1.   Apvienotā padome, kas izveidota saskaņā ar 100. pantu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību (“ES”) un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), savus pienākumus veic tā, kā paredzēts nolīguma 100. un 101. pantā.

2.   Šajā reglamentā atsauce uz “Pusēm” atbilst nolīguma 104. pantā sniegtajai definīcijai, proti, Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika, Svatini un Mozambika (“DAK EPN valstis”), no vienas puses, un ES Puse (t. i., Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis, vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, ņemot vērā to attiecīgās kompetences jomas), no otras puses.

3.   Saskaņā ar nolīguma 101. panta 1. punktu Apvienotās padomes sastāvā ietilpst, no vienas puses, attiecīgie Eiropas Savienības Padomes locekļi un attiecīgie Eiropas Komisijas locekļi vai viņu pārstāvji un, no otras puses, DAK EPN valstu attiecīgie ministri vai viņu pārstāvji.

4.   Apvienoto padomi ministru līmenī ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus vada ES Puses pārstāvji, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, un DAK EPN valstu pārstāvis.

5.   Neatkarīgi no 4. punkta Apvienotās padomes kārtējās sanāksmes pārmaiņus vada ES Puses pārstāvji, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu attiecīgās kompetences jomas, un DAK EPN valstu pārstāvis. Apvienotās padomes pirmo sanāksmi Puses vada kopīgi.

6.   Neatkarīgi no 4. punktā minētā perioda pirmais periods sākas nākamajā dienā pēc Apvienotās padomes pirmās sanāksmes un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Minētajā pirmajā periodā vadību nodrošina DAK EPN valstu pārstāvis.

1.   Saskaņā ar nolīguma 102. panta 4. punktu Apvienotā padome tiekas regulāros intervālos, kas nepārsniedz divu (2) gadu periodu, bet nepieciešamības gadījumā rīko ārkārtas sanāksmes, ja Puses tā vienojas.

2.   Apvienotās padomes sanāksmes notiek pārmaiņus Briselē vai kādas DAK EPN valsts teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi.

3.   Ja vien Puses nevienojas citādi, Apvienotās padomes sanāksmes sasauc Puse, kura vada tās darbu, pēc apspriešanās ar otru Pusi.

4.   Puses var vienoties Apvienotās padomes sanāksmes rīkot ar elektroniskiem līdzekļiem.

1.   Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts un Eiropas Komisija, no vienas puses, un DAK sekretariāta DAK EPN nodaļa, no otras puses, ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus nodrošina Apvienotās padomes sekretariātu (“Sekretariāts”). Minētie periodi sakrīt ar vadības kārtību, kas noteikta 1. panta 4. un 6. punktā.

2.   ES Pusē provizoriskas darba kārtības un protokolu projektus sagatavo Eiropas Komisija, un visus oficiālus dokumentus, kas paredzēti Apvienotajai padomei vai kuru izcelsme ir Apvienotā padome, izplata Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

3.   DAK EPN Pusē provizoriskas darba kārtības un protokolu projektus sagatavo DAK EPN nodaļa, un visus oficiālus dokumentus, kas paredzēti Apvienotajai padomei vai kuru izcelsme ir Apvienotā padome, izplata DAK EPN nodaļa.

1.   Sekretariāts ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms Apvienotās padomes sanāksmes informē Puses par sanāksmes sasaukšanu un lūdz priekšlikumus darba kārtībai. Steidzamības vai vērā ņemamu neparedzētu apstākļu gadījumā sanāksmi var sasaukt arī īsākā termiņā.

2.   Sekretariāts katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību. Sekretariāts ne vēlāk kā četrpadsmit (14) dienas pirms sanāksmes to nosūta Apvienotās padomes vadītājam un locekļiem.

3.   Provizoriskā darba kārtība ietver punktus, par kuriem Sekretariāts saņēmis kādas Puses lūgumu tos iekļaut.

4.   Apvienotā padome katras sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību. Ja Puses tā vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

5.   Apvienotās padomes priekšsēdētājs, vienojoties ar visām Pusēm, var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem tematiem.

1.   Katras sanāksmes protokola projektu Sekretariāts sagatavo divdesmit vienas (21) dienas laikā pēc sanāksmes, ja vien Puses, savstarpēji vienojoties, nenolemj citādi.

2.   Protokolā par katru darba kārtības punktu norāda:

3.   Katras sanāksmes protokola projektu abas Puses rakstiski apstiprina četrdesmit divu (42) dienu laikā pēc sanāksmes, ja vien Puses nevienojas citādi. Pēc protokola apstiprināšanas Pušu pārstāvji saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām prasībām to paraksta divos eksemplāros, un katra Puse saņem vienu šo autentisko dokumentu oriģināleksemplāru.

1.   Saskaņā ar nolīguma 102. pantu Apvienotā padome lēmumus vai ieteikumus nolīgumā paredzētos gadījumos pieņem pēc konsensa principa.

2.   Ja Apvienotā padome saskaņā ar nolīgumu ir pilnvarota pieņemt lēmumus vai ieteikumus, šādus aktus protokolā sauc attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Sekretariāts katram pieņemtam lēmumam vai ieteikumam piešķir kārtas numuru, norāda pieņemšanas datumu un formulē tā tematu. Katrā lēmumā vai ieteikumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

3.   Ja kāda DAK EPN valsts nespēj piedalīties Apvienotās padomes sanāksmē, Sekretariāts minētajam loceklim dara zināmus minētajā sanāksmē pieņemtos lēmumus vai ieteikumus. Attiecīgā DAK EPN valsts desmit (10) kalendāro dienu laikā pēc šādu lēmumu vai ieteikumu nosūtīšanas sniedz rakstveida atbildi, norādot to, kuriem lēmumiem vai ieteikumiem tā nepiekrīt, un tā iemeslus. Ja noteiktajā termiņā netiek dota šāda rakstveida atbilde, lēmumus vai ieteikumus uzskata par pieņemtiem. Ja DAK EPN valsts, kas nepiedalījās sanāksmē, nepiekrīt vienam vai vairākiem lēmumiem vai ieteikumiem, Puses cenšas atrisināt neatrisinātos jautājumus, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskos līdzekļus, kā tas paredzēts 4. punktā.

4.   Sanāksmju starplaikā Apvienotā padome lēmumus vai ieteikumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskus līdzekļus, ja tam piekrīt abas Puses. Rakstiskā procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp Pušu pārstāvjiem.

5.   Apvienotās padomes pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina ar diviem oriģināleksemplāriem, ko paraksta Eiropas Komisijas pārstāvis ES Puses vārdā un DAK EPN valstu pārstāvis.

1.   Apvienotās padomes sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nenolemj citādi.

2.   Puses var nolemt publicēt Apvienotās padomes lēmumus un ieteikumus.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Apvienotās padomes sanāksmēs – gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmes rīkošanu, mutvārdu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.

1.   Tirdzniecības un attīstības komiteja, kas izveidota saskaņā ar 103. pantu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un DAK EPN valstīm, no otras puses (“nolīgums”), savus pienākumus veic saskaņā ar minēto pantu.

2.   Šajā reglamentā atsauce uz “Pusēm” atbilst nolīguma 104. pantā sniegtajai definīcijai, proti, Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika, Svatini un Mozambika (“DAK EPN valstis”), no vienas puses, un ES Puse (t. i., Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, ņemot vērā to attiecīgās kompetences jomas), no otras puses.

3.   Saskaņā ar nolīguma 103. panta 1. punktu Tirdzniecības un attīstības komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji, kas parasti ir augsta ranga amatpersonas.

4.   Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes ik pēc divpadsmit (12) mēnešu periodiem pārmaiņus vada Eiropas Komisijas augsta ranga amatpersona un DAK EPN valstu augsta ranga amatpersona. Tirdzniecības un attīstības komitejas pirmo sanāksmi kopīgi vada Pušu attiecīgie pārstāvji.

5.   Neatkarīgi no 4. punktā minētā perioda pirmais periods sākas dienā, kad notiek Tirdzniecības un attīstības komitejas pirmā sanāksme, un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Minētajā pirmajā periodā vadību nodrošina DAK EPN valstu pārstāvis.

1.   Tirdzniecības un attīstības komiteja tiekas regulāros intervālos un pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma. Sanāksmes notiek pārmaiņus Briselē vai kādas DAK EPN valsts teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi.

2.   Ja vien Puses nevienojas citādi, Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes sasauc Puse, kura vada tās darbu, pēc apspriešanās ar otru Pusi.

3.   Puses var vienoties Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes rīkot ar elektroniskiem līdzekļiem.

1.   Puse, kas vada Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmi, nodrošina Tirdzniecības un attīstības komitejas sekretariātu (“Sekretariāts”).

2.   Ja sanāksme notiek, izmantojot elektroniskus līdzekļus, Puse, kas vada darbu, nodrošina Sekretariātu.

1.   Sekretariāts ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms sanāksmes informē Puses par sanāksmes sasaukšanu un lūdz priekšlikumus darba kārtībai. Steidzamības vai vērā ņemamu neparedzētu apstākļu gadījumā sanāksmi var sasaukt arī īsākā termiņā.

2.   Sekretariāts katrai sanāksmei sagatavo provizorisku darba kārtību. Sekretariāts ne vēlāk kā četrpadsmit (14) dienas pirms sanāksmes sākuma to nosūta Tirdzniecības un attīstības komitejas vadītājam un locekļiem.

3.   Provizoriskā darba kārtība ietver punktus, par kuriem Sekretariāts saņēmis kādas Puses lūgumu tos iekļaut.

4.   Tirdzniecības un attīstības komiteja katras sanāksmes sākumā apstiprina darba kārtību. Ja Puses tā vienojas, darba kārtībā var iekļaut arī provizoriskajā darba kārtībā neiekļautus punktus.

5.   Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs, vienojoties ar visām Pusēm, var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem tematiem.

1.   Saskaņā ar nolīguma 103. panta 6. punktu Tirdzniecības un attīstības komiteja pēc konsensa principa pieņem lēmumus vai ieteikumus nolīgumā paredzētos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome.

2.   Ja Tirdzniecības un attīstības komiteja saskaņā ar nolīgumu ir pilnvarota pieņemt lēmumus vai ieteikumus vai ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome, šādus aktus 7. pantā minētajā sanāksmes ziņojumā sauc attiecīgi “lēmums” vai “ieteikums”. Sekretariāts katram pieņemtam lēmumam vai ieteikumam piešķir kārtas numuru, norāda pieņemšanas datumu un formulē tā tematu. Katrā lēmumā vai ieteikumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

3.   Ja kāda DAK EPN valsts nespēj piedalīties sanāksmē, Sekretariāts minētajam loceklim dara zināmus minētajā sanāksmē pieņemtos lēmumus vai ieteikumus. Attiecīgā DAK EPN valsts desmit (10) kalendāro dienu laikā pēc šādu lēmumu vai ieteikumu nosūtīšanas sniedz rakstveida atbildi, norādot to, kuriem lēmumiem vai ieteikumiem tā nepiekrīt, un tā iemeslus. Ja noteiktajā termiņā netiek dota šāda rakstveida atbilde, lēmumus vai ieteikumus uzskata par pieņemtiem. Ja DAK EPN valsts, kas nepiedalījās sanāksmē, nepiekrīt vienam vai vairākiem lēmumiem vai ieteikumiem, Puses cenšas atrisināt neatrisinātos jautājumus, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskos līdzekļus, kā tas paredzēts 4. punktā.

4.   Sanāksmju starplaikā Tirdzniecības un attīstības komiteja lēmumus vai ieteikumus var pieņemt, izmantojot rakstisko procedūru vai elektroniskus līdzekļus, ja tam piekrīt abas Puses. Rakstiskā procedūra sastāv no piezīmju apmaiņas starp Pušu pārstāvjiem.

5.   Tirdzniecības un attīstības komitejas pieņemto lēmumu un ieteikumu autentiskumu apliecina ar diviem oriģināleksemplāriem, ko paraksta ES pārstāvis un DAK EPN valstu pārstāvis.

1.   Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes nav atklātas, ja vien Puses nenolemj citādi.

2.   Puses var nolemt publicēt Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmumus un ieteikumus.

1.   Katra Puse sedz izdevumus, kas tai radušies saistībā ar dalību Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmēs – gan personāla, ceļa un uzturēšanās izdevumus, gan izdevumus par pasta un telesakaru pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmes rīkošanu, mutvārdu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.

1.   Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 50. pantu, partnerība lauksaimniecības jomā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 68. pantu, un Īpašā komiteja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības jautājumos, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 3. protokola 13. pantu, atskaitās Tirdzniecības un attīstības komitejai.

2.   Saskaņā ar attiecīgi nolīguma 50. panta 2. punkta f) apakšpunktu un nolīguma 3. protokola 13. panta 5. punktu Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja un Īpašā komiteja ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecības jautājumos pašas nosaka savu reglamentu.

3.   Saskaņā ar nolīguma 68. panta 3. punktu lauksaimniecības partnerības darbības noteikumus izveido, Pusēm savstarpēji vienojoties Tirdzniecības un attīstības komitejā.

4.   Ievērojot nolīguma 103. panta 3. punktu, Tirdzniecības un attīstības komiteja var izveidot jebkādas īpašas tehniskās grupas, lai risinātu konkrētus to kompetencē esošus jautājumus.

5.   Tirdzniecības un attīstības komiteja pieņem 4. punktā minēto īpašo tehnisko grupu reglamentus. Tirdzniecības un attīstības komiteja var nolemt izbeigt īpašo tehnisko grupu darbību un noteikt vai grozīt to kompetenci.

6.   Īpašās tehniskās grupas pēc katras sanāksmes atskaitās Tirdzniecības un attīstības komitejai.