Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32000R2263

    Padomes Regula (EK) Nr. 2263/2000 (2000. gada 9. oktobris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu importu

    OV L 259, 13.10.2000, p. 1–23 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 14/10/2005

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2000/2263/oj

    32000R2263



    Oficiālais Vēstnesis L 259 , 13/10/2000 Lpp. 0001 - 0023


    Padomes Regula (EK) Nr. 2263/2000

    (2000. gada 9. oktobris),

    ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu importu

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu,

    ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

    tā kā:

    A. TIESAS PROCESS

    1. Ierosināšana

    (1) 1999. gada 24. jūlijā Komisija nāca klajā ar diviem paziņojumiem ("lietas ierosināšanas paziņojumi"), kas publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [2], par divu antidempinga lietu ierosināšanu attiecīgi sakarā ar Japānas izcelsmes One Dye Black 1 ("ODB–1") un One Dye Black 2 ("ODB–2") ievedumiem Kopienā.

    (2) Lietas tika ierosinātas, ņemot vērā divas sūdzības, ko CEFIC (European Chemical Industry Council – Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome) iesniedza 1999. jūnijā, pamatojoties uz pilnvarojumu, ko devusi Ciba Specialty Chemicals plc, kas pārstāv Kopienas divu melnās krāsas hromogēno vielu ražošanas kopumu attiecīgi ODB–1 un ODB–2. Sūdzībās tika sniegti pierādījumi par minēto ražojumu dempingu un materiālu zaudējumu, ko tas rada, kuri tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu lietu ierosināšanu.

    2. Izmeklēšana

    (3) Komisija par lietu ierosināšanu oficiāli informēja Kopienas ražotāju, kurš izvirzīja sūdzību, un tā pārstāvības asociāciju Kopienā, eksportētājus, ražotājus, importētājus un izmantotājus, par kuriem ir zināms, ka tie ir ieinteresēti, un attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts paziņojumos par lietas ierosināšanu.

    (4) Viens attiecīgās valsts ražotājs, kas eksportē, kā arī Kopienas ražotājs rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visām personām, kuras savlaicīgi to prasīja un parādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

    (5) Komisija nosūtīja anketas personām, par kurām bija zināms, ka tās ir ieinteresētas, un visām citām personām, kuras pieteicās termiņā, kas norādīts lietas ierosināšanas paziņojumos. Atbildes tika saņemtas no viena Kopienas ražotāja, sešiem ODB–1 un/vai ODB–2 izmantotājiem, importētāju grupas, kas saistīta ar kādu japāņu eksportētāju, un divām sabiedrībām, kas atrodas Japānā.

    (6) Neviens ražotājs, kas eksportē, izmeklēšanai nepalīdzēja. Tāpēc saskaņā ar 18. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (še turpmāk saukta par "pamatregulu") secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz faktiem, kas bija pieejami. Sakarā ar to, ka nebija pienācīgas atbildes saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu, netika veikta neviena ražotāja, kas eksportē, vai saistīto importētāju telpu pārbaude uz vietas.

    (7) Komisija meklēja un pārbaudīja visas ziņas, kas tika uzskatītas par vajadzīgām kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanas nolūkiem. Pārbaudes uz vietas tika veiktas šādu sabiedrību telpās:

    a) Kopienas ražotājs

    - Ciba Specialty Chemicals plc, Macclesfield (Apvienotā Karaliste);

    b) izmantotāji Kopienā

    - Jujo Thermal Ltd, Eura (Somija),

    - Torraspapel SA, Barselona (Spānija),

    - Zanders Feinpapiere AG, Bergisch Gladbach (Vācija).

    (8) Izmeklēšana attiecībā uz dempingu un kaitējumu aptvēra periodu no 1998. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 30. jūnijam (še turpmāk saukts par "izmeklēšanas periodu"). Procesi, kas ir būtiski kaitējuma noteikšanai, aptvēra periodu no 1996. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (še turpmāk saukts par "pārskata periodu").

    3. Ražojumu spektra noskaidrošana/ieskicēšana

    (9) Sākotnējās izpētes laikā tika konstatēts, ka bez ODB–1 un ODB–2 bija citas melnās krāsas hromogēnās vielas ar vienām un tām pašām kopīgām ķīmiskām un fizikālām pamatīpašībām, kuru izmantojums daļēji sakrīt (jo īpaši, papīra apstrādē, lai iegūtu bezoglekļa koppapīru ("koppapīrs") vai papīru, ko paredzēts izmantot termogrāfijas jomā ("termopapīrs")).

    (10) Tāpēc pēc apspriešanās ar antidempinga komiteju un lai dziļāk izpētītu šo jautājumu, Komisija atzina par vajadzīgu 2000. gada 1. aprīlī publicēt paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [3] par ražojumiem, uz ko attiecas šie antidempinga procesi, lai aptvertu visas melnās krāsas hromogēnās vielas, ko izmanto papīra virsmas apstrādei ("melnās krāsas hromogēnās vielas").

    (11) Kopienas ražotājs, kurš izvirzīja sūdzību, un tā pārstāvības asociācija Kopienā, īpaši ieinteresētie eksportētāji, ražotāji, importētāji un izmantotāji un attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvji tika oficiāli informēti par attiecīgo ražojumu spektra noskaidrošanu/ieskicēšanu, kurus skar šie tiesas procesi. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos termiņā, kas noteikts iepriekš minētajā paziņojumā.

    (12) Komisija nosūtīja anketas visām īpaši ieinteresētajām personām un visām citām personām, kas pieteicās paziņojumā paredzētajā termiņā. Atbildes uz šīm anketām tika saņemtas no viena Kopienas ražotāja, viena importētāja, kas saistīts ar kādu eksportētāju, trim Japānas sabiedrībām un sešiem melnās krāsas hromogēno vielu izmantotājiem.

    (13) Arī šajā posmā neviens ražotājs, kas eksportē, izmeklēšanā nepiedalījās. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz Japānas rīcībā esošiem kopējiem faktiem, un netika veikta neviena ražotāja, kas eksportē, vai saistīto importētāju pārbaude uz vietas saskaņā ar pamatregulas 16. panta 1. punktu.

    (14) Komisija turpināja meklēt un pārbaudīt visas ziņas, kas tika uzskatītas par vajadzīgām kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanas nolūkā, un veica telpu pārbaudi uz vietas šādam izmantotājam Kopienā:

    - Papierfabrik August Koehler AG, Oberkirch (Vācija).

    (15) Viena ieinteresētā persona norādīja, ka tiesas procesus nevarēja izvērst tā, lai aptvertu visas Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēnās vielas, ņemot vērā to, ka sūdzības tika iesniegtas tikai attiecībā uz ODB–1 un ODB–2, neminot citas melnās krāsas hromogēnās vielas, lai gan Kopienas rūpniecība bija informēta par to esamību.

    (16) Antidempinga procesā izskatāmā ražojuma spektra definīcija nav sūdzības iesniedzēja prerogatīva. Gluži pretēji, ražojums ir jādefinē saskaņā ar piemērojamo likumu, kā arī ievērojot Komisijas un Padomes praksi, ko apstiprina Eiropas Kopienu Tiesas precedentu tiesības. Šajā lietā sūdzības attiecīgi tika izvirzītas attiecībā pret ODB–1 un ODB–2, kuru izcelsme ir Japānā, sniedzot sākotnējus pierādījuma elementus tam, ka pastāv dempings un kaitējums, ko tas rada. Tomēr informācija, kas tika iegūta izmeklēšanas procesā, kurš tika sākts, pamatojoties uz sūdzībām, parādīja, ka abi procesi būtu jāapvieno un ka to ražojumu spektrs, uz kuriem attiecas vienotais process, būtu jāpaplašina tā, lai aptvertu visas melnās krāsas hromogēnās vielas, ko izmanto papīra virsmas apstrādei. Šā lēmuma pieņemšanā vērā tika ņemts tas, ka visām šīm melnās krāsas hromogēnajām vielām ir kopīgas vienas un tās pašas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un ka to izmantojums daļēji sakrīt. Turklāt sākotnēji iesniegtajās sūdzībās dotie sākotnējie dempinga un saistītā kaitējuma pierādījuma elementi, kuri attiecas tikai uz divu tipu melnās krāsas hromogēnajām vielām, tika atzīti par pietiekami raksturīgiem attiecībā uz melnās krāsas hromogēno vielu kopumu, ņemot vērā nozīmīgo Kopienas tirgus daļu, kas pieder šiem konkrētajiem diviem tipiem. Kas attiecas uz līdzvērtīgu attieksmi, attiecīgo personu tiesības tika ievērotas, jo tās tika informētas, izmantojot Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ievietotu paziņojumu, un tām bija visas iespējas pieteikties un darīt zināmus savus apsvērumus vai pieprasīt noklausīšanos.

    B. RAŽOJUMS

    1. Vispārīgi noteikumi

    (17) Melnās krāsas hromogēnās vielas veido īpašu fluorāna hromogēno vielu grupu, kuras, kad tās tiek izmantotas papīra virsmas apstrādei, lai iegūtu koppapīru vai termopapīru, pateicoties to īpašībām, rada melnu attēlu uz papīra, un tādēļ tās nav jāsajauc ar citām hromogēnām vielām.

    (18) Pamatojoties uz ziņām, ko iesniegušas visas personas, pastāv dažādu tipu melnās krāsas hromogēnās vielas, piemēram, Black 15, Black 100, Black 303, Black 305, Black 500, CF 51, ETAC, Fuji Black, ODB–1, ODB–2, ODB–7, PSD 150, PSD 184, PSD 300A, S–205 un TH 107. Šo produktu veidu saraksts nav pilnīgs, jo tirgū regulāri parādās jauni produktu veidi. Tomēr ir jānorāda, ka galvenie šo produktu veidi, kuri veido 90 % no Kopienas kopējā patēriņa izmeklēšanas periodā, ir ODB–1, ODB–2, Black 15 un S–205.

    (19) Izmeklēšana parādīja, ka visām melnās krāsas hromogēnajām vielām ir kopīgas vienas un tās pašas ķīmiskās īpašības, t.i., pamatformula (C26H16N2O3). Šī pamatformula iegūta, kondensējot benzofenonu (ketoskābes tips) sērskābē ar vienu aizstātu difenilamīnu. Tad iegūto ftalīda produktu mazgā, izdala un attīra. Ap pamatformulu gredzenam (R1–R5) tiek pievienoti dažādi aizstājēji. Krāsa tiek pārnesta uz papīra, pateicoties ķīmiskajai pamatformulai, kuras gredzens atveras siltuma un spiediena iedarbības rezultātā. Tad pozitīvs atlikuma lādiņš pārvietojas ap gredzenu. Enerģija, kas vajadzīga, lai varētu notikt šīs izmaiņas, tiek ņemta no krītoša redzamā starojuma, kas savienojumam piešķir tā melno krāsu. Šajā sakarā aizstājēji uz gredzena nekādi neizmaina hromogēnās reakcijas veidu. Pateicoties šiem aizstājējiem, pastāv pāris nenozīmīgas atšķirības, un papīra gala produktam tiek piešķirtas dažas speciālas īpašības (fona baltums, noturība pret temperatūras izmaiņām, attēla stabilitāte).

    (20) Turklāt visām melnās krāsas hromogēnajām vielām ir kopīgas vienas un tās pašas fizikālās pamatīpašības tādā nozīmē, ka tās ir balts vai viegli krāsains brīvi plūstošs pulveris.

    (21) Visbeidzot visas melnās hromogēnās vielas ir izmantojamas vienādi. Tās izmanto papīra virsmas apstrādei, lai iegūtu koppapīru un/vai termopapīru. Lai pārklātu papīru, melnās hromogēnās vielas tiek sajauktas ar ķīmiskām vielām pēc kādas formulas, kas katram papīra ražotājam ir īpaša un kas mainās atkarībā no izmantotās hromogēnās vielas tipa. To izmantotāju sniegtās ziņas, kuri piedalījās izmeklēšanā, liecina par to, ka dažādie melnās krāsas hromogēno vielu tipi, kuri izmantoti koppapīra un/vai termopapīra ražošanai, visumā ir savstarpēji aizstājami. Turklāt izmantotāji īsā laikā ir arī izmantojuši dažādas melnās krāsas hromogēnās vielas viena un tā paša galīgā papīra produkta ražošanai.

    2. Izskatāmais ražojums

    (22) Izskatīšanai pakļautais ražojums ir Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēnās vielas. Kā iepriekš tika norādīts, visiem attiecīgā ražojuma tipiem ir vienas un tās pašas visiem kopīgas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantojums, kurš sakrīt, t.i., papīra virsmas apstrāde, lai ražotu koppapīru un/vai termopapīru. Tāpēc šīs izmeklēšanas nolūkiem tie uzskatāmi par vienu un to pašu ražojumu, t. i., ražojumu, kas tiek izskatīts.

    (23) Viena ieinteresētā persona izvirzīja argumentu, ka ODB–1/ODB–2 un S–205 nav kopīgas vienas un tās pašas ķīmiskās pamatīpašības. Tika minēts, ka ODB–1/ODB–2 un S–205 ir dažādi aizstājēji R1 un R2 un ka tas būtiski maina S–205 īpašības, salīdzinot ar ODB–1/ODB–2. Ir jānorāda, ka šī persona nekonkretizēja, par kurām īpašībām ir runa.

    (24) Izmeklēšana parādīja, ka S–205 un ODB–1/ODB–2 ir kopīgas vienas un tās pašas ķīmiskās pamatīpašības, t.i., tā pati ķīmiskā pamatformula (skatīt 19. apsvērumu), un ka tās visas rada melnu attēlu uz pārklātā papīra, un šajā nolūkā tās nav jāsajauc ar citām hromogēnām vielām. Kas attiecas uz speciālām īpašībām, ko piešķir dažādi aizstājēji R1 un R2, būtu jāpiezīmē, ka, lai ražotu vienu un to pašu papīra ražojumu, daži izmantotāji nešķirojot izmantoja ODB–1/ODB–2 vai S–205, un svarīgi ir tas, ka pat tad, ja īpašības, ko papīram piešķir izmantotās dažādās melnās krāsas hromogēnās vielas, bija atšķirīgas, visbiežāk tās ir nenozīmīgas atšķirības. Turklāt cita ieinteresētā persona apgalvojot, ka katram melnās krāsas hromogēnās vielas tipam ir atšķirīgas papildiezīmes, neiebilda, ka ķīmiskās pamatīpašības ir vienādas.

    (25) Kas attiecas uz šo ražojumu savstarpējo aizstāšanu, tā pati ieinteresētā persona paziņoja, ka ODB–1 parasti netiek izmantota termopapīra ražošanai.

    (26) Izmeklēšana tomēr parādīja, ka vismaz divi izmantotāji Kopienā izmanto ODB–1 termopapīra ražošanai. Tas pats izmantotājs tāpat paziņoja, ka koppapīra ražošanā ODB–1, ODB–2 un S–205 ir savstarpēji aizstājami. Turklāt kāds izmantotājs no ODB–1 izmantošanas 1998. gadā pārgāja uz ODB–2 izmantošanu un tad, izmeklēšanas perioda laikā, – uz Black 15 izmantošanu.

    (27) Tā pati ieinteresētā persona arī minēja, ka termopapīru var ražot, izmantojot ODB–2 vai S–205. Tomēr gatavā ražojuma īpašības un kvalitāte atšķiras. Turklāt tika paziņots, ka galīgam patēriņam papīrs, kas ražots, izmantojot S–205, nebija savstarpēji aizstājams ar papīru, kas izgatavots, izmantojot citus melnās krāsas hromogēno vielu tipus, kurš tika uzskatīts par ātrāk novecojošu, sliktākas kvalitātes papīru, ar nestabilāku iespiedumu.

    (28) Ņemot vērā to, ka vismaz seši izmantotāji ražo termopapīru, izmantojot citus melnās krāsas hromogēno vielu tipus, kas nav S–205, un to, ka termopapīra ražošanā pastāv tādi standarta ražojumi kā faksa papīrs, šis arguments nevar tikt pieņemts. Turklāt viens ražotājs, eksportē, un ar to saistītais importētājs paziņoja, ka gadījumā, ja ODB–2 cena pieaugtu, ražošana tiktu pārkārtota no ODB–2 izmantošanas uz S–205 izmantošanu un ka S–205 un ODB–2 ir divi savstarpēji aizstājami ražojumi.

    (29) Divas ieinteresētās personas izvirzīja argumentu, ka sakarā ar cita melnās krāsas hromogēno vielu tipa izmantojumu izmantotājiem obligāti būtu jāmaina lietotā tehnoloģija, jo īpaši, viņu recepte vai formula. Tāpēc tika paziņots, ka melnās krāsas hromogēno vielu tipu nebija iespējams nomainīt vienā dienā tā, ka tas neradītu nozīmīgas tehniskas vai saimnieciskas izmaksas. Tādējādi tika apgalvots, ka katrs melnās krāsas hromogēno vielu tips ir īpašs.

    (30) Būtu jānorāda, ka vienāda vai līdzīga procesā izskatāmā ražojuma galīgā izmantojuma jēdziens nenorāda uz to, ka katram izmantotājam būtu jāspēj pāriet no viena ražojuma tipa uz citu, neveicot attiecīgus pielāgojumus. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka melnās krāsas hromogēno vielu tipa nomaiņa paredz formulas grozījumu. Tomēr ir jāpiezīmē, ka vajadzība izmainīt formulu nav ekonomisks vai tehnisks pretarguments attiecībā uz aizstāšanu, kā to parādīja viena tipa nomaiņa ar citu, ko nesenā pagātnē veica izmantotāji. Jebkurā gadījumā izmantotāji paši ir norādījuši, ka ražošanas kārtība, ražošanas metode un zinātība nav būtiski jāizmaina, kad tiek nomainīti melnās krāsas hromogēno vielu tipi.

    (31) Ņemot vērā iepriekš minēto, secinājums ir šāds – visu tipu Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēnās vielas uzskatāmas par vienu ražojumu, t.i., izskatāmo ražojumu.

    3. Līdzīgi ražojumi

    (32) Tika konstatēts, ka izskatāmajam ražojumam un melnās krāsas hromogēnajām vielām, ko saražojusi un pārdevusi Kopienas rūpniecība (kas definēta 61. apsvērumā), ir kopīgas vienas un tās pašas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un viens un tas pats izmantojums, tāpat kā tām, kuru izcelsme ir Japānā un kuras eksportētas realizācijai Kopienā. Tas pats tika konstatēts attiecībā uz Japānas iekšējā tirgū saražotajām un pārdotajām melnās krāsas hromogēnajām vielām, kas bija līdzīgas ražojumam, kas tiek izskatīts.

    (33) Tika izvirzīts arguments, ka sakarā ar to, ka Kopienas rūpniecība ražo tikai divu tipu melnās krāsas hromogēnās vielas, t.i., ODB–1 un ODB–2, izskatīšanai būtu jāpakļauj vienīgi tie tipi, kurus ražo Kopienas rūpniecība.

    (34) Vispirms ir jāpiezīmē, ka antidempinga procesos, jēdzieni "izskatāmais ražojums" un "līdzīgs ražojums" ir definēti ar atsauci uz to fizikālajām, ķīmiskajām un/vai tehniskajām pamatīpašībām un to galveno izmantojumu. Kad izskatāmais ražojums ir definēts, t.i., ražojums, kas eksportēts no Japānas, ir jānoskaidro, vai iekšējā tirgū saražotais un pārdotais ražojums un tas, kuru Kopienas rūpniecība saražo un pārdod Kopienā, ir vienāds ar izskatāmo ražojumu. Šajā sakarā tas, ka kāds noteikts ražojuma tips netiek ražots Kopienā, nav būtiski.

    (35) Turklāt šajā gadījumā, ierobežojot izskatīšanai pakļauto ražojumu kopumu un arī antidempinga pasākumus vienīgi ar tipiem, ko ražo Kopienas rūpniecība, netiktu ņemts vērā tas, ka ārpus Kopienas ražotu ražojuma tipu eksportētāju darbība iespaido Kopienas rūpniecību, jo viņu attiecīgie ražojumi ir līdzīgi. Šāda ierobežojuma dēļ izmantotāji galu galā pārietu uz to hromogēno vielu tipu izmantošanu, uz ko neattiecas izmeklēšana, un tādējādi visi antidempinga pasākumi būtu neefektīvi. Izmantotāji paziņoja, ka cenas starpība robežās no 5 % līdz 15 % ir pietiekama, lai motivētu pāreju uz kāda cita melnās krāsas hromogēno vielu tipa izmantošanu.

    (36) Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu tika atzīts, ka melnās krāsas hromogēnās vielas, ko Kopienas rūpniecība ražo un pārdod Kopienas tirgū, un tās, ko pārdod Japānas iekšējā tirgū, bija līdzīgas izskatāmajam ražojumam.

    (37) Ņemot vērā secinājumu, ka visas melnās krāsas hromogēnās vielas ir viens un tas pats ražojums, sākotnējās lietas attiecīgi sakarā ar ODB–1 un ODB–2 tiek apvienotas un tiek noteikts, ka izskatīšanai pakļauto ražojumu kopums aptver visas melnās krāsas hromogēnās vielas. Tāpēc tika sākta vienota dempinga un saistītā kaitējuma, kā arī Kopienas interešu izpēte.

    C. DEMPINGS

    1. Sadarbība

    (38) Sūdzību iesniedzēji uzskaitīja trīs ODB–1 un ODB–2 japāņu ražotājus. Sākotnējā izpēte atklāja, ka pastāv ceturtā sabiedrība, kura eksportē S–205. Neviena no šīm četrām sabiedrībām izmeklēšanā nepiedalījās.

    (39) Nippon Soda Co. Ltd, sākoties procesam un pēc ražojumu kopuma noskaidrošanas un paplašināšanas, paziņoja, ka tā nevēlas atbildēt uz anketas jautājumiem.

    (40) Hodogaya Chemical Co. Ltd ("Hodogaya") aizpildīja divas ODB–1 un ODB–2 eksportējošiem ražotājiem domātās anketas un melnās krāsas hromogēnās vielas eksportējošiem ražotājiem domāto anketu. Sniegtās ziņas tomēr neļāva izdarīt atsevišķus secinājumus par šo sabiedrību. Hodogaya par to tika informēta, bet nesniedza nekādus komentārus.

    (41) Yamamoto Chemicals Inc. ("Yamamoto") neatbildēja uz jautājumiem ODB–1 un ODB–2 eksportējošiem ražotājiem domāto anketu galvenajā daļā. No komercsabiedrību grupas ("Mitsui grupa") [4] tika saņemtas atbildes vienīgi uz jautājumiem aptauju daļā ar norādi "anketa, kas domāta izskatāmā ražojuma tirdzniecībā iesaistīto sabiedrību aptaujāšanai". Yamamoto paziņoja, ka visus tās pārdevumus Kopienas tirgū īsteno Mitsui grupa, un prasīja vienīgi to, lai eksporta cenas un kaitējuma rādītājs tiktu noteikts atsevišķi. Atbildot uz anketu attiecībā uz melnās krāsas hromogēnajām vielām, Yamamoto iesniedza tikai vienu papildu apsvērumu par kaitējumu un Kopienas interesēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, nebija iespējas noteikt dempingu atsevišķi attiecībā uz šo sabiedrību.

    (42) Yamada Chemical Co. Ltd ("Yamada") un ar to saistītā sabiedrība Fukui Yamada Chemical Co. Ltd ("Fukui Yamada") sniedza nepilnīgas atbildes uz jautājumiem melnās krāsas hromogēnās vielas eksportējošiem ražotājiem domātajā anketā. Par to sabiedrības tika pienācīgi informētas un tām tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Sabiedrības tika informētas, ka nepilnīgās atbildes dēļ sniegtā informācija bija nepietiekama, lai varētu izdarīt kādu atsevišķu secinājumu. Nevarēja tikt noteikta šo sabiedrību korporatīvā struktūra, jo sabiedrības piekrita atklāt tikai viena akcionāra personu; nekāda informācija netika sniegta par ražošanas procesu un ražošanas izmaksām; pieeja pārbaudītajiem kontiem vai citiem finanšu pārskatiem Komisijai tika liegta komercnoslēpuma dēļ. 2000. gada 13. un 17. jūlijā, divus mēnešus pēc anketas aizpildīšanas termiņa, Yamada/Fukui Yamada iesniedza informāciju par S–205 ražošanas izmaksām un savus finanšu pārskatus attiecībā uz trim finanšu gadiem. Šie krietni pēc paredzētā termiņa iesniegtie fakti nevarēja izmainīt juridisko atzinumu, ka šīs sabiedrības izmeklēšanā nepalīdzēja. Tāpat šos faktus nevarēja izmantot kā pieejamo informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē, jo tie tika saņemti izmeklēšanas beigu posmā un tādēļ tos nevarēja pienācīgi apsvērt.

    (43) Neviens cits ražotājs, kas attiecīgo ražojumu eksportē realizācijai Kopienā, nepieteicās paredzētajos termiņos.

    (44) 2000. gada 17. un 18. jūlijā japāņu eksportētājs Nagase & Co. Ltd pirmo reizi formulēja divas piezīmes. Šīs krietni pēc paredzētā termiņa iesniegtās piezīmes nevarēja kompensēt to, ka sākotnēji sabiedrība sadarbību noraidīja. Tas pats attiecas uz tās saistīto sabiedrību Vācijā, kas pieteicās un palīdzēja izmeklēšanā kā neatkarīgs importētājs. Nagase & Co. Ltd piezīmes tāpat nevarēja izmantot kā pieejamo informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē, jo tās tika saņemtas izmeklēšanas beigu posmā un tādēļ tās nevarēja pienācīgi apsvērt.

    (45) Izpaliekot eksportējošo ražotāju sadarbībai, secinājumi dempinga lietā tika pamatoti ar Japānas rīcībā esošo datu kopumu saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu. Saskaņā ar datiem, kas bija pieejami, lielāko vairumu no Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumiem veido ODB–1, ODB–2 un S–205. Tāpēc tika izlemts, ka visi secinājumi par dempingu, izmantojot šos trīs ražojuma tipus, būtu pietiekami raksturīgi attiecīgā ražojuma ievedumu kopumam.

    2. Standarta vērtība

    (46) Izpaliekot jebkādai sadarbībai, sūdzības bija vienīgais pieejamās informācijas avots attiecībā uz ODB–1 un ODB–2. Sūdzībās standarta vērtības tika aplēstas, pamatojoties uz iekšējā tirgus cenām. Nepilnīgās atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza nekādu informāciju par iekšējiem pārdevumiem vai ražošanas izmaksām.

    (47) Attiecībā uz S–205 vienīgā pieejamā informācija bija atbilde, ko sakarā ar anketu iesniedza Yamada/Fukui Yamada. To pārdevumi iekšējā tirgū tika uzskatīti par raksturīgiem, jo tie sastādīja vairāk nekā 5 % no Kopienai pārdoto daudzumu apjoma. Izpaliekot informācijai par S–205 ražošanas izmaksām, šīs izmaksas tika lēstas, pamatojoties uz sūdzībās sniegtajām ziņām par ODB–1 un ODB–2. Saskaņā ar tām pārdevumi, kurus bija norādījusi Yamada, bija ienesīgi. Tādējādi S–205 standarta vērtība tika noteikta kā to daudzumu vidējā vērtētā cena, kuri iekšējā tirgū bija realizēti neatkarīgiem klientiem, kurus Yamada darīja zināmus izmeklēšanas perioda laikā.

    3. Eksporta cena

    (48) Trīs ražojuma tipu eksporta cena tika noteikta šādi:

    3.1. ODB–1

    (49) Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz "Mitsui" grupas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja sniegto informāciju.

    (50) Attiecībā uz "Mitsui" grupas sniegtajām ziņām ir jāpiezīmē, ka visas grupai piederīgās sabiedrības bija savā starpā saistītas. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu netika ņemtas vērā šo sabiedrību realizācijas cenas, jo tās nebija pietiekami uzticamas, un tika izmantotas cenas, pēc kurām ievestā ODB–1 pirmo reizi tika tālāk pārdota neatkarīgam pircējam. Šīs cenas tika koriģētas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas veiktas laikā no ievešanas līdz tālākpārdošanai neatkarīgam klientam, ieskaitot nodokļus, muitas nodokļus, tirdzniecības izmaksas, administratīvas izmaksas un citas vispārējas izmaksas, ko veikusi katra saistītā sabiedrība, kā arī 5 % apgrozījuma peļņu. Nevienam neatkarīgam importētājam Kopienā nesadarbojoties, 5 % peļņas atbilst peļņai, ko uzskata par pamatotu iepriekšējā gadījumā, kas saistīts ar ķīmisku ražojumu [5].

    (51) Tā kā izmeklēšanas perioda laikā uz ODB–1 attiecās īpašs Taric kods, Kopienas tirgū nerealizēto daudzumu vērtība un apjoms tika noteikts, no attiecīgajiem summārajiem rādītājiem saskaņā ar Statistikas biroja statistiku atskaitot Mitsui & Co. Ltd (Japāna) deklarēto eksporta apjoma rādītāju un CIF vērtības izmeklēšanas periodā.

    3.2. ODB–2

    (52) Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, kuru sniedza Mitsui grupa, un sūdzībā sniegto informāciju.

    (53) Attiecībā uz Mitsui grupas deklarētajām ODB–2 eksporta cenām tika izmantota 50. apsvērumā izklāstītā metode.

    (54) Attiecībā uz nerealizētajiem daudzumiem Statistikas birojs nebija uzticams informācijas avots, ņemot vērā to, ka Taric kods, saskaņā ar kuru tiek deklarēti ODB–2 ievedumi, aptver arī citas ķīmiskas vielas, un ODB–2 ir tikai daļa no ieveduma apjoma, kurš deklarēts saskaņā ar šo pozīciju. To apstiprina fakts, ka vidējā vienības CIF vērtība bija ievērojami zemāka, salīdzinot ar vidējo CIF eksporta vērtību, kas novērtēta sūdzībā un saskaņā ar datiem, kurus sniegušas Mitsui grupas sabiedrības. Tāpēc ODB–2 atlikuma ievedumu apjoms un vērtība tika noteikta, Mitsui grupas deklarēto izvedumu apjomu un CIF vērtību izmeklēšanas periodā atskaitot no attiecīgajiem summārajiem rādītājiem, kas novērtēti sūdzībā, jo cita informācija nebija pieejama.

    3.3. S–205

    (55) Fukui Yamada paziņoja, ka visus savus ražojumus nosūtījusi Yamada, kura savukārt izmantojusi neatkarīgu japāņu tirgotāju, lai eksportētu S–205 realizēšanai Kopienā. Iesniegtās eksporta cenas sakrita ar CIF cenām rēķinā, ko šis tirgotājs uzrādīja attiecīgajai sabiedrībai Kopienā. Tādēļ, tā kā šīs cenas nebija ticamas, tās netika ņemtas vērā un izmantotas tika iepirkuma cenas, kuras darīja zināmas pirmie neatkarīgie pircēji Kopienā. Šīs cenas tika pielāgotas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas veiktas no ievešanas brīža līdz tālākpārdošanai, kā arī 5 % apgrozījuma peļņas.

    4. Salīdzinājums

    (56) Lai objektīvi varētu salīdzināt standarta vērtības un eksporta cenas ražotnes atstāšanas brīdī, veicot attiecīgas korekcijas, pienācīgi tika ņemtas vērā starpības, kas iespaido cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas saskaņā ar 2. panta 10. punktu pamatregulā attiecībā uz komisijas maksām, transportu, apdrošināšanu, apstrādi, iekraušanu un papildu izmaksām, izmantojot informāciju, kas (par ODB–1 un ODB–2) bija iesniegta sūdzībās, un Yamada iesniegto informāciju (par S–205).

    5. Dempinga starpība

    (57) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu attiecībā uz katru no trim ražojuma tipiem vidējās vērtētās standarta vērtības tika salīdzinātas ar vidējām vērtētajām eksporta cenām.

    (58) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 12. punktu pēc tipa tika noteikts dempinga starpību vidēji vērtētais rādītājs, kas tika uzskatīts par tādu, kas raksturo Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu dempinga līmeni.

    (59) Dempinga starpība, kas izteikta kā procenti no CIF vērtības līdz Kopienas robežai, ir 49,8 %.

    D. KOPIENAS RŪPNIECĪBAS NOZARE

    (60) Izmeklēšanas periodā Ciba Specialty Chemicals plc bija vienīgais melnās krāsas hromogēno vielu ražotājs Kopienā.

    (61) Tāpēc šī sabiedrība veido "Kopienas rūpniecības nozari" saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu.

    E. KAITĒJUMS

    1. Ievadpiezīmes

    (62) Kā norādīts iepriekš, procesi, kas ir būtiski kaitējuma noteikšanai, tika izvērtēti attiecībā uz periodu no 1996. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām.

    (63) Viena ieinteresētā persona aizrādīja, ka izvēlētais laika periods nebija pietiekami reprezentatīvs un proporcionāls un ka izvērtējumam vajadzētu sākties 1992. gadā, gadā, kad sūdzības iesniedzējs sāka melnās krāsas hromogēno vielu ražošanu Kopienā.

    (64) Vispirms ir jāpiezīmē, ka tā ir ierasta antidempinga procedūras prakse izmantot trīs līdz piecu gadu laika periodu, lai izvērtētu to, kā mainās Kopienas rūpniecības nozare.

    (65) Otrkārt, ir jāpiezīmē, ka kaitējums, kā arī dempings ir jānosaka attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Periods līdz izmeklēšanas periodam kalpo tikai tam, lai raksturotu Kopienas rūpniecības attīstību un varētu noteikt, vai stāvokli izmeklēšanas periodā var uzskatīt par neizdevīgu. Šajā sakarā secinājums par to, ka Kopienas rūpniecības nozarei nodarīts kaitējums, tiktu izdarīts neatkarīgi no izvēlētā sākuma punkta.

    (66) Ņemot vērā iepriekš teikto, nešķiet pamatoti pagarināt pārskata periodu, kas izmantots procesu izvērtējumam kaitējuma sakarā.

    2. Kopienas patēriņš

    (67) Izpaliekot eksportējošo ražotāju sadarbībai un sakarā ar to, ka Statistikas biroja rīcībā esošā informācija par ievedumiem ir neprecīza, Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdevumu apjomu Kopienas tirgū, kuru darīja zināmu Kopienas rūpniecības nozare, kā arī pamatojoties uz to izmantotāju sniegtajiem datiem par Japānas un ASV izcelsmes ražojumu ievedumiem, kuri palīdzēja izmeklēšanai, un datiem, kurus sūdzībās sniedza Kopienas rūpniecības nozare.

    (68) Laikā no 1996. līdz 1998. gadam sakarā ar to, ka paplašinājās termopapīra ražošana, patēriņš pieauga par 18 %. Laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam patēriņš nedaudz samazinājās, šajā gadījumā par 1 %. Šo samazinājumu izskaidro tas, ka divi Kopienas izmantotāji pārtrauca ražot papīru.

    3. Ievedumi, kuru izcelsme Japānā

    3.1. Attiecīgo ievedumu apjoms un tirgus daļas

    (69) Izpaliekot eksportējošo ražotāju sadarbībai un sakarā ar to, ka Statistikas biroja rīcībā esošā informācija par ievedumiem ir neprecīza, šie rādītāji tika novērtēti, izmantojot pieejamos datus, t.i., datus, kurus snieguši izmantotāji, kuri piedalījās izmeklēšanā, un informāciju, kuru Kopienas rūpniecības nozare sniegusi sūdzībās.

    (70) Pamatojoties uz šiem datiem, izvērtējamā ražojuma ievedumu apjoms nepārtraukti pieauga no 100 (indekss) 1996. gadā līdz 123 1997. gadā, 131 1998. gadā, 141 izmeklēšanas periodā, t.i., vairāk nekā 40 % pieaugums. Šis pieaugums tāpat ir novērojams izskatāmā ražojuma tirgus daļā, kas no 36,0 % 1996. gadā pieauga līdz 41,7 % 1997. gadā, 40,0 % 1998. gadā un 43,4 % izmeklēšanas periodā.

    3.2. Attiecīgo ievedumpreču cenas

    a) Pārmaiņas attiecīgo ievedumpreču cenās

    (71) Saskaņā ar informāciju, ko snieguši izmantotāji, kas piedalījās izmeklēšanā, visu no Japānas ievesto melnās krāsas hromogēno vielu vidējās vienības cenas, kas izteiktas ECU/EUR uz kilogramu, pārskata periodā samazinājās par 19 %. Cenas no ECU 24,9 par kilogramu 1996. gadā samazinājās līdz ECU 22,1 par kilogramu 1997. gadā, tad līdz ECU 21,6 par kilogramu 1998. gadā un tālāk samazinājās līdz ECU/EUR 20,2 par kilogramu izmeklēšanas periodā [6]. Pārskata periodā dažādu tipu melnās krāsas hromogēno vielu cenas, lai gan atšķirīgi, tomēr turpināja kristies. Attiecīgajā periodā vidējās ODB–1 cenas nokritās par 13 %, tajā pašā laikā vidējās ODB–2 cenas nokritās par 19 % un vidējās S–205 nokritās par 15 % [7].

    b) Cenas pazeminājums

    (72) Melnās krāsas hromogēno vielu Kopienas tirgu raksturo neliels piegādātāju un izmantotāju skaits. Šajā tirgū cenas tiek noteiktas pēc cenu piedāvājumu sistēmas, kad izmantotāji iepazīstas ar visu piegādātāju cenām, un turpmākā tirdzniecība ir atkarīga no cenām, kuras piedāvājuši piegādātāji.

    (73) Saskaņā ar iepriekš minēto, cenas pazeminājums tika izvērtēts, pamatojoties uz piegādātāju un Kopienas izmantotāju sarunām par cenu. Japāņu eksportējošo ražotāju sadarbībai izpaliekot, cenu pazeminājuma pētījumi pamatojās uz informāciju, ko Kopienas rūpniecības nozare bija sniegusi attiecībā uz sarunām cenas sakarā, kuras atbilst 50 % no Kopienas rūpniecības nozares kopējiem pārdevumiem. Cik vien tas bija iespējams, šī informācija tika pārbaudīta pēc datiem, kurus snieguši izmantotāji, kas piedalījās izmeklēšanā.

    (74) Attiecībā uz ODB–1 tika izvērtētas cenu sarunas darījumiem, kas atbilst aptuveni 45 % no Kopienas ODB–1 pārdevumiem izmeklēšanas periodā. Šādējādi tika konstatēts, ka Kopienas rūpniecības nozares sākotnēji piedāvātajai cenai sekoja japāņu pazeminātas cenas piedāvājumi un starpība starp sākotnējo piedāvājumu un galīgi apstiprināto cenu ir 5 % līdz 8 %.

    (75) Attiecībā uz ODB–2 tika izvērtētas cenu sarunas darījumiem, kas atbilst aptuveni 70 % no Kopienas ODB–2 pārdevumiem izmeklēšanas periodā. Tāda pati shēma ar pazeminājuma starpībām robežās no 1 % līdz 5 % tika novērota attiecībā uz šo melnās krāsas hromogēno vielu tipu.

    (76) Šī situācija skaidri parāda ne tikai to, kādā mērā cenu noteikšanas procesā izskatāmā ražojuma cenas pazemināja Kopienas rūpniecības nozares tirdzniecības cenas, bet arī to, cik neizdevīgi ievedumu dempings iespaidoja Kopienas rūpniecības nozares pārdošanas cenas, jo ir skaidrs, ka zemās cenas, kas tika piedāvātas, noteikti iespaidoja visas cenas, kuras ar šo pašu klientu tika apspriestas turpmāko darījumu laikā.

    (77) Tādējādi sakarā ar japāņu piedāvājumiem un darījumiem Kopienas tirgū Kopienas rūpniecības nozarei bija jāpielāgo savas cenas. Tādēļ laika posmā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam tās tika pazeminātas aptuveni par 3 %.

    (78) Viena ieinteresētā persona aizrādīja, ka metodoloģija, kas tika izmantota, lai izvērtētu cenas pazeminājumu, bija kļūdaina. Tika apgalvots, ka sākotnējais piedāvājums reti atbilst tirdzniecības cenas līmenim, visbiežāk tas tiek noteikts pārāk augstu, jo persona, kas izvirza sākotnējo piedāvājumu, zina, ka sarunu gaitā tas tiks samazināts.

    (79) Saskaņā ar ziņām, ko sniedza Kopienas rūpniecības nozare, tās sākotnējie piedāvājumi atbilda cenu līmenim, kas ar attiecīgajiem klientiem tika apstiprināts iepriekšējās cenu sarunās. Turklāt ir jāpiebilst, ka šī cena jau Kopienas rūpniecības nozarei nodrošināja nepietiekamu peļņu. Tāpēc tika secināts, ka sākotnējais piedāvājums, kas tika izmantots, lai izvērtētu cenas pazeminājumu, nebija kļūdains.

    4. Kopienas rūpniecības nozares stāvoklis

    4.1. Vispārēji apsvērumi

    (80) Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu izvērtējot to, kā ievedumu dempings ietekmējis Kopienas rūpniecības nozari, tika izvērtēti visi svarīgie faktori un indeksi, kas ietekmē stāvokli attiecīgajā nozarē, to starpā pārdevumu apjoma, peļņas, ražošanas, tirgus daļas, ražīguma, peļņas no ieguldījumiem vai jaudu izmantošanas samazināšanās, kā arī faktori, kas ietekmē Kopienas cenas, naudas plūsma, krājumi, nodarbinātība, algas, izaugsme, spēja piesaistīt kapitālu vai ieguldījumus. Būtu jāpiezīmē, ka viens no minētajiem faktoriem vai pat vairāki no tiem nav neapstrīdams izšķirošā sprieduma pamats.

    4.2. Ražošana, jauda, jaudas izmantošana un krājumi

    (81) Laikā no 1996. līdz 1997. gadam ražošana pieauga par 19 %, kas sakrīt ar patēriņa pieaugumu. Tā samazinājās par 2 % laikā no 1997. līdz 1998. gadam un tad vēl par 18 % laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam. Šis samazinājums sakrita ar nelielu patēriņa samazinājumu un ievērojamu pārdevumu apjoma samazinājumu tajā pašā periodā.

    (82) Attiecībā uz ražošanas jaudām būtu jāņem vērā tas, ka vienas un tās pašas ražošanas iekārtas tiek izmantotas, lai ražotu melnās krāsas hromogēnās vielas un hromogēnās krāsvielas. Tāpēc melnās krāsas hromogēno vielu ražošanas jauda tika novērtēta, no minētās produkcijas ražošanas plūsmas līnijas atzītās jaudas atskaitot hromogēno krāsvielu produkciju.

    (83) Tādējādi jaudu izmantošanas rādītājs no 72 % 1996. gadā 1997. gadā jau sasniedza rekordlīmeni – 79 % un pēc tam samazinājās līdz 69 % 1998. gadā, kas palika nemainīgs izmeklēšanas periodā.

    (84) Attiecībā uz krājumu izvērtējumu būtu jāpiezīmē, ka melnās krāsas hromogēnās vielas tiek ražotas pēc pasūtījuma un tāpēc krājumi ir preces, ko paredzēts nosūtīt klientiem. Šajā sakarā krājumu plūsma nešķiet svarīga Kopienas rūpniecības nozares saimnieciskā stāvokļa izvērtējumam. Tomēr, lai izvērtējums būtu pilnīgs, turpmāk tiek analizēta krājumu plūsma.

    (85) Kopienas rūpniecības nozares finanšu gada beigu krājumi samazinājās par 58 % laikā no 1996. gada līdz izmeklēšanas periodam, augstāko punktu sasniedzot 1997. gadā un pēc tam, 1998. gadā, atgriežoties 1996. gada līmenī. Attiecībā uz kopējo Kopienas rūpniecības nozares produkcijas apjomu pārskata periodā finanšu gada beigu krājumi tāpat samazinājās par 58 %, citiem vārdiem, krājumi sastādīja 20,7 % no kopējā produkcijas apjoma 1996. gadā un 8,7 % – izmeklēšanas periodā.

    (86) Krājumu samazinājums izmeklēšanas perioda laikā bija saistīts ar krājumu samazinājuma projekta sākšanu. Turklāt gatavu preču krājumu samazinājumu ietekmēja trīs faktori: faktiskie pasūtījumi labāk saskanēja ar pārdevumu apjoma prognozēm; produkcijas sasmalcināšanas fāze radīja sastrēgumu, kas izraisīja to, ka palielinājās pusfabrikātu krājumi (neiesaiņotas melnās krāsas hromogēnās vielas) un samazinājās gatavu preču krājumi, un beidzot 1999. gada jūnijā Kopienas rūpniecības nozares tirdzniecības organizācija Amerikā sāka veidot pusfabrikātu krājumus (nesasmalcinātas melnās krāsas hromogēnās vielas), un tāpēc sūtījumi uz Amerikas Savienotajām Valstīm izraisīja Kopienas krājumu samazinājumu.

    4.3. Pārdevumu apjoms, tirgus daļa un izaugsme

    (87) Pārskata periodā produkcijas apjomi, kurus Kopienas rūpniecības nozare pārdevusi trešajām personām, samazinājās par 5 %. Laikā no 1996. līdz 1997. gadam pārdevumu apjoms samazinājās par 2 %. Laikā no 1997. gada līdz 1998. gadam, pieaugot patēriņam, pārdevumu apjoms palielinājās par 15 %. Pārdevumu apjomi krasi samazinājās laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam, kamēr patēriņš samazinājās pavisam nedaudz (1 % samazinājums).

    (88) Tāpat samazinājās Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļa no 45,0 % 1996. gadā līdz 41,6 % 1997. gadā, tad nedaudz palielinājās līdz 43,1 % 1998. gadā un atkal samazinājās līdz 36,5 % izmeklēšanas periodā. Tādēļ, neskatoties uz to, ka melnās krāsas hromogēno vielu patēriņš Kopienā jūtami pieauga, Kopienas rūpniecības nozare nevarēja izmantot priekšrocības, ko tas sniedz. Šis vispārējais Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļas samazinājums atbilst līdzīgam izskatāmā ražojuma tirgus daļas pieaugumam. Ir svarīgi piebilst, ka, neskatoties uz vispārējo melnās krāsas hromogēno vielu patēriņa pieaugumu par 17 % pārskata periodā, Kopienas rūpniecības nozare nepiedzīvoja nekādu savu pārdevumu apjomu pieaugumu. Gluži otrādi, Kopienas rūpniecības nozares pārdevumu apjoms samazinājās (5 % samazinājums), un tajā pašā laikā samazinājās tās tirgus daļa.

    4.4. Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē pārdošanas cenas

    (89) Pārskata periodā vienības cena, par kuru Kopienas rūpniecības nozare pārdeva attiecīgo ražojumu Kopienas tirgū, kopumā samazinājās par 16 %. Pēc 6 % samazinājuma laikā no 1996. līdz 1997. gadam no 1997. gada līdz 1998. gadam cenas samazinājās vēl par 7 %, tad par 3 % no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam.

    (90) Attiecībā uz faktoriem, kas ietekmē pārdošanas cenas, tika izvērtētas ražošanas izmaksas. No 1996. gada līdz izmeklēšanas periodam tās samazinājās par 8 %, galvenokārt pateicoties tam, ka samazinājās izejvielu cenas, kas sastāda 60 % līdz 75 % [8] no kopējām ražošanas izmaksām. Kopējās ražošanas izmaksas samazinājās par 7 %.

    (91) Īpaši aplūkojot pārskata perioda algas, saskaņā ar Ciba Specialty Chemicals plc rīcībā esošajiem datiem tās pieauga par 26 %. Ņemot vērā melnās krāsas hromogēno vielu ražošanai paredzētās nodarbinātības 15 % pieaugumu pārskata periodā, algu pieaugums tajā pašā laikā sasniedza 10 %, t.i., 2,8 % vidējais algu pieaugums gadā. Būtu tomēr jāpiezīmē, ka darbaspēka izmaksas sastāda tikai niecīgu daļu no kopējām ražošanas izmaksām. Mērens algu pieaugums sakrita ar Kopienas rūpniecības nozares ražīguma pieaugumu, pateicoties tam, ka tika samazināts ražošanas cikla īstenošanai vajadzīgais laiks (partijas izgatavošanas laiks), un tādējādi palielināti ienākumi par partiju.

    (92) Tāpēc tika secināts, ka pārskata periodā Kopienas rūpniecības nozares cenu samazinājums krietni pārsniedza izmaksu samazinājumu (–7 %). Šis ievērojamais cenu kritums (–16 %) Kopienas rūpniecības nozarei radīja lielus zaudējumus, kuri raksturoti turpmāk.

    4.5. Ienesīgums, naudas plūsma un peļņa no ieguldījumiem

    (93) Zināmā mērā līdzsvars 1996. gadā attiecībā uz Kopienas rūpniecības nozares ienesīgumu, kas aprēķināts pēc peļņas no tīrā apgrozījuma Kopienas tirgū, neierēķinot ārkārtējus elementus un nodokļus, izmainījās 1997. gadā (kad Kopienas rūpniecības nozares ienesīguma rādītājs bija –5 % līdz –7 %), 1998. gadā (–7 % līdz –9 %) un izmeklēšanas periodā (–8 % līdz 10 %) [9].

    (94) Laikā no 1996. gada līdz 1997. gadam Kopienas rūpniecības nozares ienesīgums tika zaudēts; zināmu līdzsvaru nomainīja negatīvs rezultāts. Tas sakrita ar Kopienas rūpniecības nozares pārdevumu apjoma samazināšanos (–2 %) un krasu pārdošanas cenu kritumu (–7 %), kamēr Kopienas rūpniecības nozares izmaksas palika nemainīgas. Laikā no 1997. līdz 1998. gadam Kopienas rūpniecības nozare mēģināja atgūt savu pārdevumu apjomu un tirgus daļu, samazinot savas cenas (–7 %), bet, ņemot vērā to, ka tās izmaksas samazinājās tikai par 6 %, šis cenu samazinājums izraisīja lielākus zaudējumus. Laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam zaudējumi palielinājās, jo pārdošanas cenas samazinājās par 3 %, kamēr izmaksas samazinājās tikai par 1 %.

    (95) Viena ieinteresētā persona aizrādīja, ka Kopienas rūpniecības nozarei netika nodarīts būtisks materiāls zaudējums, jo kopējā hromogēno vielu nozare bija ienesīga izmeklēšanas periodā un pat pēc tā.

    (96) Būtu jāpiezīmē, ka ražojumi, uz ko attiecas pašreizējais process, ir melnās krāsas hromogēnās vielas, nevis hromogēnās vielas vispār. Izmeklēšana parādīja, ka izmeklēšanas periodā Kopienas rūpniecības nozare bija reģistrējusi nozīmīgus zaudējumus attiecībā uz melnās krāsas hromogēno vielu pārdevumiem Kopienā. Tāpēc tas, ka Kopienas rūpniecības nozare ir rentabla attiecībā uz citiem ražojumiem, t.i., hromogēnajām krāsvielām, nekādi nenorāda uz to, ka tai netiek nodarīts kaitējums saskaņā ar pašreizējo procesu.

    (97) Attiecībā uz naudas plūsmu šo rādītāju var noteikt vienīgi attiecībā uz Ciba Specialty Chemicals Inc, zviedru izcelsmes Ciba Specialty Chemicals plc mātesuzņēmumu, un tikai no 1997. gada, kad šis mātesuzņēmums tika izveidots. Tomēr būtu jāpiezīmē, ka melnās krāsas hromogēnās vielas ir tikai 0,4 % no šā mātesuzņēmuma kopējā apgrozījuma. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika atzīts, ka šis faktors nesniedz norādes par īpašo Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu rūpniecības nozares stāvokli.

    (98) Kas attiecas uz peļņu no ieguldījumiem, šis rādītājs bija pieejams vienīgi Ciba Specialty Chemicals plc līmenī, kamēr melnās krāsas hromogēnās vielas ir tikai aptuveni 3,5 % no Ciba Specialty Chemicals plc kopējā apgrozījuma. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika atzīts, ka šis faktors nesniedz norādes par īpašo Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu rūpniecības nozares stāvokli.

    4.6. Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

    (99) Pārskata periodā veiktie ieguldījumi samazinājās no 100 1996. gadā līdz 71 izmeklēšanas periodā. Tie ir aptuveni 9 % Kopienas rūpniecības nozares apgrozījuma visā pārskata periodā.

    (100) Kas attiecas uz spēju piesaistīt kapitālu, šis rādītājs bija pieejams vienīgi attiecībā uz Ciba Specialty Chemicals plc. Tomēr, kā minēts iepriekš, tā kā melnās krāsas hromogēnās vielas ir tikai 3,5 % no kopējā Ciba Specialty Chemicals plc apgrozījuma, tika atzīts, ka šis faktors nesniegtu norādes par īpašo Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu rūpniecības nozares stāvokli.

    4.7. Nodarbinātība un ražīgums

    (101) Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu ražošanas nozarē iesaistīto darbinieku skaits pieauga par 15 %, no 48 nodarbinātām personām 1996. gadā līdz 55 nodarbinātām personām izmeklēšanas periodā. Būtu jāpiezīmē, ka, tā kā darbinieki ir nodarbināti gan melnās krāsas hromogēno vielu, gan hromogēno krāsvielu ražošanā, personāls tika iedalīts, pamatojoties uz daļu, ko attiecībā uz visu hromogēno krāsvielu ražošanas kopumu sastāda melnās krāsas hromogēno vielu ražošanas apjoms.

    (102) Kopienas rūpniecības nozares ražīgums pēc produkcijas uz vienu nodarbinātu personu pārskata periodā samazinājās par 14 %. Ražīguma rādītāji lielā mērā atspoguļo iedalījumus, kas veikti, lai noteiktu personālu.

    5. Secinājums par kaitējumu

    (103) Laikā no 1996. gada līdz izmeklēšanas periodam Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumu apjoms būtiski palielinājās (41 %), kamēr to cenas nepārtraukti samazinājās (–19 %), kas izraisīja jūtamu Kopienas rūpniecības nozares cenu kritumu, pateicoties tam, ka cenas vienmēr bija zemākas par cenām, ko Kopienas rūpniecības nozare noteikusi cenu sarunās.

    (104) Šajā pašā laikā Kopienas rūpniecības nozares stāvoklis pasliktinājās attiecībā uz ražošanu (–1 %), pārdevumiem (–5 %) un tirgus daļu (–8,5 %). Neskatoties uz to, ka ievērojami samazinājās tās kopējās izmaksas (–7 %), krass cenu kritums (–16 %) izraisīja smagus zaudējumus. Pārskata periodā, neskatoties uz Kopienas patēriņa pieaugumu, t.i., par 17 %, Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļa krasi samazinājās – no 45,0 % līdz 36,5 %.

    (105) Jo īpaši laikā no 1996. līdz 1997. gadam Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļa samazinājās no 45,0 % līdz 41,6 %. Tā mēģināja labot šo stāvokli, samazinot savas pārdošanas cenas 1998. gadā, lai saglabātu tirgus daļu; tā samazināja savas cenas par 6 %, un tas palielināja tās tirgus daļu (no 41,6 % 1997. gadā līdz 43,1 % 1998. gadā), bet uz ienesīguma rēķina, kas samazinājās no (–5 % līdz –7 %) līdz (–7 % līdz –9 %) [10]. Laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas rūpniecības nozare varēja samazināt savas cenas tikai par –3 %, tādēļ samazinājās pārdevumu apjomi (–18 %) un tirgus daļa nokritās līdz 36,5 %. Tā kā Kopienas rūpniecības nozares cenas samazinājās vairāk nekā tās izmaksas, Kopienas rūpniecības nozare cieta lielākus zaudējumus.

    (106) Ņemot vērā iepriekš minēto, tika secināts, ka izmeklēšanas perioda laikā Kopienas rūpniecības nozarei tika nodarīts nozīmīgs kaitējums pamatregulas 3. panta 1. punkta nozīmē, kas izpaudās kā ražošanas un pārdevumu samazinājums, tirgus daļas zaudējums un cenu samazinājums, kas izraisīja nozīmīgus zaudējumus.

    F. CĒLOŅU SEKU SAKARĪBA

    1. Ievadpiezīmes

    (107) Saskaņā ar pamatregulas 3. pantu tika izvērtēts, vai attiecīgo ievedumu dempinga apjoms un cenas Kopienas rūpniecības nozari ietekmēja tā, ka to var klasificēt kā materiālu kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Veicot šo izmeklēšanu, tika gādāts, lai nodrošinātu, ka uz attiecīgo ievedumu dempingu netiktu attiecināts kaitējums, ko vienlaicīgi izraisa citi zināmi faktori.

    2. Ievedumu dempinga sekas

    (108) Pārskata periodā izskatāmā ražojuma ievedumu dempings apmēra un tirgus daļas ziņā jūtami pieauga. Tas sakrita ar stāvokļa pasliktināšanos Kopienas rūpniecības nozarē, kura piedzīvoja to, ka samazinās tās pārdevumu apjoms un tirgus daļa. Šajā sakarā Kopienas rūpniecības nozares zaudēto tirgus daļu faktiski ieguva izskatāmā ražojuma ievedumi.

    (109) Būtu jāpiezīmē, ka melnās krāsas hromogēno vielu tirgū konkurence notiek cenu līmenī. Tas ir sakarā ar to, ka tirgus dalībnieku skaits nav liels, un to, ka dažādi ražojuma tipi lielā mērā ir aizstājami.

    (110) Šajā sakarā izmeklēšana parādīja, ka Kopienas rūpniecības nozare bija spiesta samazināt savas pārdošanas cenas, lai saglabātu savu tirgus daļu. To apliecina attiecīgie secinājumi, saskaņā ar kuriem izskatāmā ražojuma cena vienmēr bija zemāka par Kopienas rūpniecības nozares cenu. Laikā no 1996. gada līdz 1997. gadam Kopienas rūpniecības nozares cenas samazinājās par 7 %, kamēr izskatāmā ražojuma cenas samazinājās par 10 %. Tas sakrita ar Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļas samazinājumu un izskatāmā ražojuma tirgus daļas 5,7 % pieaugumu. Mēģinot atgūt savu tirgus daļu, laikā no 1997. gada līdz 1998. gadam Kopienas rūpniecības nozare samazināja savas cenas vēl par 6 %, kam sekoja tirgus daļas palielināšanās, kamēr izskatāmā ražojuma tirgus daļa nedaudz samazinājās. Tomēr piedzīvoto zaudējumu dēļ laikā no 1998. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas rūpniecības nozare samazināja cenas tikai par 3 %, kamēr japāņu eksportētāji – par 5 %. Tādējādi Kopienas rūpniecības nozare piedzīvoja savas tirgus daļas samazināšanos, kamēr izskatāmā ražojuma tirgus daļa ievērojami palielinājās. Cenu samazinājums, pārdevumu apjoma samazinājums un līdz ar to arī ražošanas apjoma samazināšanās, tas viss kopā negatīvi ietekmēja Kopienas rūpniecības nozares ienesīgumu.

    3. Citu faktoru ietekme

    3.1. Citi ievedumi

    (111) Ievedumi no citām trešajām valstīm sastādīja nedaudz vairāk par 20 % no Kopienas patēriņa izmeklēšanas periodā.

    (112) Izņemot Japānu, melnās krāsas hromogēno vielu ievedumi Kopienā galvenokārt tika veikti no Amerikas Savienotajām Valstīm. Viens melnās krāsas hromogēno vielu ražotājs ir vietējais amerikāņu ražotājs un pārējie divi saistīti ar japāņu ražotājiem, kas eksportē.

    (113) Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumi samazinājās no indeksa 100 1996. gadā līdz 93 1997. gadā. 1998. gadā ievedumi no Amerikas Savienotajām Valstīm palielinājās līdz 105 un tad līdz 124 izmeklēšanas perioda laikā. Šo ievedumu tirgus daļa samazinājās no 19,0 % 1996. gadā līdz 16,7 % 1997. gadā, tad palielinājās līdz 16,9 % 1998. gadā un līdz 20,1 % izmeklēšanas periodā.

    (114) Kas attiecas uz cenām, būtu jāpiezīmē, ka nav pieejama nekāda informācija par cenu līmeni 1996. gadā, bet no 1997. gada tas jūtami samazinājās – no 100 1997. gadā līdz 82 1998. gadā un līdz 76 izmeklēšanas periodā.

    (115) Būtu jāpiezīmē, ka Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumu cenu līmenis ir augstāks par to, kāds ir ievedumprecēm, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot 1997. gadu.

    (116) Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ievedumu zemā cenu līmeņa dēļ tika konstatēts, ka Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumi, iespējams, sekmējuši kaitējumu, kas nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei izmeklēšanas periodā. Tomēr, neskatoties uz zemo cenu līmeni, no Amerikas Savienotajām Valstīm ievesto ražojumu tirgus daļa palika nemainīga un tāpēc nevarēja izraisīt Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļas samazināšanos.

    3.2. Kopienas rūpniecības nozares ražošanas izmaksu attīstība

    (117) Tika pārbaudīts, vai ražošanas izmaksu palielināšanās lielā mērā varēja izraisīt Kopienas rūpniecības nozares stāvokļa pasliktināšanos ienesīguma ziņā.

    (118) Kā jau iepriekš tika izskaidrots, pārskata periodā Kopienas rūpniecības nozares ražošanas izmaksas samazinājās par –7 % galvenokārt tādēļ, ka samazinājās izejvielu izmaksas.

    (119) Tāpēc tika secināts, ka Kopienas rūpniecības nozares stāvokļa pasliktināšanos pārskata periodā nevarēja izraisīt ražošanas izmaksu palielināšanās.

    4. Secinājumi attiecībā uz cēloņu un seku sakarību

    (120) Iepriekš minētie secinājumi skaidri norāda, ka pastāv cēloņu un seku sakarība starp ievedumu dempingu un konstatēto materiālo kaitējumu. Jo īpaši to pierāda Kopienas rūpniecības nozares tirgus daļas samazināšanās, kuru gandrīz pilnīgi ieguva japāņu ievedumi, kā arī cenu un Kopienas rūpniecības nozares ienesīguma samazināšanās. Tas sakrita ar Japānas izcelsmes ievedumu apjoma palielināšanos; šo ievedumu cenas bija zemākas par Kopienas rūpniecības nozares cenām, kas izraisīja jūtamu Kopienas rūpniecības nozares cenu samazināšanos.

    (121) Citi faktori, piemēram, Amerikas Savienoto valstu izcelsmes ievedumi, varēja sekmēt Kopienas rūpniecības nozarei nodarīto kaitējumu, bet tie nav tādi, lai sarautu saikni starp Japānas izcelsmes ievedumu dempingu un kaitējumu, kas nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei, jo īpaši ņemot vērā tirgus daļu, kuru ieguva Japānas izcelsmes zemo cenu ievedumi.

    (122) Tāpēc tika secināts, ka Japānas izcelsmes ievedumu dempings izraisījis lielu materiālu zaudējumu Kopienas rūpniecības nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

    G. KOPIENAS INTERESES

    1. Ievadpiezīmes

    (123) Pamatojoties uz pamatregulas 21. pantu un uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem, tika izvērtēts, vai, neskatoties uz kaitējumu, ko nodara ievedumu dempings, pastāv pārliecinoši iemesli, kādēļ šajā gadījumā noteikti nevar noteikt antidempinga pasākumus. Šajā pārbaudē tika novērtētas dažādas intereses to kopumā.

    (124) Lai noteiktu, vai pasākumu ieviešana saskan ar Kopienas interesēm vai nesaskan, visas ieinteresētās personas tika lūgtas sniegt informāciju, ieskaitot attiecīgo iekšzemes rūpniecības nozari, importētājus/tirgotājus un izmantotājus.

    2. Kopienas rūpniecības nozares intereses

    2.1. Kopienas rūpniecības nozares dzīvotspēja

    (125) Izmeklēšana parādīja, ka pārskata periodā Kopienas rūpniecības nozares ienesīgums pasaules līmenī attiecībā uz visām hromogēnajām vielām, ko ražo tajos pašos ražošanas objektos kā melnās krāsas hromogēnās vielas, bija pozitīvs. Sliktais stāvoklis Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu rūpniecības nozarē tādēļ ir attiecināms uz kaitējumu, ko Kopienas rūpniecības nozarei nodara negodīga tirdzniecības prakse, kuru piekopj japāņu ražotāji, kas eksportē.

    (126) Saskaņā ar pārskata periodā novēroto attīstību turpmāko gadu laikā melnās krāsas hromogēno vielu tirgum vajadzētu turpināt attīstīties. Lai gan koppapīra ražošana, iespējams, samazināsies, šo samazināšanos lielā mērā kompensēs termopapīra ražošanas palielināšanās. Šajā sakarā ieguldījumi, kurus Kopienas rūpniecības nozare veikusi pārskata perioda laikā, un tās pūliņi, kurus tā vienmēr pielikusi pētniecībā un attīstībā (44 % izaugsme pārskata perioda laikā), parāda, ka Kopienas rūpniecības nozare nav gatava atstāt šo tirgu un ka, ja tiek atjaunoti līdzvērtīgi tirdzniecības nosacījumi, tā varētu gūt labumu no sagaidāmās izaugsmes šajā tirgū.

    (127) Beidzot būtu jāpiezīmē, ka Kopienas rūpniecības nozare panākusi ievērojamu progresu konkurētspējas jomā. Jo īpaši tā ir panākusi, ka samazinājies partijas izgatavošanas laiks un ienākumi par partiju ir palielinājušies; tas sekmēja izmaksu pazemināšanos.

    2.2. Rezultāti, kas iespējami gadījumā, ja tiek noteikti pasākumi

    (128) Kas attiecas uz varbūtējiem rezultātiem sakarā ar antidempinga pasākumu noteikšanu attiecībā uz Kopienas rūpniecības nozari, būtu jāpiezīmē, ka tie vispārēji sekmē Kopienas rūpniecības nozares Kopienas tirgū pārdoto apjomu pieaugumu un/vai to, ka paaugstinās šīs rūpniecības nozares cenu līmenis.

    (129) Kas attiecas uz cenu paaugstināšanos Kopienas tirgū, iespējams, ka sakarā ar antidempinga pasākumiem, kas noteikti attiecībā uz aplūkojamo ražojumu, pieaugs tā cenas un līdz ar to cenu līmenis Kopienā.

    (130) Faktors, kas nodarīja vislielāko kaitējumu, ir cenu pazeminājums, kurš noveda pie finansiāliem zaudējumiem; ļoti iespējams, ka Kopienas rūpniecības nozarei šie pasākumi būs labvēlīgi, pateicoties tam, ka to sakarā cenu līmenis celsies.

    (131) Saistībā ar pasākumu noteikšanu iespējams mērens pārdevumu apjoma pieaugums. Šajā sakarā tas, ka Kopienas tirgū pieaug Kopienas rūpniecības nozares pārdevumu apjoms, līdz ar to arī tās ražošanas apjoms, ļaus samazināt vienības izmaksas, tādējādi palielinot tās rentabilitāti.

    (132) Tādēļ tika secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana ļaus Kopienas rūpniecības nozarei gan paaugstināt tās cenas, gan palielināt tās pārdevumu apjomu, tādējādi uzlabojot tās stāvokli.

    2.3. Rezultāti, kas iespējami gadījumā, ja attiecībā uz Kopienas rūpniecības nozari pasākumi netiek noteikti

    (133) Ja pasākumi netiktu noteikti, iespējams, negatīvie procesi, kam ir pakļautas cenas, rentabilitāte un tirgus daļas, turpinātos; tikpat labi šie procesi var vērsties plašumā.

    (134) Ja cenu līmenis Kopienā netiek celts, nav sagaidāms, ka Kopienas rūpniecības nozares racionalizācija tai ļautu kļūt rentablai, ņemot vērā pūliņus, kas pielikti, lai celtu savu rentabilitāti. Turklāt pašreizējie finansiālie zaudējumi ir tādi, ka tie neļauj šai rūpniecības nozarei darboties arī turpmāk. Tāpēc ir sagaidāms, ka Kopienas rūpniecības nozarei beigās būtu jāatstāj šis tirgus, ja cenu līmenis paliktu nemainīgs vai turpinātu samazināties; tas nozīmētu ieguldījumu, zinātības un nodarbinātības zaudējumu un to, ka jūtami samazinātos piegādātāju skaits Kopienas tirgū, un visas ar to saistītās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci Kopienā. Ja Kopienas rūpniecības nozare atstātu šo tirgu maz ticams, ka tā varētu atkal atgriezties tajā. Vispirms, Kopienas rūpniecības nozare pazaudētu uzticamību to savu klientu acīs, ar kuriem tā cieši sadarbojas pētniecības un attīstības jomā. Visbeidzot, visa zinātība, ko gadu gaitā ir uzkrājis kvalificēts darbaspēks, un visi pūliņi, kas pielikti pētniecībā un attīstībā, tiktu pazaudēti.

    2.4. Slēdziens

    (135) Ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet, ka antidempinga pasākumu noteikšana labvēlīgi ietekmētu Kopienas rūpniecības nozari, jo tā izraisītu cenu paaugstināšanos, kā arī zināmu pārdevumu apjoma palielināšanos, tādējādi uzlabojot šīs nozares finansiālo stāvokli. Turpretī, ja pasākumi netiktu noteikti, vidēja ilguma laika posmā Kopienas rūpniecības nozare būtu spiesta atstāt šo tirgu.

    3. Importētāju/tirgotāju intereses

    (136) Trīs no četriem attiecīgajiem importējošajiem tirgotājiem, kas aptver aptuveni 60 % no aplūkojamā ražojuma kopējā ieveduma apjoma, neatbildēja uz Komisijas anketu, bet iesniedza vispārēju informāciju.

    (137) Viens no viņiem aizrādīja, ka antidempinga maksājuma ieviešana, iespējams, varētu izraisīt to, ka aplūkojamais ražojums Kopienas tirgū vairs neparādās, tomēr nesniedzot nekādus pierādījumus, kas pamato šo paziņojumu, vai pierādījuma elementus, kas apliecina kādas sekas attiecībā uz šīs sabiedrības darbību.

    (138) Būtu jāpiezīmē, ka, lai gan Kopienas rūpniecības nozares rīcībā esošās jaudas ir nozīmīgas, tās nav pietiekamas, lai pilnīgi apmierinātu pieprasījumu Kopienas tirgū. Tāpēc, lai apmierinātu šo pieprasījumu, ir vajadzīgi ievedumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, pasākumu ieviešanas mērķis nav panākt to, ka aplūkojamais ražojums pilnīgi izzūd no Kopienas tirgus, bet gan to, lai šie ievedumi tiktu veikti pēc līdzvērtīgām cenām.

    (139) Pamatojoties uz ziņām, ko sniedza vienīgais importējošais tirgotājs, kurš sadarbojās, tika konstatēts, ka importējošie tirgotāji tirgojas arī ar citiem ražojumiem, kas nav melnās krāsas hromogēnās vielas; šo iepriekš minēto vielu proporcija sastāda 8 % līdz 12 % [11]. Tā kā antidempinga pasākumu galvenais mērķis ir paaugstināt cenas un tikai nedaudz palielināt Kopienas rūpniecības nozares pārdevumu apjomus, maz ticams, ka importējošos tirgotājus negatīvi ietekmēs pārdevumu apjoma jūtams samazinājums.

    (140) Tātad maz ticams, ka antidempinga pasākumu ieviešana attiecībā uz Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumiem varētu nozīmīgi ietekmēt importējošo tirgotāju ekonomisko stāvokli.

    4. Izmantotāju intereses

    4.1. Iepriekšējas piezīmes par izmantotāju rūpniecības nozares struktūru

    (141) Melnās krāsas hromogēnās vielas tiek izmantotas virsmas apstrādes nolūkiem koppapīra un termopapīra ražošanā. Melnās krāsas hromogēnās vielas tiek sajauktas ar citām ķīmiskām vielām saskaņā ar formulu, un šī iznākuma viela ir tā, ar kuru tiek pārklāta papīra pamatne.

    (142) Saskaņā ar rīcībā esošajām ziņām Kopienā bija 15 izmantotāji, kas ražo koppapīru un/vai termopapīru, no kuriem astoņi palīdzēja procesā. Divi no šiem izmantotājiem ražo abus papīra tipus, trīs ražo vienīgi koppapīru un trīs – vienīgi termopapīru. Sabiedrību lieluma ziņā papīra pārklāšanas rūpniecība nav viendabīga, un to veido lielas sabiedrības un vidēja lieluma sabiedrības. Turklāt, ja dažas sabiedrības ražo vienīgi pārklātu papīru, citas ražo citu tipu papīru (nepārklātu papīru). Beidzot, būtu jāpiezīmē, ka vairums sabiedrību pašas ražo pamata papīru, kamēr viens izmantotājs, kurš sadarbojās, pamata papīru iepērk un pēc tam to pārklāj.

    (143) Aptuveni 40 % no Kopienas kopējā melnās krāsas hromogēno vielu patēriņa attiecināmi uz papīra virsmas apstrādi koppapīra ražošanai. Šā papīra tipa Kopienas produkcija sasniedza aptuveni 1000000 tonnas 1998. gadā.

    (144) Pieci izmantotāji, kuri sadarbojās, darbojas šajā nozarē. Nozīmīgākais ražotājs pārstāv vairāk nekā 30 % no Kopienas produkcijas. Otrā un trešā lielākā sabiedrība kopā pārstāv 25 % no Kopienas produkcijas, un divas citas sabiedrības katra pārstāv aptuveni 10 % no Kopienas produkcijas.

    (145) Koppapīra ievedumu daļa ir ļoti niecīga (no 1 % līdz 2 %). Šis sektors piedzīvoja darbības sašaurināšanos sakarā ar to, ka ieviestas tādas jaunas tehnoloģijas kā elektroniskais pasts, tintes printeri un lāzerprinteri, kas ierobežo veidlapu multikopiju izmantojumu, kas ir galvenais koppapīra lietošanas veids.

    (146) Aptuveni 60 % no Kopienas kopējā melnās krāsas hromogēno vielu patēriņa attiecināmi uz papīra virsmas apstrādi termopapīra ražošanai. Šā papīra tipa Kopienas produkcija sasniedza aptuveni 200000 tonnas izmeklēšanas periodā.

    (147) Pieci izmantotāji, kuri sadarbojās, darbojas šajā nozarē. Nozīmīgākajam no tiem pieder 35 % līdz 45 % [12] no tirgus. Otrā un trešā lielākā sabiedrība sastāda aptuveni trešo daļu no pirmās sabiedrības, un atlikušo tirgus daļu dala kādas piecas sabiedrības.

    (148) Ievedumu daļa ir ļoti nenozīmīga, t.i., mazāk par 7 %. Šis sektors piedzīvoja 4 % līdz 5 % pieauguma gadā, pateicoties termopapīra izmantojumam etiķetēšanas un marķēšanas nozarēs.

    4.2. Dati, kas savākti no personām, kuras sadarbojās

    (149) Sabiedrības, kas sadarbojās, pārstāv aptuveni 2 miljardi eiro lielu apgrozījumu; puse no tā atbilst pārklātam papīram. Kopumā izmeklēšanas periodā izmantotāji, kas sadarbojās, nodarbināja aptuveni 10000 personas.

    (150) Kas attiecas uz rentabilitāti izmeklēšanas periodā, termopapīra ražotāju vidējā vērtētā rentabilitāte sasniedza 5 % līdz 7 % [13], turpretī koppapīra ražotāju vidējā vērtētā rentabilitāte sasniedza 0,5 % līdzi 2 %.

    (151) Izmeklēšanas periodā izmantotāji, kas sadarbojās, darīja zināmus iepirkumus no importējošajiem tirgotājiem, kas sastāda 77 % no kopējā aplūkojamā ražojuma ievedumu apjoma. Tāpat tie iepirka aptuveni 72 % no melnās krāsas hromogēnajām vielām, kuras bija saražojusi Kopienas rūpniecības nozare.

    (152) Izmeklēšana parādīja, ka melnās krāsas hromogēnās vielas sastādīja aptuveni 1,1 % no koppapīra ražotāju kopējām ražošanas izmaksām. Termopapīra ražotājiem melnās krāsas hromogēnās vielas sastādīja aptuveni 7,9 % no kopējām ražošanas izmaksām. Attiecībā uz izmantošanas nozari kopumā vidējais vērtētais sasniedz 4,2 %.

    4.3. Antidempinga pasākumu ietekme uz izmaksām

    (153) Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga maksājuma ieviešana aplūkojamā līmenī varētu izraisīt koppapīra ražotāju ražošanas izmaksu pieaugumu, lielākais, par 0,21 %. Termopapīra ražotāju ražošanas izmaksu lielākais varbūtējais pieaugums sasniegtu 1,49 %.

    (154) Tomēr šī hipotēze atbilst lielākām varbūtējām pasākuma sekām, kas kopumā attiecinātas uz izmantotāju. Tā neņem vērā to, ka izmantotājiem ir ievērojama pirktspēja, ka pastāv citi piegādes avoti (Amerikas Savienotās Valstis), uz ko neattiecas pasākumi, un ka, neskatoties uz to, ka sagaidāms neliels cenu pieaugums, maz ticams, ka tas būs līdzvērtīgs ierosinātajam maksājumam, jo Kopienas rūpniecības nozare tāpat varēs izmantot to, ka zināmā mērā pieaugs tās pārdevumu apjoms.

    4.4. Izmantotāju argumenti antidempinga pasākumu ieviešanas sakarā

    a) Nespēja pielāgoties melnās krāsas hromogēno vielu cenu pieaugumiem

    (155) Ņemot vērā aso konkurenci papīra ražotāju starpā un faktisko gatavo ražojumu pašreizējo cenu zemo līmeni, daži izmantotāji aizrādīja, ka melnās krāsas hromogēno vielu cenas palielināt nevar.

    (156) Izmeklēšana parādīja, ka melnās krāsas hromogēnās vielas ir tikai sīka daļa no kopējām papīra ražotāju ražošanas izmaksām; nozīmīgākais papīra ražotāju izmaksu faktors ir papīra masas cenas, kas sastāda 50 % vai vairāk no pārklāta papīra ražošanas izmaksām un kas ir ļoti nepastāvīgas. Papīra masas cenu mēneša izvērtējums laikā no 1996. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām rāda, ka tā var mainīties par 28 % vienā mēnesī.

    (157) Ņemot vērā to, ka papīra masa var sastādīt 50 % un vairāk no pārklāta papīra ražošanas izmaksām, visas svārstības papīra masas cenā dziļi ietekmē kopējās koppapīra un termopapīra ražošanas izmaksas.

    (158) Šajā sakarā no ziņām, ko snieguši izmantotāji, kuri palīdzēja izmeklēšanā, izriet, ka pārklāta papīra cenas atspoguļo galvenās izejvielas cenu svārstības. Pat 12 % cenu svārstības lielā mērā var tikt attiecinātas uz šā papīra pārdošanas cenām, pēc kurām pircēji to iegādājas patēriņa nolūkā.

    (159) Tāpēc tika secināts, ka neliels cenu paaugstinājums, ko varētu izraisīt ierosināto antidempinga pasākumu ieviešana, nevarētu apdraudēt attiecīgo izmantotāju saimnieciskās darbības.

    b) Piegādes avotu skaita samazināšanās

    (160) Viens izmantotājs aizrādīja, ka antidempinga pasākumu ieviešana ierobežotu piegādes avotu skaitu, kuri ir pieejami Kopienas izmantotājiem, tādējādi novēršot vai samazinot konkurenci Kopienā.

    (161) Saskaņā ar izmeklēšanu visticamāk, ka antidempinga pasākumu ieviešana drīzāk izraisīs nelielu melnās krāsas hromogēno vielu cenu līmeņa celšanos Kopienā, nevis to, ka japāņu ievedumi pilnīgi pazudīs no Kopienas tirgus, jo īpaši ņemot vērā to, ka Kopienas rūpniecības nozare nespētu apgādāt visu šo tirgu. Turklāt ASV ir piegādes avots, kas papildina Kopienas rūpniecības nozari un Japānu.

    (162) Tāpēc tika secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana nekādi nevarētu sekmēt to, ka samazinās Kopienas izmantotājiem pieejamo piegādes avotu skaits. Gluži pretēji, gadījumā, ja antidempinga pasākumi netiktu noteikti, vienīgais melnās krāsas hromogēno vielu Kopienas ražotājs vidēji ilgā laika posmā izzustu, jo īpaši, sakarā ar nozīmīgiem zaudējumiem, kurus izraisījis aplūkojamā ražojuma dempings, tas ir faktors, kas samazinātu piegādes avotu skaitu Kopienā.

    c) Konkurētspējas zaudējums attiecībā uz izvedumiem uz valstīm ārpus Kopienas

    (163) Viens izmantotājs aizrādīja, ka antidempinga maksājumi apdraudētu tā izvedumus uz trešām valstīm, ņemot vērā tā izmaksu pieaugumu, salīdzinot ar tā konkurentiem, kas atrodas ārpus Kopienas.

    (164) Pirmkārt, sakarā ar aso konkurenci Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu tirgū cenas Kopienā ir jūtami zemākas par tām, kādas ir citos nozīmīgākajos papīra ražotāju tirgos, t.i., Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā. Rezultātā koppapīra un termopapīra ražotāji ārpus Kopienas iepērk melnās krāsas hromogēnās vielas par cenām, kas var būt līdz pat 20 % augstākas par tām, ko maksā izmantotāji Kopienā. Otrkārt, būtu jāpiezīmē, ka antidempinga maksājumi vai nu nav jāmaksā, kad aplūkojamo ražojumu ieved saskaņā ar aktīvās apstrādes režīmu, vai tiek atmaksāti tad, kad to kā tādu izved atpakaļ vai iekļauj kādā citā ražojumā.

    (165) Saskaņā ar iepriekš teikto antidempinga maksājuma ieviešana nevarētu kaitēt Kopienas izmantotāju konkurētspējai eksporta tirgos.

    5. Sekas attiecībā uz konkurenci Kopienas tirgū

    (166) Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. pantu īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai novērstu tirdzniecības traucējumus, ko izraisa dempings, kas rada kaitējumu, un atjaunotu efektīvu konkurenci.

    (167) Attiecībā uz melnās krāsas hromogēno vielu pasaules tirgus struktūru, šķiet, ka ir trīs galvenās ražošanas zonas: Eiropas Kopiena, kur Ciba ir vienīgais ražotājs; Japāna, kur ir zināmi četri melnās krāsas hromogēno vielu ražotāji; un Amerikas Savienotās Valstis, kur ir zināmi trīs aplūkojamā ražojuma ražotāji: divi no tiem ir galveno japāņu eksportējošo ražotāju meitasuzņēmumi un viens ir neatkarīgs ražotājs.

    (168) Kopienā Ciba ražo kā melnās krāsas hromogēnās vielas, tā hromogēnās krāsvielas. Izmeklēšanas periodā tās tirgus daļa bija 36,5 %, kamēr Japānas izcelsmes ievedumu daļa sasniedza 43,4 %, un to ievedumu daļa, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs, sasniedza 20,1 %. Būtu jāpiezīmē, ka aptuveni 15 % no Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem ir izlaiduši divu galveno japāņu eksportējošo ražotāju amerikāņu meitasuzņēmumi. Kopiena, kas ir pasaulē vislielākais melnās krāsas hromogēno vielu tirgus (38 % no kopējā novērtētā melnās krāsas hromogēno vielu patēriņa pasaulē), lielā mērā ir atvērta ievedumiem (aptuveni 64 % no kopējā patēriņa).

    (169) Vairāk nekā 70 % no ražošanas jaudām Japānā pārvalda divi galvenie eksportējošie ražotāji, kuru produkcija paredzēta tam, lai realizētu Kopienas tirgū. Šajā valstī melnās krāsas hromogēno vielu tirgus lielā mērā ir slēgts Kopienas eksportam, jo koppapīrs netiek ražots, izmantojot melnās krāsas hromogēnās vielas, bet gan hromogēnās krāsvielas, un ODB–2 Kopienas rūpniecības nozare nevar eksportēt sakarā ar patenta ierobežojumiem. Tādēļ Japāna neieved melnās krāsas hromogēnās vielas.

    (170) Amerikas Savienotajās Valstīs, divu galveno japāņu ražotāju meitasuzņēmumu rīcībā ir lielākā ražošanas jaudu daļa (vairāk nekā 50 %). Amerikāņu tirgu raksturo augsta līmeņa muitas nodoklis, kas piemērojams melnās krāsas hromogēno vielu ievedumiem (11,6 %). Turklāt Amerikas Savienotajās Valstīs japāņu eksportētāja meitasuzņēmums, pateicoties vietējā ražotāja pārņemšanai, noslēdza ilgtermiņa piegādes līgumu ar lielāko amerikāņu izmantotāju, kas sastāda 40 % līdz 50 % no melnās krāsas hromogēno vielu tirgus Amerikas Savienotajās Valstīs. Tādēļ Amerikas Savienotajās Valstīs ievesto ražojumu daļa sasniedz tikai 17 %.

    (171) Tātad Kopiena ir tirgus, kur ievesto ražojumu daļa ir visaugstākā un cenas ir viszemākās pasaulē. Saskaņā ar ieinteresēto personu sniegtajām ziņām izmeklēšanas periodā cenas Amerikas Savienotajās Valstīs un Japānā bija vairāk nekā 20 % augstākas par Kopienā reģistrētajām cenām.

    (172) Kas attiecas uz konkurenci Kopienas tirgū, izmeklēšana parādīja, ka pārskata periodā Kopienas rūpniecības nozare zaudēja nozīmīgu tirgus daļu un cieta arvien lielākus zaudējumus aplūkojamā ražojuma ievedumu dempinga dēļ. Šis tirgus daļu zaudējums galvenokārt saistāms ar negodīgu tirdzniecības praksi. Tas viss ir jo nopietnāk, ņemot vērā to, ka japāņu eksportējošo ražotāju daļas Kopienas tirgū jau tā ir nozīmīgas sakarā ar to ievedumiem, kuru izcelsme ir Japānā vai Amerikas Savienotajās Valstīs.

    (173) Antidempinga pasākumu ieviešana, iespējams, ļaus Kopienas rūpniecības nozarei saglabāt savu daļu šajā tirgū, tādējādi sekmējot konkurenci. Tomēr, ņemot vērā Kopienas rūpniecības nozares ierobežotās jaudas un izmantotāju pirktspēju, nav sagaidāms, ka šo pasākumu rezultātā Kopienas tirgus tiktu slēgts izskatāmā ražojuma ievedumiem.

    (174) Ja neviens antidempinga pasākums netiktu ieviests, Kopienas rūpniecības nozare, iespējams, atstātu šo tirgu, tādējādi mazinot konkurenci Kopienā. Saskaņā ar 134. apsvērumā norādīto ir gandrīz pavisam droši, ka, ja Kopienas rūpniecības nozare atstāj šo sektoru, tā neatgriezīsies tajā, ņemot vērā lielos izdevumus, kas nepieciešami, lai iekļūtu šajā tirgū.

    (175) Tāpēc tika secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešana, iespējams, atjaunotu reālu konkurenci starp dažādiem uzņēmumiem, vienādojot apstākļus un visiem nodrošinot līdztiesīgas iespējas.

    6. Secinājums attiecībā uz Kopienas interesēm

    (176) Kas attiecas uz Kopienas rūpniecības nozari, tika konstatēts, ka antidempinga maksājuma ieviešana labvēlīgi ietekmētu tās stāvokli tādā nozīmē, ka tas izraisītu cenu celšanos un ļautu atgūt rentabilitāti. Gadījumā, ja pasākumi netiktu noteikti, vidēji ilgā laika posmā Kopienas rūpniecības nozare izbeigtu savas darbības sakarā ar to, ka tās nav rentablas.

    (177) Maz ticams, ka antidempinga maksājumu ieviešana patiešām varētu negatīvi ietekmēt importējošos tirgotājus, ņemot vērā to, ka melnās krāsas hromogēno vielu ietekme uz to tirdzniecības darbībām ir ierobežota.

    (178) Izmantotājus antidempinga maksājuma ieviešana attiecībā uz izskatāmo ražojumu varētu ietekmēt pavisam niecīgi, ņemot vērā, ka melnās krāsas hromogēnās vielas tikai nedaudz ietekmē kopējās izmaksas, ka papīra cena var atspoguļot izejvielu cenu svārstības un ka Amerikas Savienotās Valstis ir alternatīvs piegādes avots. Antidempinga pasākumu ieviešanai cita starpā vajadzētu sekmēt konkurenci Kopienas melnās krāsas hromogēno vielu tirgū, atjaunojot līdzvērtīgu tirdzniecības praksi.

    (179) Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka šajos apstākļos nebija neviena ar Kopienas interesēm saistīta iemesla, kura dēļ nevajadzētu pieņemt antidempinga pasākumus šajā konkrētajā gadījumā.

    H. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

    (180) Galīgā maksājuma līmeņa noteikšanas nolūkā vērā tika ņemts konstatētā dempinga līmenis un tas, kāda apmēra maksājums ir vajadzīgs, lai novērstu kaitējumu, kurš tiek nodarīts Kopienas rūpniecības nozarei.

    1. Kaitējuma novēršanas līmenis

    (181) Tika atzīts, ka maksājuma summai, kas vajadzīga, lai novērstu postošā dempinga sekas, vajadzētu dot iespēju, ka Kopienas rūpniecības nozare var segt tās ražošanas izmaksas un gūt saprātīgu peļņu no tās pārdevumiem. Šajā sakarā tika konstatēts, ka 7 % peļņas daļas no apgrozījuma varētu uzskatīt par pienācīgu pamatu, ņemot vērā peļņas likmi, kuru Kopienas rūpniecības nozare varētu pamatoti sagaidīt, ja nepastāvētu kaitniecisks dempings. Šī likme tika noteikta, atsaucoties uz publiski pieejamo peļņas daļu, kuru sasniegušas dažas Eiropas sabiedrības, kas darbojas ķīmijas sektorā, kura definēta ziņojumā, ko sniedza neatkarīga persona.

    (182) Yamamoto aizrādīja, ka Mitsui grupas sniegtā informācija bijusi pietiekama, lai kaitējuma apmēru varētu noteikt individuāli. Mitsui grupas sniegtās ziņas bija vispārēja rakstura par tās sabiedrībām, to iepirkuma cenām un turpmākiem pārdevumiem Kopienas tirgū. Yamamoto aizrādīja, ka tās bija pietiekamas, lai attiecībā uz to noteiktu atsevišķo eksporta cenu un atsevišķu kaitējuma apmēru, jo visus tās pārdevumus Kopienai īstenoja Mitsui grupa. Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu Yamamoto un iepriekš minētās sabiedrības pienācīgi tika brīdinātas par to, ka iesniegtās ziņas nebija pietiekamas, un tām tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus. Yamamoto un Mitsui grupa izdarīja labojumus nepilnībās, kas pamanītas Mitsui grupas atbildēs, precizējot attiecības starp Yamamoto un Mitsui & Co. Ltd ("Mitsui (Japāna)"), kā arī to nozīmi, kāda bija Mitsui kā vienīgajam Yamamoto ražojumu eksportētājam. Tomēr Yamamoto atteicās atbildēt uz anketu galvenās daļas jautājumiem, kur prasītas ziņas par eksportējošā ražotāja korporatīvo struktūru, tā produkciju, tā eksporta pārdevumiem Kopienai, tā iekšzemes pārdevumiem un ražošanas izmaksām.

    (183) Tika atzīts, ka tas, ka ražotājs nesadarbojās, liedza pieņemt atsevišķus secinājumus šajā sakarā. Tādējādi pat tad, ja būtu iespējams pārbaudīt, vai Mitsui grupas sabiedrības sniegušas pilnīgas un precīzas ziņas par to melnās krāsas hromogēno vielu pārdevumiem Kopienas tirgū, tas, ka nebija ziņu, jo īpaši par produkciju, korporatīvo struktūru un pārdevumiem, neļāva noteikt, vai pārdevumi, kurus deklarēja Mitsui grupa, atbilda visiem Yamamoto pārdevumiem Kopienai. Melnās krāsas hromogēnās vielas, ko Yamamoto izlaidusi Japānā, varēja tikt eksportētas uz Kopienu, izmantojot citus ceļus – tiešus vai netiešus – un izmantojot saistītu pušu starpniecību. Citi ražotāji un/vai tirgotāji varēja būt saistīti ar Yamamoto un eksportēt japāņu melnās krāsas hromogēnās vielas realizācijai Kopienā; šajā sakarā attiecībā uz šo grupu būtu jānosaka viena eksporta cena un atsevišķa kaitējuma apmērs. Vajadzīgo datu trūkums, lai izdarītu atsevišķus secinājumus, tādēļ attiecas ne tikai uz dempinga apmēru, bet arī uz kaitējuma apmēru.

    (184) Ņemot vērā iepriekš minēto, Yamamoto ir atzīts par eksportējošu ražotāju, kurš nesadarbojās šā antidempinga procesa nolūkā, un attiecībā uz šo sabiedrību netika noteikts nekāds atsevišķa kaitējuma apmērs.

    (185) Tāpēc kaitējuma novēršanas līmeņi tika noteikti attiecīgi pēc ODB–1 un ODB–2, katra melnās krāsas hromogēno vielu tipa ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta saprātīga peļņas daļa, salīdzinot ar šo pašu izskatāmā ražojuma tipu pārdošanas cenu izmantotāja līmenī. Kaitējuma apmērs, t.i., šī starpība, kas izteikta kā procenti no attiecīgo ievedumu CIF vērtības, bija vidēji 18,9 %.

    2. Galīgo antidempinga pasākumu forma un līmenis

    (186) Tā kā kaitējuma apmērs izrādījās mazāks par dempinga apmēru, galīgajam maksājumam, kas ir nosakāms, saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jāatbilst noteiktajam kaitējuma apmēram.

    (187) Pamatojoties uz dempingu apmēru un no tā izrietošo kaitējumu, attiecībā uz Japānas izcelsmes melnās krāsas hromogēno vielu ievedumiem būtu jāievieš galīgs ad valorem 18,9 % maksājums,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    1. Attiecībā uz to melnās krāsas hromogēno vielu importu, kas atbilst KN kodam ex29322980 (Taric kodu skatīt pielikumā) un kuru izcelsme ir Japānā, tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums.

    +++++ TIFF +++++

    2. R1 un R2 var būt vienādi vai atšķirīgi, un tie ir jāizvēlas no aizstātām vai neaizstātām alkilgrupām vai arilgrupām. Tāpat tie var būt daļa no gredzena sistēmas. R3 ir jāizvēlas no ūdeņraža, aizstātām vai neaizstātām alkilgrupām, arilgrupām, alkoksigrupām vai halogēniem. R3 parasti ir metilu vai hloru saturoša grupa. R4 ir jāizvēlas no aizstātām vai neaizstātām monoarilaminogrupām. Ja R3 ir ūdeņradis, tad R4 ir jābūt aizstātai monoarilaminogrupai. R1, R2 un R4 nevar būt ūdeņradis. R5 ir ūdeņradis vai halogēns, parasti ūdeņradis. Identificēto melnās krāsas hromogēno vielu saraksts dots pielikumā.

    3. Attiecībā uz 1. punktā minēto ražojumu antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksas, ir 18,9 %.

    4. Ja vien nav norādīts pretēji, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 2000. gada 9. oktobrī.

    Padomes vārdā —

    priekšsēdētājs

    H. Védrine

    [1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 905/98 (OV L 128, 30.4.1998., 18. lpp.).

    [2] OV C 213, 24.7.1999., 2. un 3. lpp.

    [3] OV C 94, 1.4.2000., 5. lpp.

    [4] Šīs atbildes iesniedza Mitsui & Co. Ltd Japānā un tās saistītie importētāji (Mitsui & Co. Deutschland GmbH, Mitsui & Co. UK plc, Mitsui & Co. Espańa SA, Mitsui & Co. Scandinavia AB (Zviedrija) un Mitsui & Co. France SA ("Mitsui grupa"). Tika paziņots, ka Yamamoto ir Mitsui & Co. Ltd piegāžu avots.

    [5] Skatīt Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2172/93 (1993. gada 30. jūlijs), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumus attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes etanolamīna importu (OV L 195, 4.8.1993.., 5. lpp.), un Padomes Regulu (EK) Nr. 229/94 (OV L 28, 2.2.1994., 40. lpp.).

    [6] Cenas laikā no 1996. līdz 1998. gadam neaptver Black 15, jo neviens izmantotājs nedeklarēja šā tipa ievedumus. Jebkurā gadījumā pat tad, ja Black 15 cenas nav iekļautas izmeklēšanas periodā, vidējā cena šā izmeklēšanas perioda laikā sasniedz 20,28 EUR/kg.

    [7] Neviens izmantotājs nesniedza ziņas par Japānas izcelsmes Black 15 ievedumiem laikā no 1996. līdz 1998. gadam; tās tika sniegtas tikai attiecībā uz izmeklēšanas periodu. Tāpēc attiecībā uz šo tipu cenas attīstību noteikt nevar.

    [8] Faktiskie skaitļi ir indeksēti konfidencialitātes nolūkā.

    [9] Faktiskie dati doti robežās konfidencialitātes nolūkā.

    [10] Faktiskie dati doti robežās konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

    [11] Faktiskie dati doti robežās konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

    [12] Faktiskie dati doti robežās konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

    [13] Faktiskie dati doti robežās konfidencialitātes apsvērumu dēļ.

    --------------------------------------------------

    PIELIKUMS

    Komercnosaukums | Chemical Abstracts reģistra numurs (CAS Nr.) | Ķīmiskais nosaukums | TARIC kodi |

    Black 15 | 36431–22–8 | 3–(dietilamino)–6–metil–7–(2,4–dimetilfenilamino) fluorāns | 2932298035 |

    Black 100 | 68134–61–2 | 3–(dietilamino)–7–(3–trifluormetilfenilamino) fluorāns | 2932298060 |

    Black 303 | 92814–52–3 | 3–(N–etil–N–izopentilamino)–7–(2–hlorfenilamino) fluorāns | 2932298060 |

    Black 305 | 129437–78–5 | 3–dipentimino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    Black 500 | 93071–94–4 | 3–[N–etil N–(3–etoksipropil)amino]–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    CF–51 | 102232–11–1 | 3–(N–tetrahidrofurfuril–N–etilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    ETAC | 59129–79–2 | 3–(N–etil–N–p–tolilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298040 |

    Fuji Black | 85443–45–4 | 3–dietilamino–6– hlor–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    ODB | 29512–49–0 | 3–dietilamino–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    ODB–2 | 89331–94–2 | 3–dibutilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298060 |

    ODB–7 | 151019–95–3 | 3–(dietilamino)–6–metil–7–(3–metilfenilamino) fluorāns | 2932298060 |

    PSD 150 | 55250–84–5 | 3–(N–metil–N–cikloheksilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298050 |

    PSD 300A | 92409–09–1 | 3–{N–metil–N–propilamino)–6–metil–7–anilīnofluorāns | 2932298030 |

    PSD 184 | 95235–29–3 | 3–(N–etil–N–izobutilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298045 |

    S 205 | 70516–41–5 | 3–(N–etil–N–izopentilamino)–6–metil–7–anilīnfluorāns | 2932298010 |

    TH 107 | 82137–81–3 | 3–(dibutilamino)–7–(2–hlorfenilamino) fluorāns | 2932298025 |

    Citas melnās krāsas hromogēnās vielas | | | 2932298060 |

    --------------------------------------------------

    Top