Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32007A0329(02)

Padomes atzinums — 2007. gada 27. februāris par atjaunināto Igaunijas konverģences programmu 2006.-2010. gadam

OV C 72, 29.3.2007, p. 5–8 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

29.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 72/5


PADOMES ATZINUMS

2007. gada 27. februāris

par atjaunināto Igaunijas konverģences programmu 2006.-2010. gadam

(2007/C 72/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

(1)

Padome 2007. gada 27. februārī izskatīja atjaunināto Igaunijas konverģences programmu laikposmam no 2006. līdz 2010. gadam.

(2)

Programmas pamatā esošajā makroekonomikas scenārijā paredzēts, ka reālā IKP pieaugums samazinās no 11 % maksimuma 2006. gadā līdz 8,25 % 2007. gadā un 7,5 % gadā turpmākajos gados. Novērtējot pēc pašlaik pieejamās informācijas, šis scenārijs šķiet balstīts uz piesardzīgiem pieņēmumiem par izaugsmi. Tomēr prognozētā vidējā termiņa virzība — vienmērīgi palēnināt izaugsmi, kuras pašreizējie tempi draud ar pārkaršanu, — ir saistīta ar riskiem. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet ticamas.

(3)

Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozē lēsts, ka vispārējās valdības budžeta pārpalikums ir 2,5 % no IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā noteikto mērķi 0,3 % no IKP. Tas, ka šis rezultāts ir ievērojami labāks (kas tiek sagaidīts arī jaunajā atjauninātajā programmā), saistīts ar 2005. gada negaidīti labo rezultātu pārnešanu un pārsteidzošo izaugsmi 2006. gadā. Izdevumi ir mazāk, nekā plānots budžetā.

(4)

Programmas pamatā esošās vidējā termiņa budžeta stratēģijas galvenie mērķi ir saglabāt valdības vispārējās finanses vismaz līdzsvarā un nodrošināt ilgtermiņa ilgtspējību, ņemot vērā iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz budžetu. Budžeta stratēģija paredz vispārējās valdības budžeta pārpalikuma samazināšanos no 2,5 % no IKP 2006. gadā līdz apmēram 1,25 % 2007.-2008. gadā un pēc tam palielināšanos līdz apmēram 1,5 % no IKP. Primārā bilance attīstīsies pēc līdzīga parauga, ņemot vērā procentu izdevumu niecīgo nozīmi. Pārpalikuma samazināšanos 2007. gadā rada izdevumu un IKP attiecības palielināšanās, turpinot samazināties ieņēmumu attiecībai. Sākot ar 2008. gadu, vispārējās ieņēmumu un izdevumu attiecības stabili samazināsies, jo īpaši atspoguļojot ienākumu nodokļa samazinājumus un izdevumu palielināšanos, kas saglabāsies zem lielā nominālā IKP pieauguma. Jaunā programma novirzās no iepriekšējās prakses, kuras mērķis attiecībā uz vispārējās valdības finansēm vienmēr bija sasniegt nulles bilanci (pagājušos gados tas vienmēr tika pārsniegts), un tā vietā visā programmas darbības laikā nosaka ievērojamu pārpalikumu, kas ir svarīgs solis, reaģējot uz ekonomikas cikliskajiem nosacījumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo atjaunināto programmu, mērķi 2007. gadam un turpmākajiem gadiem ir nosprausti augstāk vismaz par 1 procenta punktu no IKP, salīdzinot ar labvēlīgāko (un reālistiskāko) makroekonomikas scenāriju.

(5)

Paredzēts, ka strukturālā bilance (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus), ko aprēķina atbilstīgi kopīgi saskaņotai metodoloģijai, samazināsies aptuveni par 1 procenta punktu, sasniedzot 0,5 % no IKP 2007. gadā, un paaugstināsies virs 1 % no IKP 2008. gadā un virs 1,5 % no IKP 2009. un 2010. gadā. Tāpat kā iepriekšējā atjauninātajā konverģences programmā vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz programmā minēto budžeta stāvokli ir līdzsvarots budžets strukturālā izteiksmē, ko programmā plānots saglabāt visā programmas darbības laikā. Tā kā VTM ir augstāks par obligāto kritēriju (aplēsts deficīts apmēram 2 % apjomā no IKP), ar tā sasniegšanu būtu jābūt iegūtai drošības rezervei pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. Šis VTM iekļaujas robežās, kas noteiktas euro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un ir ievērojami augstāks, nekā būtu nepieciešams, ņemot vērā parāda attiecību un ražošanas potenciālā apjoma vidējo pieaugumu ilgtermiņā.

(6)

Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. Programmas makroekonomikas pieņēmumus programmas darbības laikā var uzskatīt par piesardzīgiem. Nodokļu ieņēmumu prognozes kopumā šķiet ticamas. Tomēr, lai palīdzētu sasniegt izdevumu pieauguma paredzēto ierobežošanu, labi būtu vidējā termiņa fiskālās plānošanas regulējumu padarīt tādu, kas uzliek lielākas saistības.

(7)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, šķiet, ka budžeta nostādne programmā ir pietiekama, lai atbilstīgi programmai visā programmas darbības laikā ar lielu rezervi uzturētu VTM. A fortiori tā nodrošina pietiekamu drošības rezervi, lai programmas darbības laikā parastu makroekonomisku svārstību gadījumā netiktu pārsniegta deficīta robežvērtība 3 % apjomā no IKP. Programmā paredzētā fiskālās politikas nostādne nav pilnīgi atbilstīga Stabilitātes un izaugsmes paktam, jo tā ir procikliska ekonomiskās izaugsmes laikā 2007. gadā, kad strukturālo bilanci paredzēts samazināt par aptuveni 1 % no IKP.

(8)

Tiek lēsts, ka valdības kopējais parāds 2006. gadā samazinājās līdz 3,7 % no IKP, kas ir krietni mazāk nekā Līgumā paredzētā atsauces vērtība — 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda attiecība programmas darbības laikā samazināsies vēl par 2 procentu punktiem.

(9)

Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Igaunijā ir viena no zemākajām ES, jo prognozēts, ka turpmākajos gadu desmitos samazināsies ar vecumu saistīto izdevumu daļa no IKP, ko iespaidos pensiju sistēmas reformas ievērojamā izdevumus samazinošā ietekme. Kopējā parāda pašreizējais līmenis Igaunijā ir ļoti zems, un sakārtotu valdības finanšu saglabāšana atbilstīgi budžeta plāniem programmas darbības laikā veicinātu risku ierobežošanu attiecībā uz valdības finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Kopumā šķiet, ka Igaunijas valsts finanšu ilgtspējību apdraud zems risks.

(10)

Konverģences programmā ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada oktobra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā sniegta informācija par tiešām budžeta izmaksām vai ietaupījumiem saistībā ar galvenajām reformām, kas paredzētas valsts reformu programmā, un budžeta prognozēs ir skaidri ņemta vērā valsts reformu programmā izklāstīto darbību ietekme uz valsts finansēm. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā šķiet esam atbilstīgi valsts reformu programmā paredzētajiem pasākumiem. Abās programmās kā makroekonomikas stabilizēšanai izšķirīgs elements jo īpaši uzsvērta apdomīga fiskālā politika.

(11)

Programmas budžeta stratēģija kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam.

(12)

Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu (2).

Kopumā var secināt, ka vidēja termiņa budžeta stāvoklis ir stabils un budžeta stratēģija sniedz labu Stabilitātes un izaugsmes paktam atbilstošu fiskālās politikas piemēru. Tomēr budžeta pārpalikuma plānotā samazināšanās 2007. gadā ekonomiskā uzplaukuma laikā netieši norāda uz fiskālās politikas prociklisko nostādni.

Ņemot vērā iepriekš minēto novērtējumu, Igaunija ir aicināta tiekties pēc lielāka budžeta pārpalikuma 2007. gadā, nekā plānots programmā, lai veicinātu makroekonomikas stabilitāti un turpinātu atbalstīt ārējās nestabilitātes novēršanu.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

 

2005

2006

2007

2008

2009

2010

Reālais IKP

(% izmaiņas)

KP 2006. g. dec.

10,5

11,0

8,3

7,7

7,6

7,5

COM 2006. g. nov.

10,5

10,9

9,5

8,4

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

6,5

6,6

6,3

6,3

6,3

n.d.

SPCI inflācija

(%)

KP 2006. g. dec.

4,1

4,4

4,3

4,4

3,5

3,2

COM 2006. g. nov.

4,1

4,4

4,2

4,6

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

3,5

2,6

2,6

2,7

2,7

n.d.

Starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu

(% no potenciālā IKP)

KP 2006. g. dec.  (3)

0,2

2,0

1,2

0,2

– 0,3

– 0,7

COM 2006. g. nov. (7)

0,0

1,2

0,9

– 0,6

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.  (3)

– 0,4

– 0,6

– 0,7

– 0,5

– 0,1

n.d.

Vispārējās valdības bilance

(% no IKP)

KP 2006. g. dec.

2,3

2,6

1,2

1,3

1,6

1,5

COM 2006. g. nov.

2,3

2,5

1,6

1,3

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

0,3

0,1

0,0

0,0

0,0

n.d.

Primārā bilance

(% no IKP)

KP 2006. g. dec.

2,5

2,8

1,4

1,4

1,7

1,6

COM 2006. g. nov.

2,5

2,7

1,8

1,5

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

0,5

0,3

0,2

0,1

0,1

n.d.

Cikliski koriģētā bilance

(% no IKP)

KP 2006. g. dec.  (3)

2,2

2,0

0,8

1,2

1,7

1,7

COM 2006. g. nov.

2,3

2,2

1,4

1,5

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.  (3)

0,4

0,3

0,2

0,1

0,0

n.d.

Strukturālā bilance (4)

(% no IKP)

KP 2006. g. dec.  (5)

2,2

1,4

0,4

1,2

1,7

1,7

COM 2006. g. nov. (6)

2,2

1,5

1,0

1,3

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

0,4

0,3

0,2

0,1

0,0

n.d.

Valdības kopējais parāds

(% no IKP)

KP 2006. g. dec.

4,5

3,7

2,6

2,3

2,1

1,9

COM 2006. g. nov.

4,5

4,0

2,7

2,1

n.d.

n.d.

KP 2005. g. nov.

4,6

4,4

3,3

3,0

2,8

n.d.

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2006. gada rudens ekonomiskās prognozes (COM), Komisijas dienestu aprēķini.


(1)  OV L 209, 02.08.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 07.07.2005., 1. lpp.). Tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā interneta vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm

(2)  Konkrēti, nav datu par dažu darba tirgu mainīgumu un datu par tīrajiem aizdevumiem/ aizņēmumiem privātajā sektorā.

(3)  Komisijas dienestu aprēķini, pamatojoties uz programmā iekļauto informāciju.

(4)  Cikliski koriģētā bilance (kā iepriekšējās rindās), izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus.

(5)  Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi no programmas (0,6 % no IKP 2006. gadā un 0,4 % no IKP 2007. gadā; visi samazina budžeta deficītu).

(6)  Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi, kas minēti Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēs (0,2 % no IKP 2005. gadā, 0,6 % no IKP 2006. gadā, 0,4 % no IKP 2007. gadā un 0,2 % — 2008. gadā; visi samazina budžeta deficītu).

(7)  Pamatojoties uz aplēsēm par attiecīgi 9,1 %, 9,6 %, 9,9 % un 9,9 % lielu potenciālo izaugsmi 2005.-2008. gadā.

Avots:

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2006. gada rudens ekonomiskās prognozes (COM), Komisijas dienestu aprēķini.


Top