31975L0524

Komisijas Direktīva

(1975. gada 25. jūlijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām

(75/524/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu [2], kas pievienots Līgumam par jaunu dalībvalstu pievienošanos EEK un EAEK, kas parakstīts Briselē 1972. gada 22. janvārī, un jo īpaši tā 11., 12. un 13. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 71/320/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām [3], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu [4], kas pievienots Līgumam par jaunu dalībvalstu pievienošanos EEK un EAEK, kas parakstīts Briselē 1972. gada 22. janvārī, un jo īpaši tā 5. punktu,

tā kā 1974. gada 11. februāra Direktīvā Nr. 74/132/EEK [5]Komisija pieņēma noteikumus, ar kuriem tehnikas attīstībai pielāgo iepriekšminēto Padomes 1971. gada 26. jūlija direktīvu; tā kā šie noteikumi attiecas tikai uz bremžu spēka regulatoriem, bet ne uz to savietojamības nosacījumiem; tā kā, lai novērstu tādu sakabināto transportlīdzekļu (velkošo un velkamo transportlīdzekļu) projektēšanu, kuri nesniedz drošību no bremžu sistēmu viedokļa, uz šiem transportlīdzekļiem jāattiecina velkošo un velkamo transportlīdzekļu savietojamības noteikumi; tā kā tehnikas attīstība tagad dod iespēju ne tikai pieņemt savietojamības noteikumus, bet arī tos pareizi ieviest;

tā kā, pieņemot noteikumus par savietojamības nosacījumiem, izdarāmi grozījumi noteikumos par iekārtu, kas ļauj pielāgot bremžu sistēmu slodzei, kas aplūkota Padomes Direktīvas Nr. 74/132/EEK pielikumā;

tā kā noteikumi, kas attiecas uz riteņu pretbloķēšanas sistēmām, tiks pieņemti vēlāk; tā kā, kamēr šie noteikumi nav stājušies spēkā, uz visu kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļus, jāattiecina šīs direktīvas noteikumi, pat ja šie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar riteņu pretbloķēšanas ierīcēm;

tā kā šī direktīva paredz grozīto noteikumu agrāku stāšanos spēkā un tā kā tādēļ vairs nav vajadzīgs uzturēt spēkā Komisijas Direktīvas Nr. 74/132/EEK 2. panta 2. un 3. punkta noteikumus;

tā kā šīs direktīvas noteikumi ir saskaņā ar Komitejas atzinumu to direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai, kuras attiecas uz tehnisko šķēršļu novēršanu tirdzniecībā mehānisko transportlīdzekļu nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Komisijas Direktīvas 74/132/EEK (1974. gada 11. februāris), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām, 2. panta 2. un 3. punkts tiek atcelts no dienas, kad stājas spēkā šī direktīva.

2. pants

1. Padomes Direktīvas 71/320/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 1974. gada 11. februāra Direktīvu 74/132/EEK, I, II un IX pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. Kamēr nav stājušās spēkā īpašās prasības par riteņu pretbloķēšanas sistēmām, šīs direktīvas nosacījumi attiecas uz tiem M1, M2, M3, N1, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar šīm sistēmām.

3. pants

1. Neviena dalībvalsts no 1976. gada 1. janvāra bremžu iekārtu dēļ nevar:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu, izdot Padomes Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu kādam transportlīdzekļa tipam, vai

- aizliegt nodot transportlīdzekļus ekspluatācijā,

ja šā tipa transportlīdzekļa vai šo tipu transportlīdzekļu bremžu iekārtas atbilst noteikumiem Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/320/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

2. No 1976. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- var neizsniegt dokumentu, kas paredzēts Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā, tāda tipa transportlīdzeklim, kura bremžu iekārtas neatbilst noteikumiem Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/320/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu,

- var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu tāda tipa transportlīdzeklim, kura bremžu iekārtas neatbilst ar šo direktīvu grozītās Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvas 71/320/EEK noteikumiem.

3. No 1976. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju, kuru bremžu iekārtas neatbilst noteikumiem Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/320/EEK, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar šo direktīvu.

4. Dalībvalstis pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai līdz 1976. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības, un tūlīt par to informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē 1975. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

François–Xavier Ortoli

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 73, 27.3.1972., 115. un 157. lpp.

[3] OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp.

[4] OV L 73, 27.3.1972., 118., 119. un 158. lpp.

[5] OV L 74, 19.3.1974., 7. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Grozījumi Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvas 71/320/EEK pielikumos

I PIELIKUMS: DEFINĪCIJAS, PRASĪBAS, UZBŪVE UN MONTĀŽAPielikuma 2.2.1.12.2. punktu groza šādi: "Par hidrauliskā pievada sistēmas kādas daļas defektu vadītājs tiek informēts ar ierīces palīdzību, kurai ir sarkana indikatorlampiņa, kas iedegas, iedarbinot bremžu iekārtu. Tomēr ir pieļaujama tāda ierīce, kurai ir sarkana indikatorlampiņa, kas iedegas, kad šķidruma līmenis tās tvertnēs samazinās līdz ražotāja norādītajam lielumam. Indikatorlampiņa ir saskatāma arī dienas gaismā; vadītājam jābūt iespējai viegli pārbaudīt vai šī indikatorlampiņa ir apmierinošā stāvoklī. Ierīces sastāvdaļas defekts neizraisa konkrētās bremžu iekārtas efektivitātes vispārēju zudumu."

II PIELIKUMS

:

BREMŽU PĀRBAUDE UN BREMŽU IEKĀRTU DARBĪBAS RĀDĪTĀJI

Pielikuma 1.1.3.4. punktu groza šādi:

"Neierobežojot 1.1.4.2. punkta prasības, ceļam ir segums, kas nodrošina labu saķeri."

Aiz 1.1.4.1. punkta pievieno šādu punktu:

"1.1.4.2. M1, M2, M3, N1, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu darbība uz ceļa seguma, kam saķeres apstākļi ir sliktāki, atbilst pielikumā minētajiem nosacījumiem."

Papildinājums (Skatīt 1.1.4.2. punktu):

BREMZĒŠANAS SPĒKA SADALE PA TRANSPORTLĪDZEKĻA ASĪM

1. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

M1, M2, M3, N1, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļi atbilst šī papildinājuma nosacījumiem. Ja lieto īpašu iekārtu, tai jādarbojas automātiski.

2. SIMBOLI

i = ass rādītājs (i = 1, priekšējā ass; i = 2, otrā ass; utt.),

Pi = ceļa seguma parastā reakcija uz asi i transportlīdzeklim esot statiskā stāvoklī,

Ni = ceļa seguma parastā reakcija uz asi i transportlīdzeklim bremzējot,

Ti = spēks, ko rada bremzes uz asi i parastos bremzēšanas apstākļos uz ceļa,

fi = Ti/Ni, ass i saķere ar ceļa segumu [1],

J = transportlīdzekļa palēninājums,

g = paātrinājums gravitācijas ietekmē g = 10 m/s2,

z = transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe = J/g [2],

P = transportlīdzekļa svars,

h = smaguma centra augstums,

E = riteņu bāze,

k = teorētiskais riepas un ceļa seguma saķeres koeficients,

Kc = korekcijas koeficients – puspiekabe ar kravu,

Kv = korekcijas koeficients – puspiekabe bez kravas,

TM = piekabes vai puspiekabes velkošo transportlīdzekļu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa,

PM = kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabi vai puspiekabi velkošo transportlīdzekļu riteņiem, kā attiecīgi norādīts 3.1.4. un 3.1.5. punktā,

Pm = spiediens bremžu maģistrāles savienotājgalvā,

TR = visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa,

PR = ceļu seguma kopējā normālā statiskā reakcija uz piekabes vai puspiekabes riteņiem,

PRmax = PR lielums puspiekabes maksimālā svara gadījumā,

ER = attālums starp puspiekabes tapu un šīs puspiekabes ass vai asu centru,

hR = puspiekabes smaguma centrs virs zemes.

3. PRASĪBAS MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

3.1. Divasu transportlīdzekļi.

3.1.1. [3] Visām transportlīdzekļu kategorijām, kurām lielumi k ir starp 0,2 un 0,8:

z ≥ 0,1 + 0,85

k − 0,2

Transportlīdzekļa visos slodzes stāvokļos priekšējās ass saķeres līkne atrodas augstāk kā pakaļējās ass saķeres līkne

- visām bremzēšanas pakāpēm, kas atrodas starp 0,15 un 0,8, M1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā.

Tomēr, šīs kategorijas transportlīdzekļu gadījumā, kuru raksturlīknes atrodas virs z lielumu diapazona starp 0,3 un 0,45, ir pieļaujama saķeres raksturlīkņu inversija ar noteikumu, ka pakaļējā tilta saķeres raksturlīkne nepārsniedz līniju, kas aprēķināta pēc formulas k = z (ideālas saķeres līkne – skatīt 1A diagrammu), par vairāk kā 0,05,

- visām bremzēšanas pakāpēm, kas atrodas starp 0,15 un 0,30, citu kategoriju transportlīdzekļu gadījumā. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja katras ass saķeres līknes, kas atrodas starp 0,15 un 0,30, ir novietotas starp divām līnijām, kas paralēlas ideālas saķeres līnijai, ko aprēķina pēc vienādojuma k = z ± 0,08, kā parādīts 1B diagrammā, un pakaļējās ass saķeres raksturlīkne bremzēšanas pakāpē z ≥ 0,3 atbilst attiecībai

z ≥ 0,3 + 0,74

k − 0,38

3.1.2. Mehāniskā transportlīdzekļa, kam atļauts vilkt piekabi ar pneimatiskajām bremzēm, bremžu maģistrāles savienotājgalvā esošo spiedienu neietekmē velkošā transportlīdzekļa tiltiem uzmontēto bremžu spēka regulatoru darbība.

3.1.3. Lai pārbaudītu 3.1.1. punkta prasību, ražotājs iesniedz priekšējās un pakaļējās ass un ceļa seguma saķeres līknes, kas aprēķinātas pēc šādām formulām:

f1 = T1N1 = T1P1 + z hE P | f2 = T2N2 = T2P2 − z hE P |

3.1.4. Transportlīdzekļi, kas nav puspiekabju vilcēji.

3.1.4.1. Līknes zīmē šādiem transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem

- bez kravas, darba kārtībā un ar vadītāju,

- ar kravu. Ja noteikums attiecas uz vairākām kravas sadales varbūtībām, tad ņem vērā to varbūtību, kurā transportlīdzekļa priekšējā ass ir visvairāk noslogota.

Transportlīdzekļa smaguma centra augstumu norāda ražotājs.

Transportlīdzekļa, kas apgādāts ar pneimatiskajām bremzēm, gadījumā, neatkarīgi no tā, vai tā ir piekabe vai mehāniskais transportlīdzeklis, kam atļauts vilkt piekabi, pieļaujamā attiecība starp TR/PR vai TM/PM un spiedienu Pm atrodas laukumos, kas parādīti 2. diagrammā.

3.1.5. Puspiekabju vilcēji.

3.1.5.1. Nepiekrautu puspiekabju vilcēji.

Nepiekrauti ar šarnīru savienoti transportlīdzekļi ir uzskatāmi par vilcējiem darba kārtībā, ar vadītāju un savienoti ar nepiekrautu puspiekabi. Puspiekabes dinamisko slodzi uz vilcēju veido statiskais svars uz sakabes tapu, kas vienāds ar 15 % no sakabes maksimālā svara. Atsevišķu vilcēju gadījumā smaguma centra augstums ir tas, kuru norāda ražotājs. Bremzēšanas spēkus turpina regulēt starp vilcēja stāvokli ar puspiekabi (bez kravas) un atsevišķa vilcēja stāvokli; pārbauda bremzēšanas spēkus, kas attiecas uz atsevišķu vilcēju.

3.1.5.2. Piekrautu puspiekabju vilcēji.

Piekrauti ar šarnīru savienoti transportlīdzekļi ir uzskatāmi par vilcējiem darba kārtībā, ar vadītāju un savienoti ar piekrautu puspiekabi. Puspiekabes dinamisko slodzi uz vilcēju veido statiskais svars Ps, kas pielikts sakabes tapai un ir vienāds ar

P

= P

so1 + 0,45 z

kur Pso ir atšķirība starp vilcēja maksimālo pilno svaru un tā svaru bez kravas.

Lielumu h aprēķina šādi:

h =

h

P

+ h

P

sP

kur:

ho ir vilcēja smaguma centra augstums,

hs ir sakabes, uz kuru balstās puspiekabe, augstums,

Po ir atsevišķa vilcēja svars bez kravas,

P = P

+ P

= P

+ P

.

3.1.5.3. Transportlīdzekļa, kas aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, gadījumā, pieļaujamā attiecība starp TM/PM bremzēšanas pakāpi un spiedienu Pm atrodas laukumos, kas parādīti 3. diagrammā.

3.2. Transportlīdzekļi ar vairāk nekā divām asīm

Šā pielikuma 3.1. punkta prasības attiecas uz transportlīdzekļiem ar vairāk nekā divām asīm. 3.1.1. punkta prasības attiecībā uz riteņu bloķēšanas secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir starp 0,15 un 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm radītā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru rada vismaz viena no pakaļējām asīm.

4. PRASĪBA PUSPIEKABĒM

Puspiekabju, kas aprīkotas ar pneimatiskajām bremžu sistēmām, gadījumā:

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu Pm atrodas divos laukumos, kas aprēķināti pēc 4A un 4B diagrammām noslogotiem un nenoslogotiem transportlīdzekļa stāvokļiem. Šo prasību izpilda visu pieļaujamo slodžu uz puspiekabes asīm nosacījumu gadījumā.

5. PRASĪBAS PIEKABĒM

5.1. Turpmāk minētās prasības attiecas tikai uz piekabēm, kas aprīkotas ar pneimatiskajām bremzēm. Tās neattiecas uz vienass piekabēm vai divasu piekabēm, ja attālums starp to asīm ir mazāks kā divi metri.

5.2. Uz divasu piekabēm, uz kurām attiecas 5.1. punkta prasības, attiecas arī 3.1. punktā noteiktās prasības.

5.3. Uz piekabēm, kurām ir vairāk nekā divas asis, tiek attiecinātas 3.2. punktā noteiktās prasības.

6. BREMŽU SPĒKA REGULATORA DEFEKTA GADĪJUMĀ IZPILDĀMIE NOSACĪJUMI

Kad šī pielikuma prasības ir izpildītas ar īpašas iekārtas palīdzību (piemēram, mehāniski kontrolējot ar transportlīdzekļa balstiekārtas palīdzību), šīs iekārtas vai tās vadības ierīču defekta gadījumā ir iespējams apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas, mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, norādīti sekundārajām bremzēm; piekabju un puspiekabju vadības iekārtas defekta gadījumā sasniedz vismaz 30 % no tās darba bremžu darbības pakāpes, kas paredzēta konkrētajam transportlīdzeklim.

7. MARĶĒJUMI

7.1. Transportlīdzekļus, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, kuri atbilst šī pielikuma prasībām ar transportlīdzekļa balstiekārtu mehāniski vadītas ierīces palīdzību, marķē, lai parādītu iekārtas lietderīgo gājienu starp stāvokļiem, kas attiecīgi atbilst transportlīdzeklim ar kravu un transportlīdzeklim bez kravas.

7.2. Kad šī pielikuma prasības izpilda ar ierīces palīdzību, kuru darbina saspiests gaiss, transportlīdzekli marķē, lai parādītu spiediena lielumus iekārtas izplūdes malā, kādi rodas transportlīdzekļa maksimālas bremzēšanas gadījumā tam esot ar kravu un bez tās.

7.3. Marķējumi, kas minēti 7.1. un 7.2. punktā, jāpiestiprina redzamā vietā un neizdzēšamā veidā.

8. TRANSPORTLĪDZEKĻA APSKATE

Transportlīdzekļa EEK tipa apstiprinājuma pārbaudes laikā tehniskās pārbaudes iestāde pārbauda atbilstību šajā pielikumā minētajām prasībām un veic visas citas pārbaudes, kas uzskatāmas par vajadzīgām. Ziņojumu par papildus pārbaudēm pievieno EEK tipa apstiprinājuma apliecībai.

1A DIAGRAMMA

M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(skatīt 3.1.1. punktu)

+++++ TIFF +++++

1B DIAGRAMMA

TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS NAV M1 KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻI

(skatīt 3.1.1)

+++++ TIFF +++++

2. DIAGRAMMA

VELKOŠIE TRANSPORTLĪDZEKĻI UN PIEKABES

(skatīt 3.1.4.1. punktu)

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

= 0

= 0,1

= 0

= 0,1

TM

PM

TR

PR

ir proporcionāla vadības maģistrāles spiedienam, ko mēra savienotājgalvā.

3. DIAGRAMMA

PUSPIEKABJU VILCĒJI

(skatīt 3.1.5. punktu)

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

1) = 0

= 0,1

TM

PM

ir proporcionāla bremžu maģistrāles spiedienam, ko mēra savienotājgalvā.

2) Attiecības, kas nepieciešamas diagrammas vajadzībām, pieaugošā veidā piemēro slodzes starpstāvokļiem, kas atrodas starp piekrauta transportlīdzekļa un nepiekrauta transportlīdzekļa stāvokli, un tās panāk automātiskā veidā.

4A DIAGRAMMA

PUSPIEKABES

(skatīt 4. punktu)

+++++ TIFF +++++

TR

PR

un vadības maģistrāles spiedienu noslogotam un nenoslogotam stāvoklim, nosaka šādi:

Kc (ar kravu) un Kv (bez kravas) koeficientus iegūst atsaucoties uz 4B diagrammu.

Konstruē joslas transportlīdzeklim ar kravu un transportlīdzeklim bez kravas, ko paveic, 4A diagrammā sareizinot joslas augšējo un apakšējo robežu ar diviem iegūtajiem koeficientiem, attiecīgi Kc un Kv.

4B DIAGRAMMA

(skatīt 4. punktu)

+++++ TIFF +++++

Paskaidrojoša piezīme par 4B diagrammas lietojumu

1. Formula, no kuras iegūst 4B diagrammu:

K =

PR

0,96

1,0 +

−

PR

h

− 1,0

2,5

2. Lietošanas metodes apraksts ar izstrādāta parauga palīdzību.

2.1. Raustītās līnijas, kas parādītas 4B diagrammā, attiecas uz turpmāk minētā transportlīdzekļa Kc un Kv koeficientu noteikšanu, kur:

| Ar kravu | Bez kravas |

P | 24 t | 4,2 t |

PR | 15 t | 3 t |

PRmax | 15 t | 15 t |

HR | 1,8 m | 1,4 m |

er | 6,0 m | 6,0 m |

Turpmāk minētajos punktos iekavās minētie skaitļi attiecas tikai uz transportlīdzekļiem, kurus izmanto 4B diagrammas lietošanas metodes ilustrēšanas nolūkā.

2.2. Aprēķināt attiecības:

a) P

PR

ar kravu (= 1,6);

b) P

PR

bez kravas (= 1,4);

c) PR

PRmax bez kravas (= 0,2).

2.3. Transportlīdzekļa ar kravu koeficienta Kc noteikšana:

a) sākt ar atbilstošu hR lielumu (hR = 1,8 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošai P/PR līnijai (P/PR = 1,6);

c) virzīties vertikāli līdz atbilstošai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d) virzīties horizontāli līdz Kc skalai, Kc ir vajadzīgais transportlīdzekļa ar kravu koeficients (Kc = 1,04).

2.4. Transportlīdzekļa bez kravas koeficienta Kv noteikšana.

2.4.1. Koeficienta K2 noteikšana:

a) sākt ar atbilstošu hR lielumu (hR = 1,4 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas ir vistuvāk vertikālajai asij (PR/PRmax = 0,2);

c) virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K2 vērtību (K2 = 0,13 m).

2.4.2. Koeficienta K1 noteikšana:

a) sākt ar atbilstošu hR lielumu (hR = 1,4 m);

b) virzīties horizontāli līdz atbilstošai P/PR līnijai (P/PR = 1,4);

c) virzīties vertikāli līdz atbilstošai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d) virzīties horizontāli līdz atbilstošai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas atrodas vistālāk no vertikālās ass

(PR/PRmax = 0,2);

e) virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K1 vērtību (K1 = 1,79 m).

2.4.3. Koeficienta Kv noteikšana.

Transportlīdzekļa bez kravas koeficientu Kv iegūst pēc šādas izteiksmes:

K

= K

− K

.

[1] Saķeres līknes, kuras rada katra ass, ir līknes, kas parāda katras i ass radīto saķeri, kas uzzīmēta, pamatojoties uz transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi atbilstoši norādītajiem slodzes nosacījumiem.

[2] Puspiekabju gadījumā, z ir bremzēšanas spēks, kas izdalīts ar statisko svaru uz puspiekabes asi/īm.

[3] 3.1.1. punkta noteikumi neietekmē II pielikuma prasības, kas attiecas uz bremzēšanas efektivitāti. Tomēr, ja pārbaudot 3.1.1. punkta noteikumus, tiek iegūti bremzēšanas efektivitātes rādītāji, kuri ir augstāki kā tie, kuri paredzēti II pielikumā, noteikumus, kas attiecas uz saķeres līkni, piemēro 1A un 1B diagrammas laukumu robežās, kuras nosaka taisnas līnijas k = 0,8 un z = 0,8.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

PAZIŅOJUMA PARAUGS, KAS ATTIECAS UZ TRANSPORTLĪDZEKĻA EEK TIPA APSTIPRINĀJUMU ATTIECĪBĀ UZ BREMZĒŠANAS SISTĒMĀM

Aiz 17. punkta pievieno šādu 17. a) un 17. a) 1. punktu:

"17. a) Bremzēšanas spēka sadale pa transportlīdzekļa asīm.

17. a) 1. Transportlīdzeklis atbilst papildinājumā minētajām prasībām (skatīt 1.1.4.2. punktu)… jā/nē (4)."

--------------------------------------------------