32003R1905

Padomes Regula (EK) Nr 1905/2003

(2003. gada 27. oktobris),

ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kuru uzliek Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes furilspirta importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1] ("pamatregula"), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Pagaidu pasākumi

(1) atbilstoši Regulai (EK) Nr. 781/2003 [2] (pagaidu regula) Komisija Ķīnas Tautas Republikas (Ķīna) izcelsmes furilspirta (FA) importam uzlika antidempinga pagaidu maksājumu, kas ir izteikts kā specifiskā nodokļa summa no EUR 21 līdz EUR 181 par tonnu atkarībā no zaudējumu apmēra.

2. Turpmākā procedūra

(2) Pēc antidempinga pagaidu maksājuma uzlikšanas Pusēm paziņoja faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem pieņēma pagaidu regulu. Dažas Puses iesniedza rakstiskas atsauksmes. Visām ieinteresētajām Pusēm, kas to pieprasīja, tika dota iespēja paust savu viedokli Komisijai. Visas Puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem tika plānots ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu un to summu galīgu iekasēšanu, ko nodrošināja ar pagaidu maksājumiem. Tām arī deva laiku, kurā tās pēc minētās informācijas saņemšanas varētu izteikt savu viedokli.

(3) Ieinteresēto Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās atsauksmes izskatīja un attiecīgos gadījumos ņēma vērā, izdarot galīgos atzinumus.

(4) Komisija turpināja vākt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo atzinumu izdarīšanai. Jāņem vērā, ka, papildus pagaidu regulas 10. un 11. apsvērumā minēto uzņēmumu telpu pārbaudes apmeklējumiem, pēc pagaidu pasākumu piemērošanas pārbaude klātienē tika veikta šāda Kopienas lietotāja telpās:

- Bakelite AG, Iserlohn–Lethmate, Vācija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(5) Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgiem ražojumiem netika saņemtas nekādas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 12. līdz 17. apsvēruma saturu un pagaidu secinājumus.

C. DEMPINGS

1. Tirgus ekonomikas režīms

(6) Attiecībā uz lēmumu nepiešķirt tirgus ekonomikas režīmu četriem Ķīnas eksportētājiem, kas sadarbojās, netika sniegti papildu pierādījumi. Tādēļ apstiprina pagaidu regulas 20. apsvērumā norādīto atzinumu.

2. Atsevišķs režīms

(7) Saskaņā ar pagaidu regulu trim ražotājiem, kas sadarbojās, piešķīra atsevišķu režīmu, bet vienam ražotājam atteica. Iemesli, kuru dēļ atsevišķu režīmu piešķīra vai nepiešķīra, atbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā norādītajiem nosacījumiem. Kopienas ražošanas nozare apšaubīja to, vai Komisija var balstīties uz šo pantu, jo tas stājās spēkā tikai pēc pašreizējās procedūras uzsākšanas.

(8) Nolēmumu saistībā ar atsevišķu režīmu pieņēma, pamatojoties uz kritērijiem, kas bija spēkā pašreizējās procedūras uzsākšanas brīdī. Šie kritēriji ir identiski pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem un tiek izmantoti jau vairākus gadus. Tādēļ pagaidu regula atsaucās uz pamatregulas 9. panta 5. punktu, tādējādi juridiski pamatojot ilggadējo praksi.

(9) Komisija ar pagaidu nolēmumu atteica atsevišķu režīmu vienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, Henan Huilong Chemical Industry Co. Ltd (Huilong), kurš darbojās gan kā furilspirta ražotājs, gan kā tirgotājs, pamatojoties uz to, ka nebija iespējams noteikt valsts iejaukšanās līmeni Huilong uzņēmējdarbībā. Tomēr pagaidu regulas 29. apsvērumā paredzēts galīgajā posmā šo jautājumu aplūkot vēlreiz.

(10) Attiecīgais eksportētājs apgalvo, ka pagaidu nolēmums ir nepareizs un ka tam jāpiešķir atsevišķs režīms. Pamatojot savu argumentu, uzņēmums norāda, ka pašā uzņēmumā netika atrasti nekādi tiešas valsts iejaukšanās pierādījumi un ka izmeklēšanas laika posmā pārdotais furilspirta apjoms bija mazāks par 5 % no tā produkcijas. Turklāt daļa no tā tirgotajiem ražojumiem bija pirkta no cita eksportētāja, kas sadarbojās, kuram jau ir piešķirts atsevišķs režīms.

(11) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas vairs nav atrasta nekāda papildu informācija, kas liecinātu par valsts iejaukšanos Huilong uzņēmējdarbībā. Huilong ir piekritis pārtraukt furilspirta tirdzniecisko darbību, ja tam piešķirtu atsevišķu režīmu.

(12) Attiecīgi tagad secina, ka valsts iejaukšanās līmenis Huilong darījumos, ja tāds ir, nevar būt nozīmīgs un nekādā gadījumā tas nav tāds, lai būtu iespējama pasākumu apiešana. Ievērojot to, tika nolemts pārskatīt pagaidu nolēmumu un piešķirt Huilong atsevišķu režīmu.

3. Analoga valsts

(13) Ražotāji eksportētāji iebilda pret to, ka Amerikas Savienotās Valstis izvēlētas par analogo valsti, un atkārtoti apgalvoja, ka Taizeme būtu labāka alternatīva. Šā apgalvojuma pamatā ir argumenti, ka i) Taizemē ir zemākas ražošanas izmaksas, ii) furilspirts, ko importē ES, galvenokārt ir no Taizemes, un iii) sūdzību iesniedzēji atzīst, ka nav pierādījumu tam, ka imports no Taizemes tiktu veikts par dempinga cenām.

(14) Kā norādīts pagaidu regulas 33. apsvērumā, Amerikas Savienotajās Valstīs tikai viens ražotājs bija gatavs izmeklēšanas laikā sadarboties. Turklāt jau iepriekš tika konstatēts, ka Amerikas Savienotās Valstis atbilst vajadzīgajiem kritērijiem, lai būtu piemērota analogā valsts.

(15) Nekas nenorāda uz to, ka Taizeme vai pat Dienvidāfrika būtu labāka analogās valsts alternatīva. Attiecībā uz Taizemes vai Dienvidāfrikas furilspirta ražotāju ražošanas izmaksām ražotāji eksportētāji neiesniedza nekādus pierādījumus, izņemot tos, kas iegūti, pamatojoties uz pieprasījumā norādīto eksporta cenu un Eiropas Kopienu Statistikas biroja datu ekstrapolāciju. Turklāt Taizemes ražotājs izmeklēšanas laikā atteicās sadarboties. Tādēļ uzskatīja, ka jebkādu tādu ticamu un pārbaudāmu pierādījumu trūkuma dēļ, uz kā balstīt jebkādus atzinumus, nav pamata šīs valstis izmantot, lai aprēķinātu normālo vērtību.

(16) Attiecīgi, ja nav jaunu pierādījumu par pretējo, apstiprina pagaidu regulas 33. apsvērumā panākto pagaidu slēdzienu.

4. Dempings

4.1. Normālā vērtība

(17) Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka saliktā normālā vērtība ir pārāk augsta, lai to atzītu par pieņemamu. Pamatojot šo apgalvojumu, viņi norādīja, ka Taizemes furilspirta cenas ir zemākas, bet nav pamata apgalvot, ka tās būtu dempinga cenas, kā arī to, ka pirms procedūras uzsākšanas sūdzības iesniedzēji uzrādīja zemāku normālo vērtību.

(18) Šajā sakarā jāievēro, ka normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, proti, balstoties uz analogajā valstī, t.i., Amerikas Savienotajās Valstīs iegūto informāciju. Turklāt ir apstiprināts, ka salikto normālo vērtību aprēķināja, balstoties uz faktiskajām cenām un izmaksām, ko pienācīgi pārbaudīja izmeklēšanas laikā Amerikas Savienoto Valstu furilspirta ražotāja, kas sadarbojās, telpās.

(19) Tādēļ uzskata, ka, ja attiecībā uz Dienvidāfriku vai Taizemi nav pārbaudītas informācijas, dati, ko var saņemt no furilspirta ražotāja Amerikas Savienotajās Valstīs, ir labākā pieejamā informācija furilspirta normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc apstiprina pagaidu regulas 34. apsvērumā minēto atzinumu.

4.2. Eksporta cena

(20) Pamatojoties uz atsauksmēm par pārvadāšanas izdevumiem, kas pienācīgi pamatotas ar pierādījumiem, eksporta cenas nedaudz precizēja.

(21) Ražotāji eksportētāji iebilda arī pret pagaidu regulas 36. apsvērumā norādītajām metodēm, ar kurām aprēķina eksporta cenu uzņēmumiem, kas nesadarbojas.

(22) Tādēļ jāatceras, ka šajā gadījumā sadarbības līmenis bija zems un tādēļ eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem. Pagaidu regulā tika izmantoti dati par tāda ražotāja apjomiem un cenām, kas sadarbojās, bet kam nepiešķīra atsevišķu režīmu, t.i., Huilong.

(23) Šim ražotājam tagad ir piešķirts atsevišķs režīms un tam, balstoties uz tā pārdošanas apjomu ES, ir aprēķināta dempinga starpība. Ņemot to vērā, bija jāpārrēķina tādu uzņēmumu eksporta vērtība, kuri nesadarbojas. Šis jaunais aprēķins ir balstīts uz četru eksportētāju, kas sadarbojās, reprezentatīvu pārdošanas apjomu ES. Lai nodrošinātu to, ka veiktos darījumus var uzskatīt par ticamiem, 25 % no apjoma tika veikta izlases pārbaude. Šī izlases pārbaude ietvēra četru ražotāju, kas sadarbojās, rēķinus ar zemākajām vidējām darījumu cenām. Zemāko darījumu cenu izmantošanu atzina par lietderīgu, jo nebija pamata uzskatīt, ka tādu uzņēmumu, ka nesadarbojas, pārdošanas cenas varētu būt augstākas par tādu ražotāju cenām, kas sadarbojas. Tādējādi aprēķināto vidējo cenu izmantoja, lai noteiktu atlikušo dempinga starpību un zaudējumu apmēru.

4.3. Salīdzinājums

(24) Ja netiek iesniegtas nekādas atsauksmes, apstiprina pagaidu regulas 37. apsvērumā minēto pagaidu slēdzienu.

4.4. Dempinga starpība

(25) Dempinga starpības, ko pārskatīja, ņemot vērā iepriekš norādītos jautājumus, ir šādas (izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas):

Uzņēmums | Starpība |

Gaoping | 93 % |

Huilong | 90 % |

Linzi | 78 % |

Zhucheng | 80 % |

Pārējie | 112 % |

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(26) Tie četri eksportētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Transfurans Chemicals BVBA (TFC) Beļģijā un International Furan Chemicals BV Nīderlandē (IFC) neveido "Kopienas ražošanas nozari" pamatregulas 5. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta nozīmē, jo, ņemot vērā darbinieku skaitu, šie uzņēmumi ir ļoti mazi un tie pieder privātam uzņēmumam Central Romana Corporation (CRC) Dominikānas Republikā.

(27) Šos argumentus nevarēja pieņemt. Pirmkārt, mazie un vidējie uzņēmumi ir tiesīgi iesniegt sūdzību un var veidot Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 5. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta nozīmē.

(28) Otrkārt, izmeklēšanā tika pierādīts, kā noteikts pagaidu regulas 43. apsvērumā, ka TFC ražotā furilspirta izcelsme ir Kopienā un ka ražošanas darbības, tehnoloģiskie un kapitālieguldījumi ražošanas darbībās, kā arī pārdošanas darbības tiek veiktas Kopienā. Turklāt fakts, ka TFC, IFC un CRC saista tas, ka tiem ir kopīgs īpašnieks, kā noteikts pagaidu regulas 42. apsvērumā, neizslēdz pamatregulas 5. panta 4. punkta un 4. panta 1. punkta piemērošanu.

(29) Tādēļ ir noraidīti Ķīnas ražotāju eksportētāju argumenti, un apstiprina pagaidu regulas 44. apsvērumā noteikto atzinumu.

E. ZAUDĒJUMI

1. Furilspirta patēriņš Kopienā

(30) Ja nav jaunas informācijas, apstiprina pagaidu regulas 46. līdz 48. apsvērumā ietvertos pagaidu atzinumus.

2. Furilspirta imports Kopienā

(31) Ja nav jaunas informācijas par furilspirta importu Kopienā, apstiprina pagaidu regulas 49. līdz 63. apsvērumā ietvertos pagaidu atzinumus.

3. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(32) Četri Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozare necieta zaudējumus, jo vairumu Komisijas noteikto zaudējumu rādītāju (jo īpaši pārdošanas apjoms, pārdošanas cenas, preču krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma un ieguldījumi) nesaskan ar publicēto IFC un/vai TFC pārbaudīto grāmatvedību. Viņi iebilda, ka daži rādītāji, piemēram, rentabilitāte, preču krājumi un naudas plūsma, kas iekļauti IFC un/vai TFC pārbaudītajā grāmatvedībā, liecināja par pieaugumu vai stabilas attīstības tendencēm.

(33) Jāievēro, ka publicētajā IFC un TFC pārbaudītajā grāmatvedībā ir iekļautas arī darbības, kas nav saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Turklāt publicētā IFC un TFC pārbaudītā grāmatvedība attiecas uz laika posmu no 2001. gada oktobra līdz 2002. gada septembrim, bet pagaidu regulas 4. apsvērumā minētais izmeklēšanas laika posms attiecas uz laika posmu no 2001. gada 1. jūlija līdz 2002. gada 30. jūnijam. Turklāt konstatēja, ka TFC ir vienas saimnieciskas vienības daļa, kas sastāv no TFC, IFC un CRC, kā minēts pagaidu regulas 41. un 44. apsvērumā. Tādēļ, lai pilnībā novērtētu konkrētus zaudējumu rādītājus, vajadzēja ņemt vērā arī dažus CRC datus. Turklāt jāatgādina, ka uz pagaidu regulas 105. un 106. apsvērumā minēto IFC tirdzniecisko darbību Kopienā izmeklēšana neattiecas, bet šī darbība veido daļu no IFC pārbaudītās grāmatvedības. Turklāt pārbaudītajā grāmatvedībā ir ietverti pagaidu regulas 101. līdz 104. apsvērumā minētie IFC eksporta preču pārdošanas apjomi, bet izmeklēšana attiecās vienīgi uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli Kopienas tirgus ziņā.

(34) Šie fakti neļauj minēt publicētajā IFC un TFC pārbaudītajā grāmatvedībā norādītos zaudējumu rādītājus, kā ierosināja četri Ķīnas ražotāji eksportētāji. Jāatgādina arī, ka Komisijas atzinums ir saskaņā ar informāciju, kas iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām Pusēm.

(35) Tādēļ ir noraidīti Ķīnas ražotāju eksportētāju argumenti, un apstiprina pagaidu regulas 86. līdz 91. apsvērumā noteiktos atzinumus un slēdzienus.

F. CĒLOŅSAKARĪBA

(36) Četri Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, ja nav zaudējumu, tad nav arī cēloņsakarības. Ja zaudējumi pastāv, tad Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli ir ietekmējis nevis imports no Ķīnas, bet gan imports no Taizemes.

(37) Ķīnas ražotāji eksportētāji nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Jāatgādina, ka pagaidu regulas 107. līdz 111. apsvērumā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija analizēja kopējo furilspirta importu Kopienā no citām trešām valstīm kā zināmu faktoru, kas nav imports par dempinga cenām. Apjomu un cenu ziņā šī analīze attiecās arī uz importu no Taizemes.

(38) Imports no Taizemes veido apmēram 96 % furilspirta importa no trešām valstīm. Kopienā importētie furilspirta apjomi no Taizemes pieauga saskaņā ar pagaidu regulas 109. apsvērumā aprakstīto attīstību. Turklāt konstatēja, ka Taizemes importa cenas ievērojami pārsniedza Ķīnas ražotāju eksportētāju cenas (izmeklēšanas laika posmā vairāk nekā par 24 %) un pat Kopienas ražošanas nozares cenas (izmeklēšanas laika posmā vairāk nekā par 6 %).

(39) Tādēļ ir noraidīti Ķīnas ražotāju eksportētāju argumenti, un apstiprina pagaidu regulas 92. līdz 113. apsvērumā noteiktos atzinumus un slēdzienus.

G. KOPIENAS INTERESES

(40) Ķīnas ražotāji eksportētāji un viena asociācija apgalvoja, ka pagaidu pasākumu ietekme uz lietotājiem un metalurģiju ir lielāka nekā norādīts Komisijas atzinumā. Jo īpaši tika apgalvots, ka, ņemot vērā zemo nodarbinātības līmeni Kopienas ražošanas nozarē salīdzinājumā ar augsto nodarbinātības līmeni metalurģijā, lietotāju interesēm jābūt noteicošajām.

(41) Attiecībā uz Ķīnas ražotāju eksportētāju iesniegto prasību, jāievēro, ka šie ražotāji nesniedza nekādus jaunus pierādījumus, kas varētu attiekties uz Kopienas interešu pārbaudi. Katrā ziņā Kopienas interešu noskaidrošanai Ķīnas ražotājus eksportētājus vairs neuzskata par ieinteresētajām Pusēm.

(42) Attiecībā uz asociācijas prasību jāievēro, ka to izskatīja, lai gan asociācija izmeklēšanas laikā nesadarbojās un nesniedza jaunus pierādījumus, kas pamatotu tās argumentus. Tālab Komisija veica papildu pārbaudi uz vietas lietotāja telpās Vācijā. Šī izmeklēšana bija pilnīgāka, un tā apstiprināja pagaidu posmā veiktās analīzes rezultātu, kas norādīts pagaidu regulas 126. apsvērumā, kā arī to, ka iecerēto galīgo pasākumu vispārējā ietekme būs neliela.

(43) Tādēļ ir noraidīti Ķīnas ražotāju eksportētāju un asociācijas argumenti, un apstiprina pagaidu regulas 114. līdz 133. apsvērumā noteiktos atzinumus un secinājumus.

H. GALĪGIE PASĀKUMI

(44) Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, zaudējumiem, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ir atzīts, ka jāpieņem galīgi antidempinga pasākumi, lai novērstu to, ka Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām arī turpmāk nodarītu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

1. Zaudējumu novēršanas pakāpe

(45) Jāatgādina, ka iepriekš konstatēja, ka 10 % peļņas normu no kopējā furilspirta apgrozījuma varētu uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti plānot iegūt, ja nebūtu zaudējumus radoša dempinga. Šī peļņas norma ļautu Kopienas ražošanas nozarei veikt vajadzīgos ilgtermiņa ieguldījumus.

(46) Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka pagaidu regulas 136. apsvērumā noteiktā 10 % peļņas norma neatspoguļo peļņu, ko tā varētu pamatoti plānot sasniegt, ja nebūtu zaudējumus radoša dempinga, un, pamatojoties uz tās darbības rezultātiem iepriekšējos gados, pieprasīja vismaz 23,15 % peļņas normu no apgrozījuma.

(47) Lai pārbaudītu šo apgalvojumu, papildus tika veikta padziļināta visas tās informācijas analīze, kas bija pieejama par peļņas normu, kuru varētu uzskatīt par piemērotu minimumu, kuru Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti plānot iegūt, ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga. Atkārtoti izanalizēja to peļņu, kas gūta gados pirms izmeklēšanas laika posma. Konstatēja, ka iepriekšējos gados peļņas norma tiešām bija daudz augstāka nekā 10 %. Tādēļ secināja, ka, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes attīstību un to, ka Kopienas tirgū pieejams imports par dempinga cenām, varētu pamatoti sagaidīt 15,17 % peļņas normu, kas balstīta uz vidējo faktisko peļņu, kura iegūta trīs gadu laikā pirms izmeklēšanas laika posma. Šī pieeja pilnībā atbilst pašreizējai tiesu praksei, jo īpaši lēmumam lietā EFMA pret Padomi [3].

(48) Līdz ar to ir noraidīta Kopienas ražošanas nozares 23,15 % peļņas normas prasība. Ņemot vērā iepriekšminēto, pamatojoties uz pārskatīto peļņas normu pārskatīti arī Komisijas aprēķini.

(49) Papildus šīm peļņas normas izmaiņām zaudējumu novēršanas pakāpi aprēķināja, izmantojot tās pašas metodes, kas izskaidrotas pagaidu regulas 137. apsvērumā. Tādēļ noteica tādu cenu līmeni, kas neradītu zaudējumus, kā arī segtu Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas un dotu iespēju iegūt saprātīgu peļņu, ja nebūtu attiecīgās valsts importa par dempinga cenām. Pārskatot aprēķinus, konstatēja, ka zaudējumu apmērs ir no 8,9 % līdz 32,1 %.

2. Galīgā nodokļa veids un apmērs

(50) Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, tā kā zaudējumu apmērs bija zemāks nekā dempinga starpība, ko konstatēja visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, galīgais nodoklis jānosaka minētās starpības apmērā.

(51) Kopienas ražošanas nozare pieprasīja, lai galīgie pasākumi būtu specifiskā nodokļa (noteikta summa EUR par tonnu) un mainīga maksājuma (vienāds ar importa cenas un iepriekš noteiktās minimālās cenas starpību) apvienota piemērošana vai arī mainīgs maksājums, kas balstīts uz viszemāko ievedcenu. Turklāt Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka starpība starp eksportētājiem uzlikto nodokļu apjomiem esot tik liela, ka varot pastāvēt papildu risks, ka likums tiks apiets, piemēram, vienojoties par kompensācijas mehānismiem vai veicot nodokļu absorbēšanu.

(52) Lai pārbaudītu šo apgalvojumu, tika padziļināti izanalizēti dažādi iespējamo pasākumu veidi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pasākumu efektivitāti, uzskatīja, ka ne specifiskā nodokļa (noteikta summa EUR par tonnu) un mainīgā maksājuma apvienota piemērošana, ne mainīgais maksājums nebūs pietiekami, lai novērstu dempinga radītos zaudējumus. Pirmo izmanto izņēmuma gadījumos, ja to pieprasa īpašie lietas apstākļi, piemēram, skaidras norādes par cenu manipulācijām, kamēr pēdējam raksturīgas izpildes problēmas. Kā paredzēts pagaidu regulā, uzliekamajam nodoklim jābūt izteiktam kā īpašam apjomam EUR par tonnu, lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti un lai samazinātu pašreizējo risku, ka attiecīgais ražojums aizstās tās pašas vispārīgās preču kategorijas ražojumus (piemēram, furfurolu), īpaši tādēļ, ka dažās iepriekšējās izmeklēšanās, kas saistītas ar furfurolu [4], ir novērotas cenu manipulācijas.

(53) Tomēr, lai vēl vairāk mazinātu likuma apiešanas risku augstā nesadarbošanās līmeņa (40 %) un nodokļu apjomu lielās dažādības dēļ, uzskata, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši noteikumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pienācīgu piemērošanu. Šie īpašie noteikumi ietver spēkā esoša faktūrrēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst pielikumā noteiktajām prasībām. Tikai to importu, kam pievienots šāds faktūrrēķins, var deklarēt saskaņā ar attiecīga ražotāja TARIC papildu kodiem. Importam, kam nav pievienots šāds faktūrrēķins, uzliek atlikušo antidempinga maksājumu, kuru piemēro visiem pārējiem eksportētājiem. Attiecīgie uzņēmumi bija aicināti regulāri iesniegt pārskatus Komisijai, lai nodrošinātu pienācīgu pārraudzību attiecībā uz to furilspirta pārdošanu Kopienai. Ja šādus pārskatus neiesniedz vai ja pārskatos konstatē, ka pasākumi ir nepietiekami, lai novērstu zaudējumus radošā dempinga ietekmi, iespējams, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu vajadzēs uzsākt starpposma pārskatīšanu.

(54) Aprēķinot kaitējuma robežlielumu saistībā ar CIF importa cenu, ieguva nodokļus EUR 84 līdz EUR 250 apmērā par tonnu.

(55) Dempinga starpības un zaudējumu apmēra korekcija neietekmēja mazāka nodokļa noteikuma piemērošanu. Tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 138. apsvērumā aprakstītās metodes, ko izmanto antidempinga maksājumu likmju noteikšanai. Tādēļ galīgie nodokļi ir šādi:

Uzņēmums | Procentuālais nodoklis | Specifiskais nodoklis |

Gaoping | 18,3 % | 160 EUR par tonnu |

Huilong | 17,9 % | 156 EUR par tonnu |

Linzi | 8,9 % | 84 EUR par tonnu |

Zhucheng | 10,3 % | 97 EUR par tonnu |

Pārējie | 32,1 % | 250 EUR par tonnu |

I. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(56) Ņemot vērā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto zaudējumu apmēru, uzskata par vajadzīgu uzlikto galīgo nodokļu apmērā galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulas uzlikto pagaidu antidempinga maksājumu. Galīgi iekasē tikai tās summas, kas iemaksātas pagaidu maksājumu apmērā, jo galīgie nodokļi ir lielāki par pagaidu maksājumiem.

(57) Jebkurš lūgums piemērot šīs konkrēto uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) ir tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no īpašiem maksājumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek ieviests galīgais antidempinga maksājums attiecībā uz furilspirta importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29321300 (TARIC kods 2932130090) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā.

2. Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumiem piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma likme ir šāda:

Uzņēmumi | Antidempinga maksājuma likme (EUR par tonnu) | TARIC papildu kods |

Gaoping Chemical Industry Co. Ltd | 160 | A442 |

Linzi Organic Chemical Inc. | 84 | A440 |

Zhucheng Huaxiang Chemical Co. Ltd | 97 | A441 |

Henan Huilong Chemical Industry Co. Ltd | 156 | A484 |

Visi pārējie uzņēmumi | 250 | A999 |

3. Šā panta 2. punktā minētajiem četriem uzņēmumiem noteiktās īpašās maksājumu likmes piemēro, ja dalībvalstu muitas iestādēm uzrāda derīgu faktūrrēķinu, kas atbilst pielikumā noteiktajām prasībām. Ja šādu faktūrrēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4. Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms ievešanas brīvam apgrozījumam un tāpēc, lai noteiktu muitas vērtību, faktiski samaksāto vai maksājamo cenu sadala, ievērojot 145. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par kopējā muitas kodeksa izveidi [5], antidempinga maksājuma summu, kas aprēķināta uz iepriekš minētā 2. punkta pamata, samazina par procentuālo daļu, kura atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas sadalījumam.

5. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu atbilstoši pagaidu regulai par furilspirta importu, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex29321300 (TARIC kods 2932130090) un kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā, galīgi iekasē šādi.

Atmaksā summas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmes. Ja galīgie nodokļi ir lielāki par pagaidu maksājumiem, tad galīgi iekasē tikai tās summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2003. gada 27. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Matteoli

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1972/2002 (OV L 305, 7.11.2002., 1. lpp.)

[2] OV L 114, 8.5.2003., 16. lpp.

[3] Pirmās instances tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā T-210/95.

[4] OV L 328, 22.12.1999., 1. lpp.

[5] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1335/2003 (OV L 187, 26.7.2003., 16. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajam derīgajam faktūrrēķinam jāpievieno uzņēmuma pārstāvja parakstīta deklarācija šādā formā:

1. Tā uzņēmuma pārstāvja vārds un amats, kas ir izsniedzis faktūrrēķinu.

2. Šāda deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka [apjoms] furilspirta, ko pašlaik klasificē ar KN koduex29321300 (TARIC kods 2932130090), uz ko attiecas šis rēķins un kas pārdots eksportam uz Eiropas Kopienu, ražots [uzņēmuma nosaukums un adrese] Ķīnas Tautas Republikā; apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādītā informācija ir pilnīga un pareiza."

3. Datums un paraksts

--------------------------------------------------