12.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 267/16

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (1) ir noteikts, ka Eiropas kapitāla tirgu integrācijas aktīvas veicināšanas nolūkā vajadzīgs Eiropas līmenī labāk organizēt ieguldītāju pieeju informācijai par emitentiem.

(2)

Ar direktīvu 2004/109/EK ir uzlikts pienākums dalībvalstu kompetentajām iestādēm izstrādāt vadlīnijas, lai papildus veicinātu publisku pieeju informācijai, kas jādara zināma saskaņā ar, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvu 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (2), otrkārt, ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīvu 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (3) un, treškārt, saskaņā ar pašu Direktīvu 2004/109/EK, kā arī tajā ir prasīts izveidot tādu vienu kopīgu elektronisko tīklu (turpmāk – elektroniskais tīkls) vai elektronisko tīklu platformu starp dalībvalstīm, kas savienotu atsevišķās, valstu līmenī oficiāli noteiktās sistēmas regulētās informācijas glabāšanai (turpmāk – glabāšanas sistēmas).

(3)

Dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejā (EVRK), kas nodibināta ar Lēmumu 2001/527/EK (4), 2006. gada 30. jūnijā pieņēma Komisijai adresētu atzinumu, kurā tās attiecībā uz glabāšanas sistēmu savienošanas veidu priekšroku dod vienkāršam elektroniskam tīklam. Šādam tīklam varētu piekļūt, izmantojot kopēju saskarni, kas ietvertu sarakstu ar visiem uzņēmumiem, kas Kopienā iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos, un novirzītu lietotāju uz atbilstīgās glabāšanas sistēmas tīmekļa vietni. Tādējādi šos datus glabātu valstu līmenī bez nepieciešamības veidot kopēju infrastruktūru, kas dublētu visu attiecīgo, valstu līmenī glabāto informāciju un radītu pārliecīgas papildu izmaksas.

(4)

Šajā posmā ir lietderīgi paredzēt brīvprātīgus standartus, kas glabāšanas sistēmām nodrošinātu nepieciešamo rīcības brīvību piemēroties elektroniskā tīkla darbībai.

(5)

Ir vēlams panākt, lai glabāšanas sistēmas spētu viena ar otru elektroniski saslēgties, nodrošinot to, ka ieguldītāji un ieinteresētās personas var viegli piekļūt finanšu informācijai par uzņēmumiem, kas Kopienā iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos. Lai šāds elektroniskais tīkls tiktu izveidots ātri, tā izstrāde jāpamato uz vienkāršiem nosacījumiem, piemēram, tiem, ko iesaka dalībvalstu kompetentās iestādes. Vienkāršā tīkla darbībā būtu arī jāparedz iespēja sniegt ieguldītājiem pievienotas vērtības pakalpojumus.

(6)

Lai atvieglotu ieguldītāju piekļuvi finanšu informācijai par fondu biržu oficiālajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem, glabāšanas sistēmās jārosina integrēt, kad vien tas iespējams, attiecīgo finanšu informāciju, ko emitenti darījuši zināmu atbilstīgi citiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem.

(7)

Lai elektroniskais tīkls darbību varētu uzsākt efektīvi, dalībvalstu kompetentās iestādes jāaicina sagatavot – EVRK ietvaros un cieši sadarbojoties ar glabāšanas sistēmām – tīkla pārvaldības līgumu, kurā būtu paredzēti būtiskie nosacījumi elektroniskā tīkla izveidei, darbībai un finansēšanai un ar kuru ieceltu struktūru, kas pārvaldītu tīklu ikdienā.

(8)

Ir svarīgi, lai glabāšanas sistēmām neatņemtu tiesības noteikt savu pakalpojumu cenas, jo tas ļautu tām saglabāt savu finansiālo stabilitāti. Vienlaikus tās nedrīkst noteikt atšķirīgas cenas elektroniskā tīkla lietotājiem un lietotājiem ar piekļuvi glabāšanas sistēmai valsts līmenī.

(9)

Elektroniskā tīkla pareizas darbības nodrošināšanai un lai panāktu to, ka Kopienā minētā tīkla lietotājiem tiek piedāvāti salīdzināmi pakalpojumi, ir jāparedz kvalitātes standartu minimums regulētās informācijas uzglabāšanai valstu līmenī. Ir svarīgi, lai glabāšanas sistēmās būtu garantēta pietiekama drošība attiecībā uz informācijas apmaiņu, uzglabāšanu un piekļuvi datiem. Vienlīdz būtiski ir ierīkot sistēmas, kas dod iespēju droši noteikt glabāšanas sistēmās iesniegtās informācijas avotu un saturu. Lai atvieglotu to, ka elektroniski iekļaut sarakstā, atzīmēt datumu un laiku, kā arī turpmāk apstrādāt iesniegto informāciju var automatizēti, glabāšanas sistēmu darbībā ir jāapsver iespēja noteikt par pienākumu izmantot piemērotus formātus un paraugus. Turklāt, lai atvieglotu galalietotāju piekļuvi uzglabātajai informācijai, vajadzētu nodrošināt piemērotas meklēšanas funkcijas un tehnisko atbalstu. Sistēmas saskaņotības nolūkā iespēju robežās vajadzētu vienādot standartus, ko piemēro, no vienas puses, tīklā iesaistītajām glabāšanas sistēmām un, no otras puses, struktūrai, kas izveidota tīkla platformas pārvaldei ikdienā.

(10)

Lai panāktu to, ka glabāšanas sistēmu elektroniskais tīkls atbilstu emitentu un ieguldītāju vēlmēm ilgtermiņā, proti, ka tas nodrošinātu virtuālu piekļuvi pilnīgam tās finanšu informācijas klāstam, ko darījuši zināmu fondu biržu oficiālajos sarakstos iekļautie uzņēmumi, šķiet nepieciešams izmantot pakāpenisku pieeju. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt to, ka nākotnē tiek izvērtēti iespējamie risinājumi šā tīkla darbības paplašināšanai. Lai nodrošinātu saskaņotību ar tīkla sākotnēji izveidoto struktūru, šādu izvērtējumu vajadzētu veikt dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sadarbojoties EVRK. Tajā noteikti būtu jāiekļauj vismaz izvērtējums par to, vai šo elektronisko tīklu varētu savienot ar to elektronisko tīklu, ko šobrīd veido valstu uzņēmumu reģistri, uz kuriem attiecas 1968. gada 9. marta Pirmā Padomes Direktīva 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (5).

(11)

Lai Komisija atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 22. panta 2. punktam varētu cieši novērot situāciju un novērtēt nepieciešamību veikt turpmākus pasākumus, tostarp pieņemt īstenošanas pasākumus, dalībvalstis jāaicina iesniegt atbilstīgo informāciju Komisijai,

1.

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis nodrošināt to, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā minētās oficiāli noteiktās sistēmas regulētas informācijas centralizētai glabāšanai (turpmāk – glabāšanas sistēmas) tiktu efektīvi savienotas vienā kopīgā Kopienas mēroga elektroniskā tīklā (turpmāk – elektroniskais tīkls), kas paredzēts minētās direktīvas 22. panta 1. punkta otrās daļas b) apakšpunktā.

2.1.

Dalībvalstīm jāveicina elektroniskā tīkla sākotnējā izveide un izstrāde, pilnvarojot Direktīvas 2004/109/EK 24. pantā minētās kompetentās iestādes Eiropas vērtspapīru regulatoru komitejā (EVRK), kas izveidota ar Lēmumu 2001/527/EK, sagatavot līgumu par elektroniskā tīkla pārvaldību (turpmāk – pārvaldības līgums). Šā līguma sagatavošanas gaitā lielā mērā ir jāiesaista glabāšanas sistēmas.

Dalībvalstīm jāieceļ struktūra, kas būtu pilnvarota noslēgt šo līgumu. To darot, jāņem vērā glabāšanas sistēmu, kompetento iestāžu vai citas atbilstīgas iestādes attiecīgās pilnvaras.

2.2.

Pārvaldības līgumā būtu jānosaka vismaz šādi jautājumi:

2.3.

Dalībvalstīm jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka glabāšanas sistēmu darbība nav pretrunā pārvaldības līgumam.

a)

centrālais lietojumprogrammas serveris un centrālā datubāze, kurā būtu pieejams saraksts ar visiem emitentiem, kas izmanto kopējo saskarni, un kura katram emitentam dotu iespēju savienot galalietotāju ar glabāšanas sistēmu, kurā atrodama regulētā informācija par šo emitentu;

b)

galalietotājiem domāta viena kopīga piekļuves vieta, ko varētu izveidot vai nu tīkla centrālajā blokā, vai katrā glabāšanas sistēmā atsevišķi;

c)

saskarnes valodu direktorijs, kas galalietotājiem būtu pieejams kopīgajā piekļuves vietā saziņas valodās, kuras savā valstī pieņēmušas elektroniskajā tīklā iesaistītās glabāšanas sistēmas;

d)

piekļuve visiem dokumentiem, kas valsts līmenī pieejami elektroniskajā tīklā iesaistītajās glabāšanas sistēmās, tostarp informācija (ja tāda pieejama), ko emitenti darījuši zināmu atbilstīgi Direktīvai 2003/6/EK, Direktīvai 2003/71/EK un citiem Kopienas vai valstu tiesību aktiem;

e)

iespēja izmantot elektroniskajā tīklā pieejamos datus vēl citos veidos, ja tas ir pieļaujams.

4.1.

Glabāšanas sistēmām būtu jābūt tiesībām noteikt savu pakalpojumu cenas. Tomēr, to darot, nedrīkstētu noteikt atšķirīgas cenas galalietotājiem, kas piekļūst tajās glabātajai informācijai tieši, izmantojot piekļuves vietas attiecīgajā valstī, un tiem galalietotājiem, kas informācijai piekļūst netieši ar elektroniskajā tīklā ierīkotās kopīgās piekļuves vietas starpniecību.

4.2.

Glabāšanas sistēmām jāapsver iespēja piešķirt ieguldītājiem vai ieinteresētajām personām bezmaksas pieeju regulētajai informācijai, vismaz noteiktā laika periodā pēc tās iesniegšanas.

4.3.

Šā ieteikuma 4.1. un 4.2. punkts neatteicas uz pievienotās vērtības pakalpojumiem, ko glabāšanas sistēmas vai trešās personas sniedz, izmantojot ar elektroniskā tīkla starpniecību pieejamo informāciju.

5.

Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka elektroniskajā tīklā iesaistītās glabāšanas sistēmas atbilst standartiem, kas ir līdzvērtīgi šajā nodaļā noteiktajiem paraugstandartiem.

Dalībvalstīm arī jānodrošina, ka 2.2. punkta d) apakšpunktā minētā struktūra, ko ieceļ saskaņā ar pārvaldības līgumu, atbilst 2. un 3. iedaļā noteiktajiem standartiem.

6.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personām, kas pieteikušās tirgošanas atļaujai regulētā tirgū bez emitenta piekrišanas, piemēro tos pašus Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 1. punktā minētos standartus, ko piemēro emitentiem, kā tie definēti minētās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

7.1.

Glabāšanas sistēmā jābūt ierīkotiem stipriem drošības mehānismiem, kas nodrošina to informācijas apmaiņas līdzekļu drošību, kuri savieno emitentu ar sistēmu, un ļauj gūt pārliecību par sniegtās informācijas avotu.

7.2.

Drošības nolūkos glabāšanas sistēmai būtu jābūt pilnvarām ierobežot izmantojamos informācijas apmaiņas līdzekļus, tomēr tai ir vismaz jāspēj saņemt ar emitentam pieejamo sistēmu elektroniski iesniegto informāciju.

Jebkurā gadījumā izmantojamajiem informācijas apmaiņas līdzekļiem būtu jābūt viegli pieejamiem, bieži izmantotiem, plaši izplatītiem un par zemu cenu.

8.1.

Glabāšanas sistēmai informācija jāuzglabā drošā elektroniskā formātā, un tajā jābūt ierīkotiem atbilstīgiem drošības mehānismiem, kas samazinātu iespēju bojāt datus vai tiem piekļūt bez atļaujas.

8.2.

Glabāšanas sistēmai jānodrošina, ka no emitenta saņemtā regulētā informācija ir pilnīga un ka regulētās informācijas saturu uzglabāšanas laikā nevar izmainīt.

Ja glabāšanas sistēma pieņem neelektroniski iesniegtu informāciju, tai vajadzētu nodrošināt, ka, pārveidojot šos dokumentus par elektroniskiem dokumentiem, informācijas saturs ir pilnīgs un bez izmaiņām – kā to sākotnēji bija nosūtījis emitents.

8.3.

Informāciju, kas ir bijusi nosūtīta glabāšanas sistēmai un tajā aplūkota, nedrīkstētu izņemt no glabāšanas sistēmas. Ja ir nepieciešams papildinājums vai labojums, tad būtu jānorāda, uz kuru vietu informācijā tas attiecas, un jāmin, ka tas ir labojums vai papildinājums.

9.1.

Glabāšanas sistēmai būtu jāspēj validēt iesniegto informāciju, t. i., sistēmā ir jābūt ierīkotai automātiskai pārbaudei, vai iesniegtie dokumenti atbilst noteiktajiem tehniskajiem standartiem, vai tie ir pilnīgi un to formāti pareizi.

9.2.

Glabāšanas sistēmā būtu jāierīko sistēmas, kas spētu identificēt pārtraukumus elektroniskajā padevē un prasītu vēlreiz nosūtīt visus tos datus, kas no sūtītāja nav saņemti.

10.1.

Glabāšanas sistēmā jābūt ierīkotām drošības sistēmām, kas nodrošina, ka emitenti un galalietotāji tās pakalpojumus var izmantot bez pārtraukuma 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

Katrai glabāšanas sistēmai jānosaka savas prasības, pamatojoties uz tās sistēmas parametriem un specifiskajiem apstākļiem, kādos tā darbojas.

Sistēmas jaudai, proti, tās serveru jaudai un pieejamam joslas platumam, būtu jābūt pietiekamai, lai tā varētu apstrādāt paredzamos pieprasījumus no emitentiem attiecībā uz informācijas reģistrēšanu un no galalietotājiem attiecībā uz piekļuvi uzglabātajai informācijai.

10.2.

Glabāšanas sistēmai jābūt tiesībām liegt piekļuvi tās sistēmām uz neilgu laiku, ja tas vajadzīgs, lai veiktu nepieciešamos uzturēšanas darbus vai lai atjauninātu tās pakalpojumus. Ja vien iespējams, par šādiem pārtraukumiem būtu jāpaziņo iepriekš.

12.1.

Glabāšanas sistēmai vajadzētu būt tehniski neatkarīgai un ar pietiekamām dublējuma iespējām, lai saglabātu un atjaunotu tās pakalpojumus pieņemamā laikposmā.

12.2.

Šo dublējumsistēmu iezīmes jāapsver katrai glabāšanas sistēmai atsevišķi, ņemot vērā ierīkoto sistēmu specifiskās iezīmes.

13.1.

Glabāšanas sistēmā jābūt ierīkotām drošām sistēmām, kas dod pārliecību par sniegtās informācijas avotu. Glabāšanas sistēmai jāspēj droši konstatēt, ka informācija patiešām tiek saņemta no apstiprināta avota. Glabāšanas sistēmai būtu jāpārbauda, ka visa regulētā finanšu informācija tiek saņemta tieši no fiziskas vai juridiskas personas, kurai ir pienākums to sniegt, vai fiziskas vai juridiskas personas, kas ir pilnvarota to veikt tādas personas vārdā.

13.2.

Glabāšanas sistēmai būtu jāspēj elektroniski apstiprināt dokumentu saņemšanu. Glabāšanas sistēmai būtu vai nu jāapstiprina iesniegtās informācijas validācija, vai jānoraida iesniegums, paskaidrojot iemeslu, un tajā vajadzētu būt iekļautai “nenoliedzamības” funkcijai.

16.1.

Glabāšanas sistēmai būtu jāspēj automātiski iekļaut sarakstā elektroniski iesniegtu informāciju un pievienot tai datuma un laika atzīmi.

16.2.

Glabāšanas sistēmai jābūt pilnvarām pieprasīt, ka informāciju sniedz, izmantojot iepriekš noteiktus formātus un paraugus, kas ļautu izmantot tehnoloģiju, kura nodrošina informācijas tūlītēju apstrādi.

Ja tiek prasīts lietot noteiktus formātus, glabāšanas sistēmai informācijas reģistrēšanai tomēr būtu jāizmanto atvērto sistēmu arhitektūra un jāpieņem vismaz:

Ja tiek prasīts lietot paraugus, glabāšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka tie ir viegli pieejami, un tiem (attiecīgajos gadījumos) jābūt saskaņotiem ar paraugiem, ko izmanto, iesniedzot to pašu regulēto informāciju kompetentajai iestādei.

16.3.

Tiklīdz informācija tiek saņemta glabāšanas sistēmā, tai jāpievieno datuma un laika atzīme neatkarīgi no tā, vai kompetentā iestāde šo informāciju pārbauda, pirms tā tiek saņemta glabāšanas sistēmā (ex ante pārbaude) vai pēc tam (ex post pārbaude).

18.1.

Glabāšanas sistēmai būtu jāreģistrē un jānodrošina ērta piekļuve informācijai visās valodu versijās, ko emitents ir iesniedzis. Tomēr piekļuve visām valodu versijām nenozīmē to, ka glabāšanas sistēmai informācija būtu jātulko citās valodās, kurās emitents to nav iesniedzis.

18.2.

Glabāšanas sistēmas meklēšanas funkcijām vajadzētu būt pieejamām valodā, ko pieņēmušas izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī vienā valodā, kuru parasti lieto starptautisko finanšu jomā.

19.1.

Sniedzot piekļuvi glabāšanas sistēmā uzglabātajai informācijai, vajadzētu izmantot atvērto sistēmu arhitektūru. Izstrādājot sistēmas, glabāšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka tās sistēmas pieļauj vai spētu pieļaut tehnisku sadarbspēju ar citām glabāšanas sistēmām tajā pašā vai citā dalībvalstī.

19.2.

Glabāšanas sistēmai informācija būtu jādara pieejama galalietotājiem, cik vien ātri tas tehniski iespējams pēc informācijas reģistrēšanas, ņemot vērā glabāšanas sistēmas struktūras un darbības procedūras. Glabāšanas sistēma nedrīkstētu speciāli aizkavēt šo procesu.

19.3.

Glabāšanas sistēmai jānodrošina galalietotājiem pastāvīga piekļuve visai uzglabātajai regulētajai informācijai saskaņā ar 10. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

19.4.

Glabāšanas sistēmai būtu jānodrošina tehniskais atbalsts tās lietotājiem. Katras glabāšanas sistēmas piedāvātais atbalsta apjoms jānolemj valsts līmenī.

20.1.

Glabāšanas sistēmā reģistrēto regulēto informāciju vajadzētu uzglabāt formātā, kas dod iespēju lietotājiem tiešā veidā aplūkot, lejupielādēt un drukāt regulētās informācijas pilnu saturu no jebkuras vietas, kur lietotājs atrodas. Tomēr sniegt piekļuvi regulētajai informācijai nenozīmē to, ka glabāšanas sistēmai būtu jāpiedāvā šīs informācijas drukāti eksemplāri.

20.2.

Glabāšanas sistēmai vajadzētu piedāvāt galalietotājiem iespēju meklēt un pasūtīt uzglabāto regulēto informāciju, kā arī gūt ziņas par to.

20.3.

Glabāšanas sistēmai jāreģistrē pietiekami daudz papildinformācijas par saņemto regulēto informāciju. Šai papildinformācijai būtu jāietver vismaz šādas ziņas:

Glabāšanas sistēmai būtu jāsakārto un jāsistematizē regulētā informācija vismaz saskaņā ar šā punkta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

Glabāšanas sistēmai būtu jābūt tiesībām prasīt emitentiem, iesniedzot regulēto informāciju, minēt arī vajadzīgo papildinformāciju.

Atbilstīgi šā ieteikuma II nodaļā minētajam līgumam glabāšanas sistēmai iepriekš minētās kategorijas, jo īpaši regulētās informācijas veidu, vajadzētu saskaņot ar citām glabāšanas sistēmām.

20.4.

Glabāšanas sistēmai jābūt tiesībām prasīt to, ka emitenti izmanto iepriekš noteiktus datņu formātus un paraugus. Tomēr glabāšanas sistēmai jebkurā gadījumā būtu jāpieņem vismaz šādi formāti:

Ja tiek prasīts lietot paraugus, glabāšanas sistēmai būtu jānodrošina, ka tie ir viegli pieejami, un tiem jābūt saskaņotiem ar paraugiem, ko izmanto, iesniedzot to pašu regulēto informāciju kompetentajai iestādei.

21.

Dalībvalstīm jārosina kompetentās iestādes līdz 2010. gada 30. septembrim EVRK ietvaros izstrādāt piemērotas vadlīnijas elektroniskā tīkla turpmākai attīstībai.

22.

Minētajās vadlīnijās jo īpaši būtu jāizskata iespēja (iekļaujot izmaksu un ieguvumu analīzi) izvirzīt šādas prasības:

Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajām saskaņotajām meklēšanas funkcijām būtu jānodrošina iespēja veikt vismaz šādas darbības:

Vadlīnijās būtu jāparedz arī vienoti saraksti ar apakškategoriju nosaukumiem, kas iekļautu nozaru/darbības jomas un regulētās informācijas veidus.

23.

Dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2008. gada 31. decembrim informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti šā ieteikuma sakarā.

24.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.