30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/26

(1)

Kopiena ir kompetenta pieņemt pasākumus zvejas resursu saglabāšanai un pārvaldīšanai, kā arī noslēgt vienošanās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

(2)

Kopiena ir līgumslēdzēja puse Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kas visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem uzliek par pienākumu sadarboties dzīvo jūras resursu saglabāšanā un apsaimniekošanā.

(3)

Kopiena ir parakstījusi nolīgumu, ar ko īsteno noteikumus Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu.

(4)

1998. gada februārī Tunzivju un delfīnu saglabāšanai Klusā okeāna austrumdaļā veltītā 35. Starpvaldību sanāksme pieņēma Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu (turpmāk “Nolīgums”). Nolīgums tika parakstīts Vašingtonā 1998. gada 21. maijā un stājās spēkā 1999. gada 15. februārī.

(5)

Šobrīd Nolīgumam ir 15 līgumslēdzējas puses, proti, Bolīvija, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Peru, Spānija, Savienotās Valstis, Vanuatu un Venecuēla.

(6)

Nolīguma mērķi ir pakāpeniski līdz līmenim, kas tuvojas nullei, samazināt delfīnu gadījuma rakstura mirstību, ko izraisa ar riņķvadiem īstenota tunzivju zveja Klusā okeāna austrumu daļā, nosakot gada limitus, un nodrošināt tunzivju krājumu ilgtspējīgu attīstību nolīguma darbības zonā.

(7)

Kopiena atzīst Nolīguma svarīgumu, aizsargājot noturīgu zveju kā līdzekli sugu, īpaši delfīnu ekoloģiskai saglabāšanai.

(8)

Kopienas zvejnieki izmanto tunzivju krājumus Nolīguma darbības zonā, un Kopienas interesēs ir efektīvi līdzdarboties nolīguma īstenošanā.

(9)

Kopiena parakstīja nolīgumu (2) un nolēma to piemērot pagaidu kārtā (3) līdz būs pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai tā oficiāli pievienotos Amerikas Tropisko tunzivju komisijai (IATTC).

(10)

Saskaņā ar Nolīguma XIV pantu IATTC ir būtiska loma nolīguma īstenošanas koordinēšanā, un daudzi īstenošanas pasākumi tiks pieņemti saskaņā ar IATTC.

(11)

Vienlaikus Spānijas Karalistei atļāva uz laiku pievienoties Konvencijai, ar kuru izveido IATTC (4).

(12)

Spānijas Karaliste pievienojās IATTC 2003. gada jūnijā.

(13)

Oficiālā Kopienas pievienošanās IATTC notiks tad, kad stāsies spēkā Konvencija par atbalsta sniegšanu IATTC, kas nodibināta ar 1949. gadā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kostariku noslēgto konvenciju (Antigvas Konvencija), kuru parakstījusi Kopiena (5).

(14)

Pirms Antigvas Konvencijas stāšanās spēkā Kopienas aktīvu līdzdalību IATTC darbā un attiecīgi visās darbībās un pasākumos, ko veic saskaņā ar Nolīgumu, nodrošina Spānijas dalība IATTC Kopienas vārdā.

(15)

Tādējādi Kopiena tagad ir tiesīga apstiprināt Nolīgumu un pilnā mērā uzņemties atbildību un pienākumus saskaņā ar Nolīgumu un Konvenciju, ar kuru izveido IATTC,

a)

40oZ platuma paralēle no Ziemeļamerikas krasta līdz punktam, kur tā krustojas ar 150oR garuma meridiānu;

b)

150oR garuma meridiāns līdz punktam, kur tas krustojas ar 40oD platuma paralēli;

c)

40oD platuma paralēle līdz punktam, kur tā krustojas ar Dienvidamerikas krastu.

1.

Puses īsteno Novērošanas programmu uz klāja saskaņā ar šo pielikumu. Kā šīs programmas sastāvdaļu katra Puse var īstenot arī pati savu valsts novērošanas programmu saskaņā ar šo pielikumu.

2.

Katra Puse pieprasa, ka uz tās kuģiem, kuru kravnesība pārsniedz 363 metriskās tonnas (400 īsās tonnas) un kuri veic darbību nolīguma darbības zonā, ir novērotājs katru reizi, kad tie dodas zvejā nolīguma darbības zonā. Vismaz 50 % novērotāju uz katras Puses kuģiem ir IATTC novērotāji; pārējie novērotāji var būt no Puses valsts īstenotās novērošanas programmas, pamatojoties uz šajā pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, kā arī visiem citiem kritērijiem, kas noteikti Pušu sanāksmē.

3.

Visiem novērotājiem,

4.

Novērotāju pienākumi, cita starpā, ir šādi:

5.

Novērotāji:

6.

Pušu un kuģu kapteiņu pienākumi attiecībā uz novērotājiem, cita starpā, ir šādi:

7.

Puses,

8.

Savlaicīgi pēc katra zvejas brauciena, kurā piedalās IATTC novērotājs, visām piemērojamām konfidencialitātes prasībām atbilstīgā veidā direktoram jāsniedz kopijas no visiem pamatdatiem, kopsavilkumiem un ziņojumiem, kuri attiecas uz šo braucienu, tai Pusei, kuras jurisdikcijā kuģis ir zvejojis.

9.

Neatkarīgi no citiem šā pielikuma nosacījumiem, ja direktors konstatē, ka nav iespējams norīkot novērotāju no Novērošanas programmas uz klāja, kuģis, kas atrodas Puses jurisdikcijā un kas zvejo nolīguma darbības zonā, bet nemedī delfīnus, var izmantot apmācītu novērotāju no kādas citas starptautiskas programmas, ja šādu programmu apstiprina Puses, lai savāktu attiecīgu informāciju Novērošanas programmai uz klāja un lai direktoram apliecinātu, ka šāds kuģis nemedī delfīnus.

10.

Nevienu novērotāju nenorīko uz kuģa, ja kuģim nav piešķirts BDL, ja vien kuģa kapteinis nav iekļauts kvalificētu zvejas kuģu kapteiņu sarakstā, kas sastādīts saskaņā ar VII pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu.

11.

Novērotājus no Novērošanas programmas uz klāja pēc direktora ieskatiem var norīkot uz kuģiem, kuri nepieder Pusēm, ar noteikumu, ka kuģis atbilst un kuģa kapteinis ievēro šā pielikuma prasības un visas citas piemērojamās šā nolīguma prasības. Direktoram savlaicīgi jāinformē Puses par jebkuru šādu norīkošanu.

12.

Iemaksas

13.

Novērotāju sniegtie dati

1.

Sanāksmē, ko sasauc saskaņā ar šā nolīguma VIII pantu, Puses nosaka mirstības maksimālo apjomu uz delfīnu krājumu gadā katram delfīnu krājumam, ko Pušu sanāksme nosaka, pamatojoties uz visprecīzākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, robežās no 0,2 % līdz 0,1 % no minimālā paredzamā krājuma (Nmin), kuru aprēķinājis ASV Nacionālais jūras zvejniecības dienests, vai pēc līdzvērtīga aprēķina standarta, kādu var izstrādāt vai ieteikt Zinātniskā padomdevēja padome, bet kopējā delfīnu mirstība gadā nekādā ziņā nepārsniedz piecus tūkstošus saskaņā ar šo nolīgumu. 2001. gadā un pēc tam mirstības maksimālais apjoms uz delfīnu krājumu ir 0,1 % no minimālā paredzamā krājuma (Nmin).

2.

Puses 1998. gadā vai pēc iespējas drīz veic zinātnisko analīzi un novērtējumu attiecībā uz 2001. gada mērķa izpildi, kā arī vajadzības gadījumā apsver ieteikumus. Līdz 2001. gadam, ja kādā delfīnu krājumā mirstība gadā pārsniedz 0,2 % no Nmin, attiecīgajā gadā pārtrauc visas zvejas darbības attiecībā uz minēto krājumu un jebkuru jauktu baru, kurā ir delfīni no minētā krājuma. No 2001. gada, ja delfīnu krājumā mirstība gadā pārsniedz 0,1 % no Nmin, attiecīgajā gadā pārtrauc visas zvejas darbības attiecībā uz minēto krājumu un jebkuru jauktu baru, kurā ir delfīni no minētā krājuma. Ja vai nu austrumu garenpurna delfīnu krājumā, vai arī ziemeļaustrumu plankumaino delfīnu krājumā mirstība gadā pārsniedz 0,1 % no Nmin, Puses veic zinātnisko analīzi un novērtējumu, un apsver turpmākos ieteikumus.

3.

Šā nolīguma vajadzībām Puses izmanto absolūtā krājuma kārtējo aprēķinu Klusā okeāna austrumdaļas delfīnu krājumiem, ko Veids un Džerodete 1992. gadā ir uzrādījuši Starptautiskajai vaļu medību komisijai, pamatojoties uz ASV Nacionālā jūras zvejniecības dienesta zinātniskās izpētes kuģu datiem laikposmam no 1986. līdz 1990. gadam, līdz Puses vienojas par atjauninātu skaitļu kopu. Šādus atjauninātus skaitļus varētu iegūt, analizējot turpmākos pētījumu reisos iegūtos datus un krājumu rādītājus, un citus no Pusēm, IATTC un citām zinātniskajām organizācijām iegūtus attiecīgus zinātniskos datus.

4.

Puses izveido sistēmu, pamatojoties uz reālā laika novērošanas ziņojumiem, lai nodrošinātu mirstības maksimālā apjoma uz delfīnu krājumu gadā efektīvu īstenošanu un ievērošanu.

5.

Sešu mēnešu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses izveido sistēmu, saskaņā ar kuru katram krājumam nosaka mirstības maksimālo apjomu uz delfīnu krājumu gadā nākamajam gadam un turpmākajiem gadiem. Šajā sistēmā paredz šā pielikuma 1. punktā minēto mirstības limitu sadalījumu to Pušu kuģiem, kuri var pretendēt uz delfīnu mirstības limitiem saskaņā ar IV pielikumu. Izveidojot šo sistēmu, Puses ņem vērā precīzākos pieejamos zinātniskos datus par attiecīgo krājumu izplatību un lielumu, kā arī par citiem mainīgajiem, kurus Puses nosaka kādā no turpmākajām sanāksmēm.

1.

2.

Starptautiskā pārbaudes komisija līdz katra gada 1. novembrim vai vēlāk, ja ar to panākta vienošanās, Pušu sanāksmē uzrāda kvalificētu pretendentu kuģu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt BDL par nākamo gadu. Attiecībā uz BDL otrajam ceturksnim, Starptautiskā pārbaudes komisija līdz katra gada 1. maijam vai vēlāk, ja ar to panākta vienošanās, Pušu sanāksmē uzrāda kvalificētu pretendentu kuģu sarakstu, kuri ir tiesīgi saņemt BDL par tā paša gada otro ceturksni.

3.

Šajā nolīgumā kuģi uzskata par kvalificētu:

4.

Kuģi neuzskata par kvalificētu saskaņā ar 2. punktu, ja pieprasījuma veikšanas dienā saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu kuģis veic darbību tās Puses jurisdikcijā, kuras piemērojamie normatīvie akti aizliedz tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem zvejot tunzivis kopā ar delfīniem, kā arī BDL nepiešķir nevienai Pusei, lai nodrošinātu zvejas atļaujas nolīguma darbības zonā kuģiem, kuri peld ar citas tādas valsts karogu, kuras piemērojamie normatīvie akti aizliedz kuģiem tās jurisdikcijā zvejot tunzivis kopā ar delfīniem.

5.

Lai aprēķinātu atsevišķu kuģu vidējo BDL (VBDL), izmanto 98 % vai kādu citu nerezervētu daļu, ko Puses var noteikt no vispārējā bojāgājušo delfīnu limita attiecībā uz zvejniecību (pieci tūkstoši vai cita zemāka robeža, ko var noteikt Puses), un sadala to starp Pusēm nākamajam gadam, kā izklāstīts šīs iedaļas 5. punktā.

6.

VBDL aprēķina, zvejniecībai paredzēto vispārējā BDL nerezervēto daļu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, dalot ar to kvalificēto kuģu kopskaitu, kuri pieprasa BDL visam gadam. BDL sadalījumu starp Pusēm nosaka, reizinot VBDL ar to kvalificēto kuģu skaitu, kas pieprasa BDL visam gadam un kas veic darbību katras Puses jurisdikcijā.

7.

Atlikušos divus procentus vai citu daļu, ko Puses var noteikt no zvejniecībai paredzētā vispārējā BDL, saglabā kā atsevišķu rezerves BDL sadalījumu (RBS), ko pārvalda pēc direktora ieskatiem. Jebkura Puse var pieprasīt, lai direktors piešķir BDL no tāda RBS tiem kuģiem, kuri zvejo tās jurisdikcijā un kuri parasti nezvejo tunzivis nolīguma darbības zonā, bet kuri laiku pa laikam ierobežotā veidā piedalās zvejā nolīguma darbības zonā ar noteikumu, ka šādi kuģi, to kapteiņi un apkalpes locekļi atbilst šā nolīguma VIII pielikumā izklāstītajām ekspluatācijas un apmācības prasībām un ka tiek ievērotas šīs iedaļas 2. un 3. punktā izklāstītās prasības. Jebkuru nejaušu delfīnu mirstību, ko izraisa kuģi, kuri veic darbību nolīguma darbības zonā kādas Puses jurisdikcijā, kura nav pieprasījusi BDL tās flotei, arī atrēķina no minētā RBS.

8.

Kuģim nepiešķir BDL, ja vien pēdējā gada laikā, par kuru tam bija piešķirts BDL, kas bija pirms tā gada, par kuru tas pieprasa piešķirt BDL, nav sasniegti vismaz 5 procenti no kuģa kopējā zvejas darbību apjoma kopā ar delfīniem, kā arī vidējā dzelteno tunzivju nozveja tā zvejas darbībās kopā ar delfīniem nesasniedz vismaz trīs metriskās tonnas vienas šādas zvejas darbības laikā. Pretējā gadījumā kuģim nevar piešķirt BDL nākamajam gadam, ja vien kuģis nav izpildījis šīs prasības nepārvaramas varas dēļ, par ko vienošanās panākta saskaņā ar šā nolīguma IV pielikumu. Šo nosacījumu nepiemēro kuģim, kas pieprasa tam piešķirt BDL pirmo reizi.

9.

BDL nepiešķir kuģim, attiecībā uz kuru Puses ir noteikušas, ka tas ir saistīts ar daudziem pārkāpumiem (kā to apstiprina piespiedu pasākumi, kurus Puse piemērojusi kuģim, kuras jurisdikcijā tas veic savu darbību), kas mazina Starptautiskās delfīnu saglabāšanas programmas efektivitāti.

10.

Atsevisķās Puses ar kvalificētiem kuģiem, kuri zvejo tunzivis kopā ar delfīniem, atbildīgi izmanto BDL, ar noteikumu, ka nevienam kuģim piešķirtais kopējais gada BDL nepārsniedz BDL, ko Starptautiskā pārbaudes komisija noteikusi 1997. gadam un kas ir noteikts 1997. gada 19. un 20. februārī notikušās Starptautiskās pārbaudes komisijas 14. sanāksmes protokolā saskaņā ar La Jolla nolīgumu. Neviena Puse tās kvalificētajiem kuģiem kopā nepiešķir lielāku BDL apjomu, nekā šādai Pusei ir iedalīts saskaņā ar šā pielikuma I un III iedaļu. Nekāda sākotnējā BDL sadalījuma rezultātā neviens kuģis nedrīkst saņemt BDL, kas pārsniedz VBDL, ja vien tā veikums delfīnu mirstības samazināšanā, ko Starptautiskā pārbaudes komisija novērtē, pamatojoties uz datiem par iepriekšējiem diviem gadiem, nav labāks kā visas starptautiskās flotes vidējais rādītājs. Nekāda sākotnējā BDL sadalījuma rezultātā neviens kuģis nedrīkst saņemt BDL, kas pārsniedz VBDL, ja iepriekšējā gadā tam ir bijuši šā pielikuma III iedaļas 4. punktā norādītie tiesībpārkāpumi, ievērojot saskaņā ar minēto punktu noteiktos nosacījumus.

11.

Ja kādas Puses flotes izraisīta kopējā delfīnu mirstība sasniedz vai pārsniedz kopējo BDL, kas tai iedalīts saskaņā ar šo pielikumu, visi kuģi, kas veic darbību minētās Puses jurisdikcijā, pārtrauc tunzivju zveju kopā ar delfīniem.

12.

Katra Puse ne vēlāk kā līdz katra gada 1. februārim paziņo direktoram par BDL sākotnējo sadalījumu tās flotei. Neviens kuģis nedrīkst sākt tunzivju zveju kopā ar delfīniem, līdz direktors nav saņēmis šādu paziņojumu.

1.

Katrs kuģis, kuram piešķirts BDL visam gadam un kurš nemedī delfīnus līdz minētā gada 1. aprīlim vai kuram ir piešķirts BDL otrajam pusgadam un kurš nemedī delfīnus līdz minētā gada 1. oktobrim, vai kuram no RDS ir piešķirts BDL vienam zvejas braucienam un kurš nemedī delfīnus minētā brauciena laikā, ja vien tas nav noticis nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu rezultātā, ko apstiprina Starptautiskā pārbaudes komisija, zaudē savu BDL un nedrīkst medīt delfīnus atlikušo laiku līdz minētā gada beigām. Neskarot VII pielikuma 9. punkta noteikumu attiecībā uz Starptautiskās pārbaudes komisijas lēmumu pieņemšanu, Puses pieprasījumu piešķirt tai atbrīvojumu jebkuram tās kuģim nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu dēļ uzskata par Starptautiskās pārbaudes komisijas apstiprinātu, ja vien lielākā daļa Starptautiskās pārbaudes komisijas vadības locekļu neatbalsta kādas citas Puses pienācīgi pamatotu iebildumu attiecībā uz jebkāda šāda atbrīvojuma piešķiršanu. Visi pieprasījumi piešķirt atbrīvojumu jānosūta sekretariātam līdz 1. aprīlim un jebkādi formāla rakstura iebildumi jānosūta sekretariātam līdz 20. aprīlim. Visiem tādiem kuģiem, kuri zaudē to BDL divas reizes pēc kārtas, nav tiesības saņemt BDL nākamajam gadam.

2.

Sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Starptautiskā pārbaudes komisija sadarbībā ar IATTC zinātnisko personālu izstrādā un iesaka izmantot sistēmu, saskaņā ar kuru novērtē BDL izlietojumu, lai atturētu no nepamatotām prasībām piešķirt BDL. Šādu ieteicamu sistēmu dara zināmu apsvēršanai Pušu sanāksmē.

1.

Pēc katra gada 1. aprīļa visus BDL, kurus direktors atzīst par tādiem, ko neizlieto saskaņā ar II iedaļu, vai kuri ir citādi zaudēti, pārdala Pusēm saskaņā ar šo iedaļu.

2.

Ne vēlāk kā līdz katra gada 1. maijam BDL visam gadam, kas piešķirti tiem kuģiem, kuri nav tos izlietojuši saskaņā ar II iedaļu vai kuri tos ir citādi zaudējuši, direktors atkārtoti sadala starp Pusēm atbilstīgi formulai, kas izveidota saskaņā ar I iedaļas 5. punktu, bet vispirms koriģējot šādu formulu, kā izklāstīts turpmāk a), b) un c) apakšpunktā. Atsevišķas Puses šādus papildu BDL var pārdalīt starp kvalificētiem kuģiem, kas atrodas šādas Puses jurisdikcijā, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kuri izklāstīti šīs iedaļas 3., 4., 5., 6. un 7. punktā.

3.

Jebkura Puse var koriģēt BDL, kas piešķirti tās kvalificētajiem kuģiem, kuri atbilst šā pielikuma I iedaļas 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, vai nu palielināšanas, vai arī samazināšanas nolūkā, ar noteikumu, ka nevienam kuģim nepiešķir tādu koriģētu BDL, kas par 50 % pārsniedz tā sākotnējo BDL, ja vien tā veiksmīgas delfīnu mirstības samazināšanas rezultāti, ko novērtē Starptautiskā pārbaudes komisija, nav 60 % no starptautiskās flotes rezultātiem kopumā, ko nosaka Starptautiskā pārbaudes komisija, pamatojoties uz ziņām par iepriekšējiem gadiem. Puse, kas veic šādu korekciju, par to paziņo direktoram ne vēlāk kā 20. maijā, un neviena šāda korekcija nav spēkā, līdz par to nav paziņots direktoram.

4.

Puses nevienam kuģim nedrīkst koriģēt tā sākotnējo BDL palielināšanas nolūkā, ja Starptautiskā pārbaudes komisija ir konstatējusi un ja Puse, kuras jurisdikcijā ir konkrētais kuģis, apstiprina, ka minētā gada vai iepriekšējā gada laikā:

Attiecībā uz a), b), c), d), f) un g) apakšpunktā minētajiem tiesībpārkāpumiem uzskatīs, ka Puse ir devusi piekrišanu, ja tā neiebilst Starptautiskajai pārbaudes komisijai sešu mēnešu laikā no dienas, kad Starptautiskā pārbaudes komisija ir cēlusi iebildumus par iespējamu pārkāpumu. Attiecībā uz e) apakšpunktā aprakstīto tiesībpārkāpumu uzskatīs, ka Puse ir devusi piekrišanu, ja tā neiebilst Starptautiskajai pārbaudes komisijai 12 mēnešu laikā pēc šādu iebildumu celšanas.

Puses paziņojumu, ka iespējamais tiesībpārkāpums tiek izmeklēts, uzskata par iebildumu attiecībā uz šo punktu, ja sekretariāts saņēmis paziņojumu pirms attiecīgo 6 vai 12 mēnešu termiņa beigām.

Šādos gadījumos uzskata, ka Puse ir atzinusi tās likumpārkāpumu, ja minētā Puse nepabeidz pārkāpuma izmeklēšanu un neziņo Starptautiskajai pārbaudes komisijai gala rezultātu divu gadu laikā no dienas, kad konstatēts iespējamais Puses pārkāpums, izņemot nākamajā punktā paredzētos gadījumos.

Ja attiecīgajai Pusei nav iespējams pabeigt izmeklēšanu šajā divu gadu laikā, šī Puse iesniedz Starptautiskajai pārbaudes komisijai atjauninātu izmeklēšanas gaitas aprakstu un tās paredzamo pabeigšanas datumu. Puse iesniedz šādu ziņojumu katrā turpmākajā Starptautiskās pārbaudes komisijas sanāksmē, līdz lietas izskatīšana ir pabeigta. Ja ziņojums netiek iesniegts, uzskata, ka minētā Puse ir atzinusi iespējamo pārkāpumu. Sekretariāts informē attiecīgo Pusi par lietām, kurām tuvojas izpildes termiņš un attiecībā uz kurām ir jāprecizē informācija.

5.

Puse nav tiesīga piešķirt papildu BDL nevienam kuģim, ja vien uz tā klāja visu gadu neatrodas visi nepieciešamie delfīnu aizsardzības rīki un tehnika, kā arī šādu papildu piešķīrumu nevar nodrošināt kuģim, kas līdz 1. aprīlim pārsniedzis tā sākotnējo BDL, ja vien nepastāv nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, par kuriem panākta vienošanās Pušu sanāksmē pēc konsultācijām ar Starptautisko pārbaudes komisiju.

6.

Jebkuram kuģim, kas attiecīgajā gadā pārsniedz tā BDL, kurš var būt koriģēts saskaņā ar šo pielikumu, šādu papildapjomu, kam pieskaita vēl 50 % no minētā apjoma, ja vien Starptautiskā pārbaudes komisija neiesaka citādi, nākamajos gados Starptautiskās pārbaudes komisijas norādītajā veidā atskaita no BDL, ko minētajam kuģim piešķīrusi Puse, kuras jurisdikcijā kuģis veic darbību.

7.

Ja kādā brīdī kuģis sasniedz vai pārsniedz tā BDL, kas var būt koriģēts saskaņā ar šo pielikumu, minētais kuģis tūlīt pārtrauc visu tunzivju zveju kopā ar delfīniem.

1.

Puses nodrošina, ka saskaņā ar šo pielikumu izveidotās BDL sistēmas īstenošanā netiek pārsniegts mirstības maksimālais apjoms uz delfīnu krājumu gadā, kas norādīts III pielikumā.

2.

Gadījumos, kas saistīti ar neparastiem vai ārkārtas apstākļiem, kuri nav paredzēti šajā pielikumā, Puses pēc Starptautiskās pārbaudes komisijas ieteikuma var veikt vajadzīgos pasākumus, kas ir saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, lai īstenotu BDL sistēmu.

3.

Ja kādā attiecīgajā gadā mirstība palielinās virs apjomiem, kurus Starptautiskā pārbaudes komisija uzskata par nozīmīgiem, Starptautiskā pārbaudes komisija iesaka Pusēm sapulcēties sanāksmē, lai izskatītu un identificētu mirstības cēloņus un lai izstrādātu alternatīvas, kā vērsties pret šādiem cēloņiem.

1.

Puses uztur tehnisko speciālistu Zinātnisko padomdevēju padomi, kas izveidot saskaņā ar La Jolla nolīgumu, lai palīdzētu direktoram šādos ar zinātnisko izpēti saistītos jautājumos:

2.

Padomes funkcijas un pienākumi ir šādi:

3.

Padomē ir ne vairāk kā 10 locekļi, no kuriem ne vairāk kā divi ir no vienas un tās pašas valsts, un tos izraugās no starptautiskās zinātnieku kopienas, zvejas rīku ekspertu, zvejniecības nozares un vides aizsardzības speciālistu vidus. Direktors izraudzīsies padomes locekļus, pamatojoties uz to tehnisko pieredzi, un katram no tiem būs jāsaņem Pušu apstiprinājums.

1.

Valsts zinātnisko padomdevēju komiteju (turpmāk “NATSAC”) funkcijas, kas noteiktas saskaņā ar šā nolīguma XI pantu, cita starpā, ir šādas:

2.

NATSAC ziņojumus, tostarp to sadarbības sanāksmju ziņojumus, dara pieejamus Pusēm un sabiedrībai tādā veidā, kas ir saskaņā ar visām piemērojamām konfidencialitātes prasībām.

3.

Direktors var sasaukt sanāksmes papildus tām sanāksmēm, kas paredzētas saskaņā ar XI panta 3. punktu, lai sekmētu pārrunas starp NATSAC.

4.

NATSAC sanāksmju funkcijas ir:

5.

Katra Puse pati izraugās NATSAC komitejas locekļus, kuri piedalās sanāksmē.

1.

Saskaņā ar šā nolīguma XII pantu Starptautiskajai pārbaudes komisijai (SPK) ir šādas turpmāk minētās funkcijas:

2.

SPK darbojas Pušu pārstāvji (“valstiskie locekļi”), trīs pārstāvji no nevalstiskām vides organizācijām, kurām ir atzīta pieredze ar šo nolīgumu saistītajos jautājumos un kuru biroji atrodas Puses teritorijā, kā arī trīs pārstāvji no zvejniecības nozares, kuri darbojas kādas šā nolīguma Puses jurisdikcijā nolīguma darbības zonā (nevaldības locekļi).

3.

Nevalstisko locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi, sākot no SPK pirmās sanāksmes tūlīt pēc to ievēlēšanas.

4.

Nevalstiskos locekļus ievēl saskaņā ar šādu procedūru:

5.

SPK sapulcējas vismaz trīs sanāksmēs gadā, no kurām vienu vajadzētu rīkot reizē ar Pušu kārtējo sanāksmi.

6.

SPK var sasaukt papildu sanāksmes pēc vismaz divu Pušu pieprasījuma, ar noteikumu, ka šo pieprasījumu atbalsta Pušu vairākums.

7.

SPK sanāksmes vada priekšsēdētājs, kuru katras sanāksmes sākumā ievēl valdības locekļi un kurš lemj par dienas kārtības jautājumiem. Visiem locekļiem ir tiesības pieprasīt jebkuru priekšsēdētāja lēmumu pieņemt tā, kā norādīts šā pielikuma 9. punktā.

8.

Sanāksmes notiek spāņu un angļu valodā, un SPK dokumentus arī sagatavo abās valodās.

9.

Lēmumus SPK sanāksmēs pieņem, panākot valstisko locekļu konsensu.

10.

SPK sanāksmju apmeklētībai piemēro šādus kritērijus:

11.

Steidzamības gadījumos, neskarot šā pielikuma 9. punktu, SPK var pieņemt lēmumus sarakstes veidā, pamatojoties uz valstisko locekļu balsojumu, ievērojot šādas procedūras:

12.

Direktors veic sekretāra funkcijas, kuras ir šādas:

13.

SPK reglamentu var grozīt Pušu sanāksmē. Grozījumus var ieteikt SPK.

14.

SPK locekļi un visi citi dalībnieki, kas uzaicināti ierasties SPK sanāksmēs kā novērotāji, pret visu šādā sanāksmē atklāto informāciju izturas saskaņā ar šā nolīguma XVIII pantā izklāstītajiem konfidencialitātes noteikumiem.

1.

Šajā pielikumā:

2.

Delfīnu aizsardzības rīku un tehnikas prasības.

3.

Delfīnu aizsardzības un atbrīvošanas prasības un aizliegumi.

Jāuzsver, ka, ievērojot iepriekš minētās prasības, apkalpes locekļi nedrīkst nonākt situācijās, kurās ir nevajadzīgi apdraudēta viņu personiskā drošība.

4.

Izņēmumi

5.

Attieksme pret novērotājiem

Kapteiņi, apkalpes locekļi un pārējais personāls pilda savus pienākumus attiecībā uz novērotāju klātbūtni uz to kuģu klāja, kā norādīts II pielikuma 6. punktā.

6.

Kuģi, kuru kravnesība nepārsniedz 363 metriskās tonnas (400 īsās tonnas)

Neviens kuģis, kura kravnesība ir 363 metriskās tonnas (400 īsās tonnas) vai mazāka, nedrīkst apzināti medīt delfīnus.

1.

Saskaņā ar V panta 1. punkta f) apakšpunktu Puses izstrādā programmu, lai uzraudzītu un pārbaudītu tunzivis, ko zvejo kuģi nolīguma darbības zonā, kura pamatota ar šādiem elementiem:

2.

Katra Puse īsteno šo programmu tās attiecīgajā teritorijā, tās jurisdikcijā esošajiem kuģiem un jūras zonās, saistībā ar kurām tā īsteno savu suverenitāti vai suverēnās tiesības un jurisdikciju.

1.

Direktors aicina uz Pušu sanāksmēm, ko sasauc saskaņā ar VIII pantu, starpvaldību organizācijas, kuru darbs ir būtisks šā nolīguma īstenošanai, kā arī vienības, kuras nav Puses, kuru dalība var sekmēt šā nolīguma īstenošanu.

2.

Nevalstiskas organizācijas (NVO) ar atzītu pieredzi jautājumos, kuri attiecas uz šo nolīgumu, ir tiesīgas piedalīties kā novērotājas visās Pušu sanāksmēs, kuras sasauc saskaņā ar VIII pantu, izņemot sanāksmes ierobežotam sastāvam vai delegāciju vadītāju sanāksmes.

3.

Jebkura NVO, kas vēlas piedalīties kā novērotāja Pušu sanāksmē, par savu vēlmi piedalīties paziņo direktoram vismaz 50 dienas līdz sanāksmei. Direktors paziņo Pusēm šādu NVO nosaukumus vismaz 45 dienas līdz sanāksmes sākumam.

4.

Ja Pušu sanāksme notiek, iekams ir pagājušas 50 dienas pēc paziņošanas, direktoram ir lielāka rīcības brīvība attiecībā uz ielūgumu izsūtīšanas laiku.

5.

NVO, kas vēlas piedalīties kā novērotāja, to var darīt, ja vien Pušu vairākums rakstveidā formāli neiebilst vismaz 30 dienas līdz attiecīgās sanāksmes sākumam.

6.

Visi novērotāji, kas piedalās, var:

7.

Direktors var pieprasīt NVO novērotājiem iemaksāt pieņemamas dalības maksas un segt izdevumus, kas saistīti ar viņu piedalīšanos (piemēram, kopēšanas izdevumi).

8.

Visiem novērotājiem, kuriem atļauts piedalīties Pušu sanāksmē, nosūta vai tos citādi nodrošina ar tādu pašu dokumentāciju, kas ir plaši pieejama Pusēm, izņemot dokumentāciju, kura ietver konfidenciālus komercdatus.

9.

Visi novērotāji, kuriem atļauts piedalīties Pušu sanāksmē, ievēro visus noteikumus un procedūras, kas piemērojamas pārējiem sanāksmes dalībniekiem.

30.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/28

1.

“Tunzivs” ir tunzivjveidīgo zivju suga (Scombroidei) (Klawe, 1980), izņemot makreļu dzimtas zivis.

2.

“Delfīni” ir delfīnu dzimtas suga, kas ir saistīti ar dzeltenspuru tunzivju zveju nolīguma darbības zonā.

3.

“Kuģis” ir kuģis, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis.

4.

“Puses” ir valstis vai reģionālas ekonomikas integrācijas organizācijas, kuras piekritušas uzņemties saistības, ko uzliek šis nolīgums, un attiecībā uz kurām ir spēkā šis nolīgums.

5.

“Reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija” ir reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kuras pārziņā tās dalībvalstis ir nodevušas šajā nolīgumā iekļautos jautājumus, tostarp pilnvarojumu pieņemt lēmumus, kas ir saistoši tās dalībvalstīm, attiecībā uz minētajiem jautājumiem.

6.

“IATTC” ir Amerikas Tropisko tunzivju komisija.

7.

“La Jolla nolīgums” ir tiesību akts, kas pieņemts starpvaldību sanāksmē, kura notika 1992. gada jūnijā.

8.

“Starptautiskā delfīnu saglabāšanas programma” ir starptautiska programma, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu, pamatojoties uz La Jolla nolīgumu, kurš pieņemts, pārveidots un uzlabots saskaņā ar Panamas deklarāciju.

9.

“Novērošanas programma uz klāja” ir programma, kas definēta II pielikumā.

10.

“Panamas deklarācija” ir deklarācija, kas parakstīta Panamā, Panamas Republikā, 1995. gada 4. oktobrī.

11.

“Direktors” ir IATTC pētījumu programmas direktors.

1.

Pakāpeniski līdz līmenim, kas tuvojas nullei, samazināt delfīnu gadījuma rakstura mirstību, ko izraisa ar riņķvadiem īstenota tunzivju zveja nolīguma darbības zonā, nosakot gada limitus.

2.

Ar mērķi likvidēt delfīnu mirstību meklēt šādā zvejā ekoloģiski drošus līdzekļus, kā zvejot lielās dzeltenspuru tunzivis, saudzējot delfīnus.

3.

Nodrošināt tunzivju krājumu, kā arī ar šādu zveju saistīto dzīvo jūras resursu ilgtermiņa saglabāšanu nolīguma darbības zonā, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā, īpašu akcentu liekot uz to, lai, cita starpā, izvairītos no tunzivju mazuļu un blakussugu piezvejas un brāķēšanas, to ierobežotu un pēc iespējas samazinātu.

1.

Pasākumus, lai nodrošinātu ekosistēmu saglabāšanu, kā arī saglabāšanas un apsaimniekošanas pasākumus, lai nodrošinātu tunzivju krājumu un citu dzīvo jūras resursu krājumu ilgtermiņa saglabāšanu, īstenojot tunzivju zveju ar riņķvadiem nolīguma darbības zonā, pamatojoties uz visprecīzākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, un piemēro piesardzības metodi saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem FAO Atbildīgu zivsaimniecību rīcības kodeksā un ANO Nolīgumā par transzonāliem zivju krājumiem un tālu migrējošiem zivju krājumiem. Šādus pasākumus plāno tā, lai saglabātu vai atjaunotu nozvejoto krājumu biomasu līdz vai virs tādiem līmeņiem, kas spēj dot maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti, un to mērķis ir saglabāt vai atjaunot saistīto krājumu biomasu līdz vai virs tādiem līmeņiem, kas spēj dot maksimālu ilgtspējīgu produktivitāti.

2.

Pasākumus atbilstīgi to kompetencēm, lai novērtētu dzeltenspuru tunzivju mazuļu un citu dzīvo jūras resursu krājumu nozveju un piezveju, kas saistīta ar tunzivju zveju, kuru īsteno ar riņķvadiem nolīguma darbības zonā, un izstrādā pasākumus saskaņā ar VI pantu, cita starpā, lai izvairītos no dzeltenspuru tunzivju mazuļu piezvejas un blakussugu piezvejas, ierobežotu un samazinātu dzeltenspuru tunzivju mazuļu piezveju un blakussugu piezveju, kā arī lai nodrošinātu visu šo sugu ilgtermiņa saglabāšanu, ņemot vērā sugu savstarpējo atkarību ekosistēmā.

1.

Ierobežo kopējo gadījuma rakstura delfīnu mirstību, ko izraisa ar riņķvadiem īstenota tunzivju zveja nolīguma darbības zonā, nepārsniedzot piecus tūkstošus gadā, nosakot un īstenojot attiecīgus pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir:

2.

Nosaka mirstības maksimālos apjomus uz delfīnu krājumu gadā un novērtē šo apjomu ietekmi saskaņā ar III pielikumu; un

3.

Pušu kopējā sanāksmē pārskata šos pasākumus.

1.

Izstrādā un īsteno programmu tunzivju mazuļu un blakussugu piezvejas novērtējumam, uzraudzībai un samazināšanai nolīguma darbības zonā;

2.

Cik vien iespējams izstrādā selektīvus, videi drošus un rentablus zvejas rīkus un paņēmienus, kā arī pieprasa to izmantošanu;

3.

Pieprasa, ka to kuģi, kuri veic darbību nolīguma darbības zonā, cik vien iespējams maksimāli atbrīvo nejauši notvertus jūras bruņurupučus un citas apdraudētas sugas; un

4.

Pieprasa IATTC sākt pētījumus, lai novērtētu, vai to kuģu zvejas jauda, kas zvejo nolīguma darbības jomā, apdraud tunzivju krājumu un citu ar šo zveju saistīto dzīvo jūras resursu saglabāšanu, un, ja tas tā ir, tad pārbauda iespējamos pasākumus un visos attiecīgos gadījumos iesaka tos noteikt.

a)

ekspluatācijas prasībām, kas noteiktas VIII pielikumā; un

b)

novērošanas prasībām uz klāja, kas noteiktas II pielikumā.