EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 21977A0315(01)

Nolīgums par zvejniecību starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses

OV L 226, 29.8.1980, p. 12–15 (DA, DE, EN, FR, IT, NL)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (EL, ES, PT, FI, SV, CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO, HR)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/1980/2211/oj

Related Council regulation

21977A0315(01)



Oficiālais Vēstnesis L 226 , 29/08/1980 Lpp. 0012 - 0015
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 4 Sējums 1 Lpp. 0049
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 4 Sējums 1 Lpp. 0049
Speciālizdevums grieķu valodā Nodaļa 11 Sējums 21 Lpp. 0122
Speciālizdevums spāņu valodā: Nodaļa 04 Sējums 1 Lpp. 0111
Speciālizdevums portugāļu valodā Nodaļa 04 Sējums 1 Lpp. 0111


Nolīgums par zvejniecību

starp Eiropas Ekonomikas kopienu no vienas puses un Dānijas valdību un Farēru salu autonomijas valdību no otras puses

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENA (še turpmāk "Kopiena")

no vienas puses un

DĀNIJAS VALDĪBA UN FARĒRU SALU AUTONOMIJAS VALDĪBA

no otras puses,

ATSAUCOTIES UZ Farēru salu statusu kā vienas Kopienas dalībvalsts pašpārvaldes neatņemamu daļu,

ATSAUCOTIES UZ Padomes 1974. gada 4. februāra Rezolūciju par Farēru salu problēmām,

IEVĒROJOT, cik Farēru salām ir nozīmīga zvejniecība, kas ir galvenā saimnieciskā darbība tajās,

IEVĒROJOT to kopējo vēlmi nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un racionālu apsaimniekošanu ūdeņos pie to krastiem,

ŅEMOT VĒRĀ faktu, ka daļa no to attiecīgo zvejniecības zonu noteiktu rajonu dzīvajiem resursiem sastāv no savstarpēji ļoti saistītiem krājumiem, ko izmanto abu pušu zvejnieki,

IEGAUMĒJOT, ka Atlantijas reģiona zvejniecības zonu paplašināšana var radīt zvejas intensitātes maiņu un tas var negatīvi ietekmēt šo resursu stāvokli,

ATZĪSTOT, ka šādos apstākļos pamatā minētā rajona piekrastes valstis, veicot attiecīgus pasākumus, ir ieinteresētas nodrošināt dzīvo resursu saglabāšanu un racionālu apsaimniekošanu,

IEVĒROJOT Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par jūras tiesībām darbu,

APSTIPRINOT, ka piekrastes valstīm to jurisdikcijā esošo rajonu paplašināšana attiecībā uz dzīvajiem resursiem un suverēno tiesību izmantošana šajos rajonos, lai pētītu, izmantotu, saglabātu un apsaimniekotu minētos resursus, būtu jāveic saskaņā ar starptautisko tiesību principiem,

ŅEMOT VĒRĀ faktu, ka ir pieņemts lēmums no 1977. gada 1. janvāra ap Farēru salām izveidot zvejniecības zonu, kuras robežas atrodas 200 jūras jūdzes no krasta un kurā Farēru salas izmantos savas suverēnās tiesības, lai pētītu, izmantotu, saglabātu un apsaimniekotu to dzīvos resursus, un ka Kopiena ir piekritusi, ka tās dalībvalstu zvejniecības zonu robežas (še turpmāk Kopienas zvejniecības jurisdikcijas rajons) atrodas līdz 200 jūras jūdzēm no krasta, zveja šajās robežās notiek saskaņā ar Kopienas kopējo zvejniecības politiku;

VĒLĒDAMĀS noteikt noteikumus un nosacījumus, kas attiecas uz zveju, kura saistīta ar kopējām interesēm,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1 pants

Katra Puse piešķir otras Puses zvejas kuģiem tiesības zvejot savā zvejniecības jurisdikcijas rajonā saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

2 pants

Katra Puse vajadzības gadījumā, ņemot vērā pielāgojumus, kas vajadzīgi neparedzētos apstākļos, un, pamatojoties uz vajadzību pēc dzīvo resursu racionālas apsaimniekošanas, attiecībā uz rajonu, uz ko attiecas to zvejniecības jurisdikcija, ik pēc gada attiecīgi nosaka:

a) kopējo pieļaujamo nozveju attiecībā uz atsevišķiem krājumiem vai krājumu kompleksiem, ņemot vērā labākos tām pieejamos zinātniskos pierādījumus, krājumu savstarpējo atkarību, attiecīgu starptautisku organizāciju darbu un citus būtiskus faktorus;

b) attiecīgi apspriedusies, otras Puses zvejas kuģiem piešķiramās daļas un rajonus, kuros tās var nozvejot. Abu Pušu mērķis ir īstenot pietiekamu līdzsvaru starp savām zvejas iespējām savās attiecīgajās zvejas zonās. Nosakot šīs zvejas iespējas, Puses ņem vērā:

i) abu Pušu parasto nozveju;

ii) vajadzību samazināt līdz minimumam abu Pušu grūtības gadījumā, ja zvejas iespējas būtu samazinātas;

iii) pārējos attiecīgos faktorus.

Zvejas regulēšanas pasākumi, ko katra Puse veic saglabāšanas nolūkā, uzturot vai atjaunojot zivju krājumus tādā līmenī, kas var veidot maksimāli ilgtspējīgu produktivitāti, nav tādi, kas apdraud saskaņā ar nolīgumu piešķirto zvejas tiesību pilnīgu izmantošanu.

3 pants

Katra Puse var prasīt, lai, otras Puses zvejas kuģiem zvejojot rajonā, uz ko attiecas pirmās Puses zvejniecības jurisdikcija, tiem būtu licence. Katras Puses kompetentā iestāde attiecīgi otrai Pusei dara savlaicīgi zināmus to zvejas kuģu nosaukumus, reģistrācijas numurus un citus attiecīgus datus, kuriem ir tiesības zvejot rajonā, uz ko attiecas otras Puses zvejniecības jurisdikcija. Otra Puse sakarā ar to proporcionāli zvejas iespējām, kas piešķirtas saskaņā ar 2. panta b) apakšpunkta noteikumiem, izdod šādas licences.

4 pants

1. Vienas Puses zvejas kuģi, zvejojot rajonā, uz ko attiecas otras Puses zvejniecības jurisdikcija, veic saglabāšanas pasākumus un ievēro citus noteikumus un nosacījumus, ko noteikusi otra Puse, un otras Puses normatīvos aktus attiecībā uz zvejniecību.

2. Par jauniem noteikumiem, nosacījumiem, vai normatīviem aktiem sniedz attiecīgu iepriekšēju paziņojumu.

5 pants

1. Abas Puses veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka to kuģi izpilda šā nolīguma noteikumus un citus attiecīgus noteikumus.

2. Katra Puse rajonā, uz ko attiecas tās zvejniecības jurisdikcija, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka otras Puses kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus.

6 pants

Puses apņemas sadarboties, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu pareizu apsaimniekošanu un saglabāšanu un lai veicinātu vajadzīgo zinātnisko izpēti šajā sakarā, jo īpaši attiecībā uz:

a) krājumiem, kas sastopami rajonos, uz kuriem attiecas abu Pušu zvejniecības jurisdikcija, lai panāktu, ciktāl iespējams, zvejas regulēšanas pasākumu saskaņošanu attiecībā uz šādiem krājumiem;

b) kopēju interešu krājumiem, kas ir sastopami rajonos, uz kuriem attiecas abu Pušu zvejniecības jurisdikcija, un rajonos, kas ir aiz šiem rajoniem un blakus tiem..

7 pants

Puses vienojas apspriesties par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un pareizu darbību.

Ja rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, šādas domstarpības Puses izšķir, savstarpēji apspriežoties.

8 pants

Nekas no tā, kas ietverts šajā nolīgumā, nekādā veidā neietekmē vai neierobežo kādas Puses uzskatus attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar jūras tiesībām.

9 pants

Šis nolīgums neierobežo Farēru salās dzīvojošo Dānijas pilsoņu tiesības Dānijas Karalistē.

10 pants

Šo nolīgumu no vienas puses piemēro teritorijās, kurās piemēro Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu, saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti minētajā Līgumā, un no otras puses Farēru salās.

11 pants

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Līgumslēdzējas Puses paziņo viena otrai par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Līdz tā spēkā stāšanās dienai to uz laiku piemēro no 1977. gada 1. janvāra.

12 pants

Šis nolīgums ir spēkā pirmos 10 gadus pēc tā spēkā stāšanās dienas. Ja neviena no Pusēm neizbeidz šo nolīgumu, iesniedzot paziņojumu par tā darbības izbeigšanu vismaz deviņus mēnešus pirms šā laikposma beigām, tas paliek spēkā uz sešu gadu papildu periodiem ar nosacījumu, ka vismaz sešus mēnešus pirms katra šāda perioda beigām nav iesniegts paziņojums par tā darbības izbeigšanu.

13 pants

Puses vienojas izskatīt šo nolīgumu pēc tam, kad būs beigušās sarunas par daudzpusēju līgumu, kas izriet no Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferences par jūras tiesībām.

14 pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, holandiešu, itāliešu, vācu un Farēru salu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Udfærdiget i Bruxelles, den femtende marts nitten hundrede og syvoghalvfjerds.

Geschehen zu Brüssel am fünfzehnten März neunzehnhundertsiebenundsiebzig.

Done at Brussels on the fifteenth day of March in the year one thousand nine hundred and seventy-seven.

Fait à Bruxelles, le quinze mars mil neuf cent soixante-dix-sept.

Fatto a Bruxelles, addì quindici marzo millenovecentosettantasette.

Gedaan te Brussel, de vijftiende maart negentienhonderd zevenenzeventig.

Skriva í Bruxelles, tann fimtandi mars 1977.

For Rådet for De europæiske FællesskaberFür den Rat der Europäischen GemeinschaftenFor the Council of the European CommunitiesPour le Conseil des Communautés européennesPer il Consiglio delle Comunità europeeVoor de Raad van de Europese GemeenschappenFyri Europeiska Búskaparliga Felagsskapin

+++++ TIFF +++++

For den danske regering og det færøske landsstyreFür die Regierung von Dänemark und die Landesregierung der FäröerFor the Government of Denmark and the Home Government of the Faroe IslandsPour le gouvernement du Danemark et le gouvernement local des îles FéroéPer il governo danese e il governo locale delle isole FærøerVoor de Regering van Denemarken en de plaatselijke Regering van de FaeröerFyri Donsku stjórnina og Føroye Landsstýri

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

Top