22009A0528(01)

Nolīgums

starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federācijas valdību par sadarbību zvejniecībā un dzīvo jūras resursu saglabāšanā Baltijas jūrā

EIROPAS KOPIENA

un

KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS VALDĪBA

turpmāk "Puses",

IEVĒROJOT, ka 1973. gada Konvenciju par zvejniecību un dzīvo resursu saglabāšanu Baltijas jūrā un Beltos (Gdaņskas Konvencija) pārtrauks piemērot 2007. gada 1. janvārī;

ATZĪSTOT, ka pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās Kopienai 1995. gada 1. janvārī un Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas pievienošanās Kopienai 2004. gada 1. maijā, ar zveju Baltijas jūrā saistītos elementus zvejniecības nolīgumos, ko noslēgušas, attiecīgi, Latvijas Republikas, Zviedrijas Karalistes, Somijas Republikas, Igaunijas Republikas, Polijas Republikas un Lietuvas Republikas valdības ar Krievijas Federācijas valdību, tagad pārvalda Kopiena;

ATZĪSTOT, ka šie zvejniecības nolīgumi, ciktāl tie skar zveju Baltijas jūrā, un 1973. gada Gdaņskas Konvencija ir jāaizstāj ar jaunu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju;

APLIECINOT kopīgu vēlmi nodrošināt Baltijas jūras zivju krājumu saglabāšanu un ilglaicīgu, ilgtspējīgu pārvaldību un izmantošanu;

IEVĒROJOT 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas noteikumus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

IEVĒROJOT 1994. gada 24. jūnija Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (turpmāk "PSL"), un paužot kopīgu vēlmi stiprināt šīs attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Padomes 1995. gada konferencē pieņemto Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu;

ŅEMOT VĒRĀ Johannesburgas Deklarāciju par ilgtspējīgu attīstību, kas pieņemta Pasaules sammitā par ilgtspējīgu attīstību 2002. gada septembrī;

ŅEMOT VĒRĀ, ka daļu no Baltijas jūras dzīvajiem resursiem veido transzonāli krājumi, proti, zivis, kas migrē starp abu Pušu ekskluzīvajām ekonomikas zonām, un saistītie un atkarīgie krājumi un ka šo krājumu efektīvu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu var nodrošināt vienīgi tad, ja Puses sadarbojas gan zvejniecības pārvaldības, gan kontroles un noteikumu piemērošanas jomā;

ATZĪSTOT, ka Puses apņēmušās izveidot uz ekosistēmu vērstu zvejniecības pārvaldības pieeju, kuras pamatā ir labākā pieejamā zinātniskā informācija un piekrastes valstu saistību ievērošana, lai nodrošinātu pienācīgus dzīvo resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā saskaņā ar 1982. gada 10. decembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju;

VĒLOTIES turpināt sadarbību attiecīgās starptautiskās zvejniecības organizācijās, lai kopīgi saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un pārvaldītu visus attiecīgos zvejas resursus, un apliecinot Pušu nodomu turpināt attīstīt Gdaņskas Konvencijā iestrādātos principus;

ATZĪSTOT, cik liela nozīme zvejas resursu saglabāšanā, ilgtspējīgā izmantošanā un pārvaldībā ir zinātniskiem pētījumiem, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) kontekstā, un vēloties veicināt turpmāku sadarbību šajā jomā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Lietotie termini

Šajā nolīgumā:

a) "Pušu ekskluzīvā ekonomikas zona" ir, attiecīgi, Krievijas Federācijas ekskluzīvā ekonomikas zona un Eiropas Kopienas dalībvalstu ekskluzīvās ekonomikas zonas;

b) "Pušu teritoriālie ūdeņi" ir, attiecīgi, Krievijas Federācijas teritoriālie ūdeņi un Eiropas Kopienas dalībvalstu teritoriālie ūdeņi;

c) "dzīvie jūras resursi" ir pieejamās dzīvo jūras organismu sugas, tostarp anadromās un katadromās sugas;

d) "Pušu zvejas kuģi" ir zvejas kuģi, kas peld, attiecīgi, ar Krievijas Federācijas karogu vai ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu un kas ir aprīkoti dzīvo jūras resursu izmantošanai komerciālā zvejā;

e) "ilgtspējīga izmantošana" ir krājumu izmantošana tā, lai netiktu apdraudēta krājumu izmantošana nākotnē un tai nebūtu negatīvas ietekmes uz jūras ekosistēmām;

f) "transzonālie krājumi" ir tādu zivju krājumi, kas regulāri migrē, šķērsojot Pušu ekskluzīvo ekonomikas zonu robežas Baltijas jūrā;

g) "zvejas piepūle" ir zvejas kuģa jaudas un zvejas darbības rezultāts; kuģu grupai tā ir visu grupas kuģu zvejas piepūles summa;

h) "piesardzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā" nozīmē, ka atbilstošas zinātniskās informācijas trūkumu nevar izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu pārvaldības pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt mērķsugas, saistītās vai atkarīgās sugas, piezvejas sugas un to vidi.

2. pants

Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskā teritorija

Ģeogrāfiskā teritorija, uz kuru attiecas šis nolīgums (turpmāk "Baltijas jūra"), ir visi Baltijas jūras un Beltu ūdeņi, izņemot iekšējos ūdeņus, rietumos to ierobežo līnija no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshages līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai.

3. pants

Piemērošanas teritorija

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, atbilstoši minētajā Līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Krievijas Federācijas teritorijā.

4. pants

Mērķi

1. Šā nolīguma mērķis ir nodrošināt ciešu sadarbību starp Pusēm, pamatojoties uz taisnīguma un savstarpēja izdevīguma principu, lai saglabātu, ilgtspējīgi izmantotu un pārvaldītu visus transzonālos, saistītos un atkarīgos krājumus Baltijas jūrā.

2. Nolīgums nosaka principus un procedūras ciešai sadarbībai starp Pusēm, lai panāktu, ka Baltijas jūras transzonālo, saistīto un atkarīgo krājumu izmantošana nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, ekoloģiskos un sociālos apstākļus.

3. Pušu sadarbības pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais padoms un citi būtiski dati, tās izmanto piesardzīgu pieeju un vienojas izveidot uz ekosistēmu vērstu zvejniecības pārvaldības pieeju.

5. pants

Kopēji pārvaldības pasākumi

1. Katra Puse, balstoties uz savstarpēja izdevīguma principu un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, var atļaut otras Puses zvejas kuģiem zvejot savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā Baltijas jūrā.

2. Puses var savstarpēji apmainīties ar kvotām Baltijas jūrā.

3. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses paredz pasākumus, kas reglamentē transzonālo krājumu izmantošanu Baltijas jūrā, vienlaikus ņemot vērā saistītās un atkarīgās sugas. Pasākumi, cita starpā, var ietvert:

a) transzonālo krājumu un transzonālo krājumu grupu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kā arī sadali starp Pusēm. Sadales pamatā ir zvejas iespēju vēsturiskais sadalījums, ņemot vērā vajadzību īstenot katram krājumam īpaši piemērotu pārvaldību, kā to ieteikusi ICES;

b) ilgtermiņa pārvaldības plānus transzonālo krājumu zvejai;

c) zvejas piepūles ierobežošanu; un

d) tehniskus pasākumus.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto noteikumu izpilde ir šā nolīguma 14. pantā minētās Apvienotās Baltijas jūras zvejniecības komitejas ziņā.

6. pants

Pušu noteikti autonomi pārvaldības pasākumi

1. Katra Puse nosaka kopējo pieļaujamo nozveju un izveido ilgtermiņa pārvaldības plānus attiecībā uz netranszonāliem krājumiem Baltijas jūrā, vienlaikus ņemot vērā saistītās un atkarīgās sugas.

2. Ja šā nolīguma 14. pantā minētajā Apvienotajā Baltijas jūras zvejniecības komitejā nav panākta vienošanās par atbilstīgiem pārvaldības pasākumiem, kas iesakāmi attiecīgajām iestādēm, Puses paredz autonomus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti šā nolīguma 4. pantā minētie mērķi – pārvaldīt Baltijas jūras dzīvo resursu izmantošanu un saglabāšanu, vienlaikus ņemot vērā saistītās un atkarīgās sugas.

3. Pasākumi, ko veic saskaņā ar šā panta 2. punktu, ir balstīti uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem un ne faktiski, ne juridiski nediskriminē otru Pusi.

4. Papildus ieteikumiem par pasākumiem, kas pieņemti Apvienotajā Baltijas jūras zvejniecības komitejā, katra Puse var pieņemt tādus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem, lai sasniegtu šā nolīguma 4. pantā izklāstītos mērķus.

5. Zvejniecību reglamentējoši pasākumi, ko katra Puse veic savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā saglabāšanas nolūkā, ir balstīti uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, vienlaikus ņemot vērā saistītās un atkarīgās sugas, un ne faktiski, ne juridiski nediskriminē otru Pusi.

7. pants

Licencēšana

1. Katra Puse paredz, ka konkrētos tās ekskluzīvās ekonomikas zonas apgabalos Baltijas jūrā otras Puses zvejas kuģi var zvejot tikai tad, ja tiem ir licence (atļauja).

2. Katras Puses kompetentās iestādes laikus paziņo otrai Pusei to zvejas kuģu nosaukumu, reģistrācijas numuru un citas pazīmes, kas ir tiesīgi zvejot otras Puses ekskluzīvās ekonomikas zonas konkrētos apgabalos Baltijas jūrā.

3. Licencēšanas nosacījumu izpilde notiek saskaņā ar Apvienotās Baltijas jūras zvejniecības komitejas ieteikumiem, kā minēts šā nolīguma 14. pantā.

4. Saņemot licences (atļaujas) pieteikumu, katra Puse saskaņā ar tās piemērojamiem tiesību aktiem izsniedz licenci (atļauju), kas vajadzīga, lai zvejotu noteiktos tās ekskluzīvās ekonomikas zonas apgabalos Baltijas jūrā.

8. pants

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumu, kā arī citu zvejas regulējuma noteikumu ievērošana

1. Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās zvejas kuģi ievēro otras Puses tiesību aktos paredzētos noteikumus attiecībā uz zvejas resursu izmantošanu šīs otras Puses ekskluzīvajā ekonomikas zonā Baltijas jūrā.

2. Katra Puse attiecībā uz savu ekskluzīvo ekonomikas zonu un saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām veic tādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka otras Puses zvejas kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus.

3. Katra Puse iepriekš un atbilstīgā veidā paziņo otrai Pusei par zvejas regulējuma noteikumiem un pasākumiem, kā arī par visiem šo noteikumu un pasākumu grozījumiem.

4. Katra Puse veic tādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma noteikumiem savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā un teritoriālajos ūdeņos.

9. pants

Sadarbība kontroles un noteikumu piemērošanas jomā

Puses sadarbojas kontroles un noteikumu piemērošanas jomā Baltijas jūrā. Šajā nolūkā Puses vienojas izstrādāt plānu kontroles un noteikumu piemērošanas stratēģiju apmaiņai.

10. pants

Pārbaudes

Puses piekrīt, ka to zvejas kuģus pārbauda otras Puses kompetentās iestādes, kas atbildīgas par zveju tās ekskluzīvajā ekonomikas zonā Baltijas jūrā. Puses atvieglo šādu pārbaužu veikšanu, lai varētu uzraudzīt, kā tiek ievēroti šā nolīguma 8. pantā minētie reglamentējošie pasākumi un noteikumi.

11. pants

Kuģu arests un aizturēšana

1. Ja arestēts vai aizturēts otras Puses zvejas kuģis, Puses kompetentās iestādes, izmantojot diplomātiskos vai citus kanālus, nekavējoties informē otras Puses kompetentās iestādes par veiktajiem pasākumiem un piemērotajiem sodiem.

2. Katras Puses kompetentās iestādes nekavējoties atbrīvo arestētos zvejas kuģus un to komandas, kad kuģa īpašnieks vai tā pārstāvis ir iemaksājis samērīgu drošības naudu vai sniedzis citu nodrošinājumu, ko nosaka saskaņā ar piemērojamiem Krievijas Federācijas un Eiropas Kopienas dalībvalstu tiesību aktiem.

12. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Puses lūdz ICES sniegt zinātnisku padomu par transzonāliem, saistītiem un atkarīgiem krājumiem Baltijas jūrā, uz kuru balstās, pieņemot šo krājumu kopējos pārvaldības pasākumus.

2. Puses apņemas ICES ietvaros sadarboties zinātniskās pētniecības jomā saistībā ar šo nolīgumu.

3. Puses veicina sadarbību starp zinātniekiem un speciālistiem abām Pusēm nozīmīgos zivsaimniecības jautājumos, tostarp akvakultūras jomā.

13. pants

Anadromās un katadromās sugas

1. Puses sadarbojas, lai saglabātu anadromās un katadromās sugas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, ievērojot šo nolīgumu un citas attiecīgas starptautiskas vienošanās, lai veicinātu šādu zivju krājumu saglabāšanu, atjaunošanu, palielināšanu un racionālu pārvaldību Baltijas jūrā.

2. Neskarot šā nolīguma piemērošanas ģeogrāfisko teritoriju, kas noteikta šā nolīguma 2. pantā, Puses var vienoties par sadarbības paplašināšanu anadromo un katadromo sugu pārvaldības jomā, neskaitot sugas, kuru viss dzīves cikls noris iekšējos ūdeņos.

14. pants

Apvienotā Baltijas jūras zvejniecības komiteja

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Puses izveido Apvienoto Baltijas jūras zvejniecības komiteju (turpmāk "Komiteja").

2. Katra Puse ieceļ Komitejā savu pārstāvi un pārstāvja palīgu un par to oficiāli informē otru Pusi.

3. Komiteja izskata visus jautājumus, uz ko attiecas šā nolīguma darbības un piemērošanas joma, un sniedz ieteikumus Pusēm.

4. Komiteja jo īpaši:

a) izskata transzonālo, saistīto un atkarīgo zivju sugu krājumu un to zvejas attīstību un dinamiku Baltijas jūrā;

b) pārrauga nolīguma īstenošanu, interpretāciju un nevainojamu darbību, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par kontroli, piemērošanu un pārbaudi;

c) nodrošina vajadzīgo saziņu ar zvejniecību saistītos jautājumos, kas nozīmīgi abām Pusēm;

d) darbojas kā arbitrs to strīdu risināšanā draudzīgā ceļā, kas var rasties saistībā ar nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

5. Komiteja sanāk saskaņā ar Pušu vienošanos vismaz reizi gadā pārmaiņus katras Puses teritorijā, lai attiecīgajām iestādēm sniegtu ieteikumus par pasākumiem saistībā ar zveju un zivju krājumiem Baltijas jūrā, kā paredzēts šā nolīguma 5. pantā. Komiteja sanāk ārkārtas sēdē, ja to lūdz viena Puse.

6. Ja vajadzīgs, Komiteja izveido papildu struktūras tās uzdevumu veikšanai.

7. Pirmajā sanāksmē Komiteja pieņem savu reglamentu.

15. pants

Pušu apspriedes

Puses apspriežas par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma piemērošanu un pienācīgu darbību, vai, rodoties domstarpībām, par tā interpretāciju un piemērošanu.

16. pants

Starptautiskā sadarbība

Puses sadarbojas attiecīgās starptautiskās organizācijās savstarpēji nozīmīgos pārvaldības un saglabāšanas jautājumos, ko izskata šādas starptautiskas organizācijas.

17. pants

Interešu aizsardzības klauzula

1. Nekas šajā nolīgumā nekādā veidā neskar un neietekmē Pušu nostāju vai viedokli attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem saskaņā ar starptautiskiem zvejniecības nolīgumiem un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar jūras tiesībām.

2. Šis nolīgums neskar Pušu ekskluzīvo ekonomikas zonu robežas.

18. pants

Stāšanās spēkā

1. Šo nolīgumu piemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas, un tas stājas spēkā pēc tam, kad saņemts pēdējais rakstiskais paziņojums par to, ka Puses ir īstenojušas visas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

2. Dienā, kad spēkā stājas šis nolīgums, tas jautājumos par zveju Baltijas jūrā aizstāj zvejniecības nolīgumus starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1992. gada 21. jūlijā), Zviedrijas Karalistes valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1992. gada 11. decembrī), Somijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1994. gada 11. martā), Igaunijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1994. gada 4. maijā), Polijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1995. gada 5. jūlijā) un Lietuvas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību (parakstīts 1999. gada 29. jūnijā).

19. pants

Nolīguma darbības termiņš

Šis nolīgums sākotnēji ir spēkā sešus gadus no tā spēkā stāšanās dienas. Ja Puses nolīgumu nelauž, rakstiski par to paziņojot vismaz deviņus mēnešus pirms minētā termiņa beigām, nolīgums paliek spēkā uz trīs gadus ilgiem papildposmiem, ja Puses nepaziņo par tā laušanu vismaz deviņus mēnešus pirms katra šā termiņa beigām.

20. pants

Valodas

Briselē, divos eksemplāros, 2009. gada divdesmit astotajā aprīlī angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un krievu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Domstarpību gadījumā noteicošie ir šā nolīguma teksti angļu un krievu valodā.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

За Европейское сообшество

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

За правителството на Руската федерация

Por el Gobierno de la Federación de Rusia

Za vládu Ruské federace

På regeringen for Den Russiske Føderations vegne

Für die Regierung der Russischen Föderation

Venemaa Föderatsiooni valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Ρωσικής Ομοσπονδίας

For the Government of the Russian Federation

Pour le gouvernement de la Fédération de Russie

Per il Governo della Federazione russa

Krievijas Federācijas valdības vārdā

Rusijos Federacijos Vyriausybės vardu

Az Orosz Föderáció részéről

Għall-Gvern tal-Federazzjoni Russa

Voor de regering van de Russische Federatie

W imieniu rządu Federacji Rosyjskiej

Pelo Governo da Federação da Rússia

Pentru Guvernul Federației Ruse

Za vládu Ruskej federácie

Za Vlado Ruske federacije

Venäjän federaation hallituksen puolesta

För Ryska federationens regering

За Правителъство Российской Федерации

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------