EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22011A0406(01)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

OV L 90, 6.4.2011, p. 2–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2011/213/oj

Related Council decision

22011A0406(01)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

Oficiālais Vēstnesis L 090 , 06/04/2011 Lpp. 002 - 007


Nolīgums

starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību

EIROPAS KOPIENA (turpmāk "Kopiena")

un

JAPĀNAS VALDĪBA,

VĒLOTIES turpmāk veicināt ciešās un draudzīgās attiecības starp Japānu un Kopienu un apzinoties zinātnes atziņu straujo attīstību un to pozitīvo devumu divpusējas un starptautiskas sadarbības sekmēšanā,

VĒLOTIES paplašināt zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības jomu vairākās kopīgu interešu sfērās, veidojot produktīvu partnerību miermīlīgiem nolūkiem un savstarpējam izdevīgumam,

UZSKATOT, ka šāda sadarbība un šādas sadarbības rezultātu izmantošana veicinās Japānas un Kopienas ekonomisko un sociālo attīstību,

VĒLOTIES izveidot oficiālu pamatu vispārējo sadarbības pasākumu īstenošanai, kas nostiprinās zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Pusēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Puses veicina, izstrādā un atvieglo miermīlīgiem mērķiem paredzētus sadarbības pasākumus, ko saskaņā ar šo nolīgumu veic zinātnes un tehnoloģijas jomās.

2. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbības pasākumus veic, pamatojoties uz šādiem principiem:

a) savstarpēji un līdzvērtīgi ieguldījumi un izdevīgums;

b) vieszinātnieku piekļuve attiecīgās otras Puses pētniecības un attīstības programmām un projektiem, un iekārtām;

c) savlaicīga apmaiņa ar informāciju, kas varētu ietekmēt sadarbības pasākumus, kurus veic saskaņā ar šo nolīgumu;

d) uz zināšanām balstītas sabiedrības izveides sekmēšana Japānas un Kopienas ekonomiskās un sociālās attīstības labā.

2. pants

1. Sadarbības pasākumi, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, ir tieši sadarbības pasākumi un netieši sadarbības pasākumi.

2. Šajā nolīgumā:

a) "Puses" ir Japānas valdība un Kopiena;

b) "tieši sadarbības pasākumi" ir sadarbības pasākumi, ko veic Puses vai to aģentūras;

c) "netieši sadarbības pasākumi" ir sadarbības pasākumi, ko Japānas un Kopienas personas veic saskaņā ar pētniecības un attīstības programmām un projektiem;

d) "pētniecības un attīstības programmas un projekti" ir Kopienas īstenotā Pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai vai Japānas valdības, tās aģentūru vai oficiālu iestāžu īstenotas pētniecības un attīstības programmas un projekti, kam ir uz konkurenci balstītas finansēšanas sistēmas;

e) "persona" ir:

i) attiecībā uz Japānu – ikviens Japānas valstspiederīgais vai ikviena juridiska persona, kas nodibināta saskaņā ar Japānas tiesību aktiem; un

ii) attiecībā uz Kopienu – ikviens Kopienas dalībvalstu valstspiederīgais vai ikviena juridiska persona, kas nodibināta saskaņā ar Kopienas dalībvalstu tiesību aktiem vai Kopienas tiesību aktiem;

f) "aģentūra" ir:

i) attiecībā uz Japānu – Japānas valdības aģentūras; un

ii) attiecībā uz Kopienu – Eiropas Komisija;

g) "oficiālas iestādes" ir oficiālas iestādes, kuru budžetu un darbības plānu ir apstiprinājuši Japānas valdības kompetentie ministri un kuru pētniecības un attīstības programmas un projekti, kam ir uz konkurenci balstīta finansēšanas sistēma, ar viņu piekrišanu ir iekļauti attiecīgajās programmās un projektos netiešiem sadarbības pasākumiem;

h) "intelektuālā īpašuma tiesības" ir "intelektuālais īpašums" tādā nozīmē, kāda noteikta 2. pantā Konvencijā par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu, kas parakstīta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā.

3. pants

1. Var būt šāda veida tiešie sadarbības pasākumi:

a) dažāda veida sanāksmes, piemēram, ekspertu tikšanās, lai apspriestos un apmainītos ar informāciju par vispārīgu vai specifisku tematu zinātniskiem un tehnoloģiskiem aspektiem un lai noteiktu pētniecības un attīstības programmas un projektus, kurus būtu lietderīgi īstenot sadarbībā;

b) apmainīšanās ar informāciju par pasākumiem, politiku, praksi, normatīvajiem aktiem attiecībā uz pētniecību un attīstību;

c) zinātnieku, tehnisko darbinieku vai citu speciālistu apmeklējumi un apmaiņa saistībā ar vispārīgiem vai specifiskiem jautājumiem;

d) jebkura cita veida sadarbības pasākumi, kuru īstenošanu var noteikt, ierosināt un nolemt šā nolīguma 6. pantā minētā Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības apvienotā komiteja.

2. Lai izstrādātu netiešus sadarbības pasākumus, jebkura vienas Puses persona var saskaņā ar otras Puses normatīvajiem aktiem un šā nolīguma I un II pielikumu piedalīties pētniecības un attīstības programmās un projektos, ko īsteno attiecīgā otra Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes.

4. pants

Puses, to aģentūras vai oficiālas iestādes, kuras piedalās sadarbības pasākumā, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu, var pieņemt kopīgu lēmumu par minētā sadarbības pasākuma elementiem un kārtību.

5. pants

Ikviena Puse vai tās aģentūras, attiecīgā gadījumā ar otras Puses vai tās aģentūru piekrišanu, var atļaut pētniekiem un organizācijām no visām pētniecības jomām, arī no privātā sektora, piedalīties tiešos sadarbības pasākumos, ko veic saskaņā ar šo nolīgumu.

6. pants

1. Lai nodrošinātu šā nolīguma faktisku īstenošanu, Puses izveido Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības apvienoto komiteju (turpmāk "Apvienotā komiteja"). Apvienotās komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Japānas Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas ierēdņi.

2. Apvienotajai komitejai ir šādas funkcijas:

a) apmainīties ar informāciju un viedokļiem par zinātnes un tehnoloģijas politikas jautājumiem;

b) noteikt, ierosināt un nolemt īstenot sadarbības pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu;

c) pārskatīt un apspriest saskaņā ar šo nolīgumu veikto sadarbības pasākumu rezultātus;

d) sniegt Pusēm konsultācijas un atbalstu saistībā ar šā nolīguma īstenošanu;

e) regulāri pārskatīt savstarpējo piekļuvi pētniecības un attīstības programmām un projektiem un pasākumus vieszinātnieku uzņemšanai un izvērtēt konkrētus pasākumus, lai uzlabotu minēto piekļuvi un nodrošinātu šā nolīguma 1. pantā minētā savstarpīguma principa faktisku īstenošanu.

3. Apvienotās komitejas lēmumus pieņem, savstarpēji vienojoties.

4. Apvienotā komiteja tiekas savstarpēji izdevīgos laikos, vēlams vismaz reizi divos gados.

5. Apvienotās komitejas sanāksmes pārmaiņus rīko Japānas valdība un Kopiena, ja vien nevienojas citādi.

6. Apvienotās komitejas sanāksmes dalībnieku ceļa un uzturēšanās izdevumus sedz tā Puse, kuru tie pārstāv. Visas pārējās ar Apvienotās komitejas sanāksmēm saistītās izmaksas sedz uzņēmēja Puse.

7. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

8. Ārpus sesijām Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumus ar diplomātisko kanālu starpniecību.

7. pants

Šā nolīguma īstenošana ir atkarīga no atvēlēto līdzekļu pieejamības un katras Puses piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

8. pants

1. Zinātnisko un tehnoloģisko informāciju, uz ko neattiecas īpašumtiesības un kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, ikviena Puse var darīt pieejamu sabiedrībai, izmantojot ierastos kanālus un ievērojot iesaistīto aģentūru parastās procedūras.

2. Intelektuālā īpašuma tiesības un neizpaužamu informāciju, kas rodas, tiek pieteikta vai iegūta saskaņā ar šo nolīgumu veiktos sadarbības pasākumos, izmanto atbilstīgi šā nolīguma II pielikuma noteikumiem.

9. pants

Puses saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem pieliek visas pūles, lai personām, kuras veic sadarbības pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu, nodrošinātu visas iespējas, kas atvieglotu minētajos sadarbības pasākumos iesaistīto pētnieku brīvu pārvietošanos un uzturēšanos un atvieglotu minētajiem sadarbības pasākumiem paredzētu materiālu, datu vai aprīkojuma ievešanu to teritorijā vai izvešanu no tās.

10. pants

Šā nolīguma noteikumi neskar tiesības un pienākumus saskaņā ar esošiem un jauniem sadarbības nolīgumiem starp Pusēm vai starp Japānas valdību un jebkuras Kopienas dalībvalsts valdību.

11. pants

Visus jautājumus vai domstarpības saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

12. pants

Šā nolīguma I un II pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

13. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskajām notām, informējot viena otru, ka ir pabeigtas to attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā.

2. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus un paliek spēkā arī pēc tam, ja vien kāda no Pusēm to neizbeidz sākotnējā piecu gadu termiņa beigās vai jebkurā laikā pēc tā beigām, vismaz sešus mēnešus iepriekš iesniedzot otrai Pusei rakstisku paziņojumu par savu nodomu izbeigt šo nolīgumu.

3. Šā nolīguma izbeigšana neskar ne sadarbības pasākumus, kas uzsākti saskaņā ar šo nolīgumu un nav pilnībā pabeigti šā nolīguma izbeigšanas brīdī, ne īpašas tiesības un pienākumus, kas iegūti atbilstīgi šā nolīguma II pielikumam.

4. Katra Puse var ik pēc pieciem gadiem novērtēt šā nolīguma un saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu ietekmi, un Puse, kura to veic, informē otru Pusi par novērtēšanas rezultātiem. Katra Puse pieliek visas pūles, lai atvieglotu otras Puses veikto novērtēšanu.

5. Šo nolīgumu var grozīt pēc Pušu savstarpējas vienošanās, tām apmainoties ar diplomātiskajām notām. Grozījumi stājas spēkā saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem, kas minēti 1. punktā, ja vien nevienojas citādi.

Šis nolīgums un šā nolīguma I un II pielikums ir sagatavoti divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, polu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā, visiem šiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Atšķirīgas interpretācijas gadijurnā teksts angļu un japāņu valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstiem citās valodās.

TO APLIECINOT, Eiropas Kopienas un Japānas valdības pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Briselē, 2009. gada trīsdesmitajā novembrī

Eiropa Kopienas vārdā –

+++++ TIFF +++++

Japānas valdības vārdā –

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PERSONU LĪDZDALĪBAI PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀS UN PROJEKTOS

I. Ja saskaņā ar šo nolīgumu Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes ar otras Puses personu noslēdz līgumu par pētniecības un attīstības programmām un projektiem, otra Puse pēc pieprasījuma cenšas sniegt saprātīgu un iespējamu palīdzību, kas varētu būt vajadzīga vai noderīga pirmajai minētajai Pusei, tās aģentūrām vai oficiālām iestādēm, lai veicinātu šāda līguma vienmērīgu īstenošanu.

II. Japānas personas var piedalīties Kopienas īstenotajā Pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai. Šāda Japānas personu līdzdalība notiek saskaņā ar noteikumiem par līdzdalību pamatprogrammā, tās īstenošanu un rezultātu izplatīšanu.

III. Kopienas personas var piedalīties Japānas valdības, tās aģentūru vai oficiālu iestāžu pētniecības un attīstības programmās un projektos, kam ir uz konkurenci balstīta finansēšanas sistēma un ko veic zinātnes un tehnoloģijas jomās, kuras ir līdzīgas Pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai jomām. Šāda Kopienas personu līdzdalība notiek saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem noteikumiem par līdzdalību konkrētajā programmā vai projektā, to īstenošanu un rezultātu izplatīšanu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS UN NEIZPAUŽAMA INFORMĀCIJA

I. Tiešos sadarbības pasākumos iesaistīto Pušu intelektuālā īpašuma tiesības

1. Intelektuālā īpašuma tiesībām, kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, izņemot 3. punktā minētās autortiesības un blakustiesības, piemēro šādus noteikumus:

a) intelektuālā īpašuma tiesības pieder Pusei vai tās aģentūrām, kuras rada attiecīgo intelektuālo īpašumu. Ja intelektuālais īpašums ir radīts kopīgi, Puses vai to aģentūras apspriežas, lai vienotos par intelektuālā īpašuma tiesību piederību vai sadalījumu, ņemot vērā Pušu vai to aģentūru ieguldītā darba daļu;

b) Puse vai tās aģentūras, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības, piešķir otrai Pusei vai tās aģentūrām licenci šādu tiesību izmantošanai ikvienā tiešas sadarbības pasākumā, ja tas ir vajadzīgs, lai otra Puse vai tās aģentūras varētu veikt to darbu konkrētā projektā saskaņā ar šo nolīgumu. Attiecībā uz patentiem un funkcionāliem modeļiem šo licenci piešķir bez atlīdzības. Licenci jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai saskaņā ar šo apakšpunktu piešķir, ievērojot katras Puses piemērojamos normatīvos aktus, kā arī nosacījumus, par ko Pusēm vai to aģentūrām jāvienojas pirms projekta uzsākšanas.

2. Puse vai tās aģentūras, kam pieder intelektuālā īpašuma tiesības, kuras pieteiktas tiešu sadarbības pasākumu laikā, piešķir otrai Pusei vai tās aģentūrām licenci šādu tiesību izmantošanai jebkurā tiešā sadarbības pasākumā, ja tas ir vajadzīgs, lai otra Puse vai tās aģentūras varētu veikt to darbu konkrētā projektā saskaņā ar šo nolīgumu. Licenci jebkuru intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanai saskaņā ar šo punktu piešķir, ievērojot katras Puses piemērojamos normatīvos aktus, kā arī nosacījumus, par ko Pusēm vai to aģentūrām jāvienojas pirms projekta uzsākšanas.

3. Pušu vai to aģentūru autortiesībām un blakustiesībām piemēro šādus noteikumus:

a) ja zinātniskus un tehniskus datus, informāciju un rezultātus, kas rodas tiešu sadarbības pasākumu rezultātā, Puse vai tās aģentūras publisko, izmantojot žurnālus, rakstus, ziņojumus, grāmatas, videolentes un digitālās atmiņas ierīces, Puse pieliek visas pūles, lai visās valstīs, kurās ir pieejama autortiesību aizsardzība, iegūtu otrai Pusei neekskluzīvu, neatsaucamu un bezmaksas licenci šādu darbu tulkošanai, pavairošanai, adaptēšanai, pārraidīšanai un publiskai izplatīšanai;

b) visos ar autortiesībām aizsargāta darba eksemplāros, kas publiski izplatīti saskaņā ar a) apakšpunktu, norāda darba autoru vai autorus, ja vien kāds no autoriem skaidri nepaziņo, ka nevēlas, lai viņa vārdu norādītu. Tajos ir arī skaidri redzama norāde par Pušu kopīgu atbalstu.

II. Neizpaužama informācija tiešos sadarbības pasākumos

Pušu vai to aģentūru neizpaužamai informācijai piemēro šādus noteikumus.

1. Paziņojot otrai Pusei vai tās aģentūrām informāciju, kas vajadzīga tiešu sadarbības pasākumu veikšanai, katra Puse norāda informāciju, kuru tā vēlas saglabāt neizpaustu.

2. Puse vai tās aģentūras, kas saņem neizpaužamu informāciju, var uz savu atbildību paziņot šādu neizpaužamu informāciju savām aģentūrām vai tai piederīgām vai tās nodarbinātām personām, ja tas ir vajadzīgs, lai šīs aģentūras vai personas varētu veikt savu darbu konkrētajā projektā saskaņā ar šo nolīgumu.

3. Ar neizpaužamu informāciju sniegušās Puses vai tās aģentūru iepriekšēju rakstisku piekrišanu otra Puse vai tās aģentūras drīkst izplatīt šādu neizpaužamu informāciju plašāk, nekā atļauts 2. punktā. Puses vai to aģentūras sadarbojas, izstrādājot kārtību, kādā pieprasa un saņem iepriekšēju rakstisku piekrišanu šādai plašākai izplatīšanai, un Puses dod šādu piekrišanu, ciktāl tas atļauts ar to normatīvajiem aktiem.

4. Informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo nolīgumu organizētos semināros, sanāksmēs, darbinieku norīkojumos un iekārtu izmantošanā, ir uzskatāma par konfidenciālu, ja šādas neizpaužamas vai citas konfidenciālas vai iekšējas informācijas saņēmējs ir atbilstīgi 1. punktam brīdināts par tam paziņotās informācijas konfidenciālo raksturu šādas informācijas paziņošanas brīdī, un šādu informāciju izmanto atbilstīgi 2. un 3. punktam.

5. Ja viena no Pusēm apzinās, ka tā nespēs, vai ir pamats domāt, ka tā varētu nespēt izpildīt 2., 3. un 4. punktā izklāstītos izplatīšanas ierobežojumus un nosacījumus, tā nekavējoties par to informē otru Pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai vienotos par atbilstīgu rīcību.

III. Netiešos sadarbības pasākumos iesaistītu personu intelektuālā īpašuma tiesības

Katra Puse nodrošina to, ka intelektuālā īpašuma tiesības otras Puses personai, kas piedalās pētniecības un attīstības programmās un projektos, kuras īsteno pirmā minētā Puse, tās aģentūras vai oficiālas iestādes, un blakustiesības un pienākumi, kas rodas šādas līdzdalības rezultātā, atbilst attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kuras ir saistošas Japānas valdībai un Kopienai vai visām tās dalībvalstīm, tostarp Nolīgumam par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, 1.C pielikumā Marrākešas nolīgumam, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kā arī Parīzes 1971. gada 24. jūlija aktam Bernes Konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un Stokholmas 1967. gada 14. jūlija aktam Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību.

--------------------------------------------------

Top