32003R1980

Komisijas Regula (EK) Nr. 1980/2003

(2003. gada 21. oktobris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) [1], un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1177/2003 tika izveidota vienota sistēma Kopienas statistikas veidošanai par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kas ietver salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem un nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību valstu un Eiropas Savienības līmenī.

(2) Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir vajadzīgi īstenošanas pasākumi, lai saskaņotu definīcijas, jo īpaši attiecībā uz ienākumu definīcijām, saimes locekļu definīcijām un bijušo saimes locekļu definīcijām, un dažādu ienākumu mainīgo lielumu iekļaušanas grafiku.

(3) Šajā regulā noteiktie pasākumi saskan ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas, kas nepieciešamas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem 15. panta 2. punkta c) apakšpunktu, jo īpaši, lai ieviestu ienākumu definīcijas, kas paredzētas tās 2. panta l) un m) punktā, ir noteiktas I pielikumā.

Nosacījumi par bruto ienākumu datu nogādāšanu sastāvdaļu līmenī, kā arī dažādu ienākumu sastāvdaļu iekļaušanas grafiks noteikts II pielikumā.

2. pants

Šajā regulā sniegtās definīcijas, izņemot bijušo saimes locekļu definīciju un datu par ienākumiem nogādāšanu, piemēro gan šķērsgriezuma, gan garengriezuma sastāvdaļām Kopienas statistikā par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC).

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2003. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

SAIMES LOCEKĻU, BIJUŠO SAIMES LOCEKĻU, PENSIJU NO INDIVIDUĀLIEM PRIVĀTIEM PLĀNIEM, IEMAKSU INDIVIDUĀLOS PRIVĀTOS PENSIJU PLĀNOS, SAIMJU KOPĒJO BRUTO UN IZMANTOJAMO IENĀKUMU, KOPĒJO IZMANTOJAMO SAIMES IENĀKUMU PIRMS SOCIĀLIEM PABALSTIEM (IZŅEMOT VECUMA UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PABALSTUS; IETVEROT VECUMA UN APGĀDNIEKA ZAUDĒJUMA PABALSTUS) UN BRUTO/NETO IENĀKUMU SASTĀVDAĻU DEFINĪCIJAS

1. SAIMES LOCEKĻI UN BIJUŠIE SAIMES LOCEKĻI.

1.1. Saimes locekļi [1].

Šādas personas uzskatāmas par saimes locekļiem, ja tās atbilst turpmāk minētajiem īpašajiem nosacījumiem un piedalās saimes izdevumos:

1. Personas, kas saimē dzīvo pastāvīgi un ir radniecīgās attiecībās ar citiem locekļiem;

2. Personas, kas saimē dzīvo pastāvīgi un nav radniecīgās attiecībās ar citiem locekļiem;

3. Pastāvīgie pansionāri, apakšīrnieki, īrnieki, kas dzīvo saimē;

4. Ciemiņi;

5. Darba vietā dzīvojoši mājkalpotāji, aukles;

6. Personas, kas saimē dzīvo pastāvīgi, bet atrodas īslaicīgā prombūtnē no mājokļa (brīvdienu ceļojuma, darba, izglītības vai tamlīdzīgu iemeslu dēļ);

7. Saimes bērni, kas mācās ārpus mājas;

8. Personas, kas ilgstoši atrodas prombūtnē, bet kam ir saikne ar saimi: personas, kas strādā ārpus mājas;

9. Personas, kas īslaicīgi atrodas prombūtnē, bet kam ir saikne ar saimi: personas, kas atrodas slimnīcā, aprūpes namos vai citās iestādēs.

Citi nosacījumi, lai personas varētu uzskatīt par saimes locekļiem, ir šādi:

a) 3., 4. un 5. kategorija.

Šīm personām nevar būt privāta adrese citur; to faktiskajam vai paredzamajam uzturēšanās laikam jābūt seši mēneši vai ilgāk;

b) 6. kategorija.

Šīm personām nevar būt privāta adrese citur un to faktiskā vai paredzamā prombūtne no saimes nevar pārsniegt sešus mēnešus.

7. un 8. kategorija.

Neatkarīgi no faktiskā vai paredzamā prombūtnes ilguma šīm personām nevar būt privāta adrese citur, tām jābūt saimes locekļa partnerim vai bērnam, tām jāsaglabā ciešas saites ar saimi un jāuzskata šī adrese par dzīvesvietu;

c) 9. kategorija.

Šai personai jābūt skaidrām finansiālām saitēm ar saimi un tās faktiskā vai paredzamā prombūtne no saimes nevar būt ilgāka par sešiem mēnešiem.

Saimes izdevumu dalīšana

Saimes izdevumu dalīšana ietver gan labuma gūšanu no izdevumiem (piemēram, bērni, personas bez ienākumiem), gan dalību izdevumu segšanā. Ja izdevumus nedala, persona veido atsevišķu saimi tai pašā adresē.

"Pastāvīgi dzīvojošs"

Personu uzskata par pastāvīgi dzīvojošu saimes locekli, ja tā lielāko dienas atpūtas daļu pavada saimē; novērtējot ņem vērā pēdējos sešus mēnešus. Personas, kas veido jaunas saimes vai pievienojas esošajām saimēm, parasti uzskata par locekļiem to jaunajā atrašanās vietā; tāpat personas, kas pārceļas dzīvot citur, vairs neuzskata par sākotnējās saimes locekļiem. Iepriekšminēto "pēdējo sešu mēnešu" kritēriju aizstāj ar nodomu jaunajā uzturēšanās vietā uzturēties sešus mēnešus vai ilgāk.

"Nodoms uzturēties sešus mēnešus vai ilgāk"

Jāņem vērā, ko var uzskatīt par "pastāvīgu" ievākšanos vai izvākšanos no saimes. Tādējādi personu, kas ievākusies saimē uz nenoteiktu laiku vai ar nodomu uzturēties sešus mēnešus vai ilgāk, uzskata par saimes locekli, kaut arī persona saimē vēl nav uzturējusies sešus mēnešus un faktiski lielāko daļu šā laika pavadījusi citā dzīvesvietā. Tāpat personu, kas izvākusies no saimes uz citu dzīvesvietu ar nodomu uzturēties projām sešus mēnešus vai ilgāk, vairs neuzskata par iepriekšējās saimes locekli.

"Pagaidu prombūtnē privātā mājvietā"

Ja persona, kas ir pagaidu prombūtnē, uzturas privātā mājvietā, no prombūtnes ilguma ir atkarīgs, vai tā ir šīs (vai citas) saimes loceklis. Izņēmuma kārtā dažas personu kategorijas, kam ir ļoti ciešas saites ar saimi, var uzskatīt par locekļiem neatkarīgi no prombūtnes ilguma, ja tās netiek uzskatītas par citas privātas saimes locekļiem.

Piemērojot šos kritērijus, nodoms ir samazināt risku, lai indivīdi, kam ir divas privātas adreses, kurās tos varētu uzskaitīt, netiktu dubulti ieskaitīti izlases bāzē. Tāpat nodoms ir samazināt risku, ka dažas personas netiek iekļautas nevienas saimes locekļu vidū, kaut arī patiesībā tās pieder privāto saimju sektoram.

1.2. Bijušais saimes loceklis.

Termins "bijušais saimes loceklis" attiecas uz personu, kas patlaban nav saimes loceklis un iepriekšējā apsekojuma kārtā netika reģistrēta kā šīs saimes loceklis, bet ienākumu pārskata laikposmā saimē dzīvojusi vismaz trīs mēnešus.

Bijušos saimes locekļus ietver tikai EU-SILC garengriezuma sastāvdaļā.

2. BRUTO IENĀKUMU SASTĀVDAĻAS.

2.1. Darbinieka ienākumi.

Darbinieka ienākumus definē kā kopējo atalgojumu skaidrā naudā vai natūrā, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam par darbu, ko tas veicis ienākumu pārskata laikposmā.

Darbinieka ienākumus iedala šādi:

1. Darbinieka bruto ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi (PY010G);

2. Darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā (PY020G);

3. Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G).

2.1.1. Darbinieka bruto ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi (PY010G).

Tie attiecas uz to darbinieka kompensācijas monetāro sastāvdaļu, kas darba devējam jāmaksā darbiniekam naudā. Tie ietver visu sociālo iemaksu un ienākuma nodokļu vērtību, kas darbiniekam vai darba devējam darbinieka vārdā jāmaksā sociālās apdrošināšanas shēmām vai nodokļu iestādēm.

Darbinieka bruto ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi ietver šādus posteņus:

- algas, kas izmaksātas naudā par nostrādāto laiku vai padarīto darbu pamatdarbā un visos papilddarbos vai gadījuma darbos,

- atlīdzība par nenostrādāto laiku (piemēram, atvaļinājuma samaksa),

- paaugstinātas samaksas likmes par virsstundu darbu,

- honorāri, kas izmaksāti akciju sabiedrību direktoriem,

- samaksa par gabaldarbu,

- maksājumi par bērnu audzināšanu,

- komisijas maksas, dzeramnaudas un naudas balvas,

- papildu maksājumi (piemēram, 13. mēnešalga),

- peļņas sadale un gratifikācijas, kas izmaksātas naudā,

- papildu maksājumi, kur ņemta vērā produktivitāte,

- piemaksas par darbu attālās vietās (uzskatāms par darba nosacījumu daļu),

- piemaksas par ceļa izdevumiem uz vai no darba,

- papildu darba devēju maksājumi darbiniekiem vai bijušajiem darbiniekiem un citām tiesīgām personām, lai papildinātu sociālās apdrošināšanas shēmu maksājumus slimības, invaliditātes, dzemdību atvaļinājuma vai apgādnieka zaudējuma pabalsta gadījumos, ja šos maksājumus nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālos pabalstus,

- darba devēju maksājumi darbiniekam algas vietā, izmantojot sociālās apdrošināšanas shēmu, kad darbinieks nespēj strādāt slimības, invaliditātes vai dzemdību atvaļinājuma dēļ, ja šo maksājumu nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu.

Tie neietver šādus posteņus:

- darba devēja atmaksājumus, kas saistīti ar darba izdevumiem (piemēram, komandējumiem),

- atlaišanas un darba pārtraukšanas maksājumus, lai kompensētu darbiniekiem nodarbinātības izbeigšanos, pirms darbinieks sasniedzis normālu pensijas vecumu šim darbam, un atlaišanas pabalstus (tos ietver "Bezdarbnieku pabalstos" (PY090G)),

- pabalstus par izdevumiem, kas saistīti tikai ar darbu, piemēram, ceļa un uzturēšanās izdevumiem vai darba apģērbu,

- vienreizējus maksājumus normālā pensionēšanās datumā (ietverti "Vecuma pabalstos" (PY100G)),

- arodbiedrību streiku maksājumi.

2.1.2. Darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā (PY020G).

Tie attiecas uz nemonetārām ienākumu sastāvdaļām, ko darba devējs darbiniekam var nodrošināt bez maksas vai par samazinātu cenu kā darba paketes daļu [2].

Darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā ietver:

- uzņēmuma automašīnu un ar to saistītos izdevumus (piemēram, bezmaksas degvielu, automašīnas apdrošināšanu, piemērojamos nodokļus un nodevas), kas paredzēta gan privātai lietošanai, gan privātai un darba lietošanai,

- bezmaksas vai subsidētas maltītes, pusdienu talonus,

- ar mājokli saistīto izdevumu atlīdzinājumu vai maksājumu (piemēram, gāzes, elektrības, ūdens, telefona vai mobilā telefona rēķini),

- citas preces un pakalpojumus, ko darba devējs bez maksas vai par samazinātu cenu nodrošina darbiniekiem, ja tie veido nozīmīgu ienākumu sastāvdaļu valsts līmenī vai veido nozīmīgu noteiktu saimju grupu ienākumu daļu.

Bez maksas nodrošināto preču un pakalpojumu vērtību aprēķina atbilstīgi šo preču un pakalpojumu tirgus vērtībai. Par samazinātu cenu nodrošināto preču un pakalpojumu vērtību aprēķina kā starpību starp tirgus vērtību un darbinieka samaksāto summu.

Tie neietver:

- jebkādu šo preču un pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas darba devējam, ja preces un pakalpojumi darbiniekiem nepieciešami tikai darba veikšanai,

- izmitināšanas pakalpojumus darba vietā, ko nevar izmantot saimes, pie kurām pieder darbinieki,

- mājvietu, ko darba devējs bez maksas vai par samazinātu īres maksu nodrošina darbiniekiem kā saimes dzīvesvietu (bez maksas vai par samazinātu īres maksu nodrošinātā mājvietā aprēķināto vērtību ietver "Aprēķinātajā īres maksā" HY030G)),

- mājvietu, ko bez maksas vai par samazinātu īres maksu nodrošina darbiniekam kā saimes otro dzīvesvietu,

- pabalstus, kas darbiniekiem izmaksāti rīku, aprīkojuma, apģērbu utt. iegādei, kas vajadzīgi tikai vai galvenokārt darbam,

- īpašas maltītes vai dzērienus, kas vajadzīgi ārkārtas darba apstākļu dēļ,

- visas preces vai pakalpojumus, kas darbiniekiem nodrošināti darba vietā vai kas ir nepieciešami darba rakstura dēļ (piemēram, darbam nepieciešamā medicīniskā apskate).

2.1.3. Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G).

Darba devēja iemaksas ir definētas kā maksājumi apdrošinātājiem (sociālā nodrošinājuma fondiem un privāti finansētām shēmām), ko ienākumu pārskata laikposmā darba devēji veikuši darbinieku labā un kas ietver likumā noteiktas, līgtas vai līgumā noteiktas iemaksas saistībā ar apdrošināšanu pret sociāliem riskiem.

Tās ietver:

- darba devēju iemaksas privātos pensiju plānos,

- darba devēju iemaksas privātai veselības apdrošināšanai,

- darba devēju iemaksas dzīvības apdrošināšanai,

- darba devēju iemaksas citās darba devēju apdrošināšanas shēmās (piemēram, invaliditātes),

- darba devēja iemaksas valdības apdrošināšanas (sociālās nodrošināšanas) shēmās (ietverot algu saraksta nodokļus, ko iekasē sociālās apdrošināšanas nolūkiem).

2.2. Ienākumi no pašnodarbinātības.

Ienākumi no pašnodarbinātības ir definēti kā ienākumi, ko ienākumu pārskata laikposmā privātpersonas gūst sev vai savām ģimenēm no to pašreizējās vai iepriekšējās iesaistīšanās pašnodarbināto personu darbos. Pašnodarbināto personu darbi ir darbi, kuros atalgojums ir tieši atkarīgs no peļņas (vai peļņas potenciāla), kas iegūta par saražotajām precēm vai pakalpojumiem (pašu patēriņš uzskatāms par peļņas daļu). Pašnodarbināta persona pieņem darbības lēmumus, kas skar uzņēmumu, vai deleģē šos lēmumus, vienlaikus saglabājot atbildību par uzņēmuma labklājību. (Šajā kontekstā "uzņēmums" ietver vienas personas darbības.) Atlīdzība par vaļaspriekiem uzskatāma par pašnodarbinātību.

Ja iekasētie vai apkopotie ienākumi atbilst agrākam laikposmam nekā pārskata laikposms, piemēro pamata korekcijas, lai datus atjauninātu atbilstīgi ienākumu pārskata laikposmam.

Ienākumus no pašnodarbinātības iedala šādi:

1. Bruto peļņa vai zaudējumi naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) (PY050G);

2. Pašu patēriņam saražoto preču vērtība (PY070G).

2.2.1. Bruto peļņa vai zaudējumi naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) (PY050G).

Tie ietver:

- neto darbības peļņu vai zaudējumus, kas rodas neinkorporētu uzņēmumu strādājošiem īpašniekiem vai partneriem, atskaitot procentus par uzņēmuma aizņēmumiem,

- honorārus, kas nopelnīti par rakstīšanu, izgudrojumiem un tā joprojām, kas nav iekļauti neinkorporētu uzņēmumu peļņā/zaudējumos,

- nomas naudu no uzņēmuma celtnēm, transporta līdzekļiem, iekārtām utt., kas nav iekļauta neinkorporētu uzņēmumu peļņā/zaudējumos, pēc tādu saistīto izdevumu atskaitīšanas kā procenti par saistītajiem aizņēmumiem, remonts un apkope un apdrošināšanas izmaksas.

Tie neietver:

- direktoru honorārus, ko nopelnījuši neinkorporētu uzņēmumu īpašnieki (kas iekļauti "Darbinieka bruto ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)),

- neinkorporētu uzņēmumu maksātās dividendes (kas iekļautas "Procentos, dividendēs, peļņā no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmējdarbībā" (HY090G)),

- peļņu no kapitāla, kas ieguldīts neinkorporētā uzņēmumā, kurā persona nestrādā ("pasīvi līdzdalībnieki") (šī peļņa iekļauta "Procentos, dividendēs, peļņā no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmējdarbībā" (HY090G)),

- zemes nomas maksu un ieņēmumus no pansionāriem un īrniekiem (kas iekļauti "Ienākumos no īpašuma vai zemes nomas" (HY040G)),

- nomas maksu no mājokļiem, kas nav iekļauta neinkorporētu uzņēmumu peļņā/zaudējumos (kas iekļauta "Ienākumos no īpašuma vai zemes nomas" (HY040G)).

Ienākumus no pašnodarbinātības aprēķina šādi:

- tirgus produkcija (bruto ieņēmumi attiecībā pret apgrozījumu, ietverot uzņēmuma ražoto preču vērtību, ko patērējusi pašnodarbinātā persona vai viņa/viņas saime),

- plus to preču un pakalpojumu tirgus vērtība, ko iegādājies neinkorporēts uzņēmums, bet patērējis uzņēmējs un viņa saimes locekļi,

- plus īpašuma ienākums, kas gūts saistībā ar uzņēmumam piederošiem finanšu aktīviem un citiem aktīviem,

- mīnus starpproduktu patēriņš (izejvielu izmaksas, pārdošanas izmaksas, izplatīšanas izmaksas, uzturēšanas izmaksas, administratīvie izdevumi utt.),

- mīnus atlīdzība darbiniekiem (algas un darbinieku sociālās nodrošināšanas iemaksas),

- mīnus ražošanas nodokļi un ievešanas nodokļi,

- mīnus samaksātie procenti par uzņēmuma aizņēmumiem,

- mīnus samaksātā noma par zemi un citiem neražotiem materiāliem aktīviem, ko nomā uzņēmums,

- mīnus pamatkapitāla patēriņš,

- plus subsīdijas.

Praksē, ja pašnodarbināta persona vai uzņēmums sagatavo gada pārskatus nodokļu nomaksai, bruto ienākumu ieguvumus/zaudējumus aprēķina kā neto saimnieciskos ieguvumus/zaudējumus, kas uzrādīti šajā nodokļu pārskatā par pēdējo 12 mēnešu laikposmu pirms ienākumu nodokļu un obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas.

Ja nav gada pārskatu nodokļu nomaksai vai uzņēmuma pārskatu, alternatīva pieeja, lai novērtētu ienākumus no pašnodarbinātības, ir apkopot no uzņēmuma izņemto naudas (un preču) apjomu personiskai lietošanai (patēriņam vai uzkrāšanai, ietverot to preču tirgus vērtību, ko saražojis vai iegādājies uzņēmums, bet kas izmantoti personiskai lietošanai).

2.2.2. Pašu patēriņam saražoto preču vērtība (PY070G).

Pašu patēriņam saražoto preču vērtība attiecas uz pārtikas un dzērienu vērtību, kas saražoti un patērēti tajā pašā saimē.

Pašu patēriņam saražoto preču vērtību aprēķina kā saražoto preču tirgus vērtību, atskaitot visus izdevumus, kas saistīti ar ražošanu.

Pārtikas un dzērienu vērtību iekļauj, ja tie veido nozīmīgu ienākumu daļu valsts līmenī vai veido nozīmīgu noteiktu saimju grupu ienākumu daļu.

Šī vērtība neietver:

- saimes pakalpojumu vērtību,

- jebkādu produkciju pārdošanai un jebkādu produkciju, ko pašnodarbināta persona izņem no uzņēmuma (šīs vērtības ir iekļautas "Bruto ienākumu guvumos vai zaudējumos no pašnodarbinātības (ietverot honorārus)" (PY050G)).

2.3. Aprēķinātā īres maksa.

2.3.1. Aprēķinātā īres maksa (HY030G).

Aprēķinātā īres maksa attiecas uz vērtību, ko aprēķina visām saimēm, kas neziņo par pilnīgu nomas maksāšanu, jo viņi ir īpašnieki apsaimniekotāji vai viņi dzīvo mājoklī, kura īres maksa ir zemāka par tirgus cenu, vai viņiem mājoklis ir nodrošināts bez īres maksas.

Aprēķināto īres maksu aprēķina tikai par tiem mājokļiem (un visām saistītajām ēkām, piemēram, garāžu), ko saime izmanto kā dzīvesvietu.

Aprēķināmā vērtība ir vienāda ar tirgus īres maksu par līdzīgu mājokli mīnus faktiski maksātā īre (gadījumā, ja mājokli īrē par zemāku cenu kā tirgus cena), mīnus visas no valdības vai bezpeļņas organizācijas saņemtās subsīdijas (ja mājokli apsaimnieko īpašnieki vai viņi mājokli īrē par zemāku cenu nekā tirgus cena), mīnus visi tāda veida neliela remonta vai renovācijas izdevumi, ko parasti veiktu namsaimnieki un ko īpašumā veic īpašnieku apsaimniekotāju saimes.

Tirgus īres maksa ir īres maksa, kas privātā tirgū jāmaksā par tiesībām izmantot nemēbelētu mājokli, izņemot maksu par apkuri, ūdeni, elektrību utt.

2.4. Īpašuma ienākums.

Īpašuma ienākums ir definēts kā ienākums ienākumu pārskata laikposmā, ko finanšu aktīva vai materiāla neražota aktīva īpašnieks saņem apmaiņā pret līdzekļu sniegšanu vai materiāla neražota aktīva (zemes) nodošanu citas institucionālas vienības rīcībā, atskaitot radušos izdevumus.

Īpašuma ienākumu iedala šādi:

1. Procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmējdarbībā (HY090G);

2. Ienākums no īpašuma vai zemes nomas (HY040G).

2.4.1. Procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā (HY090G).

Procenti (kas nav iekļauti neinkorporēta uzņēmuma peļņā/zaudējumos), dividendes un peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā attiecas uz procentu apjomu no tādiem aktīviem kā banku konti, depozītu sertifikāti, parādzīmes utt., dividendēm un peļņu no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā, kurā persona nestrādā, kas saņemti ienākumu pārskata laikposmā, atskaitot radušos izdevumus.

2.4.2. Ienākumi no īpašuma vai zemes nomas (HY040G).

Ienākumi no īpašuma vai zemes nomas attiecas uz ienākumu pārskata laikposmā gūtajiem ienākumiem no īpašuma iznomāšanas (piemēram, mājokļa iznomāšanas, kas nav iekļauta neinkorporētu uzņēmumu peļņā/zaudējumos, ieņēmumiem no pansionātiem un īrniekiem vai zemes nomas) pēc tādu izmaksu atskaitīšanas kā hipotekāro procentu atmaksa, nelielu remontu, uzturēšanas, apdrošināšanas un citas maksas.

2.5. Saņemtie kārtējie pārvedumi.

2.5.1. Sociālie pabalsti.

Sociālie pabalsti [3] ir definēti kā kārtējie pārvedumi, ko saimes saņem ienākumu pārskata laikposmā [4] un kas paredzēti, lai atvieglotu to vairāku risku vai vajadzību radīto finansiālo apgrūtinājumu, kuri veikti, izmantojot kolektīvi organizētas shēmas, vai ko ārpus šādām shēmām veic valdības vienības un bezpeļņas iestādes saimju apkalpošanai.

Tie ietver visu sociālo iemaksu vērtību un ienākuma nodokļa vērtību, kas pabalsta saņēmējam par pabalstu jāmaksā sociālās apdrošināšanas shēmām vai nodokļu iestādēm.

Lai pārvedumu atzītu par sociālu pabalstu, tam jāatbilst vienam no diviem kritērijiem:

- attiecīgajai grupai apdrošināšana ir obligāta (saskaņā ar likumu, noteikumu vai kolektīvu vienošanos),

- tā pamatā ir sociālās solidaritātes princips (t.i., ja tā ir pensija, kuras pamatā ir apdrošināšana, prēmija un tiesības nav proporcionālas aizsargāto cilvēku individuālajai pakļautībai riskiem).

Sociālos pabalstus iedala šādi.

1. Ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050G);

2. Mājokļa pabalsti (HY070G);

3. Bezdarbnieku pabalsti (PY090G);

4. Vecuma pabalsti (PY100G);

5. Apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110G);

6. Slimības pabalsti (PY120G);

7. Invaliditātes pabalsti (PY130G);

8. Ar izglītību saistīti pabalsti (PY140G);

9. Citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060G).

Sociālie pabalsti neietver:

- pabalstus, kas izmaksāti no shēmām, kurās saņēmējs veicis tikai brīvprātīgas iemaksas neatkarīgi no darba devēja vai valdības (kas ir iekļauti "Pensijās no individuāliem privātiem plāniem (izņemot tos, uz kuriem attiecas ESSPROS)" (PY080G)).

2.5.1.1. Ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050G).

Ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti attiecas uz pabalstiem, kas:

- sniedz finansiālu atbalstu saimēm bērnu audzināšanai,

- sniedz finansiālu palīdzību cilvēkiem, kas atbalsta citus radiniekus, izņemot bērnus.

Tie ietver:

- ienākumu saglabāšanas pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā: maksājumus pēc vienotas likmes vai atkarībā no ieņēmumiem, kuru mērķis ir kompensēt ieņēmumu zudumu kādam no vecākiem sakarā ar prombūtni no darba, kas saistīta ar bērna piedzimšanu laikposmā pirms dzemdībām un/vai pēc dzemdībām vai adopciju,

- bērna piedzimšanas pabalstu: pabalstus, ko bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā izmaksā kā vienreizēju maksājumu vai pa daļām,

- bērna kopšanas atvaļinājuma pabalstu: pabalstu, ko maksā mātei vai tēvam darba pārtraukšanas vai darba laika samazināšanas gadījumā, lai audzinātu bērnu, parasti mazu bērnu,

- ģimenes vai bērna pabalstu: periodiskus maksājumus saimes loceklim, kura apgādībā ir bērni, lai palīdzētu segt bērnu audzināšanas izmaksas,

- citus naudas pabalstus: pabalsti, ko maksā neatkarīgi no ģimenes pabalstiem, lai atbalstītu saimes un palīdzētu tām segt īpašas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas rodas ģimenēm, kurās vecāki bērnus audzina vieni, vai ģimenēm ar bērniem invalīdiem. Šos pabalstus var izmaksāt periodiski vai kā vienreizēju maksājumu.

Tie neietver:

- darba devēju maksājumus darbiniekam algas vietā, izmantojot sociālās apdrošināšanas shēmu, kad darbinieks nespēj strādāt dzemdību atvaļinājuma dēļ, ja šo maksājumu nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)),

- darba devēju papildu maksājumi darbiniekam algas vietā, lai papildinātu dzemdību atvaļinājuma maksājumu no sociālās apdrošināšanas shēmām, ja šo maksājumu nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)).

2.5.1.2. Mājokļa pabalsti (HY070G).

Mājokļa pabalsti attiecas uz valsts iestāžu iejaukšanos, lai palīdzētu saimēm segt mājokļa izmaksas. Būtisks kritērijs, lai definētu mājokļa pabalsta apjomu, ir līdzekļu pārbaude, lai varētu pretendēt uz pabalstu.

Tie ietver:

- īres pabalstu: kārtējo pārvedumu, uz ko attiecas līdzekļu pārbaude, kuru valsts vara uz laiku vai ilgtermiņā piešķir īrniekiem, lai palīdzētu segt īres izmaksas,

- pabalstu īpašniekiem apsaimniekotājiem: pārvedumu, uz ko attiecas līdzekļu pārbaude, kuru valsts vara piešķir īpašniekiem apsaimniekotājiem, lai atvieglotu kārtējās apsaimniekošanas izmaksas: praksē bieži vien, lai palīdzētu segt hipotēkas un/vai procentu maksājumus.

Tie neietver:

- sociālo mājokļu politiku, ko organizē ar fiskālās sistēmas starpniecību (t.i., nodokļu priekšrocības),

- visus kapitāla pārvedumus (jo īpaši ieguldījumu dotācijas).

2.5.1.3. Bezdarbnieku pabalsti (PY090G).

Bezdarbnieku pabalsti attiecas uz pabalstiem, kas pilnībā vai daļēji aizstāj ienākumus, ko darbinieks zaudējis, zaudējot algotu darbu, nodrošina ienākumus iztikas minimumam (vai labākus) personām, kas iesaistās vai no jauna iesaistās darba tirgū, kompensē ieņēmumu zudumu daļēja bezdarba dēļ, pilnībā vai daļēji aizstāj ienākumus, ko zaudējis gados vecāks darbinieks, kas ekonomisku iemeslu dēļ, samazinot štatus, dodas pensijā pirms likumā noteiktā pensijas vecuma, sniedz ieguldījumu darba meklētāju mācībās un pārkvalifikācijas izmaksu segšanā vai palīdz bezdarbniekiem segt ceļa vai pārvākšanās izdevumus, lai iegūtu darbu.

Tie ietver:

- pilnīgus bezdarbnieku pabalstus: pabalstus, kas kompensē ienākumu zudumu, ja persona spēj strādāt un var sākt strādāt, bet nespēj atrast piemērotu darbu, ietverot personas, kas iepriekš nav bijušas nodarbinātas,

- daļējus bezdarbnieku pabalstus: pabalstus, kas kompensē algas zudumu formālas, īsākas darba dienas dēļ un/vai periodisku darba grafiku dēļ neatkarīgi no to iemesla (uzņēmējdarbības lejupslīde vai palēnināšanās, iekārtu sabojāšanās, klimatiskie apstākļi, avārijas un tā tālāk), un ja darba devēja/darbinieka attiecības turpinās,

- priekšlaicīgu došanos pensijā darba tirgus iemeslu dēļ: periodiski maksājumi gados vecākiem darbiniekiem, kas dodas pensijā pirms standarta pensijas vecuma sasniegšanas bezdarba vai štatu samazināšanas dēļ, ko radījuši ekonomiski pasākumi, piemēram, rūpniecības nozares vai uzņēmuma pārstrukturēšana. Šos maksājumus parasti pārtrauc, kad saņēmējs iegūst tiesības saņemt vecuma pensiju,

- arodmācību pabalstu: sociālās nodrošināšanas fondu vai valsts iestāžu maksājumi darbaspēka mērķgrupām, kas piedalās mācību programmās, kuras paredzētas nodarbinātības potenciāla attīstīšanai,

- mobilitāti un pārcelšanās maksājumus: sociālās nodrošināšanas fondu vai valsts iestāžu maksājumus bezdarbniekiem, lai rosinātu viņus pārcelties uz citu vietu vai mainīt nodarbošanos, lai meklētu vai iegūtu darbu,

- atlaišanas un darba pārtraukšanas maksājumus (pabalstus, kas kompensē darbiniekiem nodarbinātības izbeigšanos, pirms darbinieks sasniedzis normālu pensijas vecumu attiecībā uz šo darbu),

- atlaišanas kompensāciju: kapitāla summas, ko izmaksā darbiniekiem, kurus ne viņu vainas dēļ atlaiž uzņēmums, kas pārtrauc vai ierobežo savu darbību,

- citus naudas pabalstus: citu finansiālu palīdzību, jo īpaši maksājumus ilgstošiem bezdarbniekiem.

Tie neietver:

- ģimenes pabalstus, ko maksā par apgādājamiem bērniem (tie iekļauti "Ar ģimeni/bērniem saistītos pabalstos" (HY050G)).

2.5.1.4. Vecuma pabalsti (PY100G).

Vecuma pabalsti attiecas uz sociālās aizsardzības nodrošināšanu pret riskiem, kas saistīti ar vecumu, ienākumu zudumu, nepietiekamiem ienākumiem, patstāvības trūkumu, veicot ikdienas uzdevumus, samazinātu līdzdalību sociālajā dzīvē un tā tālāk.

Vecuma pabalsti aptver pabalstus, kas nodrošina ienākumu aizstāšanu, kad gados vecāka persona atstāj darba tirgu, lai dotos pensijā, vai nodrošina zināmus ienākumus, kad persona sasniegusi noteikto vecumu.

Tie ietver:

- vecuma pensijas: periodiskus maksājumus, kuru mērķis ir saglabāt saņēmēja ienākumus pēc pensionēšanās, pārtraucot algotu darbu standarta vecumā, vai atbalstīt vecu cilvēku ienākumus,

- priekšlaicīgas vecuma pensijas: periodiskus maksājumus, kuru mērķis ir saglabāt to saņēmēju ienākumus, kas dodas pensijā pirms attiecīgajā shēmā vai pārskata shēmā noteiktā standarta vecuma. Tas var notikt, samazinot vai nesamazinot parasto pensiju,

- pensijas daļējas pensionēšanās gadījumā: periodisku pilnīgas izdienas pensijas daļas maksājumu gados vecākiem darbiniekiem, kas turpina strādāt, taču samazina savu darba laiku, vai kuru ienākumi no profesionālās darbības ir zemāki par noteiktajiem griestiem,

- aprūpes pabalstus: pabalstu, ko maksā veciem cilvēkiem, kam vajadzīga bieža vai pastāvīga palīdzība, lai palīdzētu viņiem segt aprūpes (izņemot medicīnisko aprūpi) papildu izdevumus, ja pabalsts nav apstiprinātu izdevumu atmaksājums,

- apgādnieka zaudējuma pabalstus, ko maksā pēc standarta pensijas vecuma sasniegšanas,

- invaliditātes pabalstus skaidrā naudā, ko maksā pēc standarta pensijas vecuma sasniegšanas,

- vienreizējus maksājumus normālā pensionēšanās datumā,

- citus naudas pabalstus: citus periodiskus vai vienreizējus pabalstus, ko izmaksā, kad dodas pensijā vai vecuma dēļ, piemēram, kapitāla summas, kuras izmaksā cilvēkiem, kas pilnībā neatbilst periodiskas izdienas pensijas prasībām vai kas ir tādas shēmas locekļi, kurai, dodoties pensijā, paredzēta tikai kapitāla summu izmaksa.

Tie neietver:

- ģimenes pabalstus par apgādājamiem bērniem (tie iekļauti "Ar ģimeni/bērniem saistītos pabalstos" (HY050G)),

- priekšlaicīgas pensionēšanās pabalstus darba tirgus iemeslu dēļ vai samazinātas darbspējas gadījumā (tie iekļauti attiecīgi "Bezdarbnieku pabalstos" (PY090G) vai "Invaliditātes pabalstos" (PY130G)),

- pabalstus, ko maksā veciem cilvēkiem, kam vajadzīga bieža vai pastāvīga palīdzība, lai palīdzētu viņiem segt aprūpes papildu izdevumus, ja pabalsts ir apstiprinātu izdevumu atmaksājums.

2.5.1.5. Apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110G).

Apgādnieka zaudējuma pabalsti attiecas uz pabalstiem, kas nodrošina pagaidu vai pastāvīgus ienākumus cilvēkiem pirmspensijas vecumā pēc laulātā, partnera vai tuvākā radinieka nāves, parasti gadījumos, ja laulātais, partneris vai tuvākais radinieks bijis galvenais saņēmēja apgādnieks.

Pārdzīvojušie, kas tiesīgi saņemt pabalstu, var būt mirušās personas laulātais vai bijušais laulātais, viņa bērni, mazbērni, vecāki vai citi radinieki. Dažos gadījumos pabalstu var maksāt arī personai ārpus ģimenes.

Apgādnieka zaudējuma pabalstu parasti piešķir, ņemot vērā atvasinātās tiesības, tas ir, tiesības, kas sākotnēji piederēja citai personai, kuras nāve ir pabalsta piešķiršanas nosacījums.

Tie ietver:

- apgādnieka zaudējuma pensiju: periodiskus maksājumus cilvēkiem, kuru tiesības izriet no viņu attiecībām ar mirušo personu, uz ko attiecas shēma (atraitnēm, atraitņiem, bāreņiem un tamlīdzīgi),

- piešķīrumu nāves gadījumā: vienreizēju maksājumu cilvēkam, kura tiesības izriet no attiecībām ar mirušo personu (atraitnēm, atraitņiem, bāreņiem un tamlīdzīgi),

- citus naudas pabalstus: citus periodiskus vai vienreizējus maksājumus, ko veic saskaņā ar pārdzīvojušā atvasinātajām tiesībām.

Tie neietver:

- ģimenes pabalstus par apgādājamiem bērniem (šie pabalsti iekļauti "Ar ģimeni/bērniem saistītos pabalstos" (HY050G)),

- bēru izdevumus,

- darba devēju papildu maksājumus citām tiesīgām personām, lai papildinātu apgādnieka zaudējuma pabalsta maksājumus no sociālās apdrošināšanas shēmām, ja šos maksājumus nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālos pabalstus (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)),

- apgādnieka zaudējuma pabalstus, ko maksā pēc standarta pensijas vecuma sasniegšanas (šie pabalsti iekļauti "Vecuma pabalstos" (PY100G)).

2.5.1.6. Slimības pabalsti (PY120G).

Slimības pabalsti attiecas uz naudas pabalstiem, kas pilnībā vai daļēji aizvieto ienākumu zudumu īslaicīgas darbnespējas laikā slimības vai traumas dēļ.

Slimības pabalsti ietver:

- apmaksātu slimības atvaļinājumu: maksājumus pēc vienotas likmes vai atkarībā no ieņēmumiem, kuru mērķis ir aizsargātajai personai pilnībā vai daļēji kompensēt ieņēmumu zudumu, ko radījusi īslaicīga darbnespēja slimības vai traumas dēļ. Šos pabalstus var izmaksāt autonomas sociālās aizsardzības shēmas, bet var arī nodrošināt darba devējs nepārtrauktas algas izmaksas veidā slimības laikā,

- apmaksātu atvaļinājumu apgādājama bērna slimības vai traumas gadījumā,

- citus naudas pabalstus: dažādus maksājumus aizsargātiem cilvēkiem saistībā ar slimību vai traumu.

Tie neietver:

- naudas pabalstus, kas aizstāj ieņēmumu zudumu īslaicīgas darbnespējas laikā grūtniecības dēļ (šie pabalsti iekļauti "Ar ģimeni/bērniem saistītajos pabalstos" (HY050G)),

- naudas pabalstus, kas aizstāj ieņēmumu zudumu īslaicīgas darbnespējas laikā invaliditātes dēļ (šie pabalsti iekļauti "Invaliditātes pabalstos" (PY130G)),

- darba devēju maksājumus darbiniekam algas vietā, izmantojot sociālās apdrošināšanas shēmu, kad darbinieks nespēj strādāt slimības dēļ, ja šo maksājumu nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)),

- darba devēju papildu maksājumus darbiniekam algas vietā, lai papildinātu slimības atvaļinājuma maksājumus no sociālās apdrošināšanas shēmas, ja šos maksājumus nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)).

2.5.1.7. Invaliditātes pabalsti (PY130G).

Invaliditātes pabalsti attiecas uz pabalstiem, kas nodrošina ienākumus standarta pensijas vecumu nesasniegušām personām, kuru darbspējas fiziskas vai garīgas invaliditātes dēļ ir zemākas par tiesību aktos noteikto minimālo līmeni.

Invaliditāte ir pilnīga vai daļēja nespēja iesaistīties ekonomiskajā darbībā vai normāli dzīvot fiziska vai garīga traucējuma dēļ, kas var būt pastāvīgs vai turpināties ilgāk par noteikto minimālo laikposmu.

Tie ietver:

- invaliditātes pensiju: periodisku maksājumu, kura mērķis ir saglabāt vai atbalstīt tādas personas ienākumus, kas nav sasniegusi pensijas vecumu un cieš no invaliditātes, kuras dēļ tās darbspējas ir zemākas par tiesību aktos noteikto minimālo līmeni,

- priekšlaicīgu došanos pensijā samazinātu darbspēju gadījumā: periodiskus maksājumus gados vecākiem darbiniekiem, kas dodas pensijā pirms standarta pensijas vecuma sasniegšanas samazinātu darbspēju dēļ. Šīs pensijas parasti pārtrauc maksāt, kad saņēmējs iegūst tiesības saņemt vecuma pensiju,

- aprūpes pabalstu: pabalstu, ko maksā invalīdiem pirms standarta pensijas vecuma sasniegšanas, kam vajadzīga bieža vai pastāvīga palīdzība, lai palīdzētu viņiem segt aprūpes (izņemot medicīnisko aprūpi) papildu izdevumus. Pabalsts nevar būt apstiprinātu izdevumu atmaksājums,

- invalīdu ekonomisko integrāciju: pabalstus, ko maksā invalīdiem, kad viņi uzņemas to stāvoklim pielāgotu darbu, parasti īpaši aizsargātās darbnīcās, vai apgūst arodmācības,

- invaliditātes pabalstus bērniem invalīdiem atsevišķi, neatkarīgi no apgādības,

- citus naudas pabalstus: periodiskus un vienreizējus maksājumus, uz ko neattiecas iepriekš minētās pozīcijas, piemēram, neregulāru ienākumu atbalstu un tā tālāk.

Tie neietver:

- pabalstus, kas paredzēti, lai daļēji vai pilnīgi aizstātu ieņēmumus īslaicīgas darbnespējas laikā slimības vai traumas dēļ (šie pabalsti iekļauti "Slimības pabalstos" (PY120G)),

- ģimenes pabalstus, ko maksā invaliditātes pabalstu saņēmējiem (šie pabalsti iekļauti "Ar ģimeni/bērniem saistītos pabalstos" (HY050G)),

- pabalstus, ko maksā invalīdu pārdzīvojušiem apgādājamajiem, piemēram, pensijas (šie pabalsti iekļauti "Apgādnieka zaudējuma pabalstos" (PY110G)),

- pabalstus, kas ir apstiprinātu izdevumu atmaksājums,

- invaliditātes naudas pabalstus, ko maksā pēc standarta pensijas vecuma sasniegšanas (šie pabalsti iekļauti "Vecuma pabalstos" (PY100G)),

- darba devēju maksājumus darbiniekam vai bijušam darbiniekam algas vietā, izmantojot sociālās apdrošināšanas shēmu, kad darbinieks nespēj strādāt invaliditātes dēļ, ja šo maksājumu nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālo pabalstu (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)),

- darba devēju papildu maksājumus darbiniekam vai bijušam darbiniekam algas vietā, lai papildinātu invaliditātes atvaļinājuma maksājumu no sociālās apdrošināšanas shēmas, ja šos maksājumus nevar atsevišķi skaidri noteikt kā sociālos pabalstus (šie maksājumi iekļauti "Bruto darbinieka ienākumos naudā vai kvazimonetāros ienākumos" (PY010G)).

2.5.1.8. Ar izglītību saistīti pabalsti (PY140G).

Izglītības pabalsti attiecas uz pabalstiem, stipendijām un citu ar izglītību saistītu palīdzību, ko saņem studenti.

2.5.1.9. Citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060G).

Sociālie pabalsti saistībā ar "citur neklasificētu sociālo atstumtību" attiecas uz "sociāli atstumtajiem" un "sociālās atstumtības apdraudētajiem". Šī definīcija ir vispārīga un kā mērķa grupas (citu starpā) var noteikt trūcīgos, migrantus, bēgļus, narkomānus, alkoholiķus vai kriminālas vardarbības upurus.

Tie ietver:

- ienākumu atbalstu: periodiskus maksājumus cilvēkiem ar nepietiekamiem līdzekļiem. Nosacījumi, kas piešķir tiesības saņemt šādus pabalstus, var būt saistīti ne tikai ar personiskajiem līdzekļiem, bet arī ar tautību, dzīvesvietu, vecumu, gatavību strādāt un ģimenes statusu. Pabalstus var piešķirt uz ierobežotu vai neierobežotu laiku; tos var maksāt privātpersonai vai ģimenei un tos var nodrošināt centrālā vai vietējā valdība,

- citus naudas pabalstus: atbalstu trūcīgām un neaizsargātām personām, lai palīdzētu mazināt nabadzību vai palīdzētu grūtās situācijās. Šos pabalstus var maksāt privātas bezpeļņas organizācijas.

2.5.2. Saņemtie regulārie naudas pārvedumi starp saimēm (HY080G).

Saņemtie regulārie naudas pārvedumi starp saimēm attiecas uz ienākumu pārskata laikposmā regulāri saņemtām naudas summām no citām saimēm vai personām.

Tie ietver:

- obligāto uzturnaudu un alimentus,

- regulāri saņemtu brīvprātīgu uzturnaudu un alimentus,

- regulāru naudas atbalstu no personām, kas nav saimes locekļi,

- regulāru naudas atbalstu no saimēm citās valstīs.

Tie neietver:

- bezmaksas vai subsidētu mājokli, ko nodrošina cita saime (kas ir iekļauta "Aprēķinātajā īres maksā" (HY030G)).

2.6. Citi saņemtie ienākumi.

2.6.1. Ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem (HY110G).

Ienākumi, ko saņem cilvēki, kuri jaunāki par 16 gadiem, ir definēti kā bruto ienākumi, kurus ienākumu pārskata laikposmā saņem visi saimes locekļi, kas jaunāki par 16 gadiem.

Tie neietver:

- pārvedumus starp saimes locekļiem,

- ienākumus, kas iekasēti saimes līmenī (t.i., mainīgos lielumus HY040G, HY050G, HY060G, HY070G, HY080G un HY090G).

2.7. Procentu maksājumi.

2.7.1. Hipotēkas procentu maksājumi (HY100G).

Hipotēkas procentu maksājumi attiecas uz saimes dzīvesvietas hipotekāro procentu kopējo bruto summu ienākumu pārskata laikposmā pirms visu kredītu un nodokļu atlaižu atskaitīšanas.

Tie neietver:

- jebkādus hipotekāros maksājumus, ne procentu, ne kapitāla, kas veikti tajā pašā laikā, piemēram, hipotēkas apdrošināšanu vai mājokļa un iedzīves apdrošināšanu,

- maksājumus par pārķīlāšanu, lai iegūtu naudu apsaimniekošanas vajadzībām (piemēram, remontiem, atjaunošanai, uzturēšanai utt.) vai citiem mērķiem,

- galvenās vai kapitāla summas atmaksājumu.

2.8. Samaksātie kārtējie pārvedumi.

Samaksātos kārtējos pārvedumus iedala šādi:

1. Ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas (HY140G);

2. Regulāri īpašuma nodokļi (HY120G);

3. Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G);

4. Samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY130G).

2.8.1. Ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas (HY140G).

Ienākumu nodoklis attiecas uz ienākumu, peļņas un kapitāla pieauguma nodokļiem. Tos novērtē par privātpersonu, saimju vai nodokļu maksātāju vienības faktiskajiem vai pieņemtajiem ienākumiem. Tajos ietilpst nodokļi, kas aprēķināti par īpašuma, zemes vai nekustamā īpašuma turējumiem, ja tādus turējumus izmanto kā pamatu to īpašnieku ienākuma aprēķināšanai.

Ienākuma nodokļi ietver:

- privātpersonas, saimes vai nodokļu maksātāju vienības ienākumu nodokļus (ienākumi no nodarbinātības, īpašuma, uzņēmējdarbības, pensijām utt.), ietverot nodokļus, ko atskaita darba devēji ("nodokļus, ko maksā nopelnīšanas brīdī"), citus uz vietas ieturētus nodokļus un neinkorporētu uzņēmumu īpašnieku ienākumu nodokļus, kas samaksāti ienākumu pārskata laikposmā,

- izņēmuma kārtā dalībvalstis, kas izmanto reģistru datus, un citas dalībvalstis, kurām šī ir vispiemērotākā pieeja, var ziņot par "saņemto ienākumu" nodokļiem ienākumu pārskata laikposmā, ja tas tikai minimāli ietekmē salīdzināmību,

- visi nodokļu atmaksājumi, kas saņemti ienākumu pārskata laikposmā saistībā ar samaksāto ienākumu nodokli ienākumu pārskata laikposmā vai iepriekšējos gados. Šīs vērtības ņem vērā kā samaksāto nodokļu samazinājumu,

- visus procentus, kas iekasēti par nokavētiem nodokļu maksājumiem, un visas soda naudas, kuras uzlikušas nodokļu iestādes.

Ienākuma nodokļi neietver:

- par medību, šaušanas un zvejas tiesībām samaksātās nodevas.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecas uz darbinieku, pašnodarbināto, bezdarbnieku, pensiju un visām citām iemaksām (ja vajadzīgs), kas ienākumu pārskata laikposmā veiktas obligātās valdības vai darba devēja sociālās nodrošināšanas shēmās (pensijas, veselības utt.).

2.8.2. Regulāri īpašuma nodokļi (HY120G).

Regulāri īpašuma nodokļi attiecas uz nodokļiem, ko īpašnieki regulāri maksā par zemes vai ēku īpašuma tiesībām vai izmantošanu, uz kārtējiem nodokļiem par neto aktīviem un citiem aktīviem (dārglietām, citām ārējām bagātības pazīmēm). Regulārie īpašuma nodokļi, par kuriem jāziņo, ir nodokļi, kas samaksāti ienākumu pārskata laikposmā.

Tie ietver visus procentus, kas iekasēti par nokavētiem nodokļu maksājumiem, un visas soda naudas, kuras uzlikušas nodokļu iestādes ienākumu pārskata laikposmā, un īpašuma nodokļus, ko ienākumu pārskata laikposmā īrnieki tieši samaksājuši nodokļu iestādēm.

Tie neietver:

- vienreizējus nodokļus, piemēram, mantojuma nodokļus un nodevas vai nodokļus par dāvinājumiem inter vivos,

- nodokļus, kas aprēķināti par īpašuma, zemes vai nekustamā īpašuma turējumiem, ja tādus turējumus izmanto kā pamatu to īpašnieku ienākuma aprēķināšanai (šie nodokļi iekļauti "Ienākuma nodoklī un sociālās apdrošināšanas iemaksās" (HY140G)),

- nodokļus par zemi, ēkām vai citiem aktīviem, kas ir uzņēmumu īpašumā vai nomā un ko tie izmanto ražošanai (šos nodokļus uzskata par ražošanas nodokļiem un tos atskaita no pašnodarbinātības ienākumu tirgus produkcijas, lai izveidotu sastāvdaļu "Bruto peļņa vai zaudējumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus)" (PY050G)).

2.8.3. Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G).

Darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas ir definētas darbinieka ienākumos.

2.8.4. Samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY130G).

Samaksātie regulārie naudas pārvedumi starp saimēm attiecas uz ienākumu pārskata laikposmā regulāri samaksātām naudas summām citām saimēm.

Samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm ietver:

- obligāto uzturnaudu un alimentus,

- regulāri samaksātu brīvprātīgu uzturnaudu un alimentus,

- regulāru naudas atbalstu personām, kas nav saimes locekļi,

- regulāru naudas atbalstu saimēm citās valstīs.

3. NETO IENĀKUMU SASTĀVDAĻAS.

Neto ienākumu sastāvdaļas izriet no attiecīgajām bruto ienākumu sastāvdaļām pēc uz vietas ieturēta nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas.

Datus par neto sastāvdaļām var sniegt šādas pozīcijas:

1. Neto uz vietas ieturēts ienākumu nodoklis un sociālās iemaksas;

2. Neto uz vietas ieturēts ienākumu nodoklis;

3. Neto sociālās iemaksas.

4. SAIMJU KOPĒJIE BRUTO UN IZMANTOJAMIE IENĀKUMI.

4.1. Kopējos saimes bruto ienākumus (HY010) aprēķina šādi.

Visu saimes locekļu bruto personisko ienākumu sastāvdaļu summa (bruto darbinieka ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi (PY010G); darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā (PY020G); darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G); bruto peļņa vai ienākumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) (PY050G); pašu patēriņam saražoto preču vērtība (PY070G); bezdarbnieku pabalsti (PY090G); vecuma pabalsti (PY100G); apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110G); slimības pabalsti (PY120G); invaliditātes pabalsti (PY130G) un ar izglītību saistīti pabalsti (PY140G)) plus bruto ienākumu sastāvdaļas saimes līmenī (aprēķinātā īres maksa (HY030G); ienākums no īpašuma vai zemes nomas (HY040G); ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050G); citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060G); mājokļa pabalsti (HY070G); saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY080G); procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā (HY090G); ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem (HY110G)) mīnus hipotēkas procentu maksājumi (HY100G).

4.2. Kopējos saimes izmantojamos ienākumus (HY020) aprēķina šādi.

Visu saimes locekļu bruto personisko ienākumu sastāvdaļu summa (bruto darbinieka ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi (PY010G); darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā (PY020G); darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G); bruto peļņa vai ienākumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) (PY050G); pašu patēriņam saražoto preču vērtība (PY070G); bezdarbnieku pabalsti (PY090G); vecuma pabalsti (PY100G); apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110G); slimības pabalsti (PY120G); invaliditātes pabalsti (PY130G) un ar izglītību saistīti pabalsti (PY140G)) plus bruto ienākumu sastāvdaļas saimes līmenī (aprēķinātā īres maksa (HY030G); ienākums no īpašuma vai zemes nomas (HY040G); ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050G); citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060G); mājokļa pabalsti (HY070G); saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY080G); procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā (HY090G); ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem (HY110G)) mīnus (darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas (PY030G); hipotēkas procentu maksājumi (HY100G); regulāri īpašuma nodokļi (HY120G); samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY130G); ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas (HY140G)).

Mainīgais lielums HY140G ietver papildu maksājumus/atskaitījumus saistībā ar ienākumu nodokļa koriģēšanu, uz vietas ieturētu ienākumu nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas (ja vajadzīgs).

Vai arī šādi.

Visu saimes locekļu personisko neto ienākumu (bez uz vietas ieturēta ienākuma nodokļa un sociālajām iemaksām) sastāvdaļas (darbinieka ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi (PY010N); darbinieka ienākumi bezskaidrā naudā (PY020N); peļņa vai ienākumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (PY050N); pašu patēriņam saražoto preču vērtība (PY070N); bezdarbnieku pabalsti (PY090N); vecuma pabalsti (PY100N); apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110N); slimības pabalsti (PY120N); invaliditātes pabalsti (PY130N) un ar izglītību saistīti pabalsti (PY140N)) plus neto ienākumu (bez uz vietas ieturēta ienākumu nodokļa un sociālajām iemaksām) sastāvdaļas saimes līmenī (aprēķinātā īres maksa (HY030G); ienākums no īpašuma vai zemes nomas (HY040N); ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050N); citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060N); mājokļa pabalsti (HY070N); saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY080N); procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā (HY090N); ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem (HY110N)) mīnus (hipotēkas procentu maksājumi (HY100N); regulāri īpašuma nodokļi (HY120G); samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm (HY130N); papildu maksājumi/atskaitījumi saistībā ar ienākumu nodokļa koriģēšanu (HY145N)).

Vai arī šādi.

Visu saimes locekļu personisko ienākumu sastāvdaļu summa plus ienākumu sastāvdaļas saimes līmenī, no kurām dažas ir neto (bez ienākumu nodokļa, sociālajām iemaksām vai bez abiem) un citas ir bruto vai visas ir neto, taču dažas ir bez uz vietas ieturēta ienākumu nodokļa, citas bez sociālajām iemaksām vai bez abiem, ja atskaitīts ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas (HY140N), regulārie īpašuma nodokļi, regulārie samaksātie naudas pārvedumi starp saimēm un darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Šajā gadījumā HY140N varētu iekļaut papildu maksājumus/atskaitījumus saistībā ar nodokļa koriģēšanu, uz vietas ieturētu ienākumu nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas citām ienākumu sastāvdaļām.

4.3. Kopējie izmantojamie saimes ienākumi pirms sociāliem pabalstiem, izņemot vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstus (HY022) ir definēti šādi.

Kopējie izmantojamie ienākumi (HY020) mīnus kopējie neto pārvedumi, plus vecuma pabalsti (PY100N) un apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110N) (t.i., kopējie izmantojamie ienākumi (HY020) mīnus bezdarbnieku pabalsti (PY090N); slimības pabalsti (PY120N); invaliditātes pabalsti (PY130N); ar izglītību saistīti pabalsti (PY140N); ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050N); citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060N) un mājokļa pabalsti (HY070N)).

4.4. Kopējie izmantojamie saimes ienākumi pirms sociāliem pabalstiem, ietverot vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstus (HY023) ir definēti šādi.

Kopējie izmantojamie ienākumi (HY020) mīnus kopējie neto pārvedumi (bezdarbnieku pabalsti (PY090N); vecuma pabalsti (PY100N); apgādnieka zaudējuma pabalsti (PY110N); slimības pabalsti (PY120N); invaliditātes pabalsti (PY130N); ar izglītību saistīti pabalsti (PY140N); ar ģimeni/bērniem saistīti pabalsti (HY050N); citur neklasificēta sociālā atstumtība (HY060N) un mājokļa pabalsti (HY070N).

5. CITI POSTEŅI, KAS NAV UZSKATĀMI PAR IENĀKUMU DAĻU.

5.1. Iemaksas privātos individuālos pensiju plānos (PY035G).

Iemaksas, kas veiktas individuālos privātos pensiju plānos ienākumu pārskata laikposmā, attiecas uz pensiju polisēm, ko saņēmušas individuālas saimes pēc savas ierosmes un savā labā, neatkarīgi no darba devējiem vai valdības un ārpus visām sociālās apdrošināšanas shēmām.

Šīs iemaksas veido ekvivalentu pensijām no individuāliem privātiem plāniem (izņemot tos, uz ko attiecas ESSPROS) (PY080G).

Tās ietver: iemaksas individuālos pensiju plānos saistībā ar vecumu, apgādnieka zaudējumu, slimību, invaliditāti un bezdarbu.

5.2. Pensijas no individuāliem privātiem plāniem (izņemot tos, uz ko attiecas ESSPROS) (PY080G).

Regulāras pensijas no privātiem plāniem (izņemot tos, uz ko attiecas ESSPROS) attiecas uz ienākumu pārskata laikposmā saņemtajām pensijām un mūža renti procentu vai dividenžu ienākumu veidā no privātiem apdrošināšanas plāniem, t.i., pilnībā organizētām shēmām, kurās iemaksas ir iemaksu veicēja ziņā neatkarīgi no darba devējiem vai valdības.

Tās ietver:

- vecuma, apgādnieka zaudējuma, invaliditātes un bezdarba pensijas, kas saņemtas kā procenti vai dividendes no individuāliem privātiem apdrošināšanas plāniem.

Tās neietver:

- pensijas no obligātām valdības shēmām,

- pensijas no obligātām darba devēja shēmām.

1. TABULA

Bruto ienākumu mērķa mainīgie lielumi sastāvdaļu līmenī

Ienākumu sastāvdaļas | Mainīgā lieluma nosaukums | Mērķa mainīgais lielums |

2.1.Bruto darbinieka ienākumi | PY010G | Darbinieka bruto ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi |

PY020G | Darbinieka bruto ienākumi bezskaidrā naudā |

PY030G | Darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas |

2.2.Ienākumi no pašnodarbinātības | PY050G | Bruto peļņa vai zaudējumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) |

PY070G | Pašu patēriņam saražoto preču vērtība |

2.3.Aprēķinātā īres maksa | HY030G | Aprēķinātā īres maksa |

2.4.Īpašuma ienākums | HY090G | Procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā |

HY040G | Ienākums no īpašuma vai zemes nomas |

2.5.Saņemtais kārtējais pārvedums | | |

Sociālie pabalsti

| HY050G | Ar ģimeni/bērniem saistītie pabalsti |

| HY060G | Citur neklasificēta sociālā atstumtība |

| HY070G | Mājokļa pabalsti |

| PY090G | Bezdarbnieku pabalsti |

| PY100G | Vecuma pabalsti |

| PY110G | Apgādnieka zaudējuma pabalsti |

| PY120G | Slimības pabalsti |

| PY130G | Invaliditātes pabalsti |

| PY140G | Ar izglītību saistīti pabalsti |

Saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm

| HY080G | Saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm |

2.6.Citi saņemtie ienākumi | HY110G | Ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem |

2.7.Procentu maksājumi | HY100G | Hipotēkas procentu maksājumi |

2.8.Samaksātie kārtējie pārvedumi | HY140G | Ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas |

HY120G | Regulāri īpašuma nodokļi |

PY030G | Darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas |

HY130G | Samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm |

Ienākumu sastāvdaļas | Mainīgā lieluma nosaukums | Mērķa mainīgais lielums |

2.1.Neto darbinieka ienākumi | PY010N | Darbinieka neto ienākumi naudā vai kvazimonetāri ienākumi |

PY020N | Darbinieka neto ienākumi bezskaidrā naudā |

2.2.Ienākumi no pašnodarbinātības | PY050N | Neto peļņa vai zaudējumi skaidrā naudā no pašnodarbinātības (ietverot honorārus) |

PY070N = PY070G | Pašu patēriņam saražoto preču vērtība |

2.3.Aprēķinātā īres maksa | HY030N = HY030G | Aprēķinātā īres maksa |

2.4.Īpašuma ienākums | HY090N | Procenti, dividendes, peļņa no kapitālieguldījumiem neinkorporētā uzņēmumā |

HY040N | Ienākums no īpašuma vai zemes nomas |

2.5.Saņemtais kārtējais pārvedums | | |

Sociālie pabalsti

| HY050N | Ar ģimeni/bērniem saistītie pabalsti |

| HY060N | Citur neklasificēta sociālā atstumtība |

| HY070N | Mājokļa pabalsti |

| PY090N | Bezdarbnieku pabalsti |

| PY100N | Vecuma pabalsti |

| PY110N | Apgādnieka zaudējuma pabalsti |

| PY120N | Slimības pabalsti |

| PY130N | Invaliditātes pabalsti |

| PY140N | Ar izglītību saistīti pabalsti |

Saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm

| HY080N | Saņemtie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm |

2.6.Citi saņemtie ienākumi | HY110N | Ienākumi, ko saņem cilvēki, kas jaunāki par 16 gadiem |

2.7.Procentu maksājumi | HY100N | Hipotēkas procentu maksājumi |

2.8.Samaksātie kārtējie pārvedumi | HY140N | Ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas |

HY145N | Papildu maksājumi/atskaitījumi saistībā ar nodokļa koriģēšanu |

HY120N = HY120G | Regulāri īpašuma nodokļi |

HY130N | Samaksātie regulārie naudas pārskaitījumi starp saimēm |

Citi posteņi, kas nav uzskatāmi par ienākumu daļu | Mainīgā lieluma nosaukums | Mērķa mainīgais lielums |

Iemaksas individuālos privātos pensiju plānos un pensijas no tiem

Iemaksas privātos individuālos pensiju plānos | PY035G = PY035N | Iemaksas privātos individuālos pensiju plānos |

Pensijas no individuāliem privātiem plāniem | PY080G | Pensijas no individuāliem privātiem plāniem (bruto) |

Pensijas no individuāliem privātiem plāniem | PY0080N | Pensijas no individuāliem privātiem plāniem (neto) |

[1] Dalībvalstīm, kas EU-SILC izmanto saimes definīciju, kas noteikta to valsts statistikas sistēmā, ir atļauts definēt "saimes locekļus" atbilstīgi šai definīcijai.

[2] Ja jebkādas preces vai pakalpojumi tiek nodrošināti gan privātai, gan darba lietošanai, ir jānovērtē un kopējai vērtībai jāpiemēro privātā lietošana kā daļa no kopējās lietošanas.

[3] Sociālie pabalsti, kas iekļauti EU-SILC, izņemot mājokļa pabalstus, ir tikai naudas pabalsti.

[4] Lai labāk novērtētu saimes labklājību, vienreizējos pabalstus, kas saņemti ienākumu pārskata laikposmā, apstrādā atbilstīgi Eurostat tehniskajiem ieteikumiem. Tāpat vienreizējus maksājumus, kas saņemti pirms ienākumu pārskata laikposma, var ņemt vērā un aprēķināt atbilstīgi Eurostat ieteikumiem.

--------------------------------------------------

IIPIELIKUMS

DATU PAR IENĀKUMIEM NOSŪTĪŠANA

1. EU-SILC galvenais mērķis ir piegādāt ļoti ticamus un salīdzināmus datus par saimju kopējiem izmantojamiem ienākumiem pirms pārvedumiem (izņemot vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstus; ietverot vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstus), kopējiem bruto ienākumiem un bruto ienākumiem sastāvdaļu līmenī.

2. Šis mērķis sasniedzams divos posmos, jo dalībvalstīm būs atļauts atlikt dažu iepriekš minēto datu piegādi pēc to pirmā darbības gada. Vienīgie dati, kuru piegāde nebūs obligāta, sākot no pirmā darbības gada, ir šādi:

- darbinieku un pašnodarbināto ienākumu sastāvdaļas (izņemot uzņēmuma automašīnas, par ko jāaprēķina no pirmā darbības gada), aprēķinātā īres maksa un procentu maksājumi. Šie dati būs fakultatīvi no pirmā darbības gada un obligāti no 2007. gada,

- darba devēja bruto sociālās apdrošināšanas iemaksas tiks iekļautas no 2007. gada, ja priekšizpētes rezultāti būs pozitīvi.

3. Izņēmuma kārtā attiecībā uz 2. punktu Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai un Portugālei ir atļauts nepiegādāt nekādus datus par bruto ienākumiem no pirmā darbības gada. Šīs valstis tomēr darīs visu iespējamo, lai piegādātu šos datus pēc iespējas ātrāk un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 2007. gadā.

Tikmēr Komisija sadarbībā ar valstīm veiks padziļinātu šī jautājuma priekšizpēti un sākotnēji sniegs tehnisku palīdzību, lai palīdzētu valstīm atbilst bruto datu prasībām.

Valstis katru gadu ziņo par sasniegumiem neto/bruto pārrēķināšanā to kvalitātes pārskatos.

4. Ja Grieķija, Spānija, Francija, Itālija vai Portugāle nespēj piegādāt datus par bruto ienākumu sastāvdaļām, sākot no pirmā darbības gada, būs jāpiegādā attiecīgie dati par neto ienākumu sastāvdaļām.

Tādējādi ienākumu sastāvdaļa allaž tiks reģistrēta tādā pašā veidā (bruto, bez uz vietas ieturēta ienākumu nodokļa un sociālajām iemaksām, bez uz vietas ieturēta ienākumu nodokļa, bez sociālajām iemaksām) atbilstīgi šīs ienākuma sastāvdaļas parastajai specifikācijai valstī.

--------------------------------------------------