5.2.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 33/8

(1)

Īrija un Apvienotā Karaliste 2004. gada 6. februārī informēja Komisiju, ka rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu importa tendences prasa noteikt aizsardzības pasākumus, pamatojoties uz Regulām (EK) Nr. 3285/94 un Nr. 519/94; iesniegtā informācija ar pierādījumiem ir pieejama, kā noteikts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 3285/94 10. pantu un Regulas (EK) Nr. 519/94 8. pantu; un tās lūdza Komisiju pieņemt aizsardzības pasākumus saskaņā ar šiem dokumentiem.

(2)

Īrija un Apvienotā Karaliste sniedza pierādījumus, ka strauji pieaug rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu imports Eiropas Savienībā gan absolūtā izteiksmē, gan saistībā ar Kopienas produkciju un patēriņu.

(3)

Tās apgalvoja, ka rūpnieciski audzēto Atlantijas lašu importa apjomam bez citām sekām ir negatīva ietekme arī uz līdzīgiem vai tieši konkurējošiem Kopienas produktiem un Kopienas ražotāju tirgus daļu, tādējādi sagādājot zaudējumus Kopienas ražotājiem.

(4)

Īrija un Apvienotā Karaliste, balstoties uz Kopienas ražotāju iesniegto informāciju paziņoja arī, ka Eiropas Kopienas kavēšanās pieņemt aizsardzības pasākumus var kļūt par iemeslu grūti labojamam kaitējumam, tādēļ pasākumi jāpieņem ļoti steidzami.

(5)

Komisija informēja visas dalībvalstis par stāvokli un apsprieda ar tām importa noteikumus, importa tendences un pierādījumus par nopietnu kaitējumu, un Kopienas produkcijas dažādos ekonomikas un tirdzniecības situācijas aspektus šajā jautājumā.

(6)

Komisija 2004. gada 6. martā uzsāka izmeklēšanu saistībā ar nopietnu kaitējumu vai tā iespējamību tiem Kopienas ražotājiem, kuri ražo importētajam produktam līdzīgu vai ar to tieši konkurētspējīgu produktu, kas definēts kā rūpnieciski audzēts lasis – filejā vai citādi sagatavots, svaigs, atdzesēts vai saldēts – (“attiecīgais produkts”) (5) kā izskaidrots turpmāk. Izmeklēšanas periods (IP) ir 2003. gads, un izmeklēšanā pārbaudāmais periods ir no 2000. gada sākumam līdz 2003. gada beigām.

(7)

Komisija par izmeklēšanu oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem un importētājiem, kā arī viņus pārstāvošajām ieinteresētajām asociācijām, eksportētājvalstu pārstāvjiem un Kopienas ražotājiem. Komisija nosūtīja anketas visām šīm ieinteresētajām personām, Kopienas lašu audzētājus pārstāvošajām asociācijām un tām ieinteresētajām personām, kas paziņoja par sevi paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 519/94 5. pantu un Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94 6. pantu Komisija deva ieinteresētajām personām iespēju paziņot savu viedokli arī rakstveidā un lūgt tās uzklausīt.

(8)

Komisija 2004. gada 13. augustā noteica pagaidu aizsardzības pasākumus. Tie tika nodoti izskatīšanai Padomē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 519/94 15. panta 5. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 3285/94 16. panta 7. punktu un pēc tam beidzās 2004. gada 6. decembrī.

(9)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas Komisija turpināja izmeklēšanu, lai sagatavotu galīgos secinājumus. Atsevišķas valdības, daži ražotāji eksportētāji un viņus pārstāvošās asociācijas, Kopienas ražotāji, piegādātāji, pārstrādes uzņēmumi, importētāji un viņus pārstāvošās asociācijas iesniedza atsauksmes rakstveidā. Ieinteresēto personu mutiskās un rakstiskās atsauksmes tika izskatītas un ņemtas vērā, sagatavojot galīgos secinājumus. Visa informācija, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajai konstatācijai, tika sameklēta un pārbaudīta. Astoņu Kopienas ražotāju telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(10)

Visas personas, kas sadarbojās, tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts noteikt galīgos aizsardzības pasākumus un ierosināto pasākumu formu. Tām tika sniegta iespēja iesniegt komentārus, un tie, kur tas tika uzskatīts par atbilstošu, tika ņemti vērā, izdarot galīgos secinājumus.

(11)

Produkts, par kura importa tendencēm, kā dēļ vajadzīgi aizsardzības pasākumi, Komisija tika informēta, ir rūpnieciski audzēts Atlantijas lasis filejā vai citādi sagatavots, svaigs, atdzesēts vai saldēts.

(12)

Tomēr tiek uzskatīts, ka attiecīgajam produktam jābūt visiem rūpnieciski audzētiem lašiem. Ierobežot attiecīgo produktu ar rūpnieciski audzētu Atlantijas lasi nozīmētu definēt attiecīgo produktu pārāk šauri. Balstoties uz atšķirīgu lašu sugu fizisko raksturojumu (lielums, forma, garša u. tml.), ražošanas procesu un visu veidu rūpnieciski audzētu lašu aizstāšanas iespējām no patērētāja viedokļa, tiek uzskatīts, ka visi rūpnieciski audzēti laši ir viens produkts. Līdzīgi, tā kā rūpnieciski audzētus lašus pārdod dažādi sagatavotus (vesela izķidāta zivs, vesela izķidāta zivs bez galvas, filejas), visi šie dažādie sagatavošanas veidi kalpo vienam mērķim, un tos viegli iespējams aizstāt.

(13)

Dažas iesaistītās personas apgalvoja, ka saldēts lasis ir no svaiga laša atšķirīgs produkts un to nevar uzskatīt par attiecīgo produktu. Viena persona atzīmēja, ka tarifa vajadzībām to klasificē citādi un apgalvoja, ka saldēts lasis ir paredzēts rūpnieciskiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem un kūpināšanas uzņēmumiem un tie dod priekšroku saldētam lasim, bet patērētāji par labāku atzīst svaigu lasi. Cita persona izvirzīja pretenzijas, ka saldēts lasis neder kūpināšanai. Tika apgalvots arī, ka pārstrādes uzņēmumiem infrastruktūra, kas vajadzīga svaigam un saldētam lasim, atšķiras. Tika apgalvots arī, ka svaigam un saldētam lasim ir pilnīgi atsevišķi tirgi, par ko liecina savstarpējas saistības trūkums starp svaiga un saldēta laša cenām un tika minēti konkrēti mazumtirdzniecības, pārstrādes uzņēmumu un patērētāju raksturojumu gadījumi, kuriem vajadzīgs viens sagatavošanas veids, nevis otrs. Viena persona apgalvoja, ka saldētu lasi parasti piedāvā citādā veidā (piem., vesela zivs, fileja u. tml.) nekā svaigu lasi.

(14)

Tomēr šie apgalvojumi tika atzītai par nepamatotiem. Dažādu klasifikāciju esamība tarifa vajadzībām ir vienīgais apsveramais faktors citu faktoru vidū, un pats par sevi tas nav izšķirīgs. Pārstrādes uzņēmumi izmanto gan svaigus, gan saldētus rūpnieciski audzētus lašus. Gan svaigu, gan saldētu lasi parasti pārdod mazumtirdzniecībā un parasti vienās un tajās pašās tirdzniecības vietās (tomēr dažas tirdzniecības vietas pārdot vai nu tikai svaigu, vai tikai saldētu lasi), pat ja ir pierādījumi par nelielu cenas atšķirību. Abi ir pieejami dažādi sagatavoti, un tos tieši patērē patērētāji. Lai gan vieni daži patērētāji var dot priekšroku svaigu/atdzesētu produktu iegādei un citi — saldētu, un tiek uzskatīts, ka dažiem sagatavošanas veidiem ir augstāka kvalitāte nekā citiem, šīs priekšrocības un uzskati nav nozīmīgi. Abi sagatavošanas veidi domāti vienam un tam pašam lietojumam un konkurē vienā un tajā pašā tirgū.

(15)

Viena persona apgalvoja, ka pieprasījums pēc svaiga un saldēta laša savstarpēji nespēj pielāgoties, un, atbalstot šo apsvērumu, atsaucās uz Padomes Regulas (EK) Nr. 930/2003. Tomēr faktiski minētā regula atzina, ka starp šiem abiem produktiem pastāv cenu konkurence.

(16)

Tādējādi bija jānoraida arguments, ka saldēts lasis ir no svaiga laša atšķirīgs produkts.

(17)

Tādēļ uzskata, ka rūpnieciski audzēts (nevis savvaļas) lasis (svaigs, atdzesēts vai saldēts), kas dažādi sagatavots, kā aprakstīts iepriekš, ir viens produkts. Pašlaik tas klasificēts ar KN kodu ex 0302 12 00, ex 0303 11 00, ex 0303 19 00, ex 0303 22 00, ex 0304 10 13 un ex 0304 20 13.

(18)

Tika veikta pārbaude, lai noteiktu, vai Kopienas ražotāju ražotais produkts, t. i., rūpnieciski audzēts lasis (še turpmāk – “līdzīgais produkts”) ir līdzīgs vai tieši konkurētspējīgs ar attiecīgo importēto produktu.

(19)

Lai izdarītu noteikšanu, īpaši tika ņemti vērā turpmāk minētie secinājumi:

(20)

Tādēļ secina, ka importētais produkts un Kopienas produkts ir “līdzīgi vai tieši konkurētspējīgi”.

(21)

Tika veikta pārbaude, pamatojoties uz datiem par laika posmu no 2000. līdz 2003. gadam un pievēršoties importam visnesenākajā laika posmā, par kuru ir pieejami uzticami dati, lai konstatētu, vai attiecīgais produkts tiek importēts Kopienā gan absolūtā izteiksmē, gan saistībā ar Kopienas produkciju tik ļoti pieaugošā daudzumā un/vai ar tādiem noteikumiem, ka rada vai var radīt nopietnu kaitējumu Kopienas ražotājiem. Viena persona apgalvoja, ka imports pieaudzis, tādēļ, ka importa datos iekļauts savvaļas lašu imports. Tomēr izmeklēšana pierādīja, ka, lai gan Eurostat datos netiek šķirti savvaļas un rūpnieciski audzētie laši, pieejamā informācija (ASV un Kanādas eksporta statistika) norāda, ka savvaļas lašu imports uz Kopienu kopš 2001. gada ir faktiski samazinājies. Tādēļ visu lašu importa iekļaušana Eurostat datos neizraisīja importa pieaugumu, par ko liecina šie dati. Viena persona apgalvoja, ka 2000. gads nav bijis piemērots kā atskaites gads veiktajai analīzei, norādot, ka šajā gadā bijušas neparasti augstas lašu cenas. Tomēr analīzē galvenā uzmanība pievērsta svarīgākajiem notikumiem nesenākajā laika posmā, tādēļ atskaites gada nomaiņa uz 1999. vai 2001. gadu nevarētu mainīt šīs analīzes iznākumu.

(22)

Tādējādi turpmāk izklāstītie galīgie secinājumi pamatojas uz datiem par laika posmu no 2000. līdz 2003. gadam.

(23)

Importa apjoms pieaudzis no 372 789 tonnām 2000. gadā līdz 455 948 tonnām 2003. gadā, kopējais pieaugums – 22 %. No 2002. līdz 2003. gadam importa apjoms pieaudzis par 15 %.

(24)

Salīdzinot ar Kopienas produkciju, imports samazinājās no 254 % 2000. gadā līdz 235 % 2001. gadā, tomēr 2003. gadā tas atkal ir pieaudzis līdz 239 %. Lai gan tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 2000. gadu, tiek atzīmēts, ka pēc krituma 2001. gadā imports ir pieaudzis, salīdzinot ar katrā gadā kopš tā laika saražoto produkciju. Turklāt tiek atgādināts, ka 2003. gadā bija absolūts importa pieaugums par 15 % – tā ir daudz augstāka pieauguma likme nekā iepriekšējos gados.

(25)

Ceturkšņu dati par 2002. un 2003. gadu norāda, ka 2003. gadā ceturkšņa importa apjoms bijis lielāks nekā tajā pašā ceturksnī 2002. gadā un visaugstākais kāpums (līdz 20,8 %) bijis 2003. gada otrajā pusē.

(26)

Pamatojoties uz informāciju par importu 2000. līdz 2003. gadā, secina, ka pastāv nesens, krass, straujš un nozīmīgs importa pieaugums, kas produkcijai ir gan absolūts, gan relatīvs.

(27)

Atsaucoties uz Eurostat datiem, jāņem vērā arī nosacījumi, ar kādiem imports veikts. Dati attiecas uz nelielu daudzumu savvaļas lašu, tādēļ tiek ņemts vērā, ka tie nav jūtami ietekmējuši cenas.

(28)

Šai sakarā jāatzīmē, ka no 1997. gada septembra līdz 2003. gada maijam nozīmīgai rūpnieciski audzētu lašu importa produkcijas daļai no Norvēģijas (kas veido apmēram 55 % no Kopienas tirgus) tika noteiktas cenu saistības, kas atbilda toreizējiem antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem. Daži Norvēģijas ražotāji eksportētāji 2002. gadā neizpildīja šīs cenu saistības, tas sāka vājināt šā pasākuma iedarbīgumu un izraisīja cenu kritumu. Antidempinga un antisubsidēšanas pasākumu ierosinātā pārtraukšana attiecībā uz importu no Norvēģijas tika paziņota 2002. gada decembrī, un 2003. gada maijā šie pasākumi tika pārtraukti. Importa cenas 2002. gadā un 2003. gada pirmajā pusē kritās, daļēji tādēļ, ka daži Norvēģijas eksportētāji neizpildīja cenu saistības vai brīvprātīgu atteicās no tām.

(29)

Importa cenas 2000. līdz 2003. gadā pazeminājās apmēram par 28,5 %. Tās nav uzskatāmas par nenormālām tirgus cenu svārstībām kāpuma absolūtā izteiksmē, jo ražotāji eksportētāji neguva pārmērīgu peļņu 2000. gadā un ražošanas izmaksas 2000. līdz 2003. gadā būtiski nepaaugstinājās.

(30)

Pēdējās cenu izmaiņas uzskatamāk paskaidrotas informācijā pa ceturkšņiem. Importa cenas 2002. gadā palika relatīvi stabilas no EUR 2,83 līdz 2,93, tās kritās no EUR 2,87 2003. gada 1. ceturksnī līdz EUR 2,24 2003. gada 3. ceturksnī, līdz tās daļēji tika atgūtas, kad 2003. gada 4. ceturksnī sasniedzot EUR 2,48.

(31)

Eurostat dati par 2004. gada pirmo pusi norāda, ka cenas sākotnēji paaugstinājās, tomēr palika zemākas par vidējo rādītāju 2003. gadā, bet tad sekoja lejupejoša tendence. Pēdējā pieejamā informācija norāda, ka cenām joprojām raksturīga lejupejoša tendence un tās ir ļoti zemas. Kaut arī izteikti daži apgalvojumi, ka cenas pieaugs, tie nav bijuši pamatoti, un pašreizējās ļoti zemās cenas ir apstiprinājuši nozares avoti eksportētājvalstīs.

(32)

Importa tirgus daļa kritās no 73,5 % 2000. gadā līdz 71,9 % 2001. gadā un 2002. gadā palika stabila tādā pašā līmenī (72 %). 2003. gadā importa tirgus daļa palielinājās līdz 73,9 % no 72,0 % 2002. gadā, sasniedzot 1,9 procentu punktu pieaugumu un augstāko līmeni attiecīgajā laika posmā.

(33)

Gandrīz viss attiecīgais produkts ražots Skotijā un Īrijā, tomēr divi ražotāji ir arī Francijā, un vismaz viens ražotājs – Latvijā.

(34)

Kopējā attiecīgā produkta ražošanas apjoms Kopienā 2003. gadā bija 190 903 tonnas, no tām 85 231 tonnas jeb 45 % no kopējā Kopienas produkcijas apjoma nodrošināja ražotāji, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanas provizoriskajā posmā. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 3285/94 5. panta 3. punkta c) apakšpunkta un Regulas (EK) Nr. 519/94 15. panta 1. apakšpunkta nozīmē viņi pārstāv kopējās Kopienas produkcijas lielāko daļu. Tādējādi viņi tiek uzskatīti par Kopienas ražotājiem.

(35)

Norvēģija 2002. gada beigās prognozēja, ka 2003. gadā kopumā iegūs aptuveni 446 000 tonnas lašu. Līdz 2003. gada februārim Kontali Analyse (nozares informācijas sniedzējs) prognozēja 475 000 tonnas. Tas bija par 30 000 tonnām vairāk, nekā Norvēģija ieguva 2002. gadā, un tika cerēts, ka vairums no šī pieauguma tiks novirzīts uz tādiem topošiem tirgiem kā Krievija un Polija un tādiem Tālo Austrumu tirgiem kā Japāna, Honkonga, Taivāna un Ķīna. Pieaugums Tālajos Austrumos kopš 2000. gada bija negatīvs, tomēr Norvēģija cerēja 2003. gadā mainīt šo tendenci, atveroties Ķīnas tirgum.

(36)

Faktiski Norvēģijas produkcija 2003. gadā bija 509 000 tonnas (apmēram par 63 000 tonnām vairāk, nekā bija paredzējusi Norvēģijas valdība), un ieguve bija par 6 % lielāka nekā prognozēja Kontali). Produkcija arī bija par 64 000 tonnām (jeb 14 %) lielāka nekā Norvēģijas produkcija 2002. gadā. Tajā pašā laikā pārdošana Tālajos Austrumos bija tālu no pozitīvām izmaiņām, un samazinājums kļuva vēl lielāks, t. i., -6 %. Piedevām samazinājās arī pieaugums topošajos tirgos – no 47 % līdz 32 % Krievijā un no 50 % līdz 30 % Eiropas valstīs ārpus Kopienas. Patiesi vispārējais kopējais patēriņš pieauga tikai par 6 % salīdzinājumā ar 9 % 2002. gadā un 14 % 2001. gadā. Šīs, kā izrādījās, kļūdainās ieguves prognozes apvienojumā ar pasaules patēriņa izmaiņām, bija neparedzētas.

(37)

Tādējādi Norvēģijai bija nopietna pārprodukcijas problēma, kuru tā šķita apzināmies. Patiesi 2003. gada augustā, cenšoties izņemt lieko produkciju no tirgus, daži Norvēģijas ražotāji apsvēra 30 000 tonnu rūpnieciski audzētu lašu sasaldēšanu. Tomēr vēlāk no šī risinājuma atteicās, un tirgū aizvien bija pārmērīgs piedāvājums.

(38)

Turklāt 2002. gada decembrī Komisija bija paziņojusi priekšlikumu izbeigt antidempinga un antisubsidēšanas pasākumus pret Norvēģiju. Vēlāk 2003. gada maijā tie tika izbeigti. Pasākumi galvenokārt ietvēra minimālās importa cenas (“MIC”), kas ražotājiem eksportētājiem faktiski garantēja minimālo cenu. Kad tika pasludināta pasākumu atcelšana, daudzi Norvēģijas ražotāji eksportētāji vai nu brīvprātīgi atteicās no saistībām, vai arī vienkārši pārtrauca tās ievērot. Norvēģijas lašu ražotājiem kopumā ir lieli parādi Norvēģijas bankās. Cenas samazinājās un MIC netika piemērotas, tādēļ bankas, kuras bija piešķīrušas aizdevumus Norvēģijas ražotājiem, sāka īstenot pasākumus, lai samazinātu risku, un pieprasīja parādu atmaksāšanu. Tas radīja apburto loku, kura dēļ ieguve palielinājās, turpinājās spiediens uz cenām un palielinājās spiediens uz eksportu. Lai arī pret Norvēģiju vērsto pasākumu atcelšanas dēļ bija gaidāmas dažas īslaicīgas un nelielas importa cenu korekcijas, cenu krituma pakāpe (ko saasināja pārprodukcijas problēma) un apburtais loks, kas radās iepriekšminēto banku sistēmas darbību dēļ, nebija paredzēts.

(39)

Norvēģijas kronas vērtība 2003. gadā kritās par 13 % attiecībā pret eiro, par 12 % attiecībā pret Dānijas kronu un par 14 % attiecībā pret Zviedrijas kronu. Lai arī valūtas kursa svārstības tika gaidītas, tās tomēr bija relatīvi plašas un pārsniedza normālo valūtas svārstību amplitūdu. Lai gan arī eiro nostiprinājās salīdzinājumā ar Lielbritānijas sterliņu mārciņu, Lielbritānijas sterliņu mārciņas vērtība kritās tikai par 6 %, padarot Apvienotās Karalistes rūpnieciski audzēto lasi eirozonā dārgāku attiecībā pret Norvēģijas importa produkciju, nekā tas bija gada sākumā. Galvenie Norvēģijas rūpnieciski audzēto lašu importētāji Kopienā ir Dānija, Zviedrija, Vācija un Polija. Tomēr lielu daudzumu šīs importa produkcijas tieši transportē uz tādām eirozonas valstīm kā Francija un Spānija. Turklāt vairāk nekā puse no rūpnieciski audzētajiem lašiem, ko importē uz Dāniju, un gandrīz visi, kurus importē uz Poliju un citām jaunajām dalībvalstīm pēc apstrādes tiek vēlreiz pārdoti eirozonā. Tādējādi Norvēģijas kronas vērtības kritums attiecībā pret eiro ietekmējis ne tikai Norvēģijas tiešo importu eirozonā, bet arī importu uz tādām valstīm kā Dānija un Polija, kuras apstrādā rūpnieciski audzētus lašus, lai tos vēlreiz pārdotu eirozonā. Šo valūtas svārstību sekas bija tādas, ka Norvēģijas ražotājiem Eiropas Kopienas tirgus kopumā kļuva izdevīgāks, savā ziņā izolējot viņus no sekām, kas bija cenu kritumam eiro un kronās, un palīdzot saglabāt eksporta ienākumus vietējā valūtā. Tomēr vienas vienības cena kritās pat Norvēģijas kronās. Tajā pašā laikā šo valūtas svārstību dēļ importētais lasis kļuva lētāks Eiropas Kopienā, tādēļ ieinteresēja importētājus un tādus lietotājus kā pārstrādes rūpniecība. Tādējādi liels daudzums no pārprodukcijas Norvēģijā tika eksportēts uz Eiropas Kopienu.

(40)

Viena persona apgalvoja, ka pārprodukcija ārvalstīs ne vienmēr izraisa importa pieaugumu uz Kopienu. Kaut arī abstrakti šis apgalvojums ir patiess, izmeklēšana liecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pārprodukcija izraisīja importa pieaugumu uz Kopienu.

(41)

Tika apgalvots arī, ka tirdzniecības pasākumu atcelšana un valūtas kursa svārstības ir paredzamas. Tomēr tirdzniecības pasākumu atcelšanas ievērojamās sekas apvienojumā ar samērā lielām un ilgstošām valūtas kursu svārstībām nebija paredzamas.

(42)

Tādēļ tiek secināts, ka neparedzēto notikumu pavērsiena cēlonis, kas radīja importa palielināšanos, bija ievērojama pārprodukcija Norvēģijā (kaut arī tika prognozēta mazāka ieguve), kuru saasināja Norvēģijas ražošanas nozares nesekmīgais mēģinājums sasniegt prognozēto eksporta pieaugumu ārpus Kopienas, negaidīti plašais iespaids, ko radīja pret Norvēģiju vērsto tirdzniecības aizsardzības pasākumu atcelšana un iepriekš aprakstītā Norvēģijas banku sistēmas darbība kopā ar eiro vērtības celšanos, kuras dēļ Kopienas tirgus kļuva par neparasti pievilcīgu mērķi Norvēģijas eksportam.

(43)

Lai varētu noteikt nopietno kaitējumu, kas nodarīts līdzīgā produkta ražotājiem Kopienā, tika izvērtēti visi attiecīgie objektīvie un kvantitatīvi nosakāmie faktori, kas ietekmējuši viņu stāvokli. Vērtējums saistībā ar attiecīgo produktu tika veikts, konkrēti izmantojot vispārējos Kopienas datus par patēriņu, ražošanas jaudu, ražošanu, jaudas izmantojumu, nodarbinātību, produktivitāti, kopējo pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Šie vispārējie dati pamatoti ar statistikas informāciju, ko savākusi Apvienotā Karaliste un Īrija pilnīgos nozares pētījumos. Konkrētiem uzņēmumiem specifisko datu pamatā ir dati, ko par naudas plūsmu, peļņu no ieguldītā kapitāla, krājumiem, cenām, cenu samazinājumu un rentabilitāti laikā no 2000. līdz 2003. gadam snieguši Kopienas ražotāji, kas sadarbojās.

(44)

Iesākumā jāatzīmē, ka rūpnieciskā lašu audzēšana Kopienā, tāpat kā citur, ir garš un salīdzinoši neelastīgs rūpniecisks cikls, kas beidzas ar lašu ieguvi, un, kad laši ir iegūti, tie nekavējoties jāpārdod, jo tos var uzglabāt dažas dienas, ja vien tie nav saldēti. Saldēšana ir dārga, un katrā ziņā Kopienā ir ierobežota saldēšanas jauda. Tādējādi ražošanas līmenis jāplāno vismaz divus gadus uz priekšu un ieplānoto nevar atcelt, izņemot rezerves. Tādēļ pārprodukcija uz ražošanu iedarbojas novēloti, bet tūlītēji un nopietni ietekmē cenas.

(45)

Attiecīgā produkta patēriņš Kopienā tika noteikts, balstoties uz visu Kopienas ražotāju kopējo produkciju un kopējo Eurostat apkopoto attiecīgā produkta importu Kopienā, atskaitot Eiropas Kopienas eksportu.

(46)

No 2000. līdz 2003. gadam patēriņš Kopienā pieauga no 507 705 tonnām līdz 618 038 tonnām jeb par 21,7 %.

(47)

Jāatzīmē, ka lašiem ir relatīvi augsta cenu līmeņa elastība, tādēļ ievērojami lielāko patēriņa pieaugumu 2003. gadā vismaz daļēji var skaidrot ar cenu kritumu vairumtirdzniecības līmenī.

(48)

Rūpnieciski audzēto lašu ražošanu Eiropas Kopienā efektīvi limitē ar valsts atļaujām, kurās noteikts maksimālais pieļaujamais dzīvo zivju daudzums, kas var atrasties ūdenī jebkurā vietā un jebkurā laikā. Norādītie dati par jaudu drīzāk balstās uz kopējo atļauju daudzumu nekā uz zivju turēšanas fizisko jaudu ūdens baseinos, kurus izmanto Kopienas ražotāji. Atļauju pieprasīšanas un izmantošanas izmaksas ir salīdzinoši zemas, tādēļ zemas ir arī pārsniegtās jaudas izmaksas.

(49)

Izmeklēšana rāda, ka, saglabājot stabilitāti 2000. līdz 2003. gadā, teorētiskā ražošanas jauda 2002. līdz 2003. gadā palielinājusies par 2,2 %.

(50)

Jaudas izmantošana (t. i., zivju daudzums ūdenī, salīdzinot ar atļauto daudzumu) palielinājās no 43 % 2000. gadā līdz 48 % 2001. gadā un pēc tam vēl pieauga 2003. gadā, sasniedzot 55 %. Tas atspoguļo faktu, ka ražošana no 2000. līdz 2003. gadam pieauga ātrāk nekā atļautā jauda, kas pieauga tikai par 2,2 %.

(51)

Produkcija (iegūtās zivis) pieauga par 30 % no 146 664 iegūtām tonnām 2000. gadā līdz 190 903 tonnām 2003. gadā, katru gadu palielinoties par 13,7 %.

(52)

Jāatzīmē, ka garo ražošanas cikla dēļ, ražošanu plāno divus gadus uz priekšu un, ja ražošanas cikls ir uzsākts, ražošanas līmeni nevar koriģēt, izņemot rezerves.

(53)

Ar attiecīgo produktu saistītā nodarbinātība kritās par apmēram 6 % no 1 269 cilvēkiem 2000. gadā līdz 1 193 cilvēkiem 2003. gadā, lai gan tai bija nevienmērīga tendence, jo 2002. gadā tā daļēji atguva līdzsvaru.

(54)

Ražīgums analizējamajā laika posmā ir konsekventi pieaudzis no 115 tonnām 2000. gadā līdz 160 tonnām 2003. gadā. Tas parāda pieaugošo automātisko barošanas sistēmu un citu darbaspēku ekonomējošu ierīču izmantošanas pieaugumu un spēcīgo spiedienu, kas licis pazemināt cenas, saskaroties ar pieaugošajiem finansiālajiem zaudējumiem.

(55)

No 2000. līdz 2002. gadam līdzīgā produkta pārdošana, ko veica Kopienas ražotāji, pieauga par 14,3 % jeb no 134 916 līdz 154 171 tonnām. Vienlaikus ar šo pieaugumu patēriņš pieauga par 8,5 %. No 2002. līdz 2003. gadam pārdošana, ko veica Kopienas ražotāji, palielinājās par 5,1 % jeb no 154 171 līdz 162 090 tonnām, kaut arī patēriņš 2002. līdz 2003. gadā pieauga par 10,3 %.

(56)

Kopienas ražotāju tirgus daļa pieauga no 26,5 % 2000. gadā līdz 28,1 % 2001. gadā un saglabāja apmēram šo pašu līmeni 2002. gadā, bet tad 2003. gadā kritās par apmēram 1,9 procentu punktiem (jeb 6,7 %) līdz 26,1 % – tas bija zemākais līmenis analizējamajā laika posmā. Tas atspoguļo faktu, ka imports pieauga ne tikai absolūtajā izteiksmē, bet arī attiecībā pret patēriņu 2003. gadā.

(57)

Naudas plūsmu var pārbaudīt tikai to uzņēmumu līmenī, kas sadarbojās un kas ražoja attiecīgo produktu, nevis saistībā tikai ar pašu attiecīgo produktu. Tādēļ šis rādītājs šķiet mazāk nozīmīgs nekā citi. Tomēr redzams, ka 2001., 2002. un 2003. gadā bijusi ļoti negatīva naudas plūsma.

(58)

Arī peļņu no ieguldītā kapitāla var pārbaudīt tikai to uzņēmumu līmenī, kas sadarbojās un kas ražoja attiecīgo produktu, nevis saistībā tikai ar attiecīgo produktu. Tādēļ arī šis rādītājs tika uzskatīts par mazāk nozīmīgu nekā citi. Tomēr redzams, ka peļņa no ieguldītā kapitāla samazinājusies no 34 % 2000. gadā līdz gandrīz nullei 2001. un 2002. gadā, pirms nokritās līdz – 20 % 2003. gadā.

(59)

Līdzīgā produkta vidējā cena 2000. līdz 2003. gadā kritās par 20,3 %, cenām šajā laika posmā pastāvīgi pazeminoties. Zemāko līmeni (2,79 EUR/kg) cenas sasniedza 2003. gadā.

(60)

Pieejamā informācija norāda, ka 2004. gada pirmajā pusē vidējā vienības cena nedaudz pieauga, nedaudz paaugstinoties arī vidējai importa cenai, bet tad tai bija lejupejoša tendence. Jaunāka informācija rāda, ka cenas atkal krītas un ir ļoti zemas.

(61)

Viena persona apgalvoja, ka (atsaucoties uz gada vidējo valūtas kursu) sterliņu mārciņās cenu kritums bijis mazāk nozīmīgs. Tomēr Komisija tirdzniecības aizsardzībā konsekventi kā valūtas vienību lieto eiro.

(62)

Papildus cenu izmaiņām jāņem vērā arī izmaksu izmaiņas. No 2000. līdz 2003. gadam izmaksas svārstījušās no EUR 3,0 līdz EUR 3,2 par kg.

(63)

Kopienas ražotāju rentabilitāte Kopienas noieta tirgos kritās no 7,3 % 2000. gadā līdz – 3,3 % 2001. gadā. Mazāk izteikts zaudējums bija 2002. gadā (– 2,5 %), bet tad kritums turpinājās līdz – 17,1 % 2003. gadā. 2003. gadā, kad importa preču daudzums sasniedza augstāko līmeni un importa preču vidējā cena kritās līdz zemākajam līmenim (2,54 EUR/kg), arī Kopienas produkta vidējā cena kritās līdz zemākajam līmenim (2,79 EUR/kg). Kopienas ražotāju rentabilitātes kritums no 2000. līdz 2003. gadam notika tajā pašā laikā, kad cena par Kopienas ražotā produkta kilogramu samazinājās no EUR 3,50 līdz EUR 2,79.

(64)

Šajā gadījumā krājumi nozīmē dzīvas zivis ūdenī. Kopienas ražotājiem, tāpat kā visiem citiem, ir nenozīmīgi iegūto zivju krājumi, jo tās jāpārdod nekavējoties. Tādēļ kritums noslēguma krājumu līmenī norāda dzīvo zivju samazināšanos, kas tiek audzētas iegūšanai nākotnē. Tādēļ šajā gadījumā kritums noslēguma krājumu apjomā liecina, ka kaitējums ir palielinājies.

(65)

Krājumi pieauga no 36 332 tonnām 2000. gadā līdz pat 53 178 tonnām 2002. gadā un tad samazinājās līdz 43 024 tonnām 2003. gadā. Tas nozīmē, ka krājumi no 2002. līdz 2003. gadam samazinājušies par 19,1 %.

(66)

Izmeklēšana rāda, ka 2000. līdz 2003. gadā un jo īpaši 2002. līdz 2003. gadā attiecīgā produkta imports Kopienas tirgū arvien palielinājies un sasniedza lielus daudzumus.

(67)

Attiecībā uz Kopienas ražotāju situāciju no 2000. līdz 2003. gadam teorētiskā ražošanas jauda saglabājās vairāk vai mazāk stabila un produkcija pieauga par 14,8 %. Tādējādi jaudas izmantojums šajā laika posmā pieauga no 43 % līdz 50 %. Palielinājās arī dzīvo zivju krājumi ūdenī. Zināmā mērā samazinājās nodarbinātība, jo ražīgums galvenokārt pieauga, tādēļ ka vairāk izmantoja automatizāciju.

(68)

Pārdošanas apjomi 2000. līdz 2002. gadā pieauga par 14,3 % (salīdzinājumā ar 8,5 % patēriņa pieaugumu), un Kopienas ražotāju tirgus daļa palielinājās no 26,5 % līdz 28,0 %.

(69)

Tomēr pat šajā laikposmā cenas 2000. līdz 2002. gadā pazeminājās par 13,7 %, un, kaut arī 2002. gadā bija neliels cenu kāpums (daļēji tādēļ, ka tika vairāk izmantota jauda un panākts lielāks ražīgums), tik un tā peļņa kritās no 7,3 % 2000. gadā līdz – 3,3 % un – 2,5 % zaudējumiem attiecīgi 2001. un 2002. gadā. Peļņa no ieguldītā kapitāla un naudas plūsma šajā laika posmā arī bija negatīva.

(70)

No 2002. līdz 2003. gadam Kopienas ražotāju stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Lai arī ražošanas jauda un ražošana palielinājās, ražošanas jaudas palielinājums bija neliels (2,2 %) salīdzinājumā ar patēriņa palielinājumu minētajā gadā. Ilgā ražošanas cikla dēļ ražošanas apjomu nosaka vismaz divus gadus iepriekš, un ražošanas palielinājums atbilda iepriekš izstrādātiem ražošanas plāniem. Tādēļ nevar uzskatīt, ka ražošanas palielināšanās pati par sevi būtu liecinājusi, ka Kopienas ražotāju stāvoklis 2003. gadā bijis labs. Ražošanas palielināšanās dēļ tika palielināta jauda un uzlabota ražība.

(71)

Visi pārējie rādītāji mainījās negatīvi. Zivju krājumi ūdenī samazinājās par 19,1 %. Kaut arī patēriņš palielinājās par 10,3 %, pārdošanas apjoms Kopienas ražotājiem palielinājās tikai par 5,1 % un viņi zaudēja tirgus daļu, kas samazinājās par 6,7 %. Turklāt šis tirgus daļas zaudējums notika, samazinoties cenām, jo Kopienas ražotāji bija spiesti samazināt cenas, lai pārdotu produkciju. Cenas samazinājās vēl par 7,6 % salīdzinājumā ar 2002. gadu (un bija par 20,3 % zemākas nekā 2000. gadā), bet izmaksas pieauga līdz vidējam līmenim četru gadu periodā. Tas izraisīja krasu rentabilitātes kritumu, un Kopienas ražotāji cieta 17,1 % lielus zaudējumus. Šie zaudējumi atspoguļojās kopējā peļņā no ieguldītā kapitāla kā – 20 %. Kaut gan naudas plūsma šķita uzlabojamies, tas patiesībā liecināja par zivju krājumu samazināšanos ūdenī un nespēju atkārtoti ieguldīt līdzekļus.

(72)

Tika apgalvots, ka lielākiem ražotājiem nav nodarīts kaitējums. Tomēr tiek atgādināts, ka starp Kopienas ražotājiem, kuriem konstatēts nopietns kaitējums, ir vairāki lieli ražotāji.

(73)

Ņemot vērā visus šos faktorus, secinājums ir tāds, ka Kopienas ražotāji ir cietuši no nopietna kaitējuma, ievērojami pasliktinoties to kopējam stāvoklim.

(74)

Lai pārbaudītu, vai pastāv cēloņsakarība starp pieaugošo importu un nopietno kaitējumu, un pārliecinātos, ka kaitējumi, kas radušies citu iemeslu dēļ, nav saistīti ar pieaugošo importu, tika nodalīta to faktoru kaitējošā ietekme, ko uzskatīja par kaitējumu izraisītājiem, un tā tika saistīta ar faktoriem, kas to izraisīja, un pēc kaitējuma sasaistīšanas ar visiem cēloņfaktoriem tika noteikts, vai pieaugošais imports ir “patiess un būtisks” nopietna kaitējuma cēlonis.

(75)

Kā jau parādīts iepriekš, 2000. līdz 2003. gadā un jo īpaši 2002. līdz 2003. gadā attiecīgā produkta imports Kopienas tirgū arvien palielinājies un sasniedza lielus daudzumus.

(76)

Rūpnieciski audzēts lasis būtībā ir plaša patēriņa prece, tādēļ attiecīgais produkts un līdzīgais produkts galvenokārt konkurēja cenas ziņā. Kaut arī viena persona apgalvoja, ka cenas nosaka imports no Čīles, ir vispār pieņemts, ka importētie produkti, jo īpaši produkti no Norvēģijas, dominē tirgū un nosaka cenas. Galu galā pat neliels cenu pazeminājums Kopienas ražotājiem izraisījis cenu krīzi.

(77)

Šajā gadījumā svarīgākais importa pieauguma radītais kaitējums bija lieli finansiāli zaudējumi Kopienas ražotājiem. Dominējot tirgū un cenu ziņā, pieaugošais imports pazemināja cenas visā Kopienā. Ja imports būtu pieaudzis mazākā mērā, arī cenu spiediens būtu bijis mazāks. Ja pieprasījums Kopienas tirgū atbalstītu importa pieaugumu ar augstākām cenām, iespējams, ka Kopienas ražotāji neciestu nopietnus zaudējumus, lai gan šāda pieauguma dēļ Kopienas ražotājiem samazinātos pārdošanas apjoms un tirgus daļa.

(78)

No 2000. līdz 2002. gadam importa preču cena kritās par 19 %, un tām cieši sekoja Kopienas ražotāju cenas. Lai arī Kopienas ražotāju tirgus daļa Kopienā šajā laika posmā pieauga, tas atspoguļoja iepriekšējos gados pieņemtos ražošanas lēmumus, un gan 2001., gan 2002. gadā Kopienas ražotāji produkciju pārdeva ar zaudējumiem.

(79)

No 2002. līdz 2003. gadam imports pieauga par 15 %. Importa tirgus daļa pieauga no 72 % līdz 73,9 %, bet Kopienas ražotāju tirgus daļa samazinājās no 28 % līdz 26,1 %. Tajā pašā laika posmā imports pieauga no 236 % līdz 239 % attiecībā pret Kopienas produkciju. Tādējādi imports izrādījās pieaudzis uz Kopienas ražotāju rēķina gan saistībā ar Kopienas ražošanu, gan patēriņu.

(80)

Tomēr visnozīmīgāk importa pieaugums ietekmēja Kopienas ražotāju cenas un rentabilitāti. Kā jau iepriekš minēts, ir vispār pieņemts, ka importētie produkti (jo īpaši no Norvēģijas) nosaka cenas Kopienas rūpnieciski audzēto lašu tirgū. Tādēļ tika pārbaudīts, vai cenas pazeminājušās, lai noteiktu, vai tiešām importa preču zemajām cenām bija tendence mazināt Kopienas ražotāju praktizētās cenas.

(81)

Lai noteiktu cenu samazinājuma apjomu, salīdzināmos laika posmos, tajā pašā tirdzniecības līmenī un līdzīgiem klientiem tika pārbaudīta informācija par cenām. Pamatojoties uz to vidējo Glāzgovas ražotāja cenu salīdzinājumu, kuras pieprasa Kopienas ražotāji un ražotāji eksportētāji no Kopienas importētājiem (CIF cena pie Eiropas Kopienas robežas, ieskaitot muitas nodokli), vietējās cenas pēdējos trīs gados samazinājās no 3,1 % līdz 7,1 %. Tādējādi samazinājās Kopienas ražoto produktu cenu, jo lielās tirgus daļas dēļ cenas tirgū nosaka importa preces. Īpaši redzams, ka importa pieaugums pat par zemākām cenām līdz 2003. gada 3. ceturksnim spieda Kopienas ražotājus nemitīgi pazemināt cenas, liekot viņiem minētajā gadā ciest zaudējumus.

(82)

Šo analīzi apstiprina tiešs importēto produktu cenu un Kopienas produkta cenu salīdzinājums. Importa cenas laikā 2000. līdz 2003. gadā kritās par 28,5 % jeb no EUR 3,62 līdz EUR 2,59 par kg, ieskaitot nodokļus. Šai pašā laika posmā līdzīgā produkta vidējā cena kritās par 20 % jeb no EUR 3,50 līdz EUR 2,79 par kg, cenām šajā laika posmā pastāvīgi pazeminoties.

(83)

No 2002. līdz 2003. gadam vidējā importa produkta vienības cena kritās no EUR 2,93 līdz EUR 2,59 par kg, ieskaitot nodokli. Imports sasniedza augstāko līmeni, un importētās produkcijas vidējā cena kritās līdz zemākajam līmenim (2,59 EUR/kg, ieskaitot nodokli), tādēļ importa cenas ietekmēja Kopienas ražotāju cenas lejupslīdošā virzienā un Kopienas produkta vidējā cena nokritās līdz zemākajam līmenim (2,79 EUR/kg). Vidējā Kopienas produkta vienības cena (koriģēta, ņemot vērā Glāzgovas ražotāja cenu) kritās no EUR 3,02 līdz EUR 2,79 par kg, radot 8 % cenu kritumu.

(84)

Liekas, Kopienas ražotāju cenu kritums bijis galvenais iemesls, kādēļ nozīmīgi samazinājusies viņu rentabilitāte. 2000. gadā, kad viņu izmaksas par kilogramu bija EUR 3,1 un pārdošanas cena (koriģēta, ņemot vērā Glāzgovas ražotāja cenas) bija EUR 3,50, Kopienas ražotāji guva 7,3 % peļņu. Lai arī 2001. un 2002. gadā palielinājās jaudas izmantošana, ražošana, ražīgums, dzīvo zivju krājumi, pārdošana un tirgus daļa, viņi cieta finansiālus zaudējumus, samazinājās kopējā peļņa no ieguldītā kapitāla un kopējā naudas plūsma kļuva negatīva, jo pārdošanas cenas (koriģētas ņemot vērā Glāzgovas ražotāja cenas) attiecīgi kritās attiecīgi līdz EUR 3,23 un EUR 3,02, savukārt izmaksas vispirms nedaudz paaugstinājās, bet tad 2001. gadā kritās līdz EUR 3,2 un 2001. gadā — līdz EUR 3,0. Samazinājās arī nodarbinātība.

(85)

Zemo importa cenu spiediena ietekmē 2003. gadā cenas (koriģētas ņemot vērā Glāzgovas ražotāja cenas) kritās līdz EUR 2,79, izmaksām paliekot 2000. gada līmenī, t. i., EUR 3,1, tādēļ Kopienas ražotāji cieta 17,1 % zaudējumus. Tas atspoguļojās negatīvā kopējā peļņā no ieguldītā kapitāla un naudas plūsmā. Tajā pašā laikā, palielinoties importētās produkcijas apjomam un tirgus daļai, pārdošanas apjoms palielinājās tikai par 5,1 % salīdzinājumā ar patēriņa pieaugumu par 10,3 % un tirgus daļa samazinājās par 1,9 procentu punktiem. Kaut gan jauda, jaudas izmantošana un ražošana, kā arī produktivitāte pieauga un nodarbinātība palika stabila, zemo cenu importa pieaugums jaudas izmantošanu, ražošanu un nodarbinātību ietekmē novēloti. Dzīvo zivju krājumu samazināšanās 2003. gadā norāda, ka importa pieauguma dēļ gaidāma produkcijas samazināšanās.

(86)

Minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka pastāv saistība starp importa pieaugumu un Kopienas ražotāju ciestajiem nopietnajiem zaudējumiem un ka Kopienas ražotājiem kaitē zemo cenu imports, īpaši lejupejošais spiediens uz cenām Kopienas tirgū, no kā izriet Kopienas ražotāju lielie finansiālie zaudējumi.

(87)

Viena persona apgalvoja, ka 2003. gadā Apvienotajā Karalistē noticis nepamatots patēriņa kritums un tas izraisījis kaitējumu Kopienas ražotājiem. Tomēr Apvienotās Karalistes tirgus nevar būt izolēts no kopējā Kopienas tirgus, un Eiropas Kopienas patēriņš 2000. līdz 2003. gadā palielinājās par 21,7 %, 2002. līdz 2003. gadā – par 12,2 %. Tādēļ Kopienas ražotāju būtisko zaudējumu galvenais cēlonis drīzāk ir zemās cenas nekā apgalvotais patēriņa samazinājums.

(88)

Tika pārbaudīta arī eksporta apjoma izmaiņu izraisītā ietekme. Attiecīgajā laikā eksports palielinājās, un 2002. līdz 2003. gadā patiešām dubultojās, jo, ņemot vērā katastrofālo stāvokli Kopienas tirgū, Kopienas ražotāji centās palielināt eksportu. Tādēļ tiek secināts, ka eksporta apjoma izmaiņas nebija iemesls nopietnajam kaitējumam, no kā cieta Kopienas ražotāji. Katrā ziņā dati, kas attiecas uz rentabilitāti, balstās tikai uz datiem par pārdošanas apjomu Kopienā.

(89)

Tika arī pārbaudīts, vai kaitējošā ietekme varētu rasties, Kopienas ražotājiem pārsniedzot jaudu. Teorētiskā jauda izmeklēšanas periodā no 2000. līdz 2003. gadam palielinājās par 2,2 %, t. i., ievērojami mazāk nekā ražošana un patēriņš. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, teorētiskā jauda nozīmē kopējo dzīvo zivju daudzumu, par ko izdotas valsts atļaujas. Cenas par atļauju izņemšanu un izmantošanu ir zemas. Patiešām galvenie izmaksu virzītāji ir izdevumi par lašu mazuļiem, barību un darbu. Tādēļ tiek secināts, ka teorētiskās jaudas palielināšanās nekaitē Kopienas ražotājiem.

(90)

Daži eksportētāji apgalvoja, ka lašu cenu krituma cēlonis Kopienas tirgū bijusi Kopienas preču pārprodukcija. Tomēr imports 2003. gadā palielinājās par 15 %, bet Kopienas ražotāju veiktā pārdošana Kopienā palielinājās tikai par 5,1 %. Turklāt šajā tirgū produkta cenas nosaka imports, nevis Kopienas ražotāji. Patiesi, pārbaudot visu iesaistīto personu rīcību cenu jomā 2002. un 2003. gadā, skaidri redzams, ka importa produkti visnotaļ tika pārdoti par zemākām cenām nekā Kopienā ražotie un Kopienas ražotāju cenas samazinājās, sekojot importēto produktu cenām. Konkurences ietekme Kopienas ražotāju vidū līdzsvarojas – vienam radušies zaudējumi kompensējas ar otra peļņu, pieņemot, ka pārējie noteikumi ir vienādi. Tādēļ tiek secināts, ka konkurence Kopienas ražotāju vidū nav bijis novērotā nopietnā kaitējuma cēlonis.

(91)

Viena persona apgalvoja, ka zivju mirstība, kas Īrijā bija augstāka nekā parasti, un slimības uzliesmojumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2002. un 2003. gadā varēja paaugstināt produkcijas izmaksas un likt dažiem ražotājiem pārtraukt normālu ražošanas ciklu. Tomēr tas attiecināms tikai uz nedaudzām zivju audzētavām. Turklāt nākamā tabula rāda, ka Kopienas ražotāju produkcijas izmaksas 2002. gadā kritās un 2003. gadā bija tuvu četru gadu vidējam līmenim. Tādēļ tiek secināts, ka zivju mirstība, kas bija augstāka nekā parasti, nebija cēlonis būtiskai kaitējošai iedarbībai.

(92)

Tika apgalvots, ka Norvēģijas ražošanas nozarē ir zemākas ražošanas izmaksas nekā Kopienas ražotājiem, tādēļ tas un Kopienas ražotāju nespēja samazināt ražošanas izmaksas ir cēlonis pieaugošajam importam un nopietnajam kaitējumam. Pieejamā informācija liecina, ka, lai arī Norvēģija bauda priekšrocības saistībā ar dažām izmaksām, Kopienas ražotāji savukārt bauda priekšrocības saistībā ar citām izmaksām. Kopumā tiek uzsvērts, ka Kopienas ražotāji gan pašreizējā tirgū cieš nozīmīgus zaudējumus, bet tāpat notiek arī ar Norvēģijas ražotājiem. Iepriekš 8.2.12. punktā norādīts, ka Kopienas ražotāju zaudējumi 2003. gadā bija – 17,1 %. Norvēģijas valdības dati norāda, ka 2003. gadā 148 pārbaudītās lašu un varavīksnes foreļu audzētavas zaudējumi bija –12,1 %. Piedevām Norvēģijas ražotājiem ir smaga parādu nasta, kas veido nozīmīgu daļu no kopējām izmaksām. Viņu kopējais parāds (izņemot īpašuma akcijas un uzkrājumus) bija 6,3 miljardi Norvēģijas kronu salīdzinājumā ar 5,6 miljardu Norvēģijas kronu lielo kopējo apgrozījumu (9) (aptuveni vienāds ar attiecīgi 750 milj. EUR un 670 milj. EUR). Šādā situācijā dažos gadījumos Norvēģijas bankas sekmīgi pārņēma Norvēģijas ražotājus. Tādēļ secinājums ir tāds: kaut arī iespējamas nelielas atšķirības, neviena atšķirība starp Kopienas ražotāju vidējām ražošanas izmaksām un ražotāju eksportētāju vidējām ražošanas izmaksām nav būtisks cēlonis nopietnajam kaitējumam.

(93)

Viena persona apgalvoja, ka Skotijas attālajos apvidos ir mazāk attīstīta infrastruktūra, tādēļ tas paaugstina izmaksas un varētu izraisīt kaitējumu Kopienas ražotājiem. Šajā ziņā tiek uzsvērts, ka zivju audzētavas Norvēģijā, kas ir Kopienas tirgus līderis, bieži darbojas attālās vietās ar salīdzinoši sliktu transporta infrastruktūru.

(94)

Transporta izmaksas nav liela daļa no rūpnieciski audzētu lašu kopējām ražošanas izmaksām un mainās atkarībā no preču izcelsmes un piegādes galamērķa. Kopumā nevar uzskatīt, ka transporta izmaksas uz Kopienas tirgu no Norvēģijas, Apvienotās Karalistes un Īrijas būtiski atšķirtos. Turklāt ražotājiem eksportētājiem (kuri pēc definīcijas atrodas ārpus Eiropas Kopienas) kopumā, pārdodot preces Kopienas tirgū, šķiet, ka transporta izmaksām vajadzētu būt augstākām. Tādēļ netiek uzskatīts, ka augstākas transporta izmaksas Skotijā sekmētu kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(95)

Turklāt nekāda ziņā netika sniegti pierādījumi, ka transporta izdevumi Skotijā pēdējos gados būtu pieauguši, un tādēļ augstākas transporta izmaksas nevar izskaidrot neseno Kopienas ražotāju finansiālo zaudējumu pieaugumu.

(96)

Tika apgalvots, ka stingrāki vides un sanitārie tiesību akti Kopienā, importa ierobežojumi trešās valstīs, zinātniskie pārskati par lašiem un preses sekmētas negatīvas sabiedriskās attiecības ir veicinājušas kaitējumu Kopienas ražotājiem. Tomēr netika sniegti pierādījumi šo argumentu pamatošanai, ne arī izstrādāti argumenti. Šajos apstākļos šos faktorus nevar uzskatīt par svarīgiem Kopienas ražotājiem nodarītā nopietnā kaitējuma cēloņfaktoriem. Nekādi citi iespējami saistīti cēloņsakarību faktori izmeklēšanas beigu posmā netika identificēti.

(97)

Importa pieaugumam bija tikai ierobežota negatīva ietekme uz Kopienas ražotāju pārdoto produkcijas daudzumu, lai gan viņu pārdotais apjoms un tirgus daļa 2003. gadā nedaudz kritās. Tomēr vissvarīgāk šķiet, ka nozīmīgajam importa pieaugumam bija postoša ietekme uz Kopienas ražotāju rentabilitāti, ņemot vērā, ka vienlaikus kritās cenas. Imports (apmēram 70–75 % no tirgus) nosaka cenas tirgū, tādēļ lejupejošā importa cenu spirāle izraisījusi ievērojamu nospiedošu ietekmi uz Kopienas ražotāju cenām. Tādējādi Kopienas ražotāji cieta ievērojamus zaudējumus. Netika identificēti nekādi citi faktori, kas būtu sekmējuši kaitējumu, izņemot zemo cenu importa pieaugumu.

(98)

Tādēļ, nosakot, ka citi zināmie faktori nav izraisījuši būtisku kaitējumu, secina, ka starp pieaugošo zemo cenu importu un Kopienas ražotājiem radīto nopietno kaitējumu pastāv patiesa un būtiska saistība.

(99)

Izmeklēšanas secinājumu analīze apstiprina, ka ir nopietns kaitējums un nepieciešami galīgie aizsargpasākumi, lai kompensētu Kopienas ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu un novērstu turpmāku kaitējumu Kopienas ražotājiem.

(100)

Rūpnieciski audzētu lašu ražošana Kopienā nevar apmierināt pieprasījumu, tādēļ jānodrošina, lai veiktie pasākumi neliegtu ražotājiem eksportētājiem piekļuvi Kopienas tirgum. Galvenais Kopienas ražotājiem nodarītā kaitējuma iemesls ir lielais importa apjoms, kas izraisa cenu pieauguma apturēšanu, gan cenu samazināšanos, jāveic tādi pasākumi, kas kompensētu nopietno kaitējumu un veicinātu pielāgošanos. Lai sasniegtu šos mērķus, pasākumiem jāpanāk cenu pagaidu stabilizācija, kas nevajadzīgi neierobežo piedāvājumu un paredz laiku, kurā Kopienas ražotāji var pielāgoties turpmākiem palielinātas konkurences apstākļiem lētu importēto produktu dēļ.

(101)

Provizoriskie aizsargpasākumi bija vienīgi tarifa kvotu veidā. Pat tad, kad bija spēkā provizoriskie pasākumi, rūpnieciski ražotos lašus joprojām importēja Kopienā par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju ražošanas izmaksām. Tādēļ jāveic pasākumi, kuri nodrošinās cenu palielināšanos līdz līmenim, kurā Kopienas ražotājiem tiek nodrošināta vismaz pilnīga izmaksu atgūšana. Tam jāveicina pielāgošana, nodrošinot, ka pašreizējo pasākumu laikā Kopienas ražotāji neturpina ciest zaudējumus, kas neļautu tiem piesaistīt finansējumu, lai veiktu pielāgošanai un pārstrukturēšanai nepieciešamos pasākumus. Lai panāktu cenu pieaugumu, tika apsvērts, vai ieviest tarifa kvotas ar ļoti nelieliem aizsardzības beztarifa apjomiem. Tomēr, kaut arī pamatoti varēja gaidīt, ka tas ietekmēs cenas, šādu pieeju uzskatīja par nepiemērotu, jo nedrīkst nepamatoti ierobežot rūpnieciski audzētu lašu augošo tirgu. Tādēļ cenas elements jānosaka visam rūpnieciski audzētu lašu importam uz Kopienu. Tika konstatēts, ka Kopienas ražotāju vidējās ražošanas izmaksas 2003. gadā bija EUR 3,10 par kilogramu. Tomēr Kopienas produkcija parasti rada uzcenojumu importētajai produkcijai aptuveni līdz 10 % apmērā. Tādēļ tiek secināts, ka importa cena jānosaka EUR 2 850 apmērā par tonnu svaigu lašu. Tam jāpanāk, lai Kopienas ražotāji arī tad, kad cenas elements ir zems, varētu kopumā produkciju pārdot gandrīz rentabli. Tika apgalvots, ka minimālās cenas saistības iepriekšējos gadījumos netika ievērotas. Kaut arī tas tā varētu būt, šie pasākumi neparedz saistības, bet tāda importa cenas līmeņa noteikšanu, kuru nesasniedzot, maksājams nodoklis, un kuru pārkāpšana ir muitas pārkāpums. Turklāt dažas personas deva priekšroku īpašam vai procentuālam nodoklim, nevis minimālās importa cenas noteikšanai. Tomēr šāda nodokļa ieviešana izņemtu naudu no tirgus, un tādēļ tiek uzskatīts, ka minimālās cenas noteikšana importam ir labāks risinājums vidējā laikā. Tomēr, lai veicinātu pielāgošanos, tiek uzskatīts par noderīgu, ka pakāpeniskās ieviešanas laikā, kā aprakstīts turpmāk, jāpiemēro specifiskais nodoklis.

(102)

Tika apgalvots, ka, ņemot vērā to, ka saldētam lasim ir zemāka cena nekā svaigam lasim, jo pastāv neliela ražošanas izmaksu struktūras atšķirība, piemērojot to pašu importa cenas līmeni, saldētu lasi faktiski izslēgtu no Kopienas tirgus. Pamatojoties uz to, tiek apgalvots, ka jānosaka zemāks importa cenas līmenis saldētam lasim, lai ņemtu vērā šos atšķirīgos izmaksu elementus, un ka visiem saldēta laša cenas elementiem jābūt zemākiem nekā svaigam lasim. Izrādās, ka tirgū pastāv aptuveni 4 % cenas starpība, tāpēc tiek uzskatīts, ka jānosaka zemāks importa cenas līmenis saldētam lasim, tādējādi atspoguļojot šo atšķirību. Tādēļ rūpnieciski audzēta, saldēta laša importa cenas līmenim jābūt EUR 2 736.

(103)

Viena persona apgalvoja, ka, pastāvot diviem cenas līmeņiem, tiktu apgrūtinātas iestādes un palielinātos krāpšanas iespējamība ievešanas punktā, bet šie apgalvojumi nav praktiski pamatoti, ņemot vērā, ka par muitas pārkāpumu piemērojams sods. No otras puses, tika apgalvots, ka atšķirīgs cenu režīms jāpiemēro rūpnieciski audzētiem lašiem atkarībā no to paredzētā galīgā lietojuma (vai nu pārstrādei, vai iespējamai mazumtirdzniecībai). Tas būtu daudz grūtāk kontrolējams, un tādēļ praktisku iemeslu dēļ tika konstatēts, ka šajos apstākļos tas nav iespējams.

(104)

Pašreizējo zemo tirgus cenu dēļ un lai novērstu tirgus traucējumus īpaši pārstrādes rūpniecībai, pakāpeniski laika gaitā jāievieš cenas elements. Tas ļaus tirgum pakāpeniski pielāgoties nosakāmajai importa cenai. Šai ziņā tika apgalvots, ka nepieciešams ilgs laiks, lai pārstrādes uzņēmumi varētu pielāgoties cenas pieaugumam, un ka jānosaka īss laiks, ņemot vērā Kopienas ražotāju smago stāvokli. Tiek uzskatīts, ka pakāpeniskās ieviešanas periodam jāsākas galīgo aizsargpasākumu spēkā stāšanās dienā un jābeidzas 2005. gada 15. aprīlī, un šajā periodā jāpiemēro minimālā importa cena EUR 2 700 par tonnu svaigu lašu un EUR 2 592 par tonnu saldētu lašu.

(105)

Tiek uzskatīts, ka cenas elementam galīgajā posmā jābūt mainīga nodokļa veidā. Ja importēšana notiek par CIF cenu pie Eiropas Kopienas robežas, kas vienāda ar noteikto importa cenu vai lielāka par to, nodoklis nebūtu jāmaksā. Ja importēšana notiek par zemāku cenu, būtu jāmaksā starpība starp faktisko cenu un noteikto importa cenu. Šis minimālās cenas elements piemērojams vienmēr gan tarifa kvotas ietvaros, kā izklāstīts turpmāk, gan sasniedzot tarifa kvotas slieksni.

(106)

Lai nodrošinātu, ka importētāji ievēro cenas elementu, tiek uzskatīts, ka noteiktā termiņā importētājiem jāsniedz pietiekami pierādījumi valsts muitas iestādēm par faktisko importa cenu par tonnu, ko maksā par rūpnieciski audzētiem, importētiem lašiem. Lai nodrošinātu, ka visi importētāji ievēro nosacījumu sniegt pietiekamus pierādījumus un izdara to termiņā, pēc rūpnieciski audzētu lašu importēšanas importētājiem jāiemaksā pietiekams nodrošinājums valsts muitas iestādēm. Ņemot vērā gan pakāpeniskas ieviešanas, gan galīgo ierosinātā cenas elementa līmeni, attiecībā uz svaigiem un saldētiem, rūpnieciski audzētiem lašiem par piemērotu uzskata nodrošinājumu EUR 290 par tonnu (VZE) importētu rūpnieciski audzētu lašu (1. grupai EUR 320 par tonnu, 2. grupai EUR 450 par tonnu). Tika apgalvots, ka šāds nodrošinājums ir pārāk liels un apgrūtinošs importētājiem. Tomēr tiek uzskatīts, ka mazāks nodrošinājums nesasniegtu mērķi, ņemot vērā atšķirību starp pašreizējām tirgus cenām un nosakāmo importa cenas līmeni. Ņemot vērā, kāda informācija jāsniedz un administratīvas ērtības apsvērumus, tiek uzskatīts, ka termiņam, kurā jāiesniedz pietiekami pierādījumi, jābūt 1 gadam no attiecīgās muitas deklarācijas pieņemšanas datuma. Nodrošinājums jāatbrīvo brīdī, kad importētājs sniedz pietiekamus pierādījumus, ja vien tas izdarīts noteiktajā termiņā. Ja importētājs nesniedz pietiekamus pierādījumus termiņā, nodrošinājums galīgi jāiekasē kā ievedmuitas nodoklis.

(107)

Lai nodrošinātu, ka, pārsniedzot tradicionālo importa līmeni, Kopienas ražotāji var darboties ar pieņemamu rentabilitātes līmeni, saglabājot atvērtu Kopienas tirgu un nodrošinot pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu, tiek arī uzskatīts par noderīgu noteikt tarifa kvotas, kas atspoguļo tradicionālus importa līmeņus. Pārsniedzot šīs kvotas, par importu jāmaksā papildu nodoklis. Tradicionālos rūpnieciski ražoto lašu importa līmeņus, kas fiksēti, ievērojot noteikto cenas elementu, tad var saglabāt bez papildu nodokļa samaksas, un, ja samaksāts papildu nodoklis, var importēt neierobežotus daudzumus.

(108)

Lai pasargātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas un nodrošinātu, ka Kopienas tirgus paliek atvērts arī mazsvarīgākiem dalībniekiem, tarifa kvota jāsadala starp tām valstīm/reģioniem, kurām ir būtiska interese attiecīgā produkta piegādē, un viena daļa jārezervē citām valstīm. Apspriežoties ar Norvēģiju, Čīli un Farēru salām, kurām ir būtiska interese un kuras pārstāv nozīmīgu importa daļu, tiek uzskatīts par lietderīgu katrai no šīm valstīm piešķirt īpašu tarifa kvotu. Principā tarifa kvota jāsadala, pamatojoties uz procentuālo attiecību no kopējā produkta daudzuma, kādu šī valsts piegādājusi trīs gados no 2001. līdz 2003. gadam. Tomēr tiek atzīmēts, ka 2003. gada otrajā pusē tehnisku, ar robežkontroli saistītu iemeslu dēļ imports no Čīles ievērojami samazinājās (zem 3 % no importa uz Kopienu), kas ir aptuveni puse no tās parastās importa daļas uz Kopienu. Šī iemesla dēļ imports no Čīles 2003. gadā nav reprezentatīvs, un īpašā valsts kvota Čīlei tā vietā jābalsta uz vidējo importu 2001., 2002. gadā un koriģētu rādītāju par 2003. gadu (pamatojoties uz 2002. gadu, plus vidējās importa pieauguma likmes 2003. gadā, izņemot Čīli), lai netraucētu tradicionālas tirdzniecības plūsmas. Lai novērstu nevajadzīgu administratīvo slogu, tarifa kvotām jādarbojas, ievērojot rindas kārtības principu.

(109)

Redzams, ka normālos apstākļos rūpnieciski audzēta laša patēriņš Kopienā gadā pieaug apmēram no 4 % līdz 5 %, ņemot vērā jaunajās dalībvalstīs novērotos pieauguma tempus. Tomēr dati par 2004. gada pirmo pusi norāda, ka pieaugums Kopienas lašu tirgū faktiski palielinās un, kaut arī tirgus jaunajās dalībvalstīs ir neliels salīdzinājumā ar 15 dalībvalstu ES, ir pierādījumi, ka gada pieauguma likmes jaunajās dalībvalstīs (kas bija aptuveni 30 %) paplašināšanās dēļ ir palielinājušās un tagad ir ievērojami lielākas (aptuveni 50 %). Ņemot vērā šo pieaugumu, tarifa kvotām (pamatotām uz vidējo importu 2001. līdz 2003. gadā) jāpieaug par 10 %. Lašu tirgus ir sezonāls – gada otrajā pusē importa un realizācijas apjoms ir lielāks nekā pirmajā, tādēļ tarifa kvotas jāpielāgo sezonai. Kvotas aprēķinātas pēc veselas zivs ekvivalenta (VZE), un pārrēķina koeficients importētajām filejām un nefilejām attiecīgi ir 1:0,65 un 1:0,9. Ja, piemērojot pasākumus, kļūst skaidrs, ka pārrēķina koeficients nefilejām (1:0,9) vairs nav atbilstīgs, ņemot vērā importēto rūpnieciski audzēto lašu noformējumu (pašlaik galvenokārt izķidāti un ar galvu), pasākumus var pārskatīt.

(110)

Papildu nodoklis jānosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu atbilstošus atvieglojumus Kopienas ražotājiem, tomēr tajā pašā laikā arī neradītu nevajadzīgu apgrūtinošu nastu importētājiem un lietotājiem. Procentuālais nodoklis tiek uzskatīts par nederīgu, jo tas varētu sekmēt to importēto produktu cenu pazeminājumu, kam nepiemēro nodokli, un faktiski varētu pieaugt, ja pieaugtu cenas. Tādēļ jānosaka nemainīgs nodokļa apmērs.

(111)

Iepriekš raksturotais minimālās cenas elements būs piemērojams vienmēr, lai Kopienas ražotāji varētu pārdot produkciju gandrīz rentabli. Iepriekš arī minēts, ka minimālās cenas elements tiek noteikts zem Kopienas ražotāju ražošanas izmaksām, bet tā kā iepriekš tie ir varējuši pārdot produkciju ar aptuveni 10 % uzcenojumu, paredzams, ka tie joprojām varēs to darīt un tādējādi atgūt ražošanas izmaksas. Ja tiktu pārsniegti tradicionālie tirdzniecības līmeņi un tādējādi būtu jāmaksā papildu nodoklis, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi, piemērojot Kopienas iestādēs tradicionālo “lētākas pārdošanas” pieeju, balstīt šo papildu nodokli uz starpību starp Kopienas ražotāju kaitējumu neradošo mērķa cenu un minimālās cenas elementu. Šī starpība, kas atspoguļo pakāpi, līdz kurai importētā produkta cena ir zemāka par cenu, kuru Kopienas ražotāji varētu sasniegt kaitējumu neradošā situācijā, pēc korekcijas attiecībā uz cenu starpībām starp importēto produktu un Kopienas produktu, tādējādi uzskatāma par pamatotu bāzi nodokļa apmēra noteikšanai. Šo starpību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto Kopienas produkta kaitējumu neradošo cenu par tonnu, kas noteikta Kopienas produkta ražošanas izmaksām pieskaitot 14 % peļņu no apgrozījuma. Tas atbilst peļņas līmenim, kas noteikts kā nepieciešams iepriekšējos tirdzniecības aizsardzības gadījumos attiecībā uz lasi un atbilst meteoroloģiskajiem, bioloģiskajiem un noplūdes riskiem, ar ko saskaras šī nozare. Šī kaitējumu neradošā cena tika salīdzināta ar minimālās cenas elementu. Šo divu cenu starpība atbilst sākotnējam maksājamajam nodoklim EUR 330 par tonnu (VZE), kas, pamatojoties uz iepriekš norādītajiem pārrēķina koeficientiem, ir līdzvērtīgs EUR 366 par tonnu produkcijas, kas nav filejas, un EUR 508 par tonnu fileju.

(112)

Jāparedz, ka, mainoties apstākļiem, Komisija pārskata pasākumus. Lai pienācīgi ņemtu vērā izmaiņas tirgū pēc pašreizējo aizsargpasākumu ieviešanas, ja tādi ir, tiek apsvērts uzsākt tirgus un cenu attīstības uzraudzību. Ja savāktie dati vai cita informācija norāda, ka attiecīgā gadījumā galīgā importa cena EUR 2 850 vai EUR 2 736 apmērā nav piemērota, tiktu uzsākta drīza pārbaude, lai mainītu šo galīgās importa cenas līmeni, pirms tas stājas spēkā. Regulāras tikšanās ar ieinteresētajām personām notiktu ik pēc sešiem mēnešiem vai pēc ieinteresēto personu pieprasījuma, pamatojoties uz attiecīgiem pamatotiem pierādījumiem.

(113)

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un Kopienas starptautiskajām saistībām galīgie aizsargpasākumi nav attiecināmi uz nevienu produktu, kura izcelsme ir jaunattīstības valstī, ja tās importētā produkcijas daļa Kopienā nepārsniedz 3 %. Šajā ziņā Regulā (EK) Nr. 1447/2004 īpaši tika ņemts vērā Čīles kā jaunattīstības valsts īpašais stāvoklis, lai uz importu no Čīles neattiektos provizoriskie pasākumi, jo 2003. gada otrajā pusē Čīles izcelsmes imports nepārsniedza 3 %. Saskaņā ar minēto regulu tika paziņots, ka šis imports tiks vērīgi uzraudzīts, lai konstatētu, vai novērotā lejupejošā tendence būs ilgstoša. Tomēr pēc papildu izmeklēšanas redzams, ka imports no Čīles tagad atkal ir aptuveni 6 % no importa Kopienā un ka importa samazināšanās 2003. gada otrajā pusē, izrādās, ir bijusi tikai īslaicīga. Tādēļ un ņemot vērā faktu, ka kopējais Čīles izcelsmes imports 2003. gadā pārsniedza minēto 3 % līmeni, galīgie aizsargpasākumi jāpiemēro arī importam no Čīles. Jaunattīstības valstis, uz kurām galīgie pasākumi neattiecas, norādītas 2. pielikumā.

(114)

Galīgajiem pasākumiem nav jāilgst vairāk kā četrus gadus, ieskaitot provizorisko pasākumu periodu. Pasākumiem jāstājas spēkā 2005. gada 6. februārī un jāpaliek spēkā līdz 2008. gada 13. augustam.

(115)

Lai veicinātu pielāgošanu, pasākumi pēc ieviešanas regulāri jāliberalizē, tādējādi nodrošinot, ka Kopienas ražotājiem ir spēcīgs stimuls pakāpeniski veikt nepieciešamo pārstrukturēšanu un pielāgošanu. Tiek uzskatīts, ka liberalizācijai jāsākas vienu gadu pēc provizorisko pasākumu ieviešanas, un pēc tam tā jāveic katru gadu.

(116)

Liberalizācija jāplāno tā, lai varētu importēt aizvien vairāk rūpnieciski audzētu lašu, ievērojot cenas elementu un nemaksājot papildu nodokli, tādējādi palielinot konkurenci, kurā pasākumu piemērošanas laikā iesaistīti Kopienas ražotāji. Līdzīgi, lai importam, kas pārsniedz tarifa kvotas līmeni, pakāpeniski piemērotu mazāku nodokli, pakāpeniski jāsamazina papildu nodokļa likme. Liberalizācijā jāņem vērā arī tirgus pieauguma prognoze. Tādēļ liberalizācijai jāizpaužas kā tarifa kvotas palielinājumam, kas notiek vienlaikus ar papildu nodokļa līmeņa samazinājumu, kas maksājams, pārsniedzot tarifa kvotas līmeni. Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka tarifa kvota jāpalielina par 10 % un papildu nodoklis jāsamazina par 5 %, bet minētā iemesla dēļ to var pārskatīt.

(117)

Galīgo aizsargpasākumu mērķis ir dot Kopienas ražotājiem ierobežotu laika periodu pārstrukturēšanai, lai efektīvāk konkurētu ar importu. Šajā ziņā tiek izdarīta atsauce uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 3285/94 20. panta 2. punktu, kas aizliedz pagarināt pasākumu piemērošanu, ja nav pierādījumu, ka Kopienas ražotāji pielāgojas.

(118)

Ņemot vēra lielos zaudējumus, kuru dēļ daži tirgus dalībnieki pamet nozari, kā arī bankrotus un maksātnespēju, kura izraisījusi citu uzņēmumu slēgšanu, Kopienas ražotāji jau uzsākuši pārstrukturēšanas procesu. Pēdējos gados veikti būtiski produktivitātes un efektivitātes uzlabojumi. Tomēr, ja nozarei jāattīstās, lai palielinātu konkurētspēju gan tagad, gan nākotnē, tai nepieciešams laiks, kurā īstenot organizētu pārstrukturēšanas plānu.

(119)

Galvenie pārstrukturēšanas stratēģijas elementi, kuru izstrādājušas attiecīgās valsts iestādes sadarbībā ar nozari, ietver 1) ražotņu optimizācijas plānu īstenošanu ar nolūku pārvietot vai apvienot zivsaimniecības, lai nākamajos divos līdz trīs gados palielinātu saimniecības, tādējādi palielinot efektivitāti un samazinot izmaksas; 2) dažādošanu ar citām sugām, uzsākot mencu un āšu audzēšanu, apgādājot ražotnes ar balto zivju sugām un palielinot mīkstmiešu audzēšanu (tomēr to pašreizējā finansiālā stāvokļa dēļ šīs izmaiņas stipri kavē līdzekļu trūkums); 3) mūsdienīgāku vides ekoloģiskās kapacitātes līdzekļu attīstīšana, kas ļautu labāk novērtēt lielāko zivsaimniecību biomasas maksimālo līmeni, kas pieļaujams, saglabājot veselīgu jūras ekosistēmu, tādējādi veicinot virzību uz lielākām atsevišķām saimniecībām un lielākiem apjomradītiem ietaupījumiem; 4) sinhronizēta zivsaimniecību darbības pārtraukšana hidroloģiski saistītos apgabalos kopā ar koordinētu jūras utu ārstēšanu, tādējādi labāk aizsargājot rūpnieciski audzētas zivis no jūras utu invāzijas un slimības un palielinot zivju mazuļu izdzīvošanas iespējas, tādējādi samazinot izmaksas; 5) koordinācijas izveidošana starp ražotāju organizācijām Īrijā, Apvienotajā Karalistē un Norvēģijā, lai izvairītos no turpmākajām smagas pārprodukcijas problēmām.

(120)

Nelielas sekmes jau ir gūtas, īstenojot šīs stratēģijas daļas, jo īpaši īstenojot sinhronizētu darbības pārtraukšanu un koordinētu jūras utu ārstēšanu, un ievērojamas turpmākas pārmaiņas tiek plānots šo pasākumu piemērošanas laikā. Gadījumā, ja šo pasākumu piemērošanas laikā šāda pielāgošana neizdodas, Komisija var uzskatīt šo neizdošanos par apstākļu maiņu šīs regulas 1. panta 6. punkta nozīmē, kuras dēļ pasākumu turpmākā nepieciešamība jāpārskata.

(121)

Papildus neparedzētajiem notikumiem, importa pieaugumam, nopietnam kaitējumam, cēloņsakarībai un kritiskiem apstākļiem, ir pārbaudīts, vai pastāv kādi nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka galīgo pasākumu ieviešana nav Kopienas interesēs. Tālab, pamatojoties uz pierādījumiem, kas bija pieejami pēc sazināšanās ar Kopienas ražotājiem, citiem rūpnieciski audzētu lašu ražotājiem Kopienā, importētājiem un pārstrādes uzņēmumiem tika analizēta galīgo pasākumu ietekme uz visām lietas izskatīšanā iesaistītajām personām un iespējamās šādu pasākumu veikšanas vai neveikšanas sekas.

(122)

Kopienas ražotāju kopējais gada apgrozījums ir vairāk kā 500 miljoni EUR, un papildus viņu radītajai ap 1 450 vietu lielajai tiešajai nodarbinātībai tie pārstrādē un citās nozarēs netieši atbalsta vēl 8 000 darba vietu. Viņi ir lielākas, strauji augošas nozares daļa, kam 1995. līdz 2001. gadā divkāršojusies produkcija. Attiecīgā produkta ražošanā viņi ir palielinājuši efektivitāti, tam ir pieaugošs tirgus gan Kopienā, gan pasaulē. Viņi ir dzīvotspējīgi un konkurētspējīgi normālos tirgus apstākļos, un viņu produktivitāte pieaug.

(123)

Kopienas ražotāju stāvoklis ir nepārprotami apdraudēts, ja vien netiek izlīdzināts pašreizējais zemo cenu importa līmenis. To pierāda nemitīgie ziņojumi par draudošajiem bankrotiem. Ierosinātos pasākumus piemēros visam attiecīgo produktu importam, izņemot importu no jaunattīstības valstīm, kuru eksports uz Eiropas Kopienu nepārsniedz 3 % no Kopienas importa. Tādēļ tos piemēros vairāk nekā 95 % no šī importa. Lai gan tika apgalvots, ka pasākumu cenas elements var būt grūti izpildāms, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar cenas saistībām attiecībā uz rūpnieciski audzētiem lašiem, tiek atgādināts, ka cenas elements nav balstīts uz saistībām, bet uz mainīgu nodokli, kas jāiekasē valsts muitas iestādēm. Tādēļ var gaidīt, ka pasākumi būs efektīvi un ļaus Kopienas ražotājiem paaugstināt cenas līdz pietiekamam līmenim.

(124)

Teritorijas, kurās notiek lašu rūpnieciska audzēšana, pamatā ir attālas – galvenokārt tās atrodas Rietumskotijas un Ziemeļskotijas piekrastes joslā un Īrijas rietumu krastā. Tur ir ierobežotas nodarbinātības iespējas, un lašu rūpnieciskās audzēšanas radītā ekonomiskā aktivitāte lielā mērā sekmē vietējo ekonomiku. Papildus šim ieguldījumam daudzi mazie vietējie uzņēmumi, kas piegādā preces un pakalpojumus Kopienas ražotājiem un viņu darbiniekiem, var vairs nebūt dzīvotspējīgi. Tādēļ pakārtoto nozaru interesēs ir pieņemt galīgus pasākumus.

(125)

Lai gan viena persona apgalvoja pretējo, Kopienas ražotāju galveno piegādātāju (tādu kā zivju mazuļu audzētāji un barības ražotāji) interesēs nepārprotami ir saglabāt pastāvīgu un paredzamu pieprasījumu pēc viņu produktiem par cenu, kas ļautu tiem gūt pietiekamu peļņu.

(126)

Lai novērtētu, kāda ietekme uz importētājiem būs pasākumu pieņemšanai vai nepieņemšanai, pārstrādes uzņēmumiem un lietotājiem, atsevišķiem attiecīgā produkta importētājiem, pārstrādes uzņēmumiem un lietotājiem Kopienas tirgū tika nosūtītas anketas. Importētāji/pārstrādes uzņēmumi/lietotāji parasti ir vieni un tie paši, un daudzi no viņiem faktiski ir saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ārpus Kopienas, jo īpaši Norvēģijā. No 6 importētājiem/pārstrādes uzņēmumiem/lietotājiem un no pārstrādes uzņēmumu asociācijas tika saņemtas atbildes. Turklāt vairākas pārstrādes uzņēmumu asociācijas Komisijai iesniedza informāciju par novērojumiem, un notika sazināšanās ar atsevišķiem pārstrādes uzņēmumiem un to asociācijām.

(127)

Daži apgalvoja, ka pasākumi nav jāpieņem, jo rūpnieciski audzēto lašu cenām divus vai trīs mēnešus bijis tikai īslaicīgs kritums, kas sekojis pēc antidempinga pasākumu izbeigšanas pret Norvēģiju 2003. gada maijā, un no tā laika cenas atkal kļuvušas normālas. Pārstrādes uzņēmumi uzsvēra, ka cenu kāpums paaugstinātu viņu pamatizmaksas, pazeminātu ienākumus no pārdošanas un rentabilitāti un varētu izraisīt darba vietu zaudēšanu un pat pārvietošanu, uzsverot, ka nodarbinātība zivju pārstrādes nozarē ir daudz lielāka nekā zivju audzēšanas nozare un dažos gadījumos nodrošina nodarbinātību apvidos, kuros nodarbinātība ir maza.

(128)

Tomēr ir skaidrs, ka 2004. gada pirmajā pusē cenas nav atguvušas iepriekšējo līmeni. Importa cenas no 2003. gada 4. ceturkšņa līdz 2004. gada 1. ceturkšņa sākumam pieauga, bet tad 2004. gada 1. ceturkšņa otrajā pusē un 2004. gada 2. ceturksnī nepārtraukti samazinājās, un Kopienas ražotāju cenām bija tādas pašas tendences. Kopienas ražotāju cenas palika ievērojami zemākas nekā kaitējumu neradošā cena. Turklāt jaunākā informācija norāda, ka cenas joprojām krītas.

(129)

Galvenās izmaksas, kuras jāsedz pārstrādes uzņēmumiem, ir izejmateriālu un nodarbināto personu izmaksas, tādēļ tik tiešām izejvielu cenu paaugstinājums palielinās arī pārstrādes uzņēmumu izmaksas. Tomēr saskaņā ar pārstrādes uzņēmumu sniegto informāciju viņu izejvielu izmaksas, kas 2000. līdz 2002. gadā bija kritušās par 18 %, 2002. līdz 2003. gadā kritās vēl par 10 %. Tātad 2003. gadā tās bija par 26 % mazākas nekā 2000. gadā. Tajā pašā laikā viņu sniegtā informācija norāda, ka viņu pārdošanas cenas 2002. un 2003. gadā ir saglabājušās nemainīgas. Visiem pārstrādes uzņēmumiem, kas sniedza informāciju par lašu pārstrādes darbības rentabilitāti, ir rentabla lašu pārstrādes darbība, un tiek uzskatīts, ka neliels izmaksu palielinājums neizraisīs darba vietu zaudējumus vai pārvietošanu. Ir skaidrs, ka pašreizējās rūpnieciski audzētu lašu cenas vidējā vai ilgā laika posmā nav pastāvīgas. Tādēļ pārstrādes rūpniecība katrā ziņā saskarsies ar izejvielu izmaksu pieaugumu vidējā līdz ilgā laikā.

(130)

Attiecībā uz nodarbinātību Kopienā zivju pārstrādes nozarē nodarbināti aptuveni 100 000 strādnieku, lai gan tikai neliela daļa no viņiem ir iesaistīta rūpnieciski audzētu lašu pārstrādē. Netika atrasti pierādījumi, ka iespējamie pasākumi varētu samazināt nodarbinātību Kopienā.

(131)

Pārstrādes uzņēmumi uzsvēra arī vajadzību pēc tā, lai tirgotājiem galvenajos Eiropas tirgos un patērētājiem arī turpmāk būtu pieejams labas kvalitātes produkts par zemām cenām. Viņi izteica īpašas bažas par spekulatīvas iepirkšanas iespējamību tūlīt pēc tarifa kvotas ieviešanas un apgalvoja, ka gadījumā, ja tarifa kvota būs izlietota, viņiem vajadzēs apstādināt ražošanu. Visbeidzot viņi paziņoja, ka gadījumā, ja tiks pieņemti pasākumi, viņiem būs jārīkojas tā, lai saglabātu pietiekamu piegādi un palīdzētu radīt cenu stabilitāti tirgū, kas labāk palīdzētu paredzēt izmaksas. Šajā ziņā, kamēr daži atbalstīja atklātu opozīciju pret visu veidu pasākumiem, citi norādīja, ka gadījumā, ja pasākumi tiks uzspiesti, viņi dos priekšroku tarifa kvotu sistēmai, noteikti izsakot atbalstu licencēšanas sistēmai.

(132)

Jāatzīmē, ka pasākumi ir saistīti ar cenu elementu, kas atspoguļo izmaksu atgūšanu Kopienas ražotājiem, un tarifa kvotām, kuras balstās uz vidējo importu Kopienā (ieskaitot jaunās dalībvalstis) 2001. līdz 2003. gadā plus 10 %, citādi tiek piemērots papildu nodoklis. Tādēļ pārstrādes nozarei Kopienā joprojām vajadzīgas pietiekamas izejvielu piegādes. Lai gan dažas personas apgalvoja, ka pasākumi veidotu smagu administratīvu slogu Kopienas pārstrādes uzņēmumiem, šis apgalvojums nebija pamatots, un tiek uzskatīts, ka pasākumi veido minimālu administratīvu slogu, kas savienojams ar efektīvu piemērošanu.

(133)

Tādēļ netiek uzskatīts, ka iespējamie traucējumi pārstrādes uzņēmumiem/lietotājiem un importētājiem ir svarīgāki par ieguvumiem, kas, gaidāms, radīsies Kopienas ražotājiem no galīgajiem pasākumiem, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamo minimumu, lai kompensētu nopietno nodarīto kaitējumu un novērstu turpmāku nopietnu Kopienas ražotāju stāvokļa pasliktināšanos.

(134)

Attiecīgais produkts ir patēriņa produkts, tādēļ Komisija informēja dažādas patērētāju organizācijas par izmeklēšanas uzsākšanu. Tika saņemta atbilde no vienas personas, ka laša augstvērtīgums ir plaši atzīts un ka cenas mākslīga palielināšana apgrūtinātu laba uztura izvēli patērētājiem un kaitētu rūpnieciski audzētu lašu importētāju, pārstrādes uzņēmumu un mazumtirgotāju ekonomiskajai dzīvotspējai. Otrs apgalvoja, ka pasākumu dēļ viņi var izbeigt saldētu, rūpnieciski audzētu lašu importu un pārdošanu. Tika arī paustas bažas, ka cenu paaugstinājuma dēļ rūpnieciski audzētie laši kļūtu mazāk pieejami un tādējādi tiktu ierobežota tirgus izaugsme tajās dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par vidējo.

(135)

Tomēr, kā atzīmēts iepriekš, tiek uzskatīts, ka pašreizējā tirgus cena ir tik zema, ka vidējā līdz ilgā laikā nebūs noturīga, un tirgus dalībniekiem joprojām būs pieejami neierobežoti importa daudzumi atbilstoši cenas elementam un iepriekšminētajam tarifa kvotas līmenim, papildu nodoklim. Turklāt, ņemot vērā, cik liela ir starpība starp veselu zivju no saimniecībām un apstrādātu lašu produktu mazumtirdzniecības cenu, tiek uzskatīts, ka pasākumiem nevarētu būt liela ietekme uz mazumtirdzniecības cenām, un ietekme uz patērētājiem tādēļ tiek uzskatīta par minimālu. Tomēr Komisija rūpīgi uzraudzīs pasākumu ietekmi uz pieejamību un tirgus izaugsmi tajās dalībvalstīs, kuru IKP ir zemāks par vidējo,

a)

uzrāda izcelsmes sertifikātu, kuru izsniegušas kompetentās iestādes valstī, kura atbilst Regulas (EEK) Nr. 2454/93 47. pantā noteiktajiem nosacījumiem, un

b)

produkts 6. panta nozīmē transportēts tieši no šīs valsts uz Kopienu.

a)

produktus, kuri transportēti, nešķērsojot nevienas trešās valsts teritoriju;

b)

produktus, kuri transportēti, šķērsojot vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kas nav izcelsmes valsts, ar pārkraušanu vai īslaicīgu uzglabāšanu noliktavās šajās valstīs vai bez tām, ja vien šāda šķērsošana ir attaisnojama ģeogrāfisku iemeslu dēļ vai ekskluzīvi transporta prasību dēļ un ja šie produkti:

a)

vienots transporta dokuments, kas izsniegts izcelsmes valstī un attiecas uz tranzīta valsts vai valstu šķērsošanu;

b)

tranzīta valsts vai valstu muitas iestāžu izsniegts sertifikāts, kurā iekļauts:

—

atstāj izcelsmes valsti pirms dienas, kad sāk piemērot šo regulu, un

—

tiek nosūtīti no iekraušanas vietas izcelsmes valstī uz izkraušanas vietu Kopienā, pievienojot derīgu transporta dokumentu, kas izsniegts pirms dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

—

jūras pārvadājumu gadījumā – kravas zīme, kas apliecina, ka iekraušana notikusi pirms minētās dienas,

—

dzelzceļa pārvadājumu gadījumā – kravas pavadzīme, ja dzelzceļa iestādes izcelsmes valstī to pieņēmušas pirms minētās dienas,

—

autopārvadājumu gadījumā – CMR līgums par preču pārvadāšanu vai cits transporta dokuments, kas izsniegts izcelsmes valstī pirms minētās dienas,

—

gaisa pārvadājumu gadījumā – gaisa kravas pavadzīme, kas norāda, ka aviolīnija pieņēmusi šos produktus pirms minētās dienas.