32000D0265

Padomes lēmums

(2000. gada 27. marts)

par finanšu regulas izveidi, ar ko nosaka budžeta aspektus attiecībā uz Padomes ģenerālsekretāra vietnieka vadību, līgumiem, ko viņš noslēdzis dažu dalībvalstu vārdā par komunikācijas infrastruktūras izveidi un darbību Šengenas videi "Sisnet"

(2000/265/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā 2. panta 1. punkta otrās daļas pirmo teikumu Protokolā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā (turpmāk tekstā "Šengenas protokols"),

tā kā:

(1) Ar Lēmumu 1999/870/EK [1] Padomes ģenerālsekretāra vietniekam saistībā ar Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā ir piešķirtas pilnvaras rīkoties kā dalībvalstu pārstāvim, lai slēgtu līgumus, kas attiecas uz Šengenas informācijas sistēmas tīkla (turpmāk tekstā Sisnet) komunikāciju infrastruktūras ieviešanu un funkcionēšanu, un pārvaldītu šādus līgumus.

(2) Finansiālās saistības, kas rodas saistībā ar šiem līgumiem, nesedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta; tādēļ nav piemērojama 1977. gada 21. decembra Finanšu Regula par Eiropas Kopienu vispārējo budžetu [2].

(3) Tādēļ ir nepieciešams pieņemt īpašus noteikumus, lai noteiktu sīki izstrādātas procedūras nepieciešamā budžeta izveidei un izpildei, lai segtu līgumu slēgšanas laikā radušos izdevumus, saistības, kuras izriet no kādreiz noslēgtiem līgumiem, finanšu iemaksu atgūšanai, par kurām maksā atbildīgās valstis un finanšu pārskatu revīzijai un to pārbaudei.

(4) Nepieciešams arī pieņemt noteikumus, kuri piemērojami līgumu noslēgšanai.

(5) Ar šo lēmumu tiek veikta Šengenas acquis ieviešana Šengenas Protokola nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Vispārēji principi

1. pants

Šajā Finanšu regulā "budžets" ir dokuments, ar ko katram finanšu gadam nosaka un iepriekš apstiprina paredzamos ieņēmumus un izdevumus, kuri vajadzīgi, lai izpildītu saistības, kas izriet no Lēmumā 1999/870/EK minētajiem līgumiem.

2. pants

Ar šo Finanšu regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus tādu līgumu noslēgšanai, kas saistīti ar Sisnet, un nepieciešamā budžeta izveidei un izpildei saistībā ar šādiem līgumiem.

3. pants

1. Budžetu iedala iedaļās, kas ietver budžetu sagatavošanās pasākumiem pirms minēto līgumu noslēgšanas, ieskaitot jebkuras izmaksas, kas radušās, gatavojot izsoles uzaicinājumu attiecībā uz Sisnet, izveidošanas budžetu un Sisnet darbības budžetu. Nepieciešamības gadījumā katru iedaļu sadala nodaļās un pantos.

2. Apropriācijas, kas paredzētas katrā iedaļā, nevar piešķirt citām izdevumu iedaļām.

4. pants

Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un jo īpaši ar taupības un izdevumu lietderības principu.

5. pants

Aizliegti ieņēmumi un izdevumi, kas nav kreditēti vai paredzēti nevienā budžeta pantā.

Neierobežojot 17. pantu, nav atļauts izdarīt vai apstiprināt izdevumus, kas pārsniegtu apstiprinātās apropriācijas.

6. pants

1. Visus ieņēmumus un izdevumus pilnībā iekļauj budžetā un kontos saskaņā ar 17. pantu bez savstarpējas pielāgošanas. Kopējie ieņēmumi sedz kopējos izdevumus.

2. Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

3. Jebkuras 25. pantā minēto valstu izdarītās iemaksas budžetā, kas samaksātas pirms finanšu gada sākuma, pieskaitāmas budžetam minētajam finanšu gadam.

4. Finanšu gada izdevumus iegrāmato attiecīgā finanšu gada kontos, pamatojoties uz izdevumiem, attiecībā uz kuriem dotā atļauja darīta zināma finanšu kontrolierim ne vēlāk kā 31. decembrī un par kuriem izdarīti attiecīgi maksājumi ne vēlāk kā nākamā gada 15. janvārī.

5. Piešķirtās apropriācijas var izmantot vienīgi tam, lai segtu par to finanšu gadu pareizi grāmatotus un apmaksātus izdevumus, par kuru tās piešķirtas, ja vien 7. pantā nav noteikts citādi, un lai segtu parādus par iepriekšējiem finanšu gadiem, par kuriem apropriācijas nav pārnestas uz nākamo gadu.

7. pants

1. Apropriāciju izlietošanu reglamentē šādi noteikumi:

a) apropriācijas, kas vēl nav izmantotas tā finanšu gada beigās, attiecībā uz kuru tās iegrāmatotas, parasti zaudē spēku;

b) apropriācijas, kas attiecas uz maksājumiem, kuri 31. decembrī vēl nav izdarīti saskaņā ar saistībām, kas radušās laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim, automātiski pārgrāmato tikai uz nākamo finanšu gadu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta, Padomes ģenerālsekretāra vietnieks līdz 31. janvārim var nosūtīt Šengenas Informācijas sistēmas Darba grupai, turpmāk tekstā "SIS Darba grupa", pienācīgi pamatotus lūgumus pārgrāmatot uz nākamo finanšu gadu apropriācijas, kuras nav izmantotas līdz 31. decembrim, ja nākamajam finanšu gadam budžetā paredzētās apropriācijas attiecīgajās pozīcijās nesedz prasības.

Šādu apropriāciju pārgrāmatošanu var ierosināt tikai ārkārtēju iemeslu dēļ.

Īstenojot savas budžeta izpildes pilnvaras, ģenerālsekretāra vietnieks atkarībā no pārvaldības vajadzībām cenšas vispirms izmantot kārtējam finanšu gadam apstiprinātās apropriācijas un neizmantot pārgrāmatotās apropriācijas, pirms nav iztērētas pirmās minētās.

SIS Darba grupa pieņem lēmumus par šiem pārgrāmatošanas lūgumiem vēlākais līdz 1. martam.

3. Apropriācijas, kas pārgrāmatotas no viena finanšu gada uz nākamo finanšu gadu, nav spēkā, ja vēl nav izmantotas tā finanšu gada beigās, uz kuru tās tika pārgrāmatotas.

4. Atbilstoši 1. punkta b) apakšpunktam automātiski pārgrāmatojamo apropriāciju sarakstu nosūta SIS Darba grupai informatīvos nolūkos līdz 1. martam.

5. Budžeta izpildes vajadzībām katrā kārtējā finanšu gada pantā par katru budžeta posteni atsevišķi uzrāda pārgrāmatoto apropriāciju izmantojumu.

II NODAĻA

Budžeta izveide

8. pants

1. Budžetu sastāda eiro.

2. Ģenerālsekretāra vietnieks nosūta provizorisko budžeta projektu SIS Darba grupai pirms 30. septembra un pievieno paskaidrojuma rakstu.

3. SIS Darba grupa sniedz savu atzinumu par šo budžeta projektu.

4. Ģenerālsekretāra vietnieks izveido budžeta projektu un nosūta to līdz 31. oktobrim 25. pantā minētajām valstīm.

5. Šā lēmuma 25. pantā minētās dalībvalstis, tiekoties ar Padomi, pieņem budžetu pirms gada beigām.

6. Lēmumu par budžeta pieņemšanu attiecīgi paziņo ģenerālsekretāra vietnieks 25. pantā minētajām valstīm. Lēmums parāda, kad valstu iemaksas jānomaksā.

9. pants

1. Ja budžetu nepieņem finanšu gada sākumā:

a) maksājums var veikt katru mēnesi, maksājot ne vairāk kā vienu divpadsmito daļu no kopējām apropriācijām, kas atļautas iepriekšējā finanšu gada katrā budžeta iedaļā; un

b) šā lēmuma 25. pantā minēto valstu iemaksas var veikt katru mēnesi un ne vairāk kā vienas divpadsmitās daļās apmērā no iemaksām, kas veiktas saskaņā ar iepriekšējā gada attiecīgi pieņemto budžetu.

2. Katru lēmumu izmantot ieņēmumu un izdevumu divpadsmito daļu, kopsummā nepārsniedzot trīs divpadsmitās daļas no summas, kas iegrāmatota pēdējā attiecīgi pieņemtajā budžetā, pieņem ģenerālsekretāra vietnieks, kas nosūta lēmumu vēstules veidā 25. pantā minētajām valstīm.

3. Lēmumu, ar kuru atļauj tādu maksājumu un iemaksu veikšanu, kas pārsniedz trīs divpadsmitās daļas no summām, kuras ir iemaksātas iepriekšējā gada attiecīgi pieņemtā budžetā, pieņem 25. pantā minētās dalībvalstis, tiekoties Padomē.

4. Jebkuri atbilstoši 1., 2. un 3. punktam veiktie pasākumi tiek izbeigti budžeta galīgās pieņemšanas laikā.

10. pants

1. Jebkuru budžeta papildinājumu vai grozījumu projektus iesniedz, pārbauda un pieņem tādā pašā veidā un izmantojot tādas pašas procedūras, kā pieņemot budžetu, kuru tāmes tie groza.

2. Budžeta grozījumus iesniedz katru gadu, nākamajā mēnesī pēc pārskatu noslēgšanas, kā noteikts 46. panta 1. punktā, ar mērķi iegrāmatot bilancē iepriekšējā gada budžeta izlietojumu kā ieņēmumus pozitīvas bilances gadījumā vai izdevumus, ja bilance ir negatīva.

11. pants

Budžetu var darīt pieejamu sabiedrībai.

III NODAĻA

Budžeta izpilde un grāmatvedība

12. pants

Budžetu izpilda saskaņā ar principu, ka kredītrīkotāji un grāmatveži ir dažādas personas. Kredītrīkotāja, grāmatveža un finanšu kontroliera pienākumus nevar veikt viena un tā pati persona.

13. pants

1. Kredītrīkotāja uzdevumu attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem veic Padomes Ģenerālsekretariāta ģenerāldirektors. Kredītrīkotājs izpilda budžetu ģenerālsekretāra vietnieka vārdā, un viņš var deleģēt savas pilnvaras direktoram, nepārsniedzot piešķirtās apropriācijas.

2. Kredītrīkotājs var izlemt par pārnešanu starp pantiem katrā nodaļā. Pēc vienošanās ar SIS Darba grupu, viņš var nolemt par pārnešanu starp pantiem tās pašas nodaļas ietvaros. Šī SIS Darba grupa dod savu piekrišanu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā attiecībā uz atzinumu par budžetu.

14. pants

Finanšu kontroliera uzdevumu veic Padomes finanšu kontrolieris saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami šā kontroliera uzdevumiem.

15. pants

Ieņēmumu saņemšanu un izdevumu izmaksu veic grāmatvedis no A ģenerāldirektorāta Padomes Ģenerālsekretariātā.

16. pants

1. Lai iekasētu jebkuru nesamaksātu summu atbilstoši 25. pantam, vai trešo pušu jebkurus parādus iesaistītajām valstīm saistībā ar noslēgšanu, Sisnet ieviešanu un funkcionēšanu, ir vajadzīgs kredītrīkotāja izdots iekasēšanas rīkojums. Iekasēšanas rīkojumus nosūta grāmatvedim, kurš tos iesniedz finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

2. Šis apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos par to, ka:

a) ieņēmumi ir iegrāmatoti pareizajā budžeta postenī;

b) iekasēšanas rīkojums ir pareizs un atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

c) apliecinošie dokumenti ir pareizi;

d) informācija par debitoru vai debitora valsts atbildīgo iestādi ir pareiza;

e) samaksas termiņš ir norādīts;

f) ir piemēroti 4. pantā minētie pareizas finanšu vadības principi;

g) ir pareizs piedzenamās summas lielums un valūta.

3. Grāmatvedis atbild par iekasēšanas rīkojumu pienācīgu sastādīšanu.

17. pants

Neatkarīgi no 5. un 6. panta:

1) var veikt šādus atskaitījumus no visiem rēķiniem, faktūrrēķiniem vai aprēķiniem, ko pēc tam iesniedz tīrās summas maksājumam:

a) no kādas līgumslēdzējas puses piedzītus līgumsodus;

b) nepareizi izmaksāto summu korekcija, ko var panākt ar iepriekšējiem atskaitījumiem, kad izdara analoģisku apstiprināšanu saskaņā ar iedaļu, nodaļu, pantu un finanšu gadu, par kuru izdarīta pārmaksa.

Atlaides, atmaksas un rabatus attiecībā uz faktūrrēķiniem un rēķiniem nereģistrē kā atsevišķu ieņēmumu;

2) atbilstoši pozīcijai, kurā bija paredzēti sākotnējie izdevumi, var izmantot šādas pārgrāmatotās summas:

- ieņēmumus no atmaksātām summām, kas izmaksātas nepareizi un neatbilstoši budžeta apropriācijām.

Šīs pārgrāmatotās summas jāizmanto līdz nākamā finanšu gada beigām pēc tā finanšu gada, kurā attiecīgais ieņēmums iekasēts.

18. pants

1. Par jebkuru pasākumu, kas var prasīt budžeta izdevumus, attiecīgais kredītrīkotājs vispirms iesniedz izdevumu saistību priekšlikumu grāmatvedim, norādot mērķi, iesaistīto summu, budžeta posteni, kurā tie ir jāieraksta un kreditoru. Grāmatvedis iesniedz priekšlikumu finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

2. Finanšu kontroliera apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos par to, ka:

a) saistību priekšlikums ir noformēts saskaņā ar 1. punktu;

b) izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

c) budžetā ir pieejamas apropriācijas;

d) ir piemēroti 4. pantā minētie pareizas finanšu vadības principi;

e) izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem.

19. pants

1. Kredītrīkotāja veikto izdevumu apstiprināšanas mērķis ir:

a) pārbaudīt kreditora prasību;

b) noteikt vai pārbaudīt maksājamās summas esamību un apmēru;

c) pārbaudīt nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāveic maksājums;

d) pārbaudīt, ka pirkumi un sniegtie pakalpojumi tiek izdarīti kā norādīts.

2. Kredītrīkotājs var uz savu atbildību veikt pārbaudes.

20. pants

1. Kredītrīkotājs atļauj grāmatvedim, izdodot maksājuma rīkojumu ("atļauju"), samaksāt kādu izdevumu posteni, ko viņš ir apstiprinājis.

2. Atļaujā norāda:

a) finanšu gadu, par kuru veic maksājumu;

b) budžeta iedaļu, nodaļu un pantu;

c) maksājamo summu ar cipariem un ar vārdiem, maksājuma valūtu;

d) kreditora nosaukumu un adresi;

e) izdevumu mērķi;

f) maksājuma veidu;

g) tajā norāda attiecīgo saistību apstiprinājumu numurus un datumus.

3. Maksājuma uzdevumu kredītrīkotājs datē un paraksta.

4. Kredītrīkotājs iesniedz maksājumu uzdevumu kopā ar oriģinālajiem apliecinošajiem dokumentiem finanšu kontrolierim apstiprināšanai.

5. Finanšu kontroliera apstiprinājums ir vajadzīgs, lai pārliecinātos par to, ka:

a) maksājuma uzdevums izdots pareizi;

b) maksājuma uzdevums atbilst izdevumu saistībām un tajā norādītā summa ir pareiza, ņemot vērā 4. pantā minētos pareizas finanšu vadības principus un prasības;

c) izdevumi tiek maksāti no pareizās budžeta pozīcijas;

d) apropriācijas ir pieejamas attiecīgajā budžeta iedaļā vai pantā;

e) apliecinošie dokumenti ir pareizi; un

f) kreditora nosaukums un dati ir norādīti pareizi.

6. Jebkuri izdevumi jāsedz iepriekš ar 25. pantā minēto valstu veiktajām iemaksām, vai, ja tas netiek izdarīts, ar bankas aizdevumu. Valstu iemaksu nesamaksāšanas gadījumā iepriekšēja finansējuma aizdevuma izmaksas sadala automātiski nesamaksājušo valstu starpā, proporcionāli to nesamaksātajām iemaksām un ņemot vērā parādu neatmaksāšanas laiku.

21. pants

Maksājumus veic, izmantojot bankas kontu, kas atvērts saskaņā ar Padomes Lēmuma 1999/323/EK [3] 17. pantu Padomes ģenerālsekretāra vārdā. Atbilstoši šai Finanšu regulai, bankas izdarītos pārvedumu rīkojumus nepieciešams parakstīt divām ģenerālsekretāra vietnieka norādītām amatpersonām, no kurām viens ir grāmatvedis.

22. pants

Ja finanšu kontrolieris atsakās dot apstiprinājumu, kā noteikts 16., 18. vai 20. pantā, un kredītrīkotājs savu priekšlikumu patur spēkā, jautājumu iesniedz izskatīšanai ģenerālsekretāra vietniekam. Izņemot gadījumus, kad apropriāciju pieejamība nav skaidra, ģenerālsekretāra vietnieks, izdarot pienācīgi pamatotu lēmumu, var noraidīt atteikumu un apstiprināt iekasēšanas rīkojumu, izdevumu saistības vai maksājumu uzdevumu. Ģenerālsekretāra vietnieks mēneša laikā informē Revīzijas palātu par katru šādu lēmumu. Lēmums stājas spēkā, sākot ar datumu, kad apstiprinājums tika noraidīts.

23. pants

Ja kredītrīkotājs, finanšu kontrolieris vai grāmatvedis neievēro šīs Finanšu regulas noteikumus, viņus disciplināri soda, kā noteikts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos.

24. pants

Pārskatus veic ar divkāršā ieraksta metodi, par atskaites periodu nosakot kalendāro gadu. Tajos uzrāda visus attiecīgā finanšu gada ieņēmumus un izdevumus.

IV NODAĻA

Valstu iemaksas

25. pants

1. Budžeta ieņēmumi sastāv no finanšu iemaksām no šādām dalībvalstīm: Beļģija, Dānija, Vācija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija, kā arī Islande un Norvēģija.

2. Šo valstu finanšu iemaksas nosaka budžetā un izsaka eiro.

26. pants

Šā lēmuma 25. pantā minētās valstis savas finanšu iemaksas ģenerālsekretāra vietniekam veic saskaņā ar šādu formulu.

To iemaksu sadalījums, kas jāmaksā 25. pantā minētajām valstīm, no vienas puses, un Islandei un Norvēģijai, no otras puses, aprēķina katru gadu, pamatojoties uz katras iesaistītās dalībvalsts un Islandes un Norvēģijas īpatsvaru no 25. pantā minēto valstu kopējā iekšzemes kopproduktā (IKP) iepriekšējā finanšu gadā. Attiecīgo dalībvalstu iemaksu sadalījumu aprēķina katru gadu, ņemot vērā Islandes un Norvēģijas iemaksas, pamatojoties uz katras šīs dalībvalsts samaksāto PVN resursu attiecību pret Eiropas Kopienu kopējiem PVN resursiem, kā noteikts Savienības budžeta pēdējā grozījumā iepriekšējā finanšu gada laikā.

27. pants

1. Ģenerālsekretāra vietnieks nosūta prasības veikt iemaksas katrai 25. pantā minētajai valstij vēstules formā ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību. Šo iestāžu adreses viņam iepriekš paziņo.

2. Attiecīgā vēstule ietver šādu informāciju par:

a) lēmumu pieņemt budžetu vai 9. panta piemērošanas gadījumā, lēmumu pieprasīt iemaksas paredzēto divpadsmito daļu veidā;

b) katras valsts maksājamo iemaksu apmēru, kas aprēķināts eiro, saskaņā ar 26. pantā norādīto sadalījumu;

c) detalizētus rekvizītus iemaksu veikšanai.

3. Iemaksu summu ieskaita bankas kontā, kas norādīts 21. pantā.

4. Iemaksas veic eiro.

28. pants

1. Šā lēmuma 25. pantā minētajām valstīm prasa samaksāt 25 % no to iemaksām vēlākais līdz 15. februārim, 1. aprīlim, 1. jūlijam un 1. oktobrim.

2. Ja valsts nav izpildījusi finanšu saistības, esošos Kopienas noteikumus par iekasējamiem procentiem iemaksu novēlotas veikšanas Eiropas Savienības budžetā gadījumā piemēro analogi, neierobežojot jebkuras izmaksas, kuras sedz dalībvalsts atbilstoši 20. panta 6. punkta noteikumiem.

V NODAĻA

Līgumu noslēgšana

29. pants

1. Līgumus par preču pirkšanu vai nomu vai pakalpojumu sniegšanu slēdz rakstiski.

2. Visi šādus līgumus, kuriem novērtētā vērtība ir vienāda vai pārsniedz robežvērtības, kas norādītas Padomes Direktīvā 93/36/EEK (1993. gada 14. jūnijs), ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [4] vai Padomes Direktīvā 92/50/EEK (1992. gada 18. jūnijs) par to, kā koordinēt pakalpojumu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [5], noslēdz pēc tam, kad uzaicinājums uz konkursu ir izsludināts saskaņā ar šo Direktīvu noteikumiem, ieskaitot jebkurus tālākus grozījumus, par kuriem var vienoties (turpmāk tekstā "Padomes Direktīvas par valsts līgumu piešķiršanas procedūrām").

3. Līgumus, kuriem minētā līguma novērtētā vērtība nepārsniedz Padomes Direktīvās par valsts līgumu piešķiršanas procedūrām norādītās robežvērtības, var slēgt, individuāli vienojoties. Šādos gadījumos 25. pantā minētajām dalībvalstīm cik vien iespējams un ar visiem attiecīgajiem līdzekļiem jānodrošina iespēja sacensties piegādātājiem, kas varētu piegādāt attiecīgās preces un sniegt attiecīgos pakalpojumus.

4. Uzaicinājumus uz konkursu parasti publicē Padomes Ģenerālsekretariāts 25. pantā minēto dalībvalstu vārdā visās dalībvalstīs.

5. Konkursa procedūru un pretendentu atlases un līgumu piešķiršanas kritērijus nosaka un reglamentē Padomes Direktīvu noteikumi par valsts līgumu piešķiršanas procedūrām, kas papildināti ar šīs Finanšu regulas noteikumiem.

6. Katru uzaicinājumu uz konkursu sagatavo Padomes Ģenerālsekretariāts 25. pantā minēto dalībvalstu vārdā un jo īpaši:

a) konkretizē piedāvājumu iesniegšanas procedūru un nosaka, kā tie jānoformē, ieskaitot, jo īpaši, prasības izmantot standarta atbildes veidlapas;

b) atsaucas uz vispārīgiem nosacījumiem, kas ir piemērojami attiecīgajam līgumam (piegādes vai pakalpojumu līgumam), un nepieciešamības gadījumā uz dokumentiem, kuru nosacījumi īpaši piemērojami konkrētajam līgumam;

c) ietver klauzulu, kas nosaka, ka piedāvājuma iesniegšana nozīmē piekrišanu attiecīgajiem nosacījumiem;

d) konkretizē ar kādiem nosacījumiem var veikt pārbaudi, ja nepieciešams, tos sīki jāizklāsta pārbaudes uz vietas gadījumā;

e) konkretizē laiku, kurā konkursa noteikumi paliek spēkā un nekādā ziņā nevar tikt grozīti;

f) konkretizē sodus par līgumā noteikto noteikumu neievērošanu;

g) konkretizē informāciju, kurai jābūt faktūrrēķinos (vai attiecīgajos attaisnojošajos dokumentos);

h) aizliedz jebkuru kontaktu starp ģenerālsekretāra vietnieku un viņa padotajiem, 25. pantā minēto dalībvalstu valdību pārstāvjiem, Islandes un Norvēģijas valdību pārstāvjiem un konkursa pretendentiem jautājumos, kas saistīti ar šo uzaicinājumu uz konkursu, izņemot īpašā izņēmuma kārtā ar šādiem nosacījumiem:

pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām:

i) pēc pretendentu pieprasījuma:

pretendentiem var sniegt papildu informāciju vienīgi ar mērķi izskaidrot uzaicinājuma uz konkursu īpatnības;

ii) pēc ģenerālsekretāra vietnieka pieprasījuma:

ja 25. pantā minētās dalībvalstis, Islande vai Norvēģija vai Padomes Ģenerālsekretariāts uzaicinājuma uz konkursu tekstā pamanījušas kļūdu, neprecizitāti, izlaidumu vai jebkuru citu tehnisku kļūdu, Ģenerālsekretariāts var par to informēt attiecīgās personas tādā pašā veidā, kā sākotnējā uzaicinājumā uz konkursu;

iii) ja 25. pantā minētajām dalībvalstīm, Islandei vai Norvēģijai, vai Padomes Ģenerālsekretariātam pēc piedāvājuma atvēršanas uzaicinājuma uz konkursu sakarā ir vajadzīgs ko noskaidrot vai piedāvājumā jālabo acīmredzamas tehniskas kļūdas, Ģenerālsekretariāts var sazināties ar pretendentu.

30. pants

Katrā gadījumā, kad līgums noslēgts saskaņā ar 29. panta 6. punkta h) apakšpunkta nosacījumiem, ir jāsagatavo "Piezīme pievienošanai lietā" un šāds līgums jāmin ziņojumā, kas vēlāk iesniedzams 36. pantā minētajai Padomdevējai komitejai.

31. pants

Attiecībā uz ģenerālsekretāra vietnieka noslēgtajiem līgumiem 25. pantā minēto dalībvalstu vārdā, dalībvalstu, Islandes un Norvēģijas pilsoņus nešķiro pēc to valstiskās piederības.

32. pants

Ja piedāvātajam līgumam piemērojami vispārīgie nosacījumi, tos pievieno uzaicinājumam uz konkursu. Pievieno arī dokumentus, kuros ir attiecīgajam konkrētajam līgumam īpaši piemērojami nosacījumi.

33. pants

Piedāvājumus pretendenti var iesniegt:

a) pa pastu:

šajā gadījumā uzaicinājumā uz konkursu ir jākonkretizē, ka attiecīgā diena ir tā, kad ir nosūtīts piedāvājums, ko apliecina pasta zīmogs. Iesniegtie piedāvājumi jāsūta ierakstītā sūtījumā pa pastu; vai

b) nododot Padomes Ģenerālsekretariātā tieši vai ar pretendenta pārstāvja starpniecību, ieskaitot privāta kurjera pakalpojumus:

šajā gadījumā uzaicinājumā uz konkursu ir jāuzrāda diena un laiks, līdz kuram piedāvājumi ir jāiesniedz, un jākonkretizē Padomes Ģenerālsekretariāta departaments, kurā tie jānogādā pret parakstītu un datētu kvīti.

Dienai un laikam jābūt identiskiem abos gadījumos.

Lai saglabātu slepenību un izvairītos no grūtībām, uzaicinājumā uz konkursu jābūt šādam noteikumam:

"Piedāvājumi iesniedzami aizzīmogotā aploksnē, kas ir ielikta otrā aizzīmogotā aploksnē. Uz iekšējās aploksnes bez departamenta nosaukuma, kurai tā ir adresēta atbilstoši norādījumam uzaicinājumā uz konkursu, ir jābūt vārdiem "Uzaicinājums uz konkursu — pasta kancelejai neatvērt". Ja izmantotas pašlīmējošās aploksnes, tās ir jāaizzīmogo ar līmlenti un nosūtītājam jāparakstās šķērsām pāri lentei."

34. pants

Katrs piedāvājums ir jāatver.

Piedāvājumus atver šim nolūkam ģenerālsekretāra vietnieka iecelta komiteja. Tās sastāvā ir trīs augsta ranga ierēdņi no dažādiem Padomes Ģenerālsekretariāta direktorātiem. Finanšu kontrolierim jābūt informētam par piedāvājumu atvēršanu. Finanšu kontrolieris vai viņa pārstāvis piedalās kā novērotājs.

Komiteja izstrādā piedāvājuma atvēršanas ziņojumu, kas jāparaksta visiem tās locekļiem.

Katra piedāvājuma katru lappusi ar iniciāļiem paraksta vismaz viens komitejas loceklis. Komiteja sagatavo rakstisku protokolu par saņemtajiem piedāvājumiem, atsevišķi uzskaitot dokumentus, kuri saņemti no katra pretendenta saistībā ar piedāvājumu.

35. pants

Katru piedāvājumu novērtē 25. pantā minētās dalībvalstis kopā ar Islandi un Norvēģiju. Ziņojumu, ko vienprātīgi apstiprina šīs valstis, atbildīgais ierēdnis no Padomes Ģenerālsekretariāta iesniedz 36. pantā minētajai Padomdevējai komitejai. Šo atbildīgo ierēdni nozīmē kredītrīkotājs vai tā vietnieks, kuru arī nozīmē kredītrīkotājs.

Šajā ziņojumā iekļauj jo īpaši:

a) iemeslu pamatojumu par jebkura piedāvājuma noraidīšanu;

b) katra piedāvājuma tehnisko un finanšu novērtējumu, ietverot vienas vienības cenu salīdzinājuma tabulu;

c) ieteiktā pretendenta izvēles pamatojumu.

36. pants

Līgumus, kas jānoslēdz ģenerālsekretāra vietniekam 25. pantā minēto dalībvalstu vārdā un Islandes un Norvēģijas attiecīgajiem pārstāvjiem pēc tam, kad uzaicinājums uz konkursu ir izdots, pirmkārt to iesniedz Pasūtījumu un līgumu padomdevējai komitejai ar lūgumu sniegt atzinumu.

37. pants

Šā lēmuma 36. pantā minētajā Padomdevējā komitejā ir pārstāvji no katras 25. pantā minētās dalībvalsts, kā arī pa vienam pārstāvim no Norvēģijas un Islandes. Šā lēmuma 25. pantā minētās dalībvalstis kopā ar Islandi un Norvēģiju nodrošina, ka izvēlētie pārstāvji ir labi speciālisti informātikas un/vai finanšu jautājumos un/vai juridiskos jautājumos. Pārstāvji nedrīkst būt piedalījušies dokumentu novērtēšanā, kas jāiesniedz Padomdevējai komitejai. Kā novērotājam jāpiedalās finanšu kontroliera pārstāvim.

Padomdevēja komiteja ar balsu vairākumu no pārstāvju vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Padomdevēja komiteja sniedz atzinumu par to, vai ir ievērota procedūra par pretendenta izvēli un vispārīgi par ierosinātajiem līguma noteikumiem.

Citas problēmas sakarā ar šajā nodaļā regulētajiem jautājumiem var nosūtīt minētajai Padomdevējai komitejai, lai tā sniegtu atzinumu.

Padomdevēja komiteja cenšas pieņemt tās atzinumus vienprātīgi. Ja šāda vienprātīga vienošanās nav iespējama, Padomdevēja komiteja pieņem tās atzinumus ar vienkāršu tās pārstāvju balsu vairākumu. Nepieciešams 11 sapulces pārstāvju kvorums, lai tās lēmumi būtu spēkā esoši. Ja balsis dalās vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Padomes Ģenerālsekretariāts nepieciešamības gadījumā nodrošina sekretāra palīdzību Padomdevēja komitejai.

38. pants

Padomdevēja komiteja izstrādā savus darbības noteikumus pēc līdzības ar Eiropas Savienības Padomes Pasūtījumu un līgumu padomdevējas komitejas darbības noteikumiem.

39. pants

Padomdevēja komitejai pieprasa sniegt tās atzinumus tieši padomdevēja statusā par:

a) visiem piedāvātajiem piegādes vai pakalpojumu līgumiem, ieskaitot pētījumus, kuru paredzamā vērtība ir vienāda vai pārsniedz robežvērtības Padomes Direktīvā par valsts līgumu piešķiršanas procedūrām;

b) par ikvienu piedāvātu līguma papildinājumu, kas minēts a) punktā, ja vien tas izraisa būtiskas pārmaiņas, jo īpaši, ja papildinājuma dēļ mainītos sākotnējā līguma summa;

c) par ikvienu piedāvātu papildinājumu, kas palielinātu kopējo summu līgumam, kurš jau noslēgts par summu, kas pārsniedz a) punktā minētās robežvērtības;

d) par jautājumiem, kas rodas, līgumu slēdzot vai līgumu pildot (piem., pasūtījumu atcelšana, lūgumi atbrīvot no soda par kavēšanos, atkāpes no īpašajiem un vispārīgajiem līguma nosacījumiem), ja jautājums ir pietiekami svarīgs, lai būtu iemesls pieprasīt atzinumu;

e) pēc 25. pantā minēto dalībvalstu vai Islandes vai Norvēģijas, vai Padomdevējas komitejas locekļa vai ģenerālsekretāra vietnieka lūguma, piedāvātajiem līgumiem, kur darījuma summa ir mazāka par a) punktā minētajām robežvērtībām, ja tie uzskata, ka līgumi ir saistīti ar principiāliem jautājumiem vai ka tie ir īpaša veida līgumi.

40. pants

Padomdevējai komitejai iesniegtos dokumentus atzinumu sniegšanai atbilstoši 39. panta b) līdz e) punktam, pievieno ziņojumam, ko vienprātīgi apstiprinājušas 25. pantā minētās dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija.

41. pants

Padomdevējas komitejas atzinumus paraksta tās priekšsēdētājs. Lai izvairītos no kavēšanās procesā, ko izraisījusi Padomdevēja komitejas iejaukšanās, 25. pantā minētās dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija var, ja uzskata par vajadzīgu, nosaukt saprātīgu termiņu, līdz kuram Padomdevējai komitejai jāsniedz atzinums. Atzinumus nosūta ģenerālsekretāra vietniekam un 25. pantā minētajām dalībvalstīm, kā arī Islandei un Norvēģijai. Pēc tam, kad pienācīgi izvērtēts šis atzinums, 25. pantā minētās dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija vienprātīgi pieņem lēmumu. Kad lēmums ir pieņemts, līgumu vai līgumus, kuri veido katru atsevišķu gadījumu, noslēdz ģenerālsekretāra vietnieks 25. pantā minēto dalībvalstu vārdā un Islandes un Norvēģijas attiecīgie pārstāvji.

42. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts informē visus pretendentus par lēmumiem, kas pieņemti par viņu piedāvājumiem.

43. pants

1. Līgumus var noslēgt, pamatojoties uz faktūrrēķinu vai rēķinu, ja paredzētā preču un sniegto pakalpojumu vērtība nepārsniedz EUR 2000.

2. Piegādātājiem vai darbuzņēmējiem par līguma izpildes nodrošinājumu garantijas klauzulā var prasīt iepriekš iemaksāt drošības naudu. Šai drošības naudai jābūt ne vien visu nodrošinājuma laiku, bet arī pietiekami ilgu laiku, lai to varētu izmantot. Drošības naudai principā jābūt maksājumam eiro, ko pārskaita uz bankas kontu, kas atvērts īpaši šim mērķim uz Padomes Ģenerālsekretariāta vārda. Šādu drošības naudu var noguldīt tikai pirmās klases kredītiestādē pieprasījuma vai īstermiņa noguldījuma kontā, summas izsakot eiro.

3. Drošības naudas lielumu nosaka saskaņā ar parastajiem tirdzniecības noteikumiem.

4. Nodrošinājums ir obligāts, ja attiecīgā līguma vērtība ir vienāda vai pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas Padomes direktīvās par valsts līgumu piešķiršanas procedūrām.

5. Šo nodrošinājumu var aizstāt ar solidāru galvojumu, ko sniedz grāmatveža apstiprināta trešā persona. Šo galvojumu principā izsaka eiro un tam ir jāatbilst tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 2. punktā.

6. Ja līgums nav izpildīts vai izpildes termiņš ir pārsniegts, ģenerālsekretāra vietnieks nodrošina, ka 25. pantā minētās dalībvalstis, kā arī Islande un Norvēģija saņem pienācīgu kompensāciju par visiem zaudējumiem, procentu likmēm un izmaksām, atskaitot summu no drošības naudas neatkarīgi no tā, vai to iemaksājis tieši piegādātājs vai darbuzņēmējs, vai kāda trešā persona.

44. pants

Parastajiem apliecinājuma dokumentiem, ko iesniedz kopā ar pirmo maksājuma rīkojumu, ko sagatavo saskaņā ar līgumu, kas pieprasa drošības naudu, pievieno iemaksājot saņemtās kvīts norakstu, kuru apstiprinājis grāmatvedis, vai galvotājas iestādes vai trešās personas paziņojuma norakstu, kura īstumu apstiprina grāmatvedis.

45. pants

Ģenerālsekretāra vietniekam ir jāatmaksā drošības nauda vai no to vietā sniegtajām 43. pantā minētajām galvojuma saistībām jāatbrīvo saskaņā ar noteikumiem par līgumu slēgšanu, izņemot gadījumus, kad līgums nav izpildīts vai nav izpildīts laikus, kā minēts 43. panta 6. punktā.

VI NODAĻA

Pārskatu sagatavošana un revīzija

46. pants

1. Ģenerālsekretāra vietnieks, divu mēnešu laikā pirms budžeta izpildes perioda beigām, sagatavo ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci un nodod tos SIS Darba grupai.

2. Ieņēmumu un izdevumu pārskatā atspoguļo visas iepriekšējā finanšu gadā notikušās ieņēmumu un izdevumu operācijas. Tas veidojams un iedalāms tāpat kā budžets.

3. Pārskatam pievieno:

a) pārskatu, kas atspoguļo 25. pantā minēto valstu situāciju attiecībā uz to finanšu ieguldījumu maksājumiem; un

b) apropriāciju pārskaitījumu pārskatu.

4. Budžeta aktīvus un pasīvus bilancē uzrāda par stāvokli uz iepriekšējā finanšu gada 31. decembri.

47. pants

1. Revīzijas palātai lūdz veikt pārskatu revīziju.

2. Ģenerālsekretāra vietnieks nosūta ieņēmumu un izdevumu pārskatu un bilanci Revīzijas palātai 15 dienu laikā pēc 46. panta 1. punktā paredzētā laika posma.

3. Revīzijas palātas revīzijas mērķis ir konstatēt, vai ieņēmumi ir saņemti un izdevumi izdarīti likumīgi un pareizi saskaņā ar pārvaldāmajiem līgumiem, budžetu un šo Finanšu regulu.

4. Ģenerālsekretāra vietnieks nodrošina Revīzijas palātu ar visu tai nepieciešamo, lai tā varētu veikt šo uzdevumu.

48. pants

Ieņēmumu un izdevumu pārskatu, bilanci un Revīzijas palātas ziņojumu, kuram nepieciešamības gadījumā pievieno ģenerālsekretāra vietnieka komentārus, iesniedz līdz 1. jūlijam 25. pantā minētajām valstīm. Tiekoties Padomē, 25. pantā minētās dalībvalstis sniedz atzinumu Ģenerālsekretāra vietniekam par budžeta izpildi.

VII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

49. pants

Šengenas acquis noteikumu ieviešanā, kas attiecas uz Šengenas informācijas sistēmu valstij, izņemot valstis, kas minētās 25. pantā (turpmāk tekstā "cita valsts") ietilpst:

a) šā lēmuma 25. pantā minēto valstu iemaksu daļas precizēšana, kā noteikts 26. pantā;

b) šā lēmuma 25. pantā minēto valstu iemaksu pielāgošana, lai noteiktu iemaksas, ko maksā valsts Sisnet darbībai par visu kārtējo finanšu gadu;

c) šā lēmuma 25. pantā minēto valstu iemaksu pielāgošana, lai noteiktu agrāko Sisnet izveidošanas izmaksu daļu, kas jāsedz citai valstij. Procentuālo attiecību aprēķina, pamatojoties uz PVN resursu attiecību, ko iemaksā cita valsts Eiropas Kopienu kopējos PVN resursos par iepriekšējiem finanšu gadiem, kuros radušās nepieciešamās Sisnet izveidošanas izmaksas. Procentuālā iemaksa ir 25. pantā minēto valstu "kredītzīme" summai, kas proporcionāla to daļai, kas aprēķināta saskaņā ar 26. pantu. Citas valstis var izvēlēties piešķirt attiecīgi summu to budžeta daļai vai pieprasīt atmaksāšanu.

50. pants

1. Šo Finanšu regulu piemēro budžeta pieņemšanai, kas attiecas uz vajadzīgajiem ieņēmumiem un izdevumiem, lai atbilstu noteikumiem, kuri izriet no veiktās darbības atbilstoši Lēmuma 1999/870/EK 1. pantam, finanšu gadam, kurā šī regula stājas spēkā.

2. Atkāpjoties no 8. panta, 1. punktā minētajiem budžeta mērķim, Padomes ģenerālsekretārs vietnieks nosūta provizorisku budžeta projektu SIS Darba grupai, cik ātri vien iespējams pēc šīs Finanšu regulas pieņemšanas. Pēc SIS Darba grupas atzinumu iesniegšanas un budžeta projekta sastādīšanas, 25. pantā minētās dalībvalstis, tiekoties Padomē, pieņem budžetu nekavējoties.

3. Atkāpjoties no 28. panta, 1. punktā minētajiem budžeta mērķim, 25. pantā minētajām valstīm pieprasa maksāt iemaksas saskaņā ar grafiku, ko nosaka 25. pantā minētās dalībvalstis budžeta pieņemšanas brīdī.

51. pants

1. Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2. To publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2000. gada 27. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. Gomes

[1] OV L 337, 30.12.1999., 41. lpp.

[2] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2673/1999 (OV L 326, 18.12.1999., 1. lpp.).

[3] OV L 123, 13.5.1999., 51. lpp.

[4] OV L 199, 9.8.1993., 1. lpp.

[5] OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/52/EK (OV L 328, 28.11.1997., 1. lpp.).

--------------------------------------------------