19.5.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/23

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 969/2000 (2) grozīja un paplašināja pasākumus, ko uzliek ar Regulu (EK) Nr. 3068/92 (3), par Baltkrievijas Republikas (“Baltkrievijas”), Krievijas Federācijas (“Krievijas”) un Ukrainas izcelsmes kālija hlorīda importu Kopienā.

(2)

Šie pasākumi ir noteikta maksājumu summa, ko nosaka atkarībā no produkta kategorijas un pakāpes, sākot no 19.51 eiro par tonnu līdz 48.19 eiro par tonnu Baltkrievijas gadījumā, no 19.61 eiro par tonnu līdz 40.63 eiro par tonnu Krievijas gadījumā un no 19.61 eiro par tonnu līdz 48.19 eiro par tonnu Ukrainas gadījumā.

(3)

2004. gada 20. martā Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (4)par spēkā esošo pasākumu (še turpmāk – “pasākumu”) daļējas starpposma pārbaudes sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un 22. panta c) apakšpunktu.

(4)

Pārbaudi sāka pēc Komisijas iniciatīvas, lai noskaidrotu, vai 2004. gada 1. maija Eiropas Savienības paplašināšanās (še turpmāk – “paplašināšanās”) rezultātā un, ņemot vērā Kopienas intereses, ir nepieciešams pielāgot pasākumus, lai izvairītos no straujas un pārāk negatīvas ietekmes uz visām ieinteresētajām pusēm, tostarp uz lietotājiem, izplatītājiem un patērētājiem.

(5)

Visas Komisijai zināmās ieinteresētās puses, tostarp Kopienas ražošanas nozare, Kopienas ražotāju vai patērētāju asociācijas, eksportētāji/ražotāji attiecīgajās valstīs, importētāji un to asociācijas un kompetentās iestādes attiecīgajās valstīs, kā arī ieinteresētās puses desmit jaunajās dalībvalstīs, kuras ir iestājušās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā (še turpmāk – ““ES 10” valstis”) tika informētas par izmeklēšanas sākšanu un tām tika dota iespēja rakstiski informēt par savu viedokli, iesniegt informāciju un būtiskus pierādījumus, iekļaujoties termiņā, kas noteikts izmeklēšanas sākšanas paziņojumā. Visām ieinteresētajām pusēm, kas iesniedza pieprasījumu un motivēja šādu nepieciešamību, tika piešķirtas tiesības uz uzklausīšanu.

(6)

Šajā sakarā par savu viedokli informēja šādas ieinteresētās puses:

(7)

Attiecīgais ražojums ir kālija hlorīds (potašs, KCl), un to parasti izmanto kā lauksaimniecisku mēslojumu tieši, sajauktu ar citiem mēslojumiem vai pārveidotu kompleksā mēslojumā, kas pazīstams kā NPK (slāpeklis, fosfors, kālijs). Kālija saturs ir mainīgs, un to izsaka kā procentus no kālija oksīda (K2O) svara sausā bezūdens produktā. To izmanto arī kā izejvielu dažu rūpniecisku un farmaceitisku ražojumu izgatavošanā.

(8)

Potašu parasti tirgo vai nu standarta/pulvera veidā (standarta potašs), vai arī veidā, kas nav standarta veids, ietverot granulu veidu (granulētais potašs), taču ne tikai to. Ražojumu parasti iedala trijās pamatkategorijās, atkarībā no K2O satura, proti:

(9)

Spēkā esošie antidempinga pasākumi precizē dažādus antidempinga pasākumu līmeņus, no vienas puses, standarta potašam un, no otras puses, pārējiem potaša veidiem, tostarp granulētajam potašam. Šajā sakarā jāatgādina, ka pēdējā pārbaudes izmeklēšanā 2000. gadā konstatēja, ka par attiecīgo ražojumu ir uzskatāmi daži īpaši maisījumi ar neparasti augstu potaša saturu, uz kuriem neattiecas iepriekš norādītie KN kodi potašam. Pie šī secinājuma nonāca, jo šādiem maisījumiem piemīt tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tiem ir tāds pats pielietojums, kā iepriekš minētajām pamatkategorijām. Tā kā pašreizējā izmeklēšanā arī nav konstatēts neviens apsvērums, kas liecinātu, ka iepriekšējā pieeja būtu jāmaina, un attiecīgi un nolūkā nodrošināt antidempinga pasākumu konsekventu piemērošanu, arī lai izvairītos no kļūdainas klasifikācijas, ir pamats uzskatīt, ka šajā regulā jāapstiprina iepriekšējās pārbaudes izmeklēšanas rezultāti, kas liecina, ka K2O saturs šādos maisījumos ir 35 % vai vairāk, līdz 62 % no sausa bezūdens produkta svara.

(10)

Divi Krievijas un viens Baltkrievijas ražotājs, kas eksportē, kā arī viens Krievijas eksportētājs un Krievijas iestādes apgalvoja, ka augstais antidempinga maksājumu līmenis un šo pasākumu piemērošana “ES 10” valstīm var dot būtisku triecienu to tradicionālajai tirdzniecības plūsmai uz “ES 10” valstīm.

(11)

Jo īpaši viņi atzīmēja, ka pēkšņais un straujais cenu kāpums, ko izraisīs antidempinga maksājuma noteiktās cenas, padarīs ražojumu nepieejami dārgu tiešajiem lietotājiem “ES 10” valstīs lauksaimniecības, rūpniecības un farmācijas jomās.

(12)

Būtu jānorāda, ka neviens Ukrainas ražotājs, kas eksportē, vai eksportētājs un neviena Ukrainas iestāde neatsaucās.

(13)

Kopienas ražošanas nozares pārstāvji paziņoja, ka, lai arī vidējās cenas “ES 10” valstīs ir par 30% zemākas nekā Eiropas Savienībā tās sastāvā pirms 2004. gada 10. maija (še turpmāk – ““ES 15” valstis”), tā neiestāsies pret priekšlikumiem pagaidu pasākumu ieviešanai, kurus piemērotu pārejas laikā, ja tiem nebūs negatīva ietekme uz pašreizējiem tirdzniecības modeļiem “ES 15” valstīs.

(14)

Dažu “ES 10” dalībvalstu iestādes, tostarp Čehijas Republikas, Ungārijas, Lietuvas un Slovākijas Republikas iestādes, uzskatīja, ka pēc paplašināšanās jāpiemēro īpaši pārejas pasākumi attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Baltkrievijas un Krievijas.

(15)

Šajā sakarā tās apgalvoja, ka attiecīgais ražojums ir stratēģiski svarīgs lietotājiem rūpniecības un lauksaimniecības nozarē “ES 10” valstīs, jo to šajās valstīs neražo, kā arī to nevar viegli aizstāt ar kādu citu ražojumu. Tika arī atzīmēts, ka attiecīgā ražojuma ražotāji “ES 15” valstīs nebūs spējīgi izpildīt “ES 10” valstu lietotāju prasības.

(16)

Turklāt tika atzīts, ka ir jānovērš straujš un pēkšņs potaša mēslojuma cenu kāpums “ES 10” valstu lauksaimniekiem; pretējā gadījumā tiem būtu jāsastopas ar papildu grūtībām, piemērojoties jaunajai “ES 15” valstu lauksaimniecības ražotāju konkurencei. Šā jautājuma būtisko nozīmi vēl vairāk uzsvēra ievērojamais eksporta apjoms (ap 87 miljoniem eiro gadā) no Ukrainas un Krievijas uz “ES 10” valstīm salīdzinājumā ar eksportu uz “ES 15” valstīm, kas sasniedz ap 45 miljoniem eiro gadā no minētajam valstīm.

(17)

Tādēļ tika atzīts, ka attiecīgā ražojuma importa piegāde uz “ES 10” valstīm par cenām, kas nav pakļautas pēkšņam un straujam kāpumam, ir būtiska minētajiem tiešajiem lietotājiem “ES 10” valstīs.

(18)

Tādējādi minēto valstu iestādes ieņēma nostāju, ka Ukrainas un Krievijas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam uz “ES 10” valstīm saistībā ar antidempinga pasākumiem jāpiemēro īpašs režīms.

(19)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem un informāciju, tika veikta analīze, kas apstiprināja to, ka pastāv ievērojama, aptuveni 32% liela atšķirība starp vienādas pakāpes attiecīga ražojuma pastāvošajām cenām “ES 10” un “ES 15” valstīs (piem., standarta pakāpes potaša cena “ES 10” valstīs 2003. gadā bija ap EUR 79 par tonnu, kamēr “ES 15” valstīs tās pašas pakāpes ražojuma vidējā cena 2003. gadā bija EUR 117 par tonnu).

(20)

Analīze arī liecināja, ka importa apjoms, kas ienāk “ES 10” valstīs no Baltkrievijas un Krievijas, bija ievērojams 2003. gadā (vidēji 1.1 miljons tonnu un tādējādi veidoja aptuveni 14% no kopējā aprēķinātā “ES 10” un “ES 15” kopīgā patēriņa).

(21)

Tika arī konstatēts, ka “ES 10” valstīs attiecīgo ražojumu neražo, un ka “ES 15” valstu ražotājiem pašreiz nav nepietiekami daudz lieku resursu, lai nodrošinātu arī “ES 10” valstu pircēju pieprasījumu. Pie tam, ņemot vērā ražojuma specifiku, tiek uzskatīts, ka pircējiem “ES 10” valstīs būtu grūti strauji nomainīt to ierastos piegādes avotus.

(22)

Visi šie dažādie aspekti un intereses tika ņemtas vērā un izvērtētas kopumā. No tā izriet, ka “ES 10” valstu importētāju un lietotāju intereses spēkā esošo pasākumu tūlītējas piemērošanas rezultātā tiktu pakļautas būtiskai negatīvai ietekmei, ja šos pasākumus nepielāgotu pagaidu kārtībā.

(23)

Savukārt, kā to apstiprina pati Kopienas ražošanas nozare, tās intereses netiktu pārmērīgi negatīvi ietekmētas, ja pasākumus pielāgotu pagaidu kārtībā, tā kā saskaņā ar tās pašreizējiem tirdzniecības modeļiem “ES 15” valstīs" tā pašreiz nespēj pilnībā nodrošināt “ES 10” valstu pircēju pieprasījumu.

(24)

Šādos apstākļos, ņemot vērā īpašo paplašināšanās situāciju, var secināt, ka piemērot spēkā esošos pasākumus bez pagaidu pielāgojumiem nav Kopienas interesēs. Tomēr šādiem pielāgojumiem attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu uz “ES 10” valstīm nav jābūt tādiem, kas ievērojami samazinātu vēlamo tirdzniecības aizsardzības līmeni.

(25)

Šajā nolūkā tika apskatītas vairākas iespējas, kā labāk aizsargāt Kopienas ražošanas nozari no dempinga, kas rada kaitējumu, tajā pat laikā ņemot vērā Kopienas interešu aspektu, samazinot antidempinga maksājumu ekonomiskā šoka efektu tradicionālajiem pircējiem jaunajās dalībvalstīs ekonomiskās pielāgošanās laikposmā pēc paplašināšanās.

(26)

Tika atzīts, ka vislabākais veids, kā to sasniegt, ir atļaut no Baltkrievijas un Krievijas ievest “ES 10” valstīs tradicionālo eksporta apjomu bez antidempinga maksājuma pārejas laikā, ar noteikumu, ka antidempinga maksājuma piemērošanas vietā eksporta cenas uz šīm dalībvalstīm tiks palielinātas, izmantojot minimālās importa cenas (“MIP”) līdz līmenim, kas ievērojami ietekmēs zaudējumu novēršanu. Šajā kontekstā eksportam uz “ES 10” valstīm, kurš pārsniedz minēto tradicionālā eksporta apjomu, tiktu piemērota normālais antidempinga maksājums, tāpat kā eksportam uz “ES 15” valstīm.

(27)

Izvērtējot dažādas iespējas, kā labāk varētu nodrošināt šīs tradicionālās eksporta plūsmas uz “ES 10” valstīm turpināšanos, kā arī lai nodrošinātu būtisku palīdzību zaudējumu novēršanai, tika atzīts, ka tam vispiemērotākais līdzeklis būtu sadarbojošos pušu brīvprātīgas saistības, ietverot tādus faktorus kā minimālā importa cena un kvantitatīvie ierobežojumi. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 8. panta 2. punktu Komisija var ierosināt saistības attiecīgajiem ražotājiem, kas eksportē.

(28)

Šajā kontekstā būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 22. panta c) apakšpunktu, nosakot cenu labojumu piemērošanas noteikumus, tika ņemti vērā īpašie ar paplašināšanos saistītie apstākļi. Cenu labojumi ir īpašs līdzeklis, jo tie nodrošina pagaidu veidu, kā pielāgot spēkā esošos pasākumus “ES 25” valstīm.

(29)

Būtu arī jāatzīmē, ka saistības nebūs tieši līdzvērtīgas antidempinga maksājumam, jo noteiktās minimālās importa cenas var būt zemākas nekā parasti. Rīkojoties savādāk, kā jau iepriekš minēts, attiecīgā ražojuma cena būtu nepieejami augsta tiešajiem lietotājiem “ES 10” valstīs, un tādējādi tas nebūtu Kopienas interesēs. Tomēr ražotāji, kas eksportē, apņēmās pacelt cenas līdz līmenim, kas būtiski ietekmē zaudējumu novēršanu.

(30)

Tādēļ Baltkrievijas un Krievijas ražotājiem, kas veic eksportu, jānosaka importa apjoms (“griesti”), par pamatu ņemot 50% no viņu tradicionālā eksporta apjoma uz “ES 10” valstīm 2001., 2002 un 2003. gadā. Tomēr būtu jāatzīmē, ka neparasti lielais eksporta apjoma pieaugums uz “ES 10” valstīm 2003. gada pēdējos mēnešos un 2004. gada pirmajos mēnešos netika ieskaitīts tradicionālajā eksporta apjomā, ko izmantoja griestu noteikšanai.

(31)

Pārdodot attiecīgo ražojumu “ES 10” valstīm saskaņā ar saistību noteikumiem, attiecīgie ražotāji, kas eksportē, vienojas visumā ievērot tradicionālo pārdošanas modeli saviem individuālajiem pircējiem “ES 10” valstīs. Tādēļ ražotājiem, kas eksportē, ir jāapzinās, ka saistību piedāvājums tiks uzskatīts par derīgu un tādējādi – pieņemamu, ja attiecībā uz pārdošanu, kam piemērotas saistības, viņi visumā uzturēs tradicionālo tirdzniecības modeli ar saviem pircējiem “ES 10” valstīs.

(32)

Ražotājiem, kas eksportē, ir arī jāapzinās, ka saskaņā ar saistību noteikumiem gadījumā, ja tiktu konstatēts, ka minētais tirdzniecības modelis ir ievērojami mainījies vai ka saistības jebkādu iemeslu dēļ kļuvis grūti vai neiespējami pārraudzīt, Komisijai ir tiesības izbeigt uzņēmuma iesniegto saistību piedāvājuma darbību, kas novedīs pie galīgas antidempinga maksājuma noteikšanas tā vietā tādā apmērā, kā tas paredzēts Regulā (EK) Nr. 3068/92, vai arī Komisija var pielāgot griestu līmeni vai veikt citu koriģējošu darbību.

(33)

Tādējādi jebkuru cenu labojumu piedāvājumu, kas ievēro iepriekš minētos nosacījumus, Komisija var pieņemt ar Komisijas regulu.

(34)

Ņemot vērā iepriekš minēto, gadījumā, ja Komisija ar attiecīgu Komisijas regulu pieņem saistības, ir nepieciešams nodrošināt iespēju atbrīvot importu uz Kopienu, kam piemēro šādas saistības, no antidempinga maksājuma, ko uzliek ar Regulu (EK) Nr. 3068/92, attiecīgi grozot minēto regulu,