14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/1

(1)

Komisija 2006. gada 16. martā ar Regulu (EK) Nr. 439/2006 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu zamšādas importam Kopienā no Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR).

(2)

Pēc tam, kad bija izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, paužot viedokli par pagaidu konstatējumiem. Ieinteresētās personas nelūdza uzklausīšanu.

(3)

Ražotājs eksportētājs no Ķīnas un importētājs, kas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas Komisijai par sevi nebija paziņojis, iesniedza protestu pret galīgā antidempinga maksājuma piemērošanu, nesniedzot pamatotus argumentus, kas liktu apšaubīt konstatētos faktus un apsvērumus, uz kuriem pamatojoties tika noteikti pagaidu pasākumi. Šos uzņēmumus jebkurā gadījumā informēja, ka tos nevar uzskatīt par uzņēmumiem, kas sadarbojušies, jo tie par sevi paziņojuši ļoti vēlā izmeklēšanas stadijā.

(4)

Pagaidu regulas 25. apsvērumā minētais Ķīnas tirdzniecības uzņēmums atkārtoti izvirzīja prasību, lai attiecībā uz to individuāli tiktu noteikts, vai tas piemēro dempinga cenas vai ne. Šim uzņēmumam jau pirms pagaidu pasākumu noteikšanas tika paskaidrots, ka individuāla dempinga cenu piemērošanas noteikšana attiecināma tikai uz ražotājiem eksportētājiem, nevis tirgotājiem. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(5)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt galīgā antidempinga maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes zamšādas importam un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tām arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem datiem un apsvērumiem.

(6)

Ieinteresēto personu iesniegtās atsauksmes pienācīgi izskatīja, vajadzības gadījumā veicot izmaiņas konstatējumos.

(7)

Attiecībā uz ražošanas procesu, kas aprakstīts pagaidu regulas 13. apsvērumā, ar šo tiek precizēts, ka no ādām tiek noņemta apmatojuma struktūra, tad ādas tiek miecētas, zamšādas gadījumā izmantojot tikai zivju vai dzīvnieku eļļu, bet mākslīgās zamšādas gadījumā to daļēji miecē ar aldehīdiem vai citām miecvielām un tad izmanto zivju vai citu dzīvnieku eļļu.

(8)

Turklāt, lai paskaidrotu atsauci uz žāvētu zamšādu un mākslīgo zamšādu pagaidu regulas 14. apsvērumā, attiecīgais ražojums jādefinē kā zamšāda vai mākslīga zamšāda, kas ir pēc formas piegriezta vai nepiegriezta, tostarp ĶTR izcelsmes žāvēta zamšāda un mākslīgā zamšāda (“zamšāda”) (“attiecīgais ražojums”), ko šobrīd klasificē ar KN kodu 4114 10 10 un 4114 10 90.

(9)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 13.–17. apsvērums.

(10)

Pēc tam, kad tika nodota atklātībai pagaidu informācija, pagaidu regulas 25. apsvērumā minētais Ķīnas tirdzniecības uzņēmums iebilda pret ASV kā analogās valsts izmantošanu, kā noteikts minētās regulas 22. apsvērumā, īpaši saistībā ar to, ka ASV it kā neesot pietiekami izvērstas zamšādas ražošanas. Bez tam šis uzņēmums iebilda, ka iemesli, kāpēc Turcija netika atzīta par analogo valsti, neesot pietiekami pamatoti. Šis tirdzniecības uzņēmums nepamatoja savu prasību un nesniedza nekādus pierādījumus.

(11)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 21. apsvērumā, Turcijas gadījumā veiktā analīze liecināja, ka šajā valstī ir ļoti ierobežots vietējais tirgus. Gandrīz visa Turcijas saražotā produkcija tiek eksportēta (galvenokārt uz Eiropu un ASV), un līdz ar to vietējais pārdošanas apjoms nebija pietiekami reprezentatīvs, lai par analogo valsti izvēlētos Turciju. Turcijas vietējais tirgus veido mazāk nekā 2 % no ASV vietējā tirgus, un arī konkurences ziņā tas atpaliek no ASV tirgus. Patiesi, ASV bija vērojams augsts konkurences līmenis, ko veidoja imports no citām valstīm, kā paskaidrots pagaidu regulas 22. apsvērumā. Kas attiecas uz apgalvojumu, ka ASV nav pietiekami izvērstas zamšādas ražošanas, jāatzīmē, ka ASV ražošanas sadarbības partneris sāka pārvietot savu ražošanu tikai pēc izmeklēšanas perioda (“IP”) beigām. Izmeklēšanas perioda laikā ASV bija pietiekami liels vietējais zamšādas tirgus. Minēto iemeslu dēļ ar šo ASV ir apstiprināta kā analogā valsts.

(12)

Pēc galīgās informācijas nodošanas atklātībā minētais tirdzniecības uzņēmums turpināja apstrīdēt ASV apstiprināšanu par analogo valsti, apgalvojot, ka ASV ražotāja sniegtos datus būs grūti pārbaudīt, jo šis uzņēmums ir pārtraucis ražošanu ASV, un tāpēc šie dati varētu nebūt uzticami. Tāpēc jānorāda, ka IP laikā, kā minēts 11. apsvērumā, ASV ražotājs vēl joprojām ASV ražoja ievērojamu daudzumu zamšādas pārdošanai vietējā tirgū. Turklāt šie dati par IP, pamatojoties uz kuriem tika noteikta normālā vērtība, bija pienācīgi pārbaudīti ASV ražotāja telpās un atzīti par precīziem un uzticamiem. Tādējādi ar šo tiek noraidīta tirdzniecības uzņēmuma prasība.

(13)

Tā kā nav saņemti citi iebildumi saistībā ar šo jautājumu, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 20.–24. apsvērums.

(14)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 25. apsvērums.

(15)

Pēc tam, kad tika nodota atklātībai pagaidu informācija, pagaidu regulas 25. apsvērumā minētais Ķīnas tirdzniecības uzņēmums iesniedza prasību, lai tiktu veiktas korekcijas attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, jo daļa no ĶTR uz Kopienu eksportētās zamšādas ir ražota no atsevišķiem zamšādas atgriezumu gabaliņiem, kas ir zemākas kvalitātes nekā ASV ražotā zamšāda.

(16)

Šī prasība tika izskatīta, pamatojoties uz šā tirdzniecības uzņēmuma sniegto informāciju, un atzīta tiktāl, cik var tikt identificēts no atgriezumiem ražotās zamšādas eksports. Līdz ar to tika veiktas korekcijas attiecībā uz zamšādu, kas ražota no atsevišķiem zamšādas atgriezumu gabaliņiem, lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, papildinot labojumu attiecībā uz fizisko īpašību atšķirībām, kas noteiktas pagaidu regulas 26. apsvērumā.

(17)

Ņemot vērā iepriekšminētās korekcijas, galīgi noteiktās dempinga starpības, kas izteiktas kā procenti no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir 69,8 %.

(18)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 28. apsvērums.

(19)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 29. un 30. apsvērums.

(20)

Izskatot Statistikas biroja sniegto statistikas informāciju, tika koriģēti citu trešo valstu, izņemot ĶTR, importa rādītāji. Pēc tam Kopienas patēriņa rādītāji tika attiecīgi koriģēti šādi:

(21)

Redzams, ka attiecīgajā periodā pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma Kopienā ir palielinājies par 7 %, kas ir nedaudz vairāk, nekā minēts pagaidu regulas 31. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto un ņemot vērā, ka nav citu atsauksmju par Kopienas patēriņu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 31. apsvērumā noteikto metodoloģiju.

(22)

Ņemot vērā nedaudz koriģētos Kopienas patēriņa rādītājus, ĶTR importa tirgus daļa attiecīgajā periodā tika atbilstoši koriģēta šādi:

(23)

Attiecīgajā periodā ĶTR importa daļa Kopienas tirgū palielinājās no 10,4 % 2001. gadā līdz 30,2 % izmeklēšanas periodā. Straujais tirgus daļas palielinājums bija iespējams, ievērojot relatīvi nelielu patēriņa pieaugumu. Tāpēc ar šo apstiprina tendenci, kas izklāstīta pagaidu regulas 33. apsvērumā.

(24)

Pēc Ķīnas tirdzniecības uzņēmuma prasības atzīšanas, kā izklāstīts iepriekš 16. apsvērumā, un attiecīgo korekciju veikšanas dempinga aprēķināšanas nolūkā līdzīgi tika koriģētas arī attiecīgā ražojuma importa cenas, ņemot vērā no ĶTR uz Kopienu eksportētās zamšādas, kas ražota no zamšādas atgriezumu gabaliņiem, zemāko kvalitāti, lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni. Attiecīgi tika palielināts pagaidu regulas 35. apsvērumā minētais pielāgojums attiecībā uz kvalitātes atšķirībām. Ņemot vērā iepriekšminēto, šis salīdzinājums apliecināja, ka izmeklēšanas periodā ĶTR izcelsmes attiecīgos ražojumus Kopienā pārdeva par cenām, kas bija daudz zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām – izsakot procentos, tās bija par 29 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(25)

Tā kā par šo jautājumu netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 32. un 34. apsvērums.

(26)

Ņemot vērā koriģētos Kopienas patēriņa rādītājus, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā tika atbilstoši koriģēta šādi:

(27)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu ievērojamais samazinājums attiecīgajā periodā pilnībā atspoguļots datos par ražotāju tirgus daļu, kas nepārtraukti mazinājās no 39,9 % 2001. gadā līdz 30,8 % izmeklēšanas periodā. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 39. apsvērumā izklāstīto tendenci.

(28)

Tā kā par šo jautājumu netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 37. un 38., kā arī 40.–54. apsvērums.

(29)

Iepriekšminētie pārskatītie faktori, t. i., Kopienas patēriņš, Kopienas ražošanas nozares un Ķīnas ražotāju tirgus daļas neietekmēja pagaidu regulā izklāstītās tendences. Joprojām saglabājās augsta cenu samazinājuma starpība. Pamatojoties uz iepriekš teikto, nav mainīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi, saskaņā ar kuriem Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Tā kā netika saņemtas citas atsauksmes, šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

(30)

Sadarbībā iesaistītais tirdzniecības uzņēmums eksportētājs apgalvoja, ka Kopiena nav varējusi noteikt labi pamatotu cēloņsakarību attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu. Pēc tam tas izteica iebildumus pret pagaidu regulā sniegto analīzi, apgalvojot, ka, tā kā importa cenas visu laiku bija zemas, un īpaši, kad Kopienas ražošanas nozare bija rentabla, starp importa cenām un Kopienas ražošanas nozares negatīvo rentabilitāti izmeklēšanas periodā nav nekādas cēloņsakarības.

(31)

Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu kaitējuma analīze neaprobežojas ar Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti, bet ņem vērā arī daudzus citus faktorus, kā minēts pagaidu regulas 28.–58. apsvērumā, uz kuru pamata tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei attiecīgajā periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Par importa dempingu liecināja galvenokārt trīskāršais ĶTR importa tirgus daļas pieaugums attiecīgajā periodā. Šāds pieaugums tika sasniegts uz Kopienas ražošanas nozares rēķina, jo, neraugoties uz augošo tirgu, tajā bija vērojama ievērojama pārdošanas apjomu samazināšanās (– 17 procentu punktu). Tika konstatēts, ka dempinga cenas izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājušas Kopienas ražošanas nozares cenas. Lai gan importa cenu lejupslīdes tendence nebija tik izteikta, jo attiecīgajā periodā bija vērojamas zināmas svārstības, tās visu laiku bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, tādējādi radot arvien nelabvēlīgākus tirgus apstākļus, kas spieda Kopienas ražošanas nozari pakāpeniski samazināt pārdošanas cenas, kā tas skaidri atspoguļots pagaidu regulas 45. apsvērumā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tirdzniecības uzņēmuma eksportētāja arguments tika noraidīts.

(32)

Tā kā par importa dempinga sekām netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 60.–64. apsvērums.

(33)

Tā pati ieinteresētā persona iebilda arī, ka, ņemot vērā to, ka vidējā no Turcijas importētās produkcijas cena izmeklēšanas periodā bija daudz zemāka par ĶTR importa cenu un ka no citām trešām valstīm importētās produkcijas cenas pēc vispārējā atzinuma bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, šā importa izslēgšana no kaitējuma analīzes un dempinga izmeklēšanas liecina, ka ĶTR ir mērķtiecīgi diskriminēta. Runājot par importu no Turcijas, tika apgalvots, ka Komisijas izmantotā metodoloģija, selektīvi izmantojot cenu tendences, neatbilst vairākiem PTO noteikumiem.

(34)

Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka Komisija veica atsevišķu analīzi par importu no Turcijas, jo apjoma ziņā tas bija visnozīmīgākais tūlīt pēc ĶTR. Analīzes skaidrības, pārredzamības un pilnīguma nolūkā un ņemot vērā 19. apsvērumā minēto statistisko datu korekciju, tālāk tekstā sniegta detalizētāka tabula, kurā atspoguļoti koriģētie importa apjomi no citām trešām valstīm:

(35)

Šī tabula rāda, ka ievērojami pieaudzis tikai imports no Turcijas, t. i., no 353 tūkst. kvadrātpēdām 2001. gadā līdz 1 677 tūkst. kvadrātpēdām izmeklēšanas periodā, turklāt Turcijas importa cenas nepārtraukti samazinājās un bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr, kā paskaidrots pagaidu regulas 66. apsvērumā, minētā importa būtisku daļu veica kāds sadarbībā iesaistīts Kopienas ražotājs, lai papildinātu savu produkcijas klāstu vai pēc importēto ražojumu sagriešanas un atkārtotas iesaiņošanas atkārtoti eksportētu uz trešām valstīm, līdz ar to šie importa apjomi nevarēja nodarīt Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu. Atlikušie importa daudzumi veido mazu un stabilu tirgus daļu aptuveni 2 % apmērā, izņemot izmeklēšanas periodā, un, kā paskaidrots arī pagaidu regulas 66. apsvērumā, minētais imports varēja nodarīt, lai gan nenozīmīgu, kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(36)

Citu tabulā minēto valstu (izņemot Turciju) imports veido tirgus daļu, kas izmeklēšanas periodā pēc apmēra bija tuvu de minimis vai pat mazāka un kam attiecīgajā periodā bija raksturīga lejupejoša vai stabila tendence. Kopējā šo valstu tirgus daļa samazinājās no 9,6 % 2001. gadā līdz 8,3 % – izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek galīgi secināts, ka neviena no šīm valstīm nevarēja Kopienai nodarīt kaitējumu.

(37)

33. apsvēruma beigās citētais Ķīnas tirdzniecības uzņēmuma arguments, saskaņā ar kuru “Komisijas izmantotā metodoloģija, selektīvi izmantojot cenu tendences, neatbilst vairākiem PTO noteikumiem”, bija neskaidrs un nepamatots, un līdz ar to tika noraidīts.

(38)

Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka nav saņemta cita informācija, kas pamatotu citu valstu, izņemot ĶTR, importa ietekmi, tiek galīgi secināts, ka šo valstu imports nevar būt noteicošais iemesls tam, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums.

(39)

Tālāk tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu lielā mērā noteikuši tās zaudējumi eksporta tirgos. Tika izteikts viedoklis, ka, ja zaudējumus, kas radušies ārvalstu tirgos, attiecina uz valsti, saistībā ar kuru tiek veikta antidempinga izmeklēšana, tad šāda rīcība vien jau norāda uz nolūku diskrimēt.

(40)

Vispirms jāatzīmē, ka Komisijas veiktajā Kopienas ražošanas nozares situācijas, t. sk. tās rentabilitātes analīzē ņemta vērā tikai ar attiecīgo ražojumu saistītā saimnieciskā darbība Kopienā. Līdz ar to šajā izmeklēšanā nav ņemts vērā kaitējums, ko varētu būt izraisījuši zaudējumi eksporta tirgos. Bez tam Kopienas ražošanas nozares eksports minēts tikai tik daudz, lai interpretētu dažus apvienotus rādītājus, piemēram, krājumus. Tādēļ tiek uzskatīts, ka Kopienas ražošanas nozares situācijas analīze ir pilnīgā saskaņā ar pamatregulu.

(41)

Tā kā par cēloņsakarību netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 59.–72. apsvērums.

(42)

Tā kā par Kopienas interesēm netika saņemtas citas atsauksmes, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 73.–82. apsvērums.

(43)

Ievērojot 15., 16. un 24. apsvērumā minēto prasību, importa dati, ko izmantoja, lai noteiktu kaitējuma novēršanas pakāpi, kā aprakstīts pagaidu regulas 86. apsvērumā, tika koriģēti, lai ņemtu vērā faktu, ka zināms daudzums no ĶTR uz Kopienu eksportētās zamšādas ir ražots no zamšādas atgriezumiem un ir zemākas kvalitātes nekā Kopienas ražošanas nozares pārdotā zamšāda.

(44)

Ņemot vērā iepriekšminēto, galīgi noteiktā kaitējuma novēršanas pakāpe ir 58,9 %.

(45)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, ĶTR importam jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums zemākajā dempinga un kaitējuma līmeņa apmērā saskaņā ar mazākā nodokļa noteikumu. Šajā gadījumā visas maksājumu likmes attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī. Pamatojoties uz iepriekšminēto, galīgā maksājuma likme ir 58,9 %.

(46)

Ņemot vērā ĶTR ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tiek uzskatīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteikto galīgā maksājuma summu. Tā kā galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, būtu jāatmaksā pagaidu iekasētās summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmi,