31995R2236

Padomes Regula (EK) 2236/95

(1995. gada 18. septembris),

ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiāla atbalsta piešķiršanai Eiropas komunikāciju tīklu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 129.d panta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru [4],

tā kā atbilstoši Līguma 3. panta n) apakšpunktam, Kopienas darbībām būtu jāietver atbalsts Eiropas komunikāciju tīklu izveidei un attīstībai;

tā kā Līguma 129.b pants nosaka, ka, lai atvieglinātu Līguma 7.a un 130.a pantā minēto mērķu sasniegšanu, Kopiena atbalsta Eiropas komunikāciju tīklu izveidi un attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā;

tā kā Līguma 129.b panta 2. punkta mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī piekļuvi šiem tīkliem un ir jāņem vērā jo īpaši nepieciešamība savienot salu reģionus un nošķirtus un nomaļus reģionus ar Kopienas centrālajiem reģioniem;

tā kā Līguma 129.c pants paredz, ka Kopiena izstrādā vairākas pamatnostādnes, kas aptver Eiropas komunikāciju tīklu jomā paredzēto pasākumu mērķus, prioritātes un vispārīgus plānus, un ka tā var atbalstīt dalībvalstu centienus finansēt Eiropas komunikāciju tīklu izveidi;

tā kā būtu jāizklāsta vispārēji noteikumi attiecībā uz Kopienas finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem, tādējādi atļaujot minētā panta īstenošanu;

tā kā atbilstoši Līguma 129.c pantam Kopienas atbalstu var piešķirt projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību un kas ir identificēti vadlīnijās;

tā kā Līguma 129.c panta 1. punktā minētās Komisijas ierosinātās vadlīnijas izskata Eiropas Parlaments un Padome; tā kā gadījumā, ja lēmumi par šo vadlīniju pieņemšanu nav stājušies spēkā tad, kad stājas spēkā šī regula, pārejas kārtībā būtu jāparedz iespējams Kopienas ieguldījums īpašos prioritāros projektos atbilstīgi apropriācijām, kas pieejamas 1995. finanšu gadā un, vēlākais, līdz 1995. gada 31. decembrim;

tā kā būtu jāpalielina privāta kapitāla ieguldījums Eiropas komunikāciju tīklos un jāattīsta partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru;

tā kā Kopienas atbalsts var būt jo īpaši pētījumu par iecerēto pasākumu iespējamību, aizņēmumu garantiju vai procentu likmju subsīdiju veidā; tā kā šīs subsīdijas un garantijas saistās jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas vai citu valsts vai privātu finanšu organizāciju finansiālu atbalstu; tā kā konkrētos attiecīgi pamatotos gadījumos var apsvērt iespēju par tiešu dotāciju ieguldījumiem;

tā kā aizdevumu garantijas uz komerciāliem pamatiem piešķirs Eiropas Investīciju fonds un citas finanšu organizācijas; tā kā Kopienas finansiālais atbalsts var aptvert visas šo garantiju saņēmēju maksātās prēmijas vai to daļu;

tā kā Kopienas atbalsts ir galvenokārt paredzēts, lai pārvarētu finansiālus šķēršļus, kas varētu rasties projekta darbības uzsākšanas posmā;

tā kā ir nepieciešams noteikt Kopienas atbalsta robežas attiecībā pret kopējām ieguldījumu izmaksām;

tā kā Kopienas atbalstu projektiem paredzēts piešķirt, pamatojoties uz to, kādā mērā tie veicina Līguma 129.b panta mērķu īstenošanu, kā arī citu Līguma 129.c pantā minēto vadlīniju aptverto mērķu un prioritāšu īstenošanu; tā kā būtu jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, stimulējoša ietekme uz valsts un privātu finansējumu, projektu tieša un netieša sociālekonomiska ietekme jo īpaši uz nodarbinātību un sekas attiecībā uz vidi;

tā kā Komisijai ar izmaksu un guvuma analīzes un citu piemērotu kritēriju palīdzību būtu rūpīgi jāizvērtē projektu potenciālā ekonomiskā dzīvotspēja, kā arī to finansiālais izdevīgums;

tā kā Komisijas finansiālajam atbalstam atbilstoši Līguma 129.c panta 1. punktam jābūt savienojamam ar Kopienas politiku, jo īpaši attiecībā uz tīkliem un vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu; tā kā vides aizsardzība ietver ietekmes uz vidi novērtējumu;

tā kā ir nepieciešams precizēt dalībvalstu un Komisijas attiecīgās pilnvaras un atbildību attiecībā uz finanšu kontroli;

tā kā Komisijai jānodrošina visu Kopienas darbību pareiza koordinācija, kas skar Eiropas komunikāciju tīklus, jo īpaši starp finansējumu Eiropas komunikāciju tīkliem un struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, Eiropas Investīciju fondam un Eiropas Investīciju bankai;

tā kā būtu jāparedz piemērotas Kopienas atbalsta novērtēšanas, īstenošanas un kontroles metodes;

tā kā attiecībā uz finansētajām darbībām būtu jāsniedz piemērota informācija, kā arī jāparedz to publicitāte un caurskatāmība;

tā kā šajā regulā tā īstenošanai ir iekļauta finanšu atsauces summa Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta deklarācijas 2. punkta nozīmē, tomēr neskarot budžeta pārvaldes iestādes pilnvaras, kas ir noteiktas Līgumā;

tā kā pirms finanšu plāna beigām par laikposmu no 1994. līdz 1999. gadam būtu jāizvērtē tas, vai un ciktāl šajā regulā paredzētās darbības atbilst Kopienas vajadzībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija un darbības joma

Šī regula definē nosacījumus un procedūras Kopienas atbalsta piešķiršanai projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību, Eiropas transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru tīklu jomā atbilstoši Līguma 129.c panta 1. punktam.

2. pants

Tiesības uz atbalstu

1. Kopienas atbalstu var piešķirt tikai projektiem, kas rada kopēju ieinteresētību (turpmāk – "projektiem"), kas norādīti Līguma 129.c panta 1. punktā minētajās vadlīnijās.

Tiesības uz atbalstu ir arī projektu atsevišķām daļām šā punkta pirmās daļas nozīmē, ciktāl tās ir tehniski un finansiāli neatkarīgas vienības.

2. Projektiem ir tiesības uz atbalstu, ja tos finansē dalībvalstis, reģionālas vai vietējas iestādes vai organizācijas, kuras darbojas administratīvā vai juridiskā sistēmā, kas dara tās līdzvērtīgas valsts iestādēm, jo īpaši valsts vai privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar sabiedriskiem pakalpojumiem vai pakalpojumiem, kas ir sabiedrības interesēs.

Projektu uzskata par dalībvalsts finansētu projektu, ja to īsteno un tieši finansē valsts iestāde vai tas jebkādā veidā saņem valsts atbalstu vai atbalstu no valsts līdzekļiem, ko piešķir valsts, reģionāla vai vietēja organizācija.

3. pants

Pārejas noteikums

Ja lēmumi, ar ko pieņem Līguma 129.c panta 1. punktā minētās vadlīnijas, vēl nav stājušies spēkā brīdī, kas spēkā stājas šī regula, īpašus projektus, kuru finansēšana ir prioritāra un kuri saistās jo īpaši ar transporta infrastruktūru, var uzskatīt par tiesīgiem uz atbalstu šīs regulas nozīmē.

Šo noteikumu piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā lēmumi, ar kuriem pieņem vadlīnijas attiecīgās infrastruktūras jomā, un, vēlākais, līdz 1995. gada 31. decembrim.

4. pants

Atbalsta veidi

1. Kopienas atbalsts projektiem var būt vienā vai vairākos no šiem veidiem:

a) ar projektiem saistītu pētījumu kopīga finansēšana, tostarp iepriekšēju pētījumu, pētījumu par iecerēto pasākumu iespējamību un to izvērtējumu, kā arī citu šādu pētījumu tehniska atbalsta pasākumu finansēšana.

Kopienas dalība parasti nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām pētījuma izmaksām.

Pietiekami pamatotos izņēmuma gadījumos pēc Komisijas ierosinājuma un ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu Kopienas dalība var pārsniegt 50 % robežu;

b) subsīdijas attiecībā uz Eiropas Investīciju bankas vai citu valsts vai privātu finanšu organizāciju piešķirtu aizņēmumu procentiem. Subsidēšanas ilgums parasti nepārsniedz piecus gadus;

c) ieguldījums izdevumos attiecībā uz garantijām aizņēmumiem no Eiropas Investīciju fonda vai citām finanšu institūcijām;

d) tiešas subsīdijas ieguldījumiem pietiekami pamatotos gadījumos;

e) Kopienas atbalstu, kas minēts a) līdz d) apakšpunktā, vajadzības gadījumā apvieno, lai palielinātu atvēlēto budžeta līdzekļu, ko izmanto visekonomiskākajā veidā, sniegto efektivitāti.

2. Kopienas atbalsta veidus, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, izmanto izlases veidā, lai ievērotu dažādo komunikāciju tīklu veidu īpašās iezīmes un attiecībā uz telekomunikāciju un enerģētikas tīkliem nodrošinātu to, ka šis atbalsts nerada konkurences traucējumus starp attiecīgā sektora uzņēmumiem.

5. pants

Nosacījumi Kopienas atbalsta saņemšanai

1. Kopienas atbalstu principā piešķir tikai tad, ja projekta pabeigšanai ir finansiālas dabas šķēršļi.

2. Kopienas atbalsts nepārsniedz minimumu, ko uzskata par nepieciešamu projekta uzsākšanai.

3. Neatkarīgi no izvēlētā līdzdalības veida, kopējā Kopienas atbalsta summa atbilstoši šai regulai nepārsniedz 10 % no kopējām ieguldījumu izmaksām.

4. Atbilstoši šai regulai paredzētos finanšu līdzekļus principā nepiešķir projektiem vai to daļām, kas gūst labumu no citiem Kopienas finansējuma avotiem.

6. pants

Projektu atlases kritēriji

1. Projektiem atbalstu sniedz atkarībā no tā, cik liels ir to ieguldījums Līguma 129.b pantā noteikto mērķu un Līguma 129.c panta 1. punktā minētajās vadlīnijās definēto pārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.

2. Kopienas atbalstu piešķir projektiem, kuri ir potenciāli ekonomiski dzīvotspējīgi un kuru finansiālo izdevīgumu pieteikuma iesniegšanas laikā uzskata par nepietiekamu.

3. Lēmumā piešķirt Kopienas atbalstu ņem vērā arī:

- projekta nopietnību,

- Kopienas iesaistes stimulējošo ietekmi uz valsts un privātu finansējumu,

- finanšu paketes drošību,

- tiešas vai netiešas sociālekonomiskas sekas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību,

- sekas saistībā ar vidi.

4. Īpaši attiecībā uz pārrobežu projektiem, ņem vērā arī dažādu projekta daļu grafiku koordināciju.

7. pants

Atbilstība

Saskaņā ar šo regulu finansētie projekti atbilst Kopienas tiesībām un Kopienas politikai, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību, konkurenci un valsts līgumu piešķiršanu.

8. pants

Finansiāla atbalsta pieteikumu iesniegšana

Finansiāla atbalsta pieteikumus Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai, ar dalībvalsts piekrišanu, organizācija, kas ar attiecīgo jautājumu ir tieši saistīta.

9. pants

Pieteikumu izvērtēšanai un identificēšanai nepieciešamā informācija

1. Katrs finansiāla atbalsta pieteikums ietver visu informāciju, kas nepieciešama projekta izskatīšanai saskaņā ar 5., 6. un 7. pantu, un jo īpaši:

a) ja pieteikums attiecas uz projektu:

- par projekta izpildi atbildīgo organizāciju,

- attiecīgā projekta aprakstu un paredzētā Kopienas atbalsta veidu,

- izmaksu un guvuma analīzes rezultātus, tostarp potenciālās ekonomiskās dzīvotspējas analīzes un finansiālā izdevīguma analīzes rezultātus,

- transporta jomā atbilstoši vadlīnijām projekta stāvokli attiecībā uz asīm un mezgliem,

- atbilstību reģionālajai plānošanai,

- īsu pārskatu par ietekmi uz vidi, pamatojoties uz novērtējumiem, kas veikti saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu [5],

- paziņojumu, ka ir izskatītas alternatīvas iespējas valsts un privātam finansējumam, tostarp attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku,

- finanšu plānu, kurā ekijos vai valsts valūtā norādītas visas finanšu paketes sastāvdaļas, tostarp Kopienai un dalībvalstīm pieprasītais finansiālais atbalsts un jau piešķirtais atbalsts;

b) ja pieteikums attiecas uz pētījumu, pētījuma nolūku un mērķi, kā arī paredzētās metodes un paņēmienus;

c) darba pagaidu grafiku;

d) aprakstu par attiecīgās dalībvalsts veicamajiem kontroles pasākumiem attiecībā uz pieprasīto līdzekļu izlietojumu.

2. Pieteikuma iesniedzēji piegādā Komisijai jebkādu papildu informāciju, ko tā pieprasa.

3. Lai izvērtētu pieteikumu, Komisija var lūgt jebkādu tai vajadzīgo speciālistu padomu, tostarp Eiropas Investīciju bankas atzinumu.

10. pants

Finansiāla atbalsta piešķiršana

Komisija lemj par finansiāla atbalsta piešķiršanu atbilstoši šai regulai saskaņā ar tās veiktu pieteikumu izvērtējumu atbilstoši atlases kritērijiem un 17. pantā noteiktajai procedūrai. Tā paziņo par savu lēmumu tieši saņēmējiem un dalībvalstīm.

11. pants

Finanšu noteikumi

1. Kopienas atbalsts var segt tikai ar projektiem saistītus izdevumus, kuri radušies par projekta īstenošanu atbildīgajiem saņēmējiem vai trešajām personām.

2. Izdevumi, kas radušies pirms datuma, kurā Komisija ir saņēmusi finansiālā atbalsta pieteikumu, netiek segti.

3. Lēmumi par finansiāla atbalsta piešķiršanu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 10. pantu, uzliek saistības segt izdevumus, ko atļauj budžets.

4. Maksājumus parasti veic avansa, starpposma maksājumu un galīgā maksājuma veidā. Avansu, kurš parasti nepārsniedz 50 % no pirmās gadā paredzētās daļas, izmaksā, kad atbalsta pieteikums ir apstiprināts. Starpposma maksājumus veic, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumiem, ņemot vērā projekta vai pētījuma gaitu un, ja vajadzīgs, precīzi un caurskatāmi ņemot vērā pārskatītos finanšu plānus.

5. Maksājumos jāņem vērā tas, ka infrastruktūras projektus īsteno vairāku gadu laikā, un tādēļ jāparedz daudzgadīgs finansējums.

6. Komisija veic galīgo maksājumu pēc tam, kad ir apstiprināts projekta vai pētījuma nobeiguma ziņojums, kuru iesniedzis atbalsta saņēmējs un kurā uzskaitīti visi faktiskie izdevumi.

7. Ievērojot 17. pantā izklāstītās procedūras, Komisija nosaka kārtību, grafiku un summas procentu likmju subsīdiju un garantiju prēmiju subsīdiju maksājumiem.

12. pants

Finanšu kontrole

1. Lai garantētu šīs regulas finansētu projektu veiksmīgu pabeigšanu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai:

- regulāri pārbaudītu, vai projekti un pētījumi, ko finansē Kopiena, tiek veikti pareizi,

- nepieļautu pārkāpumus un tos novērstu,

- atgūtu pārkāpumu rezultātā zaudētās summas, ieskaitot procentus saistībā ar kavētu atmaksāšanu saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem noteikumiem. Izņemot gadījumus, kad dalībvalsts un/vai īstenojošā iestāde pierāda, ka tā nav atbildīga par pārkāpumu, dalībvalstij ir jāatmaksā visas pārmaksātās summas.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās šajā nolūkā veic, un, jo īpaši, paziņo Komisijai to vadības un kontroles sistēmu aprakstu, kas izveidotas projektu un pētījumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanai.

3. Dalībvalstis dara pieejamus Komisijai attiecīgus valstu ziņojumus par projektu kontroli.

4. Neskarot jebkādus kontroles pasākumus, ko veic dalībvalstis saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un neskarot Līguma 188.a panta noteikumus un kontroles pasākumus, kas veikti saskaņā ar Līguma 209.c pantu, Komisijas amatpersonas vai pārstāvji var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases veidā, attiecībā uz projektiem, ko finansē atbilstoši šai regulai, un var pārbaudīt kontroles sistēmas, ko izveidojušas, un pasākumus, ko veikušas, valsts iestādes, kuras par šim nolūkam veiktajiem pasākumiem informē Komisiju.

5. Pirms tiek veiktas pārbaudes uz vietas, Komisija par to brīdina attiecīgo dalībvalsti, lai no tās saņemtu visu nepieciešamo palīdzību. Ja Komisija veic pārbaudes uz vietas, par to nebrīdinot, uz tām attiecina nolīgumus, kas noslēgti saskaņā ar finanšu noteikumiem. Šajās pārbaudēs var piedalīties attiecīgās dalībvalsts amatpersonas vai pārstāvji.

Komisija var lūgt attiecīgo dalībvalsti veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par maksājumu pieprasījumu pareizību. Komisijas pārstāvji vai amatpersonas var piedalīties šajās pārbaudēs, un tiem šajās pārbaudēs ir jāpiedalās obligāti, ja to lūdz attiecīgā dalībvalsts.

Komisija nodrošina to, ka visas tās veiktās pārbaudes tiek veiktas koordinēti, lai izvairītos no pārbaužu atkārtošanās par to pašu jautājumu tajā pašā laikposmā. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija nekavējoties apmainās ar svarīgu informāciju saistībā ar veikto pārbaužu rezultātiem.

6. Attiecībā uz Kopienas atbalstu, kas piešķirts 2. panta 2. punktā minētajām organizācijām, kontroles pasākumus veic Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm.

7. Atbildīgajām organizācijām un iestādēm trīs gadus pēc pēdējā maksājuma, kas saistīts ar kādu projektu, ir jāglabā pieejami Komisijai visi papilddokumenti, kas attiecas uz izdevumiem par šo projektu.

13. pants

Atbalsta samazināšana, pārtraukšana un atcelšana

1. Ja tiek konstatēts, ka pasākuma īstenošana pilnībā vai daļēji neattaisno tai piešķirto finansiālo atbalstu, Komisija veic šā gadījuma atbilstīgu pārbaudi, jo īpaši, lūdzot dalībvalstij vai tās šā pasākuma veikšanai norādītām iestādēm vai organizācijām konkrētā termiņā iesniegt savas piezīmes.

2. Pēc 1. punktā minētās pārbaudes Komisija var samazināt, pārtraukt vai atcelt atbalstu saistībā ar attiecīgo darbību, ja pārbaude atklāj pārkāpumu vai nespēju izpildīt kādu no nosacījumiem, kas noteikti lēmumā par atbalsta piešķiršanu, un jo īpaši kādu nozīmīgu pārmaiņu, kas iespaido tā projekta būtību vai īstenošanas nosacījumus, kuram nav lūgts Komisijas apstiprinājums.

Jebkādi nevajadzīgi uzkrājumi ir pamats pārmaksāto summu atmaksāšanai.

3. Jebkura summa, kas jāatlīdzina sakarā ar to, ka uz to nav atbilstošu tiesību, ir jāatmaksā Komisijai.

14. pants

Koordinācija

Komisija ir atbildīga par koordināciju un saskaņotību starp projektiem, kas uzsākti saskaņā ar šo regulu, un projektiem, kas uzsākti ar atbalstu no Kopienas budžeta, Eiropas Investīciju bankas un citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

15. pants

Novērtēšana, uzraudzība un izvērtēšana

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina to, ka šai regulai atbilstošo projektu īstenošana tiek efektīvi kontrolēta un izvērtēta. Projektus var pielāgot atbilstoši uzraudzības un izvērtējuma rezultātiem.

2. Lai nodrošinātu to, ka Kopienas atbalstu izmanto efektīvi, Komisija un attiecīgās dalībvalstis sistemātiski izvērtē projektu attīstību, ja vajadzīgs, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku.

3. Saņemot atbalsta pieprasījumu un pirms tā apstiprināšanas, Komisija veic novērtējumu, kura mērķis ir izvērtēt projekta atbilstību 5. un 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem un kritērijiem. Ja vajadzīgs, Komisija šajā novērtējumā lūdz piedalīties Eiropas Investīciju banku.

4. Projektu īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas Komisija un dalībvalstis izvērtē veidu, kādā tie veikti, un to īstenošanas ietekmi, lai noteiktu, vai sākotnējos mērķus var sasniegt un vai tie ir sasniegti. Šis izvērtējums inter alia aptver projektu ietekmi uz vidi, ņemot vērā spēkā esošās Kopienas tiesības.

5. Uzraudzību veic, ja vajadzīgs, atsaucoties uz fiziskiem un finanšu rādītājiem. Rādītāji ir saistīti ar projektu īpašo raksturu un mērķiem. Tos sakārto tā, lai parādītu:

- sasniegto projekta fāzi saistībā ar plānu un sākotnēji noteiktajiem mērķiem,

- panākto attīstību attiecībā uz vadību un ar to saistītas problēmas.

6. Izvērtējot individuālos atbalsta pieteikumus, Komisija ņem vērā saskaņā ar šo pantu veikto novērtējumu un izvērtējumu rezultātus.

7. Izvērtēšanas un uzraudzības procedūras, kas paredzētas 4. un 5. punktā, nosaka lēmumos, ar kuriem projektus apstiprina.

16. pants

Informācija un publicitāte

1. Komisija iesniedz novērtēšanai Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai gada ziņojumu par atbilstoši šai regulai veiktajām darbībām. Šajā ziņojumā ietver ar Kopienas atbalstu sasniegto rezultātu izvērtējumu dažādās piemērojuma jomās, ņemot vērā sākotnējos mērķus.

2. Saņēmēji nodrošina to, ka saskaņā ar šo regulu piešķirtajam atbalstam ir atbilstīga publicitāte, lai informētu sabiedrību par Kopienas lomu projektu īstenošanā. Tie apspriežas ar Komisiju par to, kādā veidā publicitāti vajadzētu nodrošināt.

17. pants

Komiteja

1. Par šīs regulas īstenošanu atbild Komisija.

2. Šīs regulas īstenošanā Komisijai palīdz Komiteja, kas sanāk atbilstošā sastāvā atbilstoši izskatāmajām nozarēm:

- Eiropas komunikāciju tīkli transporta jomā,

- Eiropas komunikāciju tīkli telekomunikāciju jomā,

- Eiropas komunikāciju tīkli enerģētikas jomā,

Komitejā ietilpst dalībvalstu pārstāvji, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

Eiropas Investīciju banka nozīmē savu pārstāvi Komitejā. Šis pārstāvis nebalso.

3. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai to pasākumu projektu, kas jāpieņem. Komiteja sniedz savu atzinumu par projektu laikā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības nosaka priekšsēdētājs. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā noteikts lēmumiem, kurus Padome pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Ja Komiteja balso, dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

4. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie atbilst Komitejas atzinumam;

b) ja paredzētie pasākumi neatbilst Komitejas atzinumam vai ja atzinums netiek sniegts, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei ierosinājumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja triju mēnešu laikā kopš dienas, kad Komisija iesniegusi jautājumu Padomes izskatīšanai, Padome nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

18. pants

Budžeta resursi

Finanšu atsauces summa šīs regulas īstenošanai laikposmā no 1995. līdz 1999. gadam ir ECU 2345 miljoni.

Lēmumus par gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējiestāde, ievērojot paredzamās finanšu iespējas.

19. pants

Pārskata noteikums

Līdz 1999. gada beigām saskaņā ar Līguma 129.d panta trešajā daļā noteikto procedūru Padome izskata vai un ar kādiem nosacījumiem šajā regulā paredzētos pasākumus turpina pēc 18. pantā minētā laikposma beigām.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1995. gada 18. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. Solbes mira

[1] OV C 89, 26.3.1994., 8. lpp.

[2] OV C 195, 18.7.1994., 74. lpp.

[3] OV C 217, 6.8.1994., 36. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1994. gada 30. novembra atzinums (OV C 363, 19.12.1994., 23. lpp.). Padomes 1995. gada 31. marta kopējā nostāja (OV C 130, 29.5.1995., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 12. jūlija lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[5] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

--------------------------------------------------