19.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/46

(1)

Vācija ar 2001. gada 31. janvāra vēstuli informēja Komisiju par atbalsta pasākumu Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Papildu informācija tika sniegta 2001. gada 11. maija vēstulē, kas reģistrēta 2001. gada 16. maijā, un 2001. gada 9. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2001. gada 11. oktobrī.

(2)

Vācija ar 2001. gada 9. oktobra vēstuli paziņoja, ka pasākums jau tiek veikts kopš 1970. gada un par to līdz šim netika ziņots. Tādēļ atbalsta pasākumi tika iekļauti neziņoto atbalsta shēmu sarakstā.

(3)

Komisija ar 2003. gada 7. februāra vēstuli paziņoja Vācijai savu lēmumu šā pasākuma dēļ uzsākt procedūru atbilstīgi EK Līguma 88. panta 2. punktam. Savā lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija apgalvoja, ka tai nav iebildumu pret daļu šo pasākumu (sociālais atbalsts uzņēmumam), jo šī daļa saskan ar 14. iedaļas nosacījumiem Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (2) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”) un tāpēc atbilst kopējam tirgum saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikties par minēto atbalsta shēmu.

(5)

Komisija 2003. gada 29. aprīļa vēstulē (reģistrēta 2003. gada 2. maijā), 2003. gada 5. maija vēstulē (reģistrēta 2003. gada 6. maijā) un 2003. gada 26. maija vēstulē (reģistrēta 2003. gada 28. maijā), kā arī 2003. gada 12. februāra elektroniskajā vēstulē (reģistrēta 2003. gada 14. februārī) saņēma atzinumus no ieinteresētajām personām.

(6)

Vācija savu atzinumu Komisijai pauda 2003. gada 4. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 8. aprīlī. Nākamajā, 2003. gada 29. augusta, vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 3. septembrī, Vācija pauda atzinumu par ieinteresēto personu izteiktajiem atzinumiem.

(7)

Viedokļiem daloties, 2004. gada 19. maijā Komisija pieņēma galīgo lēmumu (4), pro futuro apstiprinot pieteikto atbalstu, ko Vācija bija plānojusi piešķirt laika posmā no 2001. līdz 2005. gadam.

(8)

Vācija 2004. gada 14. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 16. septembrī, nosūtīja papildu informāciju par iepriekš neziņoto pasākuma daļu, kā Komisija bija pieprasījusi 2004. gada 24. maija vēstulē.

(9)

Šis lēmums attiecas tikai uz Vācijas neatļauti piešķirto atbalstu Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienībām laika posmā līdz 2001. gadam (izņemot sociālo atbalstu uzņēmumam).

(10)

Pasākuma mērķis ir vienkāršot sadarbību starp lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem Bavārijā, piešķirot subsīdijas tā dēvētajām “lauksaimniecības tehnikas un uzņēmumu atbalsta apvienībām”. Šā pasākuma juridiskais pamats ir 1974. gada 8. augusta likums par lauksaimniecības veicināšanu Bavārijā – Gesetz zur Förderung der bayerischen Landwirtschaft (LwFöG).

(11)

Atbalsta saņēmēji ir Bavārijas lauksaimniecības tehnikas apvienības un Kuratorium Bayerischer Maschinen- und Betriebshilferinge e.V. (KBM).

(12)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības ir lauksaimnieku izveidotas savstarpēja atbalsta organizācijas, kas darbojas vietējā un reģionālā līmenī. Saskaņā ar LwFöG 9. pantu, tās drīkst iesaistīties tikai šādās darbībās.

(13)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības galvenokārt darbojas kā starpnieki. Faktiskos pakalpojumus — tehnikas un darbaspēka nodrošināšanu — veic lauksaimnieki, kas par to no uzņēmumiem (t. i., no citiem lauksaimniekiem), kas pieprasa šos pakalpojumus, saņem tirgus cenai atbilstošu atlīdzību. Apmaiņā pret lauksaimniecības tehnikas apvienības sniegtajiem pakalpojumiem lauksaimnieki maksā biedra naudu, kā arī atlīdzību par attiecīgo pakalpojumu.

(14)

Ne visas lauksaimniecības tehnikas apvienību darbības subsidē valsts. Jo īpaši netiek veicināta tūristu apmešanās vietu koordinēšana, un tai ir jāveic atsevišķa grāmatvedība.

(15)

LwFöG ierobežo lauksaimniecības tehnikas apvienību darbības uz 12. apsvērumā minētajiem pamatuzdevumiem (5), kuri (ar nelieliem izņēmumiem) tiek subsidēti. Ja lauksaimniecības tehnikas apvienības tomēr izveido juridiski neatkarīgus meitas uzņēmumus, tās drīkst iesaistīties citās darbībās (LwFöG 10. panta c) punkts) tiktāl, ciktāl tas netraucē minēto pamatuzdevumu veikšanu. Papilduzdevumi, uz kuriem attiecas prasības par atsevišķu grāmatvedību (LwFöG 12. pants), ietver:

(16)

KBM ir lauksaimniecības tehnikas apvienību jumta organizācija Bavārijā. Laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam KBM sastāvā bija 83 līdz 90 lauksaimniecības tehnikas apvienības, kuras sastāvēja no apmēram 100 000 lauku un mežu saimniecību. KBM saņēma finansējumu šādu uzdevumu veikšanai:

(17)

Vācija paziņo, ka atbalsts KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām tika maksāts kopš 1974. gada. Saskaņā ar 15. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (6), Komisija ir tiesīga atgūt atbalstu desmit gadu laikā. Komisija uzsāka izmeklēšanu 2001. gadā, tas nozīmē, ka saskaņā ar minētās regulas 15. panta 2) punktu, šis desmit gadu laika posms sniedzas līdz 1991. gadam. Tāpēc pirms šā laika posma maksātais atbalsts netiks pārbaudīts tālāk.

(18)

Vācijas iesniegtie budžeta dati, kas apkopoti turpmākajā tabulā attiecas tikai uz maksājumiem, kas piešķirti KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām laika posmā no 1992. gada līdz 2000. gadam.

(19)

Pasākumu finansēja Bavārijas federālā zeme. Atbalsts tiešu dotāciju veidā tika sniegts lauksaimniecības tehnikas apvienību jumta organizācijai KBM. Daļu līdzekļu KBM nodeva tālāk tai piesaistītajām lauksaimniecības tehnikas apvienībām maksājumu un pakalpojumu veidā. Lauksaimniecības tehnikas apvienību atbalsta apjoms tika aprēķināts kā daļa no pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamo izdevumu procentuālās attiecības pret kopējiem izdevumiem.

(20)

Pēc sākotnējas pārbaudes veikšanas nebija skaidrs, vai KBM piešķirtie valsts līdzekļi tika izmantoti, lai segtu lauksaimniecības tehnikas apvienībām KBM sniegtos pakalpojumus, nepārsniedzot šādu pakalpojumu tirgus cenu, vai arī šie maksājumi pārsniedza tirgus cenu un tādējādi sedza KBM darbības izmaksas. Nebija skaidrs, vai šāds iespējamais atbalsts bija saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (7). Komisijas rīcībā nebija arī nekādas informācijas, kas norādītu uz šā atbalsta saistību ar investīcijām vai citiem attaisnotiem izdevumiem vai norādītu uz atbilstību Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulai (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (8). Tāpēc šis atbalsts, iespējams, bija klasificējams kā atbalsts uzņēmumiem, bet tas nav savienojams ar kopējo tirgu (9).

(21)

Līdzīgs iebildums tika vērsts pret maksājumiem lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Jo īpaši nebija skaidrs, vai valsts līdzekļi, ko valsts ar KBM starpniecību piešķīra lauksaimniecības tehnikas apvienībām, tika izmantoti tikai tam, lai samazinātu lauksaimniekiem piedāvāto pakalpojumu izmaksas, t. i., ka tikai lauksaimnieki saņēma finansējumu, vai arī lauksaimniecības tehnikas apvienības kā uzņēmumi bija vienas no piešķirto līdzekļu daļas labuma guvējām un pašas saņēma atbalstu.

(22)

Turklāt sākotnējā pasākuma pārbaudē secināja, ka no saņemtā atbalsta vismaz daļēji labumu guva lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumi. Komisija nopietni šaubījās, vai ekonomisko atbalstu uzņēmumam un atbalstu starpuzņēmumu lauksaimniecības tehnikas izmantošanai var attaisnot, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādņu 14. nodaļu, vai arī šis atbalsts patiesībā vairāk bija atbalsts uzņēmumiem par labu lauksaimniekiem.

(23)

Bija arī jānoskaidro, vai lauksaimniecības tehnikas apvienību dažādās darbības jomas var skaidri nodalīt vienu no otras un vai lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtie valsts atbalsta maksājumi nekaitēja konkurencei citās ekonomikas nozarēs (t. i., darbības jomās, ka neietilpst oficiālajos lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumos).

(24)

Komisija ir saņēmusi vairākas sūdzības. Sūdzībās apgalvots, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības bija iesaistītas ne tikai 12. apsvērumā minēto pamatuzdevumu veikšanā, bet nodrošināja arī tādus citus pakalpojumus kā komunālie pakalpojumi, (piemēram, sniega tīrīšana, ceļu būve/remonts, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izveide), kā arī dārzu/ainavu uzturēšana, sporta un golfa laukumu būve, konkurējot ar citiem komercuzņēmumiem.

(25)

Sūdzībās norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienību un to meitas uzņēmumu savstarpēji ciešo saistību dēļ gan darbinieku, gan telpu ziņā, kā arī nepietiekamā lauksaimniecības tehnikas apvienību veicamo pamatuzdevumu un citu saimniecisko darbību dalījuma dēļ, nebija iespējams skaidri izšķirt, kuras no darbības jomām ir finansējamas no valsts līdzekļiem un kuras nav. Sūdzībās pausts uzskats, ka atbalstu varēja izmantot, lai savstarpēji subsidētu citas ekonomiskas darbības un tādā veidā kropļotu konkurenci arī ārpus lauksaimniecības nozares.

(26)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Komisija saņēma četrus atzinumus. Ieinteresētās personas neizvirza iebildumus pret lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumu, t. i., sociālā un ekonomiskā atbalsta uzņēmumiem, kā arī tehnikas apmaiņas starp saimniecībām, subsidēšanu.

(27)

Atzinumi attiecas uz “papilduzdevumiem”, kurus lauksaimniecības tehnikas apvienības veic ar meitas uzņēmumu starpniecību, piemēram, sniega tīrīšana ziemā, dārzu un ainavu uzturēšana trešo uzņēmumu uzdevumā. Dažos gadījumos meitas uzņēmumi nav nošķirami no lauksaimniecības tehnikas apvienībām, jo tiem ir viens nosaukums un tie paši darbinieki. Ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības tirgū piedāvā noteiktus pakalpojumus (piemēram, tehnikas pārdošanu). Vienā atzinumā sniegta detalizēta informācija, kas parāda, ka viena no lauksaimniecības tehnikas apvienībām piedāvāja augu aizsardzības līdzekļus par cenu, kas zemāka par tirgus cenu, vai pat zemāka par ražotāja pārdošanas cenu. Citos gadījumos pēc ieinteresēto personu izteikumiem komerciālie meitas uzņēmumi iesniedza pieteikumus, atsaucoties uz atklāto uzaicinājumu uz konkursu, bet šo pakalpojumu nodrošināšana tad tika uzdota apakšuzņēmējiem – tostarp lauksaimniecības tehnikas apvienībām. Šā iemesla dēļ ieinteresētās personas uzskata, ka nav iespējams precīzi nošķirt lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumus no citām to komerciālajām darbībām.

(28)

Lauksaimniecības tehnikas apvienību jeb KBM un to meitas uzņēmumus darbinieku un telpu vienotības dēļ nav iespējams novērst 25. apsvērumā minēto komerciālo darbību savstarpēju subsidēšanu. Viena no ieinteresētajām personām uzskata arī, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli EK Līguma 82. panta nozīmē un iesaistās konkurenci ierobežojošās vienošanās un darbībās EK Līguma 81. panta nozīmē.

(29)

Jāatzīmē, ka ieinteresēto personu sniegtie pierādījumi savu apgalvojumu pamatošanai neattiecas uz noteikto laika posmu līdz 2001. gadam, kas ir šā lēmuma priekšmets. Komisija uzskata, ka šādi pierādījumi tomēr ir pamatoti, lai izvērtētu, vai arī laika posmā līdz 2001. gadam bija iespējams veikt savstarpēju subsidēšanu un kropļot konkurenci ārpus lauksaimniecības nozares.

(30)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē pauž atzinumu, ka ne KBM, ne lauksaimniecības tehnikas apvienības nav uzņēmumi, kuri tiesīgi saņemt atbalstu. KBM nav piedāvājusi preces vai pakalpojumus noteiktā tirgū, un lauksaimniecības tehnikas apvienību valsts subsidētās darbības jomas (pamatuzdevumi) nav klasificējamas kā ekonomiskas darbības, jo to nolūks nav dot peļņu.

(31)

Sniedzot papildu informāciju 2004. gada 14. septembra vēstulē, Vācija apgalvo, ka fakts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienību statūti tām aizliedz veikt ekonomiskas darbības, ir pietiekams pierādījums tam, ka atbalsts sniedz labumu tikai lauksaimniekiem, un līdz ar to nav nepieciešami papildu pierādījumi. Vācija iesniedza aprēķinus, no kuriem var secināt, ka liela daļa finanšu atbalsta, kuru lauksaimniecības tehnikas apvienības nodod lauksaimniekiem, attiecas uz sociālo atbalstu uzņēmumiem. Vācija secina, ka var uzskatīt, ka kopējā atbalsta summa, ko Bavārijas federālā zeme maksājusi KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienībām, pilnā apmērā nodota lauksaimniekiem kā vienīgajiem labuma guvējiem.

(32)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē paskaidro, ka ar lauksaimniecības tehnikas apvienību starpniecību lauksaimniekiem piešķirtie atbalsti saskaņā ar Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļu definējams kā nelieli atbalsti un ir saskaņā ar šajā iedaļā noteiktajām prasībām. Tādēļ atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(33)

Vācija 2003. gada 4. aprīļa vēstulē citē Eiropas Kopienas Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedumu lietā C-280/00 (Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg) (10), kurā minēts, ka valsts kompensējošie pasākumi, ja tie ir tikai kompensācija par sabiedrisko pienākumu saistībām, noteiktos gadījumos nav klasificējami kā atbalsts. Vācija uzskata, ka šajā gadījumā šie nosacījumi uzskatāmi par izpildītiem.

(34)

Attiecībā uz ieinteresēto personu iebildumiem pret pasākuma ietekmi uz atsevišķām lauksaimniecības tehnikas apvienību darbībām, kuras nav saistītas ar lauksaimniecību, kā arī nepamatotu savstarpējo subsidēšanu, kas ietekmē citas ekonomikas nozares, Vācija izsaka šādus apgalvojumus.

(35)

Vācija 2004. gada 14. septembra vēstulē paskaidro, ka laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam tika izveidoti trīspadsmit neatkarīgi meitas uzņēmumi, lai veiktu 15. apsvērumā minētās darbības.

(36)

KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienības un visi meitas uzņēmumi vienmēr ir bijuši pakļauti nosacījumam uzturēt atsevišķu grāmatvedības sistēmu atbilstīgi LwFöG 12. panta piektajam teikumam. Bavārijas iestādes ir pienācīgi pārbaudījušas šā pienākuma izpildi.

(37)

Tā kā KBM un lauksaimniecības tehnikas apvienības var veikt tikai pamatdarbības, kas noteiktas to statūtos, bet komerciālie meitas uzņēmumi var veikt tikai piecus likumā uzskaitītos “papilduzdevumus”, Vācija neuzskatīja par nepieciešamu reģistrēt darba laiku.

(38)

Vācija apgalvo, ka ir radīts plašs pasākumu kopums un uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu to, ka atbalstu varētu izmantot tikai trijiem lauksaimniecības tehnikas apvienību pamatuzdevumiem, novēršot jebkādus savstarpējas subsidēšanas draudus nozarēm, kas nav lauksaimniecības nozares, proti:

(39)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ir aizliegts valsts atbalsts vai jebkādā citā veidā no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm, ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(40)

Šie nosacījumi ir izpildīti, kā norādīts turpmāk.

(41)

Šo atbalsta pasākumu finansē no valsts līdzekļiem.

(42)

KBM darbības nav saistītas ar EK Līguma I pielikumā uzskaitīto ražojumu izgatavošanu, pārstrādi un tirdzniecību.

(43)

Vācija ir iesniegusi KBM veikto darbību sarakstu (sk. iepriekš 16. apsvērumu). Dažos gadījumos runa ir par darbībām, kurām nav ekonomiska rakstura. Jo īpaši KBM kā galvenās kontaktorganizācijas ar Bavārijas Lauksaimniecības un mežkopības ministriju darbības, lauksaimniecības tehnikas apvienību vadītāju administratīvo un tehnisko uzraudzību un lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirto valsts līdzekļu pārvaldību nevar uzskatīt par pakalpojumiem, kas sniegti noteiktā tirgū. Tāpēc tie nav klasificējami kā ekonomiskas darbības. KBM tādējādi saistībā ar šīm darbībām nevar uzskatīt par uzņēmumu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(44)

Maksājumi, ar ko sedz KBM administratīvās izmaksas, neatbilst visām EK Līguma 87. panta 1. punktā minētajām iezīmēm. Tāpēc runa nav par valsts atbalstu minētā panta izpratnē.

(45)

Tomēr KBM veic arī ekonomiska rakstura darbības, tā

(46)

Tā kā minētās preces un pakalpojumi ir paredzēti noteiktam tirgum un ietver ekonomiskas darbības, KBM ir uzskatāms par uzņēmumu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē (11).

(47)

Saistībā ar KBM konsultāciju sniegšanu un mācību un tālākizglītības pasākumiem – no šiem pakalpojumiem labumu galvenokārt varētu gūt lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi, jo tie šos pakalpojumus saņem bez maksas vai par cenu, kas zemāka par tirgus cenu. Tomēr Vācija nav sniegusi informāciju par to, vai ikgadējie KBM piešķirtie maksājumi atbilst patiesajām izmaksām, kuras jāsedz KBM, veicot šīs darbības, un šā iemesla dēļ var tikt uzskatīti par tirgus cenai atbilstošiem maksājumiem par piedāvāto pakalpojumu Bavārijas federālās zemes vārdā, ko KBM maksā lauksaimniecības tehnikas apvienībām, un vai, iespējams, tie var arī pārsniegt tirgus cenu. Turklāt nav skaidrs, vai valsts līdzekļu nodrošinājums atbilst noteikumam, ka visām atbalsta ietvaros veiktajām darbībām jābūt cieši saistītām ar lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nav iespējams pilnībā izslēgt iespēju, ka minētais pasākums ietver arī atbalsta sniegšanu KBM.

(48)

Turklāt nav nosakāms, vai sniegtais atbalsts ir tik niecīgs, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 tas nav klasificējams kā valsts atbalsts, jo neatbilst visiem EK Līguma 87. panta 1. punktā izvirzītajiem nosacījumiem.

(49)

Jāpieņem, ka ikviens pasākums, kas sniedz labumu KBM ekonomiskajām darbībām, var atstāt iespaidu uz tirdzniecību dalībvalstu starpā. Saskaņā ar Eiropas Tiesas spriedumu lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg  (12), nav noteikta sliekšņa vai noteikta procentu līmeņa, par kuru skaidri varētu apgalvot, ka zem tā tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta. Ne salīdzinoši nelielais atbalsta apjoms, ne paša atbalsta saņēmēja uzņēmuma lielums neļauj izslēgt iespēju, ka tirdzniecība dalībvalstu starpā var tikt ietekmēta.

(50)

Šā iemesla dēļ finanšu ieguldījumi, kas piešķirti KBM, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē par labu KBM.

(51)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības veic ekonomiskas darbības, nodrošinot pakalpojumus (piem., tehnikas nodrošinājuma koordinēšana, darbaspēka apmaiņa utt.) apmaiņā pret maksājumu faktiskajā vai potenciālajā tirgū. Tādēļ lauksaimniecības tehnikas apvienības jāuzskata par uzņēmumiem EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

(52)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības nav tehnikas īpašnieces. Tās pašas nenodarbina piedāvāto darbaspēku. To pamatdarbība tāpēc ir tikai starpniecības darbība, ko varētu salīdzināt ar nekustamo īpašumu aģenta vai nodarbinātības aģentūras, kas saved kopā piedāvātājus un pieprasītājus, darbību. Lauksaimniecības tehnikas apvienības nenodarbojas ar EK Līguma I pielikumā minēto preču ražošanu, pārstrādi vai pārdošanu.

(53)

Veicot pamatuzdevumus, lauksaimniecības tehnikas apvienībām parasti rodas darbības un personāla izmaksas, piemēram, par darbinieku algām, telpu īri un citas biroja uzturēšanas izmaksas. Ja netiktu piešķirts valsts atbalsts, šīs izmaksas segtu no biedru naudām un lauksaimnieku ad-hoc maksājumiem, lai nodrošinātu darbaspēku un/vai tehniku. Valsts piešķirtais atbalsts lauksaimniecības tehnikas apvienībām būtībā ietekmē biedra naudas un ad-hoc maksājumu samazināšanos. Var uzskatīt, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirto atbalstu vismaz daļēji saņem lauksaimnieki, kas ir lauksaimniecības tehnikas apvienību biedri, un pieejamie pierādījumi liecina, ka liela daļa maksājumu, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības saņēmušas ar KBM starpniecību, tiešām tika nodota lauksaimniekiem.

(54)

Tomēr Vācija nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus, kas izslēgtu iespēju, ka daļa valsts sniegtā atbalsta ir palikusi lauksaimniecības tehnikas apvienībām, jo lauksaimniecības tehnikas apvienībām nebija juridisku saistību saņemto atbalsta summu pilnā apmērā nodot lauksaimniekiem, sniedzot pakalpojumus par samazinātām cenām.

(55)

Lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi saņēma arī ekonomisku atbalstu no KBM, kas lauksaimniecības tehnikas apvienību darbiniekiem sniedza konsultācijas, mācības un tālākizglītību, jo šie pakalpojumi tika nodrošināti bez maksas vai par cenu, kas zemāka par tirgus cenu.

(56)

Vācija nav sniegusi Komisijai informāciju, kas ļautu noteikt atbalsta apjomu, kurš šādā veidā sniegts lauksaimniecības tehnikas apvienībām.

(57)

Šā iemesla dēļ nav iespējams noteikt, vai atbalsts, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības no KBM, iespējams, ir saņēmušas maksājumu un pakalpojumu veidā, ir tik niecīgs, ka to varētu uzskatīt par de minimis atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001.

(58)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, jāpieņem, ka ar pasākumiem tika atbalstīti noteikti uzņēmumi (lauksaimniecības tehnikas apvienības) Bavārijā.

(59)

Jāpieņem arī, ka pasākums par labu lauksaimniecības tehnikas apvienībām varēja izkropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo daži lauksaimniecības tehnikas apvienību pakalpojumi varētu tikt piedāvāti arī ārzemēs. Saskaņā ar Eiropas Tiesas spriedumiem iepriekšējās lietās nav noteikta sliekšņa vai noteikta procentu līmeņa, par kuru var uzskatīt, ka zem tā tirdzniecība starp dalībvalstīm netiek ietekmēta. Ne salīdzinoši nelielais atbalsta apjoms, ne paša atbalsta saņēmēja uzņēmuma lielums neļauj izslēgt iespēju, ka tirdzniecība dalībvalstu starpā var tikt ietekmēta (13).

(60)

Tāpēc pasākums uzskatāms par atbalsta pasākumu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē par labu lauksaimniecības tehnikas apvienībām.

(61)

Pārbaudīt problēmas, kas saistītas ar dalībvalstu komerclikumu vai nodokļu tiesībām, un sūdzības, ko šajā saistībā iesnieguši uzņēmumi, pēc būtības ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr šajā gadījumā Vācijas sniegtais atbalsts varētu kropļot konkurenci. Tādēļ Komisija vērtēja pasākumu no šā skatu punkta.

(62)

Ieinteresēto personu atzinumos norādīts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām un KBM piešķirtais atbalsts, iespējams, tika izmantots “papilduzdevumu”, ko veica lauksaimniecības tehnikas apvienību meitas uzņēmumi, savstarpējai subsidēšanai.

(63)

Ja nav iespējams neapstrīdami pierādīt, ka mātes uzņēmumu (lauksaimniecības tehnikas apvienību) un meitas uzņēmumu veiktās darbības bija gan faktiski, gan juridiski šķirtas, nav iespējams pilnīgi izslēgt iespēju, ka daļa no lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtajiem valsts līdzekļiem aizplūda uz to meitas uzņēmumiem.

(64)

Šā iemesla dēļ jāpārbauda faktiskā un juridiskā situācija laika posmā no 1994. gada līdz 2000. gadam attiecībā uz pienākumiem un piesardzības pasākumiem, ko Vācija veica, lai izvairītos no lauksaimniecības tehnikas apvienību meitas uzņēmumu savstarpējas finansēšanas.

(65)

Savā atzinumā Vācija apgalvo, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi bija pilnīgi nošķirti bilances, telpu, darbaspēka un mantiskā dalījuma ziņā. Tomēr pieejamie pierādījumi norāda uz ko citu.

(66)

LwFöG 12. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem jābūt atsevišķai grāmatvedības sistēmai un atsevišķiem bilances aprēķiniem. Šo prasību Bavārija ir izpildījusi un pārbaudījusi.

(67)

Tomēr skaidrs, ka starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem ir cieša loģistiska saistība. Iespējams, ka daudzos gadījumos uzņēmumiem bijušas koplietojamas telpas. Piemēram, KBM un tās meitas uzņēmumiem MR Bayern GmbH un “meinhof.de AG” bija viena pasta adrese un tālruņa numurs, tām bija arī vienas biroja telpas.

(68)

LwFöG nav paredzēti nosacījumi attiecībā uz darbinieku nošķiršanu. Faktiski KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi parasti nodarbināja kopīgu personālu. Jo īpaši lauksaimniecības tehnikas apvienību personālu galvenokārt nodarbināja to meitas uzņēmumi. Piemēram, KBM valdes priekšsēdētājs bija un arī ir “meinhof.de AG” uzraudzības padomes priekšsēdētājs, un MR Bayern GmbH vadītājs bija arī “meinhof.de AG” vadītājs.

(69)

Vācija, šķiet, zināja par šādu saistību starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Bavārijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija 1997. gada vēstulē noteica principus, pēc kuriem ir veicama lauksaimniecības tehnikas apvienību grāmatvedības pārbaude. Vēstulē jo īpaši tika uzsvērts, ka par darbu, ko lauksaimniecības tehnikas apvienību personāls veic to meitas uzņēmumu interesēs, jāsastāda tirgus cenām atbilstošs rēķins un ka šo kompensāciju par lauksaimniecības tehnikas apvienību sniegtajiem pakalpojumiem jāatskaita no “nepieciešamajām izmaksām”, kuras veido lauksaimniecības tehnikas apvienībām valsts sniegtā atbalsta pamatu.

(70)

Tā kā nav detalizētu darba grafiku, kas atspoguļo personāla nostrādātās stundas lauksaimniecības tehnikas apvienību un to meitas uzņēmumu labā, un pieņemot, ka tām, iespējams, telpas bijušas koplietojumā, nebūtu iespējams precīzi pārliecināties, kādu darba apjomu veica lauksaimniecības tehnikas apvienību personāls to meitas uzņēmumu labā.

(71)

Fakts, ka valsts atbalsts automātiski tika samazināts par 10 %, ja lauksaimniecības tehnikas apvienība, izmantojot tās komerciālos meitas uzņēmumus, veica arī papilduzdevumus, norāda, ka darbību nošķiršana nav bijusi pilnīga, jo pilnīgi neatkarīgam meitas uzņēmumam nebūtu ietekmes uz “nepieciešamām izmaksām”, kas jāsedz lauksaimniecības tehnikas apvienībām, veicot to pamatuzdevumus.

(72)

Turklāt 2001. gadā Vācija pieņēma detalizētu darba stundu reģistrēšanas sistēmu, un tādēļ sešus mēnešus rindas kārtībā ikviena lauksaimniecības tehnikas apvienība reģistrēja stundu skaitu, ko tās darbinieki strādāja pašas lauksaimniecības tehnikas apvienības labā (“pamatuzdevumi”) un to komerciālo meitas uzņēmumu labā (“papilduzdevumi”). Šī sistēma tika ieviesta, lai aptuveni noteiktu, cik lielu daļu darba laika lauksaimniecības tehnikas apvienību darbinieki pavadīja, veicot “papilduzdevumus”. Šāda mehānisma ieviešana netieši pamato Komisijas aizdomas par to, ka līdz 2001. gadam darbinieki un darbības nebija pilnīgi nodalītas.

(73)

Arī reklāma presē un interneta mājas lapās bija kopīga, un pieejamie pierādījumi liecina, ka komerciālie meitas uzņēmumi plaši izmantoja lauksaimniecības tehnikas apvienību logotipu. Piemēram, meitas uzņēmums “meinhof.de AG” savās pasūtījuma veidlapās, biedru informācijas lapās un tīmekļa vietnē izmantoja logotipu “MR” (t. i., lauksaimniecības tehnikas apvienību logotipu). Vietējā presē publicētā reklāma neradīja lasītājiem priekšstatu, ka lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi ir atsevišķas organizācijas. Nav skaidrs arī tas, kā lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi savstarpēji sadalīja reklāmas izmaksas.

(74)

Šā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka Vācijai nebija sistēmas, kas efektīvi spētu novērst subsidēšanu starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka daļa no lauksaimniecības tehnikas apvienībām vai KBM piešķirtā valsts atbalsta noplūda uz to meitas uzņēmumiem, piemēram, piedāvājot saviem meitas uzņēmumiem darbiniekus vai pakalpojumus bez maksas vai arī par cenu, kas zemāka par tirgus cenu.

(75)

Izmantojot pieejamo informāciju, nav iespējams konstatēt, vai šis atbalsts, kas, iespējams, piešķirts, lai atbalstītu meitas uzņēmumus, ir tik niecīgs, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 69/2001 to nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(76)

Attiecībā uz Vācijas atzinumu par izvirzītajiem iebildumiem, ņemot vērā Eiropas Tiesas spriedumu lietā Altmark Trans GmbH un Regierungspräsidium Magdeburg  (14), ka minētais pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu, Komisija norāda, ka sākotnēji ne visi Altmark spriedumā minētie nosacījumi ir izpildīti. Pirmkārt, savstarpēja tehnikas un darbaspēka nodrošināšana lauksaimnieku starpā ir – kā teikts – parasta komercdarbība, nevis vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojums ar skaidri noteiktiem valsts pasūtījuma nosacījumiem. Otrkārt, parametri, kurus izmantojot aprēķina kompensāciju, iepriekš netika noteikti. Treškārt, Vācija nav pierādījusi, ka kompensācijas apjoms nepārsniedz daļējai vai pilnīgai izmaksu segšanai nepieciešamo, ņemot vērā saistītos ieņēmumus un pamatotu peļņu, pildot valsts pasūtījuma nosacījumus.

(77)

Pasākums sniedza labumu arī lauku saimniecībām. Tās guva labumu no visā Bavārijā izveidotā lauksaimniecības tehnikas apvienību tīkla, kurš nodrošināja ar tehniku un darbaspēku par biedru iemaksām un cenām, kas neatbilda pilnām šādu pakalpojumu izmaksām.

(78)

Vācija ir ziņojusi, ka lauksaimniecības tehnikas apvienībām piešķirtais atbalsts veido 50 % no “nepieciešamajām izmaksām” attiecīgajā laika posmā. Ņemot vērā kopējo piešķirtā atbalsta apjomu (apmēram EUR 5 miljoni gadā) un lauksaimnieku skaitu, kas, būdami to biedri, izmantoja sniegtos pakalpojumus (apmēram 100 000), pat ja visa atbalsta summa tika nodota lauksaimniekiem, tad katrs lauksaimnieks vidēji nesaņēma vairāk par EUR 50 gadā.

(79)

Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulas (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (15) 3. pantā, kas pamatojas uz Komisijas pieredzi šajā jomā, noteikts, ka ļoti niecīgas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības nozarē, noteiktos apstākļos ir uzskatāmas par pasākumiem, kas neatbilst visiem EK Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem. Komisija jo īpaši ir noteikusi, ka, ja trīs gadu laika posmā vienam atbalsta saņēmējam sniegtā atbalsta summa nepārsniedz EUR 3 000 gadā, ņemot vērā, ka kopējais lauksaimniecības uzņēmumiem piešķirtā atbalsta apjoms triju gadu laikā nepārsniedz 0,3 % no lauksaimniecības produkcijas vērtības gadā (Vācijā atbalsta summa lauksaimniecības nozarē 2001. gadā bija EUR 133 470 000), tas nekropļo vai neapdraud konkurenci, un tāpēc uz to neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(80)

Regulas (EK) Nr. 1860/2004 5. panta 2. punktā noteikts, ka minētā regula attiecas arī uz atbalstu, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā, ja atbalsts atbilst visiem regulā minētajiem nosacījumiem. Komisija uzskata, ka minētajā gadījumā ir izpildīti šie nosacījumi, proti, individuāli izmaksātā atbalsta summa bija ļoti niecīga, Vācijas izmaksātā kopsumma bija tikai apmēram 5 miljoni EUR gadā, atbalsts nebija saistīts ar eksportu, vietējās produkcijas izmantošanai nebija priekšrocība attiecībā pret importēto produkciju, un atbalsts nebija atkarīgs no tirgū laistās produkcijas cenas vai daudzuma. Komisija jau bija veikusi saskaņā ar regulu nepieciešamo ekonomisko analīzi, īpaši saistībā ar lēmumu par valsts atbalstu N 145/04 (16).

(81)

Jāatzīmē, kā savā lēmumā atļaut lauksaimniekiem piešķirt šādu atbalstu nākotnē (17), Komisija pārbaudīja šo pasākumu atbilstību Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļai un secināja, ka atbalsta pasākums ir atbilstīgs EK Līgumam, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus. Tomēr minētajā gadījumā no Regulā (EK) Nr. 1860/2004 noteikto pamatnosacījumu piemērošanas ir secināms, ka nav nepieciešama pārbaude atbilstīgi Kopienas pamatnostādņu 14. iedaļai.

(82)

Šā iemesla dēļ atbalsts, kas lauksaimniekiem piešķirts pakalpojumu veidā, ko lauksaimniecības tehnikas apvienības sniegušas par zemākām cenām, nav uzskatāms par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Tādējādi Komisija secina, ka minētais pasākums uzskatāms par atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē par labu KBM, lauksaimniecības tehnikas apvienībām, kā arī to meitas uzņēmumiem. Šis pasākums nav uzskatāms par atbalsta pasākumu lauksaimniekiem.

(84)

Tāpēc ir jāpārbauda, vai saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu var piemērot kādu no EK Līgumā noteiktajiem izņēmumiem vai atbrīvojumiem. Minētais pasākums nav ne sociāla rakstura atbalsts EK Līguma 87. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ne atbalsts dabas katastrofās nodarīto postījumu novēršanai vai ārkārtas gadījumos EK Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ne arī atbalsts EK Līguma 87. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē saistībā ar Vācijas sadalīšanu. Nav piemērojami arī EK Līguma 87. panta 3.punkta a), b), d) vai e) apakšpunkta īpašie faktori. Vācija arī nav atsaukusies ne uz vienu no šiem noteikumiem. Vienīgie piemērojamie ārkārtas apstākļi ir EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktie apstākļi.

(85)

Atbilstīgi 42. līdz 50. apsvērumā rakstītajam nav skaidrs, vai KBM sniegtais atbalsts atbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai. Saskaņā ar pieejamo informāciju sniegtais atbalsts nav saistīts ar investīcijām un neatbilst Regulas (EK) Nr. 70/2001 piemērošanas jomai. Nav sniegta arī informācija par citām veicināmām darbībām.

(86)

Tādēļ saskaņā ar konsekventajiem spriedumiem iepriekšējās lietās KBM piešķirtās finanšu iemaksas ir uzskatāmas par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu (18), ja tās nav nodotas lauksaimniecības tehnikas apvienībām un pārsniedz maksimālo summu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 69/2001.

(87)

Atbilstīgi 42. līdz 60. apsvērumā rakstītajam lauksaimniecības tehnikas apvienības un to meitas uzņēmumi guva labumu no pakalpojumiem, ko KBM sniedza konsultāciju veidā, kā arī no darbinieku apmācības un tālākizglītības. Šādi pasākumi uzskatāmi par atbalstu mācībām un tālākizglītībai saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (19). Attiecībā uz konsultāciju sniegšanu piemērojama Regula (EK) Nr. 70/2001. Tomēr informācija, ko Vācija sniegusi Komisijai, ir nepilnīga, lai varētu izvērtēt, vai šo regulu prasības ir ievērotas.

(88)

Uz finanšu iemaksām, kuras KBM tiešā veidā nodevusi lauksaimniecības tehnikas apvienībām, mutatis mutandis attiecas tie paši apsvērumi, kas izteikti 85. un 86. apsvērumā. Nevar izslēgt, ka daļu sniegtā atbalsta, pamatojoties uz nepietiekamo norobežojumu starp lauksaimniecības tehnikas apvienībām un to meitas uzņēmumiem, paturēja lauksaimniecības tehnikas apvienības un, iespējams, novirzīja tālāk meitas uzņēmumiem.

(89)

No otras puses, Vācija ir iesniegusi aprēķinus, kas atspoguļo, ka liela daļa sniegtā atbalsta tiešām tika nodota lauksaimniekiem. Komisija uzskata, ka var pieņemt, ka Bavārijas veiktie maksājumi no KBM aizplūda uz lauksaimniecības tehnikas apvienībām un tālāk tika nodoti lauksaimniekiem tādā apmērā, kas atbilst vidējām pakalpojuma izmaksām, kuras Vācija uzskatāmi parādījusi.

(90)

Šā iemesla dēļ jebkura summa, kas pārsniedz to summu, kura uzskatāmā veidā nodota lauksaimniekiem, pamatojoties uz vidējo izmaksu aprēķinu par attiecīgo pakalpojumu, kā arī pārsniedz EUR 100 000 griestus, ko katrs saņēmējs drīkst saņemt jebkurā trīs gadu laika posmā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 69/2001, uzskatāma par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(91)

Likumā par lauksaimniecības veicināšanu Bavārijā paredzēts, ka Bavārijā var tikt apstiprināta un atbalstīta tikai viena šāda organizācija. KBM tika apstiprināta jau 1972. gadā. Vācijas sniegtajā atzinumā apgalvots, ka šī organizācija ir Bavārijas lauksaimnieku savstarpēja atbalsta organizācija un ieņem īpašu vietu, jo nav līdzīgas organizācijas, kas varētu ar to konkurēt.

(92)

Tāpēc pirmajā acumirklī KBM izvēle nešķiet pretrunā Kopienas noteikumiem attiecībā uz valsts pasūtījuma līgumu piešķiršanas procedūru koordinēšanu. Tomēr Komisija patur tiesības veikt pasākuma turpmāku analīzi no Kopienas iepirkuma tiesību piešķiršanas viedokļa.

(93)

Komisija secina, ka Vācija neatļauti īstenojusi minētā atbalsta pasākuma līdzekļus, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata šādi.

(94)

Lauksaimniekiem sniegtais atbalsts tehnikas un darbaspēka nodrošinājuma koordinēšanai nav uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu.

(95)

KBM sniegtais atbalsts, ciktāl tas nav nodots lauksaimniecības tehnikas apvienībām, uzskatāms par nesaderīgu ar kopējo tirgu. Šā iemesla dēļ Vācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu jāatgūst šāds nesaderīgs atbalsts tiktāl, ciktāl tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai.

(96)

Lauksaimniecības tehnikas apvienībām un/vai to meitas uzņēmumiem piešķirtais atbalsts, ja tas netiek nodots lauksaimniekiem, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Vācijas uzdevums ir pierādīt lauksaimniekiem nodotā atbalsta apjomu. Aprēķinam jāpamatojas uz aptuvenu maksu par lauksaimniecības tehnikas apvienību piedāvātajiem pakalpojumiem, neiekļaujot to komerciālos meitas uzņēmumus, jo pretējā gadījumā šajās izmaksās var ietvert uz to meitas uzņēmumiem aizplūdušās summas.

(97)

Vācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu jāatgūst šāds nesaderīgs atbalsts tiktāl, ciktāl tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomai,