02021R2117-20211206

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 02021R2117-20211206 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 02021R2117-20211206

Help

Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

Access initial legal act

(

Legal status of the document In force

)

06/12/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/2117/2021-12-06

HTML

PDF

02021R2117 — LV — 06.12.2021 — 000.001

Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm

►B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2117

(2021. gada 2. decembris),

ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

(OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp)

Labota ar:

►C1	Kļūdu labojums, OV L 192, 31.7.2023, lpp 34 ((ES) 2021/2117)

▼B

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/2117

(2021. gada 2. decembris),

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1308/2013

Regulu (ES) Nr. 1308/2013 groza šādi:

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vispārējie noteikumi

Šajā regulā izklāstītajiem pasākumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 ( *1 ) un noteikumus, kas pieņemti, to ievērojot.

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 2. punktu svītro;

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.

Šajā regulā piemēro definīcijas, kas izklāstītas Regulā (ES) 2021/2116 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/2115. ( *2 ), ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai grozītu definīcijas, kas attiecas uz II pielikumā minētajām nozarēm, ciktāl nepieciešams definīcijas atjaunināt, ņemot vērā tirgus attīstību, nepievienojot jaunas definīcijas,.

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Konversijas likmes rīsiem

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru”;

regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Tirdzniecības gadi

Nosaka šādus tirdzniecības gadus:

no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim — augļu un dārzeņu, pārstrādāto augļu un dārzeņu un banānu nozarei;

no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam sausās lopbarības nozarei un zīdtārpiņu nozarei;

no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

labības nozarei,

ii)

sēklu nozarei,

iii)

linu un kaņepju nozarei,

iv)

piena un piena produktu nozarei;

no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam – vīna nozarei;

no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei un attiecībā uz galda olīvām;

no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei un attiecībā uz olīveļļu.”;

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Valsts intervences laikposmi

Valsts intervence ir pieejama:

parastajiem kviešiem – no 1. oktobra līdz 31. maijam;

cietajiem kviešiem, miežiem un kukurūzai – visu gadu;

nelobītajiem rīsiem – visu gadu;

liellopu un teļa gaļai – visu gadu;

sviestam un vājpiena pulverim – no 1. februāra līdz 30. septembrim.”;

regulas 16. pantu groza šādi:

pantam pievieno šādu punktu:

“2.a

Dalībvalstis paziņo Komisijai visu vajadzīgo informāciju, lai varētu uzraudzīt 1. punktā noteikto principu ievērošanu.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Komisija katru gadu publicē sīki izklāstītu informāciju par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem iepriekšējā gadā ir iepirkti vai pārdoti valsts intervencē iepirktie produkti. Minētajā informācijas izklāstā iekļauj attiecīgos apjomus un iepirkuma un pārdošanas cenas.”;

regulas 17. panta pirmās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

olīveļļa un galda olīvas;”;

regulas II daļas I sadaļas II nodaļu groza šādi:

pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ II NODAĻA

Atbalsts augļu un dārzeņu un piena un piena produktu piegādei izglītības iestādēs”;

virsrakstu “1. iedaļa” un iedaļas nosaukumu svītro;

regulas 23. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.

Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kuru vidū ir viens vai vairāki no šādiem aspektiem: ar veselību un vidi saistītus apsvērumus, vietējo vai reģionālo produktu sezonalitāti, dažādību un pieejamību, praktisko iespēju robežās priekšroku dodot Savienības izcelsmes produktiem. Dalībvalstis jo īpaši var sekmēt vietējo vai reģionālo iepirkšanu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes vai ieguvumus vides jomā, tostarp ilgtspējīgu iepakojumu, un – attiecīgā gadījumā – produktus, kas atzīti saskaņā ar kvalitātes shēmām, kas izveidotas ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

Dalībvalstis savās stratēģijās var apsvērt iespēju piešķirt prioritāti ilgtspējai un taisnīgas tirdzniecības apsvērumiem.”;

regulas 23.a pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Neskarot šā panta 4. punktu, atbalsts, ko saskaņā ar skolu apgādes programmu piešķir par produktu izplatīšanu, papildu izglītojošiem pasākumiem un saistītajām izmaksām, kas minētas 23. panta 1. punktā, nepārsniedz 220 804 135 EUR vienā mācību gadā. Minētā maksimālā ierobežojuma robežās, atbalsts nepārsniedz:

par skolām paredzētiem augļiem un dārzeņiem – 130 608 466 EUR vienā mācību gadā;

par skolām paredzētu pienu – 90 195 669 EUR vienā mācību gadā.”;

ii)

panta 2. punkta trešajā daļā pēdējo teikumu svītro;

iii)

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4.

Nepārsniedzot 1. punktā noteikto maksimālo ierobežojumu 220 804 135 EUR apmērā, ikviena dalībvalsts var vienreiz mācību gadā pārdalīt līdz 20 % no tās viena vai otra indikatīvā piešķīruma.”;

nodaļas 2.–6. iedaļu, kurā ir 29.–60. pants, svītro;

regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:

“61. pants

Ilgums

Šajā nodaļā izveidoto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu piemēro no 2016. gada 1. janvāra līdz 2045. gada 31. decembrim, Komisijai veicot divus vidusposma pārskatus 2028. un 2040. gadā, lai izvērtētu sistēmas darbību un vajadzības gadījumā nāktu klajā ar priekšlikumiem.”;

10)

regulas 62. pantu groza šādi:

panta 3. punktu groza šādi:

pēc pirmās daļas pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var nolemt, ka tad, ja vēlreizēja apstādīšana notiek tajā pašā zemes gabalā vai zemes gabalos, kuros veikta izaršana, 66. panta 1. punktā minētās atļaujas ir derīgas sešus gadus no to piešķiršanas dienas. Šādās atļaujās skaidri norāda zemes gabalu vai zemes gabalus, kuros notiks izaršana un vēlreizēja apstādīšana.”;

ii)

punkta otro un trešo daļu aizstāj ar šādām:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar 64. pantu un 66. panta 1. punktu piešķirtajām atļaujām, kuru termiņš beidzas 2020. un 2021. gadā, termiņu pagarina līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ražotājiem, kam ir saskaņā ar šīs regulas 64. pantu un 66. panta 1. punktu paredzētās atļaujas, kuru termiņš beidzas 2020. un 2021. gadā, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1306/2013 89. panta 4. punktā minēto administratīvo sodu ar noteikumu, ka tie līdz 2022. gada 28. februārim informē kompetentās iestādes par to, ka tie neplāno izmantot savas atļaujas un nevēlas izmantot to derīguma termiņa pagarinājumu, kā minēts šā punkta trešajā daļā. Ražotājiem, kam ir atļaujas, kuru termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 31. decembrim, un kas līdz 2021. gada 28. februārim paziņoja kompetentajai iestādei, ka tie neplāno izmantot minētās atļaujas, būtu jāatļauj atsaukt savus paziņojumus, līdz 2022. gada 28. februārim iesniedzot kompetentajai iestādei rakstisku iesniegumu, un izmantot savas atļaujas pagarinātajā derīguma termiņā, kas noteikts trešajā daļā.”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Šo nodaļu nepiemēro stādīšanai vai vēlreizējai apstādīšanai tādās platībās, kuras ir paredzētas eksperimentāliem nolūkiem, ģenētisko resursu saglabāšanai paredzētu vīnogulāju šķirņu kolekciju izveidošanai, vai potzaru audzētavām, tādām platībām, no kurām iegūtais vīns vai vīna produkti ir paredzēti tikai patēriņam vīnkopja mājsaimniecībā, vai tādām platībām, kas no jauna ir jāapstāda tādēļ, ka tika veikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņemts obligāts iepirkums sabiedrības interesēs.”;

11)

regulas 63. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis katru gadu dara pieejamas stādīšanas atļaujas jauniem stādījumiem, kas veido vai nu:

1 % no faktiski apstādītajām kopējām vīnogulāju platībām to teritorijā; tas tiek noteikts iepriekšējā gada 31. jūlijā; vai arī

1 % no platības, kas aptver 2015. gada 31. jūlijā noteikto faktiski apstādīto vīnogulāju platību to teritorijā un platību, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kas to teritorijā piešķirtas ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 85.h, 85.i vai 85.k pantu un kuras 2016. gada 1. janvārī varēja pārvērst par atļaujām, kā minēts šīs regulas 68. pantā.”;

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis, kuras ierobežo atļauju izdošanu reģionālā līmenī attiecībā uz konkrētām platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, vai platībām, kur atļauts ražot vīnus ar aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu var pieprasīt, lai šādas atļaujas tiktu izmantotas minētajos reģionos.”;

panta 3. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

vajadzība izvairīties no skaidri pierādīta riska, ka mazināsies kāda konkrēta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai kādas aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vērtība;”;

ii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)

vēlme sekmēt attiecīgo produktu attīstību, vienlaikus saglabājot minēto produktu kvalitāti.”;

pantam pievieno šādu punktu:

“3.a

Dalībvalstis var veikt visus regulatīvos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet ierobežojošos pasākumus, kas veikti, ievērojot 2. un 3. punktu.”;

12)

regulas 64. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otrajā daļā ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis šā panta nolūkos var valsts vai reģionālā līmenī piemērot vienu vai vairākus no šādiem objektīviem un nediskriminējošiem atbilstības kritērijiem:”;

panta 2. punktu groza šādi:

punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“2.

Ja 1. punktā minētajos atbilstīgajos pieteikumos norādītā kopējā platība kādā konkrētā gadā pārsniedz platību, ko dalībvalsts ir darījusi pieejamu, atļaujas piešķir visiem pieteikuma iesniedzējiem proporcionāli pēc hektāru skaita, pamatojoties uz to platību, kurai tie ir lūguši piemērot atļauju. Ar šādu piešķiršanu var noteikt minimālo un/vai maksimālo platību katram pieteikuma iesniedzējam, un tā var būt arī daļēja vai pilnīga saskaņā ar vienu vai vairākiem no šādiem objektīviem un nediskriminējošiem prioritāriem kritērijiem, kurus var piemērot valsts vai reģionālā līmenī.”;

ii)

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

platības, kur vīna dārzi veicina vides saglabāšanu vai vīnogulāju ģenētisko resursu saglabāšanu;”;

iii)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

no jauna apstādāmas platības, kuras dod ieguldījumu tādu vīnkopības nozares saimniecību ražošanas palielināšanā, kurām ir augstāka rentabilitāte, konkurētspēja vai klātbūtne tirgos;”;

iv)

punkta h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“h)

no jauna apstādāmas platības saistībā ar mazu un vidēju vīnkopības saimniecību paplašināšanu;”;

pantam pievieno šādu punktu:

“2.b

Dalībvalstis var veikt visus regulatīvos pasākumus, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki apiet ierobežojošos kritērijus, kurus tās piemēro, ievērojot 1., 2. un 2.a punktu.”;

13)

regulas 65. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Piemērojot 63. panta 2. punktu, dalībvalsts ņem vērā ieteikumus, ko sniegušas atzītas 152., 156. un 157. pantā minētās profesionālās organizācijas, kas darbojas vīna nozarē, 95. pantā minētās ieinteresētās ražotāju grupas vai cita veida profesionālās organizācijas, kas ir atzītas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka pirms šiem ieteikumiem attiecīgās reprezentatīvās puses ģeogrāfiskajā atsauces teritorijā noslēdz vienošanos.”;

14)

regulas 68. pantu groza šādi:

pantam pievieno šādu punktu:

“2.a

No 2023. gada 1. janvāra platība, kas atbilst platībai, uz kuru attiecas stādīšanas tiesības, kuras varēja pārvērst stādīšanas atļaujās 2022. gada 31. decembrī, bet kuras vēl netika pārvērstas atļaujās saskaņā ar 1. punktu, paliek attiecīgo dalībvalstu rīcībā, kuras vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim var piešķirt atļaujas saskaņā ar 64. pantu.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Platības, uz kurām attiecas atļaujas, kas piešķirtas, ievērojot šā panta 1. un 2.a punktu, netiek skaitītas 63. panta izpratnē.”;

15)

regulas 81. pantam pievieno šādu punktu:

“6.

Izaršanas pienākumu neattiecina uz platībām, kas apstādītas citiem mērķiem, nevis vīna ražošanai, ar vīnogulāju šķirnēm, kuras – to dalībvalstu gadījumā, kas nav minētas 3. punktā, – nav klasificētas, vai kuras – to dalībvalstu gadījumā, kas ir minētas 3. punktā, – neatbilst 2. punkta otrajai daļai.

Regulas II daļas I sadaļas III. nodaļā noteikto vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu nepiemēro šā punkta pirmajā daļā minēto vīnogulāju šķirņu stādīšanai un vēlreizējai apstādīšanai, ko veic citiem mērķiem, nevis vīna ražošanai.”;

16)

regulas 86. pantu aizstāj ar šādu:

“86. pants

Fakultatīvo rezervēto apzīmējumu rezervēšana, grozīšana un atcelšana

Lai ņemtu vērā patērētāju priekšstatus, tostarp attiecībā uz ražošanas metodēm un ilgtspējību piegādes ķēdē, zinātnisko un tehnisko zināšanu attīstību, tirgus situāciju un tirdzniecības standartu un starptautisko standartu attīstību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu ar mērķi:

rezervēt papildu fakultatīvo rezervēto apzīmējumu, norādot tā lietošanas nosacījumus;

grozīt fakultatīvā rezervētā apzīmējuma lietošanas nosacījumus; vai

atcelt fakultatīvo rezervēto apzīmējumu.”;

17)

regulas 90. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Ja vien starptautiskajos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, nav noteikts citādi, Savienībā importētiem produktiem ar KN kodu 2009 61 , 2009 69 , 2204 un attiecīgā gadījumā ex 2202 99 19 (citi dealkoholizēti vīni, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %) piemēro noteikumus par vīna cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un marķējumu, kas izklāstīti šīs nodaļas 2. iedaļā un šīs regulas 78. pantā minētajās definīcijās, apzīmējumos un tirdzniecības nosaukumos.”;

panta 3. punktu ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“3.

Ja vien starptautiskajos nolīgumos, kas noslēgti saskaņā ar LESD, nav minēts citādi, importējot 1. punktā minētos produktus, uzrāda:”;

18)

regulas II daļas II sadaļas I nodaļas I. iedaļā iekļauj šādu apakšiedaļu:

“4.a apakšiedaļa

Pārbaudes un sodi

90.a pants

Pārbaudes un sodi saistībā ar tirdzniecības noteikumiem

Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka 119. panta 1. punktā minētie produkti, kas nav marķēti atbilstīgi šai regulai, netiek laisti tirgū vai, ja tie jau ir laisti tirgū, tiek no tirgus izņemti.

Neskarot īpašu noteikumu piemērošanu, kurus Komisija var pieņemt, Savienībā importējamiem produktiem, kas norādīti 189. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, veic pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti minētā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

Dalībvalstis veic pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, lai pārbaudītu, vai 1. panta 2. punktā minētie produkti atbilst šajā iedaļā paredzētajiem noteikumiem, un attiecīgos gadījumos piemēro administratīvos sodus.

Ja ir pārkāpti Savienības noteikumi vīna nozarē, dalībvalstis, neskarot aktus par vīna nozari, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 58. pantu, piemēro samērīgus, iedarbīgus un atturošus administratīvos sodus saskaņā ar minētās regulas IV sadaļas I nodaļu. Dalībvalstis šādus sodus nepiemēro gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga.

Lai aizsargātu Savienības līdzekļus un Savienības vīna identitāti, izcelsmi un kvalitāti, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu attiecībā uz:

analītiskas izotopu datu datubāzes izveidi vai uzturēšanu, kas palīdzēs atklāt krāpšanu, pamatojoties uz dalībvalstu ievāktiem paraugiem;

noteikumiem par kontroles struktūrām un to savstarpējo palīdzību;

noteikumiem par dalībvalstu konstatējumu kopīgo izmantošanu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuri nosaka visus pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz:

procedūrām, kuras saistītas ar dalībvalstu attiecīgajām datubāzēm un 5. punkta a) apakšpunktā minēto analītisko izotopu datu datubāzi;

procedūrām, kuras saistītas ar kontroles iestāžu un struktūru savstarpējo sadarbību un palīdzību;

3. punktā minēto pienākumu – noteikumus par to, kā veikt pārbaudes par atbilstību tirdzniecības standartiem, noteikumus par iestādēm, kuras atbildīgas par minēto pārbaužu veikšanu, kā arī noteikumus par šo pārbaužu saturu un biežumu un par tirdzniecības posmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

19)

regulas 92. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Tomēr šajā iedaļā izklāstītos noteikumus nepiemēro produktiem, kas minēti VII pielikuma II daļas 1., 4., 5., 6., 8. un 9. punktā, ja šādi produkti ir pilnībā dealkoholizēti saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu.”;

20)

regulas 93. pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

“cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, tostarp tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:

kura kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi konkrēta ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru;

ii)

kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;

iii)

kurš ražots no vīnogām, kuru izcelsme ir vienīgi attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals;

iv)

kura ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

kurš iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm vai šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām;

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, tostarp tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē 92. panta 1. punktā minētu produktu:

kura īpašā kvalitāte, reputācija vai citas īpašības ir saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

ii)

kura izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;

iii)

kura ražošanai izmantoti vismaz 85 % vīnogu, kas ir augušas tikai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā;

iv)

kura ražošana notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un

kurš iegūts no Vitis vinifera sugas vīnogulāju šķirnēm vai šķirnēm, kas iegūtas no Vitis vinifera sugas krustojumiem ar citām Vitis ģints sugām.”;

panta 2. punktu svītro;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Ražošana, kas minēta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un b) apakšpunkta iv) punktā, attiecas uz visām ar to saistītām darbībām – no vīnogu ražas novākšanas līdz vīna gatavošanas procesu noslēgumam, izņemot to vīnogu ražas novākšanu, kuras nenāk no attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala, kā minēts 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, un izņemot jebkādus procesus pēc ražošanas.”;

21)

regulas 94. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Nosaukumu kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pieteikumos iekļauj:”;

panta 2. punktu groza šādi:

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

sīka informācija, kas apstiprina 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā vai attiecīgā gadījumā b) apakšpunkta i) punktā minēto saikni:

attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā; sīku informāciju attiecībā uz minētās ģeogrāfiskās vides cilvēka faktoriem attiecīgā gadījumā var ierobežot, tajā ietverot tikai augsnes, augu materiāla un ainavu pārvaldības, audzēšanas paņēmienu vai jebkādu citu attiecīgu cilvēka darbību, kas veicina minētajā punktā minētās ģeogrāfiskās vides dabas faktoru saglabāšanu, aprakstu;

ii)

attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas minēta 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā;”;

ii)

pievieno šādas daļas:

“Produkta specifikācijā var iekļaut aprakstu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.

Ja vīnam vai vīniem var būt veikta daļēja dealkoholizācija, produkta specifikācijā mutatis mutandis iekļauj arī daļēji dealkoholizētā vīna vai vīnu aprakstu saskaņā ar otrās daļas b) apakšpunktu un attiecīgā gadījumā aprakstu par īpašām vīndarības metodēm, ko izmanto, lai iegūtu daļēji dealkoholizētu vīnu vai vīnus, kā arī par attiecīgajiem ierobežojumiem to ražošanai.”;

22)

regulas 96. pantu groza šādi:

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Ja dalībvalsts, kas izvērtē pieteikumu, uzskata, ka prasības ir izpildītas, tā veic valsts procedūru, kas nodrošina atbilstīgu produkta specifikācijas publikāciju vismaz internetā, un pārsūta pieteikumu Komisijai.

Iesniedzot aizsardzības pieprasījumu Komisijā saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, dalībvalsts iekļauj paziņojumu, ka tā uzskata, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais pieprasījums atbilst šajā iedaļā ietvertajām aizsardzības prasībām un noteikumiem, kas pieņemti, to ievērojot, un ka tā apstiprina, ka 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādītais vienotais dokuments ir patiess šā produkta specifikācijas kopsavilkums.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādiem valsts procedūras ietvaros saņemtiem iebildumiem.”;

pantam pievieno šādu punktu:

“6.

Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā tiek sākti procesi attiecībā uz aizsardzības pieteikumu, kuru dalībvalsts saskaņā ar 5. punktu ir pārsūtījusi Komisijai, un ja šis pieteikums tika atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu.”;

23)

regulas 97. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.

Komisija pārbauda aizsardzības pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 96. panta 5. punktu. Komisija, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās iepriekšējās valsts procedūras iznākumu, pārbauda, vai pieteikumos ir iekļauta prasītā informācija un vai tajos nav acīmredzamu kļūdu. Šajā pārbaudē īpaši rūpīgi izskata 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu.

Komisijas veiktajai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem no dienas, kad attiecīgais pieteikums saņemts no dalībvalsts. Ja minētais laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzējus rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.

Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 2. punkta otrajā daļā, un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 96. panta 5. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, kas vai nu:

informē Komisiju, ka pieteikums ir atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu; vai

lūdz Komisiju apturēt 2. punktā minēto pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākta valsts līmeņa tiesvedība, un dalībvalsts uzskata, ka minētā tiesvedība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.

Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.

Ja Komisija, ņemot vērā pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata, ka 93., 100. un 101. pantā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, tā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz vienotā dokumenta, kas minēts 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā, un atsauces uz iepriekšējās valsts procedūras gaitā publicēto produkta specifikāciju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

Ja Komisija, ņemot vērā pārbaudi, kas veikta saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata, ka 93., 100. un 101. pantā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem pieteikumu noraida.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

24)

regulas 98. un 99. pantu aizstāj ar šādiem:

“98. pants

Iebildumu procedūra

Trīs mēnešu laikā no dienas, kad 94. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais vienotais dokuments ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai jebkura fiziska vai juridiska persona, kas dzīvo vai ir iedibinājusies trešā valstī un kam ir likumīgas intereses, var iebilst pret ierosināto aizsardzību, iesniedzot Komisijai pamatotu iebildumu paziņojumu.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo vai ir iedibinājusies dalībvalstī, kas nav aizsardzības pieteikumu pārsūtījusi dalībvalsts, un kam ir likumīgas intereses, termiņā, kurā, ievērojot pirmo daļu, pieļaujams iesniegt iebildumu paziņojumu, var iesniegt iebildumu paziņojumu ar tās dalībvalsts iestāžu starpniecību, kurā šī persona dzīvo vai ir iedibinājusies,.

Ja Komisija uzskata, ka iebildums ir pieņemams, tā aicina iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza iebildumu, un iestādi vai fizisko vai juridisko personu, kura iesniedza aizsardzības pieteikumu, uzsākt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, nepārsniedzot trīs mēnešus. Minēto uzaicinājumu izdod piecu mēnešu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts aizsardzības pieteikums, uz kuru attiecas pamatots iebildumu paziņojums. Uzaicinājumam pievieno pamatotā iebilduma paziņojuma kopiju. Jebkurā brīdī šo trīs mēnešu laikā Komisija var pēc pieteikumu iesniegušās iestādes vai fiziskās vai juridiskās personas pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un aizsardzības pieteikumu iesniegusī iestāde vai persona bez liekas kavēšanās uzsāk 2. punktā minēto apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai aizsardzības pieteikums atbilst šai regulai un noteikumiem, kas pieņemti, to ievērojot.

Ja iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un aizsardzības pieteikumu iesniegusī iestāde vai persona panāk vienošanos, vai nu pieteikuma iesniedzējs, kas ir iedibinājies trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras aizsardzības pieteikums iesniegts, paziņo Komisijai par apspriešanās rezultātiem un visiem faktoriem, kas ļāva panākt minēto vienošanos, tostarp par pušu atzinumiem. Ja informācija, kas publicēta, ievērojot 97. panta 4. punktu, ir būtiski grozīta, Komisija atkārto 97. panta 2. punktā minēto pārbaudi pēc tam, kad ir veikta valsts procedūra, kas nodrošina pienācīgu šo grozīto ziņu publicēšanu. Ja pēc vienošanās nav izdarīti grozījumi produkta specifikācijā vai ja grozījumi produkta specifikācijā nav būtiski, Komisija pieņem 99. panta 1. punktā paredzēto lēmumu, ar ko piešķir aizsardzību cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei neatkarīgi no pieņemama iebildumu paziņojuma saņemšanas.

Ja vienošanās nav panākta, vai nu pieteikuma iesniedzējs, kas ir iedibinājies trešā valstī, vai tās dalībvalsts vai trešās valsts iestādes, no kuras aizsardzības pieteikums iesniegts, paziņo Komisijai par notikušās apspriešanās rezultātiem un par visu saistīto informāciju un dokumentiem. Komisija pieņem 99. panta 2. punktā paredzēto lēmumu, ar kuru vai nu piešķir aizsardzību, vai noraida pieteikumu.

99. pants

Lēmums par aizsardzību

Ja Komisija nav saskaņā ar 98. pantu saņēmusi pieņemamu iebildumu paziņojumu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem piešķir aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.

Ja Komisija ir saņēmusi pieņemamu iebildumu paziņojumu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem vai nu piešķir aizsardzību, vai noraida pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.

Aizsardzība, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu, neskar attiecīgo produktu ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz produktu laišanu tirgū un pārtikas marķēšanu.”;

25)

regulas 102. pantu aizstāj ar šādu:

“102. pants

Saistība ar preču zīmēm

Ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir reģistrēta saskaņā ar šo regulu, tad preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana būtu pretrunā 103. panta 2. punktam un kura attiecas uz produktu, kas ietilpst vienā no VII pielikuma II daļā uzskaitītajām kategorijām, noraida, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika iesniegts pēc dienas, kad Komisijai iesniegts reģistrācijas pieteikums attiecībā uz cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, atzīst par nederīgām.

Neskarot šīs regulas 101. panta 2. punktu, preču zīmi, kuras izmantošana ir pretrunā šīs regulas 103. panta 2. punktam, par kuru Savienības teritorijā labticīgi tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, kura tika reģistrēta vai kura – ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti – tika iegūta lietojuma dēļ pirms dienas, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, var turpināt lietot un atjaunot neatkarīgi no cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas, ja nav pamatojuma preču zīmes spēkā neesamībai vai atsaukšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 ( *3 ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 ( *4 ).

Šādos gadījumos ir atļauta gan cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietošana, gan attiecīgo preču zīmju lietošana.

26)

regulas 103. pantu groza šādi:

panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

jebkādu tiešu vai netiešu šā aizsargātā nosaukuma komerciālo izmantošanu, tostarp izmantošanu produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas,

attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst aizsargāta nosaukuma produkta specifikācijai; vai arī

ii)

ja šādi tiek ļaunprātīgi izmantota, vājināta vai mazināta cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācija;

ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz to, pat tad, ja norādīta produkta vai pakalpojuma patiesā izcelsme vai ja aizsargāts nosaukums ir tulkots, transkribēts vai transliterēts vai tam pievienoti vārdi “veids”, “tips”, “metode”, “ražots kā”, “atdarinājums”, “buķete”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi, tostarp gadījumos, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļas;”;

pantam pievieno šādu punktu:

“4.

Šā panta 2. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:

precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā; un

precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.

Attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā, ražotāju grupai vai jebkuram tirgus dalībniekam, kuram ir tiesības izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesības liegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest preces Savienībā, nelaižot tās tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, nāk no trešām valstīm un uz tām bez atļaujas ir izvietots aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.”;

27)

regulas 105. pantu aizstāj ar šādu:

“105. pants

Grozījumi produkta specifikācijā

Pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var iesniegt pieteikumu par grozījuma apstiprināšanu aizsargāta cilmes vietas nosaukuma vai aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes produkta specifikācijā, jo īpaši lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas vai grozītu 94. panta 2. punkta otrās daļas d) apakšpunktā minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas. Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

Grozījumus produkta specifikācijā klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma: Savienības grozījumos, par kuriem iebildumu procedūra norisinās Savienības līmenī, un standarta grozījumos, kurus izskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.

Piemērojot šo regulu, “Savienības grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas:

paredz izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē;

paredz izmaiņas VII pielikuma II daļā minēto vīnkopības produktu kategorijās, šādu vīnkopības produktu kategorijas pievienošanu vai dzēšanu;

varētu par spēkā neesošām padarīt saiknes, kas minētas 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem – vai saiknes, kas minētas 93. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā – attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; vai

paredz jaunus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

“Standarta grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas nav Savienības grozījums.

“Pagaidu grozījums” ir standarta grozījums, kas attiecas uz tādu pagaidu izmaiņu produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai kas ir saistīta ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.

Komisija apstiprina Savienības grozījumus. Savienības grozījumu apstiprināšanas procedūru mutatis mutandis īsteno, piemērojot 94. un 96.–99. pantā noteikto procedūru.

Savienības grozījumu apstiprināšanas pieteikumos, ko iesniedz trešās valstis vai trešo valstu ražotāji, iekļauj pierādījumu tam, ka pieprasītais grozījums atbilst attiecīgajā trešajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību.

Savienības grozījumu apstiprināšanas pieteikumi attiecas vienīgi uz Savienības grozījumiem. Ja pieteikums Savienības grozījumam attiecas arī uz standarta grozījumiem, pieteikuma daļas, kas saistītas ar standarta grozījumiem uzskata par neiesniegtām, un Savienības grozījumu procedūru piemēro tika tām pieteikuma daļām, kas saistītas ar minēto Savienības grozījumu.

Pārbaudot šādus pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto Savienības grozījumu.

Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalstis, kuru teritorijās atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai.

Attiecībā uz trešām valstīm grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem.”;

28)

regulas 106. pantu aizstāj ar šādu:

“106. pants

Anulēšana

Komisija pēc savas ierosmes vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, ko izteikusi dalībvalsts, trešā valsts vai fiziska vai juridiska persona, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem anulē cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ja ir spēkā viens vai vairāki šādi apstākļi:

ja vairs netiek garantēta atbilstība attiecīgajai produkta specifikācijai;

ja vismaz septiņus secīgus gadus tirgū nav laists neviens produkts ar attiecīgo cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi;

ja pieteikuma iesniedzējs, kas atbilst 95. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, paziņo, ka vairs nevēlas saglabāt cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 229. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

29)

regulā iekļauj šādu pantu:

“106.a pants

Pagaidu marķējums un noformējums

Kad pieteikums par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību ir pārsūtīts Komisijai, ražotāji produkta marķējumā un noformējumā var norādīt, ka šāds pieteikums ticis iesniegts, un izmantot valsts logotipus un norādes atbilstoši Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) Nr. 1169/2011.

Savienības simbolus, kas norāda uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un Savienības norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” marķējumā var norādīt tikai pēc tam, kad ir publicēts lēmums par aizsardzības piešķiršanu attiecīgajam cilmes vietas nosaukumam vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

Ja pieteikumu noraida, jebkādus vīnkopības produktus, kas marķēti saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var tirgot, līdz izbeidzas krājumi.”;

30)

regulas 111. pantu svītro;

31)

regulas II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļai pievieno jaunu apakšiedaļu:

“4. apakšiedaļa

Pārbaudes saistībā ar cilmes vietas nosaukumiem, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionālajiem apzīmējumiem

116.a pants

Pārbaudes

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārtrauktu šajā regulā minēto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargāto tradicionālo apzīmējumu nelikumīgu izmantošanu.

Dalībvalstis norīko kompetento iestādi, kas ir atbildīga par tādu pārbaužu veikšanu, kurās pārbauda šajā iedaļā izklāstīto pienākumu ievērošanu. Šajā nolūkā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/625 ( *5 ) 4. panta 2. un 4. punktu un 5. panta 1., 4. un 5. punktu.

Savienībā kompetentā iestāde, kas minēta šā panta 2. punktā, vai viena vai vairākas deleģētās struktūras Regulas (ES) 2017/625 3. panta 5. punkta nozīmē, kuras pilda produktu sertifikācijas struktūras pienākumus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III nodaļā izklāstītajiem kritērijiem, katru gadu pārbauda atbilstību produkta specifikācijai gan vīna ražošanā un iepakošanā, gan pēc tās.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

paziņojumu, kas dalībvalstīm jānosūta Komisijai;

noteikumiem par iestādi, kas ir atbildīga par atbilstības produkta specifikācijai pārbaudi, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals ir trešā valstī;

dalībvalstu veicamajiem pasākumiem aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu tradicionālo apzīmējumu nelikumīgas izmantošanas novēršanai;

pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 229. panta 2. punktā.

32)

regulas 119. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

vīnkopības produkta kategorijas apzīmējums saskaņā ar VII pielikuma II daļu. Vīnkopības produktu kategorijām, kas definētas VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā, ja šādiem produktiem ir veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, kategorijas apzīmējumam pievieno:

terminu “dealkoholizēts”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 0,5 %; vai

ii)

terminu “daļēji dealkoholizēts”, ja produkta faktiskā spirta tilpumkoncentrācija pārsniedz 0,5 % un ir mazāka par kategorijas minimālo faktisko spirta tilpumkoncentrāciju pirms spirta satura samazināšanas.”;

ii)

punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“h)

paziņojums par uzturvērtību, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta l) apakšpunktu;

sastāvdaļu saraksts, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

attiecībā uz vīnkopības produktiem, kam veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu un kuru faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 10 %, – minimālais derīguma termiņš, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta f) apakšpunktu.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, to vīnkopības produktu gadījumā, kas nav tie, kam veikta dealkoholizācija saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu, norādi uz vīnkopības produkta kategoriju var neminēt vīniem, uz kuru etiķetes ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.”;

pantam pievieno šādus punktus:

“4.

Atkāpjoties no 1. punkta h) apakšpunkta, paziņojumā par uzturvērtību uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes var būt norādīta tikai enerģētiskā vērtība, ko var izteikt, izmantojot simbolu “E”, ar ko apzīmē enerģiju. Šādos gadījumos pilnu paziņojumu par uzturvērtību sniedz ar elektroniskiem līdzekļiem, kas norādīti uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Minēto paziņojumu par uzturvērtību nenorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta pārdošanai vai tirdzniecībai, un lietotāja datus nevāc vai neizseko.

Atkāpjoties no 1. punkta i) apakšpunkta, sastāvdaļu sarakstu var sniegt ar elektroniskiem līdzekļiem, kas norādīti uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Šādos gadījumos piemēro šādas prasības:

lietotāju dati netiek vākti vai izsekoti;

sastāvdaļu sarakstu nenorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta pārdošanai vai tirdzniecībai; un

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas norāda tieši uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes.

Noradītajās ziņās, kas minētas šā punkta pirmajā daļas c) apakšpunktā, iekļauj vārdu “satur”, kam seko vielas vai produkta nosaukums, kā uzskaitīts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 II pielikumā.”;

33)

regulas 122. panta 1. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta ii) punktu svītro;

ii)

punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“vi)

noteikumiem par sastāvdaļu norādīšanu un apzīmēšanu 119. panta 1. punkta i) apakšpunkta piemērošanai.”;

punkta c) apakšpunktam pievieno šādu punktu:

“iii)

terminiem, kas attiecas uz saimniecību, un to izmantošanas nosacījumiem.”;

punkta d) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

nosacījumiem par noteiktas formas pudeļu un aizkorķējumu izmantošanu un konkrētu īpašu pudeļu formu sarakstu;”;

34)

regulas II daļas II sadaļas II nodaļas 1. iedaļu groza šādi:

regulas 124. pantu svītro;

virsrakstu “1. apakšiedaļa” un apakšiedaļas virsrakstu svītro;

regulas 125. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Tirdzniecības nolīgumiem ir jāatbilst X pielikumā izklāstītajiem iepirkuma noteikumiem.”;

iedaļas 2. un 3. apakšiedaļu, kurā ir 127.–144. pants, svītro;

35)

regulas 145. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu savos KLP stratēģiskajos plānos paredz vīna dārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu, katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai atjauninātu ražošanas potenciāla pārskatu, kas sagatavots, pamatojoties uz vīna dārzu reģistra datiem.”;

36)

regulā iekļauj šādu pantu:

“147.a pants

Maksājumu kavējumi par nefasētu vīnu

Atkāpjoties no Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta, dalībvalstis pēc tādas starpnozaru organizācijas pieprasījuma, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un darbojas vīna nozarē, var noteikt, ka Direktīvas (ES) 2019/633 3. panta 1. punkta pirmās daļas a) punktā minēto aizliegumu nepiemēro maksājumiem, ko veic par nefasēta vīna pārdošanas darījumiem saskaņā ar piegādes līgumiem starp vīna ražotājiem vai tālākpārdevējiem un to tiešajiem pircējiem, ar noteikumu, ka:

īpaši noteikumi, saskaņā ar kuriem maksājumus ir atļauts veikt pēc 60 dienām, ir iekļauti standartlīgumos par nefasēta vīna pārdošanas darījumiem, kurus dalībvalsts saskaņā ar šīs regulas 164. pantu padarījusi saistošus pirms 2021. gada 30. oktobra un šo pagarinājumu standartlīgumiem dalībvalsts atjauno sākot ar minēto dienu, būtiski nemainot maksāšanas noteikumus, kas varētu būt par sliktu nefasēta vīna piegādātājiem; un

piegādes līgumi starp nefasēta vīna piegādātājiem un to tiešajiem pircējiem ir daudzgadu vai kļūst par daudzgadu līgumiem.”;

37)

regulas 148. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

cenu, kas maksājama par piegādāto svaigpienu, kura:

—

ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai

—

tiek aprēķināta, apvienojot dažādus līgumā izklāstītus faktorus, kas var ietvert objektīvus rādītājus, indeksus un galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kuri ir viegli pieejami un saprotami un atspoguļo izmaiņas tirgus apstākļos, piegādāto apjomu un piegādātā svaigpiena kvalitāti vai sastāvu; minēto rādītāju pamatā var būt attiecīgās cenas, ražošanas un tirgus izmaksas. Šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt rādītājus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas balstīti uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi; līgumu puses var brīvi atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkuriem citiem rādītājiem, ko tās uzskata par būtiskiem;”;

38)

regulas 149. panta 2. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

svaigpiena apjoms, par kuru tiek risinātas šādas sarunas, nepārsniedz 4 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma,”;

39)

regulas 150. pantu svītro;

40)

regulas 151. pantu groza šādi:

panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pirmie svaigpiena pircēji valsts kompetentajai iestādei paziņo svaigpiena apjomu, kas tiem piegādāts katru mēnesi, un vidējo samaksāto cenu. Bioloģisko pienu nošķir no piena, kas nav bioloģisks.”;

panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis informē Komisiju par pirmajā daļā minētajiem svaigpiena apjomiem un vidējām cenām.”;

41)

regulas 152. panta 1. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta vii) punktu aizstāj ar šādu:

“vii)

apsaimniekot un valorizēt blakusproduktus, atliekvielu plūsmas un atkritumus, jo īpaši, lai aizsargātu ūdens un augsnes kvalitāti un ainavu un saglabātu vai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī sekmētu apritīgumu,”

apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:

“x)

pārvaldīt kopējos fondus,”;

42)

regulas 153. pantu groza šādi:

panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

noteikumus, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu organizāciju un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu;”;

pantam pievieno šādu punktu:

“2.a

Ražotāju organizācijas statūtos var paredzēt iespēju biedriem ražotājiem tieši sazināties ar pircējiem, ja šāda tiešā saziņa neapdraud ražotāju organizācijas veiktās produktu piedāvājuma koncentrēšanu un produktu laišanu tirgū. Piedāvājuma koncentrēšanu uzskata par nodrošinātu, ja par būtiskiem pārdošanas elementiem, piemēram, cenu, kvalitāti un apjomu, vienojas un tos nosaka ražotāju organizācija.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Šā panta 1., 2. un 2.a punktu nepiemēro ražotāju organizācijām piena un piena produktu nozarē.”;

43)

regulas 154. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

kurā ir minimālais biedru skaits un/vai kura aptver tās darbības teritorijā minimālo pārdodamās produkcijas apjomu vai vērtību, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts; šie noteikumi neliedz atzīt ražotāju organizācijas, kuras orientētas uz mazapjoma ražošanu;”;

44)

regulas 157. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalstis pēc pieprasījuma var konkrētā nozarē, kas minēta 1. panta 2. punktā, atzīt starpnozaru organizācijas valsts un reģionālā līmenī un 164. panta 2. punktā minēto ekonomikas zonu līmenī, ja tās:”;

panta 1. punkta c) apakšpunktu groza šādi:

apakšpunkta vii) punktu aizstāj ar šādu:

“vii)

sniegt informāciju un veikt pētījumus, kas vajadzīgi, lai ražošanā un vajadzības gadījumā arī pārstrādē un/vai tirdzniecībā ieviestu jauninājumus, to racionalizētu, uzlabotu, virzoties uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām un patērētāju gaumei un priekšstatiem, jo īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti, tostarp specifiskām iezīmēm, kas piemīt produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, un attiecībā uz vides aizsardzību, klimatrīcību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību;”;

ii)

punkta xiv) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“xiv)

dot ieguldījumu blakusproduktu valorizācijas iniciatīvu apsaimniekošanā un izstrādē un atkritumu samazināšanā un apsaimniekošanā;”;

iii)

punkta xvi) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“xvi)

veicināt un īstenot pasākumus ar mērķi novērst, kontrolēt un pārvaldīt dzīvnieku veselības, augu aizsardzības un vides riskus, tostarp izveidojot un pārvaldot kopējos fondus vai veicot iemaksas šādos fondos, lai izmaksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par izmaksām un ekonomiskajiem zaudējumiem, kas rodas no šādu pasākumu veicināšanas un īstenošanas.”;

panta 1.a punktu aizstāj ar šādu:

“1.a

Dalībvalstis pēc pieprasījuma var nolemt starpnozaru organizācijai, kas darbojas vairākās 1. panta 2. punktā minētajās nozarēs, piešķirt vairāk nekā vienu atzīšanu, ar noteikumu, ka starpnozaru organizācija atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem katrai nozarei, attiecībā uz kuru tā lūdz atzīšanu.”;

panta 3. punktu svītro;

45)

regulas 158. pantu groza šādi:

panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“ca)

cenšas panākt līdzsvarotu tādu organizāciju pārstāvību 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos piegādes ķēdes posmos, kas veido starpnozaru organizāciju;”;

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas visās nozarēs, kas pastāvēja pirms 2014. gada 1. janvāra, neatkarīgi no tā, vai tās bija atzītas pēc pieprasījuma vai noteiktas ar likumu, lai arī tās neatbilst 157. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.”;

46)

regulas 163. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

Dalībvalstis var atzīt starpnozaru organizācijas piena un piena produktu nozarē ar noteikumu, ka šādas organizācijas:

atbilst 157. pantā noteiktajām prasībām;

darbojas vienā vai vairākos attiecīgās teritorijas reģionos;

atbild par ievērojamu daļu ekonomisko darbību, kuras minētas 157. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

pašas neiesaistās piena un piena produktu nozares produktu ražošanā, pārstrādē vai tirdzniecībā.

Dalībvalstis var nolemt, ka starpnozaru organizācijas, kuras ir atzītas pirms 2012. gada 2. aprīļa, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, un kuras atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ir jāuzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar 157. panta 1. punktu.”;

panta 3. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atsauc atzīšanu, ja vairs netiek ievērotas ar atzīšanu saistītās prasības un nosacījumi, kas paredzēti šajā pantā;”;

47)

regulas 164. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Piemērojot šo iedaļu, “ekonomiskā zona” ir ģeogrāfiska zona, ko veido piegulošie vai kaimiņos esošie ražošanas reģioni, kuros ir vienādi ražošanas un tirdzniecības apstākļi, vai – attiecībā uz produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas atzīta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, – produkta specifikācijā noteiktā ģeogrāfiskā zona.”;

panta 4. punktu groza šādi:

punkta l), m) un n) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“l)

sertificētu sēklu izmantošana, izņemot gadījumus, kad tas tiek izmantots bioloģiskajai ražošanai Regulas (ES) 2018/848 nozīmē, un produktu kvalitātes uzraudzība;

fitosanitāro, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma vai vides risku novēršana un pārvaldība;

blakusproduktu apsaimniekošana un valorizācija.”;

ii)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētie noteikumi nerada kaitējumu citiem attiecīgās dalībvalsts vai Savienības tirgus dalībniekiem un neliek šķēršļus jaunpienācējiem, tiem nav 210. panta 4. punktā norādīto seku, un tie nevienā citā veidā nav pretrunā spēkā esošiem Savienības tiesību aktiem vai valsts noteikumiem.”;

48)

regulas 165. pantu aizstāj ar šādu:

“165. pants

To ražotāju finansiālās iemaksas, kas nav biedri

Ja atzītu ražotāju organizāciju, atzītu ražotāju organizāciju apvienību vai atzītu starpnozaru organizāciju noteikumus paplašina saskaņā ar 164. pantu un darbības, uz kurām attiecas minētie noteikumi, ir to saimnieciskās darbības veicēju vispārējās ekonomiskās interesēs, kuru darbības ir saistītas ar attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas piešķīrusi atzīšanu, pēc apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētajām personām, var nolemt, ka atsevišķi saimnieciskās darbības veicēji vai grupas, kuras nav organizācijas biedri, bet gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļu no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu vienas vai vairāku attiecīgo darbību veikšanas izmaksas. Ikviena organizācija, kura saskaņā ar šo pantu saņem iemaksas no tirgus dalībniekiem, kas nav tās biedri, pēc organizācijas biedra vai tāda tirgus dalībnieka, kas nav organizācijas biedrs, bet veic finansiālas iemaksas organizācijas darbību veikšanai, lūguma, dara pieejamas sava gada budžeta daļas, kas attiecas uz 164. panta 4. punktā uzskaitīto darbību veikšanu.”;

49)

regulā iekļauj šādu pantu:

“166.a pants

Lauksaimniecības produktu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi piedāvājuma regulēšana

Neskarot šīs regulas 167. un 167.a pantu, pēc ražotāju organizācijas vai ražotāju organizāciju apvienības, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 152. panta 1. punktu vai 161. panta 1. punktu, starpnozaru organizācijas, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 157. panta 1. punktu, uzņēmumu grupas, kas minēta 3. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vai ražotāju grupas, kas minēta šīs regulas 95. panta 1. punktā, lūguma dalībvalstis uz ierobežotu laikposmu var paredzēt saistošus noteikumus, ar kuriem regulē piedāvājumu šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 5. panta 1. un 2. punktu vai šīs regulas 93. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu ir piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem noteikumiem ir nepieciešams iepriekšējs nolīgums, kam jābūt noslēgtam starp vismaz divām trešdaļām to šā panta 1. punktā minētā produkta ražotāju vai to pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no minētā produkta ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, vai – attiecībā uz vīnu – šīs regulas 93. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā un b) apakšpunkta iv) punktā. Ja šā panta 1. punktā minētā produkta ražošanā ir ietverta pārstrāde un Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punktā vai šīs regulas 94. panta 2. punktā minētā produkta specifikācijā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz izejvielu ieguvi tikai noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, dalībvalstis to noteikumu nolūkā, kas jāparedz saskaņā ar šā panta 1. punktu, prasa, lai:

pirms šajā punktā minētā nolīguma noslēgšanas notiek apspriešanās ar attiecīgo izejvielu ražotājiem konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā; vai

šajā punktā minētā nolīguma puse ir arī vismaz divas trešdaļas attiecīgo izejvielu ražotāju vai viņu pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no pārstrādē izmantotās izejvielas konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, attiecībā uz tāda siera ražošanu, kam piešķirts aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, attiecībā uz šā panta 1. punktā minētajiem noteikumiem ir nepieciešams iepriekš noslēgts nolīgums starp vismaz divām trešdaļām to piena ražotāju vai to pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas no svaigpiena, ko izmanto minētā siera ražošanai, un attiecīgā gadījumā starp vismaz divām trešdaļām minētā siera ražotāju vai to pārstāvju, kuri saražo vismaz divas trešdaļas minētā siera ģeogrāfiskajā apgabalā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, attiecībā uz siera šķirnēm, kurām ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, svaigpiena ģeogrāfiskās izcelsmes apgabals, kā tas noteikts attiecīgās siera šķirnes produkta specifikācijā, saistībā ar šo siera šķirni ir tāds pats kā ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Noteikumi, kas minēti 1. punktā:

attiecas tikai uz attiecīgā produkta un attiecīgā gadījumā izejvielu piedāvājuma regulēšanu, un to mērķis ir saskaņot minētā produkta piedāvājumu ar pieprasījumu;

ietekmē tikai attiecīgo produktu un attiecīgā gadījumā – izejvielu;

var būt saistoši ne vairāk kā trīs gadus, bet minētā laikposma beigās tos var atjaunināt, ja ir saņemts jauns pieprasījums, kā minēts 1. punktā;

nerada traucējumus tādu produktu tirdzniecībai, uz kuriem neattiecas minētie noteikumi;

neattiecas ne uz vienu darījumu pēc attiecīgā produkta pirmā tirdzniecības posma;

nepieļauj cenu noteikšanu, tostarp orientējošu cenu noteikšanu vai ieteikuma veidā;

nepadara nepieejamu pārmērīgi lielu daļu attiecīgā produkta, kas pretējā gadījumā būtu pieejama;

nerada diskrimināciju, neveido šķērsli jaunu dalībnieku ienākšanai tirgū un negatīvi neietekmē sīkražotājus;

palīdz saglabāt attiecīgā produkta kvalitāti vai pilnveidot attiecīgo produktu;

neskar 149. pantu un 152. panta 1.a punktu.

Šā panta 1. punktā minētos noteikumus publisko, publicējot tos attiecīgās dalībvalsts oficiālajā izdevumā.

Dalībvalstis veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievēroti 4. punktā paredzētie nosacījumi. Gadījumos, kad kompetentās valsts iestādes atklāj, ka šie nosacījumi nav ievēroti, dalībvalstis atceļ 1. punktā minētos noteikumus.

Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai visus 1. punktā minētos noteikumus, ko tās pieņēmušas. Komisija informē citas dalībvalstis par jebkuriem paziņojumiem par šādu noteikumu pieņemšanu.

Komisija jebkurā laikā var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot, lai dalībvalsts atceļ noteikumus, ko minētā dalībvalsts pieņēmusi, ievērojot šā panta 1. punktu, ja Komisija konstatē, ka minētie noteikumi neatbilst šā panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ierobežo vai kropļo konkurenci ievērojamā iekšējā tirgus daļā, apdraud brīvu tirdzniecību vai LESD 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem, nepiemērojot šīs regulas 229. panta 2. un 3. punktā minēto procedūru.”;

50)

regulas 168. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)

cenu, kas maksājama par piegādāto produktu, kura:

—

ir nemainīga un noteikta līgumā, un/vai

—

tiek aprēķināta, apvienojot dažādus līgumā izklāstītus faktorus, kas var ietvert objektīvus rādītājus, indeksus un galīgās cenas aprēķināšanas metodes, kuri ir viegli pieejami un saprotami un atspoguļo izmaiņas tirgus apstākļos, piegādāto apjomu un piegādāto lauksaimniecības produktu kvalitāti vai sastāvu; minēto rādītāju pamatā var būt attiecīgās cenas, ražošanas un tirgus izmaksas; šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt rādītājus saskaņā ar objektīviem kritērijiem, kas balstīti uz pētījumiem par ražošanu un pārtikas piegādes ķēdi; līgumu puses var brīvi atsaukties uz šiem rādītājiem vai jebkuriem citiem rādītājiem, ko tās uzskata par būtiskiem.”;

51)

regulas 172. pantu svītro;

52)

regulas 172.a pantu aizstāj ar šādu:

“172.a pants

Vērtības sadale

Neskarot nevienu konkrētu vērtības sadales klauzulu cukura nozarē, lauksaimnieki, tostarp lauksaimnieku apvienības, var vienoties ar dalībniekiem ķēdes lejupējos posmos par vērtības sadales klauzulām, tostarp tirgus guvumiem un zaudējumiem, nosakot, kā jebkādas izmaiņas attiecīgajās konkrēto produktu tirgus cenās vai citu preču tirgos ir sadalāmas to starpā.

172.b pants

Starpnozaru organizāciju norādījumi par tādu vīnogu pārdošanu, kas paredzētas vīniem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi

Atkāpjoties no LESD 101. panta 1. punkta, starpnozaru organizācijas, kas ir atzītas saskaņā ar šīs regulas 157. pantu un darbojas vīna nozarē, var izdot neobligātus cenu norādījumu rādītājus attiecībā uz tādu vīnogu pārdošanu, kas paredzētas vīnu ražošanai, kam ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ar noteikumu, ka šādi norādījumi nelikvidē konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo produktu daļu.”;

53)

regulas 182. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Sprūda apjoms ir vienāds vai nu ar 125 %, 110 % vai 105 % atkarībā no tā, vai tirgus piekļuves iespējas, kas izteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados, ir attiecīgi mazākas nekā vai vienādas ar 10 %, lielākas par 10 %, bet mazākas nekā vai vienādas ar 30 %, vai lielākas par 30 %.

Ja iekšzemes patēriņš netiek ņemts vērā, sprūda apjoms ir vienāds ar 125 %.”;

54)

regulas 192. un 193. pantu svītro;

55)

regulas IV nodaļā pievieno šādu pantu:

“193.a pants

Ievedmuitas apturēšana melasei

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, izveidojot noteikumus pilnīgai vai daļējai ievedmuitas apturēšanai KN kodam 1703 atbilstošai melasei.

Piemērojot šā panta 1. punktā minētos noteikumus, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai pilnībā vai daļēji apturētu ievedmuitas uzlikšanu KN kodam 1703 atbilstošai melasei, nepiemērojot 229. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru.”;

56)

regulas III daļas VI nodaļu, kur ir 196.–204. pants, svītro;

57)

regulas 206. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, saskaņā ar LESD 42. pantu LESD 101.–106. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 207.–210.a pantu, piemēro visiem LESD 101. panta 1. punktā un 102. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību.”;

58)

regulas 208. pantu aizstāj ar šādu:

“208. pants

Dominējošs stāvoklis

Piemērojot šo nodaļu, “dominējošs stāvoklis” ir situācija, kurā vienam uzņēmumam ir ekonomiska vara, kas ļauj tam radīt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai konkrētajā tirgū, radot šim uzņēmumam iespēju rīkoties īpaši neatkarīgi attiecībā pret saviem konkurentiem, piegādātājiem, klientiem un patērētājiem.”;

59)

regulas 210. pantu groza šādi:

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro tādiem saskaņā ar šīs regulas 157. pantu atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas nepieciešami, lai sasniegtu šīs regulas 157. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītos mērķus, vai attiecībā uz olīveļļas un galda olīvu nozari un tabakas nozari – mērķus, kas uzskaitīti šīs regulas 162. pantā, un kas nav neatbilstīgi Savienības noteikumiem saskaņā ar šā panta 4. punktu.

Nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības, kas atbilst šā punkta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, netiek aizliegti, un šajā sakarā nav nepieciešams iepriekšējs lēmums.

Atzītas starpnozaru organizācijas var lūgt Komisiju sniegt atzinumu par šā panta 1. punktā minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar šo pantu. Savu atzinumu Komisija nosūta lūgumu iesniegušajai starpnozaru organizācijai četru mēnešu laikā pēc pilnīga lūguma saņemšanas.

Ja Komisija jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas konstatē, ka vairs netiek izpildīti šā panta 1. punktā minētie nosacījumi, tā paziņo, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotajai darbībai turpmāk piemēro LESD 101. panta 1. punktu, un attiecīgi informē starpnozaru organizāciju.

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja lūgumu iesniegusī starpnozaru organizācija ir sniegusi neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi sniegto atzinumu.”;

panta 3., 5. un 6. punktu svītro;

60)

regulā iekļauj šādu pantu:

“210.a pants

Ilgtspējas vertikālās un horizontālās iniciatīvas

LESD 101. panta 1. punktu nepiemēro lauksaimniecības produktu ražotāju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas saistītas ar lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību un kuru mērķis ir piemērot augstāku ilgtspējas standartu, nekā noteikts Savienības vai valstu tiesību aktos, ja šie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības nosaka tikai tādus konkurences ierobežojumus, kas ir obligāti nepieciešami minētā standarta sasniegšanai.

Šā panta 1. punktu piemēro tādiem lauksaimniecības produktu ražotāju nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kuru puses ir vairāki ražotāji vai kuru puses ir viens vai vairāki ražotāji un viens vai vairāki tirgus dalībnieki dažādos ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības līmeņos pārtikas piegādes ķēdē, tostarp izplatīšanā.

Šā panta 1. punkta kontekstā ilgtspējas standarts nozīmē standartu, kura mērķis ir veicināt viena vairāku šādu mērķu sasniegšanu:

vides mērķi, tostarp klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām; ilgtspējīga ainavu, ūdens resursu un augsnes izmantošana un aizsardzība; pāreja uz aprites ekonomiku, tostarp pārtikas atkritumu samazināšana, piesārņojuma novēršana un kontrole, un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana;

lauksaimniecības produktu ražošana, lietojot mazāku pesticīdu daudzumu un pārvaldot no tā izrietošos riskus, vai samazinot mikrobu rezistences risku lauksaimnieciskajā ražošanā; un

dzīvnieku veselība un labturība.

Nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem, netiek aizliegti, un šajā sakarā nav nepieciešams iepriekšējs lēmums.

Komisija līdz 2023. gada 8. decembrim izdod tirgus dalībniekiem paredzētās pamatnostādnes tirgus dalībniekiem, par šā panta piemērošanas nosacījumiem.

Šā panta 1. punktā minētie ražotāji var no 2023. gada 8. decembra lūgt Komisiju sniegt atzinumu par 1. punktā minēto nolīgumu, lēmumu un saskaņoto darbību saderību ar šo pantu. Savu atzinumu Komisija nosūta lūguma iesniedzējam četru mēnešu laikā pēc pilnīga lūguma saņemšanas.

Ja Komisija jebkurā laikā pēc šāda atzinuma sniegšanas konstatē, ka vairs netiek izpildīti šā panta 1., 3. un 7. punktā minētie nosacījumi, tā paziņo, ka attiecīgajam nolīgumam, lēmumam vai saskaņotajai darbībai turpmāk piemēro LESD 101. panta 1. punktu, un attiecīgi informē ražotājus.

Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma var mainīt atzinuma saturu, jo īpaši tad, ja lūguma iesniedzējs ir sniedzis neprecīzu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojis sniegto atzinumu.

Valsts konkurences iestāde, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1/2003 5. pantā, atsevišķos gadījumos var nolemt, ka nākotnē viens vai vairāki nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības, kas minētas 1. punktā, ir jāmaina, jāpārtrauc vai ka tām vispār nav jānotiek, ja tā uzskata, ka šāds lēmums nepieciešams, lai novērstu konkurences izslēgšanu, vai ja tā uzskata, ka ir apdraudēti LESD 39. pantā paredzētie mērķi.

Attiecībā uz nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas skar vairākas dalībvalstis, šā punkta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Komisija, nepiemērojot 229. panta 2. un 3. punktā minētās procedūras.

Rīkojoties saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, valsts konkurences iestāde pēc pirmā oficiālā izmeklēšanas pasākuma uzsākšanas par to rakstveidā informē Komisiju un paziņo Komisijai par izrietošiem lēmumiem uzreiz pēc to pieņemšanas.

Šajā punktā minētos lēmumus nepiemēro pirms dienas, kad tie paziņoti attiecīgajiem uzņēmumiem.”;

61)

regulas 212. pantu svītro;

62)

regulas 214.a pantu aizstāj ar šādu:

“214.a pants

Valsts maksājumi konkrētām nozarēm Somijā

Ja tiek saņemta Komisijas atļauja, Somija laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam var turpināt piešķirt ražotājiem valsts atbalstu, kādu tā piešķīra 2022. gadā, pamatojoties uz šo pantu, ar noteikumu, ka:

ienākumu atbalsta kopējā summa visā laikposmā samazinās un 2027. gadā nepārsniedz 67 % no 2022. gadā piešķirtās summas; un

pirms šīs iespējas izmantošanas ir pilnībā izmantotas kopējā lauksaimniecības politikā attiecīgajām nozarēm paredzētās atbalsta shēmas.

Komisija sniedz atļauju, nepiemērojot procedūru, kas minēta šīs regulas 229. panta 2. vai 3. punktā.”;

63)

regulas 218. panta 2. punktā svītro rindu, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti;

64)

regulas 219. panta 1. punktu groza šādi:

punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.

Lai efektīvi un iedarbīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem, ko rada būtiska cenu palielināšanās vai samazināšanās iekšējos vai ārējos tirgos vai citi notikumi un apstākļi, kas rada ievērojamus attiecīgā tirgus traucējumus vai šādu traucējumu draudus, ja paredzams, ka minētā situācija vai tās ietekme uz tirgu turpināsies vai pasliktināsies, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 227. pantu, lai veiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu minēto tirgus situāciju, vienlaikus ievērojot visas saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar LESD, un ar noteikumu, ka visi citi šajā regulā paredzētie pasākumi izrādās nepietiekami vai nepiemēroti.”;

punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus, pilnībā vai daļēji, tostarp vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu, pielāgot vai apturēt ievedmuitas piemērošanu, vai arī var tikt īstenoti kā brīvprātīga ražošanas pagaidu samazināšanas shēma, jo īpaši pārmērīgi liela piedāvājuma gadījumā.”;

65)

regulas V daļas I nodaļas 2. iedaļu groza šādi:

iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Tirgus atbalsta pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ”;

regulas 220. pantu groza šādi:

iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Pasākumi, kas saistīti ar dzīvnieku slimībām un augu kaitēkļiem un patērētāju uzticības zaudēšanu sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselības risku dēļ”;

ii)

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

ierobežojumus Savienības iekšējā tirdzniecībā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, kas var rasties, piemērojot pasākumus dzīvnieku slimību vai augu kaitēkļu izplatības apkarošanai; un”;

iii)

panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“-a)

augļi un dārzeņi;”;

iv)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Pasākumus, kas paredzēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var veikt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi sanitāros, veterināros vai fitosanitāros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību vai uzraudzītu, kontrolētu un iznīcinātu kaitēkļus vai ierobežotu to izplatību, un vienīgi tādā apmērā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams attiecīgā tirgus atbalstam.”;

66)

regulas V daļā iekļauj šādu nodaļu un pantus:

“I.a nodaļa

Tirgus pārredzamība

222.a pants

Savienības tirgus novērošanas centri

Lai uzlabotu pārredzamību pārtikas piegādes ķēdē, palīdzētu ekonomikas dalībniekiem un valsts iestādēm izdarīt apzinātu izvēli, veicinātu tirgus norišu un tirgus traucējumu draudu uzraudzību, Komisija izveido Savienības tirgus novērošanas centrus.

Komisija var lemt, kurām no 1. panta 2. punktā uzskaitītajām lauksaimniecības nozarēm tiks izveidoti Savienības tirgus novērošanas centri.

Savienības tirgus novērošanas centri dara pieejamus tirgus norišu un traucējumu draudu uzraudzībai nepieciešamos statistikas datus un informāciju, jo īpaši:

datus par ražošanu, piegādēm un krājumiem;

cenas, izmaksas un, ciktāl iespējams, uzcenojumu visos pārtikas piegādes ķēdes līmeņos;

īstermiņa un vidēja termiņa tirgus prognozes;

datus par lauksaimniecības produktu importu un eksportu, it īpaši tarifa kvotu izpildi attiecībā uz lauksaimniecības produktu importu Savienībā.

Savienības tirgus novērošanas centri sagatavo ziņojumus, kuros iekļauj pirmajā daļā minētos elementus.

Dalībvalstis apkopo 3. punktā minēto informāciju un nosūta to Komisijai.

222.b pants

Komisijas ziņojumi par norisēm tirgū

Savienības tirgus novērošanas centri, kas izveidoti, ievērojot 222.a pantu, savos ziņojumos identificē tirgus traucējumu draudus, kas saistīti ar būtisku cenu pieaugumu vai kritumu iekšējos vai ārējos tirgos, vai ar citiem notikumiem vai apstākļiem, kam ir līdzīga ietekme.

Komisija regulāri sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par situāciju lauksaimniecības produktu tirgū, par tirgus traucējumu cēloņiem un par iespējamiem veicamajiem pasākumiem, lai reaģētu uz minētajiem tirgus traucējumiem, jo īpaši par pasākumiem, kas paredzēti II daļas I sadaļas I nodaļā un 219., 220., 221. un 222. pantā, kā arī par šādu pasākumu pamatojumu.”;

67)

regulas 223. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Iegūto informāciju var nosūtīt vai darīt pieejamu starptautiskām organizācijām, Savienības un valstu finanšu tirgus iestādēm, trešo valstu kompetentajām iestādēm un var darīt zināmu atklātībai, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu komercnoslēpumu, tostarp cenu, aizsargāšanā.

Komisija sadarbojas un apmainās ar informāciju ar kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 22. pantu, un ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI), lai palīdzētu tām pildīt to uzdevumus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 596/2014.”;

68)

regulas 225. pantu groza šādi:

panta a) apakšpunktu svītro;

panta b) un c) apakšpunktu svītro;

panta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc septiņiem gadiem par konkurences noteikumu, kā tie izklāstīti šajā regulā, piemērošanu lauksaimniecības nozarei visās dalībvalstīs;”;

pantam pievieno šādus apakšpunktus:

“da)

līdz 2023. gada 31. decembrim par Savienības tirgus novērošanas centru izveidi saskaņā ar 222.a pantu;

db)

līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trīs gadiem par krīzes pasākumu izmantošanu, kas jo īpaši pieņemti, ievērojot 219.–222. pantu;

dc)

līdz 2024. gada 31. decembrim par jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu labāku tirgus pārredzamību, kā minēts 223. pantā;

dd)

līdz 2024. gada 30. jūnijam par tirdzniecības nosaukumiem un liemeņu klasifikāciju aitas un kazas gaļas nozarē;”;

69)

regulas V daļas III nodaļu, kurā ir 226. pants, svītro;

70)

regulas I pielikumu groza šādi:

pielikuma I daļas a) punkta pirmo un otro rindu (KN kodi 0709 99 60 un 0712 90 19 ) svītro;

pielikuma I daļas d) punkta ierakstu pirmajā rindā (KN kods 0714 ) aizstāj ar šādu:

“ ex 07 14 Manioks, niedru maranta, saleps un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos, izņemot apakšpozīcijā 0714 20 iekļautās batātes un apakšpozīcijā ex 0714 90 90 iekļautos topinambūrus; sāgo palmas serdes”;

pielikuma IX daļu groza šādi:

aprakstu piektajā rindā (KN kods 0706 ) aizstāj ar šādu:

“Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un tamlīdzīgi ēdami sakņu dārzeņi ( 1 )), svaigi vai atdzesēti

ii)

aprakstu astotajā rindā (KN kods ex 07 09 ) aizstāj ar šādu:

“Citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi, izņemot apakšpozīcijās 0709 60 91 , 0709 60 95 , ex 0709 60 99 (Pimenta ģints), 0709 92 10 un 0709 92 90 iekļautos dārzeņus”;

iii)

iekļauj šādas rindas:

“ 0714 20 batātes

ex 0714 90 90 topinambūri”;

pielikuma X daļā svītro izņēmumus attiecībā uz cukurkukurūzu;

pielikuma XII daļā pievieno šādu ierakstu:

“e)

ex 2202 99 19 : - - - citi dealkoholizēti vīni, kuru spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 0,5 %”;

pielikuma XXIV daļas 1. iedaļā ierakstu “0709 60 99 ” aizstāj ar šādu:

“ ex 0709 60 99 : - - - citi Pimenta ģints augļi”;

71)

regulas II pielikuma II daļu groza šādi:

daļas A iedaļas 4. punkta otro teikumu svītro;

daļas B iedaļu svītro;

72)

regulas III pielikumu groza šādi:

pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“RĪSU UN CUKURA STANDARTA KVALITĀTE, KĀ MINĒTS REGULAS (ES) Nr. 1370/2013 ( *6 ) 1.a PANTĀ

pielikuma B daļas I iedaļu svītro;

73)

regulas VI pielikumu svītro;

74)

regulas VII pielikumu groza šādi:

pielikuma I daļu groza šādi:

daļas II punktam pievieno šādu daļu:

“Pēc Regulas (ES) Nr. 1151/2012 3. panta 2. punktā minētās grupas lūguma attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka šajā punktā minētos nosacījumus nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru pirms 2007. gada 29. jūnija ir reģistrēts aizsargātas cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.”;

ii)

daļas III punkta 1. apakšpunkta A punktā svītro rindu, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti;

iii)

daļas III punkta 1. apakšpunkta B punktā svītro rindu, kas attiecas uz Apvienoto Karalisti;

pielikuma II daļu groza šādi:

pievieno šādu ievadfrāzi:

“Vīnkopības produktu kategorijas ir uzskaitītas 1.–17. punktā. Vīnkopības produktu kategorijām, kas uzskaitītas 1. punktā un 4.–9. punktā, var veikt pilnīgu vai daļēju dealkoholizāciju saskaņā ar VIII pielikuma I daļas E iedaļu pēc tam, kad ir pilnībā sasniegti to attiecīgie raksturlielumi, kā aprakstīts minētajos punktos.”;

ii)

daļas 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 15 % un nav lielāka par 22 %. Izņēmuma kārtā vīniem, kas paredzēti ilgstošākai izturēšanai, šie ierobežojumi var atšķirties noteiktos desertvīnos, kuru cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir sarakstā, ko Komisija izveidojusi, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 75. panta 2. punktu, ja vien attiecīgajā gadījumā ir izpildīti šādi nosacījumi:

—

vīni, kas ir izturēšanas procesā, atbilst desertvīnu definīcijai; un

—

izturēta vīna faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 14 %;”;

pielikuma I papildinājumu groza šādi:

papildinājuma 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Beļģijā, Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Lietuvā, Nīderlandē, Polijā un Zviedrijā: šo dalībvalstu vīnogu audzēšanas reģioni;”;

ii)

papildinājuma 2. punkta g) apakšpunktā vārdu “reģions” aizstāj ar “vīnogu audzēšanas reģions”;

iii)

papildinājuma 4. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

Rumānijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos vīnogu audzēšanas reģionos: Dealurilor Munteniei și Olteniei ar vīna dārziem Dealurile Buzăului, Dealu Mare, Severinului un Plaiurile Drâncei, Colinele Dobrogei, Terasele Dunării, Dienvidu vīna reģions, tostarp smiltaines un citi labvēlīgi reģioni;”;

iv)

papildinājuma 4. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Hrvatska Istra, Hrvatsko primorje un Dalmatinska zagora;”;

papildinājuma 6. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“h)

Horvātijā – ar vīnogulājiem apstādītas platības šādos apakšreģionos: Sjeverna Dalmacija un Srednja i Južna Dalmacija.”;

75)

regulas VIII pielikumu groza šādi:

pielikuma I daļu groza šādi:

daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Stiprināšana, paskābināšana, atskābināšana dažās vīnogu audzēšanas zonās un dealkoholizācija”;

ii)

daļas B iedaļas 7. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

līdz dalībvalstu noteiktai robežvērtībai palielināt kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 6. punktā minētajiem produktiem, lai ražotu vīnus ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”;

iii)

daļas C iedaļu aizstāj ar šādu:

“C. Paskābināšana un atskābināšana

1. Drīkst veikt svaigu vīnogu, vīnogu misas, daļēji norūgušas vīnogu misas, rūgstoša jaunvīna un vīna paskābināšanu un atskābināšanu.

2. Šīs iedaļas 1. punktā minēto produktu paskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 4 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 53,3 miliekvivalenti uz litru.

3. Vīna atskābināšanu drīkst veikt tikai līdz robežvērtībai 1 g/l, kas izteikta vīnskābē, vai 13,3 miliekvivalenti uz litru.

4. Vīnogu misu, kas paredzēta koncentrēšanai, drīkst daļēji atskābināt.

5. Viena un tā paša produkta paskābināšana un stiprināšana, izņemot atkāpes, kas Komisijai jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot 75. panta 2. punktu, un paskābināšana un atskābināšana ir procesi, kas savstarpēji cits citu izslēdz.”;

iv)

daļas D iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Vīnu paskābināšanu un atskābināšanu veic tikai tajā vīnogu audzēšanas zonā, kurā ievāktas attiecīgā vīna ražošanā izmantotās vīnogas.”;

pievieno šādu iedaļu:

“E. Dealkoholizācijas procesi

VII pielikuma II daļas 1. punktā un 4.–9. punktā minēto vīnkopības produktu spirta satura daļējai vai gandrīz pilnīgai samazināšanai ir atļauts izmantot zemāk uzskaitītos dealkoholizācijas procesus vai nu katru atsevišķi, vai kombinācijā ar citiem zemāk uzskaitītajiem dealkoholizācijas procesiem:

daļēja vakuuma iztvaicēšana;

membrānu metodes;

destilācija.

Izmantojot dealkoholizācijas procesus, netiek pieļauts, ka vīnkopības produktam rodas organoleptiski defekti. Nedrīkst līdztekus vīnkopības produkta spirta satura likvidēšanai palielināt cukura saturu vīnogu misā.”;

pielikuma II daļas B iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Produktiem, kas paredzēti, lai Īrijā un Polijā ražotu produktus ar KN kodu 2206 00 , attiecībā uz kuriem dalībvalstis var atļaut izmantot saliktu nosaukumu, kurā iekļauts produkta tirdzniecības nosaukums “vīns”, 1. un 2. punkta noteikumus nepiemēro.”;

76)

regulas X pielikuma II punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“2.

Šā punkta 1. apakšpunktā minēto cenu piemēro cukurbietēm, kuras ir veselas, tīras un tirdzniecībai atbilstīgā kvalitātē un kuru cukura saturs pieņemšanas punktā ir 16 %.

Cenu pielāgo, saskaņā ar pušu iepriekšēju vienošanos šo cenu paaugstinot vai pazeminot, lai ņemtu vērā atkāpes no pirmajā daļā minētās kvalitātes.”;

77)

regulas X pielikuma XI punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“1.

Nozares nolīgumos, kas minēti šīs regulas II pielikuma II daļas A iedaļas 6. punktā, iekļauj samierināšanas vai mediācijas mehānismus un arbitrāžas klauzulas.”;

78)

regulas XI, XII un XIII pielikumu svītro.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1151/2012

Regulu (ES) Nr. 1151/2012 groza šādi:

regulas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

pievienoto vērtību paaugstinošas pazīmes, kas izriet no to ražošanā izmantotajām lauksaimniecības vai pārstrādes metodēm, to ražošanas vai tirdzniecības vietas, vai no to iespējamā pienesuma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā.”;

regulas 2. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.

Šo regulu nepiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem vai Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā definētajiem vīnkopības produktiem, izņemot vīna etiķus.

Reģistrācija, kas veikta, ievērojot 52. pantu, neskar attiecīgo ražotāju pienākumu ievērot citus Savienības noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz produktu laišanu tirgū un pārtikas marķēšanu.”;

regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

Šajā regulā “cilmes vietas nosaukums” ir nosaukums, kurš var būt tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē produktu, kura:

izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai – izņēmuma gadījumos – valstī;

kvalitāti vai īpašības ir radījusi galvenokārt vai vienīgi īpašā ģeogrāfiskā vide ar tai raksturīgo dabas un cilvēka faktoru; un

visi ražošanas posmi notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Šajā regulā “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir nosaukums, tostarp tradicionāli lietots nosaukums, kas identificē produktu, kura:

izcelsme ir konkrētā vietā, reģionā vai valstī;

īpašā kvalitāte, reputācija vai cita īpašība ir galvenokārt saistāma ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; un

vismaz viens ražošanas posms notiek definētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.”;

regulas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Nosaukumu nedrīkst reģistrēt kā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja rodas konflikts ar augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un ja tas var patērētāju maldināt attiecībā uz produkta patieso izcelsmi vai radīt apjukumu attiecībā uz produktiem ar reģistrētajiem nosaukumiem un attiecīgo šķirni vai sugu.

Pirmajā daļā minētos nosacījumus izvērtē attiecībā uz konfliktējošo nosaukumu faktisko izmantošanu, tostarp augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukuma izmantošanu ārpus tās izcelsmes apgabala un tās augu šķirnes nosaukuma izmantošanu, ko aizsargā citas intelektuālā īpašuma tiesības.”;

regulas 7. panta 1. punktu groza šādi:

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

sīka informācija, kas nosaka:

attiecībā uz aizsargātu cilmes vietas nosaukumu – saikni starp produkta kvalitāti vai īpašībām un ģeogrāfisko vidi, kas minēta 5. panta 1. punktā; sīku informāciju attiecībā uz minētās ģeogrāfiskās vides cilvēka faktoriem attiecīgā gadījumā var ierobežot, tajā iekļaujot tikai augsnes un ainavu pārvaldības, audzēšanas paņēmienu vai jebkādu citu attiecīgu cilvēka darbību, kas veicina minētajā punktā minētās ģeogrāfiskās vides dabas faktoru saglabāšanu, aprakstu;

ii)

attiecībā uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi – saikni starp produkta konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un ģeogrāfisko izcelsmi, kas 5. panta 2. punktā;”;

pievieno šādu daļu:

“Produkta specifikācijā var iekļaut aprakstu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.”;

regulas 10. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Šīs regulas 51. panta 1. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā punktā noteiktajā termiņā un ja tas:”;

regulas 12. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Tādu Savienības izcelsmes produktu gadījumā, kurus tirgo ar atbilstīgi šajā regulā noteiktajām procedūrām reģistrētu aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, marķējumā un reklāmas materiālos norāda ar tiem saistītos Savienības simbolus. Uz produkta reģistrēto nosaukumu attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības attiecībā uz obligāto ziņu noformējumu. Marķējumā var parādīties norādes “aizsargāts cilmes vietas nosaukums” vai “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai atbilstīgie saīsinājumi “ACVN” vai “AĢIN”.”;

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

jebkādu tiešu vai netiešu reģistrēta nosaukuma komerciālo izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, tiek izmantota, vājināta vai mazināta aizsargātā nosaukuma reputācija, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;”;

pantam pievieno šādu punktu:

“4.

Šā panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz:

precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā Savienības muitas teritorijā; un

precēm, kas tiek pārdotas ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.

Attiecībā uz precēm, kas tiek ievestas Savienības muitas teritorijā, bet netiek laistas brīvā apgrozībā minētajā teritorijā, grupai vai jebkuram tirgus dalībniekam, kuram ir tiesības izmantot aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ir tiesības liegt visām trešām personām tirdzniecības apritē ievest preces Savienībā, tās nelaižot tajā brīvā apgrozībā, ja šādas preces, tostarp iepakojums, nāk no trešām valstīm un uz tām bez atļaujas ir izvietots aizsargāts cilmes vietas nosaukums vai aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.”;

regulas 15. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izņemot, ja saskaņā ar 49. panta 3. punktu ir iesniegts pieņemams iebildumu paziņojums.”;

panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Neskarot 14. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pagarina šā panta 1. punktā minēto pārejas laiku līdz pat 15 gadiem pietiekami pamatotos gadījumos, kad ir parādīts, ka:”;

10)

iekļauj šādu pantu:

“16.a pants

Pastāvošas aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Nosaukumus, kas iekļauti reģistrā, kurš izveidots, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 ( *7 ) 21. pantu, automātiski iekļauj šīs regulas 11. pantā minētajā reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Attiecīgo specifikāciju uzskata par šīs regulas 7. pantā minēto specifikāciju.

11)

regulas 21. panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“1.

Šīs regulas 51. panta 1. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi pirms termiņa beigām un ja tas:”;

12)

regulas 23. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Neskarot šā panta 4. punkta noteikumus, šā panta 2. punktā minētais simbols tiek norādīts tādu Savienības izcelsmes produktu marķējumā un reklāmas materiālos, kurus tirgo kā atbilstīgi šai regulai reģistrētu garantētu tradicionālo īpatnību. Uz produkta reģistrēto nosaukumu attiecas Regulas (ES) Nr. 1169/2011 13. panta 1. punktā izklāstītās marķējuma prasības attiecībā uz obligāto ziņu noformējumu. Marķējumā var būt norāde “garantēta tradicionālā īpatnība” vai atbilstīgais saīsinājums “GTĪ”.

Simbols ir fakultatīvs tādu garantēto tradicionālo īpatnību produktu marķējumā, kuri ražoti ārpus Savienības.”;

13)

regulas 24. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Reģistrētie nosaukumi ir aizsargāti pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, tostarp attiecībā uz produktiem, kurus izmanto kā sastāvdaļas, kā arī pret jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju.”;

pantam pievieno šādu punktu:

“4.

Panta 1. punktā minētā aizsardzība attiecas arī uz precēm, ko pārdod ar tālpārdošanas līdzekļiem, piemēram, elektroniskā tirdzniecībā.”;

14)

regulā iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

Pārejas laiks garantētu tradicionālo īpatnību lietošanai

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai attiecībā uz produktiem, kuru apzīmējums sastāv no nosaukuma, kas ir pretrunā 24. panta 1. punktam, vai satur šādu nosaukumu, atļautu turpināt lietot apzīmējumu, ar kuru tie tika tirgoti, ar nosacījumu, ka saskaņā ar 49. panta 3. punktu vai 51. pantu ir iesniegts pieņemams iebildumu paziņojums, kas liecina, ka šāds nosaukums tika likumīgi lietots Savienības tirgū vismaz piecus gadus pirms 50. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās publikācijas dienas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, izņemot, ja saskaņā ar 49. panta 3. punktu ir iesniegts pieņemams iebildumu paziņojums.”;

15)

regulas 49. pantam pievieno šādu punktu:

“8.

Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, ja valsts tiesā vai citā valsts struktūrā tiek sākti procesi attiecībā uz pieteikumu, kas iesniegts Komisijai saskaņā ar 4. punktu, un ja šis pieteikums tika atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu.”;

16)

regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

Komisijas veiktā pārbaude un publikācija iebildumu sniegšanai

Komisija izskata reģistrācijas pieteikumus, ko tā saņem saskaņā ar 49. panta 4. un 5. punktu. Komisija, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts veiktās izskatīšanas un iebildumu procedūras iznākumu, pārbauda, vai pieteikumos ir iekļauta visa prasītā informācija un tajos nav acīmredzamu kļūdu.

Komisijas veiktajai pārbaudei nevajadzētu būt ilgākai par sešiem mēnešiem no dienas, kad attiecīgais pieteikums saņemts no dalībvalsts. Ja minētais laikposms tiek pārsniegts, Komisija pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par aizkavēšanās iemesliem.

Komisija vismaz reizi mēnesī publicē to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumu, kad tie iesniegti.

Ja, pamatojoties uz pārbaudi, kas veikta, ievērojot šā panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka ir izpildīti 5. un 6. pantā izklāstītie nosacījumi – ja reģistrācijas pieteikums iesniegts saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu – vai 18. panta 1. un 2. punktā izklāstītie nosacījumi – ja pieteikums iesniegts saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu –, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:

pieteikumiem saskaņā ar II sadaļā noteikto shēmu – vienoto dokumentu un atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju;

pieteikumiem saskaņā ar III sadaļā noteikto shēmu – specifikāciju.”;

Komisija ir atbrīvota no pienākuma ievērot pārbaudes veikšanas termiņu, kas minēts 1. punktā, un informēt pieteikuma iesniedzēju par kavēšanās iemesliem, ja tā saņem tādu dalībvalsts paziņojumu par saskaņā ar 49. panta 4. punktu iesniegtu reģistrācijas pieteikumu, kas vai nu:

informē Komisiju, ka pieteikums tika atzīts par nederīgu valsts līmenī ar nekavējoties piemērojamu, bet ne galīgu tiesas nolēmumu; vai

lūdz Komisiju apturēt 1. punktā minēto pārbaudi, jo nolūkā apstrīdēt pieteikuma derīgumu ir uzsākta valsts līmeņa tiesvedība, un dalībvalsts uzskata, ka minētā tiesvedība ir balstīta uz pamatotiem iemesliem.

Atbrīvojums ir spēkā līdz brīdim, kad attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par to, ka sākotnējais pieteikums ir atjaunots vai ka dalībvalsts atsauc savu apturēšanas pieprasījumu.”;

17)

regulas 51. pantu groza šādi:

panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī jebkura fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo vai ir iedibinājusies trešā valstī un kam ir likumīgas intereses, var iesniegt Komisijai pamatotu iebildumu paziņojumu.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo vai ir iedibinājusies dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, un kam ir likumīgas intereses, termiņā, kurā, ievērojot pirmo daļu, pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt pamatotu iebildumu paziņojumu dalībvalstij, kurā tā dzīvo vai ir iedibinājusies.

Komisija pārbauda pamatotā iebildumu paziņojuma pieņemamību, pamatojoties uz 10. pantā izklāstīto iebildumu pamatojumu – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – un pamatojoties uz 21. pantā izklāstīto iebildumu pamatojumu – attiecībā uz garantētām tradicionālajām īpatnībām.

Ja Komisija uzskata, ka pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams, tā piecu mēnešu laikā no dienas, kad pieteikums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, aicina pamatoto iebildumu paziņojumu iesniegušo iestādi vai personu un Komisijai pieteikumu iesniegušo iestādi vai struktūru veikt pienācīgu apspriešanos, kas ilgst saprātīgu laikposmu, nepārsniedzot trīs mēnešus.

Pamatoto iebildumu paziņojumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās uzsāk šādu pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti šajā Regulā. Ja netiek panākta vienošanās, šo informāciju iesniedz Komisijai.

Jebkurā apspriešanās laikposma brīdī Komisija var pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma apspriešanās termiņu pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Pamatoto iebildumu paziņojumu un citus dokumentus, ko Komisijai sūta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, nosūta vienā no Savienības oficiālajām valodām.”;

18)

regulas 52. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas Komisijai pieejama no pārbaudes, kuru veic, ievērojot 50. panta 1. punkta pirmo daļu, Komisija uzskata, ka nav izpildīti 5. un 6. pantā paredzētie nosacījumi attiecībā uz II sadaļā izklāstītajām kvalitātes shēmām vai 18. pantā paredzētie nosacījumi attiecībā III sadaļā izklāstītajām kvalitātes shēmām, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida pieteikumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 57. panta 2. punktā.

Ja Komisija nesaņem pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 51. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

19)

regulas 53. pantu groza šādi:

panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

“53. pants

Produkta specifikācijas grozījumi”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Piemērojot šo regulu, “Savienības grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas:

paredz izmaiņas aizsargātā cilmes vietas nosaukumā vai aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē, vai to izmantošanā;

varētu par spēkā neesošām padarīt saiknes, kas minētas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā – attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem – un saiknes, kas minētas 5. panta 2. punktā b) apakšpunktā – attiecībā uz aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

attiecas uz garantētu tradicionālo īpatnību; vai

paredz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

“Standarta grozījums” ir grozījums produkta specifikācijā, kas nav Savienības grozījums.

“Pagaidu grozījums” ir standarta grozījums, kas attiecas uz tādu pagaidu izmaiņu produkta specifikācijā, kas izriet no valsts iestāžu noteiktu obligāto sanitāro un fitosanitāro pasākumu ievērošanas, vai tāds pagaidu grozījums, kas ir jāveic kompetento iestāžu oficiāli atzītas dabas katastrofas vai nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Savienības grozījumus apstiprina Komisija. Apstiprināšanas procedūru mutatis mutandis īsteno, piemērojot 49.–52. pantā izklāstīto procedūru.

Pārbaudot pieteikumus, uzmanību koncentrē uz ierosināto grozījumu. Attiecīgā gadījumā Komisija vai attiecīgā dalībvalsts var aicināt pieteikuma iesniedzēju veikt izmaiņas citos produkta specifikācijas elementos.

Standarta grozījumus apstiprina un publisko dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgā produkta ģeogrāfiskais apgabals, un par tiem paziņo Komisijai. Trešās valstis standarta grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešā valstī piemērojamajiem tiesību aktiem un paziņo par tiem Komisijai.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Lai atvieglotu administratīvo procesu saistībā ar Savienības un standarta grozījumiem produkta specifikācijā, arī gadījumos, kad grozījums nenozīmē nekādas izmaiņas vienotajā dokumentā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, ar kuriem papildina grozījumu pieteikuma procesa noteikumus.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par procedūrām attiecībā uz Savienības grozījumu pieteikumu iesniegšanu, šādu grozījumu pieteikumu formu un noformējumu un par procedūrām attiecībā uz standarta grozījumiem un to formu un par to paziņošanu Komisijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 57. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

20)

regulas I pielikuma I punktā pievieno šādus ievilkumus:

“–

aromatizētie vīni, kas definēti Regulas (ES) Nr. 251/2014 3. panta 2. punktā,

–

citi alkoholiskie dzērieni, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus un vīnkopības produktus, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VII pielikuma II daļā,

–

bišu vasks.”;

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 251/2014

regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91”;

regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi aromatizētu vīna produktu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam.”;

regulas 2. panta 3. punktu svītro;

regulas 5. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Tirdzniecības nosaukumus var papildināt vai aizstāt ar aromatizēta vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas aizsargāta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.”;

pantam pievieno šādus punktus:

“6.

Attiecībā uz Savienībā ražotiem aromatizētiem vīna produktiem, kas paredzēti eksportam uz trešām valstīm, kuru tiesību aktos ir noteikts, ka ir jāizmanto atšķirīgi tirdzniecības nosaukumi, dalībvalstis var atļaut minētos tirdzniecības nosaukumus pievienot tirdzniecības nosaukumiem, kas izklāstīti II pielikumā. Minētos papildu tirdzniecības nosaukumus var norādīt valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu nolūkā papildināt II pielikumu, lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, zinātnes un tirgus tendences, patērētāju veselību vai patērētāju vajadzību pēc informācijas.”;

regulā iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Paziņojums par uzturvērtību un sastāvdaļu saraksts

Savienībā tirgoto aromatizēto vīna produktu marķējumā iekļauj šādas obligātās ziņas:

paziņojums par uzturvērtību, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta l) apakšpunktu; un

sastāvdaļu saraksts, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, paziņojumā par uzturvērtību uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes var būt norādīta tikai enerģētiskā vērtība, ko var izteikt, izmantojot simbolu “E”), ar ko apzīmē enerģiju. Šādos gadījumos pilnu paziņojumu par uzturvērtību sniedz ar elektroniskiem līdzekļiem, kas norādīti uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Minēto paziņojumu par uzturvērtību nenorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta pārdošanai vai tirdzniecībai, un lietotāja datus nevāc vai neizseko.

Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, sastāvdaļu sarakstu var sniegt ar elektroniskiem līdzekļiem, kas norādīti uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes. Šādos gadījumos piemēro šādas prasības:

lietotāju dati netiek vākti vai izsekoti;

sastāvdaļu sarakstu nenorāda kopā ar citu informāciju, kas paredzēta pārdošanai vai tirdzniecībai; un

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās ziņas norāda tieši uz iepakojuma vai tam pievienotās etiķetes.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 33. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot noteikumus par sastāvdaļu norādīšanu un to apzīmējumiem šā panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā.”;

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 aizsargāto aromatizēta vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi uz etiķetes norāda valodā vai valodās, kurās tā reģistrēta, pat tad, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde aizstāj tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 aizsargāto aromatizēta vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāde nav rakstīta ar latīņu alfabēta burtiem, to var norādīt arī vienā vai vairākās Savienības oficiālajās valodās.”;

regulas 9. pantu svītro;

regulas III nodaļu, kurā ietverts 10.–30. pants, svītro;

regulas 33. pantu groza šādi:

pantam pievieno šādu punktu:

“2.a

Pilnvaras pieņemt 5. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 7. decembra. Pilnvaras pieņemt 6.a panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2023. gada 8. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu attiecībā uz pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms 5 gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā, 5. panta 7. punktā, 6.a panta 4. punktā, 28. pantā, 32. panta 2. punktā un 36. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. panta 7. punktu, 6.a panta 4. punktu, 28. pantu, 32. panta 2. punktu un 36. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

10)

regulas I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“iv)

stipros alkoholiskos dzērienus daudzumā, kas nepārsniedz 1 % no kopējā tilpuma.”;

11)

regulas II pielikumu groza šādi:

pielikuma A daļas 3) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

kam var būt pievienots spirts; un”

pielikuma B daļu groza šādi:

daļas 8) punkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“–

kas iegūts tikai no sarkanvīna vai baltvīna vai no abiem,”;

ii)

daļai pievieno šādu punktu:

“14)

Wino ziołowe

Aromatizēts vīna dzēriens:

kas iegūts no vīna un kurā vīnkopības produkti veido vismaz 85 % no kopējā tilpuma,

kas aromatizēts tikai ar aromatizējošiem preparātiem, kuri iegūti no garšaugiem vai garšvielām, vai no abiem,

kam nav pievienota krāsviela,

kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija nav mazāka par 7 %”.

4. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 228/2013

Regulā iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Starpnozaru nolīgumi Reinjonā

Ievērojot Līguma 349. pantu, atkāpjoties no Līguma 101. panta 1. punkta un neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 4. punkta pirmās daļas a) līdz n) punkta, Francija pēc tādas starpnozaru organizācijas, kas atzīta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 157. pantu, un darbojas tikai Reinjonā un tiek uzskatīta par viena konkrēta produkta ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes posma pārstāvi, lūguma var attiecināt uz citiem tirgus dalībniekiem, kuri nav minētās starpnozaru organizācijas biedri, noteikumus, kuru mērķis ir palīdzēt saglabāt un dažādot vietējo ražošanu nolūkā uzlabot pārtikas nodrošinājumu Reinjonā, ar noteikumu, ka minētos noteikumus piemēro tiem tirgus dalībniekiem, kuru darbības tiek veiktas tikai Reinjonā saistībā ar produktiem, kas ir paredzēti vietējam tirgum. Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 164. panta 3. punkta, starpnozaru organizāciju uzskata par reprezentatīvu pārstāvi saskaņā ar šo pantu, ja tā pārstāv vismaz 70 % no attiecīgā produkta vai produktu ražošanas, tirdzniecības vai pārstrādes apjoma.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 165. panta, ja noteikumus par atzītām starpnozaru organizācijām, kuras darbojas tikai Reinjonā, paplašina saskaņā ar šā panta 1. punktu un darbības, uz kurām attiecas minētie noteikumi, ir to ekonomikas dalībnieku vispārējās ekonomiskajās interesēs, kuru darbības tiek veiktas tikai Reinjonā saistībā ar produktiem, kas ir paredzēti vietējam tirgum, Francija pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var nolemt, ka atsevišķiem ekonomikas dalībniekiem vai grupām, kuras nav organizācijas biedri, bet darbojas minētajā vietējā tirgū, ir jāmaksā organizācijai visas finansiālās iemaksas vai daļa no iemaksām, ko maksā attiecīgās organizācijas biedri, ciktāl šādas iemaksas ir paredzētas, lai segtu attiecīgo darbību veikšanas tiešās izmaksas.

Francija informē Komisiju par jebkādu nolīgumu, kura darbības joma ir paplašināta saskaņā ar šo pantu.”

5. pants

Pārejas noteikumi

Noteikumus, ko piemēro pirms 2021. gada 7. decembra, turpina piemērot tiem cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pieteikumiem, grozījumu apstiprināšanas pieteikumiem un anulēšanas lūgumiem, ko Komisija saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 pirms 2021. gada 7. decembra, un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un garantētu tradicionālo īpatnību reģistrācijas pieteikumiem un anulēšanas lūgumiem, ko Komisija saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 pirms 2021. gada 7. decembra.

Tiem aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, vai garantētu tradicionālo īpatnību grozījuma produkta specifikācijā apstiprināšanas pieteikumiem, ko Komisija saņēmusi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 pirms 2021. gada 7. decembra, turpina piemērot noteikumus, ko piemēro pirms 2022. gada 8. jūnija.

Noteikumus, ko piemēro pirms 2021. gada 7. decembra, turpina piemērot aromatizētu vīnu nosaukumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības pieteikumiem, grozījumu apstiprināšanas pieteikumiem un anulēšanas lūgumiem, ko Komisija saņēmusi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 251/2014, pirms 2021. gada 7. decembra. Tomēr lēmumu par reģistrāciju pieņem, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. pantu, kas grozīts ar šīs regulas 2. panta 18. punktu.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 29.–38. pantu un 55.–57. pantu turpina piemērot arī pēc 2022. gada 31. decembra attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras minētajos pantos norādītajās atbalsta shēmās īstenotas pirms 2023. gada 1. janvāra.

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 58.–60. pantu turpina piemērot arī pēc 2022. gada 31. decembra attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti minētajos pantos norādītajā atbalsta shēmā pirms 2023. gada 1. janvāra.

Atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības augļu un dārzeņu nozarē, kam ir Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta minētā darbības programma, kuru dalībvalsts apstiprinājusi laikposmam, kas turpinās pēc 2022. gada 31. decembra, līdz 2022. gada 15. septembrim iesniedz minētajai dalībvalstij pieprasījumu, lai tās darbības programma:

varētu tikt mainīta Regulas (ES) 2021/2115 prasību izpildes vajadzībām; vai

varētu tikt aizstāta ar jaunu darbības programmu, kas apstiprināta saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115; vai arī

turpinātu darboties līdz savam beigu termiņam saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

Ja šādas atzītas ražotāju organizācijas vai to apvienības šādu pieprasījumu līdz 2022. gada 15. septembrim neiesniedz, to darbības programmas, kuras bija apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, beidzas 2022. gada 31. decembrī.

Atbalsta programmas vīna nozarē, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 40. pantā, turpina piemērot līdz 2023. gada 15. oktobrim. Regulas (ES) Nr. 1308/2013 39.–54. pantu turpina piemērot pēc 2022. gada 31. decembra attiecībā uz:

izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras, ievērojot minēto regulu, īstenotas pirms 2023. gada 16. oktobra minētās regulas 39.–52. pantā norādītajā atbalsta shēmā;

izdevumiem, kas radušies, un maksājumiem, kas veikti par darbībām, kuras, ievērojot minētās regulas 46. un 50. pantu, īstenotas pirms 2025. gada 16. oktobra, ar noteikumu, ka līdz 2023. gada 15. oktobrim šādas darbības ir daļēji īstenotas un izdevumi ir sasnieguši vismaz 30 % no kopējās plānotās izdevumu summas, un ka šādas darbības ir pilnībā īstenotas līdz 2025. gada 15. oktobrim.

▼C1

Vīnu, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1308/2013 119. panta marķēšanas prasībām, un aromatizētos vīna produktus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 251/2014 marķēšanas noteikumiem, kas abos gadījumos ir piemērojami pirms 2023. gada 8. decembra, un kuri bija ražoti pirms minētā datuma, var turpināt laist tirgū, līdz beidzas to krājumi.

▼B

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 8. punkta d) apakšpunkta i) un iii) punktu, 10. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un 38. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Regulas 2. panta 19. punkta b) apakšpunktu piemēro no 2022. gada 8. jūnija.

Regulas 1. panta 1. punktu, 2. punkta b) apakšpunktu, 8. punkta a), b) un e) apakšpunktu, 18. punktu, 31. punktu, 35. punktu, 62. punktu, 68. punkta a) apakšpunktu, 69. un 73. punktu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Regulas 1. panta 32. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un c) apakšpunktu un 3. panta 5. punktu piemēro no 2023. gada 8. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

( *1 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.).”;

( *2 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).”;

( *3 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

( *4 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).”;

( *5 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).”;

( 1 ) Tas ietver kāļus.”;

( *6 ) Padomes Regula (ES) Nr. 1370/2013 (2013. gada 16. decembris) par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).”;

( *7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).”;

Top

Choose the experimental features you want to try