32002R1799

Padomes Regula (EK) Nr. 1799/2002

(2002. gada 8. oktobris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu par Baltkrievijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedras importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], (še turpmāk – "pamatregula") un jo īpaši tās 11. panta 2. un 3. punktu un 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējās izmeklēšanas

(1) 1996. gada jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 1490/96 [2] ieviesa galīgu antidempinga maksājumu par Baltkrievijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedras (PŠŠ) importu. Pasākumu darbības jomu 1997. gadā paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 2513/97 [3] ar mērķi aptvert tās Baltkrievijas izcelsmes poliestera pavedienu grīstes (PPG) importu, kas tika izgatavota, lai apietu sākotnējos pasākumus.

2. Izmeklēšanas attiecībā uz citām valstīm

(2) Pašreiz ir spēkā galīgi antidempinga pasākumi attiecībā uz PŠŠ importu, kura izcelsme ir Taivānā (Padomes Regula (EK) Nr. 1728/1999 [4], Austrālijā, Indonēzijā un Taizemē (Padomes Regula (EK) Nr. 1522/2000 [5], kā arī Dienvidkorejā un Indijā (Padomes Regula (EK) Nr. 2852/2000 [6].

(3) Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 902/2001 [7] ieviesa galīgus kompensācijas maksājumus par Austrālijas un Indonēzijas izcelsmes PŠŠ importu.

3. Pašreizējā izmeklēšana

3.1. Pieprasījumi pēc starpposma un termiņa beigu pārskata

(4) Komisija 1999. gada oktobrī saņēma pieprasījumu uzsākt to galīgo antidempinga maksājumu starpposma pārskatīšanu, kas ir spēkā (Regula (EK) Nr. 1490/96) attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ importu Kopienā. Šim pieprasījumam sekoja pieprasījums uzsākt termiņa beigu pārskatīšanu 2001. gada 27. aprīlī.

(5) Starpposma pārskatīšanās pieprasījumu iesniedza vienīgais eksportētājs Baltkrievijā, Khimvolokno Industrial Group VSV Trading Co. ("Khimvolokno"). Starpposma pārskatīšanas pieprasījums bija balstīts uz prasītāja iesniegtiem šķietami ticamiem pierādījumiem tam, ka ir izmainījušies apstākļi, inter alia, tā cena vietējā tirgū analogā valstī, uz kuras pamata noteica pasākumus, un ka šīs izmaiņas ir ilglaicīgas.

(6) Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumu iesniedza Starptautiskā viskozes un sintētisko šķiedru komiteja ("SRSŠK"), rīkojoties to Kopienas ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu no Kopienas kopējās PŠŠ ražošanas. Termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījumam par pamatu bija tas, ka pasākumu izbeigšana var izraisīt atkārtotu dempingu un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

3.2. Paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu

(7) Komisija, noskaidrojot, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu starpposma pārskatīšanu, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu ("paziņojums par izmeklēšanas uzsākšanu") [8] paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam ar ierobežotu darbības jomu – tikai attiecībā uz dempinga izmeklēšanu saistībā ar Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ importu Kopienā.

(8) Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju ar Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēto paziņojumu par izmeklēšanas uzsākšanu [9] paziņoja par izmeklēšanas uzsākšanu attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ importu Kopienā atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

3.3. Izmeklēšanas laika posms

(9) Izmeklēšanas laika posms attiecībā uz dempingu starpposma pārskatīšanai ir no 1999. gada 1. oktobra līdz 2000. gada 30. septembrim ("starpposma ILP"). Izmeklēšanas laika posms attiecībā uz dempingu termiņa beigu pārskatīšanai ir no 2000. gada 1. jūlija līdz 2001. gada 30. jūnijam ("termiņa beigu ILP"). Laika posms, kas apskatīts Kopienas ražošanas nozares stāvokļa novērtēšanai un kas piemērots termiņa beigu pārskatīšanā, aptver laika posmu no 1997. gada 1. janvāra līdz termiņa beigu ILP beigām ("apskatāmais laika posms").

Ņemot vērā daļējo starpposma ILP un termiņa beigu ILP pārklāšanos, administratīvās efektivitātes labad uzskatīja par lietderīgu divas izmeklēšanas apvienot vienā izmeklēšanā.

4. Personas, uz ko attiecas izmeklēšana

(10) Komisija par pārskatīšanu uzsākšanu oficiāli informēja ražotāju eksportētāju prasītāju Baltkrievijā, SRSŠK un Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus un importētājus, kas iesniedza pieprasījumu, un par ko zināms, ka tos skar izmeklēšana, eksportējošās valsts institūcijas un to pārstāvjus, Kopienas izmatotājus un asociācijas, par ko zināms, ka uz tām attiecas izmeklēšana. Personām, uz kurām izmeklēšana attiecas tieši, deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts attiecīgajā paziņojumā par izmeklēšanas uzsākšanu.

(11) Komisija nosūtīja aptaujas lapas visām personām, par ko zināms, ka tās skar izmeklēšana, un saņēma atbildes no četriem Kopienas ražotājiem prasītājiem, vienīgā ražotāja eksportētāja Baltkrievijā, viena ražotāja analogā valstī, Polijā, un diviem importētājiem.

(12) Ražotājs eksportētājs Baltkrievijā, Kopienas ražotāji pieprasītāji, Kopienas izmantotāji un importētāji darīja savus viedokļus zināmus rakstveidā. Uzklausītas tika visas personas, kuras to pieprasīja attiecīgajā termiņā un norādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13) Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, ko uzskatīja par vajadzīgām dempinga un kaitējuma tupināšanās un atkārtošanās un Kopienas interešu noteikšanas nolūkā, un veica telpu pārbaudi uz vietas šādās uzņēmējsabiedrībās:

a) Kopienas ražotāji:

- Wellman International Ltd, Co., Mīta, Īrija,

- Trevira GmbH & Co., Frankfurte pie Mainas, Vācija,

- Trevira Fibras, SA, Portalegri, Portugāle,

- Montefibre SpA, Milāna, Itālija;

b) Nesaistīts importētājs Kopienā:

- Barnett Europe, Āhene, Vācija;

c) Ražotājs analogajā valstī:

- Elan SA, Toruņa, Polija.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1. Attiecīgais ražojums

(14) Apskatāmais ražojums ir poliestera sintētiskās štāpeļšķiedras, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 55032000. Tās parasti dēvē par poliestera štāpeļšķiedrām. Jāatgādina, ka pasākumu apiešanas dēļ pasākumus attiecināja arī uz poliestera pavedienu grīsti, kuras saīsinājums ir PPG, un uz kuru attiecas KN kods 55012000, un kuru Kopienā izmanto pārveidošanai PŠŠ.

(15) Ražojums ir bāzes materiāls dažādos tekstilizstrādājumu ražošanas procesa posmos. Kopienas PŠŠ patēriņu izmanto vērpšanai, t.i., pavedienu izgatavošanai, kurus izmanto tekstilmateriālu ražošanā, un kuri var būt arī sajaukti ar citām šķiedrām, piemēram, kokvilnas un vilnas, vai pielietošanai bez aušanas, piemēram, pildīšanai (īsšķiedras), t.i., tādu dažu tekstilpreču kā spilvenu, automašīnu sēdekļu un jaku pildīšanai vai polsterēšanai.

(16) Tiek pārdoti dažādi ražojuma veidi, kurus var identificēt, izmantojot dažādas specifikācijas, piemēram, biezumu, garumu, izturību, rukumu, spīdumu un apstrādi ar silīciju vai izmatojot to klasifikāciju ražojumu ģimenēs, piemēram, parastās, dobās, spirālveida un divkomponentu šķiedras un raksturīgās pazīmes, piemēram, tonētas, marķētas un trīsstarainas šķiedras.

(17) Dažādus veidus izmeklēšanā uzskata par vienu materiāla kategoriju, jo dažādu veidu īpašībās nenozīmē būtiskas atšķirības, pat ja pārdodamo PŠŠ pielietojums un kvalitāte var atšķirties. Nepastāv nekādas nostādnes dažādo veidu nošķiršanai, jo ir pārklāšanās un tādējādi konkurence blakus veidu starpā.

(18) Līdzīgi kā iepriekšējās antidempinga izmeklēšanās saistībā ar PŠŠ dažas puses, jo īpaši, patērētāja nozare apgalvoja, ka jāizdara diferenciācija atbilstoši PŠŠ pielietojumam vērpšanas nolūkiem vai bez tās, jo izcenojums diviem pielietojumiem ir pilnīgi atšķirīgs. Tās ierosināja, ka KN kods attiecībā uz PŠŠ jāiedala trijos vai četros apakškodos atbilstoši denieriem (biezumam) atšķiršanai un ka Kopienā ražotā PŠŠ salīdzinājums ar Kopienā importēto PŠŠ jāveic katram apakškodam atsevišķi.

(19) Regulas (EK) Nr. 2852/2000 9. apsvērumā bija norādīts, ka tika atklāts, ka pastāv būtiska pārklāšanās starp atšķirīgiem PŠŠ veidiem attiecībā uz to aizvietojamību un konkurence šo veidu starpā. Pašreizējā izmeklēšanā šī atziņa apstiprinājās. Tajā arī apstiprinājās, ka nav nekādas skaidras dažādo PŠŠ viedu nošķiršanas nostādnes, kas izveidotu unikālu saikni starp ražojuma fiziskajām īpašībām un ražojuma izmantošanu. Tādēļ, pamatojoties uz šajā brīdī pieejamajiem faktiem, ražojuma diferenciācija nav iespējama. Turklāt jāatgādina, ka ar laboratoriskām analīzēm nevar viennozīmīgi noteikt galīgo PŠŠ izmantošanu.

(20) Pašreizējā lietā jāuzsver, ka neviena persona nav sniegusi nekādus pārliecinošus argumentus vai kritērijus, kas ļautu PŠŠ pārklasificēšanu apakškodos. Kā iepriekš norādīts, fiziskās īpašības nav obligāti noteicošās attiecībā uz galīgo ražojuma izmantošanu, un biezums (deniers) ir tikai viena ražojuma īpašība.

(21) Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, ir apstiprināts, ka dažādie attiecīgie PŠŠ veidi šajā procedūrā veido vienu ražojumu.

2. Līdzīgi ražojumi

(22) Sākotnējā izmeklēšanā, Regulas (EK) Nr. 1490/96 6. apsvērumā, tika secināts, ka gan PŠŠ, ko ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare Kopienas tirgū, gan PŠŠ, ko ražo un pārdod analogās valsts tirgū, pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē bija līdzīgas PŠŠ, ko Kopienā importē no Baltkrievijas.

Tik tiešām, nebija nekādas atšķirības galvenajās fiziskajās īpašībās un izmantošanā tām PŠŠ, ko Kopienā importēja no Baltkrievijas, un PŠŠ, ko ražoja un Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražotāji pieprasītāji. Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ galvenās īpašības un izmantošana ir līdzīgas PŠŠ, ko ražo un pārdod analogā valstī. Nekādi jauni argumenti netika izvirzīti, lai atkāptos no šiem rezultātiem, kas tādēļ ir apstiprināti.

C DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Starpposma pārskatīšana

1.1. Analoga valsts

(23) Tā kā Baltkrievijā nav tirgus ekonomikas pamatregulas 2. panta 7. punkta nozīmē, normālā vērtība bija jāpamato ar informāciju, kas iegūta attiecīgā tirgus ekonomikā trešā valstī, kurā ražojums tika ražots un pārdots. Paziņojumā par starpposma pārskatīšanas uzsākšanu Komisija kā atbilstošu analogu valsti ieteica Taivānu, jo pieprasījums pēc starpposma pārskatīšanas bija pamatots, inter alia, uz faktu, ka analogajā valstī Taivānā vietējās cenas, ko iepriekšējā izmeklēšanā izmantoja, lai noteiktu normālo vērtību, ir ievērojami samazinājušās.

(24) Aptaujas lapas nosūtīja zināmiem ražojuma ražotājiem Taivānā, bet, neraugoties uz ievērojamiem Komisijas centieniem, netika panākta nekāda sadarbība. Komisija centās panākt sadarbību ar citiem zināmiem attiecīgā ražojuma ražotājiem sešās citās tirgus ekonomikas valstīs. Tikai viens ražotājs Polijā bija gatavs pilnībā sadarboties un sniegt vajadzīgo informāciju, ko vēlāk pārbaudīja.

(25) Informācija, ko sniedza Polijas uzņēmums, kas sadarbojās, parādīja, ka Polija ir atbilstoša analoga valsts, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

- ražošanas process un piekļuve izejvielām lielā mērā bija līdzīgas Polijā un Baltkrievijā,

- Polijas ražotājs ražoja un pārdeva ražojumu būtiskos apjomos,

- neraugoties uz to, ka bija tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs Polijā un ka pastāvēja ievedmuitas nodokļi attiecībā uz ražojumu saistībā ar tā importu no dažām valstīm, Polijas vietējā ražojuma tirgū bija normāli konkurences apstākļi, un lielus ražojuma apjomus, kam nepiemēroja nekādus ievedmuitas nodokļus, importēja no dažādām izcelsmes valstīm.

1.2. Normālā vērtība

(26) Kā norādīts iepriekš, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz datiem, ko pārbaudīja tā Polijas ražotāja telpās, kurš pilnībā sadarbojās izmeklēšanā.

(27) Pirmkārt, pārbaudīja, vai Polijas ražotāja PŠŠ un PPG pārdošanas kopapjoms bija pietiekami liels, lai veidotu uzticamu pamatu normālās vērtības noteikšanai. Tā kā tas pārdeva lielus apjomus savā vietējā tirgū, secināja, ka šis bija attiecīgais gadījums.

(28) Vēlāk pārbaudīja, vai Polijā ražotās un pārdotās PŠŠ un PPG varēja uzskatīt par identiskām vai tieši pielīdzināmām tām PŠŠ un PPG, ko Baltkrievijas eksportētājs pārdeva eksportam uz Kopienu. Tā kā katrā veidā tiem ir vienas ķīmiskās īpašības un fiziskās īpašības, Polijas un Baltkrievijas ražojumus uzskatīja par salīdzināmiem produktiem.

(29) Attiecībā uz katru ražojuma veidu, ko Polijas ražotājs pārdeva Polijas tirgū, noteica, vai tā pārdošanas apjoms Polijas tirgū bija pietiekami liels, lai veidotu ticamu pamatu normālās vērtības noteikšanai. Šo konstatēja par attiecīgo gadījumu.

(30) Visbeidzot, pārbaudīja, vai Polijas ražotāja ražojuma pārdošanas apjomus Polijas tirgū varēja uzskatīt par tādiem, ko īsteno parastā tirdzniecības kārtībā, raugoties uz attiecīgā veida rentablās pārdošanas apjomu.

(31) Gadījumos, kad katra veida rentablās pārdošanas apjoms veido 80 % vai vairāk no pārdošanas kopapjoma, normālā vērtība bija balstīta uz faktisko vietējo cenu, kas aprēķināta kā visu šī veida to vietējo pārdošanas apjomu cenu vidējā svērtā cena, kuri izdarīti attiecīgajā ILP (starpposma ILP vai termiņa beigu ILP), neatkarīgi no tā, vai šī pārdošana bija vai nebija rentabla. Gadījumos, kad rentablās pārdošanas apjoms bija mazāks nekā 80 %, bet lielāks nekā 10 % no attiecīgā veida pārdošanas kopapjoma, normālās vērtības pamatā bija faktiskā vietējā cena, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena tikai no rentablajiem darījumiem.

(32) Gadījumos, kad jebkura ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija mazāks nekā 10 % no pārdošanas kopapjoma, uzskatīja, ka minētais konkrētais veids ir pārdots nepietiekamā daudzumā, lai tā vietējo cenu varētu pamatoti izmantot normālās vērtības noteikšanai.

(33) Tiem veidiem, kam normālās vērtības pamatā nevar būt vietējā cena, normālo vērtību noteica atbilstoši pamatregulas 2. panta 3. punktam. To veica, Polijas ražotāja katra veida ražošanas izmaksām pieskaitot saprātīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (TV un A izmaksas) un peļņas summu. Atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punktam TV un A izmaksu un peļņas summām pamatā bija līdzīgu ražojumu pārdošana, kas izdarīta parastā tirdzniecības apritē, un ko izdarīja Polijas ražotājs.

1.3. Eksporta cena

(34) Khimvolokno, vienīgais Baltkrievijas ražotājs eksportētājs, apgalvoja, ka starpposma ILP laikā ir eksportējis ievērojamu ražojuma apjomu uz Kopienu. Tomēr šis "eksports" patiesībā bija pārdots ar prečmaiņas nosacījumiem vienai nesaistītai uzņēmējsabiedrībai Kopienā, izmantojot tādu tirdzniecības sabiedrību Šveicē, kas ņēma mazu peļņas normu. Pārējo pārdeva trim citiem nesaistītiem tirgotājiem Kopienā. Cenas, kas samaksātas saskaņā ar prečmaiņas noteikumiem, parasti uzskata par neuzticamām. Šādos gadījumos eksporta cena jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz pirmo pārdevumu, kas izdarīts ar ticamu cenu. Šajā gadījumā izvešanas cenu efektīvi var rekonstruēt, izpētot darījumus no Khimvolokno ar Šveices tirdzniecības sabiedrību un tālāk ar nesaistītām Kopienas uzņēmējsabiedrībām. Tik tiešām, bija iespējams noteikt cenu eksportam uz Kopienu, atņemot starpnieka peļņas normu no cenas, ko tas prasīja no nesaistītām Kopienas uzņēmējsabiedrībām. Šī cena tad atbilst cenai, ko Khimvolokno prasīja no Šveices uzņēmējsabiedrības, un to var uzskatīt par eksporta cenu, kas aprakstīta pamatregulas 2. panta 8. punktā.

(35) Gan Šveices starpniekkompānija, gan nesaistītā uzņēmējsabiedrība Kopienā sadarbojās procedūrā un atbildēja uz Komisijas nosūtīto anketas lapu. Pārbaude nesaistītās uzņēmējsabiedrības telpās Kopienā norādīja, ka viss daudzums, ko starpposma ILP laikā nopirka minētā uzņēmējsabiedrība, bija paredzēts tirgiem ārpus Kopienas, galvenokārt Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis faktiskam importam Kopienā. Atbilstoši Statistikas biroja datiem starpposma ILP laikā Kopienā netika importētas nekādas Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ vai PPG. Šā iemesla dēļ secināja, ka atlikušie daudzumi, ko Khimvolokno ziņoja par pārdotiem Kopienai, arī faktiski nav importēti Kopienā. Tomēr jāatzīmē, ka Khimvolokno acīmredzami ziņoja šos pārdošanas apjomus kā eksportu uz Kopienu labā ticībā un nezināja, ka šie produkti faktiski nebija importēti Kopienā.

(36) Ievērojot iepriekšminēto, tā kā faktiski nebija nekāda eksporta uz Kopienu, eksporta cenu nevarēja noteikt apjomiem, ko Khimvolokno starpposma ILP laikā pārdeva uz Kopienu.

(37) Tomēr šķiet, ka, ja Baltkrievijas ražotājs eksportētājs faktiski eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu, tas būtu noticis par cenām, kas radītu mazāku dempinga starpību nekā faktiski spēkā esošais 43,5 % nodoklis. Tik tiešām, to daudzumu cenas, ko Khimvolokno ziņoja kā starpposma ILP laikā uzskatīto eksportu uz Kopienu, norāda dempinga starpību, kas ievērojami zemāka nekā faktiskais spēkā esošais nodoklis. Turklāt pieteikumus par to antidempinga maksājumu kompensēšanu, ko nomaksāja Vācijas importētāji par importu pirms starpposma ILP, proti, no 1997. gada aprīļa līdz 1997. gada oktobrim, arī norādīja, ka dempings, ko pielietoja šajā laika posmā, bija mazāks nekā puse no faktiski piemērojamiem nodokļiem.

(38) Tādēļ nolēma izmantot tā ražojuma cenas, ko starpposma ILP laikā uzskatīja par eksportētu uz Kopienu, par pamatu cenas noteikšanai eksportam uz Kopienu, jo šīs cenas šajā lietā ir visticamākā informācija, un tās norāda, ka apstākļi saistībā ar dempingu ir ievērojami izmainījušies, kas noteikts par vajadzīgu pamatregulas 11. panta 3. punktā.

(39) Ņemot vērā to, ka Baltkrieviju uzskata par ārpustirgus ekonomikas valsti, valstij kopumā parasti jānosaka viena eksporta cena. Šajā ziņā, tā kā Khimvolokno ir vienīgais zināmais Baltkrievijas ražojuma ražotājs eksportētājs, šīs uzņēmējsabiedrības eksportu uzskatīja par raksturīgu visam Baltkrievijas eksportam uz Kopienu un tādā veidā informāciju, ko iesniedza šī uzņēmējsabiedrība, izmantoja, lai noteiktu ražojuma cenu eksportam no Baltkrievijas.

1.4. Salīdzinājums

(40) Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, vērtību pienācīgi koriģēja, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Attiecīgus pielāgojumus izdarīja visos gadījumos, kad tos uzskatīja par saprātīgiem, precīziem un pamatotiem ar pierādījumiem, kā tas bija transporta un kredīta izmaksu gadījumā.

1.5. Dempinga starpība

(41) Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz ražojuma veida svērtās vidējās normālās vērtības salīdzinājumu ar ražojuma veida svērto vidējo cenu. Šajā gadījumā šis paņēmiens pilnībā atspoguļo piekoptā dempinga apmēru. Starpposma ILP laikā noteiktā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuāla daļa no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas, ir 21,0 %.

1.6. Pārskatāmo pasākumu grozīšana

(42) Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punktam nodokļi nedrīkst pārsniegt konstatētā dempinga starpību, bet tiem jābūt mazākiem nekā starpībai, ja šāds mazāks nodoklis ir atbilstošs, lai novērstu Kopienas ražošanas nozares zaudējumus. Ņemot vērā to, ka šī pārskatīšana attiecas tikai uz dempinga aspektu pārbaudi, ieviesto nodokļu līmenis nedrīkst būt augstāks nekā zaudējumu apmērs, ko konstatēja sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(43) Tā kā sākotnējā izmeklēšanā konstatēto zaudējumu līmenis ir augstāks nekā pašreizējā pārskatīšanā konstatētā dempinga starpība, nodokļu līmenis jānosaka konstatētās dempinga starpības līmenī, proti, 21,0 %.

2. Termiņa beigu pārskatīšana

2.1. Analoga valsts

(44) Šīs regulas 23. līdz 25. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ Poliju arī izmantoja kā atbilstošu trešo valsti ar tirgus ekonomiku, lai noteiktu normālo vērtību termiņa beigu pārskatīšanai.

2.2. Normālā vērtība

(45) Termiņa beigu pārskatīšanai normālo vērtību noteica, izmantojot to pašu pamatu, ko izmantoja starpposma pārskatīšanā, kā paskaidrots 26. līdz 33. apsvērumā.

2.3. Eksporta cena

(46) Khimvolokno, vienīgais Baltkrievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka termiņa beigu ILP laikā ir eksportējis ievērojamu ražojuma apjomu uz Kopienu.

(47) Pārbaude tās nesaistītas uzņēmējsabiedrības telpās Eiropas Kopienā, kas iespējams importēja attiecīgo Baltkrievijas ražojuma daudzumu, apstiprināja, ka termiņa beigu ILP laikā nekas no minētās uzņēmējsabiedrības iepirktā daudzuma netika faktiski importēts Kopienā. Tomēr atbilstoši Statistikas biroja datiem termiņa beigu ILP laikā PPG imports Kopienā bija mazāks nekā 10 tonnas, t.i., mazāk nekā 1 % no daudzuma, ko ziņoja ražotājs eksportētājs.

(48) Daudzumu, kas mazāks nekā 10 tonnas, var identificēt kā vienu prasītāja darījumu ar vienu nesaistītu importētāju Kopienā. Šā darījuma eksporta cenu izmantoja kā cenu eksportam uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(49) Ņemot vērā to, ka Baltkrieviju uzskata par ārpustirgus ekonomikas valsti, valstij kopumā parasti nosaka vienu eksporta cenu. Šajā ziņā, tā kā Khimvolokno ir vienīgais zināmais Baltkrievijas ražojuma ražotājs eksportētājs, šīs uzņēmējsabiedrības eksportu uzskatīja par raksturīgu visam Baltkrievijas eksportam uz Kopienu un tādā veidā izmantoja informāciju, kas iesniegta, lai noteiktu ražojuma cenu eksportam no Baltkrievijas.

2.4. Salīdzinājums

(50) Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, vērtību pienācīgi koriģēja, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Attiecīgi pielāgojumus izdarīja visos gadījumos, kad tos uzskatīja par saprātīgiem, precīziem un pamatotiem ar pierādījumiem. Tā tas bija transporta un kredīta izmaksu gadījumā.

2.5. Dempinga starpība

(51) Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz ražojuma veida svērtās vidējās normālās vērtības salīdzinājumu ar ražojuma veida svērto vidējo cenu. Šis paņēmiens pilnībā atspoguļo piekoptā dempinga apmēru. Termiņa beigu ILP laikā noteiktā dempinga starpība, kas izteikta kā procentuāla daļa no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas, ir 6,2 %.

2.6. Dempinga atkārtošanās iespējamība

(52) Tika pētīta iespējamība, ka, izbeidzot attiecīgos pasākumus, dempings atkārtosies būtiskos daudzumos. Šajā ziņā pieprasījumam pēc termiņa beigu pārskatīšanas par pamatu bija tas, ka Baltkrievijas eksports uz trešām valstīm tika īstenots par dempinga cenām un ka ražotājam eksportētājam ir būtiska neizmantota jauda.

(53) Izmeklēšana apstiprināja iepriekš izklāstītos pieņēmumus. Jo īpaši tika atklāts, ka:

- cenas eksportam uz trešām valstīm bija zem normālajām vērtībām analogā valstī, tādējādi izraisot būtisku dempingu,

- vienīgajam ražotājam eksportētājam ir būtiska neizmantotā jauda.

(54) Ražotāja eksportētāja prasītāja noietu trešās valstīs veido:

- pārdošanas apjomi Kopienai, par ko atklāja, ka tie faktiski netika importēti Kopienā. Dempinga starpība, ko konstatēja šim eksportam, pielietojot 40. līdz 46. apsvērumā aprakstīto metodoloģiju, proti, apmēram 20 %, izsakot kā procentuālo daļu no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas pirms nodokļu nomaksas,

- eksporta pārdošanas apjomi, ko ziņoja par tādiem, kuri izdarīti attiecībā uz trešām valstīm, norādot piecus galvenos eksporta tirgus ārpus Kopienas. Šos apjomus pārdod līmeņos, kas būtiski neatšķiras no cenām minētajam eksportam uz Kopienu, un arī pārdod par dempinga cenām, izņemot pārdošanu Turcijai, kur antidempinga pasākumi ir spēkā attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ.

(55) Attiecībā uz ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu izmeklēšana norādīja, ka ražotājs eksportētājs, kas sadarbojas, termiņa beigu ILP laikā izmantoja mazāk nekā 60 % no savas ražošanas jaudas.

(56) Tādēļ var secināt, ka, ja pasākumi tiks izbeigti, pastāv iespējamība, ka dempings atkārtosies būtiskos daudzumos saistībā ar eksportu uz Kopienu.

D. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(57) Pieprasījums pēc termiņa beigu pārskatīšanas tika izdarīts 13 Kopienas ražotāju vārdā, par kuriem zināms, ka tie ražo PŠŠ Kopienā. Divi ražotāji prasītāji nesniedza atbildi uz Komisijas aptaujas lapu un tādēļ tos neuzskatīja par Kopienas ražošanas nozares daļu. Trešais ražotājs prasītājs nesniedza pieprasīto informāciju pagarinātajā termiņā, un to arī tādēļ neuzskata par Kopienas ražošanas nozares daļu.

(58) Pārējie četri Kopienas ražotāji prasītāji atbildēja uz Komisijas aptaujas lapu un sadarbojās izmeklēšanā. Tie pārstāv vairāk nekā 52 % no Kopienas PŠŠ ražošanas un tādējādi pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido Kopienas ražošanas nozari.

E. KOPIENAS PŠŠ TIRGUS

1. Kopienas patēriņš

(59) Kopienas PŠŠ patēriņu noskaidroja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares un Kopienas ražošanas nozares definīcijā neiekļauto ražotāju prasītāju faktisko pārdošanas apjomu, pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma provizorisko aprēķinu un Statistikas biroja informāciju par importa apjomiem no visām trešām valstīm. Jāatzīmē, ka pašreizējās izmeklēšanas laikā Regulā (EK) Nr. 2852/2000 publicētās patēriņa skaitļi attiecībā uz 1997. un 1998. gadu tika nedaudz grozīti, jo daži skaitļi tika precizēti. Šie maznozīmīgie labojumi neietekmē minētajā regulā izdarītās atziņas.

(60) Pamatojoties uz iepriekšminēto, apskatāmajā laika posmā izveidojās šāds Kopienas patēriņš:

PŠŠ patēriņš | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Tonnas | 523832 | 598882 | 649129 | 646656 | 607286 |

Indekss | 100 | 114 | 124 | 123 | 116 |

(61) Kopējais patēriņa apjoms apskatāmajā laika posmā pieauga par 16 %. Galvenais pieaugums radās laikā starp 1997. un 1998. gadu, kad patēriņš pieauga no apmēram 524000 tonnām līdz 599000 tonnām. Patēriņš sasniedza savu augstāko punktu 1999. gadā ar apmēram 649000 tonnām, pēc kā tas samazinājās līdz 607000 tonnām termiņa beigu ILP laikā.

2. PŠŠ imports no Baltkrievijas

Iepriekšēja piezīme.

(62) Kā norādīts 47. apsvērumā, eksporta apjomi no Baltkrievijas uz Kopienu termiņa beigu ILP laikā tika atzīti par nelieliem.

Apjoms un tirgus daļa

(63) Pēc tam, kad 1996. gadā ieviesa antidempinga pasākumus, importa apjoms apskatāmajā laika posmā tika ierobežots. Pasākumu apiešana ražotājam eksportētājam Baltkrievijā ļāva eksportēt uz Kopienu vairāk nekā 9000 tonnas PPG, bet pēc 1. apsvērumā minētās izmeklēšanas, kas bija pret pasākumu apiešanu, un nodokļu piemērošanas jomas paplašināšanas daudzumi samazinājās un tikai nenozīmīgi PŠŠ apjomi termiņa beigu ILP laikā tika importēti Kopienā no Baltkrievijas.

Ražotāja eksportētāja cenu politika

(64) Cenu samazinājuma starpību šajā lietā neaprēķināja, jo termiņa beigu ILP laikā eksporta apjomi no Baltkrievijas bija nenozīmīgi. Tomēr atzīmēja, ka Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ vidējā cena bija stipri zemāka nekā tā, ko prasīja Kopienas ražošanas nozare. Tāpat PŠŠ cenas eksportam no Baltkrievijas uz citām trešām valstīm arī bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(65) Tādējādi ir skaidrs, ka, ja Baltkrievijas ražotājs eksportētājs termiņa beigu ILP laikā būtu eksportējis savas PŠŠ uz Kopienas tirgu, tas tiktu darīts ar augstiem cenu samazināšanas līmeņiem.

3. Imports no citām trešām valstīm

(66) Termiņa beigu ILP laikā galvenie PŠŠ importa Kopienā avoti bija, nozīmības secībā, Korejas Republika, Taivāna un Amerikas Savienotās Valstis, nodrošinot apmēram 70 % no kopējā importa jeb 25,4 % no kopējā Kopienas patēriņa. Kopējais imports no citām trešām valstīm termiņa beigu ILP laikā nodrošināja apmēram 36,3 % no Kopienas patēriņa un attīstījās šādi:

PŠŠ kopējais imports | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Tonnas | 152878 | 234266 | 263780 | 260785 | 220511 |

Indekss | 100 | 153 | 173 | 171 | 144 |

(67) PŠŠ imports no visām citām trešām valstīm pieauga no apmēram 153000 tonnām 1997. gadā līdz 220000 tonnām attiecīgā ILP laikā jeb par 44 %. Iepriekšējā tabula norāda, ka imports krasi palielinājās par 72 % laikā no 1997. līdz 1999. gadam un pēc tam sekoja samazināšanas tendence līdz termiņa beigu ILP, importam samazinoties par 16 %. Šis samazinājums sakrīt ar 2. un 3. apsvērumā minēto antidempinga pasākumu ieviešanu 2000. gadā pret dažām trešām valstīm.

(68) To PŠŠ cenas, ko eksportēja no citām trešām valstīm, pieauga no 1997. gada līdz termiņa beigu ILP, neraugoties uz samazinājumu 1998. un 1999. gadā. Citu trešo valstu izcelsmes PŠŠ vidējā cena termiņa beigu ILP laikā bija 12 % augstāka nekā 1997. gadā. Atbilstīgi ņemot vērā muitas nodokļus un antidempinga maksājumus, vidējā importa cena tomēr saglabājās nedaudz zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares cena.

Importa cenas | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

EUR par tonnu | 1112 | 985 | 917 | 1178 | 1246 |

Indekss | 100 | 89 | 82 | 106 | 112 |

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

Iepriekšēja piezīme

(69) Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares saimnieciskā stāvokļa attīstības izpēte attiecās uz laika posmu no 1997. gada līdz termiņa beigu ILP, proti, 2001. jūnijam. Kā minēts 2. un 3. apsvērumā, galīgus antidempinga pasākumus ieviesa 2000. gadā pret Austrāliju, Indiju, Indonēziju, Dienvidkoreju, Taivānu un Taizemi, un tie tādējādi bija spēkā termiņa beigu ILP laikā. Šie lietas apstākļi ir ļoti būtiski turpmāk aprakstīto norišu izpratnei.

Ražošanas apjoms, jauda un tās izmantošana

(70) Kopienas ražošanas nozares ražošana attīstījās šādi:

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Ražošanas apjoms tonnās | 212543 | 210153 | 211255 | 211208 | 214103 |

Indekss | 100 | 99 | 99 | 99 | 101 |

Jauda tonnās | 264439 | 246939 | 253939 | 254939 | 256034 |

Indekss | 100 | 93 | 96 | 96 | 97 |

Jaudas izmantošana | 80 % | 85 % | 83 % | 83 % | 84 % |

(71) Kopumā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms apskatāmajā laika posmā pieauga par 1 %. Kopienas ražošanas nozare 1997. gadā saražoja 213000 tonnas PŠŠ, pēc kā turpmāko gadu laikā ražošanas apjoms nedaudz sama zinājās. Termiņa beigu ILP laikā ražošanas apjoms nedaudz pieauga līdz 214000 tonnām. Tas jāsalīdzina ar Kopienas patēriņa pieaugumu par 16 % tajā pašā laika posmā.

(72) Tajā pašā laikā izmeklēšana parādīja, ka šī ražošanas jauda samazinājās no 1997. līdz 1998. gadam. Galvenais jaudas samazinājums galvenokārt radās 1998. gadā, kad tā samazinājās no 264000 tonnām 1997. gadā līdz 247000 tonnām. Tas izskaidro kāpēc pēc 1997. gada bija sasniegts augstāks jaudas izmantošanas līmenis. Kopienas ražošanas nozare 1999. gadā atguva daļu no savas jaudas (254000 tonnas), sasniedzot 256000 tonnas termiņa beigu ILP laikā. Izmeklēšana parādīja, ka, kad tas bija iespējams, Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauto ražotāju vairumam bija tendence drīzāk slēgt dažas PŠŠ ražošanas līnijas vai fabrikas vai pārveidot tās citās līnijās, lai izgatavotu citus ražojumus, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana, un kuri ir rentablāki. Viens Kopienas ražotājs tomēr nolēma izveidot jaunu ražošanas jaudu. Šādu lēmumu pieņēma, lai labāk apmierinātu Kopienas patērētāju vajadzības PŠŠ daudzuma un veidu ziņā, un tas izskaidro jaudas pieaugumu no 1998. gada līdz termiņa beigu ILP laikam.

Krājumi

(73) Izmeklēšana norādīja, ka termiņa beigu ILP (proti, 2001. gada jūnijā) PŠŠ krājumi sasniedza 25000 tonnas un bija par 24 % lielāki nekā krājumi, kādi bija 1997. gada decembrī (20000 tonnas). Tomēr izmeklēšana norādīja, ka krājumu līmeņi jūnija beigās parasti ir lielāki nekā saimnieciskā gada beigās, proti, decembrī. Tas ir tādēļ, ka pirms jūlija un augusta laika posma, kurā izslēdz iekārtas remontiem un apkopei, Kopienas ražošanas nozarei jāsaražo krājumi, lai nodrošinātu savus pircējus. Salīdzināms rādītājs 2000. gada beigās parādīja 4 % pieaugumu krājumos, salīdzinot ar 1997. gadu.

Pārdošanas apjoms, tirgus daļa un pieaugums

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Pārdošanas apjoms tonnās | 190308 | 186601 | 192546 | 192865 | 197077 |

Indekss | 100 | 98 | 101 | 101 | 104 |

Tirgus daļa | 37,8 % | 32,2 % | 30,6 % | 30,6 % | 33,4 % |

(74) Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt savu pārdošanas apjomu savā vietējā tirgū par 4 %, vienlaikus apskatāmajā laika posmā zaudējot līdzīgu pārdošanas apjomu savos eksporta tirgos. Tas saskan ar atziņu par stabiliem ražošanas apjomiem un krājumiem šajā pašā laika posmā

(75) Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi bija ļoti stabili līdz 2000. gadam un tad pieauga par 3 % no 2000. gada līdz termiņa beigu ILP. Šis pieaugums sakrita ar antidempinga maksājumu ieviešanu 2000. gadā par importu no dažām trešām valstīm. Ir vērts atzīmēt, ka pārdošanas apjoma tendence atšķīrās no Kopienas patēriņa tendences, kas norādīta 59. un 61. apsvērumā. Minētais galvenokārt ir pretstatā tā patēriņa dinamikai, kas pieauga no 1997. līdz 1999. gadam (+ 24 %) un samazinājās (– 7,0 %) no 2000. gada līdz termiņa beigu ILP.

(76) Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa tomēr samazinājās no 37,8 % 1997. gadā līdz 33,4 % termiņa beigu ILP laikā. Tā samazinājās pakāpeniski no 1997. līdz 1999. gadam, izraisot vairāk nekā 7 procentu punktu zaudējumu. Ar antidempinga pasākumu ieviešanu 2000. gadā termiņa beigu ILP laikā tika atgūti 2,8 procentu punkti no tirgus daļas. Tomēr kopējais tirgus daļas zaudējums, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, apskatāmajā laika posmā bija 4,4 procentu punkti. Šis tirgus daļas samazinājums saskan ar 59., 61., 74. un 75. apsvērumā izdarītajām atziņām.

(77) Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare neguva labumu no tirgus pieauguma apskatāmajā laika posmā. Neraugoties uz 16 % patēriņa pieaugumu no 1997. līdz 1999. gadam, Kopienas ražošanas nozare zaudēja vairāk nekā 7 procentu punktus no tirgus daļas. Laikā, kad patēriņš nokritās par 6 % no 2000. gada līdz termiņa beigu ILP, proti, pēc 2. un 3. apsvērumā minēto antidempinga pasākumu ieviešanas, Kopienas ražošanas nozare palielināja savu pārdošanas apjomu par 3 %, iegūstot 2,8 procentu punktus no tirgus daļas. Neraugoties uz zaudētās daļas atgūšanu, pieaugums, ko apskatāmajā laika posmā pieredzēja Kopienas ražošanas nozare, bija ārkārtīgi negatīvs, salīdzinot ar patēriņa pieaugumu.

Cenu izmaiņas un ražošanas izmaksas.

| 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

EUR par tonnu | 1306 | 1279 | 1147 | 1392 | 1439 |

Indekss | 100 | 98 | 88 | 107 | 110 |

Ražošanas izmaksas EUR par tonnu | 1014 | 1017 | 962 | 1176 | 1214 |

Indekss | 100 | 100 | 95 | 116 | 120 |

(78) Iepriekšējā tabula parāda, ka apskatāmajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas par tonnu attiecībā uz nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū pieauga vidēji par 10 %. Laika posmā no 1997. līdz 1999. gadam vidējās cenas kritās par 12 %. Pēc tam 2000. gadā un termiņa beigu ILP laikā cenas atkal ievērojami pieauga. Izmeklēšana tomēr norādīja, ka pārdošanas cenu pieaugums bija saistīts ar izmaksu pieaugumu, kas ir izskaidrots turpmāk. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka neapmierinošajām cenu izmaiņām, salīdzinot ar izmaksām, par pamatu bija stipra cenu konkurence Kopienas tirgū, jo īpaši, pirms antidempinga pasākumu ieviešanas 2000. gadā.

(79) Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas PŠŠ tirgus strauji reaģē uz cenu izmaiņām un ka importēto PŠŠ cenas, kā norādīts 68. apsvērumā, saglabājās zemākā līmenī nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, neraugoties uz ekvivalentu proporcionālo cenu pieaugumu.

(80) Apskatāmajā laika posmā vidējās Kopienas ražošanas nozares saražoto PŠŠ pārdošanas izmaksas uz tonnu pieauga par 23 %. Laikā no 1997. līdz 1999. gadam ražošanas izmaksas saglabājās ļoti stabilas. Tomēr tās palielinājās būtiski, par 23 %, no 1999. gada līdz termiņa beigu ILP. Izmeklēšana parādīja, ka būtiskais ražošanas izmaksu pieaugums ir saistīts ar cenu svārstībām dažām izejvielām, piemēram, paraksilolam un etāndiolam, kuras tieši ietekmēja naftas cena.

Rentabilitāte un naudas plūsma

Rentabilitāte | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Peļņa no tīrā apgrozījuma | 9,1 % | 4,8 % | 4,6 % | 5,0 % |

(81) Jāatzīmē, ka viens Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauts ražotājs ir dibināts nesen, 1998. gadā, un ka rentabilitātes dati nebija pieejami par 1997. gadu. Šā iemesla dēļ rentabilitātes un naudas plūsmas analīze attiecas uz laika posmu no 1998. gada līdz termiņa beigu ILP. Tomēr jāatzīmē, ka tendences, kas, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, novērotas attiecībā uz apskatāmo laika posmu, saskan ar tendencēm, kas izriet no iepriekšējās tabulas.

(82) Kopienas ražošanas nozare bija ļoti labā stāvoklī 1998. gadā. Šo peļņas līmeni galvenokārt sasniedza tādēļ, ka minētajā gadā bija ārkārtīgi zema jēlnaftas cena. Pēc tam rentabilitāte pasliktinājās naftas cenas pieauguma dēļ un tādējādi ražošanas izmaksu pieaugumu nevarēja kompensēt ar proporcionāliem pārdošanas cenu pieaugumiem. Neatkarīgi no tā, 2000. gadā un termiņa beigu ILP laikā sasniegtā rentabilitāte bija ievērojama, ņemot vērā būtisko ražošanas izmaksu pieaugumu (līdz 20 %). Tas norāda, ka Kopienas ražošanas nozare spēja kontrolēt savas izmaksas, lai stabilizētu peļņu apmēram 5 % līmenī.

(83) Naudas plūsmai no 1998. gada līdz termiņa beigu ILP bija līdzīga tendence kā rentabilitātei. Skaidra nauda, ko radīja darījumi ar PŠŠ, samazinājās par 44 % apskatāmajā laika posmā jeb no 44,5 miljoniem EUR 1998. gadā līdz 24,8 miljoniem EUR termiņa beigu ILP laikā. Tas ir galvenokārtsaistīts ar rentabilitātes samazinājumu, kas novērots tajā pašā laika posmā.

Spēja piesaistīt kapitālu

(84) Ņemot vērā Kopienas PŠŠ tirgus sarežģīto situāciju, kas aprakstīta šajā analīzē un jo īpaši 89. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauto uzņēmējsabiedrību vairums sastapās ar grūtībām, piesaistot vajadzīgo kapitālu savu ieguldījumu un pārstrukturēšanas finansēšanai. Peļņas samazinājums, kas radās 1999. un 2000. gadā, liedza lielākajai šo uzņēmējsabiedrību daļai īstenot savas ieguldījumu programmas, kas vairumam sākās 1998. gadā. Kā minēts 88. apsvērumā zemāk, tikai viens Kopienas ražotājs varēja piesaistīt kapitālu un uzņēmās risku apskatāmajā laika posmā pabeigt savus plānotos ieguldījumus.

Nodarbinātība un produktivitāte

Nodarbinātība | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

Darbinieku skaits | 1205 | 1119 | 1197 | 1184 | 1173 |

Indekss | 100 | 93 | 99 | 98 | 97 |

(85) Kopumā PŠŠ ražošanā strādājošo darbinieku skaits samazinājās par 3 %, atspoguļojot racionalizāciju un pārstrukturēšanu, ko veica Kopienas ražošanas nozare. Nodarbinātība būtiski samazinājās, par 7 %, 1998. gadā, bet Kopienas ražošanas nozare atkal sāka pieņemt darbā 1999. gadā.

(86) Ņemot vērā PŠŠ ražošanas apjoma izmaiņas, kas norādītas 70. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares produktivitāte apskatāmajā laika posmā uzlabojās.

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(87) Kā norādīts tabulā turpmāk, ieguldījumi attiecīgajā ražojumā apskatāmajā laika posmā palielinājās būtiski.

Investīcijas | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | Termiņa beigu ILP |

(EUR 1000) | 4738 | 14796 | 14229 | 8009 | 17954 |

Indekss | 100 | 312 | 300 | 169 | 379 |

(88) Ieguldījumu līmenis, kas bija ārkārtīgi zems 1997. gadā, būtiski pieauga 1998. gadā, kas bija labs gads nozarei un pamudināja dažus ražotājus ieguldīt attiecīgajā ražojumā. Tomēr, kā minēts 82. un 89. apsvērumā, gan Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte, gan tās tirgus stāvoklis saistībā ar attiecīgo ražojumu turpmākajos gados pasliktinājās. Minētais izskaidro, kāpēc ieguldījumi nepieauga1999. gadā un atkal krasi samazinājās 2000. gadā. Ieguldījumi atkal būtiski pieauga termiņa beigu ILP laikā īpaši tādēļ, ka viens Kopienas ražošanas nozares definīcijā iekļauts Kopienas ražotājs uzņēmās risku pabeigt savu ieguldījumu programmu. Tomēr jāuzsver, ka ieguldījumu līmenis termiņa beigu ILP laikā bija 6 % no kopējā Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma.

(89) Šajā ziņā jāatzīmē, ka dažus gadus pastāvēja imports par dempinga cenām no dažām trešām valstīm Kopienas tirgū un bija tāda importa pastāvēšanas draudi. Naftas cenas svārstības apskatāmajā laika posmā papildināja grūtības, ar kurām sastapās tirgus dalībnieki, kas ražo, pērk un izmanto PŠŠ, un jo īpaši Kopienas ražošanas nozare, kas nezināja vai tā varēja savās pārdošanas cenās pietiekami atspoguļot izejvielu cenu pieaugumu tā importa klātbūtnē, kurš tika īstenots par dempinga cenām. Kopienas ražošanas nozares rīcību ieguldījumu ziņā varēja arī ietekmēt mainīgums, kas raksturo tirgu vairākus gadus.

(90) Ienākumiem no ieguldījumiem bija līdzīga tendence tai, kas novērota attiecībā uz rentabilitāti.

Dempinga starpības lielums, atgūšanās no iepriekšējā dempinga, apiešana

(91) Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir zināmā mērā uzlabojies pēc antidempinga pasākumu ieviešanas apskatāmajā laika posmā, bet nozare nav pilnībā atguvusies no iepriekšējā dempinga no dažām trešām valstīm, tajā skaitā Baltkrievijas, un no apiešanas, kas konstatēta attiecībā uz PPG no Baltkrievijas 1997. gadā. To galvenokārt apliecina neapmierinošais Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, jo īpaši, 1998. un 1999. gadā. Neraugoties uz būtisku patēriņa pieaugumu šajos gados, ražošanas apjomiem, ražošanas jaudai, ieguldījumiem, tirgus daļai, pārdošanas cenām un peļņai bija tendence samazināties.

(92) Ietekmi, ko faktiskā dempinga starpība ILP laikā atstājusi uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas laikā, neuzskata par būtisku faktoru, veicot pašreizējās pārskatīšanas pārbaudes, jo tas, ka 1997. gadā ieviesa antidempinga maksājumus, un turpmāku pretapiešanas pasākumu ieviešana praktiski apturēja importu no Baltkrievijas.

5. Secinājumi par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

(93) Kā jau minēts 69. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis jāskata, ņemot vērā apskatāmajā laikā notiekošās antidempinga izmeklēšanas un antidempinga pasākumu ieviešanu 2000. gadā.

(94) Apskatāmajā laika posmā Kopienas rūpniecības ražošanas apjoms nedaudz palielinājās, par 1 %. Jaudas izmantošana un produktivitāte uzlabojās tādēļ, ka samazinājās ražošanas jaudas un nodarbinātības līmenis.

(95) Izmeklēšana arī parādīja, ka apskatāmajā laika posmā Kopienas tirgus attīstījās pozitīvi apjoma ziņā, jo īpaši, līdz 2000. gadam. Patēriņš nokritās termiņa beigu ILP laikā, salīdzinot ar 2000. gadu, bet kopumā tas pieauga par 16 % apskatāmajā laika posmā. Kopienas ražošanas nozare tomēr nevarēja pilnvērtīgi piedalīties šajā izaugsmē. Gluži pretēji, tā zaudēja 3 procentu punktus no tirgus daļas, neraugoties uz pārdošanas apjomu pieaugumu.

(96) Eksports no Baltkrievijas gandrīz izzuda apskatāmajā laika posmā, bet, kā pierādījās ar mēģinājumu apiet pasākumus, Kopienas tirgus ir ļoti pievilcīgs šim importam. No 54. apsvēruma ir skaidrs, ka cenas eksportam no Baltkrievijas uz trešām valstīm ir daudz zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējā cena. Arī jāatgādina, ka līdz 2000. gadam Kopienas PŠŠ tirgu raksturoja tāda zemu dempinga cenu importa klātbūtne, kas pārdošanas cenas samazināja par 12 %, neraugoties uz pieaugošajām izmaksām.

(97) 2000. gadā un termiņa beigu ILP laikā gan Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena, gan tās PŠŠ ražošanas izmaksas pieauga. Apstāklis, ka cenas pieauga daudz lēnāk nekā izmaksas, izraisīja tādu stāvokli, ka samazinājās peļņa. Tā rezultātā tika nopietni ietekmēta Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu. Tas papildināja Kopienas ražošanas nozares grūtības, kura apskatāmajā laika posmā darbojās sarežģītos tirgus apstākļos. Rentabilitāte un ILP laikā uzkrātā naudas plūsma bija nepietiekamas, lai uzturētu savus vidējā termiņa ieguldījumus.

(98) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, jo īpaši, tirgus daļas samazinājumu un neapmierinošo pārdošanas cenu un peļņas līmeni, uzskata, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir viegli ievainojamā stāvoklī.

F. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

(99) Jāatgādina 56. apsvērumā secinātais – pastāv iespējamība, ka Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ dempings būtiskos apjomos atkārtosies.

(100) Iepriekš 98. apsvērumā bija izdarīts secinājums, ka Kopienas ražošanas nozare termiņa beigu ILP laikā joprojām bija viegli ievainojamā stāvoklī.

(101) Turklāt jāatgādina, ka termiņa beigu ILP laikā praktiski nepastāvēja imports no Baltkrievijas uz Kopienu. Tas ir pretstatā ar sākotnējas lietas stāvokli izmeklēšanas laika posmā, kad Kopienas tirgū tika ievestas vairāk nekā 32000 tonnas PŠŠ, kuru importēja par zemām dempinga cenām, un kuras izcelsme ir Baltkrievijā. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare zaudēja 4 % no pārdošanas apjoma un 5,6 procentu punktus no tirgus daļas un tās ražošanas izmaksas būtiski pieauga. Tā rezultātā rentabilitāte bija ļoti negatīva un 25 % procenti no personālsastāva, kas bija nodarbināts PŠŠ nozare, tika atlaisti.

(102) Kopienas PŠŠ tirgus ir ļoti pievilcīgs ražotājiem eksportētājiem, un tika konstatēts, ka daudzi no tiem pielietoja dempingu, lai iegūtu tirgus daļu. Šī izmeklēšana parādīja, ka pēc tam, kad 2000. gadā ieviesa antidempinga pasākumus, Kopienas tirgus stāvoklis ir uzlabojies. Uzskata, ka, ja tiks atļauts izbeigties pasākumiem pret PŠŠ importu no Baltkrievijas, šis imports visticamāk iedragās pozitīvās izmaiņas, kas novērotas Kopienas tirgū, un pārņems lielāku daļu no jau apdraudētās Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas.

(103) Tik tiešām, kā ierosināts 64. un 65. apsvērumā, šķiet, ka, lai gan Baltkrievijas ražotājs eksportētājs visticamāk pacels eksporta cenas un tādējādi samazinās dempinga apjomu, joprojām tiks prasītas dempinga cenas un tās būs zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Skaidrs, ka, lai atgūtu tirgus daļu, ražotājam eksportētājam būs jāpārdod par cenām, kas zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(104) Šādos apstākļos, ņemot vērā to, ka Kopienas tirgus strauji reaģē uz cenu izmaiņām, kā norādīts 78. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare nebūtu spējīga konkurēt ar PŠŠ, ko importē no Baltkrievijas par zemām dempinga cenām. Baltkrievijā pieejamās jaudas apjoms un cenu samazināšana, ko visticamāk pielieto ražotājs eksportētājs, visdrīzāk nodarīs materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tik tiešām, uzskata, ka, saskaroties ar importa dempingu par zemām cenām no Baltkrievijas, Kopienas ražošanas nozarei nebūs citas izvēles kā samazināt savas cenas un tādējādi saglabāt tirgus daļu vai saglabāt cenas un tādējādi zaudēt tirgus daļu. Abas rīcības gaitas nopietni ietekmēs Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokli un jo īpaši tās rentabilitāti, ienākumus no ieguldījumu naudas plūsmas un spēju piesaistīt kapitālu.

(105) Minētais īpaši radītu zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, kas spēja izdzīvot un veikt pārstrukturēšanu, neraugoties uz to, ka pastāvēja zināms imports par dempinga cenām, lai gan mazāks nekā tas būtu tad, ja izbeigtos pašreizējais pasākums, un augstajām naftas cenas svārstībām. Kopienas ražošanas nozare pabeidz savu pārstrukturēšanu, ir modernizējusi savas ražošanas līnijas un aizvērusi nerentablās līnijas. Tādēļ ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nelielas turpmākas manevrēšanas iespējas, lai reaģētu uz pēkšņu importa dempinga par zemām cenām pieplūdumu, un ka rastos būtisks kaitējums.

(106) Ņemot vērā iepriekšminētos atzinumus, var izdarīt secinājumu, ka pasākumu pret importu no Baltkrievijas termiņa beigšanās var izraisīt to Kopienas ražošanas nozares zaudējumu atkārtošanos, ko rada Baltkrievijas izcelsmes imports.

G. KOPIENAS INTERESES

1. Vispārīgi apsvērumi

(107) Pārbaudīja arī, vai antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz PŠŠ, ko importē no Baltkrievijas, būtu pret Kopienas interesēm. Tā kā ir konstatēts, ka pastāv zaudējumus radošā dempinga atkārtošanās iespējamība, izmeklēšana arī izvērtēja, vai ir vai nav kādas svarīgākas intereses pret pasākumu saglabāšanu, un arī ņēma vērā iepriekšējo antidempinga pasākumu ietekmi uz visām dažādajām saistītajām interesēm, jo īpaši, uz izmantotāju un importētāju/tirgotāju interesēm.

(108) Lai ņemtu vērā Kopienas intereses šajā konkrētajā gadījumā, informāciju pieprasīja no visām ieinteresētajām pusēm, kas bija zināmas, vai kas informēja par sevi. Komisija aptaujas lapas nosūtīja Kopienas ražošanas nozarei, deviņiem citiem ražotājiem Kopienā, 10 importētājiem/tirgotājiem (no kuriem viens ir izvietojies ārpus kopienas, bet veic piegādes tirgotājam, kurš atrodas Kopienā), kuri nav saistīti ar Baltkrievijas ražotāju eksportētāju, trim attiecīgā ražojuma izmantotājiem un trim izmantotāju asociācijām.

(109) Turklāt attiecībā uz atbildēm, kas saņemtas no Kopienas ražošanas nozares, atbildi uz Komisijas aptaujas lapu sniedza iepriekšminētais ievedējs, kas atrodas ārpus Kopienas, viens tirgotājs un viens ražotājs, kas nav iekļauts Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Nekādu atbildi uz aptaujas lapu nesniedza neviena no izmantotāju asociācijām, kaut arī divas asociācijas pauda vispārīgus argumentus.

(110) Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās neatzina, ka pasākumu pieņemšana būtu pret Kopienas interesēm.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

(111) Vairāku gadu laikā Kopienas ražošanas nozare cieta no PŠŠ importa dempinga par zemām cenām, kas izraisīja stāvokli, kurā parastu šķiedru pārdošana nebija rentabla. Lai gan Kopienas ražošanas nozare ir turpmāk attīstījusi tādu augstākas pievienotās vērtības PŠŠ šķiedru segmentu kā divkomponentu vai trīsstarainas šķiedras, krāsotas šķiedras, šķiedras ar īpašām īpašībām, piemēram, nedegošas šķiedras, un, izmantojot šķiedru marķēšanu, šo šķiedru kopējās pārdošanas daļa ir diezgan ierobežota. Tādēļ galvenā uzņēmējdarbība attiecībā uz PŠŠ saglabājās parastās šķiedras izmantošanai gan ar aušanu, gan bez tās. Šie segmenti sastopas ar tiešu konkurenci no importa par dempinga cenām.

(112) Tādēļ ir skaidrs, ka Kopienas ražošanas nozarei arī jāražo visu PŠŠ šķiedru klāstu, lai saglabātos uzņēmējdarbībā. Pircēji paši pieprasa, lai pieejams ir pilns šķiedru klāsts ar mērķi nodrošināts piegādes. Šā iemesla dēļ Kopienas ražošanas nozare nav gatava vai situācijā, lai pamestu parasto PŠŠ ražošanu.

(113) Kā norādīts 85. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare ar racionalizāciju ir spējusi uzlabot savas jaudas izmantošanu un produktivitāti. Vienlaikus rentabilitāte iepriekšējos gados ar pārstrukturēšanas un specializācijas starpniecību saglabājās pozitīva, lai gan – neapmierinošos līmeņos. Jāpiemin, ka Kopienas ražošanas nozare nodrošina apmēram 33 % no Kopienas tirgus.

(114) Ņemot vērā iepriekš izklāstīto stāvokli, uzskata, ka bez pasākumiem pret Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ būtisks kaitējums Kopienas ražošanas nozarei iespējams atkārtosies. Tādējādi iespējams pieredzēt būtisku tās finanšu stāvokļa pasliktināšanos ar reālu iespēju, ka turpmāk tiks samazināta nodarbinātība un aizvērtas ražošanas iekārtas.

3. Importētāju/tirgotāju intereses

(115) Kā minēts 64. apsvērumā, Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ imports gandrīz nepastāvēja termiņa beigu ILP laikā. Izmeklēšana parādīja, ka tikai viens tirgotājs, kas atrodas Kopienā, ar trešās valsts importētāja starpniecību iegādājās lielus Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ daudzumus, bet tie tika nekavējoties reeksportēti ārpus Kopienas. Izmeklēšana parādīja, ka tirgotājs, kas atrodas Kopienā, atrada alternatīvus tirgus savām Baltkrievijas izcelsmes PŠŠ un arī bija atradis alternatīvus importēšanas avotus.

(116) Iepriekš izklāstītais kopā ar sadarbības trūkumu no astoņiem citiem importētājiem/tirgotājiem, kas saņēma aptaujas lapas, norāda, ka spēkā esošie pasākumi attiecībā uz Baltkrievijas izcelsmes importu iespējams neizraisīja nekādu būtisku ietekmi uz stāvokli, kādā ir importētāji/tirgotāji Kopienā.

4. Izmantotāju intereses

(117) Neviens izmantotājs vai izmantotāju asociācija nesniedza atbildi uz aptaujas lapu, kas ir paredzēta, lai novērtētu Kopienas intereses. Divas asociācijas tomēr nosūtīja iesniegumus, viens atspoguļoja to izmantotāju viedokļus, kas darbojas vērpšanas nozarē un otrs bija to izmantotāju vārdā, kas darbojās nozarē, kurā neizmanto aušanu, galvenokārt, pildījumu izmantošanā.

(118) Abas asociācijas pasludināja savu nostāju pret antidempinga maksājuma saglabāšanu pret Baltkrieviju, jo tās apgalvoja, ka šo mēru represīvā daba ir praktiski slēgusi vienu piegādes avotu Kopienas izmantotājiem. Turklāt tika apgalvots, ka tādēļ, ka ne visi PŠŠ veidi ir pieejami vai nav pieejami pietiekamos daudzumos no Kopienas ražošanas nozares, Kopienas izmantotāji cieta zaudējumus, kam par iemeslu bija pastiprināta konkurence attiecībā uz to galaproduktu no trešām valstīm. Tajā pašā laikā izmantotāji kļuva mazāk konkurētspējīgi augsto izejvielu izmaksu dēļ. Šo argumentu jo īpaši uzsvēra dziju ražojošā vērpšanas nozare.

(119) Attiecībā uz visu PŠŠ šķiedru pieejamību, izmeklēšana apstiprināja, ka, izmainot ražošanas iekārtas, lai ražotu vienu PŠŠ veidu cita vietā, vajadzīgi tikai daži nelieli pielāgojumi, piemēram, atšķirīgs filjēras veids. Šo novērojumu arī izvirzīja pašas izmantotāju asociācijas iepriekšējās izmeklēšanās. Izmeklēšana parādīja, ka ražotājiem, tajā skaitā Kopienas ražošanas definīcijā iekļautajiem ir tehniskie līdzekļi, lai ražotu visus PŠŠ veidus. Turpretim Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka tā nespēja nodrošināt PŠŠ par tik zemām cenām, cik zemas tās noteica potenciālie pircēji.

(120) Turklāt izmeklēšana ir norādījusi, ka to antidempinga maksājumu neturpināšana, kas ir spēkā pret Baltkrieviju, visticamāk izraisīs nozīmīgu tirgus traucējumu un var faktiski izraisīt ražošanas iekārtu slēgšanu Kopienā. Minētais nebūtu ilglaicīgās izmantotāju nozares interesēs, kas tomēr vairāk nekā 33 % no savām PŠŠ iepērk no Kopienas ražošanas nozares, arī ņemot vērā dažas to prasības pēc īpašiem veidiem, kas nav pieejami no trešām valstīm.

(121) Tā kā izmantotāji nesadarbojās, tad nebija iespējams precīzi aprēķināt iespējamo šajā izmeklēšanā paredzēto pasākumu ietekmi jeb, precīzāk, pašreizējo pasākumu ietekmi. Tomēr, kā minēts 63. apsvērumā, tikai neliels PŠŠ apjoms, ko importēja no Baltkrievijas, tika pārdots Kopienā termiņa beigu ILP laikā.

(122) Tāpat arī uzskata, ka maksājums, kas sākotnēji ieviests par PŠŠ no Baltkrievijas, bija noteikts apmērā, kāds vajadzīgs, lai likvidētu zaudējumus radošo dempingu, ko tā bija izraisījusi. Kopienas tirgus nebija slēgts šim eksportam, bet visticamāk ražotājs eksportētājs Baltkrievijā atrada pievilcīgākus tirgus, īpaši, Amerikas Savienotās Valstis un Krieviju. Ņemot vērā iecerēto antidempinga maksājuma samazināto apmēru, ir ļoti iespējams, ka imports no Baltkrievijas kļūtu pievilcīgāks dažiem Kopienas izmantotājiem, salīdzinot ar citiem piegāžu avotiem. Minētais tādējādi izraisītu izmantotāju izmaksu samazināšanos.

(123) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, uzskata, ka, vienlaikus nepieļaujot nopietnus traucējumus, ko var radīt lielu apjomu Baltkrievijas izcelsmes importa dempinga atsākšanās, iecerētie pasākumi iespējams pastiprinās konkurenci Kopienas tirgū.

5. Secinājums

(124) Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, secina, ka nav ar Kopienas interesēm saistītu būtisku iemeslu, lai attiecīgos pasākumus neturpinātu.

H. MAKSĀJUMS

(125) Pamatojoties uz atziņām saistībā ar termiņa beigu pārskatīšanu, un atbilstoši tam, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā, antidempinga pasākumi, ko piemēro Baltkrievijas izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru importam, jāsaglabā.

(126) Tā kā antidempinga maksājums, kas ir spēkā attiecībā uz PŠŠ, ir ar Regulu (EK) Nr. 2513/97 attiecināts arī uz Baltkrievijas izcelsmes PPG importu, šos pasākumus arī saglabā.

(127) Visas puses tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem, ir plānots izmainīt esošo pasākumu līmeni. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Tādas piezīmes, kuru dēļ iepriekš minētie slēdzieni būtu jāmaina, nesaņēma.

(128) No iepriekš izklāstītā seko, ka, pamatojoties uz starpposma pārskatīšanas atziņām (skatīt 42. un 43. apsvērumu), atbilstoši tam, kā paredzēts pamatregulas 113. panta 3. punktā, antidempinga maksājumi, kurus ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1490/96 un kuru darbības jomu paplašināja ar Regulu (EK) Nr. 2513/97, jāsamazina līdz 21,0 %, izsakot procentuālajā daļā no Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas pirms tā nodokļa nomaksas, kurš noteikts starpposma pārskatīšanā starpposma ILP laikā. Šim maksājuma apmēram jāattiecas gan uz PŠŠ, gan uz PPG importu, kura izcelsme ir Baltkrievijā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu tādu Baltkrievijas izcelsmes poliestera sintētisku štāpeļšķiedru importam, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas vērpšanai un uz ko attiecas KN kods 55032000.

2. Galīgo antidempinga maksājumu ar šo attiecina arī uz Baltkrievijas poliestera pavedienu grīsti, uz ko attiecas KN kods 55012000, ar tādu pašu likmi, kāda noteikta šā panta 3. punktā.

3. Antidempinga galīgā maksājuma likme, ko piemēro 1. un 2. punktā aprakstīto ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļiem, ir 21,0 %.

2. pants

Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2002. gada 8. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Pedersen

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.)

[2] OV L 189, 30.7.1996., 13. lpp.

[3] OV L 346, 17.12.1997., 1. lpp.

[4] OV L 204, 4.8.1999., 3. lpp.

[5] OV L 175, 14.7.2000., 10. lpp.

[6] OV L 332, 2 8.12.2000., 17. lpp.

[7] OV L 127, 9.5.2001., 20. lpp.

[8] OV C 352, 8.12.2000., 6. lpp.

[9] OV C 211, 28.7.2001., 51. lpp.

--------------------------------------------------