32001R0973

Padomes Regula (EK) Nr. 973/2001

(2001. gada 14. maijs),

ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Kopiena ar Lēmumu 98/392/EK [3] ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, kurā ir izklāstīti principi un noteikumi attiecībā uz jūras dzīvo resursu saglabāšanu un apsaimniekošanu. Izpildot savas plaša mēroga starptautiskās saistības, Kopiena piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(2) Saskaņā ar Lēmumu 86/237/EEK [4] Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas, šeit turpmāk sauktas "ICCAT konvencija", līgumslēdzēja puse.

(3) ICCAT konvencija paredz reģionālu sadarbību, lai saglabātu un apsaimniekotu tunzivju un tunzivjveidīgo sugas Atlantijas okeānā un tam blakusesošajās jūrās, izveidojot Starptautisku Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisiju, šeit turpmāk sauktu "ICCAT", un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu Konvencijas rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(4) ICCAT ir ieteikusi virkni tehnisku pasākumu attiecībā uz tālmigrējošu sugu noteiktiem krājumiem Atlantijas okeānā un Vidusjūrā, cita starpā nosakot zvejai atļautos zivju wlielumus un svaru un ierobežojumus zvejot noteiktos apgabalos, laika posmos un ar noteiktiem zvejas rīkiem, kā arī ierobežojumus attiecībā uz ietilpību. Šie ieteikumi ir Kopienai saistoši, un tādēļ tie būtu jāīsteno.

(5) Zināmi tehniski pasākumi, ko pieņēmusi ICCAT, tika iekļauti Padomes 1994. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 1626/94, ar kuru nosaka konkrētus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Vidusjūrā [5], un Padomes 1998. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 850/98 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai [6]. Skaidrības labad šie pasākumi būtu jāapvieno šajā regulā, un būtu jāatceļ attiecīgie iepriekš minēto regulu panti.

(6) Lai ņemtu vērā tradicionālo zvejošanas praksi dažos apgabalos, būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz noteiktu tunzivju sugu zvejošanu un paturēšanu uz kuģa.

(7) Kopiena ar Lēmumu 95/399/EK [7] ir apstiprinājusi Nolīgumu par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi. Šis nolīgums veido noderīgu sistēmu ciešākai starptautiskajai sadarbībai un tunzivju un tām radniecīgo sugu racionālai izmantošanai Indijas okeānā, izveidojot Indijas okeāna tunzivju komisiju, šeit turpmāk sauktu "IOTC", un pieņemot tādus ieteikumus attiecībā uz saglabāšanu un apsaimniekošanu IOTC rajonā, kuri kļūst saistoši līgumslēdzējām pusēm.

(8) IOTC ir pieņēmusi ieteikumu, ar ko nosaka tehniskus pasākumus attiecībā uz tālmigrējošu sugu noteiktiem krājumiem Indijas okeānā. Šis ieteikums ir Kopienai saistošs, un tādēļ tas būtu jāīsteno.

(9) Eiropas Kopiena ar Lēmumu 1999/337/EK [8] ir parakstījusi Nolīgumu par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu un ar Lēmumu 1999/386/EK [9] ir nolēmusi to piemērot pagaidu kārtā līdz apstiprināšanai. Līdz ar to Kopienai būtu jāpiemēro šajā nolīgumā izklāstītie noteikumi.

(10) Nolīguma mērķi ietver sevī delfīnu mirstības tunzivju zvejā ar riņķvadiem Klusā okeāna austrumu daļā pakāpenisku samazināšanu līdz tādam līmenim, kas tuvojas nullei, nosakot gada ierobežojumus, un tunzivju krājumu ilgtspējīgu attīstību nolīguma rajonā.

(11) Daži šī nolīguma noteikumi tika iekļauti Regulā (EK) Nr. 850/98. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12) Kopiena ir ieinteresēta zvejā Klusā okeāna austrumu daļā, un tā ir pieteikusies, lai pievienotos Amerikas Tropisko tunzivju komisijai, šeit turpmāk sauktai "IATTC". Līdz pievienošanās brīdim un atbilstoši savam pienākumam sadarboties ar pārējām resursu apsaimniekošanā un saglabāšanā iesaistītajām pusēm šajā reģionā atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, Kopienai būtu jāpiemēro IATTC pieņemtie tehniskie pasākumi. Līdz ar to šie pasākumi būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(13) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto īstenošanas pilnvaru realizēšanas kārtību [10],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā tiek izklāstīti tehniski saglabāšanas pasākumi, ko piemēro kuģiem, kas peld ar dalībvalstu karogiem un ir reģistrēti Kopienā, šeit turpmāk sauktiem "Kopienas zvejas kuģi", attiecībā uz I pielikumā minētu tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu zveju un izkraušanu.

I SADAĻA

DEFINĪCIJAS

2. pants

Šajā regulā lieto šādas jūras ūdeņu definīcijas:

a) apgabals Nr. 1 :

visi Atlantijas okeāna un tam blakus esošo jūru ūdeņi, uz kuriem attiecas ICCAT konvencija, kā noteikts tās 1. pantā;

b) apgabals Nr. 2 :

visi Indijas okeāna ūdeņi, uz kuriem attiecas Nolīgums par IOTC izveidi, kā noteikts tā 2. pantā;

c) apgabals Nr. 3 :

visi Klusā okeāna austrumu daļas ūdeņi, kā noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu 3. pantā.

II SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 1. APGABALĀ

1. nodaļa

Noteiktu veidu kuģu un zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi

3. pants

1. Laikā no 1. novembra līdz 31. janvārim 2. punktā noteiktajā apgabalā Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts:

- noenkurot peldošus objektus,

- zvejot zem mākslīgiem objektiem,

- zvejot zem dabiskiem objektiem,

- zvejot, izmantojot palīgkuģus,

- palaist jūrā mākslīgus peldošos objektus ar bojām vai bez tām,

- uzstādīt bojas jūrā atrastiem peldošiem objektiem,

- izvilkt peldošos objektus un nogaidīt, lai šo objektu pievilinātas zivis pulcētos zem kuģa,

- aizvilkt peldošu objektus prom ārpus apgabala.

2. Apgabalam, kas minēts 1. punktā, ir šādas robežas:

- dienvidu robeža gar 4o dienvidu platumu,

- ziemeļu robeža gar 5o ziemeļu platumu,

- rietumu robeža gar 20o rietumu garumu,

- austrumu robeža gar Āfrikas krastu.

3. Kuģiem ir aizliegts uzsākt vai turpināt zveju 1. un 2. punktā noteiktajā apgabalā un laika posmā, ja uz kuģa neatrodas novērotājs.

4. Dalībvalstis līdz 2002. gada 31. decembrim veic vajadzīgos pasākumus, lai ieceltu novērotājus un nodrošinātu viņu nogādāšanu uz visiem tiem kuģiem, kas peld ar to karogiem vai ir reģistrēti to teritorijās, kuri gatavojas zvejot 2. punktā minētajā apgabalā.

5. Neierobežojot 4. punktu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pienācīgi ieceltie novērotāji paliek uz zvejas kuģiem, kur tie norīkoti, līdz brīdim, kad viņus nomaina citi novērotāji.

6. Tāda Kopienas kuģa kapteinis, kas zvejo 1. un 2. punktā noteiktajā apgabalā un laika posmā, uzņem novērotāju uz kuģa un sadarbojas tā, lai novērotājs, atrodoties uz kuģa, varētu veikt savus pienākumus.

Tāda kuģa kapteinis, uz kura norīkots novērotājs, pieliek visas vajadzīgās pūles, lai atvieglotu viņa ierašanos un aizbraukšanu. Novērotāju uz kuģa izmitina pienācīgās telpās un nodrošina pienācīgas darba iespējas.

7. Praktiskās detaļas attiecībā uz 4., 5. un 6. punktu ir izklāstītas II pielikumā.

8. Dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 1. maijam nosūta Komisijai vispusīgu ziņojumu, novērtējot uz kuģiem, kas peld ar to karogu, norīkoto novērotāju ziņojumu saturu un slēdzienus.

9. Laika posmu, kas minēts 1. punktā, apgabalu, kas minēts 2. punktā, un II pielikumā izklāstītās detaļas attiecībā uz novērotāju norīkošanu Komisija var grozīt atbilstoši ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai ir saistoši, un saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

4. pants

1. Ir aizliegts paturēt uz kuģa jebkuru svītraino, lielacu vai dzeltenspuru tunzivju daudzumu, kas nozvejots, izmantojot riņķvadus ūdeņos, uz kuriem attiecas Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES X apakšrajonā uz ziemeļiem no 36o30′ Z vai CECAF apgabalos uz ziemeļiem no 31o Z un uz austrumiem no 17o30′ R, vai zvejot minētās sugas minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem.

2. Ir aizliegts paturēt uz kuģa tunzivis, kas nozvejotas, izmantojot driftertīklus ūdeņos, uz kuriem attiecas Spānijas vai Portugāles suverenitāte vai jurisdikcija, ICES VIII, IX un X apakšrajonā vai CECAF apgabalos ap Kanāriju salām un Madeiru, vai zvejot minēto sugu minētajos apgabalos ar minētajiem zvejas rīkiem.

5. pants

1. Zvejot zilās tunzivis ar aptverošiem tīkliem ir aizliegts:

- no 1. līdz 31. maijam visā Vidusjūrā, bet tādiem kuģiem, kas darbojas tikai vai galvenokārt Adrijas jūrā — no 16. jūlija līdz 15. augustam Vidusjūrā, izņemot Adrijas jūru,

- no 16. jūlija līdz 15. augustam visā Vidusjūrā, bet tādiem kuģiem, kas darbojas tikai vai galvenokārt Vidusjūrā, izņemot Adrijas jūru — no 1. līdz 31. maijam Adrijas jūrā.

Dalībvalstis nodrošina, lai visi kuģi, kas peld ar to karogiem vai ir reģistrēti to teritorijā, tiktu pakļauti iepriekš minētajiem noteikumiem.

Šajā regulā Adrijas jūra dienvidos robežojas ar līniju, kas vilkta no Albānijas un Grieķijas robežas līdz Lečes Sv. Marijas ragam.

2. Laikā no 1. līdz 30. jūnijam aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus zilo tunzivju zvejas atbalstam Vidusjūrā.

3. Katru gadu laikā no 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir aizliegts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis, izmantojot virsmas tipa jedas no kuģiem, kuru garums pārsniedz 24 metrus. Piemēro tādu garumu, ko noteikusi ICCAT un kas sniegts III pielikumā.

4. Laika posmus un apgabalus, kas minēti šajā pantā, un III pielikumā izklāstītās detaļas attiecībā uz kuģu garumu Komisija var grozīt atbilstoši ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai ir saistoši, un saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

2. nodaļa

Minimālais izmērs

6. pants

1. Tālmigrējošas sugas īpatnis ir pārāk mazs, ja tā izmērs ir mazāks par to minimālo izmēru, kāds IV pielikumā noteikts attiecīgajai sugai.

2. Izmērus, kas noteikti IV pielikumā, Komisija var grozīt atbilstoši ICCAT ieteikumiem, kas Kopienai ir saistoši, un saskaņā ar 19. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

7. pants

1. Tālmigrējošas sugas pārāk maza izmēra zivis neatstāj uz kuģa, nepārkrauj, neizkrauj, netransportē, neuzglabā, neizliek apskatei, nepiedāvā pārdošanai, nepārdod un nelaiž tirgū. Šīs sugas nekavējoties ielaiž atpakaļ jūrā.

Tomēr punkta iepriekšējā daļa neattiecas uz tādām nejauši nozvejotām sugām, kas minētas IV pielikumā un kuru kopskaits gabalos nepārsniedz 15 % izkrautā daudzuma. Attiecībā uz zilajām tunzivīm šo pieļaujamo normu nepiemēro zivīm, kas sver mazāk par 3,2 kg.

2. Aizliegts laist Kopienā brīvā apgrozībā vai tirgū tālmigrējošu sugu pārāk maza izmēra zivis no trešām valstīm.

8. pants

Tālmigrējošu sugu zivju lielumu mēra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 850/98 18. pantu.

3. nodaļa

Kuģu skaita ierobežojumi

9. pants

1. Padome saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 [11] 8. panta 4. punkta i) apakšpunktā izklāstīto procedūru nosaka Kopienas zvejas kuģu garumā virs 24 metriem, kuri kā mērķa sugu zvejo lielacu tunzivis, skaitu un kopējo reģistrēto bruto tilpību (RBT). Tos nosaka kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu un RBT tilpību, kuri laika posmā no 1991. līdz 1992. gadam 1. apgabalā kā mērķa sugu zvejoja lielacu tunzivis.

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuri peld ar to karogiem, ir reģistrēti to teritorijās un attiecīgajā gadā apgabalā Nr. 1 zvejos lielacu tunzivis.

3. Sarakstos norāda katra kuģa iekšējo numuru, kāds tam piešķirts zvejas kuģu reģistrā saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2090/98 [12] 5. pantu.

4. Balstoties uz ziņām, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. un 3. punktu, Padome saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punkta ii) apakšpunktā izklāstīto procedūru var veikt saskaņā ar 1. punktu noteiktā skaita un RBT tilpības sadali dalībvalstu starpā.

5. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. augustam nosūta Komisijai to zvejas kuģu garumā virs 24 metriem sarakstu, kuri kā mērķa sugu zvejo lielacu tunzivis. Komisija katru gadu līdz 31. augustam nosūta šīs ziņas ICCAT sekretariātam.

6. Šā panta 5. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

- kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs,

- iepriekšējais karogs, ar kādu kuģots, attiecīgā gadījumā,

- starptautiskais izsaukuma signāls, attiecīgā gadījumā,

- kuģa veids, garums un RBT,

- kuģa īpašnieka(-u) vārds un adrese.

10. pants

1. Padome saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punkta i) apakšpunktā izklāstīto procedūru nosaka to Kopienas zvejas kuģu skaitu, kuri kā mērķa sugu zvejo Ziemļatlantijas garspuru tunzivis. Kuģu skaitu nosaka kā tādu Kopienas zvejas kuģu vidējo skaitu, kuri laika posmā no 1993. līdz 1995. gadam kā mērķa sugu zvejoja Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis.

2. Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. janvārim nosūta Komisijai visu to kuģu sarakstu, kuri peld ar to karogiem, ir reģistrēti to teritorijās un attiecīgajā gadā apgabalā Nr. 1 zvejos Ziemeļatlantijas garspuru tunzivis kā mērķa sugu.

3. Sarakstos norāda katra kuģa iekšējo numuru, kāds tam piešķirts zvejas kuģu reģistrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2090/98 5. pantu.

4. Balstoties uz ziņām, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 2. un 3. punktu, Padome saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 8. panta 4. punkta ii) apakšpunktā izklāstīto procedūru var veikt saskaņā ar 1. punktu noteiktā kuģu skaita sadali dalībvalstu starpā.

5. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. maijam nosūta Komisijai tādu kuģu sarakstu, kuri peld ar to karogiem un veic tiešu Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju zveju. Šajā sarakstā līdz 2001. gada 31. decembrim netiek iekļauti zvejas kuģi, kuri veic driftertīkliem alternatīvu eksperimentālu zveju. Komisija katru gadu līdz 30. maijam nosūta šīs ziņas ICCAT sekretariātam.

4. nodaļa

Citi pasākumi

11. pants

Dalībvalstis var veicināt monošķiedras slokšņu virkņu lietošanu ar šarnīra stiprinājumu, lai būtu iespējams viegli atbrīvot dzīvas zilās un baltās marlīnes.

12. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 850/98 31. pantu, elektrisko strāvu un harpūnu šautenes drīkst izmantot, lai zvejotu tunzivis un milzu haizivis (Cetorchinus maximus) Skagerakā un Kategatā.

III SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 2. APGABALĀ

13. pants

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam nosūta Komisijai tādu kuģu garumā virs 24 metriem sarakstu, kuri peld ar to karogiem un iepriekšējā gadā 2. apgabalā zvejoja lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis. Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta šīs ziņas IOTC sekretariātam.

2. Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

- kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs,

- iepriekšējais karogs, ar kādu kuģots, attiecīgā gadījumā,

- starptautiskais izsaukuma signāls, attiecīgā gadījumā,

- kuģa veids, garums un RBT,

- kuģa īpašnieka, operatora vai fraktētāja vārds un adrese.

IV SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI, KURUS PIEMĒRO 3. APGABALĀ

14. pants

1. Vienīgi tādiem Kopienas zvejas kuģiem, darbojoties atbilstīgi Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu izklāstītajiem nosacījumiem, kam ticis iedalīts BDL, tiek atļauts ielenkt delfīnu barus vai grupas ar riņķvadiem, 3. apgabalā veicot dzeltenspuru tunzivju zveju.

2. "BDL" ir bojāgājušo delfīnu limits, kas noteikts Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu 5. pantā.

15. pants

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim nosūta Komisijai:

- tādu kuģu sarakstu, kas peld ar to karogiem, kuru kravnesība ir lielāka par 363 tonnām (400 tonnu neto) un kuri ir pieteikušies BDL saņemšanai visam nākamajam gadam,

- tādu kuģu sarakstu, kas peld ar to karogiem un kuri nākamā gada gaitā varētu darboties attiecīgajā apgabalā,

- tādu kuģu sarakstu, kas peld ar to karogiem un kuri ir pieprasījuši BDL nākamā gada pirmajam vai otrajam pusgadam,

- attiecībā uz katru tādu kuģi, kurš pieprasa BDL, sertifikātu, ar kuru apliecināts, ka kuģim ir visi delfīnu aizsardzībai nepieciešamie rīki un tehnika un tā kapteinis ir pabeidzis apstiprinātu mācību kursu par delfīnu glābšanu un atbrīvošanu.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikumi BDL saņemšanai atbilstu tiem nosacījumiem, kas izklāstīti Nolīgumā par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu, un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem.

3. Komisija pārbauda sarakstus, pārliecinoties par to atbilstību Nolīguma par Starptautisko delfīnu saglabāšanas programmu noteikumiem un IATTC pieņemtajiem saglabāšanas pasākumiem, un nosūta tos IATTC direktoram.

Ja šajā pārbaudē atklājas, ka pieteikums neatbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tad Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti par neiespējamību pārsūtīt IATTC direktoram visu minēto pieteikumu vai tā daļu un norāda iemeslus.

4. Komisija nosūta katrai dalībvalstij kopējo BDL, kas jāsadala starp kuģiem, kuri peld ar tās karogu.

5. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. janvārim nosūta Komisijai BDL sadalījumu to kuģu starpā, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu.

6. Komisija katru gadu līdz 1. februārim nosūta IATTC direktoram sarakstu un BDL sadalījumu starp Kopienas zvejas kuģiem.

16. pants

1. Palīgkuģu izmantošana to kuģu atbalstam, kuri zvejo ar zivju pievilināšanas ierīcēm, ir aizliegta.

2. Pārkraušana, atrodoties jūrā, ir aizliegta.

V SADAĻA

VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

17. pants

1. Ielenkt jūras zīdītāju barus vai grupas ar riņķvadiem ir aizliegts, izņemot tādu kuģu gadījumā, kas minēti 14. pantā.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz visiem kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti kādā dalībvalstī, jebkuros ūdeņos.

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Šīs regulas 3. panta 9. punkta, 5. panta 4. punkta un 6. panta 2. punkta īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto reglamentējošo procedūru.

19. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3760/92 17. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laika posms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

20. pants

1. Atceļ Regulas (EK) Nr. 850/98 24., 33. un 41. pantu un ierakstus tās XII pielikumā attiecībā uz zilajām tunzivīm un zobenzivīm.

2. Atceļ Regulas (EK) Nr. 1626/94 3.a un 5.a pantu, ierakstus tās IV pielikumā attiecībā uz zilajām tunzivīm un zobenzivīm un tās V pielikumu.

3. Atsauces uz iepriekš minētajām regulām, pantiem un pielikumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā sniegto korelācijas tabulu.

21. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 14. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Rekke

[1] OV C 337 E, 28.11.2000., 78. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2001. gada 28. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.

[4] OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

[5] OV L 171, 6.7.1994., 1. lpp.

[6] OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 812/2000 (OV L 100, 20.4.2000., 3. lpp.).

[7] OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.

[8] OV L 132, 27.5.1999., 1. lpp.

[9] OV L 147, 12.6.1999., 23. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[11] OV L 389, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1181/91 (OV L 164, 9.6.1998., 1. lpp.).

[12] OV L 266, 1.10.1998., 27. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Šajā regulā minēto sugu saraksts

- Albakora jeb garspuru tunzivs: Thunnus alalunga,

- Zilā tunzivs: Thunnus thynnus,

- Lielacu tunzivs: Thunnus obesus,

- Svītrainā tunzivs: Katsuwonus pelamis,

- Pelamīda: Sarda sarda,

- Dzeltenspuru tunzivs: Thunnus albacares,

- Melnspuru tunzivs: Thunnus atlanticus,

- Mazā tunzivs: Euthynnus spp.,

- Dienvidu zilā tunzivs: Thunnus maccoyii,

- Fregates makreļtunzivs: Auxis spp.,

- Jūras plaudis: Bramidae,

- Marlīnes: Tetrapturus spp.; Makaira spp.,

- Buriniekzivs: Istiophorus spp.,

- Zobenzivs: Xiphias gladius,

- Skumbrijlīdakas: Scomberesox spp.; Cololabis spp.,

- Delfīnzivs; parastā delfīnzivs: Coryphaena hippurus; Coryphaena equiselis,

- Haizivis: Hexanchus griseus; Cetorhinus maximus; Alopiidae Rhincodon typus; Carcharhinidae; Sphyrnidae; Isuridae; Lamnidae,

- Vaļveidīgie (vaļi un delfīni): Physeteridae; Belaenopteridae; Balenidae; Eschrichtiidae; Monodontidae; Ziphiidae; Delphinidae.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Praktiskās detaļas, kas minētas 3. panta 7. punktā

1. NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

a) pildot savu pienākumu nodrošināt novērotājus, dalībvalstis, neskarot 3. panta 4. punktu, norīko pienācīgi kvalificētu un pieredzējušu personālu. Lai varētu veikt savus pienākumus, izvēlētajam personālam jābūt ar šādu kvalifikāciju:

- pietiekamai pieredzei zivju sugu un zvejas rīku identificēšanai,

- navigācijas prasmei,

- pietiekamām zināšanām par ICCAT noteiktajiem saglabāšanas pasākumiem,

- spējām veikt vienkāršus zinātniskus uzdevumus, piemēram, savākt vajadzīgos paraugus un attiecībā uz tiem veikt precīzus novērojumus un pierakstus,

- pietiekami prast tās valsts valodu, ar kuras karogu peld novērojamais kuģis;

b) dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, nodrošinot, lai noteiktā laikā un vietā uzņemtu uz zvejas kuģiem novērotājus un atvieglotu viņu aizbraukšanu, beidzoties novērošanas termiņam.

2. NOVĒROTĀJU UZDEVUMI

Novērotāju galvenais uzdevums ir uzraudzīt 1. pantā minētā aizlieguma ievērošanu. Norīkotie novērotāji konkrēti:

a) uzrauga attiecīgo kuģu zvejas darbību un fiksē to ziņojumā;

b) attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 20 dienu laikā pēc novērošanas perioda beigām nosūta ziņojumu, kurā ir galveno novērotāja iegūto datu apkopojums, tajā skaitā savāktie bioloģiskie dati.

3. ATTIECĪBAS AR ZVEJAS KUĢU KAPTEIŅIEM

a) kapteiņiem jāsaņem pienācīga informācija par laiku un vietu, kur jāuzņem novērotājs, un sagaidāmo novērošanas perioda ilgumu;

b) kuģa kapteinis var pieprasīt novērotāja ziņojuma eksemplāru.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Kuģu garums (5. panta 4. punkts)

ICCAT šādi definējusi kuģu garumu:

- tādam kuģim, kurš uzbūvēts pēc 1982. gada 18. jūlija, 96 % no kopējā garuma, mērot pa ūdenslīniju 85 % augstumā zemākajai sānu malai no ķīļa augšējā punkta, vai arī garums, kāds izmērīts no vadņa priekšpuses līdz stūres asij pa šo ūdenslīniju, ja šāds rādītājs ir lielāks. Kuģiem, kuru konstrukcijā ir ķīļa slīpums, ūdenslīnija, pa kuru mēra šo garumu, ir paralēla konstrukcijas ūdenslīnijai,

- tādam kuģim, kurš uzbūvēts līdz 1982. gada 18. jūlijam, tas reģistrētais garums, kas ierakstīts valstu reģistros vai citā kuģu reģistrā.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

MINIMĀLIE IZMĒRI

(6. panta 1. punkts)

Suga | Minimālais izmērs |

Zobenzivs (Xiphias gladius) | 25 kg vai 125 cm (zemākais apakšžoklis) |

Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) | 6,4 kg vai 70 cm |

Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) | 3,2 kg |

Lielacu tunzivs (Thunnus obesus) | 3,2 kg |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

(20. panta 3. punkts)

Regula (EK) Nr. 850/98 | Šī regula |

24. pants | 4. pants |

33. panta 1. punkts | 17. pants |

33. panta 2. punkts | 2. pants |

33. panta 3. punkts | 14. panta 1. punkts |

41. pants | 12. pants |

XII pielikums attiecībā uz zilajām tunzivīm un zobenzivīm | IV pielikums |

Regula (EK) Nr. 1626/94 | Šī regula |

3.a pants | 5. pants |

5.a pants | 5. pants |

IV pielikums attiecībā uz zilajām tunzivīm | IV pielikums |

V pielikums | III pielikums |

--------------------------------------------------