Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22019A1024(01)

    Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas akts

    ST/11510/2018/ADD/1

    OV L 271, 24.10.2019, p. 15–29 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2019/1754/oj

    Related Council decision

    24.10.2019   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 271/15


    LISABONAS VIENOŠANĀS PAR CILMES VIETU NOSAUKUMIEM UN ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDĒM ŽENĒVAS AKTS

    Pantu saraksts

    I nodaļa.

    Ievada un vispārīgie noteikumi

    1. pants.

    Saīsinājumi

    2. pants.

    Priekšmets

    3. pants.

    Kompetentā iestāde

    4. pants.

    Starptautiskais reģistrs

    II nodaļa.

    Pieteikumu iesniegšana un starptautiskā reģistrācija

    5. pants.

    Pieteikumu iesniegšana

    6. pants.

    Starptautiskā reģistrācija

    7. pants.

    Maksas

    8. pants.

    Starptautisko reģistrāciju spēkā esības termiņš

    III nodaļa.

    Aizsardzība

    9. pants.

    Apņemšanās nodrošināt aizsardzību

    10. pants.

    Aizsardzība atbilstoši dalībpušu tiesību aktiem un citiem dokumentiem

    11. pants.

    Reģistrētu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

    12. pants.

    Aizsardzība ar mērķi nepieļaut, ka nosaukumi kļūst par sugas vārdiem

    13. pants.

    Citu tiesību aizsardzības pasākumi

    14. pants.

    Izpildes procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    IV nodaļa.

    Atteikums un citas darbības attiecībā uz starptautisko reģistrāciju

    15. pants.

    Atteikums

    16. pants.

    Atteikuma atsaukšana

    17. pants.

    Pārejas laiks

    18. pants.

    Paziņojums par aizsardzības piešķiršanu

    19. pants.

    Atzīšana par spēkā neesošu

    20. pants.

    Grozījumi un citi ieraksti Starptautiskajā reģistrā

    V nodaļa.

    Administratīvie noteikumi

    21. pants.

    Līdzdalība Lisabonas savienībā

    22. pants.

    Īpašās savienības Asambleja

    23. pants.

    Starptautiskais birojs

    24. pants.

    Finanses

    25. pants.

    Reglaments

    VI nodaļa.

    Pārskatīšana un grozīšana

    26. pants.

    Pārskatīšana

    27. pants.

    Konkrētu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

    VII nodaļa.

    Nobeiguma noteikumi

    28. pants.

    Kļūšana par šā akta dalībnieku

    29. pants.

    Datums, kad ratifikācija un pievienošanās stājas spēkā

    30. pants.

    Atrunu aizliegums

    31. pants.

    Lisabonas vienošanās un 1967. gada akta piemērošana

    32. pants.

    Denonsēšana

    33. pants.

    Šā akta valodas; parakstīšana

    34. pants.

    Depozitāra lappuse

    I NODAĻA

    Ievada un vispārīgie noteikumi

    1. pants

    Saīsinājumi

    Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā aktā:

    i)

    “Lisabonas vienošanās” ir 1958. gada 31. oktobra Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju;

    ii)

    “1967. gada akts” ir Lisabonas vienošanās, kas pārskatīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā un grozīta 1979. gada 28. septembrī;

    iii)

    “šis akts” ir Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas izveidota ar šo aktu;

    iv)

    “Reglaments” ir 25. pantā minētais reglaments;

    v)

    “Parīzes konvencija” ir 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas pārskatīta un grozīta;

    vi)

    “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kas minēts 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā;

    vii)

    “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas minēta 2. panta 1. punkta ii) apakšpunktā;

    viii)

    “Starptautiskais reģistrs” ir starptautiskais reģistrs, ko saskaņā ar 4. pantu uztur Starptautiskais birojs kā tādu datu oficiālu krājumu, kuri attiecas uz cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajām reģistrācijām, neatkarīgi no tā, kādā nesējā dati tiek turēti;

    ix)

    “starptautiskā reģistrācija” ir starptautiska reģistrācija, ko ieraksta Starptautiskajā reģistrā;

    x)

    “pieteikums” ir starptautiskās reģistrācijas pieteikums;

    xi)

    “reģistrēts” ir ierakstīts Starptautiskajā reģistrā saskaņā ar šo aktu;

    xii)

    “izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 2. panta 2. punktā;

    xiii)

    “pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas blakusesošu dalībpušu teritorijā vai aptver blakusesošu dalībpušu teritoriju;

    xiv)

    “dalībpuse” ir jebkura valsts vai starpvaldību organizācija, kas ir šā akta dalībniece;

    xv)

    “izcelsmes dalībpuse” ir dalībpuse, kuras teritorijā atrodas izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals, vai dalībpuses, kuru teritorijā atrodas pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals;

    xvi)

    “kompetentā iestāde” ir struktūra, kas norīkota saskaņā ar 3. pantu;

    xvii)

    “aizsardzības saņēmēji” ir fiziskas vai juridiskas personas, kas saskaņā ar izcelsmes dalībpuses tiesību aktiem ir tiesīgas izmantot cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

    xviii)

    “starpvaldību organizācija” ir starpvaldību organizācija, kas ir tiesīga kļūt par šā akta dalībnieci saskaņā ar 28. panta 1. punkta iii) apakšpunktu;

    xix)

    “Organizācija” ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

    xx)

    “ģenerāldirektors” ir Organizācijas ģenerāldirektors;

    xxi)

    “Starptautiskais birojs” ir Organizācijas Starptautiskais birojs.

    2. pants

    Priekšmets

    1.   [Cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes] Šis akts ir piemērojams attiecībā uz:

    i)

    jebkuru nosaukumu, kas aizsargāts izcelsmes dalībpusē un kas sastāv no ģeogrāfiskā apgabala nosaukuma vai ietver šādu nosaukumu, vai uz citu nosaukumu, par ko zināms, ka tas attiecas uz šādu apgabalu, un ko lieto, lai norādītu, ka preces izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ja preces kvalitāte vai īpašības ir radušās, pateicoties vienīgi vai galvenokārt attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam, tostarp tā dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem, un tas nodrošinājis precei tās reputāciju, kā arī

    ii)

    jebkuru norādi, kas aizsargāta izcelsmes dalībpusē un kas sastāv no ģeogrāfiskā apgabala nosaukuma vai ietver šādu nosaukumu, vai uz citu norādi, par ko zināms, ka tā attiecas uz šādu apgabalu, un ko lieto, lai norādītu, ka preces izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ja konkrēta preces īpašība, reputācija vai iezīme ir saistāma galvenokārt ar tās ģeogrāfisko izcelsmi.

    2.   [Iespējamie izcelsmes ģeogrāfiskie apgabali] Izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 1. punktā, var būt visa izcelsmes dalībpuses teritorija vai izcelsmes dalībpuses reģions, apvidus vai vieta. Tas neizslēdz šā akta piemērošanu attiecībā uz 1. punktā minētu izcelsmes ģeogrāfisko apgabalu, ko veido pārrobežu ģeogrāfiskais apgabals vai tā daļas.

    3. pants

    Kompetentā iestāde

    Katra dalībpuse norīko struktūru, kas atbild par šā akta administrēšanu tās teritorijā un par saziņu ar Starptautisko biroju atbilstoši šim aktam un Reglamentam. Dalībpuse paziņo šādas kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju Starptautiskajam birojam, kā norādīts Reglamentā.

    4. pants

    Starptautiskais reģistrs

    Starptautiskais birojs uztur Starptautisko reģistru, kurā ieraksta starptautiskās reģistrācijas, ko veic saskaņā ar šo aktu, Lisabonas vienošanos un 1967. gada aktu vai gan vienu, gan otru, un datus, kas attiecas uz šādām starptautiskām reģistrācijām.

    II NODAĻA

    Pieteikumu iesniegšana un starptautiskā reģistrācija

    5. pants

    Pieteikumu iesniegšana

    1.   [Iesniegšanas vieta] Pieteikumus iesniedz Starptautiskajam birojam.

    2.   [Pieteikumu iesniegšana, ko veic kompetentā iestāde] Ievērojot 3. punktu, kompetentā iestāde iesniedz pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, pārstāvot:

    i)

    aizsardzības saņēmējus vai

    ii)

    fizisku vai juridisku personu, kurai saskaņā ar izcelsmes dalībpuses tiesību aktiem ir tiesiskais statuss, kas vajadzīgs, lai pretendētu uz aizsardzības saņēmēju tiesībām vai citām tiesībām uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

    3.   [Pieteikums, ko iesniedz tieši]

    a)

    Neskarot 4. punktu, pieteikumu var iesniegt aizsardzības saņēmēji vai fiziska vai juridiska persona, kas minēta 2. punkta ii) apakšpunktā, ja to pieļauj izcelsmes dalībpuses tiesību akti.

    b)

    Šā punkta a) apakšpunkts ir piemērojams, ja dalībpuse deklarē, ka tās tiesību akti to pieļauj. Dalībpuse var iesniegt šādu deklarāciju brīdī, kad tā deponē savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai jebkurā vēlākā laikā. Ja deklarāciju iesniedz brīdī, kad deponē ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, tā stājas spēkā tad, kad stājas spēkā šis akts attiecībā uz konkrēto dalībpusi. Ja deklarāciju iesniedz pēc tam, kad šis akts stājies spēkā attiecībā uz konkrēto dalībpusi, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad ģenerāldirektors to ir saņēmis.

    4.   [Iespējams kopīgs pieteikums pārrobežu ģeogrāfiskā apgabala gadījumā] Ja izcelsmes ģeogrāfiskais apgabals sastāv no pārrobežu ģeogrāfiskā apgabala, blakusesošās dalībpuses pēc savstarpējas vienošanās var iesniegt kopīgu pieteikumu ar kopīgi norīkotas kompetentās iestādes starpniecību.

    5.   [Obligātais saturs] Reglamentā nosaka obligātos datus, kam jābūt iekļautiem pieteikumā papildus datiem, kuri minēti 6. panta 3. punktā.

    6.   [Fakultatīvais saturs] Reglamentā var noteikt fakultatīvos datus, ko var iekļaut pieteikumā.

    6. pants

    Starptautiskā reģistrācija

    1.   [Oficiālā izskatīšana, ko veic Starptautiskais birojs] Saņemot pieteikumu cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskajai reģistrācijai, kurš sagatavots pienācīgā formā, kā noteikts Reglamentā, Starptautiskais birojs reģistrē cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Starptautiskajā reģistrā.

    2.   [Starptautiskās reģistrācijas datums] Ievērojot 3. punktu, starptautiskās reģistrācijas datums ir datums, kad Starptautiskais birojs saņēmis pieteikumu.

    3.   [Starptautiskās reģistrācijas datums gadījumos, ja trūkst datu] Ja pieteikumā nav ietverti visi šādi dati:

    i)

    kompetentās iestādes vai – 5. panta 3. punkta gadījumā – pieteikuma iesniedzēja vai iesniedzēju identifikācija;

    ii)

    aizsardzības saņēmēju un, ja piemērojams, 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā minētās fiziskās vai juridiskās personas identifikācijas dati;

    iii)

    cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kura(-as) starptautiskā reģistrācija tiek prasīta;

    iv)

    prece vai preces, uz ko attiecas cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde,

    starptautiskās reģistrācijas datums ir datums, kad Starptautiskais birojs saņem pēdējos trūkstošos datus.

    4.   [Starptautisko reģistrāciju publicēšana un paziņošana] Starptautiskais birojs nekavējoties publicē katru starptautisko reģistrāciju un paziņo katras dalībpuses kompetentajai iestādei par starptautisko reģistrāciju.

    5.   [Starptautiskās reģistrācijas spēkā stāšanās datums]

    a)

    Ievērojot b) apakšpunktu, reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi katrā dalībpusē, kas nav atteikusi aizsardzību saskaņā ar 15. pantu vai kas ir nosūtījusi Starptautiskajam birojam paziņojumu par aizsardzības piešķiršanu saskaņā ar 18. pantu, aizsargā, sākot no starptautiskās reģistrācijas dienas.

    b)

    Dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar tās nacionālajiem vai reģionālajiem tiesību aktiem aizsargā no dienas, kas norādīta deklarācijā, bet tā nedrīkst būt vēlāka par dienu, kad beidzas atteikuma termiņš, kurš norādīts Reglamentā saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

    7. pants

    Maksas

    1.   [Starptautiskās reģistrācijas maksa] Par katra cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautisko reģistrāciju jāsamaksā Reglamentā norādītā maksa.

    2.   [Maksas par citu ierakstu veikšanu Starptautiskajā reģistrā] Reglamentā nosaka maksas, kas jāmaksā par citu ierakstu veikšanu Starptautiskajā reģistrā un par izrakstu, apliecinājumu vai citas informācijas sniegšanu saistībā ar starptautiskās reģistrācijas saturu.

    3.   [Maksu samazinājumi] Asambleja nosaka samazinātas maksas par konkrētām cilmes vietu nosaukumu starptautiskajām reģistrācijām un konkrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautiskajām reģistrācijām, jo īpaši tām, kurās izcelsmes dalībpuse ir jaunattīstības valsts vai vismazāk attīstīta valsts.

    4.   [Individuāla maksa]

    a)

    Jebkura dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka no starptautiskās reģistrācijas izrietošā aizsardzība uz to attiecas tikai tad, ja ir samaksāta maksa, kas sedz tās izmaksas par starptautiskās reģistrācijas izskatīšanu pēc būtības. Šādas individuālās maksas summu norāda deklarācijā, un to var mainīt turpmākās deklarācijās. Minētā summa nevar pārsniegt dalībpuses nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos noteikto summu, no kuras atskaitīts ietaupījums, ko devusi starptautiskās procedūras izmantošana. Turklāt dalībpuse deklarācijā var informēt ģenerāldirektoru, ka tā pieprasa administratīvu maksu par to, ka aizsardzības saņēmēji izmanto cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi attiecīgajā dalībpusē.

    b)

    Ja individuālā maksa netiek samaksāta, saskaņā ar Reglamentu tas nozīmē atsacīšanos no aizsardzības dalībpusē, kas pieprasa maksu.

    8. pants

    Starptautisko reģistrāciju spēkā esības termiņš

    1.   [Atkarība] Starptautiskās reģistrācijas ir spēkā uz nenoteiktu laiku ar nosacījumu, ka reģistrēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība vairs nav vajadzīga, ja nosaukums, kas veido cilmes vietas nosaukumu, vai norāde, kas veido ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vairs netiek aizsargāta izcelsmes dalībpusē.

    2.   [Atcelšana]

    a)

    Izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde vai – 5. panta 3. punkta gadījumā – aizsardzības saņēmēji vai fiziskā vai juridiskā persona, kas minēta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde var jebkurā brīdī lūgt, lai Starptautiskais birojs anulē attiecīgo starptautisko reģistrāciju.

    b)

    Ja nosaukums, kas veido reģistrētu cilmes vietas nosaukumu, vai norāde, kas veido reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, vairs netiek aizsargāti izcelsmes dalībpusē, izcelsmes dalībpuses kompetentā iestāde prasa anulēt starptautisko reģistrāciju.

    III NODAĻA

    Aizsardzība

    9. pants

    Apņemšanās nodrošināt aizsardzību

    Katra dalībpuse aizsargā reģistrētus cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes savā teritorijā atbilstīgi savai tiesību sistēmai un praksei, bet saskaņā ar šā akta noteikumiem un ievērojot ikvienu atteikumu, atsacīšanos, atzīšanu par spēkā neesošu vai anulēšanu, kas var kļūt piemērojama attiecībā uz tās teritoriju, un ar nosacījumu, ka dalībpusēm, kas savos nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos nenošķir cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, savos nacionālajos vai reģionālajos tiesību aktos šāds nošķīrums nav jāievieš.

    10. pants

    Aizsardzība atbilstoši dalībpušu tiesību aktiem vai citiem dokumentiem

    1.   [Tiesiskās aizsardzības veids] Katra dalībpuse var brīvi izvēlēties to tiesību aktu veidu, saskaņā ar kuriem tā nodrošina šajā aktā paredzēto aizsardzību, ar nosacījumu, ka šādi tiesību akti atbilst šā akta pamatprasībām.

    2.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Šā akta noteikumi nekādā veidā neskar jebkādu citu aizsardzību, ko dalībpuse var nodrošināt attiecībā uz reģistrētiem cilmes vietu nosaukumiem vai reģistrētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm atbilstoši saviem nacionālajiem vai reģionālajiem tiesību aktiem vai atbilstoši citiem starptautiskiem dokumentiem.

    3.   [Saistība ar citiem dokumentiem] Nekas šajā aktā nav uzskatāms par atkāpšanos no saistībām, kādas dalībpusēm ir citai pret citu atbilstoši jebkuriem citiem starptautiskiem dokumentiem, un šis akts neskar tiesības, kādas dalībpusei ir atbilstoši jebkuriem citiem starptautiskiem dokumentiem.

    11. pants

    Reģistrētu cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

    1.   [Aizsardzības saturs] Ievērojot šā akta noteikumus, attiecībā uz reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi katra dalībpuse nodrošina tiesiskos līdzekļus, lai novērstu:

    a)

    cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanu:

    i)

    attiecībā uz precēm, kuras veida ziņā ir tādas pašas kā tās, kam ir piemērojams cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, bet kuru izcelsme nav konkrētajā izcelsmes ģeogrāfiskajā apgabalā vai kuras neatbilst kādām citām prasībām, kas piemērojamas cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanai;

    ii)

    attiecībā uz precēm, kuras veida ziņā nav tādas pašas kā tās, kam ir piemērojams cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai pakalpojumiem, ja šāda izmantošana norādītu uz vai liecinātu par saistību starp šādām precēm vai pakalpojumiem un cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības saņēmējiem vai – attiecīgā gadījumā – ja, ņemot vērā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju attiecīgajā dalībpusē, šāda izmantošana varētu negodīgi kaitēt šādai reputācijai vai to mazināt vai šādā izmantošanā negodīgi tiktu gūts labums no reputācijas;

    b)

    jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētājus attiecībā uz preču patieso izcelsmi, izcelšanos vai veidu.

    2.   [Aizsardzības saturs attiecībā uz konkrētiem lietošanas veidiem] Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro arī attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes imitācijas izmantošanu, pat ja ir norādīta preču patiesā izcelsme vai ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek lietota tulkotā veidā vai ir papildināta ar tādiem vārdiem kā “stils”, “veids”, “tips”, “marka”, “imitācija”, “metode”, “kā ražots”, “kā”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi (1).

    3.   [Izmantošana preču zīmē] Neskarot 13. panta 1. punktu, dalībpuse ex officio, ja to pieļauj tās tiesību akti, vai pēc ieinteresētas personas lūguma atsaka vai atzīst par spēkā neesošu vēlākas preču zīmes reģistrāciju, ja preču zīmes izmantošanas rezultātā rastos kāda no situācijām, kas minētas 1. punktā.

    12. pants

    Aizsardzība ar mērķi nepieļaut, ka nosaukumi kļūst par sugas vārdiem

    Ievērojot šā akta noteikumus, reģistrētus cilmes vietu nosaukumus un reģistrētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevar uzskatīt par tādiem, kas kļuvuši par sugas vārdiem (2) dalībpusē.

    13. pants

    Citu tiesību aizsardzības pasākumi

    1.   [Agrāku preču zīmju tiesības] Šā akta noteikumi neskar agrāku preču zīmi, kas labticīgi pieteikta vai reģistrēta vai kas iegūta labticīgas izmantošanas ceļā dalībpusē. Ja dalībpuses tiesību akti paredz ierobežotu izņēmumu attiecībā uz tiesībām, kas piešķirtas ar preču zīmi, proti, ka šāda agrāka preču zīme konkrētos apstākļos nevar dot tās īpašniekam tiesības likt šķēršļus aizsardzības piešķiršanai reģistrētam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei vai reģistrēta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmantošanai attiecīgajā dalībpusē, reģistrētā cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība nekādā citā veidā neierobežo tiesības, kas piešķirtas ar šādu preču zīmi.

    2.   [Personas vārda izmantošana darījumdarbībā] Šā akta noteikumi neskar nevienas personas tiesības komerciālā darbībā izmantot savu vārdu vai tā cilvēka vārdu, kas darījumdarbībā bijis šīs personas priekštecis, izņemot gadījumu, kad šāda vārda izmantošana var maldināt sabiedrību.

    3.   [Tiesības, kuru pamatā ir augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukums] Šā akta noteikumi neskar nevienas personas tiesības izmantot augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu komerciālā darbībā, izņemot gadījumu, kad šāda augu vai dzīvnieku šķirnes nosaukuma izmantošana var maldināt sabiedrību.

    4.   [Aizsardzības pasākumi gadījumā, ja tiek paziņots par atteikuma atsaukšanu vai aizsardzības piešķiršanu] Ja dalībpuse, kas atteikusi atzīt starptautiskās reģistrācijas sekas atbilstoši 15. pantam, pamatojoties uz to, ka nosaukumu/norādi izmanto saskaņā ar kādu agrāku preču zīmi vai saskaņā ar citām tiesībām, kas minētas šajā pantā, paziņo par šāda atteikuma atsaukšanu atbilstoši 16. pantam vai aizsardzības piešķiršanu atbilstoši 18. pantam, cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izrietošā aizsardzība neskar šādas tiesības vai to izmantošanu, ja vien aizsardzība nav piešķirta pēc tiesību atcelšanas, nepagarināšanas, atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošām.

    14. pants

    Izpildes procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļi

    Katra dalībpuse dara pieejamus iedarbīgus līdzekļus reģistrētu cilmes vietas nosaukumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiesiskajai aizsardzībai un nodrošina, ka publiska iestāde vai jebkura ieinteresēta persona – fiziska vai juridiska, publiska vai privāta – atkarībā no tās tiesību sistēmas un prakses var ierosināt tiesvedību, lai nodrošinātu reģistrētu cilmes vietas nosaukumu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

    IV NODAĻA

    Atteikums un citas darbības attiecībā uz starptautiskajām reģistrācijām

    15. pants

    Atteikums

    1.   [Starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atteikums]

    a)

    Reglamentā noteiktajā termiņā dalībpuses kompetentā iestāde var paziņot Starptautiskajam birojam par starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atteikumu tās teritorijā. Atteikuma paziņojumu kompetentā iestāde var sniegt ex officio, ja to pieļauj tās tiesību akti, vai pēc ieinteresētas personas lūguma.

    b)

    Atteikuma paziņojumā norāda iemeslus, ar kādiem atteikums pamatots.

    2.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Atteikuma paziņojums neskar nekādu citu aizsardzību, kas saskaņā ar 10. panta 2. punktu var būt pieejama attiecīgajam nosaukumam vai norādei dalībpusē, uz kuru attiecas atteikums.

    3.   [Pienākums nodrošināt iespēju ieinteresētām personām] Katra dalībpuse nodrošina ikvienai personai, kuras intereses skartu starptautiskā reģistrācija, pamatotu iespēju lūgt, lai kompetentā iestāde paziņo par atteikumu attiecībā uz starptautisko reģistrāciju.

    4.   [Atteikumu reģistrācija, publicēšana un paziņošana] Starptautiskais birojs reģistrē atteikumu un atteikuma iemeslus Starptautiskajā reģistrā. Tas publicē atteikumu un atteikuma iemeslus un informē par atteikuma paziņojumu izcelsmes dalībpuses kompetento iestādi vai, ja pieteikums iesniegts tieši saskaņā ar 5. panta 3. punktu, aizsardzības saņēmējus vai fizisko vai juridisko personu, kas minēta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, kā arī izcelsmes dalībpuses kompetento iestādi.

    5.   [Valsts režīms] Katra dalībpuse dara ieinteresētajām personām, kuras skar atteikums, pieejamus tādus pašus tiesiskās un administratīvās aizsardzības līdzekļus, kādi ir pieejami tās valstspiederīgajiem attiecībā uz cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības atteikumu.

    16. pants

    Atteikuma atsaukšana

    Atteikumu var atsaukt saskaņā ar Reglamentā noteiktajām procedūrām. Atsaukumu reģistrē Starptautiskajā reģistrā.

    17. pants

    Pārejas laiks

    1.   [Iespēja piešķirt pārejas laiku] Neskarot 13. pantu, ja dalībpuse nav atteikusi starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas, pamatojoties uz agrāku izmantojumu, ko īstenojusi trešā persona, vai ir atsaukusi šādu atteikumu, vai ir paziņojusi par aizsardzības piešķiršanu, tā var paredzēt konkrētu laiku, kas noteikts Reglamentā, šāda izmantojuma izbeigšanai, ja to pieļauj tās tiesību akti.

    2.   [Pārejas laika paziņošana] Dalībpuse katru šādu pārejas laiku paziņo Starptautiskajam birojam saskaņā ar Reglamentā noteiktajām procedūrām.

    18. pants

    Paziņojums par aizsardzības piešķiršanu

    Dalībpuses kompetentā iestāde var paziņot Starptautiskajam birojam par aizsardzības piešķiršanu reģistrētam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei. Starptautiskais birojs katru šādu paziņojumu reģistrē Starptautiskajā reģistrā un publicē to.

    19. pants

    Atzīšana par spēkā neesošu

    1.   [Iespēja aizstāvēt tiesības] Starptautiskas reģistrācijas tiesiskās sekas var atzīt par daļēji vai kopumā spēkā neesošām dalībpuses teritorijā tikai pēc tam, kad aizsardzības saņēmējiem ir sniegta iespēja aizstāvēt savas tiesības. Šādu iespēju sniedz arī 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai.

    2.   [Paziņošana, reģistrēšana un publicēšana] Dalībpuse paziņo par starptautiskās reģistrācijas tiesisko seku atzīšanu par spēkā neesošām Starptautiskajam birojam, kurš reģistrē seku atzīšanu par spēkā neesošām Starptautiskajā reģistrā un publicē to.

    3.   [Aizsardzība atbilstoši citiem dokumentiem] Tiesisko seku atzīšana par spēkā neesošām neskar nekādu citu aizsardzību, kas saskaņā ar 10. panta 2. punktu var būt pieejama attiecīgajam nosaukumam vai norādei dalībpusē, kura atzinusi starptautiskās reģistrācijas tiesiskās sekas par spēkā neesošām.

    20. pants

    Grozījumi un citi ieraksti Starptautiskajā reģistrā

    Procedūras starptautisko reģistrāciju grozījumiem un citu ierakstu veikšanai Starptautiskajā reģistrā nosaka Reglamentā.

    V NODAĻA

    Administratīvie noteikumi

    21. pants

    Līdzdalība Lisabonas savienībā

    Dalībpuses ir locekles tajā pašā Īpašajā savienībā, kurā ietilpst valstis, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, neatkarīgi no tā, vai dalībpuses ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces.

    22. pants

    Īpašās savienības Asambleja

    1.   [Sastāvs]

    a)

    Dalībpuses ir locekles tajā pašā Asamblejā, kurā ietilpst valstis, kas ir 1967. gada akta dalībnieces.

    b)

    Katru dalībpusi pārstāv viens delegāts, kam var palīdzēt tā aizstājēji, padomdevēji un eksperti.

    c)

    Katra delegācija sedz pati savas izmaksas.

    2.   [Uzdevumi]

    a)

    Asambleja:

    i)

    kārto visus jautājumus, kas attiecas uz Īpašās savienības uzturēšanu un attīstību, kā arī uz šā akta īstenošanu;

    ii)

    sniedz ģenerāldirektoram norādījumus par 26. panta 1. punktā minēto pārskatīšanas konferenču sagatavošanu, pienācīgi ņemot vērā komentārus, ko snieguši Īpašās savienības locekļi, kuri nav ratificējuši šo aktu vai tam pievienojušies;

    iii)

    groza Reglamentu;

    iv)

    izskata un apstiprina ģenerāldirektora ziņojumus un darbības, kas attiecas uz Īpašo savienību, un sniedz ģenerāldirektoram visus vajadzīgos norādījumus par jautājumiem, kas ir Īpašās savienības kompetencē;

    v)

    nosaka Īpašās savienības programmu un pieņem tās budžetu ik diviem gadiem, kā arī apstiprina tās galīgos finanšu pārskatus;

    vi)

    pieņem Īpašās savienības finanšu reglamentu;

    vii)

    izveido tādas komitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par vajadzīgām Īpašās savienības mērķu sasniegšanai;

    viii)

    nosaka, kurām valstīm, starpvaldību organizācijām un nevalstiskām organizācijām atļaut piedalīties tās sanāksmēs kā novērotājām;

    ix)

    pieņem 22.–24. panta un 27. panta grozījumus;

    x)

    veic jebkādas citas darbības, kas vajadzīgas, lai sekmētu Īpašās savienības mērķu sasniegšanu, un veic jebkādas citas funkcijas, kas vajadzīgas atbilstoši šim aktam.

    b)

    Par jautājumiem, kuros ieinteresētas arī citas savienības, ko pārvalda Organizācija, Asambleja pieņem lēmumus, uzklausījusi Organizācijas Koordinācijas komitejas viedokli.

    3.   [Kvorums]

    a)

    Balsojumā par konkrētu jautājumu kvorumu veido viena puse no Asamblejas dalībniekiem, kam ir tiesības balsot par attiecīgo jautājumu.

    b)

    Neatkarīgi no a) apakšpunkta noteikumiem, ja kādā sesijā to Asamblejas locekļu skaits, kas ir valstis, kurām ir balsstiesības konkrētajā jautājumā un kuras ir pārstāvētas, ir mazāks par pusi, bet vienāds ar vai lielāks par vienu trešdaļu no to Asamblejas locekļu skaita, kas ir valstis un kam ir balsstiesības attiecīgajā jautājumā, Asambleja var pieņemt lēmumus, tomēr visi šādi lēmumi, izņemot tādus lēmumus, kas attiecas uz pašas Asamblejas procedūru, stājas spēkā tikai tad, ja ir ievēroti turpmāk izklāstītie nosacījumi. Starptautiskais birojs minētos lēmumus paziņo Asamblejas locekļiem, kas ir valstis, kam ir balsstiesības attiecīgajā jautājumā un kas nav bijuši pārstāvēti, un uzaicina tos trīs mēnešu laikā no paziņojuma dienas rakstveidā balsot vai atturēties. Ja pēc šā termiņa beigām tādu locekļu skaits, kas tādējādi nodevuši savu balsi vai atturējušies, sasniedz to locekļu skaitu, kāds pietrūka notikušās sesijas kvorumam, šādi lēmumi stājas spēkā ar noteikumu, ka vienlaikus saglabājas vajadzīgais balsu vairākums.

    4.   [Lēmumu pieņemšana Asamblejā]

    a)

    Asambleja cenšas lēmumus pieņemt vienprātīgi.

    b)

    Ja lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, izskatāmo jautājumu izlemj balsojot. Šādā gadījumā:

    i)

    katrai dalībpusei, kas ir valsts, ir viena balss un tā balso tikai savā vārdā, un

    ii)

    ikviena dalībpuse, kas ir starpvaldību organizācija, var balsot savu dalībvalstu vietā ar tādu balsu skaitu, kas ir līdzvērtīgs to šīs organizācijas dalībvalstu skaitam, kuras ir šā akta dalībnieces. Šāda starpvaldību organizācija nepiedalās balsošanā, ja kāda no tās dalībvalstīm izmanto savas balsstiesības, un otrādi.

    c)

    Jautājumos, kas attiecas tikai uz valstīm, kurām ir saistošs 1967. gada akts, dalībpusēm, kurām nav saistošs 1967. gada akts, nav balsstiesību, savukārt jautājumos, kas attiecas tikai uz dalībpusēm, vienīgi tām ir balsstiesības.

    5.   [Balsu vairākums]

    a)

    Ievērojot 25. panta 2. punktu un 27. panta 2. punktu, Asamblejas lēmumu pieņemšanai vajadzīgas divas trešdaļas nodoto balsu.

    b)

    Atturēšanos neuzskata par balsojumu.

    6.   [Sesijas]

    a)

    Asamblejas sanāksmes notiek pēc ģenerāldirektora sasaukuma un, ja nav ārkārtas apstākļu, vienlaikus un vienuviet ar Organizācijas Ģenerālās asamblejas sanāksmēm.

    b)

    Asamblejas ārkārtas sesijas sasauc ģenerāldirektors vai nu pēc vienas ceturtdaļas Asamblejas locekļu pieprasījuma, vai pēc paša ģenerāldirektora iniciatīvas.

    c)

    Katras sesijas darba kārtību sagatavo ģenerāldirektors.

    7.   [Reglaments] Asambleja pieņem savu reglamentu.

    23. pants

    Starptautiskais birojs

    1.   [Administratīvie uzdevumi]

    a)

    Starptautisko reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus, kā arī visus pārējos administratīvos uzdevumus, kas attiecas uz Īpašo savienību, veic Starptautiskais birojs.

    b)

    Starptautiskais birojs jo īpaši sagatavo sanāksmes un nodrošina sekretariātu Asamblejai un tādām komitejām un darba grupām, kādas var būt nodibinājusi Asambleja.

    c)

    Ģenerāldirektors ir Īpašās savienības vadītājs un pārstāv Īpašo savienību.

    2.   [Starptautiskā biroja loma Asamblejā un citās sanāksmēs] Ģenerāldirektors un viņa norīkoti darbinieki bez balsstiesībām piedalās visās Asamblejas sanāksmēs un Asamblejas nodibināto komiteju un darba grupu sanāksmēs. Ģenerāldirektors vai viņa norīkots darbinieks ir šādas struktūras sekretārs ex officio.

    3.   [Konferences]

    a)

    Starptautiskais birojs saskaņā ar Asamblejas norādījumiem veic sagatavošanas darbus jebkādām pārskatīšanas konferencēm.

    b)

    Starptautiskais birojs var apspriesties ar starpvaldību organizācijām un starptautiskām un nacionālām nevalstiskām organizācijām par minētajiem sagatavošanas darbiem.

    c)

    Ģenerāldirektors un viņa norīkotās personas bez balsstiesībām piedalās pārskatīšanas konferenču diskusijās.

    4.   [Citi uzdevumi] Starptautiskais birojs veic jebkādus citus uzdevumus, kas tam uzticēti saistībā ar šo aktu.

    24. pants

    Finanses

    1.   [Budžets] Īpašās savienības ienākumus un izdevumus godīgi un pārredzami atspoguļo Organizācijas budžetā.

    2.   [Budžeta finansēšanas avoti] Īpašās savienības ienākumu avoti ir šādi:

    i)

    maksas, ko iekasē atbilstoši 7. panta 1. un 2. punktam;

    ii)

    ieņēmumi no Starptautiskā biroja publikāciju pārdošanas vai autoratlīdzības;

    iii)

    dāvinājumi, novēlējumi un subvencijas;

    iv)

    nomas maksa, ienākums no ieguldījumiem un citi – tostarp dažādi – ienākumi;

    v)

    īpašas dalībpušu iemaksas vai kādi citi ienākumi no dalībpusēm vai aizsardzības saņēmējiem, vai tiem abiem, ja un ciktāl ar ieņēmumiem no i)–iv) apakšpunktā norādītajiem avotiem nepietiek izdevumu segšanai, kā izlemj Asambleja.

    3.   [Maksu noteikšana; budžeta līmenis]

    a)

    Šā panta 2. punktā minēto maksu summas nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un tā, lai, tām pieskaitot ienākumus, ko gūst no citiem avotiem atbilstoši 2. punktam, ar Īpašās savienības ieņēmumiem normālos apstākļos pietiktu, lai segtu Starptautiskā biroja izdevumus, kas saistīti ar starptautiskās reģistrācijas pakalpojuma uzturēšanu.

    b)

    Ja Organizācijas programma un budžets nav pieņemti līdz jauna finanšu perioda sākumam, ģenerāldirektors ir pilnvarots uzņemties saistības un veikt maksājumus tādā pašā līmenī kā iepriekšējā finanšu periodā.

    4.   [Šā panta 2. punkta v) apakšpunktā minēto īpašo iemaksu noteikšana] Nosakot dalībpušu iemaksas, pieņem, ka katra dalībpuse pieder pie tās pašas klases, pie kuras tā pieder saistībā ar Parīzes konvenciju vai, ja tā nav Parīzes konvencijas dalībpuse, pie kuras tā piederētu, ja tā būtu Parīzes konvencijas dalībpuse. Starpvaldību organizācijas uzskata par piederošām pie I (pirmās) iemaksu klases, ja vien Asambleja vienprātīgi neizlemj citādi. Iemaksa ir daļēji izsvērta atbilstoši to reģistrāciju skaitam, kuru izcelsme ir dalībpusē, kā to nolemj Asambleja.

    5.   [Apgrozāmā kapitāla fonds] Īpašajai savienībai ir apgrozāmā kapitāla fonds, ko veido maksājumi, kurus avansā veic katrs Īpašās savienības loceklis, kad to nolemj Īpašā savienība. Ja šā fonda līdzekļu sāk pietrūkt, Asambleja var lemt par fonda palielināšanu. Maksājumu procentuālo daļu un noteikumus nosaka Asambleja pēc ģenerāldirektora priekšlikuma. Ja Īpašā savienība kādā finanšu periodā konstatē, ka ienākumi ir pārsnieguši izdevumus, pēc ģenerāldirektora priekšlikuma un ar Asamblejas lēmumu apgrozāmā kapitāla fondā veiktos avansa maksājumus var atmaksāt katram loceklim proporcionāli tā sākotnējiem maksājumiem.

    6.   [Mītnes valsts avansa maksājumi]

    a)

    Līgumā par galveno mītni, ko noslēdz ar valsti, kuras teritorijā atrodas Organizācijas galvenā mītne, paredz, ka šī valsts piešķir avansa maksājumus, kad ar apgrozāmā kapitāla fonda līdzekļiem nepietiek. Šādu avansa maksājumu summu un piešķiršanas nosacījumus katrā atsevišķā gadījumā nosaka īpaša vienošanās starp šo valsti un Organizāciju.

    b)

    Gan a) apakšpunktā minētajai valstij, gan Organizācijai ir tiesības ar rakstveida paziņojumu uzteikt pienākumu piešķirt avansa maksājumus. Uzteikums stājas spēkā pēc trim gadiem, skaitot no tā gada beigām, kad tas paziņots.

    7.   [Finanšu pārskatu revīzija] Finanšu pārskatu revīziju veic viena vai vairākas valstis – Īpašās savienības locekles – vai ārējie revidenti, kā paredzēts Organizācijas finanšu reglamentā. Tos ar viņu piekrišanu ieceļ Asambleja.

    25. pants

    Reglaments

    1.   [Priekšmets] Šā akta īstenošanas sīku kārtību nosaka Reglamentā.

    2.   [Konkrētu Reglamenta noteikumu grozīšana]

    a)

    Asambleja var nolemt, ka konkrētus Reglamenta noteikumus var grozīt tikai ar vienbalsīgu lēmumu vai tikai ar trīs ceturtdaļu balsu vairākumu.

    b)

    Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk nepiemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, ir vajadzīgs vienbalsīgs lēmums.

    c)

    Lai kāda Reglamenta noteikuma grozīšanai turpmāk piemērotu prasību par vienbalsīgu lēmumu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākumu, ir vajadzīgs trīs ceturtdaļu balsu vairākums.

    3.   [Pretruna starp šo aktu un Reglamentu] Ja ir pretruna starp šā akta noteikumiem un Reglamenta noteikumiem, noteicošie ir šā akta noteikumi.

    VI NODAĻA

    Pārskatīšana un grozīšana

    26. pants

    Pārskatīšana

    1.   [Pārskatīšanas konferences] Šo aktu var pārskatīt dalībpušu diplomātiskajās konferencēs. Par jebkuras diplomātiskās konferences sasaukšanu lemj Asambleja.

    2.   [Konkrētu pantu pārskatīšana vai grozīšana] Šā akta 22.–24. pantu un 27. pantu var grozīt vai nu pārskatīšanas konferencē, vai Asamblejā saskaņā ar 27. panta noteikumiem.

    27. pants

    Konkrētu pantu grozīšana, ko veic Asambleja

    1.   [Priekšlikumi par grozījumiem]

    a)

    Priekšlikumus par grozījumiem 22.–24. pantā un šajā pantā var ierosināt jebkura dalībpuse vai ģenerāldirektors.

    b)

    Šādus priekšlikumus ģenerāldirektors dara zināmus dalībpusēm vismaz sešus mēnešus pirms to izskatīšanas Asamblejā.

    2.   [Balsu vairākums] Lai pieņemtu jebkuru grozījumu 1. punktā minētajos pantos, ir vajadzīgs trīs ceturtdaļu balsu vairākums; tas neattiecas uz grozījumiem 22. pantā un šajā punktā – to pieņemšanai ir vajadzīgs četru piektdaļu balsu vairākums.

    3.   [Stāšanās spēkā]

    a)

    Izņemot gadījumus, kad piemērojams b) apakšpunkts, jebkurš grozījums 1. punktā minētajos pantos stājas spēkā vienu mēnesi pēc tam, kad no trim ceturtdaļām visu to dalībpušu, kuras grozījuma pieņemšanas laikā bija Asamblejas locekles un kurām bija tiesības balsot par grozījumu, ģenerāldirektors ir saņēmis rakstveida apstiprinājuma paziņojumus atbilstoši to attiecīgajiem konstitucionālajiem procesiem.

    b)

    Grozījums 22. panta 3. vai 4. punktā vai šajā apakšpunktā nestājas spēkā, ja sešu mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas Asamblejā kāda dalībpuse paziņo ģenerāldirektoram, ka tā neapstiprina grozījumu.

    c)

    Ikviens grozījums, kas stājas spēkā saskaņā ar šā punkta noteikumiem, uzliek saistības visām valstīm un starpvaldību organizācijām, kuras ir dalībpuses laikā, kad attiecīgais grozījums stājas spēkā, vai kļūst par dalībpusēm vēlāk.

    VII NODAĻA

    Nobeiguma noteikumi

    28. pants

    Kļūšana par šā akta dalībnieku

    1.   [Atbilstība] Ievērojot 29. pantu un šā panta 2. un 3. punktu:

    i)

    jebkura valsts, kas ir Parīzes konvencijas dalībniece, var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci;

    ii)

    jebkura cita valsts, kas ir Organizācijas locekle, var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci, ja tā deklarē, ka tās tiesību akti atbilst Parīzes konvencijas noteikumiem par cilmes vietu nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un preču zīmēm;

    iii)

    jebkura starpvaldību organizācija var parakstīt šo aktu un kļūt par tā dalībnieci, ja vismaz viena attiecīgās starpvaldību organizācijas dalībvalsts ir Parīzes konvencijas dalībniece un ja starpvaldību organizācija deklarē, ka tā atbilstoši savām iekšējām procedūrām ir pienācīgi pilnvarota kļūt par šā akta dalībnieci un ka atbilstoši starpvaldību organizācijas dibināšanas līgumam ir piemērojami tiesību akti, saskaņā ar kuriem var iegūt reģionālas tiesības uz aizsardzību attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

    2.   [Ratifikācija vai pievienošanās] Jebkura 1. punktā minētā valsts vai starpvaldību organizācija var deponēt:

    i)

    ratifikācijas dokumentu, ja tā ir parakstījusi šo aktu, vai

    ii)

    pievienošanās dokumentu, ja tā nav parakstījusi šo aktu.

    3.   [Deponēšanas diena]

    a)

    Ievērojot b) apakšpunktu, par ratifikācijas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas dienu uzskata dienu, kad šāds dokuments deponēts.

    b)

    Ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, ko deponē valsts, kura ir starpvaldību organizācijas dalībvalsts un attiecībā uz kuru cilmes vietu nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību var iegūt tikai, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami starp starpvaldību organizācijas dalībvalstīm, uzskata par deponētu dienā, kad tiek deponēts attiecīgās starpvaldību organizācijas ratifikācijas vai pievienošanās dokuments, ja šāda diena ir vēlāka par dienu, kad deponēts minētās valsts dokuments. Tomēr šis apakšpunkts nav piemērojams attiecībā uz valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, un neskar 31. panta piemērošanu attiecībā uz šādām valstīm.

    29. pants

    Datums, kad ratifikācija un pievienošanās stājas spēkā

    1.   [Dokumenti, kas jāņem vērā] Šā panta piemērošanas nolūkos ņem vērā tikai tos ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus, kurus deponējušas valstis vai starpvaldību organizācijas, kas minētas 28. panta 1. punktā, un kuriem ir atzīta to deponēšanas diena saskaņā ar 28. panta 3. punktu.

    2.   [Šā akta stāšanās spēkā] Šis akts stājas spēkā trīs mēnešus pēc tam, kad piecas atbilstīgas dalībnieces, kas minētas 28. pantā, ir deponējušas savus ratifikācijas vai pievienošanās dokumentus.

    3.   [Ratifikāciju un pievienošanos stāšanās spēkā]

    a)

    Ikvienai valstij vai starpvaldību organizācijai, kas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu deponējusi trīs mēnešus pirms šā akta stāšanās spēkā vai agrāk, šis akts kļūst saistošs tā spēkā stāšanās dienā.

    b)

    Visām pārējām valstīm vai starpvaldību organizācijām šis akts kļūst saistošs trīs mēnešus pēc dienas, kad tās deponējušas savu ratifikācijas vai pievienošanās dokumentu, vai vēlākā dienā, kas norādīta attiecīgajā dokumentā.

    4.   [Starptautiskās reģistrācijas, kas veiktas pirms pievienošanās] Tās valsts teritorijā, kas pievienojas, un, ja dalībpuse ir starpvaldību organizācija, teritorijā, kurā ir piemērojams starpvaldību organizācijas dibināšanas līgums, šā akta noteikumi ir piemērojami attiecībā uz cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas jau ir reģistrētas atbilstoši šim aktam pievienošanās spēkā stāšanās brīdī, ievērojot 7. panta 4. punktu, kā arī IV nodaļas noteikumus, kas ir piemērojami mutatis mutandis. Valsts, kas pievienojas, vai starpvaldību organizācija savam ratifikācijas vai pievienošanās dokumentam pievienotā deklarācijā var arī norādīt 15. panta 1. punktā minētā termiņa un 17. pantā minēto periodu pagarinājumu saskaņā ar procedūrām, kas šajā saistībā ir noteiktas Reglamentā.

    30. pants

    Atrunu aizliegums

    Attiecībā uz šo aktu atrunas nav pieļaujamas.

    31. pants

    Lisabonas vienošanās un 1967. gada akta piemērošana

    1.   [Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces] Savstarpējās attiecībās starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, ir piemērojams tikai šis akts. Tomēr attiecībā uz cilmes vietu nosaukumu starptautiskajām reģistrācijām, kas ir spēkā saskaņā ar Lisabonas vienošanos vai 1967. gada aktu, valstis nodrošina aizsardzību, kas nav mazāka par aizsardzību, kādu paredz Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akts.

    2.   [Attiecības starp valstīm, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, un valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, bet nav šā akta dalībnieces] Ikviena valsts, kas ir gan šā akta, gan Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībniece, savās attiecībās ar valstīm, kas ir Lisabonas vienošanās vai 1967. gada akta dalībnieces, bet nav šā akta dalībnieces, turpina piemērot attiecīgi Lisabonas vienošanos vai 1967. gada aktu.

    32. pants

    Denonsēšana

    1.   [Paziņojums] Jebkura dalībpuse var denonsēt šo aktu, iesniedzot ģenerāldirektoram adresētu paziņojumu.

    2.   [Spēkā stāšanās diena] Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kad ģenerāldirektors ir saņēmis paziņojumu, vai vēlākā dienā, kas norādīta paziņojumā. Tā neskar šā akta piemērošanu pieteikumiem, kuru izskatīšana vēl turpinās, un starptautiskajām reģistrācijām, kas ir spēkā attiecībā uz denonsējušo dalībpusi denonsēšanas spēkā stāšanās brīdī.

    33. pants

    Šā akta valodas; parakstīšana

    1.   [Oriģinālteksti; oficiālie teksti]

    a)

    Šo aktu paraksta vienā oriģināleksemplārā angļu, arābu, ķīniešu, franču, krievu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

    b)

    Ģenerāldirektors, apspriedies ar ieinteresētajām valdībām, izveido oficiālus tekstus tādās citās valodās, kādas var norādīt Asambleja.

    2.   [Termiņš parakstīšanai] Šo aktu var parakstīt Organizācijas galvenajā mītnē vienu gadu kopš tā pieņemšanas.

    34. pants

    Depozitārs

    Ģenerāldirektors ir šā akta depozitārs.


    (1)  Saskaņots paziņojums attiecībā uz 11. panta 2. punktu: šajā aktā pieņem, ka tad, ja tāda nosaukuma vai norādes konkrēti elementi, kas veido cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, izcelsmes dalībpusē ir sugas vārdi, to aizsardzība, kas paredzēta šajā punktā, pārējās dalībpusēs netiek prasīta. Proti, saskaņā ar 11. panta noteikumiem dalībpusēs preču zīmes atteikšanā vai atzīšanā par spēkā neesošu, vai pārkāpuma konstatēšanā nevar balstīties uz to komponentu, kas ir sugas vārds.

    (2)  Saskaņots paziņojums attiecībā uz 12. pantu: šajā aktā pieņem, ka 12. pants neskar šā akta noteikumu piemērošanu attiecībā uz agrāku lietojumu, jo pirms starptautiskās reģistrācijas nosaukums vai norāde, kas veido cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, jau var būt pilnībā vai daļēji sugas vārds dalībpusē, kas nav izcelsmes dalībpuse, piemēram, tāpēc, ka nosaukums vai norāde, vai tā daļa ir identiski terminam, ko pieņemts lietot sarunvalodā kā vispārpieņemto preces vai pakalpojuma nosaukumu, vai identiski pieņemtajam vīnogu šķirnes nosaukumam šādā dalībpusē.


    Top