Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 22002A1228(02)

    Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finanšu iemaksu, kuras paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam

    OV L 351, 28.12.2002, p. 80–89 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 31/05/2006

    ELI: http://data.europa.eu/eli/prot/2002/2348/oj

    Related Council regulation

    22002A1228(02)



    Oficiālais Vēstnesis L 351 , 28/12/2002 Lpp. 0080 - 0089


    Protokols,

    ar ko nosaka zvejas iespējas un finanšu iemaksu, kuras paredzētas Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 1. jūnija līdz 2005. gada 31. maijam

    1. pants

    No 2002. gada 1. jūnija uz trīs gadu ilgu laika posmu zvejas iespējas, kuras piešķirtas atbilstoši Nolīguma 2. pantam, ir šādas:

    — tunzivju saldētājseineri: | 36 kuģi, |

    — kuģi tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām: | 2 kuģi, |

    — āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai: | 25 kuģi. |

    Attiecībā uz dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus, paredz 12 mēnešu laika posmu izmēģinājuma zvejai, sākot no šā protokola pagaidu piemērošanas dienas (2002. gada 1. jūnijs — 2003. gada 31. maijs). Šajā 12 mēnešu ilgajā laika posmā Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) vienlaikus drīkst zvejot trīs kuģi, kuru reģistrētā bruto tilpība (BRT) ir mazāka par 250.

    2. pants

    Nolīguma 6. pantā minētā finanšu iemaksa ir noteikta šāda:

    EUR 925000 pirmajā gadā, ko veido EUR 555000 liela finansiāla kompensācija un EUR 370000 par šā protokola 4. pantā minētajiem pasākumiem. Kopiena sniedz arī EUR 50000 lielu finansējumu pirmajā gadā novērtēšanas pētījumam par dziļūdens krabjiem,

    EUR 637500 otrajā gadā, ko veido EUR 382500 liela finansiāla kompensācija un EUR 255000 šā protokola 4. pantā minētajiem pasākumiem,

    EUR 637500 trešajā gadā, ko veido EUR 382500 liela finansiāla kompensācija un EUR 255000 šā protokola 4. pantā minētajiem pasākumiem.

    Attiecībā uz tunzivju zveju finanšu iemaksa sedz 8500 tonnu gada nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja tunzivju daudzums, ko Kopienas kuģi katru gadu nozvejo Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, pārsniedz šo svaru, iepriekšminēto summu proporcionāli palielina ar likmi EUR 75 par katru papildu tonnu.

    Gada finansiālā kompensācija ir maksājama ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī un ne vēlāk kā 2003. gada un 2004. gada 31. maijā. Tās izlietojums ir vienīgi Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības kompetencē. To iemaksā Santomes un Prinsipi Valsts kasē.

    3. pants

    Abas puses apspriežas, tiekoties Apvienotajā komitejā, kas paredzēta Nolīguma 8. pantā, pamatojoties uz iepriekšminētās izmēģinājuma zvejas rezultātiem un ņemot vērā vislabākos pieejamos zinātniskos atzinumus, attiecīgā gadījumā apspriedēs iekļaujot stabilas zvejas iespējas dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus, un finanšu iemaksu, kas piemērojama no Protokola piemērošanas otrā gada. Šīm apspriedēm jānotiek līdz pirmā gada beigām.

    4. pants

    1. Še turpmāk izklāstītos pasākumus finansē no finanšu iemaksas pirmajam gadam līdz EUR 370000 gadā, sadalot šādi:

    a) finansējot zinātniskās un tehniskās programmas, lai sekmētu labāku izpratni par zvejniecību un dzīvajiem resursiem Santomes un Prinsipi zvejas zonā: EUR 50000;

    b) pastiprinot uzraudzību, pārbaudi un kontroles zvejas zonās: EUR 50000;

    c) institucionāli atbalstot administratīvo struktūrvienību, kas atbildīga par zvejniecību: EUR 50000;

    d) piešķirot stipendijas studijām un praktiskiem mācību kursiem dažādās ar zvejniecību saistītās zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās jomās: EUR 40000;

    e) Santomes un Prinsipi iemaksas starptautiskās zvejniecības organizācijās un izdevumi par Santomes un Prinsipi delegātu līdzdalību starptautiskās sanāksmēs par zvejniecību: EUR 35000;

    f) atbalstot sīkzveju: EUR 145000.

    2. Še turpmāk izklāstītos pasākumus finansē no finanšu iemaksas par otro un trešo gadu līdz EUR 255000 gadā, sadalot šādi:

    a) finansējot zinātniskās un tehniskās programmas, lai sekmētu labāku izpratni par zvejniecību un dzīvajiem resursiem Santomes un Prinsipi zvejas zonā: EUR 40000;

    b) pastiprinot uzraudzību, pārbaudi un kontroles zvejas zonās: EUR 40000;

    c) institucionāli atbalstot administratīvo struktūrvienību, kas atbildīga par zvejniecību: EUR 40000;

    d) piešķirot stipendijas studijām un praktiskiem mācību kursiem dažādās ar zvejniecību saistītās zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās jomās: EUR 30000;

    e) Santomes un Prinsipi iemaksas starptautiskās zvejniecības organizācijās un izdevumi par Santomes un Prinsipi delegātu līdzdalību starptautiskās sanāksmēs par zvejniecību: EUR 35000;

    f) atbalstot sīkzveju: EUR 70000.

    Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību un kas par to informē Komisiju, lemj par pasākumiem un par tiem piešķiramām gada summām.

    Gada summas, izņemot d) un e) apakšpunktā minētās, iemaksā kontā, kuru izraudzījusies Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, un tās izlieto saskaņā ar protokola noteikumiem, kuri jāapspriež ar Valsts kasi, ne vēlāk kā 2002. gada 31. decembrī, 2003. gada 31. maijā un 2004. gada 31. maijā saskaņā ar to lietošanas grafiku. Summas, kas minētas d) un e) apakšpunktā, ir izmaksājamas, kad tās izmanto.

    Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc Protokola gadadienas Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, nosūta Eiropas Komisijas delegācijai Santomē un Prinsipi sīki izstrādātu gada pārskatu par šo pasākumu īstenošanu un gūtajiem rezultātiem. Komisija patur sev tiesības pieprasīt papildu informāciju par šiem rezultātiem no Santomes un Prinsipi ministrijas, kas atbild par zvejniecību, kā arī pēc pārrunām ar Santomes un Prinsipi iestādēm Nolīguma 8. punktā paredzētās Apvienotās sanāksmes laikā pārskatīt attiecīgos maksājumus, ņemot vērā pasākumu faktisko īstenošanu.

    5. pants

    Ja Kopiena neveic 2. un 4. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt.

    6. pants

    Ik gadu rīko apvienotu zinātnisku sanāksmi, lai Apvienotās komitejā periodiski novērtētu krabju resursu stāvokli. Pamatojoties uz atzinumiem, šā protokola 1. pantā noteiktās zvejas iespējas un 2. pantā noteikto finanšu iemaksu var koriģēt pēc vienošanās starp abām pusēm, tiekoties Apvienotajā komitejā.

    7. pants

    Ja būtiskas apstākļu izmaiņas traucē zveju Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā zonā, Eiropas Kopiena var atlikt finanšu iemaksas maksājumu pēc iepriekšējām konsultācijām, ja iespējamas, starp abām pusēm Apvienotajā komitejā.

    Finanšu iemaksu maksājumu atsāk, kad situācija normalizējas, un pēc konsultācijas starp abām pusēm Apvienotajā komitejā tiek apstiprināts, ka attiecīgajā situācijā, iespējams, varēs atsākt normālu zveju.

    8. pants

    Ar šo atceļ pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdību par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, un to aizstāj ar šā protokola pielikumu.

    9. pants

    Protokols stājas spēkā parakstīšanas dienā.

    To piemēro no 2002. gada 1. jūnija.

    --------------------------------------------------

    PIELIKUMS

    NOSACĪJUMI, KAS REGULĒ ZVEJU SANTOMES UN PRINSIPI ZVEJAS ZONĀ KOPIENAS KUĢIEM

    1. LICENČU PIETEIKUMS UN TO IZSNIEGŠANA

    Nolīguma 4. pantā minēto licenču pieteikumu un to izsniegšanas procedūra ir šāda.

    Vismaz 20 dienas pirms pieprasītā derīguma termiņa sākuma attiecīgās Kopienas iestādes ar Eiropas Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību iesniedz Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbild par zvejniecību, pieteikumu attiecībā uz katru kuģi, kurš vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

    Pieteikumus raksta uz Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valdības šim nolūkam paredzētām veidlapām, kuru paraugs ir pievienots (1. papildinājums).

    20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas Santomes un Prinsipi iestādes ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību izsniedz licences kuģu īpašniekiem vai viņu pārstāvjiem.

    Licences izsniedz konkrētiem kuģiem, un tās nav nododamas tālāk. Tomēr pēc Komisijas pieprasījuma, kā arī force majeure dēļ, kuģa licenci var apmainīt pret jaunu licenci citam kuģim, kas pēc raksturojuma ir līdzīgs iepriekšējam kuģim. Pirmā kuģa īpašnieks ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību atdod anulēto licenci Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbild par zvejniecību.

    Jaunajā licencē norāda:

    - izdošanas datumu,

    - to, ka tā aizstāj iepriekšējā kuģa licenci visu atlikušo derīguma termiņu.

    Šādā gadījumā nav jāveic nekāds jauns vienreizējs maksājums, kā noteikts 2. un 4. punktā.

    Licencei visu laiku jāglabājas uz klāja; tomēr, saņemot paziņojumu, ko Eiropas Komisija nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm, par to, ka avansa maksājums veikts, attiecīgo kuģi reģistrē to kuģu sarakstā, kuriem ir atļauts zvejot, savukārt šo sarakstu nosūta tām Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par zvejas pārbaudēm. Līdz licences oriģināla saņemšanai, minētās licences kopiju aizsūta pa faksu; minēto kopiju glabā uz klāja.

    2. NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI TUNZIVJU SEINERIEM, KUĢIEM TUNČU ZVEJAI AR ĀĶIEM NO BORTA UN JEDĀM, KĀ ARĪ ĀĶU ZVEJAS KUĢIEM PELAĢISKAI ZVEJAI

    Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

    Nolīguma 4. pantā paredzētās nodevas ir EUR 25 par tonnu, kas nozvejota Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

    Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes dara zināmus sīki izstrādātus nodevu maksājuma noteikumus, jo īpaši banku kontus un valūtas, kas jāizmanto.

    Licences izsniedz pēc tam, kad kontā, kuru izraudzījusies Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, ir veikts maksājums, kuru izmanto saskaņā ar protokola noteikumiem, ko jāapspriež ar Valsts kasi, un kurš ir vienreizējs maksājums EUR 3750 gadā par katru tunzivju seineri, EUR 625 gadā par katru kuģi tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām, EUR 1375 gadā par katru āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai, kas līdzvērtīgs nodevai par:

    - 150 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gadā, attiecībā uz seineriem,

    - 25 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gadā, attiecībā uz kuģiem tunču zvejai ar āķiem no borta un jedām,

    - 55 tonnām tunzivju, kas nozvejotas gadā, attiecībā uz āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai.

    3. NOZVEJAS DEKLARĀCIJA UN PAZIŅOJUMS PAR NODEVĀM, KAS PIENĀKAS NO TUNZIVJU SEINERU, KUĢU TUNČU ZVEJAI AR ĀĶIEM NO BORTA UN JEDĀM, KĀ ARĪ ĀĶU ZVEJAS KUĢU PELAĢISKAI ZVEJAI ĪPAŠNIEKIEM

    Par kuģiem jāved zvejas žurnāls atbilstoši ICCAT paraugam 2. papildinājumā attiecībā uz katru zvejas laika posmu, ko pavada Santomes un Prinsipi ūdeņos. To aizpilda pat tad, ja nozveja netiek veikta.

    Attiecībā uz laika posmiem, kuru laikā minētie kuģi neatrodas Santomes un Principi ūdeņos, iepriekšminētajā zvejas žurnālā ieraksta vārdus "Ārpus Santomes un Principi EEZ".

    Veidlapas, kurām jābūt skaidri salasāmām un kapteiņa vai viņa pārstāvja parakstītām, 45 dienās pēc zvejas darbības beigām Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību nosūta uz Santomes un Prinsipi ministriju, kas atbild par zvejniecību, un tiklīdz iespējams tās apstrādei nosūta uz Institut de Recherche pour le Développement (IRD), Instituto Español de Oceanografía (IEO) vai uz Instituto Português de Investigação Marítima (IPIMAR).

    Ja minētie noteikumi netiek pildīti, Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, patur sev tiesības apturēt pārkāpējkuģa licences darbību, līdz šīs formalitātes ir izpildītas, un piemērot sankcijas, kas paredzētas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādos gadījumos tūlīt informē Komisijas delegāciju Santomē un Prinsipi.

    Katru gadu līdz 31. jūlijam dalībvalstis informē Komisiju par to, cik tonnas zivju ir nozvejotas iepriekšējā gadā saskaņā ar zinātnisko institūtu atzinumu. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, Komisija sagatavo paziņojumu par nodevām, kuras jānomaksā attiecībā uz zvejas gadu, un nosūta to Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbild par zvejniecību.

    Vēlākais līdz 30. septembrim kuģu īpašnieki saņem paziņojumu par šo komisijas sagatavoto aprēķinu, un viņiem savas finansiālās saistības jānokārto 30 dienās. Šo maksājumu kuģu īpašnieki iemaksā kontā, kuru izraudzījusies Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, un tas jāizlieto saskaņā ar protokola noteikumiem, kuri jāapspriež ar Valsts kasi. Ja summa, kas jāsamaksā attiecībā uz faktisko zvejas darbību, ir mazāka par avansa maksājumu, kuģu īpašnieki nevar atgūt atlikumu.

    4. NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI DZIĻŪDENS ZVEJAS KUĢIEM, KURI ZVEJO KRABJUS

    a) Licences, kas izdotas dziļūdens kuģiem, kuri zvejo krabjus, ir derīgas trīs mēnešus. Tās ir pagarināmas.

    b) Ceturkšņa nodeva ir EUR 42 par BRT par kuģi.

    5. DZIĻŪDENS ZVEJAS KUĢU, KURI ZVEJO KRABJUS, ĪPAŠNIEKU NOZVEJAS DEKLARĀCIJA

    Dziļūdens zvejas kuģi, kuri zvejo krabjus un kuriem ir atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā saskaņā ar Nolīgumu, ar Komisijas delegācijas Santomē un Prinsipi starpniecību paziņo to nozvejas statistiku Santomes un Prinsipi ministrijai, kas atbild par zvejniecību, izmantojot 3. papildinājumā doto paraugu. Šie ir ikmēneša ziņojumi, un tie jādara zināmi vismaz reizi ceturksnī.

    6. PĀRBAUDE UN UZRAUDZĪBA

    Kopienas kuģi, kas zvejo Santomes un Prinsipi zvejas zonā, atļauj un palīdz Santomes un Prinsipi amatpersonām, kuras ir atbildīgas par zvejas darbību pārbaudi un uzraudzību, uzkāpt uz klāja un pildīt savus pienākumus. Šīs amatpersonas nedrīkst palikt uz klāja ilgāk kā vajadzīgs, lai izlases veidā pārbaudītu nozveju un veiktu jebkādas citas pārbaudes attiecībā uz zvejas darbībām.

    7. NOVĒROTĀJI

    Pēc Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma tunzivju seineri un āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai uzņem uz klāja novērotāju, kuram ir virsnieka statuss. Dziļūdens zvejas kuģi, kuri zvejo krabjus, regulāri ņem uz klāja novērotāju. Minētajam novērotājam ir virsnieka statuss. Laiku, kuru novērotājs pavada uz kuģa, nosaka Santomes un Prinsipi iestādes, bet parasti tam nav jābūt ilgākam par laiku, kas vajadzīgs, lai veiktu viņa pienākumus. Kad novērotājs ieradies uz klāja, viņš:

    - novēro kuģu zvejas darbību,

    - pārbauda to zvejas kuģu atrašanās vietu, kuri piedalās zvejā,

    - ņem bioloģiskā materiāla paraugus, ievērojot zinātniskās programmas,

    - atzīmē pielietotos zvejas rīkus,

    - pārbauda tos Santomes un Prinsipi zonas nozvejas datus, kas ierakstīti kuģa zvejas žurnālā.

    Būdami uz klāja, novērotāji:

    - veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka nosacījumi, ar kādiem viņi uzņemti uz klāja, un viņu klātbūtne netraucē vai nerada šķēršļus zvejas darbībām,

    - respektē kuģa materiālus un iekārtas un ievēro konfidencialitāti attiecībā uz visiem minētā kuģa dokumentiem,

    - sagatavo darbības ziņojumu, kas iesniedzams Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm un ko nokopē Komisijas delegācijai Santomē un Prinsipi. Attiecībā uz dziļūdens kuģiem, kuri zvejo krabjus, šajā ziņojumā iekļauj pagaidu ziņojumu par nozveju, kas iegūta ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un reģistrēta zvejas žurnālā. Šis pagaidu ziņojums jāiesniedz līdz licences izdošanai par nākamo laika posmu.

    Par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz klāja un kuri nedz traucē, nedz rada šķēršļus zvejai, vienojas kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis un Santomes un Prinsipi iestādes.

    Kuģa īpašnieks ar sava pārstāvja starpniecību veic maksājumu EUR 10 apmērā Santomes un Prinsipi valdībai par katru dienu, kuru novērotājs pavada uz tunzivju seinera, āķu zvejas kuģa pelaģiskai zvejai vai dziļūdens zvejas kuģa, kas zvejo krabjus, un šis maksājums ir kā iemaksa par izdevumiem saistībā ar novērotāju uz klāja.

    Ja kuģa īpašnieks nevar novērotāju uzņemt uz klāja un izlaist krastā kādā Santomes un Prinsipi ostā, par ko bijusi kopīga vienošanās ar minētās valsts iestādēm, kuģa īpašnieks sedz izdevumus, kuri saistīti ar novērotāja uzņemšanu uz klāja un izlaišanu krastā.

    Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā, kā arī neierodas turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek atbrīvots no savām saistībām uzņemt novērotāju uz klāja.

    Novērotāju algu un sociālās iemaksas sedz kompetentās Santomes un Prinsipi iestādes.

    8. ZVEJAS ZONAS

    Zvejas kuģiem un āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai, kas minēti Protokola 1. pantā, ir atļauts piedalīties zvejas darbībā ūdeņos, kas atrodas aiz 12 jūras jūdzēm no katras salas krasta.

    Protokola 1. pantā minētajiem dziļūdens zvejas kuģiem, kuri zvejo krabjus, ir atļauts piedalīties zvejas darbībā ūdeņos, sākot no 650. izobatas.

    Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un kas norobežota ar 4. papildinājumā noteiktajām koordinātām, ir aizliegta jebkāda zvejas darbība bez izņēmuma.

    9. IEBRAUKŠANA ZONĀ UN IZBRAUKŠANA NO TĀS

    Par nodomu iebraukt Santomes un Prinsipi zvejas zonā vai izbraukt no tās vismaz 24 stundas iepriekš kuģi brīdina piekrastes radiostaciju un Santomes un Prinsipi ministriju, kas atbild par zvejniecību (pa tālruni + 239–12–22091, faksu + 239–12–22828 vai e-pastu dpescas1@cstome.net).

    Ziņojot par savu izbraukšanu, visi zvejas kuģi paziņo arī par aptuvenajiem nozvejas apmēriem, kura gūta laikā, ko tie ir pavadījuši Santomes un Prinsipi zvejas zonā. Šo informāciju vēlams nosūtīt pa faksu, bet, ja kuģi nav aprīkoti ar faksu, tad pa radio.

    Ja konstatē, ka zvejo kāds kuģis, kurš nav informējis Santomes un Prinsipi ministriju, kas atbild par zvejniecību, to uzskata par kuģi bez licences.

    Izdodot licenci, kuģi jāinformē arī par faksa un tālruņa numuriem un e-pasta adresēm.

    Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, un kuģu īpašnieki saglabā faksa informācijas kopijas vai radiosakaru ierakstus tik ilgi, līdz abas puses ir vienojušās attiecībā uz 3. punktā minēto nodevu galīgo aprēķinu.

    10. PIEZVEJAS

    Tunzivju seineri visas piezvejas dara pieejamas Santomes un Prinsipi zvejniecības direkcijai, kura uzņemsies to atlīdzināšanu un izkraušanu krastā.

    11. JŪRNIEKU PIEŅEMŠANA DARBĀ

    Pēc Santomes un Prinsipi iestāžu pieprasījuma tunzivju seineru flote uzņem uz klāja sešus Santomes un Prinsipi jūrniekus zvejas sezonai. Neviens kuģis nedrīkst uzņem uz klāja vairāk par vienu jūrnieku.

    Kuģu īpašnieki un jūrnieku pārstāvji savstarpēji vienojas par nodarbināšanas un atalgojuma nosacījumiem.

    Ja tunzivju seineru flote neuzņem uz klāja sešus jūrniekus, par jūrnieku, kas nav uzņemts uz klāja, kuģu īpašniekiem ir jāmaksā kompensācija, kuras apmēru nosaka abas puses, un tai jāatbilst zvejas sezonas ilgumam.

    Minēto summu izlieto jūrnieku/zvejnieku apmācībai Santomē un Prinsipi, un to iemaksā kontā, kuru ir norādījusi Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību.

    12. STANDARTI

    Piemēro ICCAT ieteiktos starptautiskos tunzivju zvejas standartus.

    13. PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA.

    Kopienas kuģi, kad vien iespējams, Santomes un Prinsipi ostās saņem vajadzīgās piegādes un pakalpojumus.

    14. PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ KĀPŠANU UZ KLĀJA

    a) Informācijas nodošana

    Santomes un Prinsipi ministrija, kas atbild par zvejniecību, 48 stundās informē Eiropas Komisijas delegāciju Santomē un Principi un karoga valsti par jebkuru kāpšanu uz Kopienas zvejas tāda kuģa klāja, kurš Santomes un Prinsipi zvejas zonā zvejo saskaņā ar zvejniecības nolīgumu, un nosūta īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kā rezultātā šāda pārmeklēšana tiek veikta. Komisijas delegāciju Santomē un Prinsipi un karoga valsti informē par visiem sāktajiem tiesas procesiem un uzliktajiem sodiem.

    b) Kāpšana uz klāja

    Saskaņā ar zvejniecības likumu un attiecīgajiem noteikumiem pārkāpumus var noregulēt:

    - vai nu ārpustiesas kārtībā, kad sodanaudas apmēru nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem, ar kuriem paredz minimālo un maksimālo summu,

    - vai arī tiesas procesā saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesībām, ja nav panākta vienošanās ārpustiesas kārtībā.

    c) Kuģi atbrīvo, un tā apkalpei atļauj atstāt ostu:

    - vai nu tiklīdz ir izpildītas ārpustiesas kārtībā uzliktās saistības, uzrādot atbilstošu kvīti, vai arī

    - uzrādot pierādījumu, ka ir samaksāts bankas galvojums līdz tiesas procesa pabeigšanai.

    15. PROCEDŪRAS ATTIECĪBĀ UZ SANKCIJĀM

    Komisijas delegāciju Santomē un Prinsipi informē par jebkuru sankciju piemērošanu zvejas kuģim, virs kura plīvo Kopienas dalībvalsts karogs un kurš zvejo saskaņā ar zvejniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Santomi un Principi, un delegācija saņem īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kā rezultātā ir piemērotas šādas sankcijas.

    --------------------------------------------------

    Top