7.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 307/196

(1)

2003. gada 12. novembrī Komisija saņēma sūdzību par iespējamu valsts atbalstu uzņēmumam “Schiefergruben Magog GmbH & Co. KG” (“Magog”), ko iesniedzis “Magog” konkurents Vācijā. 2003. gada 25. novembrī Komisija pieprasīja Vācijai iesniegt informāciju, ko Vācija sniedza 2004. gada 4. marta vēstulē, kas tika saņemta tajā pašā dienā.

(2)

2004. gada 6. oktobrī Komisija uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru attiecībā uz minēto atbalstu. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikties par iespējamo atbalstu. 2004. gada 14. decembra vēstulē, kas tika saņemta 2004. gada 16. decembrī, tā saņēma “Rathscheck Schiefer und Dach-Systeme KG” un “I.B. Rathscheck Söhne KG Moselschiefer-Bergwerke und Theis-Böger GmbH” (“Rathscheck und Theis-Börger”) apsvērumus, un 2004. gada 7. decembra vēstulē, kas tika saņemta 2004. gada 13. decembrī, tika saņemts trešās personas, kura vēlējās palikt nenosaukta, viedoklis.

(3)

Šie apsvērumi 2005. gada 3. janvāra un 2005. gada 7. jūlija vēstulēs tika paziņoti Vācijai. Vācijas atbilde tika saņemta 2005. gada 11. marta vēstulē, kas tika saņemta tajā pašā dienā, un 2005. gada 31. augusta vēstulē, kas tika saņemta 2005. gada 1. septembrī.

(4)

Attiecībā uz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija sniedza atbildi 2004. gada 6. decembra vēstulē, kas tika saņemta 2004. gada 13. decembrī. 2005. gada 5. oktobrī Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, kuru Vācija paziņoja 2005. gada 15. novembra vēstulē, kas tika saņemta 2005. gada 16. novembrī. Pielikumi tika nosūtīti 2005. gada 18. novembra vēstulē, kas tika saņemta 2005. gada 24. novembrī. 2005. gada 21. decembra vēstulē, kas tika saņemta tajā pašā dienā, Vācija sniedza papildu informāciju.

(5)

Uzņēmums “Magog”, kuram tika sniegts atbalsts un kura juridiskā adrese ir Bādfredeburga (Bad Fredeburg), Ziemeļreina-Vestfālene, nodarbojas ar šīfera ražošanu. 2002. gadā uzņēmums nodarbināja 43 darbiniekus un tā bilances kopsumma bija mazāk nekā 5 (pieci) mlj. euro. Tā kā ir izpildīts arī neatkarības kritērijs, uzņēmums jāuzskata par mazu uzņēmumu 2003. gada 6. maija Komisijas Ieteikuma par maza uzņēmuma, kā arī maza un vidēja uzņēmuma definīciju (3) izpratnē.

(6)

Pēc Vestfālenes Šīfera reģistrētās apvienības (Westfälischer Schieferverband e.V.) pieprasījuma Ziemeļreinas-Vestfālenes (ZRV) federālā zeme 2002. un 2003. gadā veicināja jaunas metodes izstrādi jumta šīfera griešanai (projekts “Elektroniski vadītas un robotizētas jumta šīfera ražotnes izstrāde un izmēģināšana”). Projektu sadarbībā ar Ekonomikas un tehnikas augstskolu īstenoja uzņēmums “Magog” – Vestfālenes Šīfera reģistrētās apvienības biedrs.

(7)

Saskaņā ar Vācijas viedokli projekta mērķis bija izstrādāt jauna tipa tehniku jumta šīfera apstrādei, lai samazinātu apdraudējumu darbinieku veselībai. Līdz šim plaši izmantotā manuālā jumta šīfera akmeņu apstrāde bija saistīta ar darbinieku fizisku slodzi. Pēc Vācijas domām, projekts deva būtisku ieguldījumu darba drošības paaugstināšanā un ir paraugs visai jumta šīfera kalnrūpniecībai.

(8)

Saskaņā ar pieprasījumu projektu “Elektroniski vadītas un robotizētas jumta šīfera ražotnes izstrāde un izmēģināšana” veidoja trīs posmi. Pirmajā posmā bija jāizstrādā modelis. Otrs posms paredzēja halles izbūvi un trešajā posmā jaunā tehnika bija jāpārvieto.

(9)

Ziemeļreinas-Vestfālenes (ZRV) federālā zeme atbalstīja tikai pirmo posmu. Pirmā posma izmaksas sākotnēji bija noteiktas 1 293 110 euro apmērā, no kurām ZRV federālajai zemei bija jāfinansē 60 %, tas ir, 775 866 euro. Beigās pirmā posma izmaksas sasniedza 1 223 945 euro, no kuriem 702 093 euro (57 %) finansēja ZRV federālā zeme.

(10)

Pirmā posma galīgās izmaksas ir sadalītas atbilstoši turpmāk minētajai

1. tabulai:

(11)

“Magog” sagatavoja tehniski ekonomisko pamatojumu, lai saskaņā ar pasūtījumu izstrādātu elektroniski vadītu un robotizētu iekārtu jumta šīfera ražošanai, šī iekārta tika izgatavota 2002. gada martā. Pamatojuma izmaksas bija 25 565 euro.

(12)

Pēc tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas “Magog” teritorijā tika izstrādāts un izgatavots nevis rūpnieciskai ražošanai, bet gan izmēģinājumiem paredzēts modelis. Izmēģinājumi tika veikti 2002. gada novembrī un decembrī, un 2003. gada janvārī modelis tika izjaukts. Modeļa izmaksas bija 464 410 euro.

(13)

Balstoties uz modeļa izmēģinājumu rezultātā gūto pieredzi, uzņēmums izgatavoja iekārtu rūpnieciskai ražošanai. Modeļa izmēģinājumi parādīja, ka atšķirīgo jumta šīfera izmēru dēļ ir vajadzīgas vismaz divas iekārtas rūpnieciskai ražošanai. Pirmā rūpnieciskai ražošanai paredzētā iekārta tika izgatavota 2003. gada janvārī (2. iekārta), otrā – 2003. gada aprīlī (3. iekārta). 2003. gada laikā tika turpināti 2. un 3. iekārtas izmēģinājumi, lai uzlabotu šo iekārtu darbību. No 2004. gada sākuma ražošana ar 2. un 3. iekārtu notiek netraucēti. 2. un 3. iekārtas izmaksas bija 733 970 euro.

(14)

8. – 13. rindā aprakstītais 1. posms bija vispārējās “Magog” ražošanas procesa modernizācijas koncepcijas daļa, kas ietvēra pārējos posmus. 2. un 3. posms sākās 2003. gadā un tie tika pabeigti 2005. gadā. Turklāt kopš 2002. gada tika veiktas investīcijas šīfera ieguvē (štreku izciršana). Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju 2. un 3. posms un štreku izciršana ietvēra šādas investīcijas, kas bija vispārējās modernizācijas koncepcijas daļa

2. tabula:

(15)

Par 2002. gada halli norādītās izmaksas 16 576 euro apmērā attiecas uz esošās zāģētavas remontu un atjaunošanu 2002. gadā (2. tabulas 1. punkts).

(16)

Investīcijas 2005. gada hallē attiecas uz bijušo noliktavu, kas tika būtiski pārbūvēta 2004. un 2005. gadā un tagad tiek izmantota ražošanai (2. punkts). Noliktavas pārbūve bija nepieciešama, lai te varētu notikt jaunizveidotais, robotizētais ražošanas process. Noliktavas pārbūve ietver arī jauna zāģa (3. punkts) izgatavošanu, kas bija nepieciešams, lai iebūvētu jauno robotizēto sistēmu.

(17)

Jaunajam ražošanas procesam bija nepieciešama arī jaunu ūdens sagatavošanas iekārtu jaunā zāģa atdzesēšanai (4. punkts) izgatavošana. Jaunais zāģis ir lielāks nekā vecais zāģis, un tāpēc tam ir lielāks ūdens patēriņš. Savienošanas ar biroju izmaksas (5. punkts) ir saistītas ar investīcijām 2005. gadā hallē un zāģa izgatavošanā.

(18)

Ciršanas ierīce (6. punkts) ir transportlīdzeklis, kas tiek izmantots šīfera ieguvē raktuvēs un kuru “Magog” iegādājās 2004. gadā.

(19)

7. punktā minētās patenta izmaksas ir advokāta honorārs par ar projektu saistīto patentu pieteikšanu.

(20)

Šīfera ieguves jomā 2002. un 2003. gadā runa ir par investīcijām štreku izciršanai (8. punkts). 2006. un 2007. gadam noteiktās uzņēmuma izmaksas štreku izciršanai ir uzskaitītas abos šajos gados (9. punkts). Izmaksas projekta vadītājam un inženierim 2004./2005. gadā (10. punkts) ir saistītas ar 8. un 9. punktā minētajām kalnrūpniecības darbībām.

(21)

Izmaksas par ēkas nojaukšanu (11. punkts) radās 2005. gada jūlijā un ietver sīkāk neaprakstītas ražošanas ēkas nojaukšanu.

(22)

Arhitekta honorāru (12. punkts) sīkāk iedala 3 600 euro par 2005. gada halles būvi un 2 133 euro par citām pozīcijām.

(23)

ZRV federālā zeme piešķīra subsīdiju 702 093 euro apmērā, balstoties uz “Kalnrūpniecības tehnoloģiju programmu”. Šīs programmas mērķis bija veicināt projektus, kas dod ieguldījumu kalnrūpniecībā nodarbināto personu drošības un veselības aizsardzības uzlabošanā, kā arī apkārtējas vides aizsardzības uzlabošanā kalnrūpniecībā. Programmas potenciālie labuma guvēji bija zinātniski tehniskie uzņēmumi. Programma tika sagatavota 2003. gada beigās.

(24)

Lēmums par subsīdijas piešķiršanu tika pieņemts 2001. gada 19. decembrī. Atbilstoši projekta attīstībai subsīdija tika izmaksāta vairākās daļās no 2002. gada augusta līdz 2003. gada decembrim.

(25)

“Magog” pieder visas īpašuma tiesības uz projekta rezultātiem un lietošanas tiesības. Uzņēmuma ienākumu daļa, ko zināmos apstākļos tas gūst, izmantojot rezultātus, ir jāizmaksā ZRV federālajai zemei. Subsīdijas piešķiršana tika saistīta ar noteikumu par projekta rezultātu tālāku izplatīšanu. Uzņēmumam “Magog” rezultāti jāpublicē vismaz vienā atzītā Vācijas specializētajā zinātniski tehniskajā žurnālā. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju “Magog” ir piešķīris licences vienam konkurentam. Raksts par rezultātiem tika publicēts Kalnrūpniecības apvienības “Bergbau” žurnālā.

(26)

Komisija uzsāka formālo izmeklēšanas procedūru, jo tai radās šaubas, ka finanšu pasākumi, kā to apgalvoja Vācija, neveidoja valsts atbalstu. Pēc Komisijas domām, finanšu pasākumi uzņēmumam “Magog” nodrošināja selektīvas priekšrocības, jo jaunās tehnoloģijas ieviešana paaugstināja uzņēmuma produktivitāti un uzlaboja tā konkurētspēju, turklāt uzņēmumam nebija jāsedz visas izmaksas. Turklāt Komisija uzskatīja, ka tika ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(27)

Attiecībā uz iespējamiem izņēmumiem saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punktu vispirms Komisija konstatēja, ka “Magog” neatrodas atbalstāmā reģionā atbilstoši EK Līguma 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktam.

(28)

Pēc Komisijas domām, projektu, iespējams, varēja vērtēt kā investīciju projektu Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (5) izpratnē, tomēr tā apšaubīja, ka ir ievērotas pieļaujamās maksimālās robežas – bruto atbalsta intensitāte 7,5 % apmērā no atbalstāmajām investīciju izmaksām vidējiem uzņēmumiem un bruto atbalsta intensitāte 15 % apmērā maziem uzņēmumiem.

(29)

Komisija arī ņēma vērā, ka vienu projekta daļu varētu uzskatīt par pirmskonkurences attīstības pasākumu Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (6) (Nostādnes pētniecībai un attīstībai) izpratnē, saskaņā ar kurām valsts atbalsts ir pieļaujams fundamentāliem pētījumiem, rūpnieciskiem pētījumiem un pirmskonkurences attīstībai. Tomēr tā apšaubīja, vai ir ievērota pieļaujamā bruto atbalsta intensitāte 35 % apmērā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

(30)

Komisija secināja, ka tā izmeklēs atbalsta atbilstību vispārējām interesēm un jo īpaši veselības aizsardzības mērķim un darbinieku drošībai EK Līguma 137. panta izpratnē.

(31)

Komisija saņēma piezīmes no “Ratscheck und Theis-Böger”, kā arī no kāda konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms.

(32)

Savos apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu “Ratscheck und Theis-Böger” paskaidroja, ka jumta šīfera tirgus ir vienots tirgus un nepastāv atsevišķs tirgus “Senvāciešu jumta segumam”. Pat, ja “Senvāciešu jumta segumam” būtu atsevišķs tirgus, subsīdija tomēr radītu konkurences traucējumus, jo jauno robotu varētu izmantot arī tradicionālā jumta šīfera ražošanai un Spānijas šīfera ražotāji nevarētu konkurēt ne tikai gala produktu tirgū, bet arī starpproduktu tirgū. “Ratscheck und Theis-Böger” norāda, ka “Senvāciešu jumta segumu” viņi vairāk ražoja no Spānijas neapstrādātā šīfera.

(33)

Attiecībā uz iespējamo atbilstību Kopējam tirgum “Ratscheck und Theis-Böger” paskaidro, ka atbalsts nebūtu atbilstīgs Kopējam tirgum, ja uzņēmumam “Magog” tas dotu iespēju piedāvāt savus produktus tirgū par zemākām cenām, nekā tās ir konkurentiem un pat Spānijas uzņēmumiem.

(34)

“Ratscheck und Theis-Böger” noraida Vācijas apgalvojumu, ka subsīdija uzņēmumam “Magog” neradīja nekādas priekšrocības. “Magog” nenoliedza, ka subsīdija ir veicinājusi būtisku tā rentabilitātes pieaugumu.

(35)

“Ratscheck und Theis-Böger” iesniedza arī papildu informāciju par jumta šīfera tirgu. Viņi norāda, ka no 2001. gada jumta šīfera kopējais ražošanas apjoms samazinās. Spānijā, kas ir vienīgā valsts ar ievērojamu eksporta pārsvaru, tiek ražoti 95 % kopējā Kopienas ražošanas apjoma. Visi jumta šīfera ražotāji Kopienā ir mazi un vidēji uzņēmumi.

(36)

“Ratscheck und Theis-Böger” apstrīd, ka elektroniski vadītas un robotizētas jumta šīfera ražotnes izstrāde ir īsts jauninājums. Spānijā tradicionālais jumta šīferis jau vairākus gadus tiek ražots ar ļoti modernu apstrādes tehniku. Attiecībā uz vienas projekta daļas uzskatīšanu par pirmskonkurences attīstību “Ratscheck und Theis-Böger” norāda, ka pieļaujamā atbalsta intensitāte netiktu ievērota jebkurā gadījumā.

(37)

“Ratscheck und Theis-Böger” noraida Vācijas izteikumus, ka atbalsts ir uzlabojis darbinieku darba apstākļus. Atbalstu tāpēc nevar uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum, ja tā mērķis ir darbinieku veselības aizsardzība un drošība EK Līguma 137. panta izpratnē.

(38)

Savos apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu kāds konkurents, kurš vēlējās palikt anonīms, norāda, ka Vācijas būvniecības un jumta segumu tirgus pēdējos gados samazinās. Tādēļ subsīdijas piešķiršana kādam Vācijas ražotājam būtu īpaši kaitīga. Viņš pats ražo neapstrādāto šīferi, kas tiek izmantots “Senvāciešu jumta seguma” ražošanai Vācijā.

(39)

Savos apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija pamato, ka šo subsīdiju nevar uzskatīt par valsts atbalstu, jo netiek skarta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Šīferis, kuru “Magog” ražo ar jaunizveidoto iekārtu, ir īpaši augstvērtīgs jumta šīferis, tā saucamais “Senvāciešu akmeņsegums”. Šī šīfera tirgus ir reģionāls tirgus un lokalizējas noteiktos Vācijas apgabalos. Tādēļ netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(40)

Gadījumā, ja Komisija uzskatītu, ka tiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju subsīdiju varētu uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Pasākums izpilda pirmskonkurences attīstības pasākumu nostādņu pētniecībai un attīstībai 5.4. punkta izpratnē un maza uzņēmuma pirmskonkurences attīstības pasākumu veikšanas priekšizpētes priekšnoteikumus. Turklāt subsīdiju tieši, balstoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, varētu uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum. Pasākums veicina nozīmīgu Kopienas mērķu sasniegšanu atbilstīgi EK Līguma 137. pantam un attiecas uz saimniecisku darbību, kurai, ja tā vispār ietekmē konkurenci, nav intensīvas konkurences Kopienas līmenī. Turklāt Vācija iesniedza detalizētu projekta aprakstu, kā arī tāmi un informāciju par uzņēmuma MVU statusu.

(41)

Atbildot uz “Ratscheck und Theis-Böger” izteikumiem, Vācija apliecināja, ka netiek ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm. Vācija norāda, ka intensīva konkurence ir reģionālajā tirgū. Pēc Vācijas domām, projekta īstenošana nesamazina “Magog” ražošanas izmaksas. Turklāt projekts arī saskaņā ar nostādnēm pētniecībai un attīstībai ir tiesīgs saņemt atbalstu, kādēļ šo atbalstu var uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum. Vācija apšaubīja “Ratscheck und Theis-Böger” izteikumus, saskaņā ar kuriem “Senvāciešu jumta segumu” tie ražo no Spānijas neapstrādātā šīfera.

(42)

Attiecībā uz konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, izteikumiem Vācija piebilda, ka atbalstītais robots netiek izmantots Spānijā dominējošā tradicionālā šīfera ražošanai. Tādēļ nav nekādu konkurences traucējumu attiecībā uz Spānijas šīferi. Konkurenta, kurš vēlējās palikt anonīms, paziņojums, ka viņš ražo šīferi, kas Vācijā tiek izmantots “Senvāciešu šīfera” ražošanai, ir nepatiess.

(43)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu Kopējam tirgum neatbilst nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas pastāvīgo tiesu praksi tirdzniecības ietekmēšanas priekšnoteikums ir izpildīts, ja uzņēmums, kam sniegtas priekšrocības, veic saimniecisku darbību, kas ir tirdzniecības starp dalībvalstīm priekšmets.

(44)

Pēc Komisijas domām, projekts un ZRV federālās zemes subsīdija sniedza priekšrocības uzņēmumam “Magog”. Subsīdija palīdzēja uzņēmumam modernizēt tā ražošanas procesu, ļaujot izgatavot jaunas iekārtas. Tas tiek apstiprināts arī uzņēmuma tīmekļa vietnē, saskaņā ar kuru projekts tika īstenots piegriešanas procesa automatizēšanai, lai uzņēmums varētu ražot lētāku, kvalitātes ziņā augstvērtīgāku šīferi un līdz ar to paaugstinātu savu konkurētspēju. Subsīdija sniedz priekšrocības uzņēmumam “Magog”, jo uzņēmums nesaņēma subsīdiju tirgus apstākļos, un tādēļ draud radīt konkurences traucējumus.

(45)

Attiecībā uz tirdzniecības starp dalībvalstīm ietekmēšanu Komisija secina, ka īpašais, kvalitātes ziņā augstvērtīgais jumta šīferis, kuru ražo “Magog”, neveido atsevišķu tirgu, bet gan jāuzskata par kopējā jumta šīfera tirgus daļu. Vācija pamato, ka “Senvāciešu jumta seguma” ražošana un pārdošana lokalizējas noteiktos reģionos un pieprasījuma aspektā “Senvāciešu jumta segums”, balstoties uz tā cenu un izmantošanas nolūku, nav aizstājams ar tradicionālo jumta šīferi. Tomēr Komisija uzskata, ka fakts, ka “Senvāciešu jumta segums” ir dārgāks nekā tradicionālais šīferis un to pieprasa tikai noteikti patērētāji ar īpašām vēsturiskām interesēm, nepamato “Senvāciešu jumta seguma” uzskatīšanu par atsevišķu tirgu.

(46)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju sniegto informāciju jumta šīfera kopējais ražošanas apjoms Kopienā ir 743 000 tonnu. Spānija noteikti ir lielākais jumta šīfera ražotājs un eksportē būtisku savas produkcijas daļu. Vācija ražo aptuveni 9 000 līdz 10 000 tonnu jumta šīfera. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju 2002. gadā Vācija importēja vairāk nekā 100 000 tonnu Spānijas jumta šīfera. Līdz ar to Komisija secina, ka jumta šīfera tirgū notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm un ka “Magog” ir citu dalībvalstu ražotāju konkurents.

(47)

Pasākumu veica Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme. Līdz ar to tas tika finansēts no valsts līdzekļiem un ir valsts pasākums.

(48)

Tādēļ Komisija secina, ka subsīdija jāuzskata par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un tāpēc jāizmeklē tās atbilstība Kopējam tirgum.

(49)

EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus no 1. punktā minētā vispārējā atbalsta aizlieguma.

(50)

EK Līguma 87. panta 2. punktā noteiktie izņēmumi neattiecas uz šo gadījumu, jo tas nebija sociāls atbalsts, tas netika piešķirts individuāliem patērētājiem, tam nebija jāatlīdzina kaitējums, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi; tāpat atbalsts netika sniegts tautsaimniecībai noteiktos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

(51)

Attiecībā uz iespējamiem EK Līguma 87. panta 3. punktā noteiktajiem izņēmumiem vispirms jāsecina, ka projekts netika īstenots atbalstāmā reģionā saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktiem un tādēļ to nevar ņemt vērā kā reģionālu atbalstu.

(52)

Regula (EK) Nr. 70/2001 Regulas (EK) Nr. 364/2004 (7) redakcijā, kuras piemērošanas joma ir atbalsts pētniecībai un attīstībai, atļauj valsts atbalstu MVU fundamentāliem pētījumiem, rūpnieciskiem pētījumiem un pirmskonkurences attīstībai. Lai gan šis pasākums tika veikts pirms Regulas (EK) Nr. 364/2004 spēkā stāšanās, jāpiemēro Regula (EK) Nr. 70/2001 tās grozītajā redakcijā, jo saskaņā ar tās 9a. pantu individuāls atbalsts, kas sniegts pirms Regulas (EK) Nr. 364/2004 spēkā stāšanās bez Komisijas atļaujas, pārkāpjot 88. panta 33. punktu, atbilst Kopējam tirgum, ja tas izpilda Regulas (EK) Nr. 70/2001 tās grozītajā redakcijā priekšnoteikumus.

(53)

Regulas (EK) Nr. 70/2001 2. pantā fundamentālie pētījumi tiek definēti kā pētījumi, kas vērsti uz tādām jaunām zinātnes un tehnikas atziņām, kuru iegūšana nav saistīta ar rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem. Rūpnieciskie pētījumi tiek definēti kā plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas atziņas, kā galveno uzdevumu izvēloties šo atziņu izmantošanu jaunas produkcijas, [tehnoloģisko] procesu un pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, [tehnoloģisko] procesu un pakalpojumu uzlabošanai. Tā kā šis projekts paredz modeļa un divu iekārtu, kas tiks izmantotas ražošanā, izstrādi, viennozīmīgi nevar būt runa par fundamentāliem pētījumiem vai rūpnieciskiem pētījumiem.

(54)

Tajā pašā pantā pirmskonkurences attīstība tiek definēta kā rūpniecisko pētījumu rezultātu apkopošana plānā, shēmā vai projektā, pēc kura paredzēts iegūt jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produkciju, [tehnoloģiskos] procesus vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti pārdošanai vai izmantošanai; tā aptver arī sākotnēja nekomerciāla modeļa izstrādi. Turklāt tā var ietvert arī alternatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuālu izstrādāšanu un projektēšanu, kā arī sākotnējus paraugprojektus un izmēģinājumprojektus, ar noteikumu, ka šos projektus nevar pārveidot vai izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai komerciāliem mērķiem.

(55)

Komisija secina, ka projekta pirmo posmu veido modeļa un divu iekārtu, kas pēc tam tika iesaistītas ražošanas procesā, izstrāde. Divu iepriekšminēto iekārtu izgatavošanu nevar uzskatīt par pirmskonkurences attīstību, jo šīs iekārtas tiek izmantotas ražošanā. Tomēr, pēc Komisijas domām, modeļa izstrādi var uzskatīt par pirmskonkurences attīstību. Modelis ir uzlabota ražošanas procesa projekta daļa. Tas netiek izmantots ražošanā, jo tika izjaukts 2003. gadā. Attiecībā uz inovatīvo raksturu Komisija ņēma vērā, ka saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju izstrādātais modelis būtiski atšķiras no tradicionālā šīfera ražošanai izmantotajām iekārtām Spānijā, kas nav piemērotas “Senvāciešu jumta seguma” ražošanai. Turklāt uzņēmumam “Magog” līdz ar projekta īstenošanu tika piešķirti arī patenti.

(56)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 70/2001 5a. panta 3. punktu pieļaujamā bruto atbalsta intensitāte mazu un vidēju uzņēmumu pirmskonkurences attīstībai ir 35 % bruto attaisnoto projekta izmaksu. 5a. panta 4. punkts maksimālo atbalsta intensitāti atļauj palielināt par 10 bruto procentu punktiem, ja pētījumu rezultāti ir paziņoti atklātībai, izmantojot zinātniski tehniskās konferences, vai publicēti specializētos zinātniski tehniskajos žurnālos.

(57)

Daļa rezultātu licences veidā kļuva pieejama kādam citam uzņēmumam. Turklāt projekta rezultāti jāpublicē zinātniski tehniskajā žurnālā. Tādēļ to Komisija secina, ka atbalsta intensitātei 35 % apmērā var pieskaitīt 10 procentu punktu palielinājumu tā, ka pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 45 %. Tā kā modeļa izmaksas bija 464 410 euro, pieļaujamais atbalsts ir 208 985 euro.

(58)

Turklāt tehniski ekonomisko pamatojuma sagatavošanu 1. posma ietvaros var uzskatīt par pirmsizpēti, lai pārbaudītu tehniskās īstenošanas iespējas līdz pirmskonkurences attīstībai, Regulas (EK) Nr. 70/2001 5b. panta izpratnē, līdz ar to atbalsta intensitāte ir pieļaujama līdz 75 % apmēram. Tā kā tehniski ekonomiskā pamatojuma sagatavošanas izmaksas bija 25 565 euro, pieļaujamā atbalsta summa ir 19 174 euro. Pieļaujamais atbalsts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001 kopā ir 228 158 euro.

(59)

Kā jau minēts 55. punktā, 2. un 3. iekārtas, kas tiek izmantotas rūpnieciskā ražošanā, izgatavošana nav jāuzskata par pirmskonkurences attīstību un tādēļ netiek ņemta vērā kā atbalsts pētniecībai un attīstībai. Tomēr šo iekārtu izgatavošanu var uzskatīt par materiālajiem ieguldījumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē, jo tādējādi “Magog” sasniedza fundamentālas ražošanas procesa izmaiņas, racionalizējot un modernizējot esošo ražošanas procesu.

(60)

Regulas (EK) Nr. 70/2001 4. pants atļauj atbalstu materiālajiem ieguldījumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem, ja bruto atbalsta intensitāte maziem uzņēmumiem nepārsniedz 15 %. Saskaņā ar 2. pantu materiālie ieguldījumi ir definēti kā ieguldījumi fiziskajos pamatlīdzekļos, kas attiecas uz jauna uzņēmuma izveidošanu, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai iesaistīšanu darbībā, kas ietver esoša uzņēmuma ražojuma vai ražošanas procesa būtisku maiņu (jo īpaši racionalizācijas, diversifikācijas vai modernizācijas dēļ). Nemateriālie ieguldījumi ir ieguldījumi tehnoloģijas nodošanā, iegādājoties patentu tiesības, licences, īpašo profesionālo informāciju vai nepatentētas tehniskās zināšanas.

(61)

2. un 3. iekārtas izmaksas ir 733 970 euro. Vācija uzskata, ka arī 2. un 3. posma un štreku izciršanas izmaksas jāuzskata par materiālajiem ieguldījumiem un nemateriālajiem ieguldījumiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē un līdz ar to ir tiesīgas saņemt atbalstu.

(62)

Pēc Komisijas domām, izmaksas halles jauno ražošanas procesu izveidei (2. tabulas 2. punkts), zāģa iegāde jaunajam ražošanas procesam (3. punkts), investīcijas ūdens sagatavošanai (4. punkts), kā arī savienošanas ar biroju (5. punkts) izmaksas ir materiālie ieguldījumi Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē. Šie ieguldījumi ir projekta uzņēmuma “Magog” ražošanas procesa racionalizācijas un modernizācijas daļa un līdz ar to ir atbalstāmi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001. Turklāt, pēc Komisijas domām, arī arhitekta honorārs par “2005. gada halles” izveidi (3 600 euro) ir atbalstāms, jo tas ir “2005. gada halles” izmaksu daļa. Šo pasākumu kopējās izmaksas ir 522 859 euro.

(63)

Pretēji Vācijas viedoklim Komisija secina, ka pārējās 2. un 3. posma izmaksas, kā arī štreku izciršana nav atbalstāmas. Investīcijas par “2002. gada halli” (2. tabulas 1. punkts) attiecas uz esošās zāģētavas remontu un atjaunošanu 2002. gadā un ir tīrie kapitālieguldījumi, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001 nav atbalstāmi.

(64)

Ciršanas ierīce ir iekārta, kas tiek izmantota šīfera ieguvē raktuvēs. Pēc Komisijas domām, šīs iekārtas iegāde neveido materiālos ieguldījumus Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē, drīzāk šīs iekārtas iegādes izmaksas ir tīrie ekspluatācijas izdevumi. Ciršanas ierīces iegāde nav investīciju projekta uzņēmuma “Magog” ražošanas procesa racionalizācijas un modernizācijas daļa.

(65)

Izmaksas par patentiem advokāta honorāra veidā par patentu pieteikšanu (7. punkts) gan ir saistītas ar racionalizācijas un modernizācijas projektu, bet neveido atbalstāmas izmaksas Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē, jo šeit nav runa par nemateriāliem ieguldījumiem.

(66)

Izmaksas par štreku izciršanu 2002. – 2005. gadā (8. punkts) un paredzamās izmaksas par štreku izciršanu 2006. – 2007. gadā (9. punkts), pēc Komisijas domām, ir normāli ekspluatācijas izdevumi un nav jāuzskata par materiāliem ieguldījumiem Regulas (EK) Nr. 70/2001 izpratnē. Tas pats attiecas uz 2004./2005. gada projekta vadītāja un inženiera izmaksām, kas ir saistītas ar štreku izciršanu (10. punkts).

(67)

Turklāt, pēc Komisijas domām, nav atbalstāmas 2005. gadā radušās izmaksas par ēkas nojaukšanu (11. punkts), jo šī nojaukšana nav investīciju projekta ražošanas procesa modernizācijas un racionalizācijas daļa. Drīzāk tā ir daļa no uzņēmuma “Magog” normālas saimnieciskās darbības un tādēļ neatbilst Regulas (EK) Nr. 70/2001 materiālu ieguldījumu un nemateriālu ieguldījumu definīcijai. Atlikusī arhitekta honorāra daļa (12. punkts), kas nav saistīta ar “2005. gada halli”, pēc Komisijas domām, arī nav investīciju projekta daļa, jo šis honorārs nav saistīts ar investīcijām, kas ir modernizācijas un racionalizācijas projekta daļa.

(68)

Līdz ar to Komisija secināja, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001 atbalstāmās izmaksas materiāliem ieguldījumiem un nemateriāliem ieguldījumiem ir 733 970 euro par 1. posmu un 522 859 euro par 2. un 3. posmu, tātad kopā – 1 256 829 euro. Tā kā pieļaujamā atbalsta intensitāte maziem uzņēmumiem ir 15 %, pieļaujamā atbalsta summa materiāliem ieguldījumiem un nemateriāliem ieguldījumiem ir 188 524 euro.

(69)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nevar piemērot nevienu no pārējām Kopienas pamatnostādnēm vai regulām, kas attiecas uz atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, atbalstu apkārtējās vides aizsardzībai, izglītībai un nodarbinātībai vai riska kapitālu.

(70)

Komisija arī ir izpētījusi, vai atbalsts atbilst vispārējām interesēm un jo īpaši darbinieku veselības aizsardzības un drošības mērķim EK Līguma 137. panta izpratnē. Saskaņā ar EK Līguma 137. pantu Kopiena atbalsta un papildina dalībvalstu darbību arī uzlabojumu jomā, jo īpaši darba vidē, lai aizsargātu darbinieku veselību un drošību, un darba apstākļu jomā. Komisija secināja, ka, balstoties uz iepriekšminēto, atbalstu nevar uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum, jo primāri tas nav paredzēts darba vides uzlabošanai, lai aizsargātu darbinieku veselību un drošību, bet gan uzņēmuma “Magog” ražošanas procesa racionalizācijai un modernizācijai. Fakts, ka projekts (kā papildu efektu) deva ieguldījumu arī darbinieku darba apstākļu uzlabošanā un samazināja roku darbu un trokšņu līmeni darba vietā, neatspēko šo secinājumu.

(71)

Komisija secina, ka Vācija uzņēmumam “Magog” nelikumīgi ir piešķīrusi atbalstu 702 093 euro apmērā, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Pēc Komisijas domām, summu 416 683 euro apmērā (228 158 euro par pētniecību un attīstību un 188 524 euro par materiāliem ieguldījumiem un nemateriāliem ieguldījumiem (8) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 70/2001 var uzskatīt par atbilstīgu Kopējam tirgum. Atlikusī summa 285 410 euro apmērā neatbilst Kopējam tirgum un ir jāpieprasa atpakaļ.