21.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/48

(1)

Saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu par pasākumu ar vēstuli paziņoja 1997. gada 6. novembrī. Saņēmējs acīmredzot līdzīgu atbalstu bija saņēmis jau arī agrāk. Tāpēc pasākums reģistrēts kā atbalsts, par kuru nav paziņots. Vēstulēs, kas datētas ar 1998. gada 4. februāri, 1998. gada 10. jūniju un 1999. gada 4. februāri, Vācija Komisijai sniegusi papildu informāciju.

(2)

Vēstulē, kas datēta ar 1999. gada 7. jūniju, Komisija Vāciju informējusi par lēmumu attiecībā uz šo atbalstu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums par šīs procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicinājusi ieinteresētās puses iesniegt komentārus par šo atbalstu.

(4)

Komisija saņēmusi komentārus no ieinteresētajām pusēm. Komisija nosūtījusi komentārus Vācijai, kurai tika dotas iespējas uz tiem reaģēt; Vācijas komentāri saņemti vēstulē, kas datēta ar 2000. gada 23. februāri.

(5)

Vācija 2005. gada 18. maija vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 23. maijā, lūgusi Komisiju saskaņā ar 7. panta 7. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3), pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(6)

Atbalsta saņēmējs Greußener Salamifabrik GmbH bija gaļas pārstrādes uzņēmums, kas ražoja un realizēja vairāku veidu desas un gaļas izstrādājumus. Uzņēmumā dzīvniekus nekāva, bet veica tikai gaļas pārstrādi. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju 1999. gada 1. oktobrīGreußener Salamifabrik sākta maksātnespējas procedūra. Par šīs procedūras rezultātiem Komisija netika informēta. Taču liekas, ka vismaz uzņēmuma iekārtas joprojām tiek izmantotas ar nosaukumu “Greußener Salami- und Schinkenfabrik GmbH”. Šā lēmuma piezīmes tomēr attiecas uz uzņēmumu, kas darbojās līdz maksātnespējai – Greußener Salamifabrik GmbH.

(7)

Pastāvīgi samazinoties apgrozījumam, Greußener Salamifabrik no 1995. gada sāka strādāt ar zaudējumiem, un tam veidojās negatīva ar kārtējo darbību saistītā naudas plūsma. Uz ārkārtīgi kritisko naudas plūsmas situāciju uzņēmumā norādījuši Dr. Zimmermann & Partner 1996. gada septembrī sagatavotajā dokumentā. Tas, ka uzņēmums nonācis finansiālās grūtībās, minēts arī Komisijas lēmumā par pārbaudes procedūras sākšanu (4), un šis fakts netika apstrīdēts arī tās laikā. Tika atzīts par vajadzīgu veikt Greußener Salamifabrik reorganizāciju. Šīs reorganizācijas finansēšanai uzņēmums 1996. gada pēdējā ceturksnī ņēmis papildu kredītus (DEM 375 000 no Dresdner Bank AG un DEM 725 000 no Sparkasse Erfurt). Abiem kredītiem piešķirta valsts garantija 80 % apjomā par kopējo summu DEM 880 000, kas izmaksāta caur Thüringer Aufbaubank. Par šo garantiju, kas turpmāk saukta par Atbalstu 1, netika paziņots Komisijai, kā tas noteikts Komisijas 1989. gada 5. aprīļa vēstulē dalībvalstīm SG(89) D/4328.

(8)

Atbalsta saņēmēja 75 % akciju 1997. gada 8. janvārī pārņēma Ergewa GmbH. Jaunais īpašnieks kā bezcerīgus parādus norakstīja DEM 1,2 milj., kas saistīti ar eksportu uz Krieviju un saražoto preču krājumu vērtības samazināšanos. Realizācijas apjomam turpinot samazināties, šis pasākums pasliktināja uzņēmuma bilanci tiktāl, ka kļuva nepieciešams veikt otru pārstrukturēšanu.

(9)

Vācijas iestādes savā 1997. gada 6. novembra vēstulē paskaidrojušas, ka Greußener Salamifabrik nesasniedza 1997. gadam plānoto apgrozījumu un ieņēmumus, uzņēmumam pastāvīgi draudēja maksātnespēja, un tika uzskatīts, ka tas vairs nespēj kārtot savas maksājumu saistības ar bankām. Tāpēc Greußener Salamifabrik GmbH pārstrukturēšanai 1997. gada augustā Schitag, Ernst & Young Deutsche Allgemeine Treuhand AG izstrādāja jaunu sanācijas plānu. Šajā jaunajā sanācijas plānā bija paredzēti triju veidu pasākumi:

(10)

Kā pārstrukturēšanas daļu Sparkasse Erfurt dzēsa nenomaksāto parāda summu DEM 1 700 000. Kompensācijā garantija, ko iepriekš bija devusi Thüringer Aufbaubank (valsts banka) DEM 725 000 kredītam (sal. 7. apsvērumu), tika daļēji likvidēta, bet DEM 370 000 (64 % no garantētās summas) saistībā ar šo pārstrukturēšanu izmaksāta Sparkasse Erfurt. Papildus minētajai vēl vienu garantiju, ko 1993. gadā DEM 1 000 000 kredītam devusi Bürgschaftsbank Thüringen GmbH, kas ir privāta banka, daļēji likvidēja, izmaksājot Sparkasse Erfurt DEM 590 000 (74 % garantētās summas).

(11)

Bez tam Dresdner Bank Erfurt refinansēja DEM 2 500 000 kredītu, ko iepriekš bija piešķīrusi Sparkasse Erfurt. Dresdner Bank bija gatava piešķirt šo kredītu ar 80 % garantiju, kas jādod Thüringer Aufbaubank.

(12)

Par šīs jaunās garantijas DEM 2 000 000 apjomā, kā arī par daļēju agrākās garantijas DEM 370 000 apjomā izmantošanu saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu un Komisijas 1989. gada 5. aprīļa vēstuli dalībvalstīm SG(89) D/4328 tika paziņots Komisijai ar 1997. gada 6. novembri datētajā vēstulē. Šos abus pasākumus turpmāk sauc par Atbalstu 2. Vācijas iestādes savā 1999. gada 4. februāra vēstulē paziņojušas, un šis fakts vēlreiz uzsvērts to 2005. gada 18. maija vēstulē, ka Thüringer Aufbaubank garantija par DEM 2 000 000 būtu jāpiešķir tikai, saņemot Komisijas piekrišanu.

(13)

Dresdner Bank Erfurt piešķirtais kredīts DEM 2 500 000 tika izmaksāts Greußener Salamifabrik.

(14)

Visbeidzot Ergewa GmbH, kurai pieder 75 % šā uzņēmuma akciju, Greußener Salamifabrik piešķīrusi DEM 1 500 000 subordinēta kredīta veidā.

(15)

Attiecībā uz mārketingu pārstrukturēšanas plānā norādītas trīs jomas, kurās jāveic uzlabojumi: produktu attīstīšana, produktu politika un pārdošanas veicināšana. Kopumā Greußener Salamifabrik GmbH būtu jākļūst par vairāk uz tirgu orientētu uzņēmumu.

(16)

Iepriekšējās reorganizācijas laikā jau veikti vienkāršākie pasākumi, kas vērsti uz izmaksu samazināšanu. Taču pieminētajā reorganizācijas plānā paredzēti papildu pasākumi izmaksu samazināšanai, samazinot elektroenerģijas patēriņu un transporta izmaksas.

(17)

Saskaņā ar Komisijas dienestiem sniegto informāciju šie pasākumi kopumā varētu atkal nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju un darbības rentabilitāti. Taču, lai atsāktu darboties rentabli, tā apgrozījums, kas 1996. gadā bija DEM 6 845 000, 1998. gadā jāpalielina līdz DEM 7 milj., un 1999. gadā – līdz DEM 8 milj.

(18)

Komisija uzsākusi EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz abiem iepriekš minētajiem pasākumiem par labu Greußener Salamifabrik GmbH, un tie īsumā ir šādi:

(19)

Garantijas tika dotas uzņēmumam, kas bija finansiālās grūtībās, tāpēc Komisija šajās garantijās saskatīja atbalsta elementu, kas to piešķiršanas laikā bija 100 % no garantētās summas, kura attiecīgi 1996. gadā bija DEM 880 000, 1997. gadā – DEM 2 000 000, kopā DEM 2,88 milj.

(20)

Komisija sākusi EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz abiem iepriekš minētajiem pasākumiem, jo tai radušās šaubas par šādiem jautājumiem: Komisijas 1989. gada 5. aprīļa vēstulē SG(89) D/4328 par valsts garantijām noteikto, kā arī Kopienas 1994. gada un 1997. gada pamatnostādnēs par valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušo firmu glābšanai un pārstrukturēšanai (5) noteikto prasību ievērošana. Pēdējā gadījumā īpašas šaubas radīja pārstrukturēšana, kurai bija jānodrošina atgriešanās pie stāvokļa, kurā iespējama uzņēmuma pastāvēšana, principa – pirmo un pēdējo reizi ievērošana, kā arī nosacījuma ievērošana par pārstrukturēšanas plāna pilnīgu īstenošanu.

(21)

Atbalsts 1 tika piešķirts valsts garantiju veidā, un tas nozīmē, ka šai palīdzībai jāatbilst prasībām, kas dalībvalstīm noteiktas Komisijas 1989. gada 5. aprīļa vēstulē SG(89) D/4328. Šajā vēstulē Komisija noteikusi, ka tā akceptētu garantijas tikai tad, ja to izmantošana ir kontraktuāli saistīta ar īpašiem nosacījumiem, kas ir spēkā līdz palīdzības gala saņēmēja uzņēmuma obligātajai bankrota deklarācijai. Šķiet, ka šādi nosacījumi nav pievienoti garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar šo pasākumu.

(22)

Atbalsts tika piešķirts tāpēc, ka uzņēmumam bija finansiālas grūtības un bija jāveic tā pārstrukturēšana. Tas nozīmē, ka atbalsts jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas tās pamatnostādnes par valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušo firmu glābšanai un pārstrukturēšanai, kas bija spēkā garantiju piešķiršanas laikā. Attiecībā uz Atbalstu 1 Komisijai nav informācijas, kas nepieciešama, lai novērtētu tā atbilstību iepriekšminēto pamatnostādņu prasībām. Attiecībā uz Atbalstu 2 uzskatāms, ka nav ievēroti trīs pamatnostādnēs par pārstrukturēšanu minētie nosacījumi. Tāpat uzskatāms, ka ar atbalstu nevarētu atjaunot uzņēmuma rentabilitāti. Turklāt šķiet, ka šis uzņēmums ir mēģinājis atjaunot rentabilitāti, problēmas pārvarot ar paplašināšanos. Šāda paplašināšanās varētu radīt pārlieku lielus konkurences traucējumus. Visbeidzot nav skaidrs arī, vai pārstrukturēšanas plāns ir ticis ievērots.

(23)

Komisija saņēmusi komentārus no Kemper Fleischwarenfabrik (Nortrupā), no Bundesverband der Deutschen Fleischwarenindustrie e.V. (Bonnā) un no kāda interesenta, kas vēlējās saglabāt anonimitāti. Visas trīs ieinteresētās puses paudušas, ka apgrozījuma pieaugums varētu tikt panākts, tikai samazinot cenas, kas nozarei kaitētu. Bundesverband der Deutschen Fleischwarenindustrie e.V. norādījusi, ka Vācijā katru gadu darbību ir spiests izbeigt 1 % gaļas pārstrādes uzņēmumu. Šajā tirgū valda asa konkurence, ko var izturēt tikai labākie uzņēmumi. Uzņēmuma mākslīga “turēšana uz ūdens” kaitē nozares interesēm. Turklāt īpaši plānotā jaunā mārketinga stratēģija nav nekas jauns, tā ir parasta stratēģija, pēc kuras darbojas lielākā daļa uzņēmumu. Bundesverband uzskata, ka šāda stratēģija nevarētu būt veiksmīga, ja nav pietiekami daudz līdzekļu, un šoreiz šo līdzekļu nebija.

(24)

Papildus lūgumiem pagarināt atbildes termiņus Vācija ir sniegusi paskaidrojumus savās ar 1999. gada 22. jūliju, 1999. gada 28. jūliju, 1999. gada 6. augustu un 2000. gada 23. februāri datētajās vēstulēs.

(25)

Pirmajā vēstulē Vācija paziņoja, ka uzņēmumam daļēji mainījušies īpašnieki.

(26)

Otrajā vēstulē Vācija norādījusi, ka varētu nosūtīt garantijas līgumu, kurā paredzēti šīs garantijas mobilizēšanas nosacījumi. Tika iesniegts pirmās pārstrukturēšanas plāns, norādot, ka varētu nosūtīt arī ziņas par otrās pārstrukturēšanas plānotajiem finanšu rezultātiem. Bez tam Vācija norādījusi, ka varētu sniegt vairāk informācijas, kas palīdzētu izskaidrot iemeslus, kāpēc pēc uzņēmuma otrās pārstrukturēšanas nav sasniegts plānotais apgrozījuma apjoms.

(27)

Tajā pašā 1999. gada 28. jūlija vēstulē Vācija uzsvērusi, ka uzņēmums neplānojot palielināt ražošanas jaudu, bet gan arī turpmāk ražot aptuveni tikpat daudz, cik iepriekš (1994./1995. gadā). Uzņēmumam radušās problēmas dažādu ārēju faktoru dēļ, no kuriem var minēt cūku mēri, Krievijas tirgus sabrukumu un govju sūkļveida encefalopātijas radīto krīzi. Visbeidzot Vācija iebildusi pret to, ka atbalsts varētu radīt konkurences traucējumus, jo tā saņēmējs pieder pie MVU, un tas darbojas tikai Tīringenē.

(28)

Trešajā – 1999. gada 6. augusta – vēstulē Vācija uzrādījusi garantiju līgumu un pirmās pārstrukturēšanas plānu.

(29)

Vēstulē, kas datēta ar 2000. gada 23. februāri, Vācija paziņojusi, ka uzņēmumam Greußener Salamifabrik GmbH sākta maksātnespējas procedūra. Vācija minējusi, ka bankas piešķirtās kredītlīnijas anulējušas. Komisijas rīcībā nodota arī uzņēmuma Greußener galvenās bankas Dresdner Bank vēstule. Šajā vēstulē banka paziņojusi, ka pret šo atbalstu acīm redzami varētu būt konkurentu iebildumi.

(30)

Pasākums sniedz atbalstu uzņēmumam, kas darbojas gaļas pārstrādes nozarē. Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (6) 40. pantā un Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (7) 21. pantā noteikts, ka attiecībā uz produktiem, par kuriem pieņemtas šīs regulas, piemēro EK līguma 87., 88. un 89. pantu. Tāpēc uz konkrētām atbalsta shēmām minētajās nozarēs attiecas Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

(31)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko sniedz dalībvalstis vai jebkādā citādā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(32)

Šis atbalsts sniegts valsts garantiju veidā. Garantijas atbalsta gala saņēmējam uzņēmumam tā vietā, lai darbību izbeigtu vai veiktu pārstrukturēšanu, ļāva piesaistīt līdzekļus darbības turpināšanai.

(33)

Atbalsts 1 tika sniegts 1996. gadā. Atbalsts, par kuru netika paziņots, jānovērtē saskaņā ar tā piešķiršanas laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Juridiskais pamats, kas piemērojams attiecībā uz valsts atbalstu, 1996. gadā bija Komisijas dalībvalstīm adresētā 1989. gada 5. aprīļa vēstule SG(89) D/4328. Saskaņā ar šo vēstuli Komisija uzskata, ka uz visām valsts garantijām attiecas EK līguma 87. panta 1. punkts. Turklāt saskaņā ar 2.3. punktu Kopienas pamatnostādnēs (1994. g.) par valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušo firmu glābšanai un pārstrukturēšanai, finansējums ar valsts garantijām uzņēmumam, kas nonācis finansiālās grūtībās, uzskatāms par valsts atbalsta veidu. Kā aprakstīts 7. punktā, atbalsta saņēmējs laikā, kad tika piešķirts Atbalsts 1, bija finansiālās grūtībās nonākusi firma. Saskaņā ar 1994. gada pamatnostādņu 2.1. punktu rentabilitātes pazemināšanās, apgrozījuma un naudas plūsmu samazināšanās ir tipiskas pazīmes, kas liecina par finansiālām grūtībām.

(34)

Par Atbalstu 2 paziņoja 1997. gadā. Atbalsts, par ko tika paziņots, jānovērtē saskaņā ar tā piešķiršanas laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem. Komisijas paziņojuma 4. punktā par EK līguma 87. un 88. panta noteikumu attiecināšanu uz valsts atbalstu garantiju veidā (8) noteikti četri nosacījumi, kas dalībvalstīm jāievēro, lai valsts garantija netiktu uzskatīta par valsts atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu. Nav ievērots jau pirmais nosacījums, jo Vācijas iestādes skaidri paziņojušas, ka kredīta ņēmējs uzņēmums Greußener Salamifabrik GmbH laikā, kad garantijas piešķīra otrreiz (sal. ar 9. apsvērumu), bija jāuzskata par finansiālās grūtībās nonākušu firmu.

(35)

Tāpēc šis pasākums uzskatāms par atbalsta piešķiršanu no valsts līdzekļiem (ar Thüringer Aufbaubank starpniecību).

(36)

Garantijas tika dotas uzņēmumam, kas bija finansiālās grūtībās, tāpēc Komisija šajās garantijās saskatīja atbalsta elementu, kas to piešķiršanas laikā bija 100 % no garantētās summas, konkrēti pirmās garantijas bija DEM 880 000, bet otrās – DEM 2 000 000, kopā DEM 2,88 milj.

(37)

Atbalsts ir selektīvs, jo tas tiek sniegts par labu vienam atsevišķam uzņēmumam – Greußener Salamifabrik GmbH.

(38)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanās, izmantojot valsts atbalstu, salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nesaņem, parasti norāda uz konkurences kropļošanu (9). Ne relatīvi zemais atbalsta apjoms, ne tas, ka atbalsta gala saņēmējs uzņēmums ir ne sevišķi liels, neizslēdz iespējas, ka tas varētu radīt traucējumus dalībvalstu tirdzniecībā (10).

(39)

Pasākums ietekmē dalībvalstu tirdzniecību, ja tas rada šķēršļus importam no citām dalībvalstīm, vai arī veicina eksportu uz citām dalībvalstīm; noteicošais faktors ir tas, vai konkrētā pasākuma ietekmē Kopienas tirdzniecības norises kļūs citādas, vai arī tās varētu attīstīties citādi.

(40)

Ar produktiem, uz kuriem attiecas konkrētā palīdzība, dalībvalstis tirgojas (11), un tādējādi tie ir pakļauti konkurencei. Tāpēc ir risks, ka pasākuma dēļ tirdzniecības norises Kopienā ir attīstījušās citādi.

(41)

Tādējādi EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē šis pasākums ir atbalsts.

(42)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikto aizliegumu izņēmumi izklāstīti šā panta 2. punktā.

(43)

Ņemot vērā atbalsta veidu un tā mērķus, uz to neattiecas 87. panta 2. punktā minētie izņēmumi. Arī Vācija nav paziņojusi, ka piemērojams 87. panta 2. punkts.

(44)

Līguma 87. panta 3. punktā uzskaitīta palīdzība, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Saderību ar EK līgumu izvērtē no Kopienas, nevis tikai no konkrētās dalībvalsts viedokļa. Lai nodrošinātu kopējā tirgus pienācīgu darbību, 87. panta 3. punktā paredzētie izņēmumi ir jāizvērtē ļoti stingri.

(45)

Attiecībā uz EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu tiek uzsvērts, ka atbalsta gala saņēmējs atrodas reģionā, kurā ekonomisko situāciju var vērtēt kā ārkārtīgi nelabvēlīgu gan salīdzinājumā ar Kopienu kopumā, gan ņemot vērā pamatnostādnes par valstu reģionālo atbalstu (12) (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, izsakot ar pirktspēju, ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja). Tomēr iepriekšminētajās pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu (un arī šo pamatnostādņu iepriekšējā redakcijā (13) noteikts, ka īpašie nosacījumi par valsts atbalstu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu neattiecas uz lauksaimniecības nozari. Tāpēc palīdzība saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu neattiecas uz atbalstu līguma I pielikumā minēto produktu ražošanai, pārstrādei vai tirdzniecībai.

(46)

Saistībā ar 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu jāatzīmē, ka konkrētais pasākums nav paredzēts svarīga projekta īstenošanai visas Eiropas interesēs vai arī nopietnu traucējumu novēršanai Vācijas tautsaimniecībā.

(47)

Atbalsts nav paredzēts vai domāts arī EK līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajiem mērķiem.

(48)

Komisija par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu var atzīt palīdzību atsevišķu ekonomisko darbību vai tautsaimniecības nozaru attīstības veicināšanai, ja šādam atbalstam nav nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(49)

Parasti Komisija atbilstību EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm 2004. gada redakcijā par valsts atbalstu finansiālās grūtībās nonākušo firmu glābšanai un pārstrukturēšanai (14) (2004. g. pamatnostādnes). Tomēr saskaņā ar šo pamatnostādņu 103. un 104. pantu Komisija atbalstu, par kuru tai paziņots līdz 2004. gada 10. oktobrim, kā arī tai nepaziņotu atbalstu finansiālās grūtībās nonākušo firmu glābšanai un pārstrukturēšanai un ir piešķirts līdz 2004. gada pamatnostādņu publicēšanai, novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kas ir spēkā attiecīgi paziņošanas laikā vai laikā, kad atbalsts piešķirts. Atbalsts 1 piešķirts 1996. gadā, bet par Atbalstu 2 paziņoja 1997. gada novembrī. Tajā laikā bija spēkā 1994. gada Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu. Ņemot vērā 1994. gada pamatnostādņu 2.2. punktu, pēc dalībvalsts ieskatiem lauksaimniecības nozarē tādu gala saņēmēju glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, var piemērot īpašos noteikumus. Vācija nav pieprasījusi īpašo noteikumu piemērošanu. Tāpēc konkrētais pasākums tiek izvērtēts pēc 1994. gada pamatnostādnēs paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(50)

Atbalsts 1 ir 80 % valsts garantijas kredītiem par kopējo summu DEM 1,1 milj. Komisija sākusi EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru šādu apsvērumu dēļ:

(51)

Vācija ir atsūtījusi garantijas līguma kopiju. Tajā redzams, ka garantiju var pieprasīt tikai tad, ja atbalsta gala saņēmējs uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās (bankrots vai tam līdzīga procedūra), un pārējo uzņēmumam piederošo aktīvu pārdošana nevar nodrošināt garantētā kredīta atmaksāšanu. Tāpēc īpašie nosacījumi, kas minēti Komisijas 1989. gada 5. aprīļa vēstulē SG(89) D/4328 dalībvalstīm (15), ir ievēroti, un garantija tādējādi atbilst īpašajiem nosacījumiem, kuriem jāatbilst valsts garantijām.

(52)

Tā kā šīs garantijas izmantotāja Greußener Salamifabrik GmbH laikā, kad garantija piešķirta, jāuzskata par finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu, atbalsts jānovērtē pēc tajā laikā spēkā esošajiem noteikumiem par finansiālās grūtībās nonākušu firmu glābšanu un pārstrukturēšanu (sal. ar 49. apsvērumu). Garantija piešķirta atbalsta gala saņēmēja uzņēmuma pārstrukturēšanai.

(53)

Vācija nosūtījusi ar 1996. gada 9. septembri datēto ziņojumu, ko sastādījis Dr Zimmerman & Partner. Vācija paudusi viedokli, ka šis ziņojums ir pārstrukturēšanas plāns, kas pieņemts laikā, kad valsts atbalstu piešķīra pirmo reizi. Kā pārstrukturēšanas plānam šim ziņojumam ir divi būtiski trūkumi: nav skaidrs ziņojuma statuss, un tajā pārstrukturēšana nav pieminēta.

(54)

Ziņojumu var uzskatīt tikai par uzņēmuma aprakstu, kas datēts ar 1996. gada 9. septembri. Šajā ziņojumā minētie grūtību cēloņi ir govju sūkļveida encefalopātijas radītā krīze un eksporta tirgu zaudēšana Austrumeiropā. Tomēr norādītie skaitļi, iespējams vēlāk, ir laboti ar roku. Nav skaidrs šo labojumu statuss. Nav skaidrs arī, vai plānu pieņēmuši uzņēmuma īpašnieki.

(55)

Ziņojumā raksturota izmaksu struktūra un kapitāla vajadzība 1996. gada septembrī. Izņemot esošās vadības nostiprināšanas aprakstu, nav skaidrs, kā uzņēmumu paredzēts pārstrukturēt. Ja ziņojums tā sagatavošanas laikā domāts kā pārstrukturēšanas plāns, kas gan nav skaidrs, šķiet, ka tajā uzņēmumam ierosināts pārvarēt radušās grūtības, veicot paplašināšanos, nevis pārstrukturēšanu.

(56)

Lai tiktu ievērotas 1994. gada vadlīnijas, būtu jāievēro šādi nosacījumi:

(57)

Dr Zimmerman & Partner sastādītais ziņojums liecina, ka, sākot no 1994. gada, katru gadu pastāvīgi samazinājies uzņēmuma apgrozījums. Tomēr saskaņā ar ziņojumu jau nākamajā gadā apgrozījums varētu atkal palielināties. Ziņojumā nav izskaidrots, kā to plānots panākt. Taču rentabilitātes atgūšana ir atkarīga no šīs tendence maiņas. Saskaņā ar 1994. gada pamatnostādņu 3.2.2. i) apakšpunktu “uzņēmuma rentabilitāte ir jāuzlabo, veicot pārstrukturēšanas plānā paredzētos iekšējos pasākumus. Ārēji faktorus kā augstākas cenas (..) drīkst ņemt vērā tikai tad, ja attiecīgās tirgus prognozes ir vispāratzītas.” Tā kā šis nosacījums nav ievērots, Komisija neuzskata, ka atbalsts garantiju veidā var atjaunot uzņēmuma rentabilitāti.

(58)

Rentabilitāte būtu jāatjauno, palielinot apgrozījumu. Lai gan apgrozījuma pieaugumu varētu panākt ar esošajām ražošanas jaudām, rentabilitāti varētu atjaunot tikai tad, ja konkurējošie uzņēmumi zaudē savu tirgus daļu (ja tirgus būtu stabils, kā tas konstatēts “pārstrukturēšanas” ziņojumā, pieprasījums samazinātos). Tāpēc arī Komisija secina, ka atbalsts nenovērš nevajadzīgus konkurences traucējumus, jo rentabilitātes atjaunošana var radīt konkurentiem neizdevīgāku stāvokli.

(59)

Grūti novērtēt, vai pārstrukturēšanas plānā ievērots nosacījums par izmaksu un ieguvumu samērību. Parasti atbalsta gala saņēmējiem jāveic pašu vai no ārējiem komerciāla finansējuma avota iegūtu līdzekļu ieguldījumi. Saskaņā ar Dr Zimmerman & Partners sagatavoto ziņojumu atbalsta saņēmēja uzņēmuma īpašnieks tajā varētu ieguldīt jaunu kapitālu, tomēr nav skaidrs, vai tas ir izdarīts. Tāpēc Komisija nevar atzīt, ka šajā aspektā atbalsts atbilst 1994. gada pamatnostādnēm.

(60)

Visbeidzot nav skaidrs, kā “pārstrukturēšanu” varētu pārbaudīt. Tātad arī šis pamatnostādnēs paredzētais nosacījums nav ievērots.

(61)

Greußener Salamifabrik GmbH atbilst kritērijiem, pēc kuriem tas pieskaitāms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Pamatnostādņu 1994. gada redakcijas 3.2.4. punktā paredzēts, ka Komisija drīkst būt pielaidīgāka attiecībā uz MVU sniedzamo atbalstu, jo parasti tas mazāk ietekmē tirdzniecības apstākļus nekā atbalsts lielām firmām. Tomēr šī pielaidīgākā attieksme pret MVU, novērtējot atbalstu, attiecas uz pienākumu samazināt savu jaudu saimniecības nozarēs, kurās ir strukturāls jaudas pārpalikums, un pienākumu sniegt pārskatu. Neraugoties uz pielaidīgāku attieksmi pret MVU, atzīts, ka atbalsts nedod iespējas atjaunot uzņēmuma rentabilitāti (sal. ar 57. apsvērumu) un rada pārlieku lielus konkurences kropļojumus.

(62)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija atzīst, ka Atbalsts 1, kas Greußener Salamifabrik GmbH piešķirts valsts garantiju veidā par maksimālo summu DEM 880 000, nav saderīgs ar EK līguma 87. un 88. pantu. Tā kā atbalsts piešķirts nelikumīgi un nav saderīgs ar EK līgumu, tas jāatmaksā.

(63)

Otrais atbalsts attiecas uz daļēju izmantošanu un DEM 370 000 izmaksāšanu Sparkasse Erfurt pirmās garantijas ietvaros saistībā ar parādu restrukturizāciju un pārstrukturēšanos 1997. gadā, kā arī 80 % valsts garantijām 1997. gadā no Dresdner Bank ņemtajam DEM 2,5 milj. kredītam.

(64)

Kā norādīts 62. apsvērumā, pirmais atbalsts Greußener Salamifabrik GmbH atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar EK līguma 87. un 88. pantu, tāpēc šie secinājumi attiecas arī uz daļējo pirmās garantijas izmantošanu saistībā ar otro pārstrukturēšanas plānu.

(65)

Valsts 80 % garantijas DEM 2,5 milj. kredītam jāizvērtē saskaņā ar Komisijas paziņojumu par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (sal. ar 34. apsvērumu). No Thüringer Aufbaubank garantiju vispārīgajiem noteikumiem, kas iesniegti Komisijai, ir redzams, ka garantiju var pieprasīt tikai tad, ja atbalsta gala saņēmējs uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās (bankrots vai tam līdzīga procedūra), un pārējo uzņēmumam piederošo aktīvu pārdošana nevar nodrošināt garantētā kredīta atmaksāšanu (sal. arī ar 51. apsvērumu). Tāpēc ir ievēroti iepriekšminētā Komisijas paziņojuma 5.3. punkta īpašie nosacījumi par garantijām.

(66)

Saskaņā ar 1994. gada pamatnostādņu 2.1. punktu tipiskas pazīmes, kas liecina, ka firma nonākusi finansiālās grūtībās, ir rentabilitātes samazināšanās, zaudējumu apjoma palielināšanās, apgrozījuma samazināšanās, preču krājumu pieaugums, neizmantotas ražošanas jaudas, naudas plūsmu samazināšanās, parādu pieaugums, procentu maksājumu palielināšanās un zema aktīvu neto vērtība.

(67)

Tā kā Vācijas iestādes paziņojušas, ka uzņēmumam pastāvīgi draudējusi maksātnespēja, tika konstatēts, ka Greußener Salamifabrik GmbH garantijas piešķiršanas laikā bija finansiālās grūtībās nonākusi firma (sal. ar 9. un 34. apsvērumu). Tāpēc atbalsts jāizvērtē saskaņā ar noteikumiem par finansiālās grūtībās nonākušu firmu glābšanu un restrukturizāciju. Kā minēts 49. apsvērumā, šie noteikumi ir 1994. gada pamatnostādnes. Komisija saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu sākusi šā atbalsta pārbaudi, jo radušās šaubas, vai ir ievēroti šādi 1994. gada pamatnostādņu nosacījumi:

(68)

Saskaņā ar 1994. gada pamatnostādņu 3.2.2. punkta i) apakšpunktu atbalsts pārstrukturēšanai būtu piešķirams tikai vienu reizi. Vācija par šo jautājumu nekādus paskaidrojumus nav sniegusi.

(69)

Tādējādi otrās pārstrukturēšanas laikā piešķirot vēl vienu atbalstu, tiek pārkāpts princips, ka pārstrukturēšanai atbalstu drīkst piešķirt tikai vienu reizi.

(70)

Komisija apšauba, vai ar pārstrukturēšanas plānu, kas iesniegts otrās pārstrukturēšanas atbalsta (t. i., otras garantijas) pamatošanai, iespējams atjaunot uzņēmuma rentabilitāti. Te būtu vajadzīga ievērojama apgrozījuma palielināšana. Apgrozījuma paaugstināšanās ir maz ticama un iespējama, jo īpaši tāpēc, ka jau procedūru sākot bija skaidrs, ka pirmoreiz plānotie apgrozījuma pieauguma rādītāji bijuši pārāk optimistiski. Par plānoto apgrozījuma pieaugumu Vācija nav sniegusi nekādu pamatojumu vai paskaidrojumu. Tāpēc Komisija joprojām apšauba, ka ievērots nosacījums par to, ka ar pārstrukturēšanas plānu iespējama uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitātes atjaunošana.

(71)

Attiecībā uz nosacījuma ievērošanu par izvairīšanos no nopietniem konkurences traucējumiem Vācijai ir divi argumenti. Pirmkārt, Vācija paziņojusi, ka attiecīgais uzņēmums ir pārāk mazs, lai radītu konkurences traucējumus vai Kopienā ietekmētu tirdzniecību. Otrkārt, uzņēmums ražošanas jaudas nepalielinātu, bet tikai labāk izmantotu esošās jaudas.

(72)

Pirmo argumentu atspēkojusi Eiropas Kopienu Tiesa (sal. ar 38. apsvērumu). Attiecībā uz otro argumentu saskaņā ar 1994. gada pamatnostādņu 3.2.2. punkta ii) apakšpunktu Komisija tikai tad pieprasa samazināt jaudas, kad Eiropas Kopienā ir strukturāls ražošanas jaudu pārpalikums. Procedūru sākot, Komisija konstatējusi, ka konkrētās nozares ražošanas jaudas nav pārāk lielas. Tomēr Komisija neizprot, kā pasākumu var uzskatīt par tādu, kas ir kopīgās interesēs, ja tā pamatā ir ražošanas palielināšana. Ražošanas palielināšana automātiski novestu pie konkurentu tirgus daļas samazināšanās.

(73)

Vācija nav nekādi izskaidrojusi, kā tirgus var absorbēt lielāku produkcijas apjomu, neradot negatīvas sekas konkurentiem. Turklāt Vācija nav sniegusi nekādu informāciju, kāda ir attiecība starp viena uzņēmuma ieguvumiem un izmaksām visai nozarei kopumā. Tāpēc Komisija nevar novērtēt, vai pasākums nerada nevajadzīgus konkurences traucējumus.

(74)

Vācija nav sniegusi nekādu informāciju par pārstrukturēšanas plāna īstenošanas pārbaudi.

(75)

Atbalsta gala saņēmēja 75 % akciju 1997. gada 8. janvārī pārņēma Ergewa GmbH. Nav skaidrs, vai saskaņā ar 1994. gada pamatnostādnēm Ergewa atbilst MVU definīcijai un vai tādējādi nav notikusi statusa maiņa sabiedrībai Greußener Salamifabrik GmbH, kurā Ergewa pieder vairāk nekā 25 % akciju. Tomēr ņemot vērā pielaidīgāko attieksmi pret MVU, kas paredzēta 1994. gada pamatnostādņu 3.2.4. punktā, 72. apsvērumā jau minēts, ka nozarē nav ražošanas jaudu pārpalikuma, turklāt informācijas trūkuma dēļ nav iespējams novērtēt, vai ievērota prasība par uzraudzību. Tāpēc tas vien, ka atbalsta gala saņēmējs uzņēmums arī 1997. gadā, iespējams, joprojām atbilst MVU definīcijai, nekādi nemaina šā atbalsta vērtējumu.

(76)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija atzīst, ka Atbalsts 2, kas Greußener Salamifabrik GmbH piešķirts valsts garantijas veidā par maksimālo summu DEM 2 milj., nav saderīgs ar EK līguma 87. un 88. pantu. Vācijas iestādes savā 1999. gada 4. februāra vēstulē paziņojušas, un šis fakts vēlreiz uzsvērts tās 2005. gada 18. maija vēstulē, ka garantija dota ar Komisijas piekrišanu. Nekādas izmaksas saskaņā ar šo garantiju nav veiktas, un tāpēc ar EK līgumu nesaderīgais atbalsts nav jāatmaksā.

(77)

Komisija atzīst, ka valsts atbalsta pasākumi valsts garantiju veidā par DEM 880 000 (Atbalsts 1) un 2 000 000 (Atbalsts 2), kopā DEM 2,88 milj., attiecīgi DEM 1 100 000 un DEM 2 500 000 kredītiem, kuru kopējā summa ir DEM 3,6 milj., nav saderīgi ar kopējo tirgu.

(78)

Nelikumīgi piešķirtais ar kopējo tirgu nesaderīgais atbalsts ir jāatmaksā. Komisija ņem vērā, ka 1999. gada 1. oktobrīGreußener Salamifabrik sākta maksātnespējas procedūra. Tā kā Komisijai nav zināms, vai maksātnespējas procedūrā uzņēmums ir beidzis pastāvēt, joprojām var būt jautājums par atbalsta iespējamo atmaksāšanu.

(79)

Komisija vērš Vācijas iestāžu uzmanību uz to, ka saskaņā ar 6.4. un 6.5. punktu Komisijas paziņojumā par EK līguma 87. un 88. panta noteikumu attiecināšanu uz valsts atbalstu garantiju veidā jautājums par to, vai atbalsta nelikumība kaitē juridiskajām attiecībām starp valsti un trešām personām, jāizvērtē saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Valstu tiesām var būt jāpārbauda, vai attiecīgās valsts likumdošana pieļauj garantiju līgumus, un Komisija uzskata, ka tām jāņem vērā, vai tiek ievērotas Kopienas tiesību normas,