EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004R0813

Padomes Regula (EK) Nr. 813/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1626/94 attiecībā uz dažiem saglabāšanas pasākumiem saistībā ar ūdeņiem ap Maltu

OV L 150, 30.4.2004, p. 32–41 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 28/01/2007; Iesaist. atcelta ar 32006R1967

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/813/oj

32004R0813



Oficiālais Vēstnesis L 150 , 30/04/2004 Lpp. 0032 - 0041


Padomes Regula (EK) Nr. 813/2004

(2004. gada 26. aprīlis),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1626/94 attiecībā uz dažiem saglabāšanas pasākumiem saistībā ar ūdeņiem ap Maltu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu [1] (turpmāk tekstā – "Pievienošanās līgums"), un jo īpaši tā 2. panta 3. punktu,

ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu [2] (turpmāk tekstā – "Pievienošanās akts"), un jo īpaši tā 21. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1) Atbilstīgi Pievienošanās akta 21. pantam, 1994. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1626/94, ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā [3], jāgroza saskaņā ar Pievienošanās akta III pielikumā izklāstītajām pamatnostādnēm, lai pielāgotu vajadzīgos saglabāšanas pasākumus saistībā ar ūdeņiem ap Maltu.

(2) Šie pasākumi jāpieņem pirms pievienošanās, lai tos varētu piemērot no Maltas pievienošanās datuma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1626/94 groza šādi.

1. Iestarpina šādus pantus:

"8.a pants

25 jūdžu apsaimniekošanas zona ap Maltu

1. Kopienas kuģu piekļuvi ūdeņiem un resursiem 25 jūras jūdžu zonā no bāzes līnijām ap Maltas salām (turpmāk tekstā – "apsaimniekošanas zona") reglamentē šādi:

a) zveja apsaimniekošanas zonā atļauta tikai zvejas kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 12 metrus un kuri neizmanto velkamos zvejas rīkus;

b) šo kuģu zvejas intensitāte kopējās zvejas jaudas izteiksmē nepārsniedz vidējo līmeni 2000.–2001. gadā, kas ir 1950 kuģi ar kopējo dzinēja jaudu un tonnāžu attiecīgi 83000 kW un 4035 bruto tonnas.

2. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, traleriem, kuru kopējais garums nepārsniedz 24 metrus, atļauts zvejot dažos apsaimniekošanas zonas apgabalos, kā aprakstīts šīs regulas V pielikuma a) daļā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) traleru, kam atļauts darboties apsaimniekošanas zonā, kopējā zvejas jauda nedrīkst pārsniegt 4800 kW maksimālo robežu;

b) jebkura tralera, kam atļauts darboties mazāk kā 200 metru dziļumā, zvejas jauda nedrīkst pārsniegt 185 kW; 200 metru dziļuma izobatu identificē lauzta līnija, kuras punkti ir uzskaitīti šīs regulas V pielikuma b) daļā;

c) traleriem, kas zvejo apsaimniekošanas zonā, ir jābūt īpašai zvejas atļaujai saskaņā ar 7. pantu 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1627/94, ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām [4], un tos iekļauj sarakstā, kurā ir to nosaukums, starptautiskais reģistrācijas numurs un kuģa raksturojums, ko attiecīgajām dalībvalstīm ik gadu jānosūta Komisijai;

d) jaudas ierobežojumus, kas noteikti a) un b) apakšpunktos, periodiski pārskata saskaņā ar informāciju no attiecīgajām zinātnieku organizācijām par ietekmi uz krājumu saglabāšanu.

3. Ja 2. punkta a) apakšpunktā minētā kopējā zvejas jauda pārsniedz traleru, kuru garums nepārsniedz 24 metrus un kuri apsaimniekošanas zonā darbojušies pārskata periodā 2000.–2001. gadā (turpmāk tekstā – "salīdzināmā zvejas jauda"), kopējo zvejas jaudu, Komisija saskaņā ar 10.a pantā noteikto procedūru sadala šo zvejas jaudas pārpalikumu starp dalībvalstīm, ņemot vērā dalībvalstu, kuras atļauju pieprasījušas, intereses.

Salīdzināmā zvejas jauda ir 3600 kW.

4. Īpašās zvejas atļaujas saistībā ar 3. punktā minēto pieejamās zvejas jaudas pārpalikumu piešķir tikai kuģiem, kas šā panta piemērošanas datumā iekļauti Kopienas kuģu reģistrā.

5. Ja traleru, kam atļauts darboties apsaimniekošanas zonā saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, kopējā zvejas jauda pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā noteikto maksimālo robežu tādēļ, ka šī maksimālā robeža ir samazināta pēc 2. punkta d) apakšpunktā paredzētās pārskatīšanas, Komisija zvejas jaudu starp dalībvalstīm sadala šādi:

a) vispirms ņem vērā zvejas jaudu kW kuģiem, kas zonā zvejojuši 2000.–2001. gadā;

b) tad ņem vērā zvejas jaudu kW kuģiem, kas zonā zvejojuši citā laikā;

c) pēc tam zvejas jaudas pārpalikumu citiem kuģiem starp dalībvalstīm sadala, ņemot vērā dalībvalstu, kuras atļauju pieprasījušas, intereses.

6. Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, apsaimniekošanas zonā atļauj darboties kuģiem, kas zvejo ar riņķvadiem vai āķu jedām, kā arī kuģiem, kas zvejo delfīnzivis saskaņā ar 8.b pantu. Tiem piešķir īpašās zvejas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu un iekļauj sarakstā, kurā ir to nosaukums, starptautiskais reģistrācijas numurs un kuģa raksturojums, ko katrai dalībvalstij jānosūta Komisijai.

Zvejas jaudu jebkurā gadījumā kontrolē, lai nodrošinātu šo zvejas vietu ilgtspējību apsaimniekošanas zonā.

7. Tralera, kam atļauts zvejot apsaimniekošanas zonā saskaņā ar 2. punktu un kas nav aprīkots ar kuģu novērošanas sistēmu (VMS), kapteinis paziņo par katru iebraukšanu apsaimniekošanas zonā un izbraukšanu no tās savai vadībai un piekrastes valsts iestādēm.

8.b pants

Delfīnzivju zveja

1. Katru gadu no 1. janvāra līdz 5. augustam apsaimniekošanas zonā aizliegts zvejot delfīnzivis (Cariphaena spp.) ar zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI).

2. To kuģu, kas veic delfīnzivju zveju, skaits apsaimniekošanas zonā nedrīkst pārsniegt 130 kuģus.

3. Maltas iestādes nosaka ZPI līnijas un piešķir katru ZPI līniju Kopienas zvejas kuģiem vēlākais līdz katra gada 30. jūnijam. Kopienas zvejas kuģiem, kas nekuģo ar Maltas karogu, nav atļauts darboties ZPI līnijā 12 jūdžu zonā.

4. Zvejas kuģiem, kam atļauts veikt delfīnzivju zveju, piešķir īpašās zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1627/94 7. pantu un iekļauj sarakstā, kurā ir to nosaukums, starptautiskais reģistrācijas numurs un kuģa raksturojums, ko katrai dalībvalstij jānosūta Komisijai.

Neskatoties uz Regulas (EK) Nr. 1627/94 1. panta 2. punkta noteikumiem, kuģiem, kuru kopējais garums nepārsniedz 10 metrus, vajadzīga īpaša zvejas atļauja."

2. Iestarpina šādu pantu:

"10.a pants

Īstenošanas noteikumi un grozījumi

Sīki izstrādātus noteikumus 8.a un 8.b panta īstenošanai, jo īpaši, attiecībā uz kritērijiem, ko piemēro, lai noteiktu un piešķirtu ZPI līnijas saskaņā ar 8.b panta 3. punktu, pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku [5]."

2. Tekstu šīs regulas pielikumā iekļauj aiz IV pielikuma.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tikai tad, ja stājas spēkā Pievienošanās līgums, un tā spēkā stāšanās dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2004. gada 26. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Walsh

[1] OV L 236, 23.9.2003., 17. lpp.

[2] OV L 236, 23.9.2003., 23. lpp.

[3] OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp.).

[4] OV L 71, 6.7.1994., 7. lpp.

[5] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

V pielikums

25 jūdžu apsaimniekošanas zona ap Maltas salām

a) Atļautie tralējamie apgabali pieejā pie Maltas salām: ģeogrāfiskās koordinātas

A zona | H zona |

A1 – 36,0172° Z, 14,1442° A | H1 – 35,6739° Z, 14,6742° A |

A2 – 36,0289° Z, 14,1792° A | H2 – 35,4656° Z, 14,8459° A |

A3 – 35,9822° Z, 14,2742° A | H3 – 35,4272° Z, 14,7609° A |

A4– 35,8489° Z, 14,5106° A | H4 – 35,5106° Z, 14,6325° A |

A5 – 35,8106° Z, 14,2542° A | H5 – 35,6406° Z, 14,6025° A |

A6 – 35,9706° Z, 14,2459° A | |

B zona | I zona |

B1 – 35,7906°Z, 14,4409° A | I1 – 36,1489° Z, 14,3909° A |

Β2 – 35,8039°Z, 14,4909° A | I2 – 36,2523° Z, 14,5092° A |

Β3 – 35,7939° Z, 14,4959° A | I3 – 36,2373° Z, 14,5259° A |

Β4 – 35,7522° Z, 14,4242° A | I4 – 36,1372° Z, 14,4225° A |

Β5 – 35,7606° Z, 14,4159° A | |

Β6 – 35,7706° Z, 14,4325° A | |

C zona | J zona |

C1 – 35,8406° Z, 14,6192° A | J1 – 36,2189° Z, 13,9108° A |

C2 – 35,8556° Z, 14,6692° A | J2 – 36,2689° Z, 14,0708° A |

C3 – 35,8322° Z, 14,6542° A | J3 – 36,2472° Z, 14,0708° A |

C4– 35,8022° Z, 14,5775° A | J4 – 36,1972° Z, 13,9225° A |

D zona | K zona |

D1 – 36,0422° Z, 14,3459° A | K1 – 35,9739° Z, 14,0242° A |

D2– 36,0289° Z, 14,4625° A | K2 – 36,0022° Z, 14,0408° A |

D3 – 35,9989° Z, 14,4559° A | K3 – 36,0656° Z, 13,9692° A |

D4– 36,0289° Z, 14,3409° A | K4– 36,1356° Z, 13,8575° A |

| K5 – 36,0456° Z, 13,9242° A |

E zona | L zona |

E1 – 35,9789° Z, 14,7159° A | L1 – 35,9856° Z, 14,1075° A |

E2 – 36,0072° Z, 14,8159° A | L2 – 35,9956° Z, 14,1158° A |

E3 – 35,9389° Z, 14,7575° A | L3 – 35,9572° Z, 14,0325° A |

E4 – 35,8939° Z, 14,6075° A | L4 – 35,9622° Z, 13,9408° A |

E5 – 35,9056° Z, 14,5992° A | |

F zona | M zona |

F1 – 36,1432° Z, 14,6725° A | M1 – 36,4856° Z, 14,3292° A |

F2 – 36,1439°Z, 14,7892° A | M2 – 36,4639° Z, 14,4342° A |

F3 – 36,0139° Z, 14,7892° A | M3 – 36,3606° Z, 14,4875° A |

F4– 36,0039°Z, 14,6142° A | M4 – 36,3423° Z, 14,4242° A |

| M5 – 36,4156° Z, 14,4208° A |

G zona | N zona |

G1 – 36,0706° Z, 14,9375° A | N1 – 36,1155° Z, 14,1217° A |

G2 – 35,9372° Z, 15,0000° A | N2 – 36,1079° Z, 14,0779° A |

G3 – 35,7956° Z, 14,9825° A | N3 – 36,0717° Z, 14,0264° A |

G4– 35,7156° Z, 14,8792° A | N4 – 36,0458° Z, 14,0376° A |

G5 – 35,8489° Z, 14,6825° A | N5 – 36,0516° Z, 14,0896° A |

| N6 – 36,0989° Z, 14,1355° A |

b) Dažu punktu ģeogrāfiskās koordinātas pa 200 m izobatu 25 jūdžu apsaimniekošanas zonā

ID | Ģeogrāfiskais platums | Ģeogrāfiskais garums |

1 | 36,3673° Z | 14,5540° A |

2 | 36,3159° Z | 14,5567° A |

3 | 36,2735° Z | 14,5379° A |

4 | 36,2357° Z | 14,4785° A |

5 | 36,1699° Z | 14,4316° A |

6 | 36,1307° Z | 14,3534° A |

7 | 36,1117° Z | 14,2127° A |

8 | 36,1003° Z | 14,1658° A |

9 | 36,0859° Z | 14,152° A |

10 | 36,0547° Z | 14,143° A |

11 | 35,9921° Z | 14,1584° A |

12 | 35,9744° Z | 14,1815° A |

13 | 35,9608° Z | 14,2235° A |

14 | 35,9296° Z | 14,2164° A |

15 | 35,8983° Z | 14,2328° A |

16 | 35,867° Z | 14,4929° A |

17 | 35,8358° Z | 14,2845° A |

18 | 35,8191° Z | 14,2753° A |

19 | 35,7863° Z | 14,3534° A |

20 | 35,7542° Z | 14,4316° A |

21 | 35,7355° Z | 14,4473° A |

22 | 35,7225° Z | 14,5098° A |

23 | 35,6951° Z | 14,5365° A |

24 | 35,6325° Z | 14,536° A |

25 | 35,57° Z | 14,5221° A |

26 | 35,5348° Z | 14,588° A |

27 | 35,5037° Z | 14,6192° A |

28 | 35,5128° Z | 14,6349° A |

29 | 35,57° Z | 14,6717° A |

30 | 35,5975° Z | 14,647° A |

31 | 35,5903° Z | 14,6036° A |

32 | 35,6034° Z | 14,574° A |

33 | 35,6532° Z | 14,5535° A |

34 | 35,6726° Z | 14,5723° A |

35 | 35,6668° Z | 14,5937° A |

36 | 35,6618° Z | 14,6424° A |

37 | 35,653° Z | 14,6661° A |

38 | 35,57° Z | 14,6853° A |

39 | 35,5294° Z | 14,713° A |

40 | 35,5071° Z | 14,7443° A |

41 | 35,4878° Z | 14,7834° A |

42 | 35,4929° Z | 14,8247° A |

43 | 35,4762° Z | 14,8246° A |

44 | 36,2077° Z | 13,947° A |

45 | 36,1954° Z | 13,96° A |

46 | 36,1773° Z | 13,947° A |

47 | 36,1848° Z | 13,9313° A |

48 | 36,1954° Z | 13,925° A |

49 | 35,4592° Z | 14,1815° A |

50 | 35,4762° Z | 14,1895° A |

51 | 35,4755° Z | 14,2127° A |

52 | 35,4605° Z | 14,2199° A |

53 | 35,4453° Z | 14,1971° A |

"

--------------------------------------------------

Top