1)

Šajā pielikumā minētos nosacījumus piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopgarums ir 10 metri vai lielāks.

2)

Šis pielikums attiecas uz šādu ģeogrāfisko apgabalu:

3)

Šajā pielikumā diena, kas pavadīta attiecīgajā apgabalā un prom no ostas, ir:

4)

Šis pielikums attiecas uz šādām zvejas rīku grupām:

5)

Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģi, kuri peld ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā un uz kuriem ir 4. punktā minētie zvejas rīki, attiecīgajā apgabalā un prom no ostas atrastos ne ilgāk par 6. punktā norādīto dienu skaitu.

6)

7)

Līdz katra pārvaldes laikposma sākuma dienai kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo karoga dalībvalsts iestādēm to, kādus zvejas rīkus plānots izmantot nākamajā pārvaldes laikposmā. Kamēr nav sniegts šāds paziņojums, kuģis nedrīkst zvejot 2. punktā noteiktajos apgabalos, izmantojot jebkuru 4. punktā minēto zvejas rīku.

Ja kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis paziņo par divu 4. punktā noteiktu veidu zvejas rīku izmantošanu, tad nākamajā pārvaldes laikposmā attiecīgajam kuģim pieejamo dienu kopskaits nepārsniedz pusi no to dienu summas, uz kurām kuģis ir tiesīgs attiecībā uz katru no zvejas rīku veidiem, un šo summu noapaļo uz leju līdz veselam skaitlim. Aizliegts jebkuru no minētajiem zvejas rīkiem izmantot vairāk dienu, nekā attiecībā uz šiem rīkiem paredzēts I tabulā.

Divu veidu zvejas rīkus var atļaut izmantot tikai tad, ja ir izpildītas šādas papildu uzraudzības prasības:

Lai pārbaudītu atbilstību iepriekšminētajām divām prasībām, kompetentās iestādes veic inspekciju un uzraudzību jūrā un ostā. Ja atklājas, ka kuģis nepilda minētās prasības, tad tūlīt anulē šā kuģa tiesības izmantot divu veidu zvejas rīkus.

Kuģus, kas vēlas izmantot vienu vai vairākus 4. punktā minētos zvejas rīkus (reglamentētos zvejas rīkus) kopā ar jebkuriem citiem zvejas rīkiem, kas nav minēti 4. punktā (nereglamentētus zvejas rīkus), neierobežo attiecībā uz nereglamentētu zvejas rīku izmantošanu. Šādiem kuģiem iepriekš jāpaziņo, ja paredzēts izmantot reglamentētos zvejas rīkus. Ja šāds paziņojums nav bijis, uz kuģa nedrīkst būt viens no 4. punktā minētajiem zvejas rīkiem. Šādiem kuģiem jābūt pilnvarotiem un aprīkotiem tā, lai varētu veikt alternatīvo zvejas darbību.

8)

Uz kuģa, kurš atrodas kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem un uz kura ir kāda 4. punktā minēta veida zvejas rīki, nedrīkst vienlaikus atrasties cita veida zvejas rīki, kas minēti 4. punktā.

9)

10)

11)

Kuģis, kas iepriekš nav zvejojis kādā no 2. punktā noteiktajiem apgabaliem, drīkst tos šķērsot tranzītā tad, ja par šādu nodomu tas iepriekš paziņo attiecīgajām iestādēm. Šim kuģim atrodoties 2. punktā noteiktajos apgabalos, visiem uz tā esošajiem zvejas rīkiem jābūt sastiprinātiem un noglabātiem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (4) 20. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

12)

Zveju ar 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem 2. punktā paredzētajos apgabalos dalībvalsts liedz kuģiem, kas minētajos apgabalos nav šādi zvejojuši 2001., 2002. vai 2003. gadā, izņemot gadījumu, ja dalībvalsts nodrošina līdzvērtīgas, kilovatos izteiktas jaudas neiesaistīšanu zvejā, kura notiek regulētajā apgabalā.

Tomēr kuģim, kas agrāk zvejojis ar konkrētiem 4. punktā noteiktajiem zvejas rīkiem, var atļaut izmantot citus 4. punktā noteiktos zvejas rīkus, ar nosacījumu, ka šiem citiem zvejas rīkiem piešķirto dienu skaits ir vienāds ar pirmajiem zvejas rīkiem piešķirto dienu skaitu vai lielāks.

13)

Dalībvalsts no dienām, kas saskaņā ar šo pielikumu piešķirtas kādam no tās kuģiem, neatskaita dienas, ko kuģis pavadījis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo tas sniedzis palīdzību citam kuģim ārkārtas gadījumā, vai dienas, ko kuģis pavadījis prom no ostas, bet nav varējis zvejot, jo tas transportē ievainotu komandas locekli neatliekamās medicīniskās palīdzības dēļ. Dalībvalsts viena mēneša laikā Komisijai sniedz šādu pieņemtu lēmumu pamatojumu, pievienojot kompetento iestāžu sniegtos pierādījumus par ārkārtas gadījumu.

14)

Neatkarīgi no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta, uz kuģiem, kas izmanto 4. punktā noteiktos zvejas rīkus un darbojas 2. punktā paredzētajos apgabalos, attiecina minētās regulas 19.b, 19.c, 19.d, 19.e un 19.k pantu.

15)

Lai nodrošinātu šā pielikuma 14. punktā minēto ziņošanas pienākumu izpildi, dalībvalstis var īstenot alternatīvus kontroles pasākumus, kas ir tikpat efektīvi un pārredzami kā minētie ziņošanas pienākumi. Par šādiem alternatīviem pasākumiem pirms to īstenošanas ziņo Komisijai.

16)

Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis pirms kuģa ienākšanas dalībvalsts ostā vai izkraušanas vietā pēc tam, kad tas III tabulā noteiktā apgabalā uzturējies, vedot lielāku daudzumu attiecīgas sugas zivju, nekā norādīts minētajā tabulā, vismaz četras stundas pirms šīs ienākšanas sniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādas ziņas:

17)

Kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā paredzēts izkraut nozveju, par ko jāpaziņo iepriekš, var prasīt, lai loma izkraušanu no kuģa nesāktu bez minēto iestāžu atļaujas.

III tabula

No apgabala un no sugas atkarīgie krastā izkrautie daudzumi (tonnās), kurus pārsniedzot, piemēro īpašus nosacījumus

18)

Kopienas zvejas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, kas vēlas jūrā pārkraut vai izkraut jebkādus daudzumus, kuri paturēti uz klāja, vai tos izkraut kādas trešās valsts ostā vai izkraušanas vietā, sniedz karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm 1. punktā minēto informāciju vismaz 24 stundas pirms šādas pārkraušanas vai izkraušanas jūrā vai izkraušanas krastā kādā trešā valstī.

19)

Zvejas kuģim, kas uzturējies III tabulā noteiktajā apgabalā, ir aizliegts izkraut vairāk nekā to daudzumu, kas attiecībā uz kādu sugu norādīts minētajā tabulā (sleja NO), un izkraušana jāveic norādītā ostā.

Katra dalībvalsts 15 dienu laikā pēc šīs Regulas stāšanās spēkā nosūta Komisijai sarakstu ar norādītajām ostām un 30 dienu laikā pēc tam – inspekcijas un uzraudzības procedūras šajās ostās, tostarp noteikumus par jebkuras šīs regulas 12. pantā minētās sugas īpatņu vai krājumu daudzuma reģistrēšanu un paziņošanu ikreiz, kad notiek izkraušana krastā. Komisija nosūta šo informāciju visām dalībvalstīm.

20)

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu nozvejotajām zivīm (5), zvejas žurnālā reģistrējamos provizoriskos daudzumus (kilogramos), kas ir uz 14. punktā minētajiem kuģiem, drīkst aprēķināt ar pielaidi līdz 8 %.

21)

Aizliegts jebkādā konteinerī paturēt uz zvejas kuģa jebkādu daudzumu mencu, kas nav atšķirotas no citiem jūras organismiem. Konteinerus ar mencām iekrauj kuģa kravas telpās tā, lai tie atrastos atsevišķi no citiem konteineriem.

22)

Dalībvalsts kompetentās iestādes var pieprasīt, lai jebkuru daudzumu mencu, kas nozvejotas jebkurā no 2. punktā norādītajiem apgabaliem un ko pirmoreiz izkrauj minētajā dalībvalstī, pirms izvešanas no pirmās izkraušanas ostas nosver inspektoru klātbūtnē. No mencām, ko pirmoreiz izkrauj saskaņā ar 19. punktu norādītā ostā, ņem reprezentatīvus paraugus, kuri veido vismaz 20 % no izkrautā daudzuma, un, pirms nozveju piedāvāt pirmajam pārdevumam un pārdot, minētos paraugus nosver dalībvalstu pilnvarotu inspektoru klātbūtnē. Tālab dalībvalstis mēneša laikā pēc tam, kad šī regula stājusies spēkā, iesniedz Komisijai datus par izmantojamo paraugu ņemšanas režīmu.

23)

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta, visiem šīs regulas 12. pantā minēto sugu īpatņu daudzumiem, kuri pārsniedz 50 kg un kurus netransportē uz izkraušanas vai importēšanas vietu, pievieno tādas deklarācijas eksemplāru, kas ir viena no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punktā paredzētajām deklarācijām un attiecas uz transportētajiem attiecīgo sugu īpatņu daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

24)

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta, īpašā uzraudzības programma, ko piemēro attiecībā uz kādu no 12. pantā minētajiem krājumiem, drīkst būt ilgāka par diviem gadiem no šīs programmas spēkā stāšanās dienas.