29.7.2005

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 199/33

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1217/2005

(2005. gada 28. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā piemērot Padomes Lēmumā 2003/286/EK paredzēto importa tarifu kvotu konkrētiem dzīviem Bulgārijas izcelsmes liellopiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Padomes 2003. gada 8. aprīļa Lēmumā 2003/286/EK par tāda protokola slēgšanu, ar kuru precizē tirdzniecības aspektus Eiropas nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā pušu sarunu rezultātus par savstarpējām lauksaimniecības koncesijām (2), ir paredzētas koncesijas importa tarifa kvotas atvēršanai attiecībā uz konkrētiem dzīviem Bulgārijas izcelsmes liellopiem.

(2)

Padomes un Komisijas 2005. gada 18. aprīļa Lēmumā 2005/430/EK, par papildprotokola noslēgšanu Eiropas nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bulgārijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (3), paredzētas papildu koncesijas konkrētu dzīvu Bulgārijas izcelsmes liellopu importam.

(3)	Jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi dzīvu liellopu tarifu kvotu atvēršanai un pārvaldībai vairāku gadu termiņam, sākot no 2005. gada 1. jūlija.

(4)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi ievērojamā apjomā nodarbojas ar tirdzniecību ar trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji gadā pirms attiecīgās gada kvotas laikposma būtu importējuši noteiktu minimālo dzīvnieku skaitu, kam vienlaikus jānodrošina godīga koncesiju saņemšana. Ņemot vērā to, ka pašreizējās koncesijas piemēro vienīgi dzīvnieku importam no Bulgārijas, un apsverot importu, ko veic no šīs valsts, sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieki, var uzskatīt par parastu kravu. Pieredze liecina, ka vismaz viena sūtījuma pirkums ir obligāta prasība, lai darījumu varētu uzskatīt par īstu un pamatotu.

(5)	Ja šādi kritēriji ir jāpārbauda, pieteikumi jāiesniedz dalībvalstī, kurā importētājs ir iekļauts PVN maksātāju reģistrā.

(6)

Turklāt, lai nepieļautu spekulāciju, kvotas izmantošana jāliedz arī importētājiem, kuri 1. janvārī pirms attiecīgās gada kvotas laikposma vairs nenodarbojās ar dzīvu liellopu tirdzniecību. Bez tam ievešanas tiesību nodrošinājums jāiemaksā dalībvalstīs, kurās uzņēmējs ir iekļauts valsts PVN reģistrā. Ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem, tās tirgotājiem jāizsniedz tikai par tiem daudzumiem, par kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības.

(7)	Lai panāktu vienlīdzīgāku piekļuvi kvotai, vienlaikus nodrošinot komerciāli atbilstīgu dzīvnieku skaitu vienā pieteikumā, katrā pieteikumā jānosaka maksimālais un minimālais dzīvnieku skaits.

(8)	Jānosaka, ka ievešanas tiesības piešķir pēc nogaidīšanas perioda, vajadzības gadījumā piemērojot fiksētu procentuālo samazinājumu.

(9)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu režīms jāpārvalda, izmantojot ievešanas atļaujas. Tādēļ jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā ar dažiem noteikumiem papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (4) un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), vai atkāpjoties no dažiem noteikumiem minētajās regulās.

(10)

Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz ievešanas atļaujas pieteikumi par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka šis pieteikums ir galvenā prasība attiecībā uz ievešanas tiesību nodrošinājumu atbilstoši Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6).

(11)

Pienācīgai kvotu pārvaldībai arī jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un ievešanā. Tādējādi galvenajai prasībai attiecībā uz atļaujas nodrošinājumu jābūt arī šādu darbību pierādījuma uzrādīšanai.

(12)	Lai nodrošinātu stingru atbilstoši kvotai importēto dzīvnieku statistikas kontroli, nepiemēro pielaidi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktā.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Katrā 12 mēnešu laika posmā, sākot no 2005. gada 1. jūlija, Kopienā, nemaksājot nodokli, var importēt 6 600 dzīvus Bulgārijas izcelsmes liellopus, kas sver ne vairāk kā 300 kilogramus un atbilst KN kodiem 0102 90 05, 0102 90 21, 0102 90 29, 0102 90 41 vai 0102 90 49.

Kvotai, kas minēta šā panta pirmajā daļā, piešķir kārtas numuru 09.4783.

Kvotu, kas minēta šā panta pirmajā daļā, katru gadu palielina par 600 dzīvniekiem.

2. pants

1.   Ievešanas tiesību pieteikumus 1. pantā paredzētās kvotas ietvaros drīkst iesniegt vienīgi fiziskas vai juridiskas personas. Iesniedzot pieteikumu, tā iesniedzējiem jāapliecina attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ka gadā pirms attiecīgās gada kvotas laikposma, viņi ir importējuši vismaz 50 dzīvniekus ar KN kodu 0102 90.

Pieteikuma iesniedzējiem jābūt iekļautiem attiecīgās valsts PVN maksātāju reģistrā.

2.   Kā ievešanas apliecinājumu iesniedz vienīgi muitas dokumentu par laišanu brīvā apgrozībā, kuru attiecīgi vizē muitas iestādes un kurā iekļauta norāde par attiecīgo pieteikuma iesniedzēju kā faktisko saņēmēju.

Dalībvalstis var pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto dokumentu kopijas, kuras atbilstīgi apstiprinātas kompetentajā iestādē. Ja pieņem šādas kopijas, par to norāda dalībvalsts paziņojumā, kas minēts 3. panta 5. punktā un ko sagatavo par katru attiecīgo pieteikuma iesniedzēju.

3.   Uzņēmēji, kuri 1. janvārī pirms attiecīgās gada kvotas laikposma, ir pārtraukuši tirdzniecību ar trešām valstīm liellopu un teļa gaļas nozarē, nevar pretendēt uz kvotas piešķiršanu.

4.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojoties uzņēmumiem, kuriem katram ir bāzes ievedums, kas atbilst 1. punktā minētajam minimālajam daudzumam, par pamatu iesniegumam var izmantot minētos bāzes ievedumus.

3. pants

1.   Ievešanas tiesību pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir reģistrēts kā PVN maksātājs.

2.   Ievešanas tiesību pieteikumam jāattiecas vismaz uz 50 dzīvniekiem un tas nedrīkst attiekties uz vairāk nekā 5 % no pieejamā daudzuma.

Ja pieteikumi pārsniedz pirmajā daļā minēto daudzumu, pārpalikumu neņem vērā.

3.   Ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz līdz plkst. 13:00 pēc Briseles laika 15. jūnijā pirms attiecīgās gada kvotas laikposma.

Tomēr kvotas laikposmam no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz līdz plkst. 13:00 pēc Briseles laika desmitajā darbdienā no šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4.   Katrs pieteikuma iesniedzējs var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu attiecībā uz 1. pantā minēto kvotu. Ja viens un tas pats pieteikumu iesniedzējs iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu, visus šā pieteikumu iesniedzēja pieteikumus noraida.

5.   Pārbaudījušas iesniegtos dokumentus, dalībvalstis vēlākais līdz desmitajai darbdienai pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa nosūta Komisijai sarakstu, kurā norāda pieteikumu iesniedzējus, to adreses, kā arī pieteikumā norādītos daudzumus.

Visus paziņojumus, tostarp nulles paziņojumus, nosūta pa faksu vai e-pastu, izmantojot šīs regulas I pielikumā iekļauto veidlapas paraugu vai citā veidā, ja Komisija par tādu informējusi dalībvalstis.

4. pants

1.   Pēc 3. panta 5. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Komisija cik vien drīz iespējams nolemj, kādā mērā pieteikumu prasības var izpildīt.

2.   Ja daudzumi, uz kuriem attiecas 3. pantā minētie pieteikumi, pārsniedz pieejamos daudzumus, Komisija nosaka vienotu samazinājuma koeficientu, kas piemērojams pieteikumā norādītajiem daudzumiem.

Ja, izmantojot šā punkta pirmajā daļā minēto samazinājuma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot ievešanas tiesības, kuras katra attiecas uz 50 dzīvniekiem. Ja atlikušo dzīvnieku skaits ir mazāks par 50, par šo daudzumu piešķir vienas ievešanas tiesības.

5. pants

1.   Ievešanas tiesību nodrošinājums ir EUR 3 par dzīvnieku. Tas jāiemaksā kompetentajai iestādei, iesniedzot ievešanas tiesību pieteikumu.

2.   Ievešanas atļaujas pieteikumus iesniedz par piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir obligāta prasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

3.   Ja 4. panta 2. punktā minētā samazinājuma koeficienta piemērošanas rezultātā tiek piešķirtas tiesības veikt ievešanu mazākā apjomā, nekā bija prasīts pieteikumā, iesniegtais nodrošinājums nekavējoties tiek proporcionāli atmaksāts.

6. pants

1.   Ievedot piešķirtos daudzumus, uzrāda vienu vai vairākas ievešanas atļaujas.

2.   Atļaujas pieteikumus drīkst iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikumu iesniedzējs ir pieteicies uz ievešanas tiesībām un saņēmis tās saskaņā ar šo kvotu.

Katras ievešanas atļaujas izsniegšana nozīmē attiecīgu iegūto ievešanas tiesību samazinājumu.

3.   Ievešanas atļaujas izsniedz, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kam piešķirtas ievešanas tiesības.

4.   Ievešanas atļauju pieteikumos un atļaujās norāda šādas ziņas:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

b)	16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem KN kodiem:   0102 90 05, 0102 90 21, 0102 90 29, 0102 90 41 vai 0102 90 49;

c)	20. ailē – attiecīgās kvotas kārtas numuru un vismaz vienu no II pielikumā minētajiem ierakstiem.

Atļaujas uzliek par pienākumu ievest no 8. ailē norādītās valsts.

7. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, ievešanas atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, nevar nodot citiem, un ar tām piešķir tiesības tarifa kvotas izmantošanai tikai tad, ja tās izsniegtas ar to pašu vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi, kas norādīta kā saņēmējs laišanai brīvā apgrozībā paredzētajā muitas deklarācijā, kas pievienota atļaujai.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1445/95 3. panta, ievešanas atļaujas ir derīgas 150 dienas no to faktiskās izsniegšanas datuma šīs regulas 6. panta 3. punkta nozīmē. Neviena ievešanas atļauja nav derīga pēc 30. jūnija katras gada kvotas laikposmā.

3.   Nosacījums ievešanas atļaujas piešķiršanai ir par katru dzīvnieku iemaksāts nodrošinājums EUR 20 apmērā, ko veido:

a)	šīs regulas 5. panta 1. punktā minētais nodrošinājums EUR 3 apmērā, kā arī

b)	summa EUR 17 apmērā, ko pieteikuma iesniedzējs iemaksā, iesniedzot atļaujas pieteikumu.

4.   Izsniegtās atļaujas ir derīgas visā Kopienā.

5.   Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 4. punktu nepiemēro. Šai nolūkā atļaujas 19. ailē ieraksta skaitli “0” (nulle).

6.   Atkāpjoties no noteikumiem Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļā par nodrošinājuma atmaksu, šā panta 3. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai, kad iesniegts pierādījums tam, ka atļaujas īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā. Šādam pierādījumam nepieciešams vismaz:

a)

faktūrrēķina oriģināls vai apstiprināta kopija, ko atļaujas īpašniekam izsniedzis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī pierādījums maksājumam, ko veicis atļaujas īpašnieks, vai neatsaucams akreditīvs, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam,

b)	pavadzīme vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokuments, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izsniegts uz atļaujas īpašnieka vārda,

c)	dokuments, kas apliecina, ka preces ir deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, kurā norādīts atļaujas īpašnieka, kas vienlaikus ir arī saņēmējs, vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.

8. pants

Saskaņā ar 1. pantu importētiem dzīvniekiem piemēro atbrīvojumu no nodokļiem, uzrādot preču pārvadājumu apliecību EUR.1, ko eksportētājvalsts izsniegusi atbilstīgi ar Bulgāriju noslēgtā Eiropas nolīguma 4. protokolam vai faktūrrēķina deklarācijai, kuru saskaņā ar minēto protokolu sagatavojis eksportētājs.

9. pants

Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000 piemēro atbilstoši šai regulai.

10. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2005. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 102, 24.4.2003., 60. lpp.

(3)  OV L 155, 17.6.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1118/2004 (OV L 217, 17.6.2004., 10. lpp.).

(5)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1741/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 17. lpp.).

(6)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 673/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 17. lpp.).

---

---

---