31995L0021

Padomes Direktīva 95/21/EK

(1995. gada 19. jūnijs),

kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.c pantā norādīto procedūru [3],

tā kā Kopienu nopietni satrauc kuģošanas negadījumi un jūras un krastu piesārņojums dalībvalstu teritorijās;

tā kā Kopiena ir tikpat norūpējusies arī par dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem;

tā kā 1993. gada 25. janvāra sanāksmē Padome ir pieņēmusi secinājumus, kas mudina Kopienu un dalībvalstis nodrošināt attiecīgu starptautisko jūras drošības un vides aizsardzības standartu efektīvāku piemērošanu un īstenošanu un ieviest jaunus pasākumus, tiklīdz tie būtu apstiprināti;

tā kā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopēju jūras drošības politiku [4] Padome ir mudinājusi Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt Padomei ierosinājumus konkrētai rīcībai un oficiālus priekšlikumus par kuģu pārbaužu kritērijiem, tostarp par aizturēšanas noteikumu saskaņošanu, kā arī pārbaudes rezultātu publicēšanas iespējām un aizliegumiem iebraukt Kopienas ostās;

tā kā drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļus uz kuģiem var efektīvi uzlabot, krasi samazinot nestandarta kuģu skaitu Kopienas ūdeņos un stingri piemērojot starptautiskas konvencijas, kodeksus un rezolūcijas;

tā kā kuģu atbilstību starptautiskiem standartiem attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem pirmkārt būtu jāuzrauga karoga valstīm; tā kā tomēr aizvien palielinās to karoga valstu skaits, kas neievieš un nepiemēro starptautiskos standartus; tā kā turpmāk atbilstību starptautiskiem standartiem attiecībā uz drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem būtu jānodrošina arī ostas valstij;

tā kā vienota pieeja ar mērķi nodrošināt, ka dalībvalstis efektīvi piemērotu starptautiskos standartus kuģiem, kas kuģo ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un ienāk to ostās, ļautu izvairīties no konkurences traucējumiem;

tā kā, lai nodrošinātu to, ka vienādi tiek piemēroti kuģošanas drošības un piesārņojuma novēršanas principi, ko paredz Kopienas transporta un vides politika, ir svarīgi Kopienas tiesību aktos paredzēt principus, pēc kuriem saskaņot pārbaudes procedūras;

tā kā jūras ūdeņu piesārņojums izplatās neatkarīgi no valstu robežām; tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu jūrās, kuras robežojas ar dalībvalstu teritorijām, līdzekļus, kas šajā jomā ļautu piemērot preventīvas metodes, labāk ieviest Kopienas mērogā, jo katra dalībvalsts atsevišķi nespēj rīkoties pienācīgi un efektīvi;

tā kā Padomes direktīvas pieņemšana ir piemērotākā procedūra, ar kuru noteikt ostas valsts kontroles juridisku regulējumu un kontroles īstenošanas saskaņotus noteikumus un kritērijus;

tā kā jāizmanto pieredze, kas gūta laikā, kopš spēkā stājies Parīzē 1982. gada 26. janvārī parakstītais Parīzes Saprašanās memorands (SM) par ostas valsts kontroli;

tā kā, ja katra dalībvalsts pārbauda vismaz 25 % no ārvalstu kuģiem, kas noteikta gada laikā iebrauc tās ostās, faktiski liela daļa kuģu, kas noteiktā brīdī darbojas Kopienas zonā, ir inspicēti;

tā kā jāuzlabo inspicējamo kuģu atlases sistēma;

tā kā noteikumus un procedūras attiecībā uz ostas valsts veiktu pārbaudi, tostarp kuģu aizturēšanas kritērijus, jāsaskaņo tā, lai tie visās ostās būtu vienlīdz iedarbīgi, līdz ar to krasi samazinot dažu ostu selektīvu izmantošanu nolūkā izvairīties no kontrolēm;

tā kā statistika par negadījumiem, aizturēšanām un trūkumiem, kas publicēta Komisijas ziņojumā "Kopēja jūras drošības politika", kā arī Parīzes SM gada pārskatā, liecina, ka dažu kategoriju kuģus vajadzētu inspicēt pastiprināti;

tā kā jānovērš tas, ka netiek ievērotas attiecīgās konvencijas; tā kā gadījumos, kad noteikumu neievērošana acīmredzami apdraud drošību, veselību vai vidi, kuģus, kuriem uzdots novērst kļūdas, jāaiztur, līdz tiek novērsti noteikumu pārkāpumi;

tā kā jādod iespēja apstrīdēt kompetentu iestāžu lēmumus par kuģu aizturēšanu, lai nepieļautu nepamatotus lēmumus par kuģu aizturēšanu vai aizkavēšanu;

tā kā varētu gadīties, ka infrastruktūra ostā, kurā veic pārbaudi, var būt tāda, ka kompetentai iestādei jāļauj kuģim pārbraukt uz piemērotāku remonta rūpnīcu ar noteikumu, ka tiek ievēroti pārbraukšanas nosacījumi; tā kā tādēļ, ka neatbilstoši kuģi, kas netiek uzlaboti atbilstīgi attiecīgajām konvencijām, turpinātu apdraudēt drošību, veselību un vidi un gūt komerciālas priekšrocības, tiem jāliedz ieeja visās Kopienas ostās;

tā kā ir tādi apstākļi, kuros kuģiem, kam liegta ieeja Kopienas ostās, tomēr jādod iebraukšanas atļauja; tā kā minētajos apstākļos attiecīgam kuģim jāļauj iebraukt vienīgi kādā konkrētā ostā ar nosacījumu, ka ir veikti visi piesardzības pasākumi drošas iebraukšanas nodrošināšanai;

tā kā, ņemot vērā to, ka konvencijās ir izvirzītas sarežģītas prasības attiecībā uz kuģu konstrukciju, aprīkojumu un apkalpi, kā arī to, ka inspektoru lēmumiem ir nopietnas sekas un tādēļ šiem lēmumiem jābūt pilnīgi objektīviem, pārbaude jāuztic veikt tikai tādiem inspektoriem, kuri ir attiecīgi pilnvaroti valsts dienesta darbinieki vai līdzīgas personas un kuri ir ļoti zinoši un pieredzējuši;

tā kā par kuģu un to apkalpes trūkumiem noderīgu informāciju varētu sniegt loči un ostu iestādes;

tā kā dalībvalstu kompetentām iestādēm un citām iestādēm vai organizācijām ir jāsadarbojas, lai varētu pienācīgi sekot tādiem standartiem neatbilstošiem kuģiem, kuriem tomēr piešķirta atļauja turpināt ceļu, kā arī, lai apmainītos ar informāciju par kuģiem ostās;

tā kā saskaņā ar Parīzes SM izveidotā informācijas sistēma "Sirenac E" sniedz daudz papildu informācijas, kas vajadzīga šīs direktīvas piemērošanai;

tā kā tādas informācijas publicēšana par kuģiem, kuri neatbilst starptautiskiem drošības, veselības un jūras vides aizsardzības standartiem, varētu būt iedarbīgs līdzeklis, kā atturēt kuģotājus no šādu kuģu izmantošanas un kā bez piespiedu pasākumiem rosināt kuģu īpašniekus veikt koriģējošas darbības;

tā kā tādu pārbaužu izmaksas, kuru iznākumā kuģis tiek aizturēts, jāuzņemas segt attiecīgā kuģa īpašniekam vai operatoram;

tā kā, šīs direktīvas īstenošanai jāizmanto Komiteja, kas izveidota saskaņā ar 12. pantu Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvā 93/75/EEK par obligātām prasībām attiecībā uz kuģiem, kas dodas uz Kopienas ostām vai atstāj tās, vedot bīstamas vai piesārņojošas preces [5] tā, lai palīdzētu Komisijai uzlabot dalībvalstu pārbaudes, pamatojoties uz gūto pieredzi, ņemot vērā Parīzes SM attīstību un pieņemot vajadzīgos pielikumus, lai ievērotu grozījumus attiecīgo starptautisko organizāciju konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kā arī Parīzes Saprašanās memorandā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Mērķis

Šīs direktīvas mērķis ir palīdzēt krasi samazināt standartiem neatbilstīgu kuģošanu dalībvalstu jurisdikcijām pakļautos ūdeņos:

- panākot labāku starptautisko un Kopienas tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz drošību jūrā, jūras vides aizsardzību un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem ar jebkuras valsts karogiem,

- ieviešot kopējus kritērijus, pēc kuriem ostas valstīm veikt kuģu kontroles, un saskaņojot pārbaudes un aizturēšanas procedūras, pienācīgi ņemot vērā saistības, kādas dalībvalstu jūras iestādes uzņēmušās saskaņā ar Parīzes Saprašanās memorandu par kuģu ostas valsts kontroli (Parīzes SM).

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā un tās pielikumos:

1. "konvencijas" ir:

- 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi (LL 66),

- 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74),

- 1973. gada Starptautiskā konvencija par kuģu piesārņojuma novēršanu un tai 1978. g. pievienotais protokols (MARPOL 73/78),

- 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu (STCW 78),

- 1972. gada Konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (COLREG 72),

- 1969. gada Starptautiskā konvencija par kuģu tilpības noteikšanu, un

- 1976. gada Konvencija par minimāliem standartiem, kas ievērojami uz tirdzniecības kuģiem (SDO Nr. 147),

kā arī šo konvenciju protokoli un grozījumi un dažādi juridiski saistoši kodeksi šajā jomā, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

2. "Parīzes SM" ir Saprašanās memorands par ostas valsts kontroli, kas parakstīts Parīzē 1982. gada 26. janvārī, tādā variantā, kādā tas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

3. "Kuģis" ir ikviens jūras kuģis, uz kuru attiecas viena vai vairākas konvencijas un kurš kuģo ar karogu, kas nav ostas valsts karogs.

4. "Iekārta atklātā jūrā" ir nostiprināta vai peldoša platforma, kur darbi noris uz kādas dalībvalsts kontinentālā šelfa vai virs tā.

5. "Inspektors" ir valsts sektora darbinieks vai cita persona, kuru kādas dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi pilnvarojusi veikt pārbaudes, īstenojot ostas valsts kontroli un kura ir atbildīga minētajai kompetentai iestādei.

6. "Pārbaude" ir kuģa apmeklējums nolūkā pārbaudīt gan attiecīgu sertifikātu un citu dokumentu spēkā esamību, gan kuģa, tā aprīkojuma stāvokli un apkalpi, kā arī apkalpes dzīves un darba apstākļus.

7. "Sīkāka pārbaude" ir pārbaude, kuras laikā 6. panta 3. punktā minētos apstākļos kuģi, tā aprīkojumu un apkalpi vai nu kopumā, vai — vajadzības gadījumā — selektīvi pārbauda pastiprināti, cita starpā pārbaudot kuģa konstrukciju, aprīkojumu, apkalpi, dzīves un darba apstākļus un to, kā uz kuģa tiek ievērotas dienesta procedūras.

8. "Pastiprinātā pārbaude" ir pārbaude saskaņā ar 7. pantu.

9. "Aizturēšana" ir oficiāls aizliegums kuģim doties jūrā, pamatojoties uz atklātajiem trūkumiem, kas vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā kuģi padara nederīgu kuģošanai.

10. "Operācijas pārtraukšana" ir oficiāls aizliegums kuģim turpināt veikt kādu operāciju, pamatojoties uz atklātiem trūkumiem, kas vai nu katrs atsevišķi, vai visi kopā padarītu tādas operācijas turpināšanu par bīstamu.

3. pants

Piemērojums

1. Direktīva attiecas uz ikvienu kuģi un tā apkalpi, kas:

- iebrauc kādas dalībvalsts ostā vai piestāj pie iekārtām atklātā jūrā, vai

- noenkurojas tādu ostu vai iekārtu tuvumā.

Šis pants neierobežo dalībvalstu intervences tiesības, ko paredz attiecīgas starptautiskās konvencijas.

2. Kuģiem, kuru bruto tilpība nepārsniedz 500 tilpības vienības, dalībvalstis piemēro attiecīgo konvenciju prasības, bet jomās, kuras konvencijas nereglamentē, rīkojas tā, lai nodrošinātu to, ka kuģi nav acīmredzami bīstami drošībai, veselībai vai videi. Piemērojot šo punktu, dalībvalstis ievēro Parīzes SM 1. pielikumu.

3. Inspicējot kuģus, kuri kuģo ar tādu valstu karogiem, kas nav konvenciju līgumslēdzējas puses, dalībvalstis nodrošina to, ka tādiem kuģiem un to apkalpēm nepiemēro labvēlīgākus noteikumus kā kuģiem, kuri kuģo ar konvenciju līgumslēdzēju pušu karogiem.

4. Šī direktīva neattiecas uz zvejas kuģiem, karakuģiem, peldošām palīgierīcēm, vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem, nekomerciāli izmantotiem valdības kuģiem un izpriecu kuģiem, kas nenodarbojas ar tirdzniecību.

4. pants

Iestāde, kas veic pārbaudi

Dalībvalstīs darbojas attiecīgas valsts jūras lietu administrācijas, še turpmāk — "kompetentās iestādes", kurām uzdots pārbaudīt kuģus, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kompetentās iestādes pilda šajā direktīvā paredzētos pienākumus.

5. pants

Pienākumi, veicot pārbaudi

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde ik gadu veic noteiktu skaitu pārbaužu, kas atbilst vismaz 25 % no to atsevišķo kuģu skaita, kuri ienākuši ostā konkrētā kalendārā gadā.

2. Izvēloties, kurus kuģus inspicēt, kompetentā iestāde dod priekšroku I pielikumā minētiem kuģiem.

3. Dalībvalstis atturas pārbaudīt kuģus, kurus pēdējos sešos mēnešos jau pārbaudījusi kāda cita dalībvalsts, ar nosacījumu, ka:

- kuģis nav minēts I pielikumā,

- pēdējā pārbaudē nav atklāti trūkumi, un

- pārbaudes veikšanai nav pamatota iemesla.

4. Šīs Direktīvas 3. punkts neattiecas uz ekspluatācijas pārbaudēm, kas īpaši minētas konvencijās.

5. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, cenšoties noteikt prioritātes un ieviest praksi, kādā efektīvāk noteikt tieši tos kuģus, kuri varētu būt ar trūkumiem.

Jebkādus šā panta grozījumus, izņemot 1. punktā minēto 25 % grozīšanu, izdara atbilstīgi 19. pantam.

6. pants

Pārbaudes procedūra

1. Kompetentā iestāde nodrošina to, ka inspektors veic vismaz šādas darbības:

a) pēc vajadzības pārbauda II pielikumā minētos sertifikātus un dokumentus;

b) pārliecinās par kuģa vispārējo stāvokli, tostarp mašīntelpu un sadzīves un higiēnas apstākļus.

2. Inspektors var pārbaudīt arī sertifikātus un dokumentus, kas nav minēti II pielikumā, bet kuru atrašanos uz kuģa nosaka konvencijas.

3. Gadījumos, kad pēc 1. un 2. punktā minētās pārbaudes ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kuģa vai tā aprīkojuma, vai apkalpes apstākļi pēc būtības neatbilst kādas konvencijas prasībām, tiek veikta sīkāka pārbaude, tostarp pastiprināta pārbaude attiecībā uz dienesta procedūru ievērošanu uz kuģa.

"Pamatots iemesls" ir tad, ja inspektors ir atklājis liecības, kas, vērtējot profesionāli, dod pamatu veikt sīkāku kuģa, tā aprīkojuma vai apkalpes pārbaudi.

"Pamatotu iemeslu" piemēri minēti III pielikumā.

4. Jāievēro arī IV pielikumā norādītās kuģu kontroles procedūras un nostādnes.

7. pants

Dažu kuģu pastiprināta pārbaude

1. Gadījumos, kad ir pamatoti iemesli, lai V pielikumā minēto kategoriju kuģus pārbaudītu sīkāk, dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veiktas pastiprinātas pārbaudes.

2. V pielikuma B iedaļā ir juridiski nesaistoši norādījumi pastiprinātu pārbaužu veikšanai.

3. Panta 1. punktā minētos kuģus jebkura dalībvalstu kompetenta iestāde pastiprināti pārbauda tikai reizi 12 mēnešos. Taču minētos kuģus var inspicēt saskaņā ar 6. panta 1. un 2. punktu.

4. Katru pasažieru kuģi, kas nodrošina regulārus reisus no kādas dalībvalsts ostas vai uz kādu dalībvalsts ostu, pastiprināti pārbauda šīs dalībvalsts kompetentā iestāde. Ja kāds pasažieru kuģis pēc regulāra grafika kursē starp vairākām dalībvalstu ostām, tad pastiprināto pārbaudi veikt uzņemas viena no iesaistītajām dalībvalstīm.

8. pants

Pārbaudes ziņojumi kuģu kapteiņiem

1. Tiklīdz pabeigta kāda pārbaude, sīkāka pārbaude vai pastiprināta pārbaude, inspektors iesniedz kuģa kapteinim dokumentu, kas sagatavots Parīzes SM 3. pielikuma formātā un kurā izklāstīti pārbaudes rezultāti un skaidroti inspektora pieņemtie lēmumi un koriģējošas darbības, kas jāveic kuģa kapteinim, īpašniekam vai operatoram.

2. Ja atklāti trūkumi, kas dod pamatu kuģa aizturēšanai, tad dokumentā, kas iesniedzams kapteinim saskaņā ar 1. punktu, iekļauj arī informāciju par aizturēšanas pavēles publicēšanu atbilstīgi šai direktīvai.

9. pants

Trūkumu novēršana un aizturēšana

1. Kompetentā iestāde seko, lai 6. un 7. pantā minēto pārbaužu laikā apstiprinājušies vai atklāti trūkumi tiktu novērsti saskaņā ar konvencijām.

2. Ja trūkumi acīmredzami apdraud drošību, veselību vai vidi, tad tās ostas valsts kompetentā iestāde, kurā kuģi pārbauda, nodrošina kuģa aizturēšanu vai to operāciju, kurā atklāti trūkumi, pārtraukšanu. Aizturēšanas pavēli vai operācijas pārtraukšanu atsauc tikai tad, kad apdraudējums novērsts vai kad attiecīgā iestāde paziņojusi, ka kuģis, ievērojot visus vajadzīgos nosacījumus, var atstāt ostu vai atsākt konkrēto operāciju, ar to neapdraudot ne pasažieru un apkalpes veselību, ne citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraudot jūras vidi.

3. Pieņemot profesionālu lēmumu par to, vai kuģi jāaiztur, inspektors piemēro VI pielikuma kritērijus.

4. Izņēmuma gadījumos, kad kuģa vispārējais stāvoklis acīmredzami neatbilst standartiem, kompetentā iestāde pārbaudi var apturēt, līdz atbildīgās puses veikušas vajadzīgos pasākumus, lai kuģis atbilstu attiecīgām konvenciju prasībām.

5. Ja pēc 6. un 7. pantā minētajām pārbaudēm ir secināts, ka vajadzīga aizturēšana, tad kompetentā iestāde par visiem apstākļiem, kuros atzīts par vajadzīgu iejaukties, tūlīt rakstiski informē tās valsts administrāciju, kuras karogu kuģim ir tiesības lietot (še turpmāk "karoga administrācija"), vai konsulu vai, ja viņa nav, tuvāko valsts diplomātisko pārstāvi. Turklāt vajadzības gadījumā par minētajiem apstākļiem ziņo arī attiecīgiem inspektoriem vai pilnvarotām organizācijām, kas atbild par konkrētā kuģa apliecību izdošanu.

6. Šīs direktīvas noteikumi neierobežo papildu prasības konvencijās attiecībā uz informēšanas un ziņošanas procedūrām saistībā ar ostas valsts kontroli.

7. Īstenojot ostas valsts kontroli atbilstīgi šai direktīvai, tiek darīts viss, lai neviens kuģis netiku aizturēts vai aizkavēts nepamatoti. Ja kāds kuģis tomēr ticis nepamatoti aizturēts vai aizkavēts, tad īpašniekam vai operatoram ir tiesības uz kompensāciju par ciestiem zaudējumiem vai bojājumiem. Visos gadījumos, kad tiek piesaukta aizturēšanas vai aizkavēšanas nepamatotība, pierādīšanas pienākums ir kuģa īpašniekam vai operatoram.

10. pants

Apstrīdēšanas tiesības

1. Kuģa īpašniekam vai operatoram, vai viņu pārstāvim attiecīgā dalībvalstī ir tiesības apstrīdēt kompetentās iestādes lēmumu par aizturēšanu. Lēmuma apstrīdēšana aizturēšanu neaptur.

2. Dalībvalstis šādam mērķim ievieš un uztur spēkā piemērotas procedūras saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3. Kompetentā iestāde pienācīgi informē tā kuģa kapteini, uz ko attiecas 1. punkts, par tiesībām apstrīdēt lēmumu.

11. pants

Uzraudzība pēc pārbaudēm un aizturēšanas

1. Ja 9. panta 2. punktā minētos trūkumus nav iespējams novērst pārbaudes ostā, tad attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var ļaut kuģim pārbraukt uz tuvāko piemēroto un pieejamo remonta rūpnīcu, ko izvēlas kuģa kapteinis un iesaistītās iestādes, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikumi, kādus paredzējusi karoga valsts kompetentā iestāde un kādiem piekritusi konkrētā dalībvalsts. Tādi noteikumi nodrošina to, ka kuģa tālāka kuģošana neapdraud ne pasažieru vai apkalpes drošību un veselību, ne citus kuģus, kā arī pārmērīgi neapdraud jūras vidi.

2. Šā panta 1. punktā minētos gadījumos tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ostā notikusi pārbaude, par visiem ceļošanas apstākļiem ziņo gan tās valsts kompetentai iestādei, kurā atrodas remonta rūpnīca, gan 9. panta 5. punktā minētām pusēm, un vajadzības gadījumā arī citām iestādēm.

3. Šā panta 2. punktā minētās puses informē saskaņā ar Parīzes SM 2. pielikumu.

Jebkuras dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem minēto informāciju, ziņo informācijas sniedzējai iestādei par veikto rīcību.

4. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 1. punktā minētiem kuģiem, kas dodas jūrā:

i) neievērojot nosacījumus, ko paredz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas pārbaudes osta; vai

ii) atsakoties ievērot attiecīgās konvenciju prasības un nepiestājot norādītajā remonta rūpnīcā;

tiek liegta iebraukšana jebkurā Kopienas ostā, kamēr kuģa īpašnieks vai operators tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kurā tikuši atklāti trūkumi, nav sniedzis pietiekamas liecības par kuģa pilnīgu atbilstību attiecīgām konvenciju prasībām.

5. Apstākļos, kas minēti 4. punkta i) apakšpunktā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tikuši atklāti kuģa trūkumi, tūlīt brīdina visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Apstākļos, kas minēti 4. punkta ii) apakšpunktā, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas remonta rūpnīca, tūlīt brīdina visu pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes.

Pirms liegt iebraukšanu ostā, dalībvalsts var lūgt konsultācijas ar attiecīgā kuģa karoga valsts administrāciju.

6. Neatkarīgi no 4. punkta, kādas konkrētas ostas valsts iestāde var kuģim ļaut iebraukt noteiktā ostā nepārvaramas varas (force majeure) apstākļos, sevišķi svarīgu drošības apsvērumu dēļ, vai lai novērstu vai mazinātu piesārņojuma draudus, vai labotu trūkumus, ar nosacījumu, ka atbilstoši šīs dalībvalsts kompetentās iestādes ieskatiem kuģa īpašnieks, operators vai kapteinis ir veicis piemērotus pasākumus drošai kuģa ienākšanai ostā.

12. pants

Inspektoru kvalifikācija

1. Pārbaudes veic tikai tādi inspektori, kas atbilst VII pielikumā minētiem kvalifikācijas kritērijiem.

2. Ja ostas valsts kompetentā iestāde nevar nodrošināt vajadzīgo profesionalitāti, tad šādas kompetentas iestādes inspektoram var palīdzēt jebkura cita persona ar vajadzīgo kompetenci.

3. Inspektoriem, kas veic ostas valsts kontroli, un personām, kas palīdz inspektoriem, nedrīkst būt komerciāla interese ne par pārbaudes ostu, ne inspicējamiem kuģiem, un inspektori nedrīkst būt nodarbināti vai strādāt tādu nevalstisku organizāciju vārdā, kuras izdot obligātas un klasifikācijas sertifikātus vai kuras veic šādu sertifikātu izdošanai vajadzīgus apsekojumus.

4. Inspektoriem vienmēr jābūt gataviem uzrādīt personas apliecību, ko kompetentā iestāde izdevusi atbilstīgi valsts tiesību aktiem un kas norāda to, ka inspektors ir pilnvarots veikt pārbaudes.

Minētās personas apliecības kopēju modeli ievieš atbilstīgi 19. panta procedūrai.

13. pants

Ziņojumi no ločiem un ostu iestādēm

1. Dalībvalstu loči, kas ir iesaistīti kuģu pietauvošanā vai attauvošanā vai kas strādā uz kuģiem, kuri dodas uz kādu dalībvalsts ostu, tūlīt informē ostas valsts vai krasta valsts kompetento iestādi par pildot parastos pienākumus novērotajiem trūkumiem, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai varētu apdraudēt jūras vidi.

2. Ja, pildot parastos pienākumus, ostas iestādes atklāj, ka kādam no kuģiem to pārziņā esošā ostā ir trūkumi, kas kuģošanu varētu padarīt nedrošu vai nesamērīgi apdraudēt jūras vidi, tad minētā iestāde tūlīt par to informē attiecīgās ostas valsts kompetento iestādi.

14. pants

Sadarbība

1. Katra dalībvalsts gādā par sadarbību starp tās kompetento iestādi, tās ostas iestādēm un citām saistītām iestādēm vai komerciālām organizācijām, lai nodrošinātu to, ka kompetentā iestāde var gūt visu vajadzīgo informāciju par tās ostās ienākošiem kuģiem.

2. Dalībvalstis uztur spēkā noteikumus, kas nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbību starp to kompetento iestādi un visu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un uztur darba sakarus starp to kompetento iestādi, Komisiju un "Sirenac E" informācijas sistēmu, kas izveidota Senmalo (Francija).

3. Šā panta 2. punktā minētā informācija ir informācija, kas aprakstīta Parīzes SM 4. pielikumā un kas vajadzīga, lai ievērotu šīs direktīvas 15. pantu.

15. pants

Informācijas publicēšana par aizturēšanu

Katra kompetentā iestāde vismaz reizi ceturksnī publicē informāciju par kuģiem, kas aizturēti iepriekšējos trīs mēnešos vai kas pēdējos 24 mēnešos aizturēti vairāk nekā vienu reizi. Publicē šādu informāciju:

- kuģa vārds,

- kuģa īpašnieka vai operatora vārds vai nosaukums,

- SJO numurs,

- karoga valsts,

- klasificēšanas sabiedrība, ja vajadzīgs, un, attiecīgos gadījumos, jebkura cita persona, kas konkrētam kuģim karoga valsts vārdā izdevusi sertifikātus saskaņā ar konvencijām,

- aizturēšanas iemesls,

- aizturēšanas osta un diena.

16. pants

Izmaksu atlīdzināšana

1. Ja 6. un 7. pantā minēto pārbaužu laikā apstiprinājušies vai atklāti kādi trūkumi, ar ko tiek pārkāptas kādas konvencijas prasības, un kas pamato kuģa aizturēšanu, tad visas ar pārbaudēm saistītās izmaksas jebkurā kārtējā pārskata periodā sedz kuģa īpašnieks, operators vai tā pārstāvis ostas valstī.

2. Visas izmaksas, kas saistītas ar pārbaudēm, ko veic kādas dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgi 11. panta 4. punktam, jāsedz kuģa īpašniekam vai operatoram.

3. Aizturējumu atceļ tikai pēc tam, kad pilnībā veikts maksājums vai sniegts pietiekams nodrošinājums izmaksu atlīdzināšanai.

17. pants

Dati, kas jāsniedz, lai uzraudzītu direktīvas īstenošanu

1. Dalībvalstis Komisijai un Parīzes SM sekretariātam sniedz šādu informāciju:

- cik inspektori tās vārdā strādā ostas valsts inspekcijās saskaņā ar šo direktīvu. Ja kādā iestādē inspektori ostas valsts pārbaudēs strādā pusslodzē, tad visu veikto darbu pārrēķina pilnās darba slodzēs,

- cik kuģi ienākuši to ostās reprezentatīvā kalendārā gada laikā pēdējos piecos gados.

2. Panta 1. punktā minēto informāciju sniedz trīs mēnešos pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un vēlāk — līdz 1. oktobrim katru trešo kalendāro gadu.

18. pants

Regulatīvā komiteja

Komisijai palīdz Komiteja, ko izveido atbilstīgi Direktīvas 93/75/EEK 12. pantam saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru.

19. pants

Direktīvas grozīšanas procedūra

Šo direktīvu var grozīt saskaņā ar 18. pantā noteikto procedūru, lai:

a) pielāgotu dalībvalstu pārbaudes un publicēšanas pienākumus, kas minēti 5. pantā (izņemot tā 1. punktā doto skaitli 25 %) un 6., 7. un 15. pantā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot šo direktīvu, un ņemot vērā Parīzes SM virzību;

b) pielāgotu pielikumus nolūkā ņemt vērā spēkā stājušos grozījumus attiecīgu starptautisko organizāciju konvencijās, protokolos, kodeksos un rezolūcijās, kā arī Parīzes SM.

20. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis pieņem normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo direktīvu ne vēlāk kā līdz 1996. gada 30. jūnijam, par to tūlīt informējot Komisiju.

2. Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tos savus tiesību aktus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1995. gada 19. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Pons

[1] OV C 107, 15.4.1994., 14. lpp. un OV C 347, 8.12.1994., 15. lpp.

[2] OJ Nr. 393, 31.12.1994., 50. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1994. gada 27. oktobra atzinums (OV C 347, 8.12.1994., 15. lpp.), Padomes 1995. gada 14. marta kopējā nostāja (OV C 93, 13.4.1995., 25. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1995. gada 18. maija Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV C 271, 7.10.1993., 1. lpp.

[5] OV L 247, 5.10.1993., 19. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KUĢI, KAS INSPICĒJAMI PIRMKĀRT

(sk. 5. panta 2. punktu) [1]

1. Kuģi, kas kādas dalībvalsts ostā iebrauc pirmo reizi, vai kas tajā nav iebraukuši pēdējos 12 vai vairāk mēnešus. Piemērojot šos kritērijus, dalībvalstis ņem vērā arī tās pārbaudes, ko veikušas Parīzes SM dalībvalstis. Ja šim nolūkam vajadzīgo datu nav, tad dalībvalstis izmanto "Sirenac E" datus un pārbauda tos kuģus, kuri nav reģistrēti "Sirenac E" datubāzē kopš tās izveidošanas 1993. gada 1. janvārī.

2. Kuģi, kuri izmanto tādas valsts karogu, kas iekļauta kārtējā trīsgadējā vidējo rādītāju tabulā, kurā uzskaita aizturēšanas vai aizkavēšanas, kas pārsniedz vidējo skaitu, un kuru publicē Parīzes SM ikgadējā ziņojumā.

3. Kuģi, kuri saņēmuši atļauju izbraukt no dalībvalsts ostas ar nosacījumu, ka atklātie trūkumi jānovērš noteiktā termiņā, pēc tam, kad minētais termiņš ir beidzies.

4. Kuģi, par kuriem loči vai ostas iestādes ziņojuši, ka tiem ir trūkumi, kas varētu kuģošanu padarīt nedrošu (atbilstīgi Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvai 93/75/EEK un šīs direktīvas 13. pantam).

5. Kuģi, kuru obligātās apliecības par kuģa konstrukciju un aprīkojumu, kas izdodamas saskaņā ar konvencijām, un klasifikācijas apliecības izdevusi organizācija, kas nav atzīta atbilstīgi Padomes 1994. gada 22. novembra Direktīvai 94/57/EK [2] par kopīgiem noteikumiem un standartiem kuģu pārbaužu apsekojumu organizēšanai un attiecīgām jūras administrāciju darbībām.

6. Kuģi, kuri neatbilst Padomes Direktīvas 93/75/EEK prasībām.

7. Kuģi, kuri ietilpst kategorijā, kurai nolemts piemērot pastiprinātu pārbaudi (atbilstīgi šīs direktīvas 7. pantam).

8. Kuģi, kuri iepriekšējos sešos mēnešos drošības apsvērumu dēļ tikuši uz laiku atskaitīti no savas klases.

[1] Kritēriji nav sakārtoti pēc svarīguma.

[2] OV L 319, 12.12.1994., 20. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

SERTIFIKĀTU UN DOKUMENTU SARAKSTS

(sk. 6. panta 1. punktu)

1. Starptautiskais tilpības sertifikāts (1969. g.)

2. - Pasažieru kuģa drošības sertifikāts,

- Kravas kuģa konstrukcijas drošības sertifikāts,

- Kravas kuģa aprīkojuma drošības sertifikāts,

- Kravas kuģa radiotelegrāfijas drošības sertifikāts,

- Kravas kuģa radiotelefonijas drošības sertifikāts,

- Kravas kuģa radiosakaru drošības sertifikāts,

- Atbrīvojuma apliecība,

- Kravas kuģa drošības sertifikāts.

3. Starptautiskais sertifikāts par piemērotību neiepakotu sašķidrinātu gāzu pārvadāšanai;

- Sertifikāts par piemērotību sašķidrinātu gāzu masas pārvadāšanai.

4. Starptautiskais sertifikāts par piemērotību bīstamu ķīmisku vielu masas pārvadāšanai;

- Sertifikāts par piemērotību bīstamu ķīmisku vielu masas pārvadāšanai.

5. Starptautiskais naftas piesārņojuma profilakses sertifikāts.

6. Starptautiskais piesārņojuma novēršanas sertifikāts kaitīgu šķidru vielu masas pārvadāšanai.

7. Starptautiskais kravas zīmes sertifikāts (1966. g.);

- Starptautiskais kravas zīmes atbrīvojuma sertifikāts.

8. Naftas reģistrs, I un II daļa.

9. Kravas reģistrs.

10. Apkalpes drošas komplektēšanas minimālo prasību dokuments;

- Kompetences apliecības.

11. Medicīnas apliecības (sk. Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju Nr. 73 par jūrnieku veselības pārbaudēm).

12. Stabilitātes informācija.

13. Kopija Atbilstības dokumentam un Sertifikātam, kas izdots atbilstīgi Kuģu drošas ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskajam kodeksam (SJO rezolūcija A.741 (18)).

14. Sertifikāti par kuģa korpusa izturību un iekārtu uzstādījumu, ko izdevusi attiecīga klasificēšanas sabiedrība (pieprasāma tikai tajos gadījumos, kad klasificēšanas sabiedrība kuģi ir iekļāvusi kādā klasē).

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

PIEMĒRI "PAMATOTIEM IEMESLIEM", KAD VAJADZĪGA SĪKĀKA PĀRBAUDE

(sk. 6. panta 3. punktu)

1. Kuģi, kas minēti I pielikumā, izņemot tā 1. punktu.

2. Kādas citas dalībvalsts ziņojums vai paziņojums.

3. Ziņojums vai sūdzība, ko iesniedz kuģa kapteinis, kāds apkalpes loceklis vai jebkura cita persona vai organizācija, kurai ir leģitīma interese attiecībā uz kuģa drošu ekspluatāciju, dzīves un darba apstākļiem uz kuģa vai piesārņojuma novēršanu, ja vien attiecīgā dalībvalsts šādu ziņojumu vai sūdzību neuzskata par acīmredzami nepamatotu; tās personas identitāti, kas iesniedz ziņojumu vai sūdzību, nedrīkst atklāt attiecīgā kuģa kapteinim vai īpašniekam.

4. Ceļā uz ostu, kuģis ticis iesaistīts sadursmē.

5. Nav pienācīgi vests naftas reģistrs.

6. Kuģi apsūdz noteikumu par atbrīvošanos no kaitīgām vielām vai notekūdeņiem pārkāpumā.

7. Pārbaudot apliecības un citus dokumentus (sk. 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punktu), atklātas neprecizitātes.

8. Ir liecības, ka apkalpes locekļi neatbilst prasībām, kādas nosaka 8. pants 1994. gada 22. novembra Direktīvā 94/58/EK par jūrnieku obligāto sagatavotības līmeni [1].

9. Veicot iekraušanu vai citas operācijas ir pārkāpti drošības noteikumi vai SJO nostādnes, piemēram, skābekļa saturs inertās gāzes pievadā kravas tilpnēm pārsniedz noteikto maksimālo līmeni.

10. Naftas tankkuģa kapteinis nevar uzrādīt reģistrētus datus par naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmu attiecībā uz pēdējo balasta braucienu.

11. Nav atjaunots apkalpes pienākumu saraksts vai apkalpes locekļi nav informēti par saviem pienākumiem ugunsgrēka gadījumā vai saņemot pavēli pamest kuģi.

[1] OV L 319, 12.12.1994., 28. lpp.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

KUĢU KONTROLES PROCEDŪRAS

(sk. 6. panta 4. punktu)

1. Kuģu kontroles procedūras (SJO Rezolūcija A.466 (XII)), grozītā variantā.

2. Apkalpes drošas komplektēšanas principi (SJO Rezolūcija A.481 (XII) un pielikumi "Apkalpes drošas komplektēšanas obligātās prasības" (1. pielikums) un "Nostādnes apkalpes drošas komplektācijas principu piemērošanai" (2. pielikums).

3. Kuģu un izplūžu kontroles procedūras atbilstīgi I pielikumam pie Marpol 73/78 (SJO Rezolūcija A.542 (13)).

4. Kuģu un izplūžu kontroles procedūras atbilstīgi II pielikumam pie Marpol 73/78 (SJO Rezolūcija MEPC 26 (23)).

5. Procedūras, kurās kontrolē ekspluatācijas prasību ievērošanu saistībā ar kuģu drošību un piesārņojuma novēršanu (SJO Rezolūcija A.742 (18)).

6. Noteikumi, ko paredz Starptautiskais kodekss par bīstamu preču pārvadāšanu pa jūru.

7. Starptautiskās darba organizācijas publikācija "Darba apstākļu pārbaude uz kuģiem: procedūras ieteikumi."

8. Parīzes Saprašanās memoranda I pielikums — ieteikumi inspektoriem.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

A. KUĢU KATEGORIJAS, KO PĀRBAUDA PASTIPRINĀTI

(sk. 7. panta 1. punktu)

1. Naftas tankkuģi, kuru ekspluatāciju paredzēts pārtraukt piecos vai mazāk gados no dienas, ko paredz Marpol 73/78, I pielikums, 13.G norma, t. i.:

- jēlnaftas tankkuģus ar kravnesību 20000 vai vairāk tonnu vai preču kuģus ar kravnesību 30000 vai vairāk tonnu, kas neatbilst jaunu naftas tankkuģu prasībām saskaņā ar Marpol 73/78 I pielikuma 1 (26) normu, pastiprināti pārbauda 20 gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi IOPP apliecībai pievienotajai B formai, vai 25 gadus pēc nodošanas ekspluatācijā, ja kuģa sānu tilpnes vai daļas ar dubultkorpusu, ko nepilda ar naftu, atbilst prasībām, kādas nosaka minētā pielikuma 13.G (4) norma, ja vien kuģis nav ticis pārbūvēts, lai tas atbilstu tā paša pielikuma 13.F normai,

- iepriekšminētos naftas tankkuģus, kas atbilst jaunu naftas tankkuģu prasībām saskaņā ar Marpol 73/78 I pielikuma 1 (26) normu, pastiprināti pārbauda 25 gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā atbilstīgi IOPP apliecībai pievienotajai B formai, ja vien kuģis neatbilst vai nav pārbūvēts, lai tas atbilstu, minētā pielikuma 13.F normai.

2. Kuģi, kas paredzēti kravas masas pārvadāšanai, kas ir vecāki par 12 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

3. Pasažieru kuģi.

4. Gāzu un ķīmisku vielu tankkuģi, kas ir vecāki par 10 gadiem, skaitot no uzbūvēšanas dienas, kura norādīta kuģa drošības apliecībā.

B. JURIDISKI NESAISTOŠI NORĀDĪJUMI DAŽU KATEGORIJU KUĢU PASTIPRINĀTAS PĀRBAUDES VEIKŠANAI

(sk. 7. panta 2. punktu)

Cik vien iespējams pastiprināto pārbaužu laikā cita starpā pārbauda turpmāk uzskaitītos parametrus. Inspektoriem jāapzinās, ka pārbaudes, kas tieši ietekmē kuģa operācijas, piemēram kraušanu, varētu apdraudēt šo operāciju drošu veikšanu., ja pārbaudes veic šo operāciju laikā.

1. VISI KUĢI (A iedaļas kategorijas)

- Elektrības padeves pārtraukumi un ārkārtas ģeneratora ieslēgšanās,

- Avārijas apgaismojuma pārbaude,

- Avārijas ugunsdzēšamā sūkņa darbība, galvenajai dzēšanas līnijai pievienojot divas šļūtenes,

- Nosēdtilpnes sūkņu darbība,

- Ūdensnecaurlaidīgu durvju aizvēršanās,

- Vienas glābšanas laivas nolaišana ūdenī,

- Avārijas apstādināšanas tālvadības izmēģinājums, piemēram, attiecībā uz katlu agregātiem, ventilāciju un degvielas sūkņiem,

- Stūrēšanas iekārtu izmēģinājumi, tostarp stūrēšanas palīgiekārtu izmēģinājumi,

- Radioiekārtu avārijas strāvas avotu pārbaude,

- Mašīntelpas separatora pārbaude un, ja iespējams, izmēģinājums.

2. NAFTAS TANKKUĢI

Papildus 1. iedaļā uzskaitītajam, pastiprināti inspicējot naftas tankkuģus, var pārbaudīt arī šādus elementus:

- Ugunsdzēšanas putu fiksētā sistēma uz klāja,

- Ugunsdrošības iekārtas kopumā,

- Ugunsdzēšanas līdzekļu pārbaude mašīntelpā, sūkņu telpā un dzīvojamā daļā,

- Inertās gāzes spiediena un tās skābekļa satura kontrole,

- Apsekošanas ziņojuma (sk. SJO Rezolūciju A.744(18)) pārbaude, lai konstatētu iespējamās jomas, kuru pārbaude varētu būt vajadzīga.

3. KUĢI, KAS PAREDZĒTI KRAVAS MASAS PĀRVADĀŠANAI

Papildus 1. iedaļā uzskaitītajam, pastiprināti inspicējot kuģus, kas paredzēti kravas masas pārvadāšanai, var pārbaudīt arī šādus elementus:

- Uz klāja izvietoto iekārtu pamatņu iespējama korozija,

- Lūku vāku iespējama deformācija un/vai korozija,

- Iespējamas plaisas vai lokāla korozija starpsienās,

- Piekļuve kravas tilpnēm,

- Apsekošanas ziņojuma (sk. SJO Rezolūciju A.744(18)) pārbaude, lai konstatētu iespējamās jomas, kuru pastiprināta pārbaude varētu būt vajadzīga.

4. GĀZU UN -ĪMISKO VIELU TANKKUĢI

Papildus 1. iedaļā uzskaitītajam, pastiprināti inspicējot gāzu un ķīmisku vielu tankkuģus, var pārbaudīt arī šādus elementus:

- Kravas tilpņu uzraudzīšanas un drošības iekārtas, kas saistītas ar temperatūru, spiedienu un piekrāvuma līmeni,

- Skābekļa analīzes iekārtas un eksplozimetru iekārtas, tostarp to kalibrācija. -īmisko vielu detektoriekārtu pieejamība (silfons) ar pietiekamu skaitu gāzes detektorcauruļu konkrētai kravai,

- Pārbauda, vai telpu rezerves izejas nodrošina pietiekamu elpošanas un redzes aizsardzību katrai personai uz kuģa (ja tas prasīts attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti Starptautiskajā piemērotības apliecībā, Apliecībā par piemērotību bīstamu ķīmisku vielu masas pārvadāšanai vai Apliecībā par piemērotību sašķidrinātu gāzu masas pārvadāšanai),

- Pārbauda, vai pārvadātais produkts ir iekļauts Starptautiskajā piemērotības apliecībā, Apliecībā par piemērotību bīstamu ķīmisku vielu masas pārvadāšanai vai Apliecībā par piemērotību sašķidrinātu gāzu masas pārvadāšanai,

- Pārbauda uz klāja fiksētās ugunsdzēšanas iekārtas — vai tās darbojas ar putām, sausām ķīmiskām vielām vai citādi, atkarībā no pārvadātā produkta.

5. PASAŽIERU KUĢI

Papildus 1. iedaļā uzskaitītajam, pastiprināti inspicējot pasažieru kuģus, var pārbaudīt arī šādus elementus:

- Ugunsdetektoru un trauksmes sistēmas izmēģinājumi,

- Ugunsdrošo durvju aizvēršanās izmēģinājumi,

- Brīdināšanas skaļruņu izmēģinājumi,

- Ugunsgrēka trauksmes imitācija, kurā vismaz vienu reizi izmēģina visas ugunsdzēšanas iekārtas un kurā piedalās daļa virtuves personāla,

- Pārliecinās par to, vai galvenie apkalpes locekļi pārzina plānu, pēc kura avārijas gadījumā apsekot zaudējumus.

Ja tas tiek atzīts par vajadzīgu un ja tam piekrīt kuģa kapteinis vai operators, tad pārbaudi var turpināt, kuģim iebraucot dalībvalsts ostā vai izbraucot no tās. Inspektori nedrīkst kavēt kuģa darbību un nedrīkst izraisīt situācijas, kas pēc kuģa kapteiņa domām varētu apdraudēt pasažieru, apkalpes vai kuģa drošību.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

KUĢU AIZTURĒŠANAS KRITĒRIJI

(sk. 9. panta 3. punktu)

Ievads

Pirms lemt, vai atklāto trūkumu dēļ kuģi aizturēt, inspektors piemēro turpmāk 1. un 2. iedaļā uzskaitītos kritērijus.

3. iedaļā minēti piemēri gadījumiem, kad trūkumi paši dod iemeslu kuģa aizturēšanai (sk. 9. panta 3. punktu).

1. Galvenie kritēriji

Pieņemot profesionālu lēmumu par to, vai kuģis jāaiztur, inspektors ievēro šādus kritērijus:

Laiks:

Kuģus, kuru tālāka kuģošana nav droša, aiztur pirmās pārbaudes reizē neatkarīgi no tā, cik ilgi plānota kuģa palikšana ostā.

Kritērijs:

Kuģi aiztur, ja trūkumi ir pietiekami nopietni, lai pirms kuģa izbraukšanas jūrā inspektoram vēlreiz būtu jāpārbauda, vai trūkumi ir novērsti.

Vajadzība inspektoram kuģi vēlreiz apmeklēt ir trūkuma nopietnības mēraukla. Tomēr tas nav obligāti jāievēro katrā gadījumā. Tas nozīmē, ka attiecīgai iestādei jebkuriem līdzekļiem, vislabāk — kuģi vēlreiz apmeklējot, jāpārliecinās, ka konkrētais trūkums ir novērsts pirms došanās tālāk.

2. Galveno kritēriju piemērošana

Lemjot, vai atklātie trūkumi ir pietiekami nopietni, lai kuģi aizturētu, inspektors vērtē, vai:

1. par kuģi ir attiecīgi derīgi dokumenti;

2. kuģa apkalpe atbilst apkalpes drošas komplektēšanas minimālo prasību dokumentam.

Pārbaudes laikā inspektors papildus vērtē, vai kuģis un/vai tā apkalpe spēj:

3. kuģot droši visa turpmākā brauciena laikā;

4. droši kravu apstrādāt, pārvadāt un uzraudzīt tās stāvokli visa turpmākā brauciena laikā;

5. droši ekspluatēt mašīntelpu visa turpmākā brauciena laikā;

6. uzturēt atbilstošu dzinējspēku un vadību visa turpmākā brauciena laikā;

7. vajadzības gadījumā efektīvi dzēst ugunsgrēkus pilnīgi visās kuģa daļās turpmākā brauciena laikā;

8. vajadzības gadījumā ātri un droši pamest kuģi un veikt glābšanas darbus visa turpmākā brauciena laikā;

9. nepieļaut vides piesārņošanu visa turpmākā brauciena laikā;

10. uzturēt pietiekamu stabilitāti visa turpmākā brauciena garumā;

11. uzturēt pietiekamu ūdensnecaurlaidību visa turpmākā brauciena laikā;

12. briesmu situācijās vajadzības gadījumā nodrošināt saziņas iespējas visa turpmākā brauciena laikā;

13. nodrošināt drošus un veselībai nekaitīgus apstākļus visa turpmākā brauciena laikā.

Ja atbilde uz jebkuru no minētajiem vērtējumiem ir negatīva, tad, ņemot vērā visus atklātos trūkumus, nopietni jāapsver, vai kuģi nevajag aizturēt. Tāpat kuģi var aizturēt, ja atklāti vairāki mazāk svarīgi trūkumi.

3. Lai inspektoriem palīdzētu piemērot šos norādījumus, turpinājumā ir saraksts ar trūkumiem, kas sagrupēti atbilstīgi attiecīgām konvencijām un/vai kodeksiem un kurus uzskata par tik nopietniem, lai tie dotu pamatu kuģa aizturēšanai. Saraksts nav izsmeļošs.

3.1. Vispārēji norādījumi

Trūkst derīgi sertifikāti, ko paredz attiecīgie dokumenti. Tomēr kuģiem, kas izmanto tādu valstu karogus, kas nav konvenciju (attiecīgo dokumentu) līgumslēdzējas puses, vai kas nepiemēro kādu citu attiecīgu dokumentu, nav obligāts pienākums saņemt konvencijās vai citos attiecīgos dokumentos paredzētus sertifikātus. Tāpēc minēto sertifikātu trūkums nevar būt par iemeslu tādu kuģu aizturēšanai; tomēr, piemērojot "vienādas attieksmes" principu, pirms kuģa izbraukšanas tiek prasīta kuģa vispārēja atbilstība noteikumiem.

3.2. Jomas, ko regulē Solas konvencija (atsauces dotas iekavās)

1. Pienācīgi nedarbojas motori vai citas būtiskas iekārtas, kā arī elektroiekārtas.

2. Nav pietiekami tīra mašīntelpa, nosēdtilpnēs atrodas pārlieku daudz eļļaina ūdens, cauruļu izolācija, tostarp kanalizācijas cauruļu izolācija, ir piesārņota ar naftu, pienācīgi nedarbojas nosēdtilpņu sūkņu iekārtas.

3. Pienācīgi nedarbojas avārijas ģenerators, apgaismojums, akumulatori un slēdži.

4. Pienācīgi nedarbojas galvenā stūres iekārta un tās palīgiekārtas.

5. Nav dzīvības glābšanas aprīkojuma, glābšanas laivu un to palaišanas iekārtu vai tās nav pietiekami jaudīgas, vai ir vērā ņemami nolietojušās.

6. Nav uguns detektorsistēmas, ugunsgrēka signalizācijas, ugunsdzēšanas aprīkojuma, fiksētās ugunsdzēšanas iekārtu, ventilācijas vārstu, ugunsdzēšanas līdzekļu un ātrdarbīgās noslēgšanas iekārtu vai tās neatbilst prasībām, vai arī tās ir tā nolietojušās, ka nespēj pildīt savas funkcijas.

7. Uz tankkuģu kravas klāja nav ugunsaizsardzības vai tā ir vērā ņemami nolietojusies, vai nedarbojas pareizi.

8. Nav apgaismojuma, norādījuma zīmju vai skaņu signālu vai tie neatbilst prasībām, vai ir vērā ņemami nolietojušies.

9. Nav radioiekārtu saziņai briesmu gadījumos vai drošības nolūkos vai tie nedarbojas pareizi.

10. Nav navigācijas iekārtu vai tās nedarbojas pareizi, ņemot vērā Solas V/12(o) normu.

11. Netiek izmantoti navigācijas karšu pēdējie atjaunotie varianti un/vai citas attiecīgas navigācijas publikācijas, kas vajadzīgas paredzētajam braucienam, ņemot vērā to, ka minēto karšu vietā var izmantot arī elektroniskās kartes.

12. Kravas sūkņu telpās nav nedzirksteļojošas izplūdes ventilācijas (Solas norma II-2/59.3.1).

3.3. Jomas, ko regulē IBC kodekss (atsauces dotas iekavās)

1. Tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības sertifikātā, vai nav informācijas par kravu (16.2).

2. Nav augsta spiediena drošības iekārtu vai tās ir bojātas (8.2.3).

3. Nedrošas vai kodeksa prasībām neatbilstošas elektroinstalācijas (10.2.3).

4. Aizdedzes avotu bīstams izvietojums, kā minēts punktā 10.2 (11.3.15).

5. Īpašu prasību pārkāpumi (15).

6. Pārsniegts maksimāli pieļaujamais kravas daudzums uz vienu tilpni (16.1).

7. Nepietiekama jutīgu produktu siltumizolācija (16.6).

3.4. Jomas, ko regulē IGC kodekss (atsauces dotas iekavās)

1. Tādu vielu pārvadāšana, kas nav minētas Piemērotības sertifikātā, vai nav informācijas par kravu (18.1).

2. Nav dzīvojamo vai darba telpu noslēgšanas ierīču (3.2.6).

3. Starpsiena nav gāzes necaurlaidīga (3.3.2).

4. Bojātas gaisa slūžas (3.6).

5. Nav ātrslēdzošo vārstu vai tie ir bojāti (5.6).

6. Nav drošības vārstu vai tie ir bojāti (8.2).

7. Nedrošs vai kodeksa prasībām neatbilstošs elektroaprīkojums (10.2.4).

8. Kravas telpās nedarbojas ventilācija (12.1).

9. Nedarbojas kravas tilpņu spiediena signalizācija (13.4.1).

10. Bojāts gāzes detektors un/vai toksiskās gāzes detektors (13.6).

11. Tiek pārvadātas vielas, kuras nedrīkst pārvadāt bez attiecīgiem pavaddokumentiem (17/19).

3.5. Jomas, ko regulē Kravas zīmes konvencija

1. Uz klāju un korpusa ievērojamām platībām atklāti bojājumi, korozija vai plākšņu un citu nostiprinājumu punktkorozija, kas ietekmē kuģa derīgumu kuģošanai vai spēju izturēt lokālas slodzes, ja vien nav veikti atbilstoši pagaidu remontdarbi tā, lai varētu veikt braucienu līdz ostai pilnīgai remontdarbu veikšanai.

2. Nepietiekamas stabilitātes standarta gadījumi.

3. Nav pietiekamas un uzticamas informācijas atzītā formā, kas ātri un vienkārši ļautu kuģa kapteinim kārtot kuģa piekraušanu un stabilizēšanu, jebkurā brīdī un mainīgos ceļošanas apstākļos saglabājot drošu stabilitātes pakāpi un izvairoties no situācijām, kas radītu nepieļaujamu slodzi kuģa konstrukcijā.

4. Nav noslēgšanas iekārtu, lūku noslēgšanas aprīkojuma un ūdensnecaurlaidīgu durvju vai tās ir vērā ņemami bojātas vai defektīvas.

5. Pārslodze.

6. Nav iegrimes līnijas vai tā ir slikti saskatāma.

3.6. Jomas, ko regulē Marpol konvencijas I pielikums (atsauces dotas iekavās)

1. Nav eļļainā ūdens filtrēšanas aprīkojuma, naftas izplūdes uzraudzības un kontroles sistēmas vai 15 ppm signalizācijas aprīkojuma vai tas ir nopietni nolietojies, vai nedarbojas pareizi.

2. Atkritumu tvertnē nav tik daudz vietas, lai pietiktu paredzētajam braucienam.

3. Nav pieejams Naftas reģistrs (20 (5)).

4. Ierīkots neatļauts izplūdes apvads.

3.7. Jomas, ko regulē Marpol konvencijas II pielikums (atsauces dotas iekavās)

1. Nav P&A rokasgrāmatas.

2. Krava nav iedalīta kategorijās (3 (4)).

3. Nav pieejams kravas reģistrs (9 (6)).

4. Tiek pārvadātas naftai līdzīgas vielas, neievērojot attiecīgās prasības vai attiecīgi nepielāgojot sertifikātu (14).

5. Ierīkots neatļauts izplūdes apvads.

3.8. Jomas, ko regulē STCW konvencija

Apkalpes locekļu skaits, sastāvs vai apliecības neatbilst apkalpes drošas komplektēšanas dokumentam.

3.9. Jomas, ko regulē Starptautiskās darba organizācijas konvencijas

1. Nav tādu pārtikas krājumu, ar ko pietiktu braucienam līdz nākamai ostai.

2. Nav tādu dzeramā ūdens krājumu, ar ko pietiktu braucienam līdz nākamai ostai.

3. Īpaši antisanitāri apstākļi.

4. Nav apkures iespēju dzīvojamās telpās uz kuģiem, kuri kuģo apgabalos, kur var būt īpaši zema temperatūra.

5. Pārmērīgs daudzums atkritumu, aizkrautas iekārtas vai krava vai citādi nedroši apstākļi gaiteņos/dzīvojamās telpās.

3.10. Pārkāpumi, kuru dēļ nav vajadzīgs kuģi aizturēt, bet, piemēram, jāpārtrauc kravas operācijas.

Ja pareizi nedarbojas (vai nav pienācīgi uzturēta) inertās gāzes sistēma, ar kravu saistīts aprīkojums vai mašīnas, tad to uzskata par pietiekamu pamatu kravas operāciju pārtraukšanai.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI INSPEKTORIEM

(sk. 12. panta 1. punktu)

1. Inspektors ir persona, kuru dalībvalsts kompetentā iestāde ir pilnvarojusi veikt ostas valsts kontroli.

2. Vai nu:

- inspektors vismaz vienu gadu ir strādājis par karoga valsts inspektoru, kura amata pienākumos ir bijusi apsekojumi un sertifikātu piešķiršana atbilstīgi konvencijām,

- un inspektoram ir:

a) kapteiņa apliecība, kas nozīmē, ka inspektors ir tiesīgs komandēt 1600 t vai lielākas bruto tilpības kuģi (sk. STCW, II/2 norma); vai

b) galvenā mehāniķa apliecība, kas nozīmē, ka inspektors ir tiesīgs veikt attiecīgos pienākumus uz kuģa, kura galvenā dzinēja jauda ir vienāda vai lielāka par 3000 KW, (sk. STCW, III/2 norma); vai

c) inspektors ir nolicis kuģu būvētāja, inženiera mehāniķa vai inženiera eksāmenu saistībā ar jūrniecību un kādā no šiem amatiem nostrādājis vismaz piecus gadus.

- Inspektors, kas minēts a) un b) apakšpunktā, vismaz piecus gadus ir strādājis uz jūras kā amatpersona vai nu klāja, vai tehniskajā nodaļā.

Vai arī:

inspektors:

- ir ieguvis attiecīgu universitātes grādu vai līdzvērtīgu izglītību un

- ir mācījies un ieguvis kvalifikāciju kādā kuģu drošības inspektoru skolā, un

- vismaz divus gadus ir strādājis par karoga valsts inspektoru, kura amata pienākumos ir apsekojumi un sertifikātu piešķiršana atbilstīgi konvencijām.

3. Inspektors spēj mutiski un rakstiski sazināties ar jūrniekiem valodā, kas ir visplašāk lietotā valoda uz jūras.

4. Inspektors pienācīgi pārzina starptautiskās konvencijas un procedūras, pēc kādām ostas valsts veic kontroli.

5. Pieļaujami ir arī tādi inspektori, kuri neatbilst iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem, bet kuri dalībvalsts kompetentās iestādes dienestā ostas valsts kontrolēs strādājuši šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

--------------------------------------------------