30.12.2004   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 389/25

(1)

Saskaņā ar Līguma 104. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķis ir valsts finanšu pārvaldība kā līdzeklis, lai stiprinātu priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kas sekmē nodarbinātību.

(3)

Līguma 104. pantā noteiktā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra paredz pieņemt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu; Līgumam pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir izklāstīti papildu noteikumi par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regula (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1), paredz sīki izstrādātus noteikumus un definīcijas minētā protokola piemērošanai.

(4)

Līguma 104. panta 5. punkts prasa, lai Komisija sniedz Padomei atzinumu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts. Komisija šādu atzinumu par Grieķiju ir iesniegusi Padomei 2004. gada 24. jūnijā. Pārbaudījusi visus būtiskos faktorus, kas saskaņā ar 104. panta 3. punktu ņemti vērā tās ziņojumā, un ņemot vērā saskaņā ar 104. panta 4. punktu sniegto Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, Komisija 2004. gada 24. jūnija Atzinumā konstatēja, ka Grieķijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

(5)

Līguma 104. panta 6. punkts paredz, ka Padomei pirms lēmuma pieņemšanas par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, būtu jāizskata visi apsvērumi, ko var būt iesniegusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Vispārējais novērtējums ļauj izdarīt secinājumu, ka vispārējā valsts budžeta deficīts Grieķijā 2003. gadā sasniedza 3,2 % no IKP. Līgumā noteiktās 3 % no IKP atsauces vērtības pārsniegšanu nav radījis ne ārkārtējs notikums, ko Grieķijas iestādes nav varējušas kontrolēt, ne arī nopietna ekonomikas lejupslīde Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Tieši pretēji, tas notika kontekstā ar spēcīgu ekonomikas izaugsmi, kas 2003. gadā pieauga par 4,2 %, un pozitīvajai ražošanas bilancei sasniedzot 1,5 % no IKP. Valsts budžeta deficīta kopējais rezultāts 2003. gadā salīdzināms ar plānoto deficītu 0,9 % no IKP, kas paredzēts 2002. gada decembra pārskatītajā stabilitātes programmā. Komisija uzskata, ka ievērojamā lejupslīde ir saistīta ar ārkārtas faktoriem (izdevumu pārtēriņu saistībā ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm un kompensācijām nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ), augstākiem nekā plānots tekošajiem izdevumiem (sociālie pabalsti un valsts sektora algas) un budžeta ieņēmumu samazināšanos (PVN, ienākuma nodokļi un maksājumu pārklasifikācija finanšu transakcijas veidā starp Pasta krājbanku un valdību).

(7)

Saskaņā ar 2004. gada pavasara prognozēm, kā arī pieņemot, ka nebūs nekādu politisku pārmaiņu, un pamatojoties uz marta beigās paziņoto budžeta deficītu 2003. gadā – 2,95 % no IKP, Komisija paredz, ka vispārējais valsts budžeta deficīts Grieķijā 2004. gadā sasniegs 3,2 % no IKP.

(8)

Parāda attiecība pret IKP 2003. gadā sasniegusi 103 % no IKP, kas būtiski pārsniedz Līgumā noteikto 60 % atsauces vērtību. Turklāt Komisija 2004. gada pavasara prognozēs paredz tikai nelielu parāda attiecības samazinājumu līdz 102,8 % no IKP 2004. gadā, kas pārsniedz 98,3 % no IKP, ko Grieķijas iestādes paziņoja 2004. gada 4. maijā. Lielais valsts budžeta deficīts un tā lēnā samazināšanas ir pamats bažām, jo īpaši apstākļos, kad nominālās izaugsme ir augsta un kad ražošanas bilance ir pozitīva un pieaug.

(9)

Pašlaik valsts budžeta datu stāvoklis joprojām ir neskaidrs. Deficīta apjoms 2003. gadam 3,2 % no IKP, kas minēts 4. maija ziņojumā, ir salīdzināms ar deficīta apjomu 1,7 % no IKP, kas minēts marta sākuma ziņojumā un kas tā paša mēneša beigās tika mainīts uz 2,95 % no IKP, jaunajai valdībai īstenojot iniciatīvu par valsts finanšu rūpīgu revīziju. Tā kā palika neatrisināti jautājumi par pamatā esošajiem datiem, Grieķijas iestādes ir apņēmušās visaktuālākos jautājumus atrisināt ātri ciešā sadarbībā ar Eurostat. Turklāt, lai gan Eurostat apstiprināja 4. maija ziņojumā minētos skaitļus, pastāv noteiktas indikācijas, ka būs turpmākas - un attiecībā uz budžeta deficītu, visticamāk, augstākas - korekcijas par 2003. gadu un iepriekšējiem gadiem, kad 2004. gada septembrī tiks iesniegts kārtējais ziņojums. Turklāt ir sagaidāms, ka šīs korekcijas vēl vairāk palielinās 2004. gada budžeta deficīta rādītājus,