This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32006Q0614(01)
Interinstitutional Agreement between the European Parliament, the Council and the Commission on budgetary discipline and sound financial management - Declarations
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas — Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību - Dikjarazzjonijiet
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas — Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību - Dikjarazzjonijiet
OV C 139, 14.6.2006, p. 1–17
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(BG, RO, HR)
No longer in force, Date of end of validity: 22/12/2013; Aizstāts ar 32013Q1220(01)
14.6.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 139/1 |
Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas
IESTĀŽU NOLĪGUMS
par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību
(2006/C 139/01)
EIROPAS PARLAMENTS, EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
turpmāk tekstā — “iestādes”,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:
1. |
Šā nolīguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. |
2. |
Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Tā ir saistoša visām iestādēm, kamēr vien ir spēkā šis nolīgums. |
3. |
Šis nolīgums negroza iestāžu attiecīgās budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumos. Ja ir atsauce uz šo punktu, Padome pieņems lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un Eiropas Parlaments pieņems lēmumu ar tā locekļu vairākumu un trim piektdaļām nodoto balsu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā — “EK līgums”) 272. panta 9. punkta piektajā daļā. |
4. |
Ja 2007.—2013. gada daudzgadu finanšu shēmas (turpmāk tekstā — “finanšu shēma”) laikā notiek Līguma pārskatīšana, kas ietekmē budžetu, attiecīgi veiks vajadzīgās korekcijas. |
5. |
Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu iestāžu piekrišanu. Grozījumi finanšu shēmā ir izdarāmi saskaņā ar procedūrām, kas šim nolūkam noteiktas šajā nolīgumā. |
6. |
Šim nolīgumam ir trīs daļas:
|
7. |
Kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu un ikreiz, kad tā saskaņā ar 30. punktu iesniedz priekšlikumu par jaunu finanšu shēmu, Komisija sniedz pārskatu par šā nolīguma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par grozījumiem. |
8. |
Šis nolīgums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, un tas aizstāj:
|
I DAĻA — FINANŠU SHĒMA
DEFINĪCIJA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI
A. Finanšu shēmas saturs un darbības joma
9. |
Finanšu shēma ir izklāstīta I pielikumā. Tā ir iestāžu budžeta disciplīnas atsauces shēma. |
10. |
Finanšu shēmas mērķis ir nodrošināt to, ka vidējā termiņā Eiropas Savienības izdevumi, sadalot tos plašās kategorijās, attīstās sistemātiski un nepārsniedz pašu resursus. |
11. |
Finanšu shēma paredz izdevumu summas kā saistību apropriācijas, nosakot tās katram gadam laika posmā no 2007.—2013. gadam un katrai izdevumu kategorijai vai apakškategorijai. Arī izdevumu gada kopsummas ir norādītas kā saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas. Visas minētās summas ir izteiktas 2004. gada cenās. Finanšu shēmā nav ņemti vērā budžeta posteņi, kurus finansē no ieņēmumiem, kas iezīmēti, kā noteikts 18. pantā Finanšu regulā (2002. gada 25. jūnijs), ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), turpmāk tekstā — “Finanšu regula”. Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Savienības vispārējā budžetā, un paredzamā attīstība attiecībā uz Kopienas pašu resursu dažādām kategorijām indikatīvi tiek izklāstīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju atjauninās katru gadu, kad tiek veikta finanšu shēmas tehniska korekcija. |
12. |
Iestādes apzinās, ka visas finanšu shēmā norādītās absolūtās summas ir ikgadējais izdevumu maksimālais apjoms, kas ietverts Eiropas Savienības vispārējā budžetā. Neskarot minēto maksimālo apjomu izmaiņas, ko izdara saskaņā ar šo nolīgumu, iestādes apņemas izmantot savas attiecīgās pilnvaras tā, lai ievērotu dažādos ikgadējos izdevumu maksimālos apjomus, īstenojot katru budžeta procedūru un izpildot attiecīgā gada budžetu. |
13. |
Noslēdzot šo nolīgumu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes piekrīt, ka finanšu shēmas laikā akceptēs neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas izriet no budžetiem, kuri pieņemti atbilstīgi finanšu shēmā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās pozīcijās, izņemot finanšu shēmas 1.B apakškategoriju “Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai”, paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem. |
14. |
Saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtos Eiropas Parlamenta un Padomes aktus un Padomes pieņemtos aktus, kuros ir paredzēts pārsniegt budžetā pieejamās apropriācijas vai finanšu shēmā saskaņā ar 12. punktu paredzētos pieejamos piešķīrumus, finansiālā ziņā nedrīkst īstenot, kamēr nav izdarīti grozījumi budžetā un, vajadzības gadījumā, atbilstīgi pārskatīta finanšu shēma, ievērojot katram no šiem gadījumiem noteikto procedūru. |
15. |
Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu shēma, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma — pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas — nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu. Vajadzības gadījumā abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu pieņems lēmumu par finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam. |
B. Finanšu shēmas ikgadējās korekcijas
Tehniskās korekcijas
16. |
Katru gadu Komisija pirms budžeta procedūras n+1 gadam finanšu shēmā veiks šādas tehniskās korekcijas:
Minētās tehniskās korekcijas Komisija veiks, pamatojoties uz fiksētu deflatoru 2 % gadā. Šādu korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes paziņos abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm. Attiecībā uz attiecīgo gadu neveiks turpmākas tehniskās korekcijas — ne attiecīgajā gadā, ne arī ex-post korekcijas turpmākajos gados. |
17. |
Ja tiek konstatēts, ka kādas dalībvalsts kopējais IKP 2007.—2009. gadā par vairāk nekā +/- 5 % ir novirzījies no kopējā IKP, kas aplēsts, sagatavojot šo nolīgumu, Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2011. gadu koriģēs summas, kuras minētajam laika posmam attiecīgajai dalībvalstij piešķirtas no kohēzijas atbalsta fondiem. Minēto korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva — nedrīkst pārsniegt 3 miljardus EUR. Ja neto ietekme ir pozitīva, kopējos papildu resursus ierobežo līdz nepilnīgo izdevumu līmenim salīdzinot ar maksimālajiem apjomiem 1.B apakškategorijai 2007.—2010. gadam. Nepieciešamās korekcijas sadalīs vienādās proporcijās 2011.—2013. gadā, un attiecīgi mainīs atbilstošos maksimālos apjomus. |
Korekcijas saistībā ar īstenošanu
18. |
Informējot abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes par tehniskajām korekcijām finanšu shēmā, Komisija, ņemot vērā īstenošanu, iesniegs priekšlikumus par korekcijām attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, kuras tā uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Saskaņā ar šā nolīguma 3. punktu Eiropas Parlaments un Padome lems par šiem priekšlikumiem līdz n gada 1. maijam. |
Prognožu atjaunināšana maksājumu apropriācijām laikam pēc 2013. gada
19. |
Komisija 2010. gadā atjauninās maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2013. gada. Minētajā atjaunināšanā ņems vērā budžeta saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tajā ņems vērā arī noteikumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu to, ka maksājumu apropriācijas attīstās sistemātiski, salīdzinot ar saistību apropriācijām un Eiropas Savienības nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma prognozēm. |
Korekcijas saistībā ar pārmērīgu valsts budžeta deficītu
20. |
Ja saistībā ar pārmērīga valsts budžeta deficīta novēršanas procedūru aptur budžeta saistības attiecībā uz Kohēzijas fondu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar attiecīgo pamataktu lems par atlikto saistību pārvietošanu uz nākamajiem gadiem. N gada atliktās saistības nevar atkārtoti paredzēt budžetā pēc n+2 gada. |
C. Finanšu shēmas pārskatīšana
21. |
Papildus parastajām tehniskajām korekcijām un korekcijām, ko veic atbilstīgi īstenošanas nosacījumiem, neparedzētos gadījumos finanšu shēmu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursu maksimālo apjomu. |
22. |
Parasti šādi pārskatīšanas priekšlikumi saskaņā ar 21. punktu ir jāiesniedz un jāpieņem, pirms tiek sākta attiecīgā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra. Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par ne vairāk kā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Jebkuru lēmumu par finanšu shēmas pārskatīšanu par vairāk nekā 0,03 % no Eiropas Savienības NKI atbilstīgi neparedzēto izdevumu rezervei kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes, Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu. |
23. |
Neskarot 40. punktu, iestādes izvērtēs, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp tajā kategorijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā jebkuru apropriāciju paredzamu nepilnīgu izmantošanu. Mērķim vajadzētu panākt to, lai jauno plānoto izdevumu nozīmīgs apjoms gan absolūtā izteiksmē, gan procentuāli nepārsniegtu pozīcijai noteikto maksimālo apjomu. Iestādes izvērtēs, kādā apjomā vienas kategorijas maksimālā apjoma palielinājums līdzsvarojams, samazinot kādas citas kategorijas maksimālo apjomu. Neviena finanšu shēmas obligāto izdevumu pārskatīšana nedrīkst samazināt summu, kas pieejama neobligātiem izdevumiem. Ikvienā pārskatīšanā ir jāsaglabā atbilstīga attiecība starp saistībām un maksājumiem. |
D. Gadījumi, kad nav kopīga lēmuma par finanšu shēmas koriģēšanu vai pārskatīšanu
24. |
Ja Eiropas Parlaments un Padome nepanāk vienošanos par finanšu shēmas koriģēšanu vai pārskatīšanu, ko ierosinājusi Komisija, tad iepriekš noteiktās summas pēc ikgadējās tehniskās korekcijas turpina piemērot kā izdevumu maksimālos apjomus attiecīgajam gadam. |
E. Ārkārtas palīdzības rezerve
25. |
Ārkārtas palīdzības rezerves mērķis ir nodrošināt ātru reakciju uz trešo valstu īpašām palīdzības vajadzībām pēc notikumiem, kurus nebija iespējams paredzēt, izstrādājot budžetu, un — pirmkārt un galvenokārt — humānās palīdzības operācijām, taču arī krīžu civilam noregulējumam un aizsardzībai, ja to prasa apstākļi. Rezerves ikgadējais apjoms finanšu shēmas darbības laikā tiek noteikts 221 miljonu EUR apjomā nemainīgās cenās. Rezervi iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus. Ja Komisija uzskata, ka rezerve ir jāizmanto, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iesniegs priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma par līdzekļu pārvietojumu, lai izmantotu rezervi, ir jāizvērtē apropriāciju pārdalīšanas apjoms. Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trialoga sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot rezervi un par nepieciešamo summu. Līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 26. pantu. |
F. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds
26. |
Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt ātru finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā. Fondam pieejamais maksimālais apjoms būs 1 miljards EUR (pašreizējās cenas). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī būs pieejama vismaz viena ceturtdaļa ikgadējā apjoma. Ikgadējā apjoma daļu, kas nav iekļauta budžetā, nedrīkst pārnest uz nākamajiem gadiem. Ārkārtējos gadījumos un gadījumā, ja fondā pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko budžeta lēmējinstitūcija uzskata par vajadzīgu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajiem ikgadējiem apjomiem. Fonda ikgadējā summa, kas jāiekļauj budžetā, nevienā gadā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt EUR 1 miljardu. Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Ja ir iespēja pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi, Komisija to ņem vērā, saskaņā ar Finanšu regulu iesniedzot attiecīgo priekšlikumu par atbilstošā budžeta instrumenta izmantošanu. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā, vajadzības gadījumā pārsniedzot finanšu shēmas I pielikumā noteiktos attiecīgo kategoriju maksimālos apjomus. Iesniedzot priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu. |
G. Elastības fonds
27. |
Elastības fonds, kura ikgadējais maksimālais apjoms ir 200 miljoni EUR (pašreizējās cenas), ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ikgadējā apjoma neizmantoto daļu var pārnest uz laika posmu līdz n+2 gadam. Ja elastības fonda līdzekļi tiek izmantoti, vispirms izmantos pārnestās summas, sākot ar agrāk pārnestajām summām. Tā n gada apjoma daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiks dzēsta. Komisija iesniegs priekšlikumu par fonda izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi. Priekšlikumā ņems vērā fonda izmantošanas principu, kā arī norādīs finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Komisijas priekšlikums tiks iekļauts provizoriskajā budžeta projektā vai arī tam pievienos attiecīgu budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu. Lēmumu par elastības fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā. |
H. Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds
28. |
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds ir paredzēts tam, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas cieš no pasaules tirdzniecības modeļu nozīmīgu strukturālo izmaiņu sekām, un lai palīdzētu viņiem no jauna integrēties darba tirgū. Fonds nedrīkst pārsniegt maksimālo ikgadējo apjomu EUR 500 miljonus (pašreizējās cenas), ko var saņemt no jebkuras rezerves, kas pastāv iepriekšējā gada kopējo izdevumu maksimālajā apjomā, un/vai no atceltajām saistību apropriācijām no iepriekšējiem diviem gadiem, izņemot saistību apropriācijas, kas saistītas ar finanšu shēmas 1.B kategoriju. Apropriācijas iekļaus Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības, kā noteikts otrajā daļā. Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi fonda izmantošanai, Komisija iesniegs priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes saskaņā ar 3. punktu. Iesniedzot priekšlikumu par fonda izmantošanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā — vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējinstitūcijas iestāžu vienošanos par vajadzību izmantot fondu un par nepieciešamo summu, un iesniegs abām budžeta abām lēmējinstitūcijas iestādēm priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Ar fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veiks saskaņā ar Finanšu regulas 24. panta 4. punktu. Atbilstošās saistību apropriācijas iekļaus budžetā attiecīgajā kategorijā, vajadzības gadījumā pārsniedzot I pielikumā noteiktos maksimālos apjomus. |
I. Finanšu shēmas koriģēšana saistībā ar paplašināšanos
29. |
Ja laika posmā, uz kuru attiecas finanšu shēma, Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, tad Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma un saskaņā ar 3. punktu kopīgi koriģēs finanšu shēmu, lai ņemtu vērā izdevumu vajadzības, ko rada pievienošanās sarunu iznākums. |
J. Finanešu shēmas darbības laiks un finanšu shēmas neesamības sekas
30. |
Līdz 2011. gada 1. jūlijam Komisija iesniegs priekšlikumus par jaunu vidēja termiņa finanšu shēmu. Ja abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes nevienojas par jaunu finanšu shēmu un ja neviena no iestādēm nepārprotami neizbeidz pastāvošo finanšu shēmu, tad pastāvošajā finanšu shēmā noteiktos pēdējā gada maksimālos apjomus koriģēs saskaņā ar 16. punktu tā, lai 2013. gada maksimālie apjomi tiktu saglabāti nemainīgās cenās. Ja pēc 2013. gada Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis un ja to uzskatīta par nepieciešamu, pagarināto finanšu shēmu koriģēs, lai ņemtu vērā pievienošanās sarunu iznākumu. |
II DAĻA
IESTĀŽU SADARBĪBAS UZLABOŠANA BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ
A. Iestāžu sadarbības procedūra
31. |
Iestādes vienojas izstrādāt procedūru iestāžu sadarbībai budžeta jautājumu risināšanā. Sīkāk izstrādāti noteikumi par šo sadarbību ir izklāstīti II pielikumā. |
B. Budžeta izstrāde
32. |
Katru gadu Komisija iesniegs provizorisku budžeta projektu, kurā atspoguļotas Kopienas faktiskās finanšu vajadzības. Tajā ņems vērā:
Provizoriskajam budžeta projektam pievienos darbības pārskatus, kuros ietverta Finanšu regulas 27. panta 3. punktā un 33. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzētā informācija (mērķi, rādītāji un novērtējuma informācija). |
33. |
Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā iekļaut pozīcijas, kurās darbībām ir paredzētas nenozīmīgas izdevumu summas. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas arī ņemt vērā izvērtējumu par iespējām izpildīt Komisijas sagatavotos provizoriskos budžeta projektus un saistībā ar kārtējā gada budžeta izpildi. Pirms otrā lasījuma Padomē Komisija nosūtīs vēstuli Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājam, kopiju nosūtot otrai budžeta lēmējinstitūcijas iestādei, ar saviem apsvērumiem par iespējām izpildīt budžeta projekta grozījumus, ko Eiropas Parlaments ir pieņēmis pirmajā lasījumā. Abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes šos apsvērumus ņems vērā saistībā ar II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru. Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā un saistībā ar budžeta nomenklatūras būtiskām izmaiņām Komisijas struktūrvienību vadības ziņojumu pienākumu sadaļās un nodaļās abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas jebkādas šādas būtiskas izmaiņas apspriest ar Komisiju saskaņošanas procedūras gaitā. |
C. Izdevumu klasifikācija
34. |
Iestādes par obligātiem uzskata izdevumus, kuri viennozīmīgi izriet no Līgumiem vai tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiem. |
35. |
Provizoriskajā budžeta projektā ir jāietver priekšlikums par klasifikāciju katrai jaunai budžeta pozīcijai un katrai pozīcijai ar grozītu juridisko bāzi. Ja Eiropas Parlaments un Padome neakceptē provizoriskajā budžeta projektā ierosināto klasifikāciju, abas minētās iestādes izvērtēs attiecīgā budžeta pozīcijas klasifikāciju, pamatojoties uz III pielikumu. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta II pielikuma C daļā. |
D. Neobligāto izdevumu maksimālā palielinājuma likme finanšu shēmas neesamības gadījumā
36. |
Neskarot 13. punkta pirmo daļu, iestādes vienojas par šādiem noteikumiem:
|
E. Finanšu noteikumu ietveršana tiesību aktos
37. |
Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus pieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, ietvers noteikumu, kurā likumdevēja institūcija nosaka finansējumu programmai. Budžeta lēmējinstitūcijai minētais finansējums būs galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā. Budžeta lēmējinstitūcija un Komisija, sagatavojot provizorisko budžeta projektu, apņemas neatkāpties no minētā apjoma par vairāk nekā 5 % attiecībā uz visu attiecīgās programmas laiku, ja vien nerodas jauni, objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas īstenošanas rezultātus, jo īpaši pamatojoties uz izvērtējumiem. Ikvienam palielinājumam, kas radies šādu izmaiņu rezultātā, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai pozīcijai noteikto maksimālo apjomu, neskarot šajā nolīgumā minēto instrumentu izmantošanu. Šis punkts neattiecas uz apropriācijām kohēzijai, kuras pieņemtas saskaņā ar koplēmuma procedūru un iepriekš piešķirtas dalībvalstīm, un kurās ir finansējums visam programmas laikam. |
38. |
Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, nebūs ietverta “summa, ko uzskata par nepieciešamu”. Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauci, to uzskatīs likumdevējas iestādes gribas indikāciju, un tas neietekmēs EK līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras. Šo noteikumu minēs visos tiesību aktos, kuros būs šāda finanšu atsauce. Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā (4), to uzskatīs par atsauces summu šā nolīguma 37. punkta nozīmē. |
39. |
Finanšu pārskats, kas paredzēts Finanšu regulas 28. pantā, atspoguļos ierosinātās programmas mērķus finanšu izteiksmē un ietvers grafiku visam programmas laikam. Vajadzības gadījumā to pārskatīs, sagatavojot provizorisko budžeta projektu un ņemot vērā programmas īstenošanas stadiju. Pārskatīto finanšu pārskatu nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai, gan iesniedzot provizorisko budžeta projektu, gan pēc budžeta pieņemšanas. |
40. |
Ievērojot neobligāto izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas noteiktas 13. punkta pirmajā daļā, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas ievērot piešķirtās saistību apropriācijas, kas noteiktas attiecīgajos pamataktos par strukturālajām darbībām, lauku attīstību un Eiropas Zivsaimniecības fondu. |
F. Izdevumi saistībā ar zvejniecības nolīgumiem
41. |
Iestādes vienojas ar zvejniecības nolīgumiem saistītos izdevumus finansēt saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti IV pielikumā. |
G. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana
42. |
Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. pantu sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes — izmantojot II pielikuma C daļā paredzēto saskaņošanas procedūru un pamatojoties uz Komisijas sagatavoto provizorisko budžeta projektu — centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Kopienas budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās netiek panākta, uzskata, ka Eiropas Parlaments un Padome budžetā iekļaus iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai provizoriskajā budžeta projektā ierosināto summu, atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka. KĀDP darbības izdevumu kopsummu pilnībā iekļaus vienā budžeta sadaļā (KĀDP) un sadalīs starp šīs nodaļas pantiem, kā tas ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Šī summa aptver faktiskās paredzamās vajadzības, kas izvērtētas, izstrādājot provizorisko budžeta projektu, pamatojoties uz prognozēm, ko katru gadu sagatavo Padome, un pietiekamu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervē neiekļaus fondus. Katrs pants attieksies uz jau pieņemtiem instrumentiem, uz instrumentiem, kas ir paredzēti, bet vēl nav pieņemti, un uz visām turpmākiem — proti, neparedzētiem — instrumentiem, ko attiecīgajā finanšu gadā pieņems Padome. Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija ir pilnvarota autonomi pārvietot apropriācijas starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, tiks attiecīgi nodrošināts elastīgums, kas vajadzīgs KĀDP darbību ātrai īstenošanai. Ja KĀDP budžeta sadaļas apjoms finanšu gadā nebūs pietiekams, lai segtu nepieciešamos izdevumus, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu, ņemot vērā 25. punktu. KĀDP budžeta sadaļā varētu būt šādi panti, kas aptvertu KĀDP darbības:
Iestādes vienojas par to, ka laika posmā no 2007.—2013. gadam KĀDP būs pieejami vismaz 1 740 miljoni EUR un ka summa darbībām, kas iekļautas trešajā ievilkumā minētajā pantā, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta sadaļas kopsummas. |
43. |
Katru gadu Padomes prezidentvalsts apspriedīs ar Eiropas Parlamentu plānotu Padomes dokumentu, ko nosūtīs līdz attiecīgā gada 15. jūnijam un kur izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to finansiālā ietekme uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, kā arī n-1 gadā sākto pasākumu novērtējums. Turklāt Padomes prezidentvalsts informēs Eiropas Parlamentu, vismaz piecas reizes gadā sasaucot apvienotas apspriežu sanāksmes saskaņā ar regulāru politisko dialogu par KĀDP, par ko jāvienojas, vēlākais, saskaņošanas sanāksmē pirms otrā lasījuma Padomē. Dalību šajās sanāksmēs nosaka šādi:
Pieņemot lēmumus saistībā ar izdevumiem KĀDP jomā, Padome nekavējoties un jebkurā gadījumā, vēlākais, piecas darbadienas pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzēto izmaksu tāmi (“finanšu pārskatu”), jo īpaši attiecībā uz termiņu, nodarbināto personālu, telpu un citas infrastruktūras izmantošanu, transporta iekārtām, apmācības prasībām un drošības pasākumiem. Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai. |
III DAĻA
ES LĪDZEKĻU PAREIZA FINANŠU PĀRVALDĪBA
A. Kopienas līdzekļu faktiskas un integrētas iekšējās kontroles nodrošināšana
44. |
Iestādes ir vienisprātis, ka ir būtiski stiprināt iekšējo kontroli, nepalielinot administratīvu slogu, kam priekšnosacījums ir pamatā esošo tiesību aktu vienkāršošana. Šajā sakarā prioritāra būs pareiza finanšu pārvaldība, kuras mērķis ir pozitīva ticamības deklarācija par līdzekļiem, kuru pārvaldība ir dalīta. Šādam nolūkam noteikumus varētu pēc vajadzības paredzēt attiecīgajos pamataktos. Saistībā ar to paplašinātajiem pienākumiem saistībā ar struktūrfondiem un saskaņā ar attiecīgo valstu konstitucionālajām prasībām attiecīgās revīzijas iestādes dalībvalstu izstrādās novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmu atbilstību Kopienas noteikumiem. Tādēļ dalībvalstis apņemas atbilstīgā valsts līmenī sagatavot ikgadēju kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām. |
B. Finanšu regula
45. |
Iestādes vienojas, ka šo nolīgumu un budžetu īstenos atbilstīgi pareizai finanšu pārvaldībai, kuras pamatā ir ekonomijas, efektivitātes un lietderības principi, finanšu interešu aizsardzība, administratīvo izmaksu samērīgums un lietotājiem draudzīgas procedūras. Iestādes veiks atbilstīgus pasākumus, jo īpaši Finanšu regulā, kura būtu jāpieņem atbilstīgi saskaņošanas procedūrai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, un gaisotnē, kas ļāva panākt vienošanos 2002. gadā. |
C. Finanšu plānojums
46. |
Komisija divas reizes gadā — pirmo reizi maijā/jūnijā (kopā ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam) un otro reizi decembrī/janvārī (pēc budžeta pieņemšanas) — iesniegs pilnībā izstrādātu finanšu plānojumu finanšu shēmas 1.A, 2. (videi un zivsaimniecībai), 3.A, 3.B un 4. kategorijai. Minētajā dokumentā, kas iedalīts pēc kategorijām, politikas jomas un budžeta pozīcijām, būtu jānorāda:
Komisijai būtu jāapsver veidi, kā veikt nodrošināt savstarpējas atsauces starp finanšu plānojumu un tiesību aktu pieņemšanas plānojumu, lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes. Attiecībā uz katru priekšlikumu par tiesību aktu Komisijai būtu jānorāda, vai tas ir ietverts plānojumā laika posmam no maija līdz decembrim. Budžeta lēmējinstitūcija jo īpaši būtu jāinformē par:
Visos attiecīgajos gadījumos Komisijai būtu jānorāda plānojuma maiņa, ko rada jauni priekšlikumi par tiesību aktiem. Pamatojoties uz Komisijas sniegtajām ziņām, visās trialoga sarunās, kas paredzētas šajā nolīgumā, būtu jānodrošina situācijas apzināšana. |
D. Aģentūras un Eiropas Skolas
47. |
Izstrādājot priekšlikumu par ikvienas jaunas aģentūras izveidi, Komisija izvērtēs iespaidu uz attiecīgo budžeta izdevumu pozīciju. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot likumdošanas procedūras, kas reglamentē aģentūras izveidi, abas lēmējinstitūcijas iestādes apņemas budžeta sadarbības gaitā panākt savlaicīgu vienošanos par attiecīgās aģentūras finansēšanu. Līdzīgu procedūru jāpiemēro, ja paredzēts izveidot jaunu Eiropas Skolu. |
E. Struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Lauku attīstības fonda un Eiropas Zivsaimniecības fonda koriģēšana saistībā ar to īstenošanas apstākļiem
48. |
Ja pēc 2007. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas, kas reglamentē struktūrfondus, Kohēzijas fondu, Lauku attīstības fondu un Eiropas Zivsaimniecības fondu, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes apņemas pēc Komisijas priekšlikuma apstiprināt 2007. gadā neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu uz turpmākiem gadiem papildus attiecīgajiem izdevumu maksimālajiem apjomiem. Lēmumus par 2007. gada neizmantoto piešķīrumu pārvietošanu Eiropas Parlaments un Padome pieņem līdz 2008. gada 1. maijam pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar 3. punktu. |
F. Jauni finanšu instrumenti
49. |
Iestādes ir vienisprātis, ka ir jāievieš līdzfinansēšanas mehānismi, lai stiprinātu Eiropas Savienības budžeta sviras efektu, palielinot finansējuma veicināšanu. Tās vienojas sekmēt atbilstīgu daudzgadu finanšu instrumentu izstrādi, kuri darbojas kā katalizatori valsts un privātiem ieguldītājiem. Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija ziņo budžeta lēmējinstitūcijai par darbībām, ko Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka finansē, lai atbalstītu ieguldījumus izpētē un attīstībā, Eiropas komunikāciju tīklus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus. |
Strasbūrā, 2006. gada 17. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā—
priekšēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā—
priekšēdētājs
W. SCHÜSSEL
Komisijas vārdā—
Komisijas locekle
D. GRYBAUSKAITĖ
(1) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
(2) OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.
(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(4) OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Finanšu plāns 2007.—2013. gadam
(EUR miljoni — 2004. gada cenās) |
||||||||||
Saistību apropriācijas |
2007. |
2008. |
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
Kopā 2007.—2013. |
||
|
51 267 |
52 415 |
53 616 |
54 294 |
55 368 |
56 876 |
58 303 |
382 139 |
||
|
8 404 |
9 097 |
9 754 |
10 434 |
11 295 |
12 153 |
12 961 |
74 098 |
||
|
42 863 |
43 318 |
43 862 |
43 860 |
44 073 |
44 723 |
45 342 |
308 041 |
||
|
54 985 |
54 322 |
53 666 |
53 035 |
52 400 |
51 775 |
51 161 |
371 344 |
||
no kuriem: ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 120 |
42 697 |
42 279 |
41 864 |
41 453 |
41 047 |
40 645 |
293 105 |
||
|
1 199 |
1 258 |
1 380 |
1 503 |
1 645 |
1 797 |
1 988 |
10 770 |
||
|
600 |
690 |
790 |
910 |
1 050 |
1 200 |
1 390 |
6 630 |
||
|
599 |
568 |
590 |
593 |
595 |
597 |
598 |
4 140 |
||
|
6 199 |
6 469 |
6 739 |
7 009 |
7 339 |
7 679 |
8 029 |
49 463 |
||
|
6 633 |
6 818 |
6 973 |
7 111 |
7 255 |
7 400 |
7 610 |
49 800 |
||
|
419 |
191 |
190 |
|
|
|
|
800 |
||
Kopā saistību apropriācijas |
120 702 |
121 473 |
122 564 |
122 952 |
124 007 |
125 527 |
127 091 |
864 316 |
||
procentos no NKI |
1,10 % |
1,08 % |
1,07 % |
1,04 % |
1,03 % |
1,02 % |
1,01 % |
1,048 % |
||
Kopā maksājumu apropriācijas |
116 650 |
119 620 |
111 990 |
118 280 |
115 860 |
119 410 |
118 970 |
820 780 |
||
pieejamā rezerve |
1,06 % |
1,06 % |
0,97 % |
1,00 % |
0,96 % |
0,97 % |
0,94 % |
1,00 % |
||
Marge disponible |
0,18 % |
0,18 % |
0,27 % |
0,24 % |
0,28 % |
0,27 % |
0,30 % |
0,24 % |
||
Pašu resursu maksimālais apjoms procentos no NKI |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
1,24 % |
(1) Izdevumus pensijām, kas ietverti šīs pozīcijas maksimālajā apjomā, aprēķina kā tīrās darbinieku iemaksas pensiju shēmā, 500 miljonu EUR robežās 2004. gada cenās laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.
I PIELIKUMS
Iestāžu sadarbība budžeta jomā
A. |
Pēc finanšu shēmas tehniskās korekcijas nākamajam finanšu gadam, ņemot vērā Komisijas iesniegto ikgadējo politikas stratēģiju, un pirms lēmuma par provizorisko budžeta projektu, tiks sasaukta trīspusēja sanāksme, lai apspriestu iespējamās attiecīgā gada budžeta prioritātes. Atbilstīgi tiks ņemtas vērā iestāžu pilnvaras, kā arī paredzamā vajadzību attīstība nākamajā finanšu gadā un nākamajos finanšu shēmas gados. Tiks ņemti vērā arī jaunie elementi, kas radušies kopš sākotnējās finanšu shēmas izveides un kam varētu būt nozīmīga un ilgstoša finansiāla ietekme uz Eiropas Savienības budžetu. |
B. |
Attiecībā uz obligātajiem izdevumiem Komisija, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, noteiks:
Komisija veiks rūpīgu aplēsi par finansiālo iespaidu, kāds ir Kopienas saistībām, kuras pamatojas uz noteikumiem. Vajadzības gadījumā tā atjauninās savas aplēses budžeta procedūras laikā. Tā sniegs budžeta lēmējinstitūcijai visus attiecīgi pamatotos iemeslus, kas varētu būt vajadzīgi. Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm var iesniegt ad hoc grozījumu vēstuli, lai atjauninātu rādītājus, kas ir pamatā lauksaimniecības izdevumu aplēsei provizoriskajā budžeta projektā, un/vai lai labotu — balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju par zvejniecības nolīgumiem, kas ir spēkā no attiecīgā finanšu gada 1. janvāra — summas un to sadalījumu starp apropriācijām, kas iekļautas starptautisko zvejniecības nolīgumu darbības posteņos un rezervē. Minētā grozījumu vēstule jānosūta budžeta lēmējinstitūcijai līdz oktobra beigām. Ja tā Padomei tiek iesniegta mazāk nekā vienu mēnesi pirms pirmā lasījumā Eiropas Parlamentā, Padome ad hoc grozījuma vēstuli parasti izskatīs budžeta projekta otrajā lasījumā. Tādējādi pirms budžeta otrā lasījuma Padomē abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes mēģinās izpildīt nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai katra attiecīgā iestāde grozījumu vēstuli pieņemtu vienā lasījumā. |
C. |
|
D. |
Lai Komisija varētu laikus novērtēt grozījumu īstenošanas iespējamību, kurus paredzējusi budžeta lēmējinstitūcija, izstrādājot jaunas sagatavošanas darbus/izmēģinājuma projektus vai pagarinot esošos, abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes līdz jūnija vidum informē Komisiju par saviem nodomiem šajā jomā, lai pirmā apspriede varētu notikt jau Padomes pirmā lasījuma saskaņošanas sanāksmē. Piemēros arī turpmākos saskaņošanas procedūras pasākumus, kas paredzēti C daļā, kā arī šā nolīguma 36. punktā minētos noteikumus par īstenošanas iespējamību. Turklāt iestādes vienojas ierobežot apropriāciju kopsummu izmēģinājumu plāniem līdz 40 miljoniem EUR katrā budžeta gadā. Tās vienojas arī ierobežot līdz 50 miljoniem EUR apropriāciju kopsummu jauniem sagatavošanas darbiem katrā budžeta gadā, un līdz 100 miljoniem EUR apropriāciju kopsummu, par ko jau ir radītas saistības sagatavošanas darbiem. |
III PIELIKUMS
Izdevumu klasifikācija
1. KATEGORIJA |
Ilgtspējīga izaugsme |
|
||
1A |
Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai |
Neobligātie izdevumi (NI) |
||
1B |
Kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai |
NI |
||
2. KATEGORIJA |
Dabas resursu saglabāšana un apsaimniekošana |
NI |
||
|
Izņemot: |
|
||
|
|
Obligātie izdevumi (OI) |
||
3. KATEGORIJA |
Pilsonība, brīvība, drošība un tiesiskums |
NI |
||
3A |
Brīvība, drošība un tiesiskums |
NI |
||
3B |
Pilsonība |
NI |
||
4. KATEGORIJA |
ES nozīme pasaules līmenī |
NI |
||
|
Izņemot: |
|
||
|
|
OI |
||
|
|
OI |
||
|
|
OI |
||
5. KATEGORIJA |
Administrācija |
NI |
||
|
Izņemot: |
|
||
|
|
OI |
||
|
|
OI |
||
|
|
OI |
||
|
|
OI |
||
6. KATEGORIJA |
Kompensācijas |
OI |
IV PIELIKUMS
Zvejniecības nolīgumu izdevumu finansēšana
A. |
Zvejniecības nolīgumu izdevumus finansē no divām pozīcijām, kas ietilpst “zivsaimniecības” politikas jomā (ar atsauci uz budžeta nomenklatūru, kas balstīta uz darbību):
Visi apjomi saistībā ar nolīgumiem un protokoliem, kas ir spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks iekļauti 11 03 01 pozīcijā. Visu jauno vai atjaunojamo nolīgumu apjomi, kas stāsies spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks ietverti 40 02 41 02 pozīcijā — Rezerves/diferencētās apropriācijas (obligātie izdevumi). |
B. |
Saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta II pielikuma C daļā, Eiropas Parlaments un Padome centīsies panākt vienošanos par summu, kas pēc Komisijas priekšlikuma iekļaujama budžeta pozīcijās un rezervē. |
C. |
Komisija apņemas regulāri informēt Eiropas Parlamentu par pārrunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu. Ar zvejniecības nolīgumiem saistītā likumdošanas procesa gaitā iestādes apņemas darīt visu, lai nodrošinātu, ka visas procedūras tiek veiktas pēc iespējas ātrāk. Ja ar zvejniecības nolīgumiem saistītās apropriācijas (ieskaitot rezervi) izrādīsies nepietiekamas, Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs nepieciešamo informāciju, lai apmainītos ar viedokļiem trīspusēju sarunu veidā, iespējams, vienkāršotā formā par situācijas iemesliem un par pasākumiem, kurus varētu pieņemt saskaņā ar noteiktajām procedūrām. Ja nepieciešams, Komisija ierosinās attiecīgus pasākumus. Katru ceturksni Komisija budžeta lēmējinstitūcijai sniegs sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai. |
DEKLARĀCIJAS
1. KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR IESTĀŽU NOLĪGUMA DARBĪBAS NOVĒRTĒJUMU
Saistībā ar Iestāžu nolīguma 7. punktu Komisija līdz 2009. gada beigām sagatavos ziņojumu par Iestāžu nolīguma darbību, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgus priekšlikumus.
2. DEKLARĀCIJA PAR IESTĀŽU NOLĪGUMA 27. PUNKTU
Ikgadējās budžeta procedūras gaitā Komisija informēs budžeta lēmējinstitūciju par summu, kas pieejama iestāžu nolīguma 27. punktā minētajam Elastības fondam.
Visi lēmumi no Elastības fonda izmantot summu, kas pārsniedz 200 miljonus EUR, radīs vajadzību pēc lēmuma par pārnešanu.
3. DEKLARĀCIJA PAR DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS PĀRSKATĪŠANU
1. |
Saskaņā ar Eiropadomes secinājumiem Komisija ir aicināta veikt pilnīgu, plaša spektra pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu aspektiem, tostarp kopējo lauksaimniecības politiku, un resursiem, tostarp Apvienotās Karalistes atlaidi, un lai 2008./2009. gadā sniegtu ziņojumu. Šī pārskatīšana jāpapildina ar iestāžu nolīguma darbības novērtējumu. Eiropas Parlaments piedalās visos pārskatīšanas procedūras posmos, pamatojoties uz šādiem noteikumiem:
|
2. |
Komisija apņemas saistībā ar konsultāciju un tādu apsvēršanas procesu, kā rezultātā izveido pārskatu, par pamatu izmantot nopietnu viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, analizējot situāciju. Turklāt Komisija ņem vērā Eiropas Parlamenta ieceri sasaukt konferenci, kurā piedalās Eiropas Parlaments un valstu parlamenti, lai pārskatītu pašu resursu sistēmu. Tā uzskata, ka jebkādas šādas konferences rezultāti veicina iepriekš minēto konsultāciju procesu. Ir skaidrs, ka Komisijai priekšlikumus sniedz pilnībā ar tās atbildību. |
4. DEKLARĀCIJA PAR ĀRĒJO DARBĪBU DEMOKRĀTISKU KONTROLI UN SASKAŅOTĪBU
Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst vajadzību racionalizēt dažādus dokumentus attiecībā uz ārējo darbību. Tie vienojas, ka šāda dokumentu racionalizācija, kas vienlaicīgi sekmētu Eiropas Savienības rīcības saskaņotību un reakciju, nedrīkstētu mazināt likumdevējas iestādes vai budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras (jo īpaši tās stratēģiskās izvēles politiskajā kontrolē). Attiecīgo regulu tekstam būtu jāatspoguļo minētie principi un, ja nepieciešams, jāietver vajadzīgais politiskais saturs un indikatīvs līdzekļu sadalījums, kā arī, ja nepieciešams, noteikums par pārskatīšanu, kura mērķis ir novērtēt regulas īstenošanu, vēlākais, pēc trīs gadiem.
Saskaņā ar pamataktiem, kas pieņemti saskaņā ar koplēmuma procedūru, Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi un apspriežas ar minētajām iestādēm, nosūtot valsts, reģionālo un tematisko stratēģijas dokumentu projektus.
Ja Padome pieņem lēmumu par pirmspievienošanās kandidātvalstu statusa piešķiršanu iespējamām kandidātvalstīm laika posmā, uz kuru attiecas Iestāžu nolīgums, Komisija pārskatīs un paziņos Eiropas Parlamentam un Padomei indikatīvu daudzgadu shēmu saskaņā ar 4. pantu Regulā, ar ko izveido pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI), lai ņemtu vērā šādas pārejas rezultātā radušās izdevumu vajadzības.
Komisija provizoriskajā budžeta projektā norāda nomenklatūru, kas nodrošina budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ārējiem darījumiem.
5. KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR ĀRĒJO DARBĪBU DEMOKRĀTISKU KONTROLI UN SASKAŅOTĪBU
Komisija apņemas īstenot regulāru dialogu ar Eiropas Parlamentu par valsts, reģionālo un tematisko stratēģijas dokumentu projektu saturu, kā arī atbilstīgi ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju, īstenojot minētās stratēģijas.
Šis dialogs ietver diskusijas par iespējamo kandidātvalstu pāreju pirmspievienošanās statusā Iestāžu nolīguma darbības laikā.
6. DEKLARĀCIJA PAR FINANŠU REGULAS PĀRSKATĪŠANU
Saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu iestādes apņemas pašas uzlabot budžeta izpildi un palielināt Kopienas līdzekļu redzamību un sniegto labumu attiecībā uz iedzīvotājiem, neapšaubot progresu, kas panākts Finanšu regulas pārstrādāšanā 2002. gadā. Turklāt Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu pārskatīšanas sarunu pēdējā posmā tās centīsies pēc iespējas rast līdzsvaru starp finanšu interešu aizsardzību, administratīvo izmaksu samērīguma principu un lietotājam labvēlīgām procedūrām.
Finanšu regulas pārskatīšanu veiks, pamatojoties uz grozītu Komisijas priekšlikumu, atbilstīgi saskaņošanas procedūrai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, un gaisotnē, kas ļāva panākt vienošanos 2002. gadā. Tāpat iestādes cenšas panākt iestāžu ciešu un konstruktīvu sadarbību, lai ātri pieņemtu īstenošanas noteikumus nolūkā vienkāršot finansēšanas procedūras, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni Kopienas finanšu interesēm.
Eiropas Parlaments un Padome ir stingri apņēmušies noslēgt sarunas par Finanšu regulu, lai nodrošinātu tās stāšanos spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja iespējams.
7. KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR FINANŠU REGULAS PĀRSKATĪŠANU
Saistībā ar Finanšu regulas pārskatīšanu Komisija apņemas:
— |
informēt Eiropas Parlamentu un Padomi, ja tiesību akta priekšlikumā tā uzskata par nepieciešamu atkāpties no Finanšu regulas noteikumiem, kā arī norādīt īpašos iemeslus šādai rīcībai; |
— |
nodrošināt regulāru ietekmes novērtējumu īstenošanu, veltot atbilstīgu uzmanību subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, attiecībā uz svarīgiem tiesību aktu projektiem un visiem būtiskiem to grozījumiem. |
8. DEKLARĀCIJA PAR JAUNIEM FINANŠU INSTRUMENTIEM
Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB) sniegt priekšlikumus atbilstoši savai kompetences jomai:
— |
saskaņā ar Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumiem, lai palielinātu EIB iespējas attiecībā uz izpētes un attīstības aizdevumiem un garantijām līdz 10 miljardiem EUR laika posmam no 2007.—2013. gadam, kur EIB ieguldījums ir līdz 1 miljardam EUR no rezervēm, kas paredzētas riska sadalījuma finansējumam; |
— |
lai stiprinātu instrumentus Eiropas komunikāciju tīklu (EKT) un mazo un vidējo uzņēmumu interesēs līdz aptuvenai aizdevumu un garantiju summai attiecīgi 20 miljardu EUR un 30 miljardu EUR apmērā, kur EIB ieguldījums ir attiecīgi līdz 0,5 miljardiem EUR no rezervēm (EKT) un līdz 1 miljardam EUR (konkurētspēja un jauninājumi). |
9. EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR BRĪVPRĀTĪGU MODULĀCIJU
Eiropas Parlaments ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumu 62. punktu par brīvprātīgu modulāciju no pirmā KLP pīlāra uz lauku attīstību līdz maksimāli 20 % un tirgus izdevumu samazinājumus. Nosakot attiecīgo tiesību aktu modalitātes, Eiropas Parlaments novērtē šo noteikumu pamatojumu attiecībā uz ES principiem, piemēram, konkurences un citiem noteikumiem. Eiropas Parlaments pašlaik saglabā savu nostāju attiecībā uz procedūras rezultātiem. Tas uzskata, ka būtu lietderīgi izvērtēt jautājumu par lauksaimniecības līdzfinansēšanu saistībā ar pārskatīšanu 2008./2009. gadā.
10. KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR BRĪVPRĀTĪGU MODULĀCIJU
Komisija ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumu 62. punktu, saskaņā ar ko dalībvalstis var pārvietot papildu summas no kopējās lauksaimniecības politikas izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, un tiešajiem maksājumiem uz lauku attīstību, nepārsniedzot maksimālo apjomu 20 % no summām, ko tās uzkrājušas no izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, vai tiešajiem maksājumiem.
Nosakot attiecīgo tiesību aktu modalitātes, Komisija cenšas nodrošināt brīvprātīgu modulāciju iespējamību, vienlaikus pieliekot maksimālas pūles, lai nodrošinātu, ka šāds mehānisms pēc iespējas vairāk atbilst pamatnoteikumiem, kas reglamentē lauku attīstības politiku.
11. EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR NATURA 2000
Eiropas Parlaments pauž bažas par Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumiem, kuri saistīti ar samazinājumu attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas izdevumiem, kas saistīti ar tirgu, un tiešajiem maksājumiem, un par tā radītajām sekām attiecībā uz Kopienas līdzfinansējumu Natura 2000. Eiropas Parlaments aicina Komisiju izvērtēt šo noteikumu sekas pirms jaunu priekšlikumu iesniegšanas. Eiropas Parlaments uzskata, ka atbilstīga prioritāte būtu jāpiešķir Natura 2000 integrēšanai struktūrfondos un lauku attīstībā. Kā likumdevējas institūcijas daļa Eiropas Parlaments pašlaik nepauž savu nostāju par procedūras iznākumu.
12. EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR PRIVĀTO LĪDZFINANSĒJUMU UN PVN IZAUGSMES UN NODARBINĀTĪBAS KOHĒZIJAI
Eiropas Parlaments ņem vērā Eiropadomes 2005. gada decembra secinājumus par N+3 noteikuma par automātisku atbrīvošanos no saistībām provizorisku piemērošanu; Eiropas Parlaments aicina Komisiju, attiecīgos tiesību aktos paredzot sīki izstrādātus noteikumus šā noteikuma piemērošanai, nodrošināt kopējus noteikumus par privātu līdzfinansējumu un PVN izaugsmes un nodarbinātības kohēzijai.
13. EIROPAS PARLAMENTA DEKLARĀCIJA PAR BRĪVĪBAS, DROŠĪBAS UN TIESISKUMA TELPAS FINANSĒŠANU
Eiropas Parlaments uzskata, ka Komisijai, iesniedzot provizorisku budžeta projektu, ir jāsniedz rūpīgs izvērtējums plānotajām darbībām attiecībā uz brīvību, drošību un tiesiskumu, un ka šo darbību finansēšana ir jāapspriež saistībā ar procedūrām, kas noteiktas Iestāžu nolīguma II pielikumā.