30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 412/44

(1)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā tai izvirzīts mērķis veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam.

(2)

Apvienotais efekts, ko rada Eiropas Savienības (ES) secīgās paplašināšanās, vienotā tirgus radītā paaugstinātā mobilitāte, senās un jaunās migrācijas plūsmas, plašāka apmaiņa ar pārējām pasaules valstīm saistībā ar tirdzniecību, izglītību, izklaidi un globalizāciju kopumā, palielina mijiedarbību starp Eiropas pilsoņiem un visiem ES dzīvojošajiem un Eiropas, kā arī citu valstu dažādajām kultūrām, valodām, etniskajām grupām un reliģijām.

(3)

Eiropas pilsoņiem un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ES, tādēļ vajadzētu būt iespējai piedalīties kultūru dialogā un pilnībā realizēt savas spējas daudzveidīgā, plurālistiskā, solidārā un dinamiskā sabiedrībā ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

(4)

Eiropas projekta pamatā ir svarīgi nodrošināt iespējas starpkultūru dialogam un dialogam pilsoņu starpā, lai labāk ievērotu kultūru dažādību, kā arī lai pārvaldītu mūsu sarežģīto sabiedrību un dažādu kultūras identitāšu un pārliecību līdzāspastāvēšanu. Turklāt ir svarīgi uzsvērt ieguldījumu, ko dažādas kultūras sniedz dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā, kā arī atzīt, ka kultūra un starpkultūru dialogs ir būtiski, lai apgūtu harmonisku līdzāspastāvēšanu.

(5)

Starpkultūru dialogs tādējādi veicina vairāku ES stratēģisku prioritāšu īstenošanu, jo īpaši:

(6)

Starpkultūru dialogs ir svarīga dimensija daudzos Kopienas instrumentos un politikā struktūrfondu, izglītības, mūžizglītības, jaunatnes, kultūras, pilsonības, sporta, dzimumu vienlīdzības, nodarbinātības un sociālo lietu, cīņas pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, cīņas pret rasismu un ksenofobiju, patvēruma un imigrantu integrācijas, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības, audiovizuālās un pētniecības politikas jomā.

(7)

Tas ir arī aizvien svarīgāks faktors ES ārējās attiecībās, īpaši attiecībā uz pievienošanos un kandidātvalstīm, Rietumbalkānu valstīm, valstīm, kuras vēlas noslēgt asociācijas nolīgumus ar ES, un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un citām trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm.

(8)

Balstoties uz Kopienas pieredzes un iniciatīvu bāzes, ir būtiski starpkultūru dialoga gaitā veicināt visu pilsoņu, līdztiesīgu vīriešu un sieviešu, visu dalībvalstu un Eiropas sabiedrības kopumā līdzdalību, jo īpaši, īstenojot strukturētu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Tas veicina Eiropas identitātes radīšanu, pieņemot atšķirības un veidojot dažādus aspektus attiecībā uz piederību kopienai.

(9)

Šajā lēmumā jēdzienam “aktīva Eiropas pilsonība” nebūtu jāattiecas tikai uz ES pilsoņiem, kā tas noteikts EK līguma 17. pantā, bet uz visiem cilvēkiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ES.

(10)

Eiropas Savienības kopīgās vērtības definētas ES līguma 6. pantā.

(11)

Ir būtiski nodrošināt papildināmību un horizontālu pieeju visiem Kopienas, valsts, reģionālajiem un vietējiem pasākumiem, kas ietver nozīmīgu starpkultūru dialoga aspektu, ņemot vērā, ka Eiropas starpkultūru dialoga gads palīdzēs palielināt to pārredzamību un konsekvenci. Plānojot Kopienas un dalībvalstu līmeņa pasākumus, vajadzības gadījumā ņem vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pasākumus saistībā ar Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads).

(12)

Eiropas starpkultūru dialoga gadam būtu jāveicina starpkultūru dialoga integrēšana Kopienas politikā, darbībās un programmās kā viena no prioritātēm horizontālajā un starpnozaru jomā, kā arī jāapkopo un jāizplata šā gada paraugprakse. Paraugprakses un projektu publiska atzīšana starpkultūru dialoga jomā iedrošinās ieinteresētās personas un veicinās šīs idejas attīstību pilsoniskajā sabiedrībā.

(13)

Vajadzības gadījumā varētu attīstīt sadarbību ar citām starptautiskajām iestādēm, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, jo īpaši nolūkā izmantot šo iestāžu pieredzi un zināšanas starpkultūru dialoga veicināšanā.

(14)

Tāpat būs svarīgi nodrošināt papildināmību starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un to starpkultūru dialoga iniciatīvu veicināšanas ārējiem aspektiem, kas ir izvērstas gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm. Tāpat būs svarīgi nodrošināt papildināmību ar visām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši ar jaunattīstības valstīm, kuras atbilst mērķiem, kas noteikti Eiropas starpkultūru dialoga gadam.

(15)

Starpkultūru dialoga darbībām, kas īstenojamas saistībā ar attiecīgajiem ārējo attiecību instrumentiem, inter alia būtu jāatspoguļo savstarpējā interese, kas saistīta ar pieredzes un vērtību apmaiņu ar trešām valstīm, un jāsekmē savstarpējās zināšanas, cieņa un izpratne par to attiecīgajām kultūrām.

(16)

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Neatkarīgi no tā kandidātvalstis būtu cieši jāiesaista Eiropas starpkultūru dialoga gada pasākumos, izmantojot starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas, ko izvērsīs attiecīgā sadarbībā un dialogā, īpaši ES un šo valstu pilsoniskās sabiedrības dialogā (4).

(17)

Ar šo lēmumu visam darbības laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, ikgadējās budžeta procedūras laikā, saskaņā ar 37. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(18)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jānosaka saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6). Tādējādi par atbilstīgu paredzētās darbības veidam un apmēram uzskata padomdevējas komitejas izveidi.

(19)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka daudzpusējo attiecību un starptautiskās apmaiņas vajadzību dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

—

veicināt starpkultūru dialogu kā procesu, kurā visi ES iedzīvotāji var uzlabot savas spējas dzīvot atvērtākā, bet arī sarežģītākā kultūras vidē, kur dažādās dalībvalstīs, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, līdzās pastāv dažādas kultūras identitātes un pārliecības;

—

izcelt starpkultūru dialogu kā iespēju sekmēt un gūt labumu no daudzveidīgas un dinamiskas sabiedrības ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē;

—

veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsonību, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām ES kopīgām vērtībām, kas noteiktas ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

—

uzsvērt dažādu kultūru un kultūru daudzveidības izpausmju ieguldījumu dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā.

—

censties veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir ikdienā iesaistīties starpkultūru dialogā;

—

apkopot paraugpraksi starpkultūru dialoga veicināšanā visā ES, kā arī izplatīt un skaidri atzīt šo praksi Eiropas mērogā, jo īpaši jauniešu un bērnu vidū;

—

palielināt izglītības nozīmi, kas ir svarīgs instruments, lai izprastu daudzveidību, labāk iepazītu citas kultūras un attīstītu prasmes un vislabāko sociālo praksi, kā arī lai palīdzētu uzsvērt plašsaziņas līdzekļu centrālo nozīmi vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principu veicināšanā;

—

pievērst uzmanību Kopienas programmām un darbībām, kas veicina starpkultūru dialogu, un palielināt to saskaņotību un veicināt tās, kā arī nodrošināt to nepārtrauktību;

—

veicināt izpēti attiecībā uz jaunām pieejām starpkultūru dialogam, kas ietvertu sadarbību plašā ieinteresēto pušu lokā no dažādām jomām.

a)

Eiropas mēroga pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt starpkultūru dialogu, tieši iesaistot vai citādi aptverot pēc iespējas vairāk cilvēku, un popularizēt Eiropas starpkultūru dialoga gada pasākumos sasniegto un iegūto pieredzi;

b)

Eiropas nozīmes valsts un reģiona līmeņa pasākumi un iniciatīvas Eiropas starpkultūru dialoga gada popularizēšanai, tieši iesaistot vai citādi skarot pēc iespējas vairāk cilvēku, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem saistībā ar iedzīvotāju pilsonisko izglītošanu un mācīšanos novērtēt citus cilvēkus un to atšķirības;

c)

informācijas un veicināšanas kampaņas, jo īpaši sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Kopienas un valsts līmenī, lai izplatītu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu galvenos vēstījumus un atzītu paraugprakses, jo īpaši jauniešu un bērnu vidū;

d)

aptaujas un pētījumi Kopienas un valsts līmenī un apspriešanās ar starptautiskām struktūrām un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par starpkultūru dialogam veltītā Eiropas gada sagatavošanu, efektivitāti un ietekmi, lai liktu pamatu ilgtermiņa pasākumiem nākotnē.