5.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/6

(1)

2006. gada 14. martā Padome izskatīja Vācijas atjaunināto stabilitātes programmu.

(2)

IKP pieaugums Vācijā pēdējo desmit gadu laikā bijis 1,4 % gadā, kas atpaliek no vidējā eiro zonas rādītāja par vairāk nekā 0,5 procentu punktiem. Visa šī perioda laikā izaugsmes potenciāls ir pastāvīgi samazinājies. Ekonomikas aktivitātes pamatā bija lielais eksporta īpatsvars, taču to kavēja kūtrs pieprasījums iekšzemē. Pēc ilga stagnācijas posma desmitgades sākumā, īsu laiku 2000. gadā un arī 2004. gadā pieprasījums un reālais IKP sasniedza augstākos rādītājus, taču pēc tam atkal samazinājās. Tā kā arī jaunu darba vietu radīšana bija ierobežota, bezdarba līmenis pieauga līdz 9,5 % no darbaspēka kopējā apjoma. 2005. gadā ceturto gadu pēc kārtas vispārējās valdības deficīts pārsniedza Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % apmērā no IKP. Valsts parāds, kas 1991. gadā bija tuvu 40 % no IKP, kopš 2002. gada ir pārsniedzis Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP.

(3)

2003. gada 21. janvārī Padome lēma, ka Vācijā ir pārmērīgs budžeta deficīts, un, pamatojoties uz 104. panta 7. punktu, ieteica pārmērīgo budžeta deficītu novērst līdz 2004. gadam. Komisija savā 2004. gada decembra Paziņojumā Padomei par “Vācijas un Francijas situāciju saistībā ar to pienākumiem saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pēc Tiesas sprieduma” secināja, ka 2005. gads būtu uzskatāms par atbilstīgu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņu. 2005. gada janvārī Padome piekrita šim viedoklim. 2006. gada 14. martā Padome nolēma saskaņā ar 104. panta 9. punktu brīdināt Vāciju, ka tai līdz 2007. gadam jāveic pasākumi, lai novērstu pārmērīgo budžeta deficītu. Savā 2005. gada 17. februāra atzinumā par 2004. gada decembrī atjaunināto stabilitātes programmu laikposmam no 2004. līdz 2008. gadam Padome aicināja Vāciju veikt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanu 2005. gadā; īstenot budžeta korekcijas turpmākajos gados pēc 2005. gada un veikt vajadzīgās darbības strukturālā ziņā, lai programmas laikposma beigās panāktu budžeta stāvokli, kas ir tuvu līdzsvaram; turpināt īstenot strukturālās reformas, lai turpmāk uzlabotu valsts finanšu stāvokļa stabilitāti ilgtermiņā, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegtajiem datiem vispārējās valdības deficīts Vācijā 2005. gadā sasniedza 3,3 % no IKP. Šie dati, kuru precizitāte vēl ir jānovērtē, ir balstīti uz Vācijas provizorisko ziņojumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93, ko Vācija iesniedza Komisijai 2006. gada 24. februārī. Iepriekšējā atjauninātajā stabilitātes programmā 2005. gadam bija izvirzīts mērķis 2,9 % no IKP.

(5)

Vācijas atjauninātā stabilitātes programma tika iesniegta 2006. gada 22. februārī. Programma attiecas uz laikposmu no 2005. līdz 2009. gadam. Programma kopumā atbilst jaunajā rīcības kodeksā (2) dotajam stabilitātes un konverģences programmas struktūras paraugam.

(6)

Programmas pamatā esošais makroekonomikas scenārijs paredz, ka IKP reāli pieaugs no 0,9 % 2005. gadā līdz 1,4 % 2006. gadā līdz ar iekšzemes pieprasījuma pieaugumu. Pēc samazinājuma līdz 1 % 2007. gadā paredzams, ka pēc tam izaugsme atkal turpināsies, laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam sasniedzot vidējo pieaugumu 1,5 %. Šādu izaugsmes raksturu ietekmē politiskie uzstādījumi, par kuriem vienojusies jaunā koalīcijas valdība. Ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, atsauces scenārijs šķiet ticams, tomēr tas var būt mazliet labvēlīgs programmas pēdējos gados. Programmas prognozes attiecībā uz inflāciju šķiet reālistiskas.

(7)

Galvenais programmā norādītais vidēja termiņa budžeta stratēģijas mērķis ir nodrošināt valsts finanšu stāvokļa noturīgumu ilgtermiņā. Lai to panāktu, programmā ierosināts turpināt budžeta konsolidāciju, vienlaikus uzlabojot apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai. Programmā paredzēts pārmērīgo budžeta deficītu novērst līdz 2007. gadam. Konkrēti, attiecībā uz 2006. un 2007. gadu, atjauninātajā programmā nominālais deficīts tiek plānots attiecīgi 3,3 % un 2,5 % no IKP. Paredzēts, ka pēc tam deficīts gadā samazināsies par 0,5 procentu punktiem no IKP, līdz 2009. gadā sasniegs 1,5 % no IKP. Budžeta korekcija balstās gan uz ieņēmumiem, gan izdevumiem. Programmā par konsolidācijas stratēģijas būtiskāko elementu noteikts sociālo izdevumu ierobežojums. Ieņēmumu daļā nodokļu daļas palielinājumu lielā mērā kompensē sociālo iemaksu daļas samazinājums. Paredzams, ka valsts ieguldījumu daļa IKP paliks nemainīga. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjaunināto programmu korekcijas programma lielos vilcienos ir palikusi nemainīga. Tomēr tiek plānots, ka deficīta procentuālā vērtība katru gadu būs par 0,5 procentu punktiem (noapaļojot) augstāka nekā paredzēts iepriekšējā atjauninātajā programmā, bet 2006. gadā — pat vairāk.

(8)

Saskaņā ar programmu pārmērīgā budžeta deficīta novēršana līdz 2007. gadam ietver strukturālās bilances (t.i., cikliski koriģētas bilances, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) uzlabojumu kopumā par vairāk nekā vienu procentu punktu laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam, koncentrēti 2007. gadā. Paredzēts, ka programmas darbības laikā strukturālā bilance, kas aprēķināta saskaņā ar kopīgi saskaņoto metodiku, ik gadus vidēji uzlabosies par aptuveni 0,5 % no IKP, tomēr 2008. un 2009. gadā uzlabojums būs nedaudz mazāks. Programmā izvirzīts vidēja termiņa mērķis budžeta stāvoklī panākt līdzsvaru strukturālā ziņā, tomēr to neplāno sasniegt programmas darbības laikā. Tā kā šis vidējā termiņa mērķis ir augstāks par obligāto kritēriju (lēsts kā deficīts apmēram 1,75 % apmērā no IKP), tā sasniegšana nodrošinātu drošības rezervi pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. Programmas vidējā termiņa mērķis ir saskaņā ar mērķi, kas norādīts eiro zonas un VKM II dalībvalstīm Stabilitātes un izaugsmes paktā un rīcības kodeksā, un ir mazliet augstāks, nekā to izsaka parāda procentuālā vērtība un vidējais potenciālā ražošanas apjoma pieaugums ilgtermiņā.

(9)

Attiecībā uz 2006. gadu riski budžeta izpildes rezultātam šķiet līdzsvaroti. Taču, sākot ar 2007. gadu, budžeta izpildes rezultāts varētu būt sliktāks, nekā paredzēts programmā. Sociālo izdevumu ierobežojums, kas programmā nav izklāstīts pilnībā, bet kam paredzēta būtiska loma budžeta korekcijā, ir atkarīgs no stingras plānu īstenošanas. Sociālie izdevumi bijuši viens no galvenajiem faktoriem, kas bija pamatā budžeta mērķu pārkāpšanai salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām. Budžeta mērķi tiktu apdraudēti, ja plānotais sociālo iemaksu atvieglojums tiktu pilnībā īstenots, bet netiktu sasniegti attiecīgie izdevumu mērķi. Turklāt nepietiekama izaugsme varētu izraisīt nepietiekamus ieņēmumus, ko varētu būt grūti kompensēt, tālāk samazinot izdevumus, lai saglabātu plānoto deficīta procentuālo vērtību. Programmā paredzēta arī uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reforma, kas jāveic līdz 2008. gadam, kā arī reforma veselības un ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas jomā, kurām, ja tās netiks pilnībā finansētas, kā paredzēts programmā, īstermiņā var būt negatīva ietekme uz deficītu.

(10)

Ņemot vērā šo riska novērtējumu, programmā paredzētais budžeta stāvoklis šķiet saskanīgs ar pārmērīgā budžeta deficīta novēršanu līdz 2007. gadam. Tomēr šķiet, ka līdz programmas laikposma priekšpēdējam gadam tas nenodrošina pietiekamu drošības rezervi pret to, ka parastu makroekonomisku svārstību rezultātā var tikt pārsniegta deficīta robežvērtība — 3 % no IKP. Koriģēšanas temps attiecībā uz programmā norādīto vidēja termiņa mērķi gados pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam, kurā noteikts, ka eiro zonas un VKM II dalībvalstīm kritērijam jābūt strukturālās bilances gada uzlabojumam 0,5 % apmērā no IKP un ka korekcijai jābūt lielākai ekonomiski labvēlīgā laikposmā un tā varētu būt mazāka ekonomiski nelabvēlīgā laikposmā.

(11)

Tiek lēsts, ka parāda procentuālā vērtība 2005. gadā sasniedza 67,5 % no IKP, kas pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā paredzēts, ka parāda procentuālā vērtība 2006. gadā pieaugs līdz 69 % no IKP (noapaļojot), bet pēc tam samazināsies, līdz programmas perioda beigās sasniegs 67 %. Parāda procentuālās vērtības tendence varētu izrādīties mazāk labvēlīga, nekā prognozēts programmā, ņemot vērā iepriekš minētos riskus, kas apdraud budžeta mērķus. Ņemot vērā riska novērtējumu, parāda procentuālās attiecības samazināšanās, tuvinoties atsauces vērtībai, varētu izrādīties nepietiekama.

(12)

Attiecībā uz valsts finanšu stabilitāti Vācijā, šķiet, pastāv vidējs risks, kura pamatā ir prognozētās budžeta izmaksas saistībā ar sabiedrības novecošanos (3). Iepriekšējos gados veiktās strukturālās reformas, un jo īpaši pensiju reforma, ir palīdzējušas ierobežot turpmāku valsts izdevumu pieaugumu. Ņemot vērā to, ka valsts parāda kopajoms pašlaik pārsniedz Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP –, kā arī to, ka pašlaik ir augsts strukturālais deficīts, programmas darbības laikā nepieciešams apņēmīgi īstenot stingru budžeta konsolidāciju, lai mazinātu risku ilgtermiņa stabilitātei.

(13)

Plānotie pasākumi valsts finanšu jomā kopumā atbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas iekļautas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam. Konkrēti, Vācija plāno īstenot virkni strukturālu reformu, lai uzlabotu valsts finanšu stabilitāte vidēja termiņā un ilgtermiņā. Ja izdevumu ierobežojums sociālā nodrošinājuma sistēmās tiks īstenots kā plānots, valsts izdevumu struktūra būs labvēlīgāka izaugsmi veicinošām kategorijām saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

(14)

Vācijas Valsts reformu programmā, ko tā 2005. gada 7. decembrī iesniedza saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, noteiktas sešas galvenās darbības jomas: zināšanu sabiedrība, tirgus darbība un konkurētspēja, uzņēmējdarbības vide, valsts finanšu stabilitāte (tostarp noturīgu izaugsmi un sociālo nodrošinājumu), ekoloģiskie jauninājumi un darba tirgus pārorientācija. Kopumā stabilitātes programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā atbilst Valsts reformu programmā paredzētajām darbībām. Valsts reformu programmā ietverto darbību ietekme uz budžetu ir plašos vilcienos atspoguļota stabilitātes programmas budžeta prognozēs. Papildus valsts reformu programmā ietvertajam stabilitātes programmā kā daļa no federālās sistēmas reformas paredzēts, ka iespējamās sankcijas, kas var tikt uzliktas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, tiktu saskaņā ar noteikto sadalītas starp dažādiem pārvaldes līmeņiem. Tas tiktu iekļauts Vācijas Konstitūcijā.

—

nodrošināt plānoto strukturālo korekciju 2006. un 2007. gadā kopumā par vismaz vienu procentu punktu, kas ticamā un noturīgā veidā panāktu, ka vēlākais 2007. gadā vispārējās valdības deficīts būtu mazāks par 3 % no IKP;

—

īsā laikā sasniegt vidēja termiņa budžeta mērķi, īstenojot samazinājumu strukturālajā bilancē vismaz par 0,5 procentu punktiem gadā pēc tam, kad būs novērsts pārmērīgais budžeta deficīts, šajā nolūkā stingri īstenojot plānoto izdevumu ierobežojumu, lai varētu nodrošināt plānoto sociālo iemaksu atvieglojumu, un nodrošinot, ka izsludinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma neapdraud plānoto fiskālo konsolidāciju;

—

īstenot plānus reformēt federālo sistēmu, lai uzlabotu budžeta sistēmu un tādējādi veicinātu to, ka tiek nodrošināta budžeta mērķu sasniegšana visos valsts pārvaldes līmeņos