Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 31997R1035

    Padomes Regula (EK) Nr. 1035/97 (1997. gada 2. jūnijs) par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos

    OV L 151, 10.6.1997, p. 1–7 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 28/02/2007; Atcelts ar 32007R0168

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/1997/1035/oj

    31997R1035



    Oficiālais Vēstnesis L 151 , 10/06/1997 Lpp. 0001 - 0007


    Padomes Regula (EK) Nr. 1035/97

    (1997. gada 2. jūnijs)

    par Eiropas Novērošanas centra izveidi rasisma un ksenofobijas jautājumos

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 213. un 235. pantu,

    ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

    ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

    ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

    (1) tā kā, nosakot un ieviešot savas rīcības stratēģijas un pieņemtos tiesību aktus, Kopienai ir jāievēro pamattiesības; tā kā Kopienas tiesību aktu likumības priekšnoteikums ir jo īpaši atbilstība cilvēktiesībām;

    (2) tā kā objektīva, droša un salīdzināma informācija par rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādībām jāvāc un jāanalizē Kopienas mērogā, lai sniegtu Kopienai pilnīgu informāciju par šīm parādībām, tādējādi nodrošinot Kopienai iespēju izpildīt tās pienākumu ievērot pamattiesības un nodrošinot to ņemšanu vērā, nosakot un ieviešot jebkādas tās kompetencē esošas rīcības stratēģijas un pieņemtos tiesību aktus;

    (3) tā kā Kopienas iestādes un dalībvalstis daudzkārt ir uzsvērušas cilvēktiesību ievērošanas svarīgumu;

    (4) tā kā 1977. gada 5. aprīļa Kopīgajā deklarācijā [4] Eiropas Parlaments, Padome un Komisija uzsvēra "lielo nozīmi, kāda tiek piešķirta pamattiesību aizsardzībai" un apliecināja to, ka "īstenojot savas pilnvaras un strādājot pie Eiropas Kopienu mērķu sasniegšanas, tās ievēro un turpinās ievērot attiecīgās tiesības";

    (5) tā kā 1986. gada 11. jūnijā Eiropas Parlaments, Padome, dalībvalstu pārstāvji, tiekoties Padomē, un Komisija pieņēma Kopīgu deklarāciju par rasismu un ksenofobiju [5], uzsverot, "cik svarīga ir atbilstīga un objektīva informācija un visu pilsoņu iepazīstināšana ar rasisma un ksenofobijas briesmām, kā arī vajadzību nodrošināt, lai tiktu novērstas vai ierobežotas visas diskriminācijas darbības un formas";

    (6) tā kā 1990. gada 29. maijā Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, pieņēma Rezolūciju par cīņu pret rasismu un ksenofobiju [6];

    (7) tā kā 1995. gada 5. oktobrī Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, pieņēma Rezolūciju par cīņu pret rasismu un ksenofobiju nodarbinātības un sociālo lietu jomā [7] un 1995. gada 23. oktobrī pieņēma Rezolūciju par izglītības sistēmu reakciju uz rasisma un ksenofobijas problēmām [8];

    (8) tā kā 1996. gada 15. jūlijā Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3 pantu, pieņēma Kopīgo rīcību rasisma un ksenofobijas apkarošanā [9];

    (9) tā kā 1996. gada 23. jūlijā Padome un dalībvalstu valdību pārstāvji, tiekoties Padomē, pieņēma Rezolūciju par Eiropas gadu pret rasismu (1997.) [10];

    (10) tā kā 1994. gada 24. un 25. jūnija Eiropadomes sanāksmē Korfu tika nolemts pielikt vairāk pūļu, lai Eiropas Savienības mērogā noteiktu vispārēju stratēģiju, kas vērsta uz rasistiskas un ksenofobiskas vardarbības apkarošanu; tā kā šim nolūkam ir izveidota Konsultatīvā komisija, kuras uzdevums ir sniegt ieteikumus rasisma un ksenofobijas apkarošanai;

    (11) tā kā 1995. gada 26. un 27. jūnija Eiropadomes sanāksmē Kannās Konsultatīvā komisija tika aicināta paplašināt tās darbu, lai ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomi izpētītu iespējas Eiropas Novērošanas centra darbībai rasisma un ksenofobijas jautājumos;

    (12) tā kā šīs iespēju izpētes secinājumi tika iesniegti 1996. gada 21. un 22. jūnija Eiropadomes sanāksmē Florencē;

    (13) tā kā Eiropadomes sanāksmē Florencē tika vēlreiz apstiprināta Savienības apņemšanās apkarot rasismu un ksenofobiju ar vislielāko apņēmību un pieņemts princips, kas ir Eiropas Novērošanas centra izveidošanas pamatā;

    (14) tā kā, lai šis uzdevums vākt un analizēt informāciju par rasismu, ksenofobiju un antisemītismu tiktu paveikts pēc iespējas labi un neatkarīgi un lai saglabātu ciešas saites ar Eiropas Padomi, Kopienas mērogā jāizveido autonoma struktūra ar juridiskas personas tiesībām — Eiropas Centrs rasisma un ksenofobijas jautājumos (Centrs);

    (15) tā kā rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādības ietver daudzus sarežģītus, savstarpēji cieši saistītus aspektus, kurus ir grūti nodalīt; tā kā tādējādi Centram ir jānosaka vispārējs uzdevums vākt un analizēt informāciju par vairākām Kopienas darbības jomām; tā kā Centra uzdevums būs centrēts uz jomām, kurās šo problēmu pārzināšana ir jo īpaši vajadzīga Kopienas darbībai;

    (16) tā kā rasisms un ksenofobija ir parādības, kuras Kopienā izpaužas visos līmeņos — vietējā, reģionālā, valsts un Kopienas mērogā — un tāpēc Kopienas mērogā vāktā un analizētā informācija var būt noderīga arī dalībvalstu iestādēm, lai noteiktu un ieviestu pasākumus savas kompetences jomās vietējā, reģionālā un valsts mērogā;

    (17) tā kā tāpēc Centrs sava darba rezultātus nodos Kopienas un dalībvalstu rīcībā;

    (18) tā kā dalībvalstīs ir daudzas ievērojamas organizācijas, kuras pēta rasismu un ksenofobiju;

    (19) tā kā pētījumu saskaņošana un organizāciju tīkla izveidošana vairos šāda darba noderīgumu un efektivitāti;

    (20) tā kā, lai veicinātu sadarbību un novērstu darba pārklāšanos vai dublēšanos, Centram uzticēto uzdevumu veikšanai ir vajadzīgas ciešas saites ar Eiropas Padomi, kurai ir ievērojama pieredze šajā jomā, kā arī sadarbība ar citām dalībvalstu organizācijām un starptautiskām organizācijām, kuras ir kompetentas ar rasisma un ksenofobijas parādībām saistītajās jomās;

    (21) tā kā Centrs spēs pats izlemt par administratīvajiem noteikumiem sadarbībai ar šīm organizācijām; tā kā Kopienai, savukārt, Centra vārdā jānoslēdz vienošanās ar Eiropas Padomi, lai starp to un Centru nodibinātu ciešu sadarbību; tā kā tas pats attieksies uz jebkuras vienošanās noslēgšanu ar citām starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm, kas var izrādīties vajadzīgas Centra uzdevumu izpildei;

    (22) tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [11] ir jānodrošina to personas datu aizsardzība, kurus Centrs ir apstrādājis un ar kuriem tas veicis apmaiņu;

    (23) tā kā Centra uzdevumu izpildei tam ir jānodrošina vislielākā autonomija;

    (24) tā kā ar Centra līgumisko atbildību, kā arī ar Centra ārpuslīgumisko atbildību saistīto strīdu izskatīšanai un izlemšanai saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu ir jābūt Tiesaspiekritībā; tā kā Tiesas piekritībā ir jābūt arī nolēmumu pieņemšanai prasībās, kas celtas pret Centru saskaņā ar Līguma 173. panta nosacījumiem;

    (25) tā kā pēc trīs gadu laikposma šo regulu varētu pēc vajadzības pielāgot, lai izlemtu par to, vai mainīt vai paplašināt Centra uzdevumus, jo īpaši atkarībā no jebkādām izmaiņām Kopienas pilnvarās;

    (26) tā kā Līguma 213. pantā paredzētās pilnvaras vākt un analizēt informāciju par vairākām Kopienas darbības jomām nepieļauj šādas informācijas vākšanu, izmantojot specializētu, autonomu struktūru, kurai ir juridiskas personas statuss; tā kā 235. pants tādēļ ir arī jāizmanto par tiesisku pamatu, lai izveidotu šādu struktūru un nodrošinātu informācijas nodošanu Kopienas iestādēm un struktūrām un dalībvalstīm,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Ar šo tiek nodibināts Eiropas Novērošanas centrs rasisma un ksenofobijas jautājumos (turpmāk tekstā saukts "Centrs").

    2. pants

    Mērķis un uzdevumi

    1. Centra pamatmērķis ir nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīviem, drošiem un salīdzināmiem Eiropas mēroga datiem par rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādībām, jo īpaši 3. panta 3. punktā minētajās jomās, lai palīdzētu tām veikt pasākumus vai plānot rīcību to kompetencē esošajās jomās.

    2. Centrs pēta rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādību un izpausmju apjomu un attīstību, analizē to iemeslus, sekas un ietekmi, un izpēta labas prakses piemērus šo jautājumu risināšanā. Šajā nolūkā, lai paveiktu savus uzdevumus, Centrs:

    a) vāc, reģistrē un analizē informāciju un datus, tostarp zinātniskos pētījumos iegūtus datus, kurus tam sniedz pētniecības centri, dalībvalstis, Kopienas iestādes, starptautiskas organizācijas — jo īpaši 4. panta 1. punktā minētās — un nevalstiskās organizācijas;

    b) veido sadarbību starp informācijas sniedzējiem un izstrādā to datubāzu saskaņotas izmantošanas politiku, lai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma pēc vajadzības veicinātu to informācijas plašu izplatīšanu;

    c) pēc vajadzības veic zinātniskos pētījumus un pārskatus, provizorisku izpēti un iespējamības izpētes darbus pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma. To darot, Centrs ņem vērā jau esošus pētījumus un citas darbības (konferences, seminārus, notiekošus pētījumus, publikācijas), jo īpaši tajos centros un organizācijās, ar kuriem tas ir saistīts Eiropas Rasisma un ksenofobijas informācijas tīklā (Raxen), lai tādējādi novērstu dublēšanos un nodrošinātu pēc iespējas vislabāko resursu izmantošanu. Tas turklāt organizē arī speciālistu sanāksmes un pēc vajadzības izveido ad hoc darba grupas;

    d) izveido publiski pieejamus dokumentācijas resursus, veicina informatīvu pasākumu veikšanu un stimulē zinātnisku pētījumu veikšanu;

    e) sniedz secinājumus un atzinumus Kopienai un tās dalībvalstīm;

    f) izstrādā metodes datu salīdzināmības, objektivitātes un drošuma pilnveidošanai Kopienas mērogā, ieviešot rādītājus un kritērijus, kas uzlabos informācijas konsekvenci;

    g) ik gadus publicē ziņojumu par stāvokli saistībā ar rasismu un ksenofobiju Kopienā, izceļot arī labas prakses piemērus, un par paša Centra darbību;

    h) izveido un koordinē Eiropas Rasisma un ksenofobijas informācijas tīklu (Raxen), kas ietver paša Centra centrālo mezglu, kurš sadarbojas ar dalībvalstu universitāšu pētniecības centriem, nevalstiskām organizācijām un speciālistu centriem, kurus dalībvalstīs izveido organizācijas vai 7. pantā minētās starptautiskās organizācijas;

    i) sekmē un veicina regulāru apaļā galda sarunu vai sanāksmju organizēšanu starp citām esošām pastāvīgām padomdevējām struktūrām dalībvalstīs, piedaloties sociālajiem partneriem, pētniecības centriem un kompetentu valsts iestāžu pārstāvjiem, kā arī citām personām vai struktūrām, kas iesaistītas darbā ar rasisma un ksenofobijas jautājumiem. Savā ikgadējā atskaitē par stāvokli saistībā ar rasismu un ksenofobiju Kopienā Centrs ņem vērā valstu vai citu esošu pastāvīgo padomdevēju apaļo galdu sarunu atzinumus.

    3. pants

    Darba metodes un darbības jomas

    1. Centrs savus uzdevumus veic Kopienu kompetences ietvaros, ievērojot tā ikgadējā programmā noteiktos mērķus un ņemot vērā pieejamos budžeta līdzekļus.

    2. Lai novērstu dublēšanos, Centrs savā darbībā ņem vērā darbības, ko jau paveikušas Kopienas iestādes un citas iestādes, struktūras, kā arī kompetentas starptautiskas organizācijas, īpaši Eiropas Padome, un, cieši sadarbojoties ar Eiropas Padomi, nodrošina pievienotās vērtības radīšanu.

    3. Informācija un dati, kas ir jāvāc un jāapstrādā, zinātniskie pētījumi, aptaujas un izpētes darbi, kas ir jāveic vai jāveicina, aplūko rasisma un ksenofobijas parādību apjomu, attīstību, iemeslus un ietekmi īpaši šādās jomās:

    a) personu brīva pārvietošanās Kopienā;

    b) informācijas un televīzijas pārraides un citi plašsaziņas un sakaru līdzekļi;

    c) izglītība, arodmācības un jaunatne;

    d) sociālā politika, tostarp nodarbinātība;

    e) preču brīva aprite;

    f) kultūra.

    4. pants

    Eiropas Rasisma un ksenofobijas informācijas tīkls (Raxen)

    1. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātru un efektīvu 2. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā tīkla izveidi, dalībvalstis nosūta Centram tām zināmo attiecīgajā pantā minēto centru un organizāciju sarakstu.

    2. Ņemot vērā 1. punktā minēto sarakstu, Centra Vadības padome uzaicina par Raxen dalībniekiem organizācijas, kas ir kompetentas ar rasisma un ksenofobijas parādībām saistītās jomās, vai organizācijas, kuru pamatmērķis ir šo parādību analīze.

    3. Centrs drīkst stāties līgumattiecībās, jo īpaši slēdzot apakšuzņēmuma līgumus ar 2. punktā minētajām organizācijām, lai paveiktu jebkurus uzdevumus, kurus tas var šīm organizācijām uzticēt.

    Centrs drīkst uz ad hoc pamatiem un konkrētu uzdevumu veikšanai stāties arī līgumattiecībās ar struktūrām, kuras nav Raxen dalībnieki.

    Šādu uzdevumu noteikšana tiek norādīta Centra ikgadējā programmā.

    5. pants

    Personas datu aizsardzība un konfidencialitāte

    1. Centrs drīkst vākt personas datus tikai savu šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildei. Apstrādājot personas datus un veicot to apmaiņu saskaņā ar šo regulu, Centrs piemēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus. Šajā nolūkā jāpieņem šo noteikumu īstenošanas kārtība, jo īpaši attiecībā uz ieinteresēto personu tiesībām, apstrādes konfidencialitāti un drošību, atbilstīgiem nodrošinājumiem datu anonimitātei pirms to izpaušanas, kā arī apstrādes iekšējo kontroli.

    2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas noteikumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Centrs nedrīkst apstrādāt personas datus līdz attiecīgo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, un ja nav izveidota un nedarbojas uzraudzības iestāde Direktīvas 95/46/EK 28. panta izpratnē.

    Līdz jebkuras šādas iestādes vai iestāžu norīkošanai izveidotajām Kopienas iestādēm vai struktūrām Centra darbību attiecībā uz datu aizsardzības noteikumiem uzrauga Līguma 138.e pantā paredzētais ombuds atbilstoši viņam attiecīgajā Līgumā noteiktajiem uzdevumiem.

    3. Līdz Direktīvas 95/46/EK ieviešanas dienai gadījumos, kad saskaņā ar šīs regulas noteikumiem dalībvalstis nosūta vai saņem personas datus, tās šādu datu apstrādē piemēro savas valsts datu aizsardzības likumus.

    Līdz iepriekšminētajai dienai dalībvalsts, kura ir nosūtījusi datus Centram, drīkst iebilst pret attiecīgo datu nosūtīšanu citai dalībvalstij vai atļaut šādu nosūtīšanu vienīgi tad, kad ir izpildīti konkrēti nosacījumi, ja nosūtīto datu apstrādei saņēmējs negarantē tādu datu aizsardzības pakāpi, kas ir līdzvērtīga Direktīvā 95/46/EK paredzētajai.

    Jebkurā gadījumā personas dati, kurus ir vācis Centrs un nosūtījis Kopienai vai dalībvalstīm, nav tajās reģistrējami un izmantojami veidā, kas ir nesaderīgs ar mērķiem, kuriem Centrs tos ir vācis.

    4. Dalībvalstīm un valsts struktūrām, kuras sadarbojas ar Centru, nav pienākuma sniegt informāciju, kas to tiesībās ir klasificēta kā konfidenciāla.

    6. pants

    Tiesībsubjektība, tiesībspēja un rīcībspēja

    Centrs ir tiesību subjekts. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

    7. pants

    Sadarbība ar valstu un starptautiskām organizācijām

    1. Lai nodrošinātu savu uzdevumu izpildi, Centrs sadarbojas ar organizācijām dalībvalstīs vai starptautiskām, valstiskām vai nevalstiskām organizācijām, kuras ir kompetentas rasisma un ksenofobijas parādību jomā.

    2. Šā panta 1. punktā minētajiem sadarbības administratīvajiem pasākumiem ir vajadzīgs Vadības padomes apstiprinājums.

    3. Savu darbību, jo īpaši attiecībā uz darbības programmu saskaņā ar 8. panta 3. punkta a) apakšpunktu Centrs saskaņo ar Eiropas Padomes darbu. Šajā nolūkā Kopiena saskaņā ar Līguma 228. pantā noteikto procedūru Centra vārdā noslēdz vienošanos ar Eiropas Padomi, lai izveidotu ciešu sadarbību starp to un Centru. Šī vienošanās nosaka to, ka Eiropas Padome ieceļ personu darbībai Centra Vadības padomē.

    Ja tiek konstatēts, ka Centra uzdevumu efektīvai izpildei ir vajadzīgi nolīgumi ar citām starptautiskām organizācijām vai trešām valstīm, Kopiena, ievērojot iepriekš minēto procedūru, Centra vārdā noslēdz šādus nolīgumus.

    8. pants

    Vadības padome

    1. Centra Vadības padomē ir pa vienai neatkarīgai personai no katras dalībvalsts, viena neatkarīga persona, kuru ieceļ Eiropas Parlaments, viena neatkarīga persona, kuru ieceļ Eiropas Padome saskaņā ar 7. panta 3. punktu, un Komisijas pārstāvis. Vadības padomes locekļi ir personas ar vajadzīgo pieredzi cilvēktiesību un rasisma, ksenofobijas un antisemītisma parādību analīzes jomā.

    Katram loceklim ir līdzīgā kārtībā iecelts vietnieks.

    2. Vadības padomes locekļu un viņu vietnieku vārdi tiek darīti zināmi Komisijai publicēšanai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Viņu amata pilnvaru laiks ir trīs gadi, un viņus vienreiz var iecelt amatā atkārtoti. Vadības padome ievēl savu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, un pārējos 9. pantā minētos Valdes locekļus.

    Katram Vadības padomes loceklim vai viņa vietniekam viņa prombūtnes laikā ir viena balss. Lēmumi tiek pieņemti ar nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu. Priekšsēdētājs balso. Eiropas Padomes ieceltā persona nedrīkst balsot par 3. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

    3. Vadības padome pieņem Centra darbībai vajadzīgos lēmumus. Tā jo īpaši:

    a) nosaka Centra ikgadējo darbības programmu saskaņā ar budžetu un pieejamajiem līdzekļiem; šo programmu pēc vajadzības var pārskatīt gada laikā;

    b) pieņem Centra gada pārskatu un tā secinājumus un atzinumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai; Vadības padome nodrošina gada pārskata publicēšanu;

    c) ieceļ amatā Centra direktoru;

    d) pieņem Centra ikgadējos budžeta projektus un galīgos budžetus;

    e) apstiprina atskaites un atbrīvo direktoru no atbildības.

    4. Vadības padome apstiprina savu reglamentu. Padome sanāk pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vismaz divreiz gadā.

    9. pants

    Valde

    1. Valdes sastāvā ir Vadības padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un, maksimums, trīs citi Vadības padomes locekļi, ieskaitot Eiropas Padomes iecelto personu un Komisijas pārstāvi.

    2. Valde kontrolē Centra darbu, pārrauga programmu sagatavošanu un izpildi un ar Centra direktora palīdzību sagatavo Vadības padomes sanāksmes. Valde pilda arī jebkuru citu uzdevumu, kuru tai saskaņā ar savu reglamentu uztic Vadības padome.

    10. pants

    Direktors

    1. Centra darbu vada direktors, kuru pēc Komisijas ierosinājuma ieceļ Vadības padome uz četriem gadiem, ar tiesībām tik ieceltam atkārtoti.

    2. Direktors atbild par:

    a) šīs regulas 2. panta 2. punktā minēto uzdevumu izpildi;

    b) centra ikgadējās darbības programmas sagatavošanu un īstenošanu;

    c) šajā regulā minētā gada pārskata, secinājumu un atzinumu sagatavošanu;

    d) visiem personāla jautājumiem un ikdienas darba jautājumiem.

    3. Par savu darbību direktors atskaitās Vadības padomei un apmeklē tās sanāksmes, kā arī Valdes sanāksmes.

    4. Direktors ir Centra likumiskais pārstāvis.

    11. pants

    Personāls

    1. Uz Centra darbiniekiem attiecas regulas un noteikumi, kas attiecas uz Eiropas Kopienu ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

    2. Attiecībā pret saviem darbiniekiem Centrs īsteno pilnvaras, kas piekrīt iecēlējai iestādei.

    3. Saskaņojot ar Komisiju, Vadības padome pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus.

    12. pants

    Budžets

    1. Centra ienākumu un izdevumu tāmes sastāda katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un reģistrē Centra budžetā.

    2. Vēlākais līdz katra gada 15. februārim direktors sastāda provizorisku budžeta projektu nākamajam finanšu gadam. Provizoriskais budžeta projekts aptver nākamajā finanšu gadā paredzētos darbības izdevumus un darbības programmu. Provizorisko projektu kopā ar personālsastāva plānu direktors iesniedz Vadības padomei.

    3. Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarotiem.

    4. Neietekmējot citus resursus, Centra ienākumus veido:

    a) Kopienas subsīdija, kura Eiropas Kopienu vispārējā budžetā ir norādīta īpašā postenī (iedaļa "Komisija");

    b) par sniegtajiem pakalpojumiem saņemtā samaksa;

    c) jebkādi 7. pantā minēto organizāciju finansiāli ieguldījumi,

    d) jebkādi dalībvalstu brīvprātīgi finansiāli ieguldījumi.

    5. Centra izdevumi ietver personāla darba atlīdzību, administratīvos un infrastruktūras izdevumus, operatīvās izmaksas un izdevumus saistībā ar līgumiem, kas noslēgti ar iestādēm vai struktūrām, kuras ir Raxen tīkla dalībnieces, kā arī ar trešām personām.

    6. Vadības padome pieņem budžeta projektu un nosūta to Komisijai. Pamatojoties uz to, Komisija nosaka atbilstīgas subsīdiju tāmes iekļaušanai Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, kuru tā iesniedz Padomei saskaņā ar Līguma 203. pantu.

    7. Vadības padome pieņem Centra galīgo budžetu līdz finanšu gada sākumam, pēc vajadzības to koriģējot atbilstīgi Kopienas subsīdijai un citiem Centra līdzekļiem.

    8. Centra budžetu īsteno direktors.

    9. Pārraudzību attiecībā uz saistībām un maksājumiem saistībā ar visiem Centra izdevumiem un attiecībā uz visu Centra ieņēmumu plānošanu un iekasēšanu īsteno Komisijas finanšu kontrolieris.

    10. Vēlākais līdz katra gada 31. martam direktors nosūta Komisijai, Vadības padomei un Revīzijas palātai atskaites par visiem Centra ieņēmumiem un izdevumiem iepriekšējā finanšu gadā.

    Revīzijas palāta šīs atskaites pārbauda saskaņā ar Līguma 188.c pantu.

    11. Vadības padome atbrīvo direktoru no turpmākas atbildības par budžeta īstenošanu.

    12. Konsultējoties ar Komisiju un Revīzijas palātu, Vadības padome pieņem iekšējos finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka Centra budžeta sagatavošanas un īstenošanas noteikumus.

    13. pants

    Centra darbībai vajadzīgo tulkošanas dienestu pamatā nodrošina ar Regulu (EK) Nr. 2965/94 [12] izveidotais Eiropas Savienības struktūru tulkošanas centrs.

    14. pants

    Privilēģijas un neaizskaramība

    Uz Centru ir attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

    15. pants

    Tiesas jurisdikcija

    1. Centra līgumisko atbildību regulē tiesību normas, ko piemēro attiecīgajiem līgumiem.

    Tiesas piekritību nosaka ar šķīrējtiesas klauzulu, kuru iekļauj Centra noslēgtajos līgumos.

    2. Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā Centrs saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina visus zaudējumus, ko, pildot savus pienākumus, radījis Centrs vai tā darbinieki.

    Strīdi saistībā ar jebkura šāda zaudējuma atlīdzību ir Tiesas piekritībā.

    3. Tiesas piekritībā ir visas prasības, kuras ir celtas pret Centru Līguma 173. pantā paredzētajos apstākļos.

    16. pants

    Ziņošanas kārtība

    Trešā gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai darba pārskatu par Centra darbību, pēc vajadzības iesniedzot priekšlikumus par tā uzdevumu grozīšanu vai paplašināšanu, jo īpaši ņemot vērā Kopienas pilnvaru attīstību rasisma un ksenofobijas jomā.

    17. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad kompetentas iestādes ir pieņēmušas lēmumu par Centra atrašanās vietu.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Luksemburgā, 1997. gada 2. jūnijā

    Padomes vārdā

    priekšsēdētājs

    H. Van Mierlo

    [1] OV C 78, 12.3.1987., 15. lpp.

    [2] OV C 132, 28.4.1997.

    [3] OV C 158, 26.5.1997., 9. lpp.

    [4] OV C 103, 27.4.1977., 1. lpp.

    [5] OV C 158, 25.6.1986., 1. lpp.

    [6] OV C 157, 27.6.1990., 1. lpp.

    [7] OV C 296, 10.11.1995., 13. lpp.

    [8] OV C 312, 23.11.1995., 1. lpp.

    [9] OV L 185, 24.7.1996., 5. lpp.

    [10] OV C 237, 15.8.1996., 1. lpp.

    [11] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

    [12] OV L 314, 7.12.1994., 1. lpp.

    --------------------------------------------------

    Top