32002R1697

Padomes Regula (EK) Nr. 1697/2002

(2002. gada 23. septembris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu tādu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Polijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], (še turpmāk – "pamatregula") un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) Komisija ar Regulu (EK) Nr. 540/2002 [2] (še turpmāk – "pagaidu regula") ir uzlikusi antidempinga pagaidu maksājumu dažu tādu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importam, uz ko attiecas KN kodi ex73063051, ex73063059, ex73063071 un ex73063078 (TARIC kodi 7306305110, 7306305910, 7306307110, 7306307120, 7306307810 un 7306307820) un kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Polijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc tam, kad bija nodoti atklātībai būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, darot zināmus savus uzskatus par pagaidu atzinumiem. Personām, kas lūdza iespēju izteikt savu viedokli, tādu iespēju deva.

(3) Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo atzinumu izdarīšanai.

(4) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzlikšanu par dažu tādu metinātu dzelzs vai neleģēta tērauda cauruļu un cauruļvadu importu, kura izcelsme ir Čehijas Republikā, Polijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā, un attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, ko nodrošina ar pagaidu maksājumu. Tām arī deva laiku, kurā tās pēc būtisko faktu un apsvērumu nodošanas atklātībai varēja izteikt iebildumus.

(5) Izskatīja mutiskās un rakstiskās ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes, un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja atzinumus.

C. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

(6) Tā kā pēc tam, kad atklātībā nodeva pagaidu atzinumus par attiecīgo ražojumu un līdzīgiem ražojumiem, piezīmes nesaņēma, tad apstiprina pagaidu regulas 12. līdz 15. apsvērumā ietvertos pagaidu atzinumus.

D. DEMPINGS

Polija un Ukraina

(7) Tā kā nav jaunu argumentu par dempingu, tad apstiprina pagaidu atzinumus, kas aprakstīti pagaidu regulas 37. līdz 43. apsvērumā par Poliju un 60. līdz 85. apsvērumā par Ukrainu.

Čehijas Republika

(8) Viens Čehijas ražotājs eksportētājs, Železárny Veselí, ir reaģējis uz Kopienas pagaidu atzinumiem ar apgalvojumu, ka uz cauruļu veidiem, ko pārdod Čehijas Republikas vietējā tirgū, iespējams, attiecas stingrāki tehniskās pārbaudes standarti, nekā uz cauruļu veidiem, ko eksportē uz Kopienas tirgu. Ir norādīts, ka šis apgalvojums bija iesniegts tikai ļoti vēlā izskatīšanas posmā un tādēļ to nevarēja pārbaudīt uz vietas izdarītajā pārbaudē eksportētāja telpās. Turklāt Čehijas ražotājs eksportētājs neiesniedza pierādījumus sava apgalvojuma pamatošanai. Vēl vairāk, atbildē uz Komisijas aptaujas anketu uzņēmējsabiedrība paziņoja, ka tieši pretēji tās iepriekšējam apgalvojumam attiecīgā ražojuma Čehijas un ārvalstu standarti ir salīdzināmi un ka cenu salīdzinājums neprasa šajā ziņā izdarīt koriģēšanu. Arī cita informācija, kas iegūta izskatīšanas laikā par attiecīgā ražojuma pārdošanu Čehijas tirgū neliek domāt, ka pastāv pamatotas tehnisko standartu atšķirības. Tāpēc prasība bija jānoraida.

(9) Apstiprina dempinga pagaidu līmeni šim ražotājam.

(10) Attiecībā uz citu Čehijas ražotāju eksportētāju – Jäkl Karvina – izteica pamatotu apgalvojumu, ka cauruļu veids, kas izraudzīts normālvērtības noteikšanai, un cauruļu veids, ko pārdod eksportam uz Kopienu, atšķiras pēc fizikālajiem raksturlielumiem.

(11) Šo apgalvojumu uzskatīja par pamatotu, un galīgo dempinga starpību attiecīgi pārrēķināja uz 28,3 %.

Turcija

(12) Attiecībā uz Turciju trīs uzņēmējsabiedrības prasīja izdarīt nelielas korekcijas sakarā ar dienas valūtas maiņas kursiem un procentu likmēm un, ja korekcijas bija pamatotas, tās pieņēma.

(13) Pēc galīgo atklātībai nododamo aprēķinu saņemšanas uzņēmējsabiedrības iebilda, ka dempinga starpību vajadzējis noteikt, pamatojoties uz vidējo svērto normālvērtību salīdzinājumu ar visu eksporta darījumu uz Kopienu vidējo svērto lielumu, pamatojoties uz to, ka eksports pēc iegādātājiem, reģioniem vai laika posmiem būtiski neatšķīrās. Dempings laika ziņā nav bijis šo uzņēmējsabiedrību "dempings ar mērķi", bet situācija, ko radījusi Turcijas liras devalvācija 2001. gada februārī, t.i., izskatīšanas laika (IL) vidū. Uzņēmējsabiedrību pieņēmumus pārbaudīja un konstatēja, ka cenu atšķirības faktiski nav bijušas nozīmīgas. Tādēļ aprēķinu pamats ir mainīts uz iepriekš minēto metodi. Tas radīja attiecīgo uzņēmējsabiedrību dempinga starpības samazinājumu.

(14) Galīgā dempinga starpība paraugā iekļautajām uzņēmējsabiedrībām, kas sadarbojās, ir:

— Noksel Celik Boru Sanayi AS, Ankara | 0 %, |

— Borusan Birlesik Boru Fabrikalari AS, Istanbul un Mannesmann Boru Endüstrisi AS, Istanbul | 5,0 %, |

— Cayirova Boru San Ve Tic AS, Istanbul un Yücel Boru Profil Endüstrisi AS, Istanbul | 0 %, |

— Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AS, Kayseri | 6,0 %. |

(15) Tādā veidā nonāca pie pārskatītās vidējās svērtās dempinga starpības 5,2 % šādām paraugā neiekļautām uzņēmējsabiedrībām kas sadarbojās:

- Borutas Boru Sanayii ve Ticaret AS, Adapazari,

- Cinar Boru Profil San. Tic. Ltd STI, Eregli,

- Guven Boru ve Profil Sanayi ve Ticaret Ltd Sti, Istanbul,

- Özdemir Boru Profil San.ve Ticaret AS, Eregli,

- Sevil Boru–Profil Sanayii ve Ticaret AS, Istanbul,

- Toscelik Profil ve Sac. Endüstrisi AS, Iskenderun,

- Özborsan Boru San.ve Ticaret AS, Istanbul.

(16) Turcijas sadarbības līmenis bija augsts, un atlikusī galīgā dempinga starpība bija noteikta tajā pašā līmenī kā augstākais dempinga starpības līmenis uzņēmējsabiedrībai, kas sadarbojās, t.i., 6,0 %.

Taizeme

(17) Pēc pagaidu regulas publicēšanas izdarīja izskatīšanu uz vietas vienīgā ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd telpās. Šis Taizemes ražotājs sākotnēji atbildēja uz aptaujas anketu, bet nevarēja pieņemt pārbaudi uz vietas pienācīgā laikā.

Normālvērtība

(18) Ciktāl tas attiecas uz normālvērtību, šīm vienīgajam Taizemes ražotājam, kas sadarbojās, piemēroja vispārējās metodes, kas izklāstītas pagaidu regulas 17. līdz 24. apsvērumā visām attiecīgajām tirgus ekonomikas valstīm.

(19) Turpmāk aprakstīti tikai atzinumi, kas ir specifiski minētajai uzņēmējsabiedrībai.

(20) Normālvērtību noteica, pamatojoties uz iekšzemes pārdošanu, tiem attiecīgā ražojuma veidiem, kas bija tieši salīdzināmi ar cauruļu veidiem, ko eksportēja uz Kopienu. Tikai tajos gadījumos, kad nebija salīdzināmu cauruļu veidu pārdošanas iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķināja normālvērtību. Šajā nolūkā izmantoja ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, ražošanas pašizmaksas un uzņēmējsabiedrības tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (TV un A) izmaksas un peļņu.

Eksporta cena

(21) Procedūras un metodika, ko ievēroja, aprēķinot Taizemes izcelsmes ražojumu eksporta cenu, bija tā pati, kas izskaidrota pagaidu regulas 25. apsvērumā, t.i., eksporta cenas, ko tieši maksā neatkarīgs pircējs Kopienā, noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

Salīdzinājums

(22) Saskaņā ar pagaidu regulas 26. apsvērumā aprakstīto metodiku korekcijas izdarīja par transportu, papildu izmaksām (bankas maksājumiem), apdrošināšanu un kredīta izmaksām, fizikālo raksturlielumu atšķirībām un nodokļu atmaksu.

Dempinga starpība

(23) Saskaņā ar pagaidu regulas 27. apsvērumā aprakstīto metodiku normālvērtības un eksporta cenas salīdzināšanu piemēroja, pamatojoties uz svērto pret svērto vidējo lielumu, un minētā metode parādīja, ka pastāv dempings, ko veic vienīgais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās.

(24) Galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no

CIF

importa cenas uz Kopienas robežas, šai uzņēmējsabiedrībai ir:

Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd | 21,7 %. |

(25) Attiecībā uz atlikušā maksājuma noteikšanu, tā kā sadarbības līmenis ar Taizemi bija ļoti zems, tad apstiprina pagaidu regulas 28. un 48. apsvērumā aprakstītās metodes. Atlikusī dempinga starpība, kas izteikta kā procentuālā daļa no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, ir 37,6 %.

E. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

(26) Tā kā nav jaunu argumentu par Kopienas ražošanu un Kopienas ražošanas nozares definīciju, tad apstiprina pagaidu regulas 83. līdz 85. apsvērumā ietvertos pagaidu atzinumus.

F. KAITĒJUMS

1. Kopienas patēriņš

(27) Tā kā pēc tam, kad nodeva atklātībai pagaidu atzinumus par Kopienas patēriņu, piezīmes nav saņemtas, tad apstiprina pagaidu regulas 86. līdz 88. apsvērumā ietvertos pagaidu atzinumus.

2. Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums

(28) Iebilda, ka saskaņā ar iepriekšējo praksi [3] imports no Čehijas Republikas nav jāskata kumulatīvi ar citu attiecīgo valstu izcelsmes importu, jo cenu un importa apjoma attīstība no Čehijas Republikas aplūkojamā laika posmā ir atšķīrusies no attīstības, kas novērota citām attiecīgajām valstīm. Otrkārt, iebilda, ka Čehijas imports nesamazina Kopienas ražošanas nozares cenas un nekonkurē ar importu no citām aplūkotajām valstīm, jo atšķirībā no tām, ir paredzēts Vācijai.

(29) Jānorāda, ka minētajos gadījumos importa un cenu atšķirīgās tendences pašas par sevi nav izšķirošas, bet ir tikai viena aplūkojamā sastāvdaļa. Secinājumi par kumulēšanu vai dekumulēšanu pamatojās uz vairākiem citiem faktoriem. Svarīgi ir tas, ka pamatregulas 3. panta 4. punktā uzskaitītie nosacījumi (dempinga starpība, kas lielāka par minimālo apjomu, importa apjoms, kas nav niecīgs, un vieni un tie paši konkurences nosacījumi importēto ražojumu starpā un konkurences nosacījumi importēto ražojumu un līdzīgu Kopienas ražojumu starpā).

(30) Pirmkārt, ir jānorāda, ka Čehijas importa dempinga starpība bija lielāka par minimālo apjomu.

(31) Otrkārt, kaut arī Čehijas Republikas izcelsmes imports kopš 1998. gada pastāvīgi samazinājās, importa apjoms IL nebija niecīgs. Turklāt ir jāpiebilst, ka, lai arī saskaņā ar Eurostat datiem Čehijas Republikas izcelsmes importa cenas kopš 1999. gada ir pastāvīgi palielinājušās, ir konstatēts, ka tās ir ievērojami samazinājušas Kopienas ražošanas nozares cenas IL, tāpat kā imports ar izcelsmi citās aplūkotajās valstīs. Šajā ziņā ir jānorāda, ka, tā kā starp attiecīgajiemražojumiem ir dažādi modeļi ar atšķirīgām cenām, tad aprēķinus izdarīja attiecīgā ražojuma salīdzināmiem modeļiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, lai pilnīgi atspoguļotu attiecīgo valstu cenu politiku.

(32) Treškārt, pretstatā Čehijas eksportētāju iesniegumam, kumulācija ir piemērota, ņemot vērā konkurences apstākļus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka imports no Čehijas Republikas ir savstarpēji aizvietojams ar citu importu un ar Kopienas ražošanas nozares noietu. To tirgo Kopienā ar salīdzināmu pārdošanas kanālu starpniecību. Ir konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare, kā arī visi eksportētāji, kas atrodas visās aplūkotajās valstīs, daļu preču pārdod Vācijai. Turklāt Eurostat statistika rāda, ka tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm ir svarīgas, kas norāda, ka tirgum ir Kopienas mērogs. Nav iegūti citi norādījumi, ka attiecīgā ražojuma Čehijas noiets nav konkurējis ar citu aplūkoto valstu izcelsmes noietu un ar Kopienas ražošanas nozares noietu. Attiecīgi nav norādījumu par tirgus reģionalizāciju.

(33) Čehijas eksportētāji arī ir iebilduši pret kumulēšanu, pamatojoties uz domājamo tirgus segmentēšanu. Ir apgalvots, ka par Kopienas tirgus domājamo segmentēšanu liecina Eiropas konkurences likuma pārkāpumi, ko izdarījušas divas uzņēmējsabiedrības, kas pieder Kopienas ražošanas nozarei. Šīs divas uzņēmējsabiedrības agrāk ir prettiesiski vienojušās par tirgus sadali, kaut arī saistībā ar ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums.

(34) Tomēr vienīgo faktu, ka divas uzņēmējsabiedrības ir pārkāpušas konkurences likumu pirms IL saistībā ar ražojumu, kas nav attiecīgais ražojums, šajā gadījumā nevar uzskatīt par tirgus segmentēšanas pierādījumu, jo nav citu norādījumu par šādu rīcību IL un saistībā ar attiecīgo ražojumu. Šīs izskatīšanas laikā nav iegūti pierādījumi, kas liecinātu, ka saistībā ar attiecīgo ražojumu tāda vienošanās būtu spēkā attiecībā uz kādu no uzņēmējsabiedrībām, kas pieder Kopienas ražošanas nozarei. Tāpēc šo argumentu noraida.

(35) Daži eksportētāji ir vairākkārt atkārtojuši prasību, ka imports ar izcelsmi Čehijas Republikā nav jākumulē, jo tas nerada kaitējumu vai kaitējuma draudus Kopienas ražošanas nozarei, tāpēc ka tā apjoms ir mazāks par kvotas maksimālo robežu, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1968/93 [4]. Čehijas eksportētāji ir arī iebilduši par labu dekumulācijai, norādot uz Kopienas eksporta uz Čehijas Republiku palielinājumu attiecīgajā laika posmā. Jānorāda, ka kvota, kas uzlikta ar Regulu (EEK) Nr. 1968/93, bija spēkā tikai līdz 1995. gada beigām un ka šajā izskatīšanā kaitējuma analīze attiecas uz laiku no 1997. gada līdz IL. Turklāt pats Kopienas eksports uz Čehijas Republiku nav pamatojums prasībai, ka Čehijas eksports nebūtu jākumulē. Tāpēc minēto iesniegumu noraida.

(36) Iebilda, ka, tā kā uz Čehijas Republiku attiecas eksporta uzraudzība saskaņā ar divkāršās pārbaudes sistēmu, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 87/98 [5], tā ir jāizslēdz no pašreizējās antidempinga procedūras. Tomēr uzraudzības sistēma pastāv tikai, lai uzraudzītu Čehijas importu. Pats tās pastāvēšanas fakts neko nenorāda par labu kumulēšanai vai pret to. Tādējādi tas nevar pamatot dekumulācijas prasību. Tāpēc šo argumentu noraida.

(37) Daži eksportētāji ir vairākkārt atkārtojuši, ka darbojas atšķirīgos konkurences apstākļos, jo to noiets uz Kopienu ar saistītu uzņēmējsabiedrību starpniecību ir padarīts citāds nekā citu eksportētāju ražotāju noiets, vai tādēļ, ka viņi darbojas bez tūlītējas piekļuves izejvielām un kā rezultātā tiem ir ilgāki piegādes laiki.

(38) Izskatīšana parādīja, ka minēto eksportētāju attiecīgā ražojuma noiets uz Kopienu ir veikts galvenokārt ar noieta kanālu palīdzību, kas ir salīdzināmi ar citu eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares (t.i., komercaģentu) noieta kanāliem. Katrā ziņā konkurences apstākļi pamatregulas 3. panta 4. punkta nozīmē ir izveidoti valsts mērogā un nav izskatīti attiecībā uz katru atsevišķo eksportētāju. Tāpēc minētos iesniegumus noraida.

(39) Iebilda arī, ka imports no Ukrainas nav jākumulē ar importu no citām attiecīgajām valstīm, ņemot vērā mazo iesaistītā importa apjomu.

(40) Šajā ziņā uzsvēra, ka, pat ja Ukrainas tirgus daļa ir mazāka nekā citu aplūkoto valstu tirgus daļas, to nevar uzskatīt par niecīgu, kā definēts pamatregulas 5. panta 7. punktā un 5. panta 8. punktā Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu. Turklāt ir izpildīti visi citi kumulācijas noteikumi, kas izklāstīti pamatregulas 3. panta 4. punktā.

(41) Ņemot vērā iepriekš minēto, tā kā nav jaunu faktu, kas liecinātu, ka kumulācijas noteikumi attiecīgajām valstīm nav izpildīti, tad apstiprina pagaidu regulas 89. līdz 97. apsvērumā aprakstītos pagaidu atzinumus par attiecīgā importa ietekmes kumulatīvo novērtējumu.

3. Imports ar izcelsmi attiecīgajās valstīs

i) Apjoms, tirgus daļa, cenu attīstība

(42) Tā kā nav jaunu argumentu, tad apstiprina pagaidu regulas 98. līdz 104. apsvērumā aprakstītos pagaidu atzinumus par tā importa apjomu, tirgus daļu un cenu attīstību, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs.

(43) Jānorāda, ka pēc pagaidu regulas publicēšanas ir konstatēts, ka vēl divām Turcijas uzņēmējsabiedrībām nav novērots dempings. Ja izslēdz šo ražotāju eksportētāju veikto importu, importa par dempinga cenām apjoma palielinājums paliek ievērojams, kā parādīts turpmāk dotajā tabulā,proti, palielinājums ir par 20 %. Palikušā importa par dempinga cenām tirgus daļa attiecīgajā laika posmā ir palielinājusies par 5,9 procentu punktiem. Imports par dempinga cenām IL joprojām veido vairāk nekā 24 % no Kopienas tirgus.

Imports par dempinga cenām | 1997 | 1998 | 1999 | 2000 | IL |

Apjoms (tonnās) | 161759 | 192989 | 168406 | 222489 | 193963 |

Indekss: 1997 = 100 | 100 | 119 | 104 | 138 | 120 |

Tirgus daļa | 18,2 % | 22,2 % | 19,9 % | 25,6 % | 24,1 % |

ii) Cenas samazinājums

(44) Attiecībā uz Turcijas izcelsmes importu ir apstiprināts, ka konstatētais cenu samazinājuma līmenis bijis vidēji 14,0 %. Ir konstatēts, ka, ja izslēgtu ražotāju eksportētāju veikto importu bez dempinga, cenu samazinājuma līmenis būtiski nemainītos.

(45) Attiecībā uz Čehijas Republikas izcelsmes importu iebilda, ka Čehijas eksporta cenu salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām neuzrāda cenu samazināšanu, kā rāda Eurostat statistika vai daži atsevišķi izraudzīti gadījumi. Tādēļ pieprasīja attiecīgi pārskatīt samazinājuma aprēķinu.

(46) Saskaņā ar parasto praksi, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, pārbaudītas Kopienas ražošanas nozares un vidējās eksportētāja cenas salīdzināja visā IL, pamatojoties uz preces tipu un vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Šis salīdzinājums tiešām rādīja samazinājumu, un šis arguments bija attiecīgi jānoraida.

(47) Apgalvoja, ka, tā kā Eurostat statistika rāda zemākas cenas Vācijā nekā citās dalībvalstīs, tad samazinājuma aprēķins jāveic, salīdzinot eksportētāju ražotāju cenas ar Kopienas ražošanas nozares noteiktajām cenām katrā dalībvalstī.

(48) Šajā ziņā jānorāda, ka antidempinga izskatīšanai Kopienu uzskata par vienotu tirgu un parastā prakse ir, lai pilnīgi atspoguļotu samazinājuma līmeni, veikt samazinājuma aprēķinu, salīdzinot katra ražotāja eksportētāja cenas ar Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām kopumā. Turklāt ir jāpiebilst, ka attiecīgā ražojuma cenas galvenokārt veidojas ar komercaģentu starpniecību, kas pēc tam pārdod preces pircējiem, kuri var atrasties jebkurā Kopienas tirgus daļā. Eurostat statistika to apstiprina, parādot, ka tie veido ievērojamu tirdzniecības līmeni Kopienas iekšienē.

(49) Taizemes eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, ka, lai vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī attiecīgo ražojumu salīdzinātu ar Kopienas ražošanas nozares ražojumu, importēto preču CIF vērtībai jāpieskaita 10 %, lai atspoguļotu importētāja TV un A izmaksas un peļņu.

(50) Jānorāda, ka attiecīgā importētā ražojuma cenas ir palielinātas par EUR 10 tonnā, lai atspoguļotu izmaksas, kas importētājiem rodas pēc importēšanas. Kopienas ražošanas nozare un eksportētāji galvenokārt pārdod vienādiem pircēju veidiem, proti, importētājiem komercaģentiem, kas pēc tam ražojumu pārdod lietotājiem. Tādēļ, ja eksportētāju cenas paceltu, kā ir pieprasīts, tās faktiski pārstāvētu cenas citā tirdzniecības līmenī nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Turklāt pieprasījuma pamatojumam nav sniegti atbalstoši pierādījumi. Tādēļ šo pieprasījumu noraida.

(51) Tā kā nav jaunu elementu attiecībā uz samazinājuma aprēķināšanai izmantotajām metodēm un ņemot vērā pārrakstīšanās kļūdu labojumu, attiecīgie ražojumi ar izcelsmi attiecīgajās valstīs ir IL pārdoti Kopienā par cenām, kas vidēji ir mazākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas par šādu procentuālo daudzumu no pēdējām: Čehijas Republikai – par 14,8 %, Polijai – par 14,5 %, Taizemei – par 21,4 %, Turcijai – par 14,0 % un Ukrainai – par 33,0 %.

4. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(52) Tā kā nav jaunas informācijas, kas ietekmētu atzinumus par stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, tad apstiprina pagaidu regulas 107. līdz 139. apsvērumā aprakstītos pagaidu atzinumus.

5. Secinājums par kaitējumu

(53) Tā kā nav jaunas informācijas par stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, tad apstiprina pagaidu regulas 140. līdz 142. apsvērumā aprakstītos pagaidu atzinumus par Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izņemot 140. apsvērumā norādīto vidējo samazinājuma līmeni, kas ir pārskatīts un atbilst 16,6 %.

G. CĒLOŅSAKARĪBA

(54) Ieinteresētās personas nav sniegušas jaunus argumentus vai pierādījumus par cēloņsakarību. Tomēr kaitējuma ietekme, ko Kopienas ražošanas nozarei radījuši ārpuskopienas valstu piemērotie tirdzniecības aizsardzības pasākumi un imports ar izcelsmi citās ārpuskopienas valstīs, ir aplūkota turpmāk.

(55) Attiecībā uz ārpuskopienas valstu piemērotajiem tirdzniecības aizsardzības pasākumiem ir konstatēts, ka, pat ja Kopienas ražošanas nozares kopējais eksporta apjoms būtu palicis stabils 1997. gada līmenī, produkcijas un jaudu izmantošanas samazinājums Kopienas ražošanas nozarē no 1997. gada līdz IL tomēr būtu palicis ievērojams. Tā cēlonis ir eksporta niecīgā daļa, salīdzinot ar kopējo noietu.Kaut arī eksports uz visām valstīm (t.i., ne tikai uz tām, kas piemērojušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus) ir samazinājies no 1997. gada līdz IL, samazinājums ir bijis tikai no aptuveni 9,5 % no kopējā Kopienas noieta 1997. gadā līdz aptuveni 8 % IL. Attiecīgi ārpuskopienas valstu piemēroto tirdzniecības aizsardzības pasākumu ietekme ir bijusi neliela. Turklāt stabilais eksports nebūtu mainījis rentabilitātes pazemināšanās tendenci.

(56) Par Rumānijas un Ungārijas izcelsmes importu un Turcijas izcelsmes importu bez dempinga ir konstatēts, ka no 1997. gada līdz IL apjoma izteiksmē tie kumulatīvi ir samazinājušies par 25 %. Šī negatīvā tendence ir līdzīga tendencei, kas Kopienas ražošanas nozares noieta ziņā novērota attiecībā uz nesaistītiem pircējiem un kas ir samazinājums par 17 %. Tā ir arī pretēja tāda importa par dempinga cenām palielinājumam par 20 %, kura izcelsme ir piecās aplūkotajās valstīs. Tātad minētā importa apjoma samazināšanās tendence un iesaistītās mazās tirgus daļas apstiprina, ka minētais imports nemaina atzinumus par cēloņsakarību.

(57) Ņemot vērā iepriekšminēto, apstiprina pagaidu regulas 143. līdz 168. apsvērumā aprakstītos pagaidu secinājumus.

H. KOPIENAS INTERESES

(58) Pēc antidempinga pasākumu piemērošanas vienīgās par Kopienas interesēm saņemtās atsauksmes sniedza Kopienas ražošanas nozare, kas atbalstīja Komisijas provizoriskos secinājumus, ka antidempinga pasākumu piemērošana nevarētu radīt ievērojamu lietotāju izmaksu palielinājumu vai būtiski ietekmēt viņu stāvokli. Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma galvenais patērētājs ir būvniecības nozare un ka šiem patērētājiem izmaksas par cauruļvadu ievietošanu, uzstādīšanu un apkopi saistībā ar darbaspēka izmaksām ir daudz būtiskākas par pašu cauruļu izmaksām. Turklāt pašas uzstādītu cauruļvadu sistēmas izmaksas ir ļoti maza daļa no kopējām dzīvokļu celtniecības izmaksām.

(59) Jānorāda arī, ka, tā kā attiecīgo ražojumu galvenokārt pārdod tirgū ar komercaģentu starpniecību, tad cenas, kas faktiski jāmaksā tiešajiem lietotājiem, ir atkarīgas no komercaģentu cenu politikas.

(60) Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav jaunas informācijas par Kopienas interešu aspektiem šajā gadījumā un jo īpaši nav sadarbības vai lietotāju reakcijas, tad apstiprina pagaidu regulas 169. līdz 196. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(61) Iebilda, ka pašreizējā antidempinga procedūra ir jābeidz, lai izvairītos no augstāka aizsardzības līmeņa, nekā uzskatāms par vajadzīgu, jo attiecīgais ražojums ir iekļauts 2002. gada 28. martā uzsāktā aizsardzības pasākumu pētījuma [6] jomā.

(62) Attiecīgais ražojums tiešām ietilpst aizsardzības pasākumu pētījuma jomā. Tomēr ir jānorāda, kas uz to neattiecas aizsardzības pagaidu pasākumi. Ja Komisijai attiecībā uz šo ražojumu jāierosina pieņemt galīgos aizsardzības pasākumus, tā arī apsvērs, vai dažādu tipu pasākumu apvienojums varētu radīt augstāku aizsardzības līmeni, nekā ir vajadzīgs, un vai attiecīgi būtu jāgroza antidempinga maksājumi. Ieinteresētajām personām dos iespēju izteikt piezīmes šajā jautājumā.

I. GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1. Kaitējuma likvidēšanas līmenis

(63) Daži eksportētāji ir iebilduši, ka pagaidu posmā metodes, kas izmantotas tādu cenu noteikšanai, kuras nerada zaudējumus, ir radījušas mākslīgi uzskrūvētas cenas. Tādēļ ir pieprasīts metodes pārskatīt.

(64) Pagaidu posmā izmantotajās metodēs tādu cenu noteikšanai, kas nerada zaudējumus, katram modelim un katram tirdzniecības līmenim bija šādi posmi:

- lai noteiktu peļņas un zaudējumu slieksni, katra Kopienas ražošanas nozares uzņēmuma vidējās svērtās realizācijas cenas koriģēja uz augšu vai uz leju saskaņā ar tā reālajiem zaudējumiem vai peļņu,

- attiecīgajam peļņas un zaudējumu slieksnim pieskaitīja 5 % peļņas normu.

Galīgajā posmā metodes pārskatīja un katram modelim un katram tirdzniecības līmenim cenu, kas nerada zaudējumus, aprēķināja šādi:

- lai noteiktu peļņas un zaudējumu slieksni, katra Kopienas ražošanas nozares uzņēmuma vidējās svērtās realizācijas cenas koriģēja uz leju saskaņā ar Kopienas ražošanas nozares vidējo faktisko peļņas normu,

- attiecīgajam peļņas un zaudējumu slieksnim pieskaitīja 5 % peļņas normu.

(65) Jānorāda arī, ka, izmantojot Kopienas ražošanas nozares vidējo svērto lielumu, kā ir darīts galīgajā posmā, stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē cenu, rentabilitātes un daudzuma izteiksmē ir atspoguļots pilnībā.

(66) Iebilda arī, ka pārskatītās metodes dažiem modeļiem ir izraisījušas dažas neatbilstības starp ražošanas izmaksām un cenām, kas nerada zaudējumus. Šajā ziņā ir jānorāda, ka cenas, kas nerada zaudējumus, pamatojas uz Kopienas ražošanas nozares faktiskajām cenām un arī atspoguļo katra modeļa tirgus situāciju. Tātad šīs metodes ļauj taisnīgi salīdzināt cenas.

(67) Turklāt saistībā ar cenu samazinājuma aprēķinu izlaboja arī pārrakstīšanās kļūdas zaudējumu starpības aprēķinā.

(68) Ņemot vērā, ka galīgajā posmā sadarbojās tikai viena Taizemes uzņēmējsabiedrība un ka sadarbības līmenis ar Taizemi bija zems, kā arī, lai nedotu labumu par nesadarbošanos, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu atlikusīkaitējuma starpība Taizemei ir noteikta, pamatojoties uz Eurostat informāciju.

(69) Pārskatītās kaitējuma likvidēšanas starpības bija šādas:

Valsts | Uzņēmējsabiedrība | Kaitējuma starpība |

Turcija | Yücel Boru Profil Endüstrisi AS. | 27,8 % |

Cayirova Boru San Ve Tic AS. | 27,8 % |

Borusan Birlesik Boru Fabrikalari AS. | 20,3 % |

Mannesmann Boru Endüstrisi AS. | 20,3 % |

Noksel Celik Boru Sanayi AS. | 17,2 % |

Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 10,9 % |

Atlasē neiekļautas uzņēmējsabiedrības, kas sadarbojās:

— Borutas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 22,3 % |

— Cinar Boru Profil San. Tic. Ltd STI | 22,3 % |

— Guven Boru ve Profil Sanayi ve Ticaret Ltd Sti. | 22,3 % |

— Özdemir Boru Profil San.ve Ticaret AS. | 22,3 % |

— Sevil Boru–Profil Sanayii ve Ticaret AS. | 22,3 % |

— Toscelik Profil ve Sac. Endüstrisi AS. | 22,3 % |

— Özborsan San.ve Ticaret AS. | 22,3 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 27,8 % |

Čehija | Jäkl Karvina | 17,9 % |

Železárny Veselí as. | 52,6 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 52,6 % |

Polija | Huta Buczek | 0,0 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 23,0 % |

Ukraina | OJSC Nihnedeneprovsky Tube Rolling Plant | 56,2 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 56,6 % |

Taizeme | Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd | 33,8 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 35,2 % |

2. Galīgie antidempinga pasākumi

(70) Iebilda, ka neviens pasākums nedrīkst pārsniegt starpību starp orientējošo peļņas normu un peļņu, ko Kopienas ražošanas nozare ieguvusi IL. Orientējošā peļņas norma,kas atbilst 5 % no apgrozījuma un kuras iegūšana būtu sagaidāma Kopienas ražošanas nozarē, ja nebūtu zaudējumus radošā dempinga, bija noteikta pagaidu regulas 199. apsvērumā.

(71) Jānorāda, ka maksājumu uzliek katrai uzņēmējsabiedrībai, kas sadarbojas, un katrai aplūkotajai valstij, ievērojot mazākā maksājuma noteikumu. Jāpiebilst arī, ka metodes, kuras izmantotas tādu cenu aprēķināšanai, kas nerada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, atspoguļo konstatēto orientējošo peļņu 5 %, bet tieši starpība starp eksportētāju noteikto faktisko cenu līmeni un cenu, kas nerada zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, nosaka konstatēto kaitējuma līmeni. Tādēļ šo pieprasījumu noraida.

(72) Ievērojot iepriekš minēto, uzskata, ka saskaņā arpamatregulas 9. panta 4. punktu importam ar izcelsmi Čehijas Republikā, Polijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā ir jāuzliek galīgais antidempinga maksājums konstatēto dempinga starpību līmenī vai konstatēto zaudējumu novēršanas pakāpē, ja tie ir mazāki.

(73) Tādēļ, ņemot vērā iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmes, kas izteiktas kā procentuālā daļa no

CIF

cenas uz Kopienas robežas, pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas.

Valsts | Uzņēmējsabiedrība | Maksājuma līmenis |

Turcija | Yücel Boru Profil Endüstrisi AS. | 0,0 % |

Cayirova Boru San Ve Tic AS. | 0,0 % |

Borusan Birlesik Boru Fabrikalari AS. | 5,0 % |

Mannesmann Boru Endüstrisi AS. | 5,0 % |

Noksel Celik Boru Sanayi AS. | 0,0 % |

Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 6,0 % |

Atlasē neiekļautas uzņēmējsabiedrības, kas sadarbojās

— Borutas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 5,2 % |

— Cinar Boru Profil San. Tic. Ltd STI | 5,2 % |

— Guven Boru ve Profil Sanayi ve Ticaret Ltd Sti. | 5,2 % |

— Özdemir Boru Profil San.ve Ticaret AS. | 5,2 % |

— Sevil Boru–Profil Sanayii ve Ticaret AS. | 5,2 % |

— Toscelik Profil ve Sac. Endüstrisi AS. | 5,2 % |

— Özborsan San.ve Ticaret AS. | 5,2 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 6,0 % |

Čehija | Jäkl Karvina | 17,9 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 52,6 % |

Polija | Huta Buczek | 0,0 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 23,0 % |

Ukraina | OJSC Nihnedeneprovsky Tube Rolling Plant | 30,9 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 44,1 % |

Taizeme | Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd | 21,7 % |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 35,2 % |

(74) Individuālās uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izskatīšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izskatīšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajām uzņēmējsabiedrībām. Minētās maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā nodokļa, ko piemēro "visām pārējām uzņēmējsabiedrībām") līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās uzņēmējsabiedrības un tātad minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražojusi jebkura cita uzņēmējsabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmējsabiedrības, kas saistītas ar norādītajām uzņēmējsabiedrībām, nevar izmantot minētās likmes, un uz tām attiecina maksājumu likmi, ko piemēro "visām pārējām uzņēmējsabiedrībām".

(75) Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai [7], pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par tām izmaiņām uzņēmējsabiedrības darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija vajadzības gadījumā pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmējsabiedrību sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm.

3. Saistības

(76) Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas vairāki ražotāji eksportētāji, proti, Jäkl Karvina un Zelezárny Veselí Čehijā, Saha Thai Taizemē un Borusan Birlesik Boru Fabrikalari AS/Mannesmann Boru Endüstrisi AS Turcijā ir piedāvājuši saistības par cenām saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(77) Šajā ziņā Komisija ir norādījusi, ka:

- attiecīgais ražojums ir izejmateriāls ar ievērojamu cenu mainību pat ļoti īsā laikā un tādēļ tas nav pārāk piemērots, lai pieņemt saistību par noteiktu cenu,

- mainīgumu rada cenu izmaiņas izejvielām, proti, karsti velmētajām caurulēm un cinkam, kas veido ražošanas izmaksu lielāko un mainīgo daļu. Tas ir saistīts arī ar valūtas maiņas kursu, kas ir stabils Kopienā, izņemot Apvienoto Karalisti, Zviedriju un Dāniju, bet strauji mainās attiecībā uz USD, valūtu, kurā veic darījumus, īpaši Taizemē un Turcijā. Cenas ir jāpārskata katru mēnesi,

- ja minimālās importa cenas indeksē pēc karsti velmētu cauruļu un cinka cenām, atšķirīgas indeksācijas formulas jānosaka pēc apakšproduktu grupām, jo enerģijas un darbaspēka daudzums uz tonnu ir atšķirīgs atkarībā no izmēriem. Šā iemesla dēļ, ja īstenotu pārskatīšanas formulu sistēmu, katrai ražojumu kategorijai būtu jāizveido 3 līdz 4 apakšformulas saskaņā ar izmēru diapazonu.

(78) Turklāt daži ražotāji, kas piedāvāja saistības par cenām, eksportē dažādus tērauda ražojumus, piemēram, velmētas caurules, konstrukciju caurules, oglekļa tērauda caurules, kvadrātveida cauruļvadus, taisnstūrveida cauruļvadus utt., uz kuriem tikai daļēji attiecas antidempinga izskatīšana. Kompensācijas cenu risks dažādiem ražojumiem, ko eksportē vieniem un tiem pašiem pircējiem, tādēļ ir liels. Kopumā Kopienas ražošanas nozarē arī izteikti apgalvojumi, ka saistības, un tātad minimālās cenas, noteikti nebūtu piemēroti pasākumi saistībā ar attiecīgo ražojumu to pašu iemeslu dēļ. Ievērojot iepriekš minēto, šos piedāvājumus vienoties par cenām noraida.

4. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(79) Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarīto zaudējumu apmēru, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, ko nodrošina ar pagaidu regulas ieviesto antidempinga pagaidu maksājumu pēc galīgi uzliktās maksājuma likmes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu par tādu riņķveida šķērsgriezuma dzelzs vai neleģēta tērauda metinātu cauruļu un cauruļvadu importu, kuru ārējais diametrs nav lielāks par 168,3 mm, izņemot caurules un cauruļvadus, kādus lieto naftas vai gāzes cauruļvados, naftas vai gāzes urbumos vai kuriem ir piestiprināti piederumi izmantošanai civilajā aviācijā un precīzijas caurules, uz ko attiecas KN kodi ex73063051, ex73063059, ex73063071 un ex73063078 (TARIC kodi 73063051*10, 73063059*10, 73063071*91, 73063078*91) un kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Polijā, Taizemē, Turcijā un Ukrainā.

2. Antidempinga galīgā maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, 1. punktā aprakstītajiem ražojumiem, ko ražojušas turpmāk minētās uzņēmējsabiedrības, ir šāda.

Valsts | Uzņēmējsabiedrība | Maksājuma likme | TARIC papildu kods |

Turcija | Yücel Boru Profil Endüstrisi AS. | 0,0 % | A330 |

Cayirova Boru San Ve Tic AS. | 0,0 % | A331 |

Borusan Birlesik Boru Fabrikalari AS. | 5,0 % | A332 |

Mannesmann Boru Endüstrisi AS. | 5,0 % | A333 |

Noksel Celik Boru Sanayi AS. | 0,0 % | A334 |

Erbosan Erciyas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 6,0 % | A335 |

Atlasē neiekļautās uzņēmējsabiedrības, kas sadarbojās:

— Borutas Boru Sanayii ve Ticaret AS. | 5,2 % | A336 |

— Cinar Boru Profil San. Tic. Ltd STI | 5,2 % | A337 |

— Guven Boru ve Profil Sanayi ve Ticaret Ltd Sti. | 5,2 % | A338 |

— Özdemir Boru Profil San.ve Ticaret AS. | 5,2 % | A339 |

— Sevil Boru–Profil Sanayii ve Ticaret AS. | 5,2 % | A340 |

— Toscelik Profil ve Sac. Endüstrisi AS. | 5,2 % | A341 |

— Özborsan San.ve Ticaret AS. | 5,2 % | A342 |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 6,0 % | A999 |

Čehija | Jäkl Karvina | 17,9 % | A343 |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 52,6 % | A999 |

Polija | Huta Buczek | 0,0 % | A344 |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 23,0 % | A999 |

Ukraina | OJSC Nizhnedeneprovsky Tube Rolling Plant | 30,9 % | A345 |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 44,1 % | A999 |

Taizeme | Saha Thai Steel Pipe Co. Ltd | 21,7 % | A405 |

Visas pārējās uzņēmējsabiedrības | 35,2 % | A999 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas ir nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumu, kā noteikts pagaidu regulā, galīgi iekasē pēc maksājuma likmes, kas minēta 1. pantā, vai pēc pagaidu maksājuma likmes, ja tā ir zemāka. Summas, kas pārsniedz antidempinga galīgā maksājuma likmes, atmaksā.

3. pants

Ja kāds Turcijas eksportētājs sniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus, kas liecina par to, ka tas nav eksportējis 1. panta 1. punktā aprakstītos ražojumus izskatīšanas laikā, ka tas nav saistīts ar eksportētājiem vai ražotājiem, uz ko attiecas pasākumi, kuri ieviesti ar šo regulu, un ka tas attiecīgās preces eksportējis pēc izskatīšanas laika vai arī uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu daudzumu attiecīgo preču, tad Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, ar vienkāršu balsu vairākumu var grozīt 1. panta 2. punktu, attiecinot uz minēto eksportētāju nodokli, kas piemērojams atlasē neiekļautajiem ražotājiem/eksportētājiem, kuri sadarbojās, t.i., 5,2 %.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 23. septembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. Fischer Boel

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.)

[2] OV L 83, 27.3.2002., 3. lpp.

[3] Padomes Regula (EK) Nr. 3319/94 par Bulgārijas un Polijas izcelsmes urīnvielas amonija nitrāta šķīdumu (OV L 350, 31.12.1994., 20. lpp.) un Padomes Regula (EK) Nr. 2022/95 par Krievijas izcelsmes amonija nitrātu (OV L 198, 23.8.1995., 1. lpp.).

[4] OV L 180, 23.7.1993., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1005/95 (OV L 101, 4.5.1995., 35. lpp.).

[5] OV L 13, 19.1.1998., 43. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 844/2002 (OV L 135, 23.5.2002., 1. lpp.).

[6] OV C 77, 28.3.2002., 39. lpp.

[7] European CommissionDirectorate-General TradeDirectorate BB-1049Brussels.

--------------------------------------------------