27.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/63

(1)

Šis lēmums tika adresēts Aalberts Industries NV, Aquatis France SAS, Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG, VSH Italia Srl, Yorkshire Fittings Limited, Advanced Fluid Connections plc, IBP Limited, International Building Products France SA, International Building Products GmbH, Delta plc, Aldway Nine Limited, Delta Engineering Holdings Limited, Druryway Samba Limited, Flowflex Holdings Ltd, Flowflex Components Ltd, IMI plc, IMI Kynoch Ltd, Mueller Industries Inc, Mueller Europe Ltd, WTC Holding Company Inc, Pegler Ltd, Tomkins plc, FRA.BO SpA, Supergrif SL, SANHA Kaimer GmbH & Co. KG, Kaimer GmbH & Co. Holdings KG, SANHA Italia srl, Viega GmbH & Co. KG, Legris Industries SA un Comap SA.

(2)

Iepriekš minētās 30 juridiskās personas (tās pieder 11 uzņēmumiem, un dažas no šīm juridiskajām personām ir atbildīgas kā mātesuzņēmumi) pārkāpa EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, piedaloties atsevišķā un ilgstošā pārkāpumā EEZ fitingu nozarē, laikposmā no 1988. gada 31. decembrim līdz 2004. gada 1. aprīlim. Ne visi uzņēmumi šajā pārkāpumā piedalījās visā pārkāpuma perioda laikā.

(3)

Pārkāpums galvenokārt izpaudās kā konkurentu apspriešanās par cenām, vienojoties, īstenojot un uzraugot cenu nolīgumus, par rabatiem un atlaidēm, vienojoties par īstenošanas mehānismiem, sadalot tirgus un klientus, apmainoties ar komerciāli nozīmīgu un konfidenciālu informāciju par tirgu un/vai attiecīgo uzņēmumu, piedaloties regulārās sanāksmēs un uzturot cita veida kontaktus, lai vienotos par iepriekš minētajiem ierobežojumiem un uzraudzītu to īstenošanu EEZ.

(4)

Attiecīgais produkts ir vara fitingi, ieskaitot vara sakausējumu (ieroču metāla (gunmetal), misiņa un citu sakausējumu, kas satur varu) fitingus. Fitings savieno caurules, pa kurām transportē ūdeni, gaisu, gāzi utt., un tos izmanto santehnikā, apkurē, kanalizācijā, kā arī citiem mērķiem. Ir dažādi fitingu veidi, piemēram, noslēguma, lodējamie, kompresijas, presējamie, uzbīdāmie. Šis lēmums attiecas uz visiem minētajiem veidiem.

(5)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka kartelis aptvēra visu EEZ teritoriju. Vara un vara sakausējumu fitingu EEZ tirgus vērtība 2003. gadā bija aptuveni 525 miljoni euro par aptuveni 960 miljoniem vienību.

(6)

Uzņēmums Mueller Industries Inc 2001. gada janvārī informēja Komisiju, ka fitingu nozarē (un citās radniecīgās nozarēs vara cauruļu tirgū) pastāv kartelis, un atbilstīgi 1996. gada paziņojumam par iecietību pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Mueller sniedza Komisijai pierādījumus, kas ļāva veikt pārbaudes.

(7)

Saistībā ar vara caurulēm un fitingiem Komisija 2001. gada 22. un 23. martā veica pirmās iepriekš neizziņotās pārbaudes. Vēlāk, 2001. gada aprīlī, tika nolemts sadalīt lietu vara santehnikas cauruļu lietā (38.069), rūpniecisko cauruļu lietā (38.240) un fitingu lietā (38.121). Pēc tam, 2001. gada 24. un 25. aprīlī, Komisija veica turpmākas neizziņotas pārbaudes uz vietas Delta group ražotnē. Pēdējās pārbaudes attiecās tikai uz fitingiem. Attiecībā uz vara cauruļu nozari Komisija pieņēma divus lēmumus, uzliekot sodanaudu rūpniecisko cauruļu lietā (2003. gadā) un vara santehnikas cauruļu lietā (2004. gadā).

(8)

Pēc pārbaudēm un vēstuļu saņemšanas, kurās tiek pieprasīta informācija, IMI grupa 2003. gada septembrī lūdza tai piemērot iecietības režīmu. Tam sekoja Delta group (2004. gada marts) un Fado (2004. gada jūlijs) lūgums piemērot iecietības režīmu. Pēdējo lūgumu piemērot iecietības režīmu 2005. gada maijā iesniedza Oystertec/Advanced Fluid Connections plc.

(9)

Iebildumu dokumentu adresēja 30 uzņēmumiem, kas pieder 11 uzņēmumiem, kā arī vienai uzņēmumu apvienībai. Visas personas, izņemot Flowflex, Comap un Supergrif izmantoja savas tiesības tikt uzklausītām, un tās piedalījās mutiskā uzklausīšanā, kas notika 2006. gada 25.–26. janvārī.

(10)

Lai gan ir norādes, ka pirmie pret konkurenci vērstie kontakti starp Apvienotās Karalistes fitingu ražotājiem pastāvēja jau pirms 1988. gada, Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka atsevišķs un ilgstošs pārkāpums sākās 1988. gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Apvienotajā Karalistē ražotāji sāka slepeni vienoties no 1988. gada 31. decembra. Attiecībā uz fitingu ražotāju rīcību Eiropas mērogā – vājo kontaktu un to pētnieciskā rakstura dēļ, kāds tiem piemita pirms 1991. gada janvāra, – Komisija atbilstīgi konkurences noteikumiem ierobežoja savu vērtējumu, sākot no 1991. gada 31. janvāra – proti, sākot ar pirmo Super-EFMA sanāksmi, kurā konkurenti vienojās par cenām un saskaņā ar strukturētu un organizētu plānu slēdza Eiropas mēroga vienošanās.

(11)

Turpmākie pierādījumi Komisijas lietas materiālos apstiprina, ka pēc Komisijas veiktajām pārbaudēm, kas notika 2001. gada martā un aprīlī, Comap, IBP/Oystertec (Advanced Fluid Connections) un Frabo nepārtrauca minētos pārkāpumus līdz 2004. gada aprīlim; tas pats mazākā mērā attiecas uz Delta. Attiecībā uz Aalberts – tas pārkāpumā pēc pārbaudēm piedalījās laikposmā no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada aprīlim. Šī ir pirmā karteļu lieta, kurā daži šajā lietā iesaistītie uzņēmumi turpināja tajā darboties vēl trīs gadus pēc pārbaudēm.

(12)

Fitingu produktu jomā pret konkurenci slēgto vienošanos vispārējā struktūra liecina, ka tās var uzskatīt par vienu vienotu pārkāpumu, konkurentiem apspriežoties par cenām, vienojoties par tām, īstenojot un uzraugot vienošanās par cenām, atlaidēm un rabatiem, vienojoties par īstenošanas mehānismiem, sadalot tirgus un klientus, apmainoties ar komerciāli nozīmīgu un konfidenciālu informāciju.

(13)

Ņemot vērā pārkāpuma smagumu, tā ietekmi uz tirgu un ģeogrāfisko izplatību, pārkāpums ir uzskatāms par sevišķi nopietnu.

(14)

Tā kā šajā karteļa skartajā nozarē uzņēmumu apgrozījuma lielums ievērojami atšķīrās, Komisija, lai ņemtu vērā katra atsevišķā uzņēmuma līdzdalību, pret šiem uzņēmumiem attiecās atšķirīgi (uzņēmumu grupējumi). Šī pieeja tiecas noteikt, cik lielā mērā katrs uzņēmums ir traucējis konkurenci.

(15)

Atbilstīgi uzņēmumu relatīvai nozīmei tos iedalīja sešās kategorijās. Lai noteiktu katra uzņēmuma nozīmi šajā pārkāpumā, Komisija pamatojās uz katra atsevišķa uzņēmuma tirgus daļu ar attiecīgo produktu. Dalībnieku individuālo līdzdalību pārkāpumā noteica, salīdzinot attiecīgā uzņēmuma tirgus daļu EEZ tirgū 2000. gadā ar pārējiem uzņēmumiem, izņemot Aalberts un Advanced Fluid Connections, kuriem par pamatu izmantoja 2003. gada datus. Komisija 2000. gadu izvēlējās tālab, ka tas bija visnesenākais pārkāpuma gads, kurā visi uzņēmumi, kam ir adresēts šis lēmums, izņemot divus iepriekš minētos, aktīvi darbojās kartelī.

(16)

Tādējādi Viegener un Aalberts iekļāva pirmajā kategorijā. IMI un Delta tika iekļauti otrajā kategorijā, Advanced Fluid Connections – trešajā, Legris Industries – ceturtajā, SANHA Kaimer, Flowflex, Frabo un Mueller – piektajā un Pegler – sestajā kategorijā.

(17)

Lai noteiktu tādu sodanaudas lielumu, kas nodrošina pietiekamu preventīvu ietekmi, Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot reizināšanas koeficientu Tomkins/Pegler piemērotajai sodanaudai. Tomkins/Pegler mātesuzņēmuma kopējais apgrozījums 2005. gadā – beidzamajā finanšu gadā pēc lēmuma pieņemšanas – bija 4,65 miljardi euro.

(18)

Līdz ar to un saskaņā ar iepriekšējiem lēmumiem Komisija uzskatīja par lietderīgu reizināt Tomkins piespriesto sodanaudu.

(19)

Atbilstīgi katras juridiskās personas līdzdalības ilgumam pārkāpumā izmantoja arī individuālus reizināšanas koeficientus.

(20)

Lēmumā konstatēja, ka Oystertec/Advanced Fluid Connections, Comap, Frabo un mazākā mērā arī Delta savu līdzdalību pārkāpumā nepārtrauca tūlīt pēc pārbaudēm. Minētie uzņēmumi turpināja piedalīties pārkāpumā arī pēc tām. Attiecībā uz Aalberts tika konstatēts, ka tas pakāpumā turpināja piedalīties pēc 2003. gada jūnijā un 2004. gada augustā notikušajām pārbaudēm. Šāda rīcība ir klaja konkurences noteikumu neievērošana. Veicot pārbaudi karteļa lietā, Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem oficiāli paziņo, ka varētu būt notikusi konkurences noteikumu pārkāpšana. Pieredze rāda, ka vairumā gadījumu uzņēmumi, gaidot Komisijas lēmumu attiecīgajā lietā, tūlīt pēc pārbaudēm pārtrauc pārkāpumu, tādējādi nekavējoties uzlabojot patērētāju stāvokli. Šajā ziņā pārbaudes attur iesaistītos uzņēmumus no pārkāpuma turpināšanas. Tālab pēc minētajām pārbaudēm uzņēmumiem ir nekavējoties jāpārtrauc jebkāda ar pārkāpumu saistīta darbība. Tomēr šie uzņēmumi minētās pārbaudes ignorēja un daži no tiem pat turpināja pārkāpumu vēl trīs gadus pēc tām.

(21)

Šis apstāklis pamato uzliktās sodanaudas pamatsummas paaugstināšanu Aalberts, Advanced Fluid Connections, Comap, Frabo un Delta.

(22)

Attiecībā uz Frabo lēmumā tomēr tiek atzīts, ka tā ieguldījums šajā gadījumā bija īpaši izšķirošs. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja, ka pēc pārbaudēm notika pret konkurenci vērstas darbības, un norādīja uz saikni starp gadiem pirms pārbaudēm un pēc tām. Tādējādi Komisija varēja konstatēt nepārtrauktību starp šiem diviem periodiem, kas bez Frabo ieguldījuma nebūtu bijis iespējams. Ievērojot šos apstākļus un atbilstīgi taisnīguma principam, Frabo netika sodīts par to, ka tas atklāja šo vienošanos, kas notika pēc pārbaudēm. Tālab uz Frabo neattiecina šo vainu pastiprinošo apstākli.

(23)

Turklāt savā atbildē uz iebildumu dokumentu Advanced Fluid Connections Komisijai sniedza maldinošu informāciju. Paziņojumā, kas bija pievienots atbildei uz iebildumu dokumentu, Advanced Fluid Connections darbinieks apgalvoja, ka tas laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam telefoniski nav sazinājies ar Frabo. Vairāki Frabo telefona rēķini liecina, ka pretēji šim apgalvojumam laikposmā no 2002. gada aprīļa līdz 2003. gada jūlijam Frabo sazinājās ar Advanced Fluid Connections pa mobilo tālruni vismaz 28 reizes.

(24)

Šis vainu pastiprinošais apstāklis attaisno to, ka Advanced Fluid Connections uzliktās sodanaudas pamatsumma tiek paaugstināta.

(25)

Vairāki uzņēmumi lūdza ņemt vērā dažus vai visus turpmāk uzskaitītos atbildību mīkstinošos apstākļus: pārkāpuma drīzu izbeigšanu, nenozīmīgu/pasīvu lomu, to, ka minētā prakse netika efektīvi īstenota, konkurences veicināšanai veltītu programmu īstenošanu, to, ka šie uzņēmumi neguva nekādu labumu no minētajām darbībām un grūtības fitingu nozarē. Visas šīs prasības tiek noraidītas kā nepamatotas, izņemot Flowflex prasību par nenozīmīgu/pasīvu lomu. Tālab sodanaudas pamatsumma Flowflex tika samazināta par 10 %.

(26)

Saskaņā ar lēmumu Frabo sadarbība atbilst tam, lai Frabo piemērotu vainu mīkstinošus apstākļus. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja karteļa pastāvēšanu pēc pārbaudēm, un jo īpaši tas bija pirmais, kas sniedza pierādījumus un paskaidrojumus, lai pierādītu pārkāpuma turpināšanos pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Pirms Frabo lūguma piemērot iecietības režīmu Komisijai nebūtu bijis iespējams noteikt pārkāpuma turpināšanos un tā nepārtrauktību laikposmā no 2001. gada marta līdz 2004. gada aprīlim.

(27)

Lai Frabo netiktu sodīts par sadarbību, tam nedrīkst uzlikt lielāku sodanaudu kā to, kas šim uzņēmumam būtu jāmaksā, ja tas nebūtu sadarbojies. Tālab Frabo uzliktā sodanaudas pamatsumma tika samazināta par hipotētisku sodanaudas lielumu, kas Frabo būtu uzlikts par trīs gadu pakāpumu.

(28)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu sodanaudas aprēķināšanā, ja vien iespējams, piemēroja 10 % no uzņēmuma apgrozījuma pasaulē.

(29)

Lai iegūtu 1996. gada Paziņojumā par iecietību paredzēto labvēlīgo attieksmi, kas ir piemērojama šajā gadījumā, Mueller, IMI, Delta, Frabo un Advanced Fluid Connections sadarbojās ar Komisiju dažādos izmeklēšanas posmos.

(30)

Pirmais uzņēmums, kurš informēja Komisiju par to, ka fitingu nozarē pastāv kartelis, kas ietekmē EEZ tirgu, bija Mueller. Mueller sniegtie pierādījumi ļāva Komisijai konstatēt, ka ir notikušas vairākas karteļu sanāksmes, noskaidrot šo sanāksmju saturu un dalībniekus, kā arī cita veida kontaktus, jo īpaši no 1991. gada līdz 2000. gadam, un veikt pārbaudes 2001. gada 22. martā un vēlāk. Tālab Mueller ir pilnībā atbrīvots no jebkādas sodanaudas.

(31)

IMI2003. gada 18. septembrī vērsās pie Komisijas ar lūgumu piemērot tam iecietības režīmu. IMI sniegtie fakti veicināja pārkāpuma atklāšanu un pēc Iebildumu dokumenta saņemšanas IMI informēja Komisiju, ka tas apstiprina izklāstītos faktus savā iesniegumā par iecietības režīma piemērošanu. IMI sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 50 %.

(32)

Delta iesniedza lūgumu piemērot iecietības režīmu 2004. gada 10. martā. Delta iesniegumam sekoja citi rakstiski iesniegumi, sanāksme un mutisku paziņojumu sniegšana. Delta ar faktiem lielā mērā apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā par iecietības režīma piemērošanu minēja IMI. Delta sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 20 %.

(33)

Frabo2004. gada 19. jūlijā iesniedza lūgumu piemērot tam iecietības režīmu. Frabo lielā mērā apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā piemērot iecietības režīmu minēja IMI un Delta. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja to, ka pārkāpums turpinājās arī pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Turklāt Frabo sniegtā informācija tika izmantota, lai sagatavotu lūgumus sniegt informāciju, kas savukārt bija par iemeslu tam, ka Advanced Fluid Connections lūdza tam piemērot iecietības režīmu, kurā tas sniedza pierādījumus par līdzdalību pārkāpumā pēc pārbaudēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Frabo sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 20 %.

(34)

Advanced Fluid Connections (Oystertec) iesniedza lūgumu piemērot iecietības režīmu 2005. gada 24. maijā. Advanced Fluid Connections (Oystertec) lielā mērā ar faktiem apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā piemērot iecietības režīmu minēja IMI. Tomēr savā atbildē uz iebildumu dokumentu un mutiskās uzklausīšanas laikā Advanced Fluid Connections noteikti apstrīdēja Komisijas konstatēto nepārtrauktību starp posmiem pirms un pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Visbeidzot, kā jau iepriekš norādīts, Advanced Fluid Connections maldināja Komisiju un centās mazināt tās iespējas pierādīt pakāpumu. Tālab, apsverot visus minētos apstākļus, Komisija Advanced Fluid Connections nepiešķīra sodanaudas samazinājumu.

(35)

Pamatojoties uz faktiem, ko uzņēmumi un uzņēmumu apvienības sniedza savās atbildēs uz Iebildumu dokumentu un mutiskās uzklausīšanās, Komisijai ir pierādījumi, kas liecina, ka Fédération Française des Négociants en Appareils Sanitaires, Chauffage-Climatisation et Canalisations (FNAS) nolīgumā, kas noslēgts 2004. gada 16. februārī, netieši vienojās paaugstināt cenas.

(36)

Tomēr nebija pietiekami daudz pierādījumu, kas liecinātu, ka FNAS ir aktīvi pildījis pienākumu, ko tam uzticējuši ražotāji, un ka tas patiešām atviegloja vienošanās īstenošanu.

(37)

Tālab Komisija secināja, ka FNAS nepiedalījās minētajā nolīgumā vai kādā citā pret konkurenci vērstā pasākumā. Tālab tiesvedība pret Fédération Française des Négociants en Appareils Sanitaires, Chauffage-Climatisation et Canalisations (FNAS) tika izbeigta.

(38)

Lēmuma adresāti un to līdzdalības ilgums pārkāpumā:

(39)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek noteikta šāda sodanauda:

(40)

38. apsvērumā uzskaitītajiem uzņēmumiem nekavējoties ir jāpārtrauc augstāk minētajā 3. apsvērumā norādītie pārkāpumi, ja tas vēl nav izdarīts. Tiem ir jāatturas no jebkuras 3. apsvērumā aprakstītās darbības vai rīcības atkārtošanas un jebkuras darbības vai rīcības ar tādu pašu vai līdzīgu mērķi vai sekām.