šo regulu, lai īstenotu 5. pantā minētās rīcības programmas un 6. pantā minētos īpašos pasākumus, ja tās var faktiski veicināt 2. pantā minēto regulas mērķu sasniegšanu:

a)	partnervalstis, reģioni un to iestādes;

b)	decentralizētas partnervalstu struktūras, piemēram, reģioni, departamenti, provinces un pašvaldības;

c)	jauktas institūcijas, kuru dalībnieki ir partnervalstis, reģioni un Kopiena;

d)	starptautiskas organizācijas, ietverot reģionālas organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskas finanšu institūcijas un attīstības bankas, ja tās sekmē šīs regulas mērķu īstenošanu;

e)	Kopienas Kopīgais pētniecības centrs un Eiropas Savienības aģentūras;

f)

šādas dalībvalstu, partnervalstu un reģionu vienības un struktūras, kā arī jebkuras citas trešās valsts vienības un struktūras, ja tās sekmē šīs regulas mērķu īstenošanu: i) publiskas vai līdzīgas struktūras, vietējās pašvaldības vai administrācijas un to apvienības; ii) sabiedrības, firmas un citas privātas organizācijas un uzņēmumi; iii) finanšu iestādes, kas piešķir, sekmē un finansē privātas investīcijas partnervalstīs un reģionos; iv) nevalstiskas struktūras, kā noteikts 2. punktā; v) fiziskas personas.

2.   Nevalstiskas personas, kas ir tiesīgas saņemt finansiālu palīdzību saskaņā ar šo regulu, ietver: nevalstiskas organizācijas, organizācijas, kas pārstāv pamatiedzīvotājus, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvus, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomikas un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu vai jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, medijus un visas nevalstiskās apvienības un neatkarīgos fondus, kas iespējami sekmē iekšējās politikas attīstību vai ārējo dimensiju.

8. pants

Pasākumu veidi

1.   Kopienas finansējums var būt šādā veidā:

a)	projekti un programmas;

b)	nozares atbalsts;

c)	iemaksas garantiju fondā atbilstīgi 16. pantam;

d)	izņēmuma gadījumos – parādu atvieglošanas programmām saskaņā ar parādu atvieglošanas programmu, par ko ir starptautiska vienošanās;

e)	dotācijas, lai finansētu pasākumus;

f)	dotācijas, lai segtu darbības izmaksas;

g)	finansējums partnerības programmām starp dalībvalsts, kā arī partnervalstu un reģionu valsts iestādēm, valsts publiskā sektora struktūrām vai privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedriskā pakalpojuma uzdevumus;

h)	iemaksas starptautiskos fondos, īpaši tajos, ko pārvalda starptautiskās vai reģionālās organizācijas;

i)	iemaksas valsts fondos, ko dibinājušas partnervalstis vai reģioni, lai veicinātu vairāku līdzekļu devēju kopīgu līdzfinansējumu, vai iemaksas fondos, kurus dibinājis viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu darbības;

j)	cilvēku un materiālie resursi, kas nepieciešami partnervalstu un reģionu projektu un programmu efektīvai administrācijai un pārraudzībai.

2.   Darbības, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (14) un kas ir tiesīgas pretendēt uz ar to saistītu finansējumu, nedrīkst finansēt saistībā ar šo regulu.

3.   Kopienas finansējumu principiāli neizmanto nodokļu, muitas nodevu un citu fiskālu maksājumu apmaksai saņēmējvalstīs.

9. pants

Atbalsta pasākumi

1.   No Kopienas finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, apsekošanas, kontroles, pārbaudes un novērtēšanas procesiem, kuri tieši vajadzīgi šīs regulas īstenošanai un tās mērķu sasniegšanai, piemēram, pētījumi, sanāksmes, informācija, informētības palielināšana, apmācība un publicēšana, izmaksas, kas saistītas ar datortīkliem informācijas apmaiņai, kā arī jebkuras citas administratīvas un tehniskas palīdzības izmaksas, kas Komisijai var rasties, pārvaldot programmu. No tā arī sedz to administratīva atbalsta personāla izdevumus, kas Komisijas delegācijās pārvalda saskaņā ar šo regulu finansētus projektus.

2.   Nav obligāti, ka daudzgadu plānošana attiecas uz palīdzības pasākumiem, un tādēļ tos var finansēt ārpus stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvu programmu jomām. Tomēr tos var finansēt arī atbilstīgi daudzgadu indikatīvām programmām. Komisija pieņem palīdzības pasākumus, uz kuriem neattiecas daudzgadu indikatīvās programmas, saskaņā ar 6. pantu.

10. pants

Līdzfinansējums

1.   Pasākumi, kas ir finansēti saskaņā ar šo regulu, ir tiesīgi saņemt līdzfinansējumu no, inter alia, šādiem avotiem:

a)	dalībvalstis, un jo īpaši to publiskās un līdzīgas aģentūras;

b)	citas līdzekļu devējas valstis, un īpaši to publiskās vai līdzīgas aģentūras;

c)	starptautiskas un reģionālas organizācijas, un īpaši starptautiskas un reģionālas finanšu iestādes;

d)	komercsabiedrības, firmas, citas privātas organizācijas un uzņēmēji, un citas nevalstiskas struktūras, kā minēts 7. panta 2. punktā;

e)	partnervalstis vai reģioni, kas saņem finansējumu.

2.   Paralēla līdzfinansējuma gadījumā projektu vai programmu sadala vairākos precīzi noteiktos apakšprojektos, no kuriem katru finansē cits partneris, kas nodrošina līdzfinansējumu tā, ka finansējuma tiešais izlietojums vienmēr ir identificējams. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā kopējās projekta vai programmas izmaksas ir sadalītas starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un resursi ir apvienoti tā, ka nav iespējams noteikt katras atsevišķās darbības finansējuma avotu kopējā projektā vai programmā.

3.   Kopīga līdzfinansējuma gadījumā Komisija var saņemt un pārvaldīt līdzekļus šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto struktūru vārdā, lai īstenotu kopīgus pasākumus. Šajā gadījumā Komisija īsteno pasākumus centralizētā veidā, tieši vai netieši, deleģējot uzdevumu Kopienas aģentūrām vai Kopienas izveidotajām struktūrām. Saskaņā ar 18. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15), ar šādiem līdzekļiem rīkojas kā ar asignētiem ieņēmumiem..

11. pants

Vadības procedūras

1.   Pasākumus, ko finansē saskaņā ar šo Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002.

2.   Attiecīgi pamatotos gadījumos Komisija saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. pantu var nolemt uzticēt publisko iestāžu uzdevumus un jo īpaši budžeta īstenošanas uzdevumus Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajām struktūrām, ja tās ir starptautiskā mērogā atzītas, atbilst starptautiski atzītām pārvaldes un kontroles sistēmām un tās pārrauga publiska iestāde.

3.   Decentralizētas pārvaldes gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu izmantot saņēmējas valsts vai reģiona iepirkuma vai dotāciju procedūras.

12. pants

Budžeta saistības

1.   Budžetā saistības izdara, pamatojoties uz lēmumiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar 5., 6. un 9. pantu.

2.   Kopienas finansējuma juridiska forma cita starpā ir:

—	finansēšanas līgumi,

—	dotāciju līgumi,

—	iepirkuma līgumi,

—	darba līgumi.

13. pants

Kopienas finansiālo interešu aizsardzība

1.   Jebkurā līgumā, kas izriet no šīs regulas, iekļauj noteikumus, kas nodrošina Kopienas finansiālo interešu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem saskaņā ar Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (16) un (EK, Euratom) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (17), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1074/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (18).

2.   Līgumos iekļauj skaidru norādi, ka Komisijai un Revīzijas palātai ir revīzijas tiesības gan pēc dokumentiem, gan uz vietas, attiecībā uz visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas saņēmuši Kopienas līdzekļus. Tajos arī īpaši pilnvaro Komisiju veikt pārbaudes un apskates uz vietas, kā noteikts Regulā (EK, Euratom) Nr. 2185/96.

3.   Visos līgumos, kas izriet no palīdzības īstenošanas, nodrošina Komisijas un Revīzijas palātas 2. punktā paredzētās tiesības līgumu izpildes laikā un pēc to īstenošanas.

14. pants

Līdzdalības un izcelsmes noteikumi

1.   Tādu iepirkuma vai dotāciju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procesā, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var piedalīties jebkura fiziska persona, kas ir valstspiederīgais kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, valstī, kas ir saņēmējvalsts saskaņā ar šo regulu vai kas ir noteikta kā saņēmējvalsts saskaņā ar šajā regulā pieņemto rīcības programmu, valstī, kas ir saņēmējvalsts saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu vai ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, kas nav ES dalībvalsts, kā arī jebkura juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādā no minētajām valstīm.

2.   Atbilstīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut konkursos piedalīties fiziskām personām, kas ir valstspiederīgie, un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kurai ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar saņēmējvalsti.

3.   Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties jebkura fiziska persona, kas ir valstspiederīgais jebkurā citā valstī bez tām, kas minētas 1. punktā, gadījumos, kad nodibināta savstarpēja piekļuve to ārējai palīdzībai, vai šajos pašos gadījumos jebkura juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību jebkurā citā valstī bez tām, kas minētas 1. punktā. Savstarpēju piekļuvi piešķir, ja vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām dalībvalstis un attiecīgās saņēmējvalstis.

Savstarpēju pieeju iepirkuma un dotāciju līgumiem, kas finansēti saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, nosaka ar īpašu lēmumu, kas attiecas uz konkrēto valsti vai konkrēto reģionālo valstu grupu. Šādu lēmumu pieņem Komisija saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 19. panta 2. punktā, un tas ir spēkā vismaz vienu gadu.

Savstarpējas piekļuves piešķiršana iepirkumu vai dotāciju līgumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar citiem Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, ir balstīta uz salīdzinājumu starp Kopienu un citiem līdzekļu devējiem, un tā notiek nozares līmenī vai visas valsts – līdzekļu devējas valsts vai saņēmējvalsts – līmenī. Lēmums par savstarpīguma piešķiršanu līdzekļu devējai valstij ir balstīts uz šā līdzekļu devēja sniegtā atbalsta pārredzamību, konsekvenci un proporcionalitāti, tostarp uz tā kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem. Šajā punktā izklāstītās procedūras laikā konsultējas ar saņēmējvalstīm.

Savstarpēju piekļuvi iepirkuma vai dotāciju līgumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, attiecībā uz palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm, kā noteikusi ESAO Attīstības atbalsta komiteja, automātiski piešķir visām ESAO Attīstības atbalsta komitejas dalībvalstīm.

4.   Saskaņā ar šo regulu finansēto iepirkuma vai dotāciju līgumu piešķiršanā var piedalīties starptautiskas organizācijas.

5.   Ekspertu valstspiederībai nav nozīmes. Tas neskar kvalitatīvās un finanšu prasības, kas noteiktas Kopienas noteikumos par iepirkumiem.

6.   Visām piegādēm un materiāliem, kas iepirkti saskaņā ar līgumiem, ko finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsmei ir jābūt Kopienā vai valstī, kas ir tiesīga piedalīties konkursos saskaņā ar šo pantu. Termins “izcelsme” šīs regulas vajadzībām ir definēts attiecīgajos Kopienas tiesību aktos par izcelsmes noteikumiem muitas vajadzībām.

7.   Atbilstīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut konkursos piedalīties fiziskām personām, kas ir valstspiederīgie, un juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību valstīs, kas nav 1., 2. un 3. punktā minētās valstis, vai pirkt piegādes vai materiālus ar izcelsmi, kas nav minēta 6. punktā. Atkāpes ir pieļaujamas, pamatojoties uz to, ka ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos īpašas steidzamības dēļ vai arī gadījumos, kad atbilstības noteikumu dēļ projekta, programmas vai darbības izpilde nav iespējama vai ir pārāk sarežģīta.

8.   Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums attiecas uz darbību, kas tiek īstenota ar starptautiskas organizācijas starpniecību, atbilstīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas organizācijas noteikumiem, raugoties, lai visiem atbalsta devējiem tiktu garantēta vienlīdzīga attieksme. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

Visos gadījumos, kad Kopienas finansējums attiecas uz darbību, kuru līdzfinansē trešā valsts atbilstīgi 2. punktā noteiktajam savstarpīgumam, vai reģionāla organizācija, vai dalībvalsts, attiecīgajās līgumslēgšanas procedūrās var piedalīties visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, kā arī visas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar šādas trešās valsts, reģionālas organizācijas vai dalībvalsts noteikumiem. Tie paši noteikumi attiecas uz piegādēm, materiāliem un ekspertiem.

9.   Konkursa dalībnieki, kam saskaņā ar šo regulu piešķir līgumus, ievēro attiecīgajās Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijās definētos pamata darba standartus.

15. pants

Dotācijas

Saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 114. pantu fiziskas personas var saņemt dotācijas.

16. pants

Līdzekļi, kas nodoti Eiropas Investīciju bankai un citām finanšu starpniecības iestādēm

Regulas 8. panta 1. punkta c) un h) apakšpunktā minētos līdzekļus pārvalda finanšu starpnieki, Eiropas Investīciju banka vai kāda cita banka vai organizācija, kas spēj tos pārvaldīt. Komisija pieņem šā panta īstenošanai nepieciešamos noteikumus, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lai nodrošinātu riska dalīšanu, atlīdzību starpniekam, kam uzticēts īstenošanas uzdevums, līdzekļu procentu izmantošanu un atgūšanu, kā arī pasākuma beigšanu.

17. pants

Izvērtēšana

Komisija regulāri novērtē politikas un programmu rezultātus, kā arī plānošanas efektivitāti, lai pārbaudītu, vai ir sasniegti mērķi, un lai varētu izstrādāt ieteikumus, kas uzlabotu turpmāko darbību. Komisija būtiskus vērtējuma ziņojumus nosūta saskaņā ar 19. pantu izveidotajai komitejai. Šie rezultāti papildina programmas struktūru un resursu piešķiršanu.

IV   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Ziņojums

Komisija pārbauda progresu, kas sasniegts, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par palīdzības īstenošanu. Ziņojumu arī iesniedz Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumā iekļauj informāciju par iepriekšējā gada finansētajiem pasākumiem, informāciju par pārraudzības un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informāciju par budžeta saistību un maksājumu īstenošanu, kas sadalīti pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām.

19. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro šādu procedūru:

a)

Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz, pieņemot lēmumu ar tādu balsu vairākumu, kāds Euratom līguma 118. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaits komitejā ir tāds, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso;

b)	Komisija pieņem pasākumus, ko piemēro nekavējoties. Tomēr, ja šie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam, Komisija par to nekavējoties paziņo Padomei. Tādā gadījumā Komisija pasākuma, par ko tā pieņēmusi lēmumu, piemērošanu atliek uz 30 dienām;

c)	Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, var pieņemt atšķirīgu lēmumu termiņā, kas paredzēts b) punktā.

3.   Komiteja apstiprina savu reglamentu pēc tās priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komiteja savā reglamentā nosaka īpašus noteikumus par apspriešanos, kas vajadzības gadījumā Komisijai ļaus pieņemt īpašus pasākumus saskaņā ar ārkārtas procedūru.

Principi un nosacījumi par dokumentu publiskumu, ko piemēro Komisijai, attiecas uz komiteju.

Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu par komitejas darbu. Šajā sakarā tā saņem komitejas sanāksmju darbakārtības, kā arī balsošanas rezultātus, sanāksmju protokolu kopsavilkumus un iestāžu un organizāciju sarakstus, no kurām dalībvalstis ir izraudzījušās savus pārstāvjus.

4.   Eiropas Investīciju bankas novērotājs var piedalīties komitejas darbā attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar banku.

20. pants

Finanšu atsauces summa

Finanšu atsauces summa, kas vajadzīga, lai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam īstenotu šo regulu, ir EUR 524 000 000.

Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.

21. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2010. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, novērtējot šīs regulas īstenošanu pirmajos trīs gados, vajadzības gadījumā līdz ar priekšlikumu tiesību aktam, ar ko instrumentā ievieš vajadzīgus grozījumus.

22. pants

Atcelšana

1.   No 2007. gada 1. janvāra atceļ šādus instrumentus:

—	Regulu (EK, Euratom) Nr. 99/2000,

—	Lēmumu 98/381/EK, Euratom,

—	Lēmumu 2001/824/EK, Euratom.

2.   Atceltos instrumentus turpina piemērot attiecībā uz tiesību aktiem un saistībām, kas īsteno budžetu attiecībā uz gadiem pirms 2007. budžeta gada.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

---

(1)  2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.

(3)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(5)  OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.

(7)  OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp. Regula labota OV L 29, 3.2.2007., 16. lpp.

(8)  OV L 318, 11.12.1999., 20. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/491/Euratom (OV L 172, 6.5.2004., 7. lpp.).

(9)  OV L 185, 16.7.2005., 33. lpp.

(10)  OV L 12, 18.1.2000., 1. lpp. Regula aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.).

(11)  OV L 171, 17.6.1998., 31. lpp.

(12)  OV L 308, 27.11.2001., 25. lpp.

(13)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(14)  OV L 163, 2.7.1996., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(15)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(16)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(17)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(18)  OV L 136, 31.5.1999., 8. lpp.

---