EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22018A1026(01)

Sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Aeronavigācijas drošības aģentūru Āfrikā un Madagaskarā (ASECNA) par satelītnavigācijas attīstību un saistīto pakalpojumu sniegšanu ASECNA kompetences zonā par labu civilajai aviācijai

ST/13661/2016/INIT

OV L 268, 26.10.2018, p. 3–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2018/1603/oj

Related Council decision
Related Council decision

26.10.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/3


TULKOJUMS

SADARBĪBAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Aeronavigācijas drošības aģentūru Āfrikā un Madagaskarā (ASECNA) par satelītnavigācijas attīstību un saistīto pakalpojumu sniegšanu ASECNA kompetences zonā par labu civilajai aviācijai

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”,

no vienas puses,

un

AERONAVIGĀCIJAS DROŠĪBAS AĢENTŪRA ĀFRIKĀ UN MADAGASKARĀ,,

turpmāk “ASECNA”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ globālo satelītnavigācijas sistēmu lietojumu pieaugošo attīstību Savienībā, Āfrikā un citos pasaules reģionos, it īpaši civilās aviācijas jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ASECNA ir atbildīga galvenokārt par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu tai uzticētajās gaisa telpās, šo gaisa telpu organizēšanu, aeronavigācijas informācijas publicēšanu, prognožu informācijas sagādi un sniegšanu aeronavigācijas meteoroloģijas jomā,

ATZĪSTOT Savienības satelītnavigācijas sistēmu, Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmu svarīgumu, kuras īpaši paredzētas civilam izmantojumam, ieguvumus, kas saistīti ar to īstenošanu, un interesi, kāda ASECNA ir par satelītnavigācijas pakalpojumiem,

ATZĪSTOT to, ka EGNOS sistēma – uz Eiropu centrēta reģionāla infrastruktūra, kas kontrolē un koriģē globālo satelītnavigācijas sistēmu raidītos brīvi pieejamos signālus, it īpaši piedāvājot lielāku precizitāti un integritātes funkciju, – sniedz civilās aviācijas vajadzībām sevišķi labi piemērotus pakalpojumus,

ŅEMOT VĒRĀ, ka uz EGNOS sistēmas balstītos pakalpojumus varētu tehniski paplašināt un piemērot visam Āfrikas kontinentam divējādā ziņā – pirmkārt, tiktu nodrošināta sinerģija starp iesaistīto Pušu atbildībā nodotām infrastruktūrām uz zemes, un otrkārt, EGNOS sistēmas retranslatorus uzstādot uz satelītiem, kas ievadīti ģeostacionārā orbītā virs Āfrikas,

ŅEMOT VĒRĀ Savienības “Kosmosa” padomes rezolūciju ar nosaukumu “Globālas problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana”, kas pieņemta 2010. gada 25. novembrī un kur Eiropas Komisija aicināta sadarboties ar Āfrikas Savienības Komisiju, lai palielinātu pieejamos resursus un paredzētu nosacījumus, ar kādiem infrastruktūru, kas līdzīga EGNOS programmai, varētu īstenot Āfrikā,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Komisijas 2007. gada 26. aprīļa paziņojumu par ES kosmosa politiku, kurā īpaša nozīme piešķirta Eiropas sadarbībai ar Āfriku kosmosa jomā, un Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumu ar nosaukumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”, kur uzsvērta Savienības vēlme dalīties ar savu pieredzi un infrastruktūru, lai palīdzētu Āfrikai un stiprinātu sadarbību ar šo kontinentu,

ŅEMOT VĒRĀ ASECNA Ministru komitejas 2005. gada 7. jūlija Rezolūciju Nr. 2005 CM 44-11 par satelītnavigācijas sistēmu (GNSS) īstenošanu ASECNA, kurā it īpaši lūgts Eiropas [Savienības] iestāžu atbalsts, lai aģentūras operatīvajām vajadzībām gūtu labumu no EGNOS vai Galileo izvēršanas,

ŅEMOT VĒRĀ ASECNA valdes 2011. gada 7. jūlija Rezolūciju Nr. 2011 CA 120-18 par Aģentūras faktisku dalību EGNOS/Galileo izvēršanā Āfrikas un Indijas okeāna reģionā, ar kuru pilnvaro ģenerāldirektoru turpināt darbību šajā virzienā, vēršoties attiecīgajās Eiropas Savienības instancēs,

ŅEMOT VĒRĀ, ka saskaņā ar šīs rezolūcijas īstenošanu ASECNA ir izveidojusi SBAS-ASECNA programmu, lai savā kompetences zonā sniegtu satelītu signālu papildinošās korekcijas sistēmas (SBAS) pakalpojumus, kas balstās uz EGNOS sistēmas tehnoloģiju,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savienības un ASECNA ilgtermiņa sadarbība satelītnavigācijas jomā iekļaujas vispārējā Savienības un Āfrikas stratēģiskās partnerības kontekstā, jo Ceturtajā ES un Āfrikas samitā, kurš 2014. gada 2. un 3. aprīlī notika Briselē, pieņemtajā ceļvedī par sadarbības definēšanu starp abiem kontinentiem 2014.–2017. gadam ir paredzēts atvēlēt pastāvīgus un pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai izvērstu uz EGNOS balstītas satelītnavigācijas infrastruktūras, un ieviest pārvaldības un finansēšanas sistēmas ieguldījumu izdevumiem un darbības izdevumiem, kas attiecīgajām valstīm rodas saistībā ar EGNOS sistēmu Āfrikā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka, piemērojot šo Savienības un Āfrikas stratēģisko partnerību, ASECNA un Savienība jau sadarbojas saskaņā ar atbalsta programmu gaisa transporta nozarei un satelītpakalpojumiem Āfrikā, ko finansē ar 10. Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem, un saskaņā ar Panāfrikas programmu EGNOS atbalstam Āfrikā, ko finansē ar Attīstības sadarbības instrumenta līdzekļiem, it īpaši izveidojot Kopīgo EGNOS un Āfrikas programmas pārvaldības biroju (JPO),

ŅEMOT VĒRĀ kopējās intereses ilgtermiņa sadarbībai starp Savienību un ASECNA satelītnavigācijas attīstības jomā par labu civilajai aviācijai un vēloties šādu sadarbību izveidot oficiāli,

ŅEMOT VĒRĀ nepieciešamību nodrošināt izcili augstu satelītpakalpojumu aizsardzības līmeni teritorijās, kurās Puses nodrošina pārklājumu,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Savienība ir izveidojusi savas aģentūras, lai sniegtu palīdzību dažās īpašās jomās, it īpaši Eiropas GNSS aģentūru ES satelītnavigācijas programmām un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru civilās aviācijas jomā, un ka Savienība un Eiropas GNSS aģentūra ir noslēgušas deleģēšanas nolīgumu par EGNOS sistēmas ekspluatāciju 2014.–2021. gadā,

ATZĪSTOT, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju (1) noteikts, ka Savienība ir visu saistībā ar Galileo un EGNOS programmām izveidoto vai izstrādāto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece, ka Savienība saistībā ar šīm programmām var slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām un ka izmaksas saistībā ar iespējamu EGNOS sistēmas pārklājuma paplašināšanu ārpus Eiropas nesedz no budžeta resursiem, kas atvēlēti saskaņā ar minēto regulu,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru (2),

ATZĪSTOT ieinteresētību starptautiskajās standartizācijas un sertifikācijas instancēs koordinēt pieeju standartizācijas un sertifikācijas jomā un visos jautājumos par satelītnavigācijas sistēmām un pakalpojumiem, lai it īpaši veicinātu Galileo un EGNOS un SBAS-ASECNA pakalpojumu paplašinātu un novatorisku izmantošanu kā globālu radionavigācijas un sinhronizācijas standartu civilās aviācijas nozarē,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķi

1.   Šā nolīguma mērķi ir attīstīt satelītnavigāciju un sniegt saistītos pakalpojumus ASECNA kompetences zonā par labu civilajai aviācijai, ļaujot tai gūt labumu no Eiropas satelītnavigācijas programmām.

Šis nolīgums ir daļa no to pakalpojumu veicināšanas Āfrikas kontinentā, kuru pamatā ir minētās Eiropas satelītnavigācijas programmas.

2.   Pušu sadarbības veids un nosacījumi, lai sasniegtu 1. punktā minētos mērķus, ir noteikti ar šo nolīgumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

1)

GNSS” jeb “globālā satelītnavigācijas sistēma” ir infrastruktūra, kuru veido satelītu kopa un uz zemes izvietotu centru un staciju tīkls un kura, raidot radiosakaru signālus, nodrošina, ka uz visas zemeslodes tiek sniegts ļoti precīzas laika skaitīšanas un ģeolokalizācijas pakalpojums lietotājiem, kas apgādāti ar attiecīgu uztvērēju;

2)

“Eiropas satelītnavigācijas sistēmas” ir Savienības īpašumā esoša globālā satelītnavigācijas sistēma, kas izveidota no Galileo programmas un EGNOS sistēmas;

3)

ASECNA kompetences zona” ir ģeogrāfisks apgabals, kurā ASECNA sniedz aeronavigācijas pakalpojumus neatkarīgi no tā, vai tas notiek vai nenotiek tās dalībvalstu gaisa telpā;

4)

European Geostationary Navigation Overlay Service” (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests) jeb “EGNOS” ir reģionāla satelītnavigācijas sistēmas infrastruktūra, kas kontrolē un koriģē brīvi pieejamos signālus, ko raida globalās satelītnavigācijas sistēmas, galvenokārt GPS un Galileo, un kas ļauj šo globālo sistēmu lietotājiem panākt labākus rezultātus precizitātes un uzticamības ziņā. EGNOS ietver zemes stacijas un vairākus ģeostacionāros satelītos uzstādītus retranslatorus. Zemes stacijas veido inženiertehniskais centrs, misijas kontroles centri, RIMS stacijas, NLES stacijas, EDAS pakalpojuma centrs un serveris. EGNOS reģionālais pārklājums prioritāri ir tā Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā;

5)

SBAS-ASECNA” ir ASECNA satelītnavigācijas sistēma, kas kontrolē un koriģē brīvi pieejamos signālus, kurus raida globalās satelītnavigācijas sistēmas, galvenokārt GPS un Galileo, un kas ļauj šo globālo sistēmu lietotājiem panākt labākus rezultātus, it īpaši precizitātes un uzticamības ziņā. SBAS-ASECNA ir ASECNA īpašums. Tā ietver zemes infrastruktūru un vairākus ģeostacionāros satelītos uzstādītus retranslatorus. Zemes infrastruktūru veido it īpaši RIMS stacijas, viens vai vairāki misijas kontroles centri un NLES stacijas. SBAS-ASECNA pārklājums prioritāri ir ASECNA kompetences zona. SBAS-ASECNA sistēma nozīmē tiklab sistēmas sākotnējo versiju, kā visas tās secīgās turpmākās izmaiņas, tostarp dubultfrekvences un multikonstelācijas versiju. Šīs sistēmas ieviešanā ietilpst konkrēti noteikšanas, izstrādes, attīstības un izvēršanas, kā arī apstiprināšanas un sertifikācijas posms. Ieviešanai seko ekspluatācijas posms;

6)

EGNOS pārklājuma zona” vai “SBAS-ASECNA pārklājuma zona”: zona, kurā ir iespējams uztvert attiecīgās sistēmas raidītos signālus (piemēram, ģeostacionāro satelītu signālu pārklājumu);

7)

SBAS-ASECNA pakalpojumu zona” ir SBAS-ASECNA pārklājuma zonā ietilpstoša zona, kurā SBAS-ASECNA sistēma sniedz pakalpojumu saskaņā ar prasībām, ko definējusi ASECNA un kas noteiktas saistībā ar ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), un veic attiecīgās apstiprinātās darbības;

8)

EGNOS SOL pakalpojuma zona” ir EGNOS pārklājuma zonā ietilpstoša zona, kurā EGNOS sistēma sniedz pakalpojumu saskaņā ar ICAO standartiem un ieteicamo praksi (SARP), un veic attiecīgās apstiprinātās darbības;

9)

RIMS stacijas” ir EGNOS sistēmai vai SBAS-ASECNA sistēmai piederošas stacijas, kuru uzdevums ir reāllaikā vākt globālās satelītnavigācijas sistēmu raidīto signālu rezultātā iegūtos ģeolokalizācijas datus;

10)

NLES stacijas” ir EGNOS sistēmai vai SBAS-ASECNA sistēmai piederošas stacijas, kas uz ģeostacionārajiem satelītiem uzstādītajiem retranslatoriem sūta koriģētus datus, kuri ļauj tiem GNSS signālu uztvērējiem, kas atrodas vienas vai otras sistēmas pārklājuma zonā, izdarīt korekcijas atbilstīgi to ģeolokalizācijai;

11)

Galileo” ir autonoma civilā kontrolē esoša Eiropas globālās satelītnavigācijas un sinhronizācijas sistēma, kas paredzēta GNSS pakalpojumu sniegšanai un ko izstrādājusi un pilnveidojusi Savienība, Eiropas Kosmosa aģentūra un to attiecīgās dalībvalstis. Galileo sistēmu var nodot ekspluatācijā privātam tiesību subjektam. Galileo mērķis ir nodrošināt brīvi pieejamus, komerciālus, publiskus regulētus pakalpojumus un meklēšanas un glābšanas pakalpojumus, kā arī dot savu ieguldījumu integritātes uzraudzības pakalpojumos, kas paredzēti dzīvības aizsardzības lietotņu izmantotājiem;

12)

“savietojamība” ir divu vai vairāku satelītnavigācijas sistēmu un to sniegto pakalpojumu spēja tikt izmantotiem kopā, lai lietotājiem nodrošinātu labāku sniegumu nekā tas būtu iespējams, ja izmantotu tikai vienu sistēmu;

13)

“intelektuālais īpašums” ir tādā nozīmē, kā definēts 2. panta viii) punktā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanas konvencijā, kas parakstīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā;

14)

“klasificēta informācija” ir informācija jebkurā veidā, kura ir jāaizsargā pret nesankcionētu atklāšanu, kas dažādā mērā varētu kaitēt Pušu vai atsevišķu dalībvalstu būtiskām interesēm, tostarp valsts drošībai. Informācijas slepenības pakāpi norāda, izmantojot klasifikācijas marķējumu. Šādu informāciju Puses klasificē saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, un tā ir jāaizsargā pret jebkādu konfidencialitātes, integritātes un pieejamības apdraudējumu.

3. pants

Sadarbības principi

Puses sadarbībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, ievēro šādus principus:

1)

abpusējs izdevīgums, kas balstīts uz vispārēju līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, ietverot ieguldījumu un piekļuvi visiem pakalpojumiem;

2)

abpusējas iespējas piedalīties sadarbības pasākumos saskaņā ar Savienības un ASECNA satelītnavigācijas programmām;

3)

savlaicīga tādas informācijas apmaiņa, kas noderīga šā nolīguma īstenošanai;

4)

intelektuālā īpašuma tiesību pienācīga un faktiska aizsardzība.

4. pants

Savienības aģentūras

Savienība var uzticēt Eiropas GNSS aģentūrai vai Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai visu to darbību vai to daļas izpildi, kuras noteiktas šajā nolīgumā. Tādā gadījumā tā ir un paliek atbildīga ASECNA priekšā par labu un pilnīgu to pienākumu izpildi, kuri tai piekrīt, piemērojot šo nolīgumu.

5. pants

Attiecības ar trešām personām

Savienība atvieglo un atbalsta jebkuru tādu sadarbības vai partnerības iniciatīvu starp ASECNA un citiem Eiropas EGNOS un Galileo satelītnavigācijas programmās iesaistītiem tiesību subjektiem (it īpaši Eiropas Kosmosa aģentūru), ar noteikumu, ka šīs iniciatīvas var veicināt tādu ASECNA satelītnavigācijas pakalpojumu attīstību un sniegšanu, kuru pamatā ir šīs abas programmas.

II DAĻA

NOTEIKUMI PAR SADARBĪBU

6. pants

Sadarbības pasākumi

1.   Sadarbības pasākumi, kas noteikti šajā nolīgumā ir galvenokārt tie, kuru mērķis ir uz EGNOS sistēmas tehnoloģiju balstītas SBAS-ASECNA sistēmas ieviešana un ekspluatācija. Tie attiecas arī uz Galileo programmā paredzētās sistēmas izmantošanu Āfrikā, radiofrekvenču spektru, standartiem, sertifikāciju un starptautiskajām organizācijām, drošumu, pētniecību un attīstību, cilvēkresursiem, komunikāciju un informētību, personāla apmaiņu un satelītnavigācijas pakalpojumu veicināšanu Āfrikas kontinentā.

Puses var grozīt šo jomu sarakstu saskaņā ar šā nolīguma 34. pantu.

2.   Šis nolīgums neskar Savienības institucionālo autonomiju reglamentēt Eiropas satelītnavigācijas programmas, kā arī Savienības izveidoto struktūru šo programmu ekspluatācijai. Tāpat šis nolīgums neietekmē piemērojamos reglamentējošos pasākumus, ar ko īsteno neizplatīšanas saistības, eksporta kontroli un nemateriālas tehnoloģiju pārneses kontroli. Tas neskar arī valstu drošības pasākumus.

3.   Līdzīgā kārtā šis nolīgums neskar arī ASECNA institucionālo autonomiju.

4.   Puses, ievērojot savus attiecīgos noteikumus, pēc iespējas veicina sadarbības pasākumus, ko īsteno saskaņā ar šo nolīgumu.

I APAKŠDAĻA

7. pants

SBAS-ASECNA sistēmas ieviešana un ekspluatācija

1.   SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanā ASECNA palīdz Savienība. Papildus īpašajiem noteikumiem, kas paredzēti 8.–16. pantā, tā apņemas vispārīgā kārtā atvieglot SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju, bez maksas nododot ASECNA rīcībā jebkādu noderīgu informāciju, dodot ASECNA padomus programmas pārvaldības jomā un tehniskajā un organizatoriskajā līmenī, kā arī sniedzot ieguldījumu SBAS-ASECNA programmas vērtēšanā un pārraudzībā.

2.   Kad ir izveidoti starpsavienojumi starp EGNOS sistēmu un SBAS-ASECNA sistēmu, katra Puse ir atbildīga par savas sistēmas grozījumiem un uzņemas ar tiem saistītās ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksas. Tā paziņo otrai Pusei vajadzīgo informāciju un palīdz veikt grozījumus šai otrajai Pusei piederošajā sistēmā. Tiek ieviests saistību un darbības rezultātu uzraudzības process, nosakot attiecīgos pienākumus.

8. pants

SBAS-ASECNA sistēmas definēšana un izstrāde

Savienība palīdz ASECNA saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas definēšanu un izstrādi, it īpaši attiecībā uz sistēmas arhitektonisko izveidi, zemes infrastruktūras izvietojumu un darbības koncepciju. Izpētē, kas veikta šajā sakarā, tiks precizēti starpsavienojumi starp EGNOS sistēmu un SBAS-ASECNA sistēmu.

9. pants

RIMS staciju izstrāde un izvēršana

Savienība palīdz ASECNA saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas RIMS staciju izstrādi un izvēršanu, it īpaši attiecībā uz aprīkojumu, ekspluatācijas procedūrām, operatoru kvalifikāciju un zemes infrastruktūras izvietojuma validēšanu, tostarp ieviešot un pārbaudot drošuma prasības.

Lai optimizētu EGNOS sistēmas un SBAS-ASECNA sistēmas veiktspēju un pakalpojumu zonas, Puses saskaņo savu attiecīgo RIMS staciju izvietošanu, it īpaši to, kuras atrodas robežzonās, kur pārklājas abas sistēmas, tā lai šo staciju izvietojums būtu saskanīgs un lai tās varētu darboties sinerģijā, pateicoties šo RIMS staciju raidīto datu apmaiņai, ievērojot drošības un drošuma prasības, kas paredzētas ar katrai Pusei piemērojamajiem noteikumiem.

10. pants

Kontroles centru izstrāde un izvēršana

Savienība palīdz ASECNA saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas kontroles centru izstrādi un izvēršanu, it īpaši attiecībā uz aprīkojumu, ekspluatācijas procedūrām, operatoru kvalifikāciju un zemes infrastruktūras izvietojuma validēšanu, tostarp ieviešot un pārbaudot drošuma prasības.

11. pants

NLES staciju un retranslatoru izstrāde un izvēršana

Savienība palīdz ASECNA, lai attīstītu un izvērstu tādus datu izplatīšanas pakalpojumus, kuri balstīti uz SBAS-ASECNA sistēmas retranslatoriem, kas uzstādīti uz ģeostacionāriem satelītiem un uz zemes stacijām saistīto datu pārraidei. Tā palīdz ASECNA arī procedūrās un pasākumos, kas vajadzīgi nepieciešamo PRN kodu iegūšanai SBAS-ASECNA sistēmas ekspluatācijai, jo šādu kodu trūkums dara šo ekspluatāciju neiespējamu.

12. pants

SBAS-ASECNA sistēmas apstiprināšana un sertifikācija

Savienība pēc ASECNA lūguma palīdz tai:

SBAS-ASECNA sistēmas sertifikācijā,

SBAS-ASECNA sistēmas drošuma apstiprināšanā, ieskaitot objektus zemes infrastruktūras izvietošanai,

SBAS-ASECNA sistēmas sniegto pakalpojumu sertifikācijā.

Savienība pēc ASECNA lūguma var tai palīdzēt arī metožu un procesu attīstībā, lai:

pirms publicēšanas Aeronavigācijas informatīvajā izdevumā apstiprinātu ar SBAS-ASECNA sistēmu saistītās gaisakuģu pacelšanās, lidošanas un nolaišanās procedūras,

sertificētu aprīkojumus, kas novietoti uz gaisakuģu borta un paredzēti satelītnavigācijas signālu uztveršanai un apstrādei, un apstiprinātu gaisakuģu ekspluatācijas personālu un ekipāžas.

13. pants

SBAS-ASECNA sistēmas ekspluatācija

1.   Savienība palīdz ASECNA saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas ekspluatāciju.

Attiecībā uz ekspluatācijas uzsākšanas sagatavošanu tā palīdz ASECNA, lai:

ieviestu pakalpojumu sniegšanas pārvaldības shēmu,

SBAS-ASECNA sistēmas labā pielāgotu EGNOS sistēmas darbības procedūras un apmācības dokumentāciju,

īstenotu pakalpojumu sniegšanai veltītu integrētu vadības sistēmu, ietverot jo īpaši kvalitātes, drošības, drošuma un vides jautājumus,

analizētu un ieviestu apakšlīgumu shēmas,

apmācītu ekspluatācijas personālu,

nodrošinātu pakalpojumu deklarēšanu.

Savienība palīdz ASECNA arī tādu ekspluatācijas problēmu risināšanā, kuras rodas pēc pakalpojumu deklarēšanas, konkrēti nododot tās rīcībā veiktspēju analīzes procedūras un instrumentus, mācību materiālu un nodrošinot personāla klātbūtni objektos uz noteiktu laiku sākumposmā.

Savienība sniedz ASECNA arī atbalstu, lai ekspluatācijā esošās sistēmas turpmākas izmaiņas nodotu ekspluatācijā.

2.   Puses sniedz viena otrai palīdzību, lai rosinātu lietotājus pieņemt EGNOS un SBAS-ASECNA sistēmas sniegtos pakalpojumus un veicinātu attiecīgo tirgu attīstību.

14. pants

Pakalpojumu sniegšanas zonas

EGNOS sistēmas SOL pakalpojumu sniegšanas zonas un SBAS-ASECNA pakalpojumu sniegšanas zonas definēšana notiek abu Pušu sadarbībā, lai nerastos nekādas grūtības saistībā ar ekspluatāciju, it īpaši sadarbspējas un atbildības jomā. Šajā sakarā Puses cenšas nonākt pie kopīgiem risinājumiem.

Ja EGNOS sistēmas SOL pakalpojumu sniegšanas zona pārklāj daļu ASECNA atbildībā esošās zonas vai tad, ja SBAS-ASECNA pakalpojumu sniegšanas zona pārklāj daļu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, tiek ieviests saistību un darbības rezultātu uzraudzības process, nosakot attiecīgos pienākumus.

Ja EGNOS sistēmas SOL pakalpojumu sniegšanas zona un SBAS-ASECNA pakalpojumu sniegšanas zona pārklāj teritoriju, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas un ASECNA atbildībā esošās zonas – vai pārklājas ar citu sistēmu, kas nav EGNOS un SBAS-ASECNA, – Puses viena otru informē un saskaņo savus pasākumus, ar kādiem tās vēršas attiecīgās teritorijas vai teritoriju iestādēs, lai nodrošinātu, ka radušās problēmas, it īpaši sadarbspējas un atbildības jomā, tiek pārvarētas ar kopīgiem risinājumiem.

15. pants

Publiskais iepirkums

1.   Savienība pēc ASECNA lūguma palīdz tai publiskā iepirkuma procedūras dokumentācijas izstrādē un piedāvājumu analīzē saskaņā ar publisko iepirkumu saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju.

2.   Neskarot XXIII pantu Nolīgumā par publiskiem iepirkumiem, kas noslēgts Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros (Pārskatītā nolīguma III pants), Eiropas Savienības dalībvalstu struktūrām un uzņēmumiem ir tiesības piedalīties publiskā iepirkuma konkursos saistībā ar SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju, ja vien tam par šķērsli nav interešu konflikts.

3.   Iepirkumus saistībā ar EGNOS un SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju var iegādāties kopējos Savienības un ASECNA publiskā iepirkuma konkursos atkarībā no katras Puses interesēm, it īpaši zemes staciju un retranslatoru jomā.

16. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības

1.   Katra Puse bez maksas otras Puses rīcībā nodod visas intelektuālā īpašuma tiesības uz darbiem un izgudrojumiem, kuru īpašniece tā ir un kuras ir noderīgas EGNOS un SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanai un ekspluatācijai. Šis nolīgums tiek uzskatīts par tā tiesību izmantošanas atļauju.

Ja viena no Pusēm rada vai izveido jaunas intelektuālā īpašuma tiesības, kuru pamatā ir intelektuālā īpašuma tiesības, ko tās rīcībā nodevusi otra Puse, tad pēdējā saņem īpašumā šādi radītās vai izveidotās jaunās intelektuālā īpašuma tiesības un bez maksas piešķir šo jauno tiesību izmantošanas atļauju Pusei, kas tās radījusi vai izveidojusi. Tomēr Puse, kas ir šo jauno tiesību īpašniece, atļauju tās izmantot trešai personai var piešķirt tikai ar otras Puses skaidri izteiktu piekrišanu.

Pirmajā un otrajā daļā minētās atļaujas izmantošanas nosacījumi ir noteikti 2. un 3. punktā.

2.   Atļaujas, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā, izmantošana ir personiska, neekskluzīva un tālāk nenododama, neskarot 1. punkta otrās daļas noteikumus. Atļaujas izmantošanā atkarībā no gadījuma ietilpst tiesības lietot, organizēt lietošanu, grozīt, reproducēt un izgatavot vienīgi EGNOS un SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanas un ekspluatācijas vajadzībām.

Puse drīkst nodot trešās personas rīcībā un jebkādā veidā komercializēt intelektuālās tiesības, kuras tās rīcībā nodevusi otra Puse, ievērojot 1. punkta pirmo daļu, vienīgi ar šīs otrās Puses skaidri izteiktu piekrišanu, izņemot tad, ja šī nodošana trešās personas rīcībā notiek saskaņā ar publisko iepirkumu vai līgumu, ko iegādājusies vai noslēgusi viena vai otra no Pusēm EGNOS sistēmas, no Galileo programmas radītas sistēmas un SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanas un ekspluatācijas vajadzībām.

3.   Katra Puse kārto un atjaunina to intelektuālo tiesību reģistru, kuras tā nodod otras Puses rīcībā, ievērojot 1. punkta pirmo daļu. Vienu tā eksemplāru tā nodod otrai Pusei. Par katru no rīcībā nodotajām intelektuālā īpašuma tiesībām, reģistrā ieraksta ziņas par:

tiesību objektu, piemēram, izgudrojumu, datorprogrammu, datu bāzi utt.,

tiesību veidu, piemēram, autortiesības, patents utt.,

piešķirto tiesību veidu, piemēram, tiesības reproducēt, pielāgot, izgatavot utt.,

teritoriju, attiecībā uz kuru tiesības ir nodotas, lai ar tām rīkotos,

laiku, uz kādu tiesības ir nodotas, lai ar tām rīkotos.

4.   Katra Puse, kas otrai Pusei piešķir izmantošanas atļauju, ievērojot 1. punkta pirmo daļu, var anulēt minēto atļauju, ja tā konstatē, ka 2. un 3. punktā noteiktie lietošanas nosacījumi netiek ievēroti.

5.   Puses piešķir un nodrošina intelektuālā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu aizsardzību attiecīgajās EGNOS sistēmas un SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanas un ekspluatācijas jomās un nozarēs saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, kā noteikts Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), tostarp paredzot efektīvus līdzekļus šo standartu ievērošanas nodrošināšanai.

II APAKŠDAĻA

CITAS DARBĪBAS

17. pants

Galileo

1.   Puses sadarbojas, lai Āfrikas kontinentā popularizētu un izmantotu no Galileo programmas radīto sistēmu, it sevišķi lietotņu attīstībā un uz šīs sistēmas balstītu pakalpojumu izmantošanā, it īpaši datēšanas, navigācijas, uzraudzības un meklēšanas un glābšanas jomā, kā arī lai uzsvērtu ieguvumus, ko sniedz uz šīs sistēmas balstītas lietotnes un pakalpojumi.

2.   ASECNA atturas no jebkādas darbības vai iniciatīvas, kas varētu kaitēt Savienības interesēm to intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kuras saistītas ar Galileo programmu.

18. pants

Radiofrekvenču spektrs

1.   Puses sadarbojas un palīdz viena otrai visā, kas skar radiofrekvenču spektru, kuru pārvalda Starptautiskā Telesakaru savienība (še turpmāk “ITU”), it īpaši lai aizsargātu frekvenču joslas, kas saistītas ar satelītnavigācijas un aviācijas sakaru pakalpojumiem.

2.   Puses apmainās ar informāciju un palīdz viena otrai ITU frekvenču sadales un piešķiršanas jomā. Tās rosina un aizsargā EGNOS un SBAS-ASECNA sistēmai pielāgotu, kā arī no Galileo programmas radītajai sistēmai pielāgotu frekvenču piešķīrumus, lai nodrošinātu šo sistēmu piedāvāto pakalpojumu pieejamību Savienībā un Āfrikā.

3.   Lai satelītnavigācijai atvēlēto radiofrekvenču spektru aizsargātu pret tādiem darbības pasliktinājumiem kā tīšiem vai netīšiem traucējumiem un “maskēšanu”, Puses cenšas pasliktinājumus identificēt un atrast abpusēji pieņemamus risinājumus.

4.   Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas liktu atkāpties no piemērojamajiem ITU noteikumiem, it īpaši no ITU noteikumiem par radiosakariem.

19. pants

Standarti, sertifikācija un starptautiskās organizācijas

1.   Puses cenšas pieņemt kopīgu pieeju standartizācijas jomā un visos jautājumos, kuri saistīti ar satelītnavigācijas sistēmām un ar kuriem strādā starptautiskas organizācijas un apvienības, it īpaši Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, apvienība “Radio Technical Commission for Aeronautics” (“RTCA”) un Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācija (“EUROCAE”), kā arī standartizācijas jomā darbojošās apvienības un kompetences grupas.

2.   Puses kopīgi atbalsta satelītnavigācijas standartu attīstību starptautiskajās organizācijās, it īpaši ICAO (SARP) standartus un ieteicamo praksi un RTCA un EUROCAE obligātos navigācijas iekārtu darbības parametrus. Šajā saistībā tās kopīgi atbalsta to, ka Galileo, EGNOS un SBAS-ASECNA standartus atzīst šīs starptautiskās organizācijas, un cenšas veicināt to piemērošanu visā pasaulē, uzsverot sadarbspēju ar citām satelītnavigācijas sistēmām.

20. pants

Drošums

Lai Eiropas satelītnavigācijas sistēmu un SBAS-ASECNA sistēmu aizsargātu pret apdraudējumiem un ļaunprātīgu rīcību, piemēram, tīšiem traucējumiem un “maskēšanu”, Puses veic visus iespējamos pasākumus, it īpaši tehnoloģiju kontroles un neizplatīšanas jomā, lai, neskarot 6. panta 2. punktu, nodrošinātu satelītnavigācijas pakalpojumu un ar tiem saistītās infrastruktūras pastāvību, drošumu un drošību.

21. pants

Pētniecība un izstrāde

Puses cenšas veikt kopīgas pētniecības un izstrādes darbības satelītnavigācijas jomā, it sevišķi lai attīstītu un plānotu satelītnavigācijas sistēmu turpmākos tehnoloģiskos risinājumus.

Katra Puse veicina otras Puses dalību savās pētniecības un izstrādes programmās.

Savienība atvieglo ASECNA pieeju savu pētniecības un izstrādes pamatprogrammu fondiem.

22. pants

Cilvēkresursi

Savienība, pamatojoties uz savu pieredzi, sniedz ASECNA visu noderīgo informāciju SBAS-ASECNA programmas īstenošanai vajadzīgā cilvēkkapitāla pārvaldībai.

Savienība palīdz ASECNA izveidot darbvietas un definēt kompetences, kas vajadzīgas SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanā un ekspluatācijā.

Savienība atvieglo jebkādu sadarbības un partnerības iniciatīvu starp ASECNA un struktūrām, kas iesaistītas spēju stiprināšanā jomās, kuras attiecas uz Eiropas satelītnavigācijas programmām. Tā atvieglo ASECNA pieeju arī Eiropas mācību programmu fondiem.

Kopīgus mācību pasākumus var rīkot arī, lai apmierinātu EGNOS, SBAS-ASECNA un no Galileo programmas radīto sistēmu ieviešanas un ekspluatācijas un to tehnoloģiskās attīstības sagatavošanas vajadzības.

23. pants

Saziņa un redzamība

Puses cenšas veikt kopīgas darbības savu attiecīgo satelītnavigācijas programmu skaidrošanai un popularizēšanai.

Savienība palīdz ASECNA noteikt un īstenot saziņas stratēģijas, ar kurām vēršas gan pie attiecīgajām struktūrvienībām, kuras saistītas ar SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju, gan arī pie plašas sabiedrības.

24. pants

Personāla apmaiņa

Puses apmainās ar personālu saskaņā ar sadarbības pasākumiem, kas paredzēti ar šo nolīgumu.

25. pants

Satelītnavigācijas popularizēšana āfrikas kontinentā

Puses palīdz viena otrai, lai popularizētu satelītnavigāciju Āfrikas kontinentā, un rīkojas saskaņoti, kad vien tas ir vajadzīgs, lai vienotos par kopīgiem šajā jomā īstenojamiem pasākumiem. Tās jo īpaši atbalsta iniciatīvas, kas var rosināt lietotājus pieņemt satelītnavigāciju un attīstīt ar šo tehnoloģiju saistītos tirgus.

III DAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

26. pants

Finansējums

1.   ASECNA finansē SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju ar pašu resursiem, atbalstiem un subsīdijām, it īpaši tām, kas minētas 3. punktā, ar aizdevumiem, ko tā ņem no finanšu institūcijām, vai ar jebkādiem citiem finanšu līdzekļiem, ievērojot 2. punkta noteikumus.

2.   SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanu un ekspluatāciju nekādā gadījumā nevar finansēt ar budžeta ieguldījumiem, kas paredzēti Eiropas satelītnavigācijas sistēmām un minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1285/2013 II nodaļā.

3.   SBAS-ASECNA sistēmas ieviešanai un ekspluatācijai Savienība atvieglo ASECNA piekļuvi fondiem, kuri atvēlēti sadarbībai un attīstībai un kurus tā var izmantot gan esošajām, gan nākamajām programmām. Esošās programmas ir Panāfrikas programma, kas paredzēta 9. pantā un III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulā (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam, un ES un Āfrikas infrastruktūras ieguldījumu fonda programmas, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 13. jūlija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam – Āfrikas savienojamība: ES un Āfrikas partnerība infrastruktūras jomā – COM(2006) 376 galīgā redakcija.

IV DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Juridiskā atbildība

1.   Tā kā ASECNA nav Eiropas satelītnavigācijas sistēmu īpašniece, tai nav nekādas atbildības saistībā ar šo sistēmu īpašumtiesībām.

Tā kā Savienība nav SBAS-ASECNA sistēmas īpašniece, tai nav nekādas atbildības saistībā ar šīs sistēmas īpašumtiesībām.

2.   Neviena no Pusēm neuzņemas atbildību par zaudējumiem, kas rodas, otrai Pusei izmantojot šajā nolīgumā minētās tehnoloģijas, kā arī negarantē to pareizu darbību.

28. pants

Klasificētas informācijas apmaiņa

Puses apmainās ar klasificētu informāciju tikai tad, ja tās šajā sakarā ir noslēgušas vienošanos. Tās cenšas izveidot pilnīgu un saskanīgu juridisko regulējumu, kas ļauj šādu vienošanos noslēgt.

29. pants

Apvienotā komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja ar nosaukumu “ES un ASECNA GNSS komiteja”. Tās sastāvā ir Pušu pārstāvji, un tā ir atbildīga par šā nolīguma pārvaldību un pareizu piemērošanu. Šajā sakarā tā pieņem lēmumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos; minētos lēmumus Puses īsteno saskaņā ar saviem noteikumiem. Apvienotā komiteja pieņem lēmumus, kopīgi vienojoties. Apvienotā komiteja sagatavo arī ieteikumus jautājumos, kādos tai nav lēmumpieņemšanas pilnvaru.

Apvienotā komiteja definē nosacījumus un sīki izklāstītu kārtību, kas nav norādīti šajā nolīgumā.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, kurā cita starpā paredzēta sanāksmju sasaukšanas, priekšsēdētāja iecelšanas un tā pilnvaru termiņa noteikšanas kārtība, kā arī kārtība Pušu kontaktiem.

3.   Apvienotās komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības. Sanāksmes sasaukšanu var pieprasīt Savienība vai ASECNA. Apvienotās komitejas sanāksme notiek piecpadsmit dienu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma.

4.   Apvienotā komiteja var nolemt izveidot tādas darba grupas vai ekspertu grupas, ko tā uzskata par vajadzīgām, lai palīdzētu tai veikt tās uzdevumus.

5.   Apvienotā komiteja var nolemt grozīt I pielikumu.

30. pants

Apspriešanās

1.   Lai nodrošinātu šā nolīguma pienācīgu īstenošanu, Puses regulāri apmainās ar informāciju un pulcējas Apvienotajā komitejā, kad to pieprasa viena no Pusēm.

2.   Ja viena no Pusēm to pieprasa, Puses nekavējoties apspriežas par jebkuru jautājumu, kas ir saistīts ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

3.   Puses sistemātiski viena otru informē un nodrošina viena otrai pārredzamību attiecībā uz savu satelītnavigācijas programmu pārvaldību un pārmaiņām. Ja viena no Pusēm grasās pieņemt lēmumu, kas var ietekmēt otras Puses satelītnavigācijas sistēmu vai sistēmas, tad tā ar šo otro Pusi iepriekš apspriežas, lai varētu sniegt nesaistošu atzinumu. Katra Puse piekrīt tam, ka otras Puses pārstāvis kā novērotājs piedalās tās darba grupās, struktūrvienībās un pārvaldības komitejās, ja vien tas nav pretrunā ar konfidencialitātes prasībām, kas paredzētas ar Pusēm piemērojamajiem noteikumiem.

31. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Katra Puse pēc apspriešanās Apvienotajā komitejā var pieņemt pienācīgus drošības pasākumus, ietverot viena vai vairāku sadarbības pasākumu apturēšanu, ja tā konstatē, ka starp Pusēm vairs netiek nodrošināts līdzvērtīgs eksporta kontroles vai drošuma līmenis. Ja Eiropas satelītnavigācijas sistēmu vai SBAS-ASECNA sistēmas netraucētu darbību var apdraudēt iekavēšanās, var tikt pieņemti pagaidu drošības pasākumi bez iepriekšējas apspriešanās ar nosacījumu, ka apspriešanās tiek uzsākta uzreiz pēc minēto pasākumu pieņemšanas.

2.   Panta 1. punktā minēto pasākumu apjoms un ilgums nedrīkst pārsniegt to, kāds ir nepieciešams, lai atrisinātu problēmu un nodrošinātu līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam. Otra Puse var pieprasīt apspriešanos Apvienotajā komitejā par minēto pasākumu proporcionalitāti. Ja šīs domstarpības nav iespējams izšķirt sešu mēnešu laikā, jebkura Puse saskaņā ar I pielikumā izstrādāto procedūru domstarpības var iesniegt šķīrējtiesā, kuras lēmums ir saistošs. Šādi nevar atrisināt nekādus jautājumus par tādu šā nolīguma noteikumu interpretēšanu, kuri ir identiski atbilstīgiem noteikumiem Savienības tiesību aktos.

32. pants

Domstarpību izšķiršana

Neskarot 31. pantu, domstarpības par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu izšķir, apspriežoties Apvienotajā komitejā.

Ja domstarpības nav izšķirtas trīs mēnešus pēc lietas iesniegšanas dienas Apvienotajā komitejā, izmanto šķīrējtiesas procedūru, kas paredzēta I pielikumā.

33. pants

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā neatņemama sastāvdaļa.

34. pants

Pārskatīšana

Šo nolīgumu var grozīt un pilnveidot jebkurā laikā, abām Pusēm savstarpēji vienojoties saskaņā ar to attiecīgajām iekšējām procedūrām.

35. pants

Denonsēšana

1.   Savienība vai ASECNA var denonsēt šo nolīgumu, savu lēmumu paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

2.   Šā nolīguma denonsēšana neskar tādu iespējamu materiālo noteikumu spēkā esību vai termiņu, par kuriem ir panākta vienošanās saskaņā ar minētā nolīguma īstenošanu. Tā neskar arī īpašās tiesības un pienākumus, kas saskaņā ar šo nolīgumu ir noteikti intelektuālā īpašuma jomā, jo jebkura Puse, kas otrai Pusei piešķīrusi izmantošanas atļauju, pēc nolīguma denonsēšanas saglabā tiesības atļauju anulēt, ja tā konstatē, ka netiek ievēroti šīs atļaujas lietošanas nosacījumi.

3.   Ja šo nolīgumu denonsē, Apvienotā komiteja izstrādā priekšlikumu, lai Puses varētu atrisināt jebkādus nenokārtotus jautājumus, tostarp par finansiālām sekām, vajadzības gadījumā ievērojot pro rata temporis principu.

36. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šo nolīgumu Puses apstiprina saskaņā ar to iekšējām procedūrām. Tas stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš ir pirmais, kas seko pēc tās Puses paraksta datuma, kura šīs formalitātes nokārtošanā ir pēdējā.

2.   Šis nolīgums, kas sagatavots divos eksemplāros tikai franču valodā, tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Eiropas Savienības vārdā –

ASECNA vārdā –


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.


I PIELIKUMS

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

Ja domstarpības iesniedz šķīrējtiesā, izraugās trīs šķīrējtiesnešus, ja vien Puses nenolemj citādi.

Katra Puse ieceļ šķīrējtiesnesi trīsdesmit dienās pēc domstarpību konstatēšanas Apvienotajā komitejā.

Abi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši pēc kopīgas vienošanās ieceļ virsšķīrējtiesnesi, kas nav vienas vai otras Puses dalībvalsts valstspiederīgais. Ja abi šķīrējtiesneši, ko Puses izraudzījušās, divu mēnešu laikā pēc tam, kad iecelts pēdējais no tiem, nevar vienoties, virsšķīrējtiesnesi izraugās no septiņu personu saraksta, ko sastādījusi Apvienotā komiteja. Apvienotā komiteja šo sarakstu sastāda un atjaunina saskaņā ar savu reglamentu.

Ja vien Puses nenolemj citādi, šķīrējtiesa nosaka savus procedurālos noteikumus. Savus lēmumus tā pieņem ar balsu vairākumu.


Top