ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minēto summu līdz 312 500 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā neatmaksājams finansiāls atbalsts, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 4. un 7. punktu.

Kā paredzēts Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 1. punktā, minētās summas ir ārējie piešķirtie ieņēmumi Finanšu regulas 21. panta 5. punkta nolūkā;

ar Regulas (ES) 2020/2094 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu līdz 360 000 000 000 EUR 2018. gada cenās, kas pieejama kā aizdevuma atbalsts dalībvalstīm saskaņā ar šīs regulas 14. un 15. pantu, ievērojot Regulas (ES) 2020/2094 3. panta 5. punktu.

ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

ja Komisija secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kā norādīts Regulā (EK) Nr. 332/2002, un rezultātā nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kā minēts 1. punktā;

pirmajā neatbilstības gadījumā saistībā ar korektīvo pasākumu plānu pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā, kā minēts 2. punkta a) apakšpunktā;

ja nav ievēroti ieteiktie korektīvie pasākumi saistībā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

pirmajā neatbilstības gadījumā, kā minēts 2. punkta c) un d) apakšpunktā.

ja pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra uz laiku tiek atlikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību;

ja Padome attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 2. punktu vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra pagaidām ir atlikta saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu, vai Padome pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru ir izbeigusi saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

ja Komisija ir secinājusi, ka dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, kas minēti Regulā (EK) Nr. 332/2002;

ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

attiecībā uz 70 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un relatīvo bezdarba līmeni, kā norādīts II pielikumā izklāstītajā metodikā;

attiecībā uz 30 % no 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas, kas pārvērsta faktiskajās cenās, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu, apgriezto IKP uz vienu iedzīvotāju un — vienādā proporcijā — reālā IKP izmaiņām 2020. gadā un reālā IKP apkopotajām izmaiņām 2020.–2021. gadā, kā norādīts III pielikumā izklāstītajā metodikā. Reālā IKP izmaiņas 2020. gadā un reālā IKP apkopotās izmaiņas 2020.–2021. gadā pamatojas uz Komisijas 2020. gada rudens prognozēm.

aizdevuma atbalsta prasīšanas iemesli, proti, lielākas finansiālās vajadzības saistībā ar papildu reformām un investīcijām;

papildu reformas un investīcijas saskaņā ar 18. pantu;

attiecīgā atveseļošanas un noturības plāna lielākas izmaksas salīdzinājumā ar finanšu iemaksu summu, kas atveseļošanas un noturības plānam piešķirta, ievērojot attiecīgi 20. panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktu;

attiecīgā gadījumā – reformas un investīcijas saskaņā ar 21.c pantu.

aizdevuma atbalsta prasīšanas un tā summas pamatojums ir uzskatāms par pamatotu un ticamu, ņemot vērā, kādas papildu reformas un investīcijas tiks realizētas; un

vai papildu reformas un investīcijas atbilst 19. panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

aizdevuma summa euro, tostarp attiecīgā gadījumā priekšfinansētā aizdevuma summa saskaņā ar 13. pantu;

vidējais termiņš; attiecībā uz šo termiņu Finanšu regulas 220. panta 2. punktu nepiemēro;

cenu noteikšanas formula un aizdevuma pieejamības periods;

maksimālais maksājumu skaits un atmaksas grafiks;

pārējie elementi, kas vajadzīgi, lai īstenotu aizdevumu saistībā ar attiecīgajām reformām un investīciju projektiem saskaņā ar 20. panta 3. punktā minēto lēmumu.

novērtējumu par to, cik lielā mērā atveseļošanas un noturības plānu īstenošana atbilst darbības jomai un veicina šīs regulas vispārējo mērķi atbilstīgi ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, tostarp par to, kā ar atveseļošanas un noturības plāniem tiek novērsta nevienlīdzība starp sievietēm un vīriešiem;

kvantitatīvu novērtējumu par atveseļošanas un noturības plānu ieguldījumu attiecībā uz:

situāciju saistībā ar atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu, konstatējumiem un dalībvalstīm sniegtajām pamatnostādnēm pirms to 18. panta 2. punktā minēto atveseļošanas un noturības plānu atjaunināšanas.

skaidrojums par to, kādēļ attiecīgais atveseļošanas un noturības plāns, ņemot vērā tajā paredzētos pasākumus, ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz dalībvalsts ekonomisko un sociālo situāciju un sniedz pienācīgu ieguldījumu visos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas;

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā oficiāli pieņēmusi Komisija;

detalizēts skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns stiprina attiecīgās dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, cita starpā veicinot rīcībpolitikas bērnu un jaunatnes jomā, un mīkstina Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, sniedzot ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā un tādējādi sekmējot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;

skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļa palīdz risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, tostarp attiecīgā gadījumā piešķirot pienācīgu prioritāti enerģētiskās nabadzības skarto personu vajadzībām, kā arī par to, kā tā palīdz mazināt neaizsargātību nākamajās ziemas sezonās;

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās to, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”);

kvalitatīvs skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai ar to saistīto jautājumu risināšanu, vai tie atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma un vai REPowerEU nodaļā iekļautie šāda veida pasākumi veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, kā paskaidrots atveseļošanas un noturības plānā;

skaidrojums par to, kā atveseļošanas un noturības plāna pasākumi sekmēs digitālo pārkārtošanos vai ar to saistīto jautājumu risināšanu un vai tie atbilst vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plānā paredzētā kopējā piešķīruma, balstoties uz VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;

attiecīgā gadījumā attiecībā uz investīcijām digitālajās spējās un savienojamībā — drošības pašnovērtējums, kura pamatā ir kopīgi objektīvi kritēriji, ar ko identificē visas drošības problēmas un sīki izklāsta, kā minētās problēmas tiks risinātas, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības un valsts tiesību aktiem;

norāde par to, vai atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi ietver pārrobežu vai daudzvalstu projektus, skaidrojums par to, kā REPowerEU nodaļās iekļautajiem attiecīgajiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas, ir pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme, un norāde par to, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām izmaksām;

iecerētie starpposma rādītāji un mērķrādītāji un provizorisks laika grafiks, kā tiks īstenotas reformas un realizētas investīcijas, kam jābūt pabeigtām līdz 2026. gada 31. augustam;

paredzamie investīciju projekti un attiecīgais investīciju periods;

iesniegtajā atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju aplēstās kopējās izmaksas (minētas arī kā “atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas”), kā arī pienācīgs pamatojums un skaidrojums par to, kā tās atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērojamas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;

attiecīgā gadījumā informācija par pašreizējo vai plānoto Savienības finansējumu;

papildu pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi;

atveseļošanas un noturības plāna saskanīguma pamatojums; un skaidrojums par tā atbilstību 17. pantā minētajiem principiem, plāniem, un programmām;

skaidrojums par to, kā ar atveseļošanas un noturības plānā paredzētajiem pasākumiem ir iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un attiecīgā gadījumā valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;

kārtība, kā attiecīgā dalībvalsts efektīvi uzraudzīs un īstenos atveseļošanas un noturības plānu, tostarp ierosinātos starpposma rādītājus un mērķrādītājus un saistītos rādītājus;

kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu veikts ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un par to, kā ieinteresēto personu ieguldījums tiek atspoguļots atveseļošanas un noturības plānā – lai sagatavotu un, ja tie ir pieejami, īstenotu atveseļošanas un noturības plānus, un gadījumā, ja ir iekļauta REPowerEU nodaļa, norādot ieinteresētās personas, ar kurām notikusi apspriešanās, minētais kopsavilkums ir papildināms ar aprakstu par apspriešanās procesa iznākumu attiecībā uz minēto nodaļu un ar izklāstu par to, kā tajā ir atspoguļots saņemtais ieguldījums;

skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, lai novērstu, atklātu un izbeigtu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu un par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;

attiecīgā gadījumā — aizdevuma atbalsta pieprasījums un papildu starpposma rādītāji, kas minēti 14. panta 2. un 3. punktā, un to elementi; un

jebkura cita attiecīga informācija.

to, vai atveseļošanas un noturības plāns ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras ir konstatētas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, tostarp šo problēmu fiskālos aspektus, un attiecīgā gadījumā – saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu izstrādātos ieteikumus, kas adresēti konkrētai dalībvalstij, vai tās problēmas, kas ir konstatētas citos attiecināmos dokumentos, ko Eiropas pusgada kontekstā ir oficiāli pieņēmusi Komisija;

to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns būtiski palīdzēs stiprināt dalībvalsts izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā;

to, vai gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”); šajā nolūkā Komisija sniedz dalībvalstīm tehniskus norādījumus;

to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, kas efektīvi palīdz pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības enerģijas avotu diversifikāciju, atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu;

to, vai REPowerEU nodaļa ietver 21.c pantā minētās reformas un investīcijas, par kurām sagaidāms, ka tām būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme;

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas efektīvi sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no tās izrietošās problēmas, vai tie veido summu, kas atbilst vismaz 37 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, un vai šādi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi veido vismaz summu, kas atbilst 37 % no minētajā nodaļā iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, balstoties uz VI pielikumā izklāstīto klimatrīcības izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VI pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; klimata mērķu atbalsta koeficients var tikt paaugstināts kopumā par ne vairāk kā 3 % no atveseļošanas un noturības plāna piešķīruma summas atsevišķām investīcijām, lai ņemtu vērā reformu pavadošos pasākumus, kas ticami palielina to ietekmi uz klimata mērķiem, par to vienojoties ar Komisiju;

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas būtiski sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt ar to saistītos jautājumus, un vai tie veido summu, kas ir vismaz 20 % no atveseļošanas un noturības plāna kopējā piešķīruma, balstoties uz -VII pielikumā izklāstīto digitālās izsekojamības metodiku; minēto metodiku attiecīgi izmanto pasākumiem, kurus nevar tieši attiecināt uz kādu no VII pielikumā uzskaitītajām intervences jomām; atsevišķām investīcijām var palielināt koeficientus digitālo mērķu sasniegšanai, lai ņemtu vērā papildu reformu pasākumus, kas palielina to ietekmi uz digitālajiem mērķiem;

to, vai ir gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs ilgstoša ietekme uz attiecīgo dalībvalsti;

to, vai ir gaidāms, ka attiecīgo dalībvalstu ierosinātie pasākumi nodrošinās efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem un saistītiem rādītājiem;

to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums par atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu ir pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi;

to, vai gaidāms, ka attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi novērsīs, atklās un izbeigs korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus saistībā ar mehānisma līdzekļu izmantošanu, tostarp pasākumi ar mērķi novērst dubultu finansēšanu no mehānisma un citām Savienības programmām;

to, vai atveseļošanas un noturības plānā ir ietverti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir vienāda ar vai lielāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad attiecīgajai dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar maksimālās finanšu iemaksas kopējo summu, kas attiecīgajai dalībvalstij aprēķināta saskaņā ar 11. pantu;

ja atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka par maksimālo finanšu iemaksu, kas attiecīgajai dalībvalstij ir aprēķināta saskaņā ar 11. pantu, tad dalībvalstij piešķiramā maksimālā finanšu iemaksa ir vienāda ar atveseļošanas un noturības plānā aplēstajām kopējām izmaksām;

ja atveseļošanas un noturības plāns nepietiekami atbilst 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, attiecīgajai dalībvalstij finanšu iemaksu nepiešķir.

finanšu iemaksu, kas izmaksājama vairākos maksājumos, tiklīdz dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu;

finanšu iemaksu un attiecīgā gadījumā atbalsta aizdevuma summu, kas izmaksājamas priekšfinansējuma veidā saskaņā ar 13. pantu pēc atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanas;

reformu un investīciju projektu aprakstu un atveseļošanas un noturības plāna aplēsto kopējo izmaksu summu;

kopsavilkumu par REPowerEU nodaļas ierosinātajiem pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, tostarp par tiem pasākumiem, ar kuriem risina Komisijas jaunākajā vajadzību novērtējumā konstatētās problēmas; ja minēto pasākumu aplēstās izmaksas veido summu, kas atbilst mazāk nekā 30 % no visu REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstajām izmaksām, paskaidrojums par tā iemesliem, jo īpaši pierādot, ka citi pasākumi, kas iekļauti REPowerEU nodaļā, labāk atbilst 21.c panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem vai ka nav pietiekami daudz reālistisku projektu ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, jo īpaši ņemot vērā mehānisma darbības laiku;

termiņu, kuram vajadzētu būt ne vēlāk kā 2026. gada 31. augusts un līdz kuram jābūt sasniegtiem kā investīciju projektu, tā arī reformu starpposma rādītājiem un mērķrādītājiem;

atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtību un grafiku, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 22. pantam;

attiecīgos rādītājus, kas attiecas uz iecerēto starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildīšanu;

kārtību, kā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi lēmumu pamatojošajiem attiecīgajiem datiem; un

attiecīgā gadījumā — pa daļām izmaksājamā aizdevuma summu un papildu starpposma rādītājus un mērķrādītājus, kas saistīti ar aizdevuma maksājumu.

uzlabot enerģētikas infrastruktūru un objektus, lai apmierinātu tūlītējas ar gāzes, tostarp sašķidrinātas dabasgāzes, piegādes drošību saistītas vajadzības un jo īpaši lai nodrošinātu enerģijas avotu diversifikāciju visas Savienības interesēs; pasākumus saistībā ar naftas infrastruktūru un objektus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības, var iekļaut dalībvalsts REPowerEU nodaļā tikai tad, ja uz šo dalībvalsti tās īpašās atkarības no jēlnaftas un tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ līdz 2023. gada 1. martam attiecās Regulas (ES) Nr. 833/2014 3.m panta 4. punktā paredzētā ārkārtas pagaidu atkāpe;

palielināt ēku un kritiskās enerģētikas infrastruktūras energoefektivitāti, dekarbonizēt rūpniecību, palielinot ilgtspējīga biometāna un atjaunīgā vai nefosilā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu, un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un paātrināt tās izvēršanu;

pievērsties enerģētiskās nabadzības problēmai;

stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu;

pievērsties iekšējo un pārrobežu enerģijas pārvades un sadales nepietiekamajai caurlaides spējai, atbalstīt elektroenerģijas uzkrāšanu un paātrināt atjaunojamo energoresursu integrāciju, un atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru, tostarp dzelzceļu;

atbalstīt a) līdz e) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu ar paātrinātu darbaspēka pārkvalificēšanu virzībā uz zaļajām un saistītajām digitālajām prasmēm, kā arī ar atbalstu vērtības ķēdēm kritiski svarīgajās izejvielās un tehnoloģijās, kas ir saistītas ar zaļo pārkārtošanos.

pasākums ir nepieciešams un samērīgs, lai apmierinātu tūlītējas ar piegādes drošību saistītas vajadzības saskaņā ar šā panta 3. punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā tīrākas īstenojamas alternatīvas un iesīkstes efekta risku;

attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pietiekamus centienus, lai, ja iespējams, ierobežotu iespējamo kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un mazinātu kaitējumu ar citiem pasākumiem, tostarp ar REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem;

pasākums neapdraud Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un mērķa par ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam sasniegšanu, pamatojoties uz kvalitatīviem apsvērumiem;

plānots, ka pasākums sāks darboties līdz 2026. gada 31. decembrim.

attiecībā uz pirmo priekšfinansējuma maksājumu – divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija un attiecīgā dalībvalsts ir noslēgušas nolīgumu, kas uzskatāms par juridiskām saistībām, kā minēts 23. pantā;

attiecībā uz otro priekšfinansējuma maksājumu – 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā Padomes īstenošanas lēmums, ar ko apstiprina tāda atveseļošanas un noturības plāna novērtējumu, kurā ietverta REPowerEU nodaļa.

regulāri pārbaudīt, vai sniegtais finansējums tika pienācīgi izmantots saskaņā ar visiem piemērojamiem noteikumiem un vai visi atveseļošanas un noturības plānā paredzētie pasākumi reformu un investīciju projektu īstenošanai ir pienācīgi īstenoti saskaņā ar visiem spēkā esošiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu;

veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus, kas definēti Finanšu regulas 61. panta 2. un 3. punktā un kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un sākt tiesvedību, lai atgūtu piesavinātos līdzekļus, tostarp saistībā ar jebkādiem pasākumiem reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu;

maksājuma pieprasījumam pievienot:

lai veiktu revīziju un kontroli un sniegtu salīdzināmu informāciju par līdzekļu izmantošanu saistībā ar pasākumiem, ko veic reformu un investīciju projektu īstenošanai saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, vākt datus un nodrošināt piekļuvi šādām standartizētām datu kategorijām:

nepārprotami pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un uzlikt pienākumus visiem to līdzekļu galasaņēmējiem, kas izmaksāti atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākumiem, vai visām citām personām vai vienībām, kas iesaistītas to īstenošanā, skaidri pilnvarot Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā Eiropas Prokuratūru īstenot savas tiesības, kā paredzēts Finanšu regulas 129. panta 1. punktā, un noteikt līdzīgus pienākumus visiem izmaksāto līdzekļu galasaņēmējiem;

veikt uzskaiti saskaņā ar Finanšu regulas 132. pantu.

juridiskas personas gadījumā – saņēmēja pilns juridiskais nosaukums un PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja pieejams, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī;

fiziskas personas gadījumā – saņēmēja vārds un uzvārds;

katra saņēmēja saņemto līdzekļu summa, kā arī saistītie pasākumi, par kuriem dalībvalsts ir saņēmusi finansējumu no mehānisma.

atveseļošanas, noturības un pielāgošanās spējas situācija Savienībā, kā arī pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu;

dalībvalstu atveseļošanas un noturības plāni;

dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu novērtējums;

galvenie 16. panta 2. punktā minētā pārskata ziņojuma konstatējumi;

situācija attiecībā uz dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu starpposma rādītāju un mērķrādītāju izpildi;

maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu starpposma rādītāju un mērķrādītāju apmierinošu izpildi;

jebkāda cita attiecīga informācija un dokumentācija, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar mehānisma īstenošanu;

REPowerEU nodaļās iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progress.

noteikt kopējus rādītājus, kas jāizmanto, lai ziņotu par progresu, uzraudzītu mehānismu un izvērtētu, kā veicies ar tā vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu; un

noteiktu metodiku, lai saistībā ar mehānismu ziņotu par sociālajiem izdevumiem, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem.

mehānisma devumu saistībā ar klimata un digitalizācijas mērķrādītājiem;

mehānisma sniegumu, pamatojoties uz 29. panta 4. punktā minētajiem kopējiem rādītājiem;

izdevumiem, ko finansē no mehānisma saskaņā ar 3. pantā minētajiem sešiem pīlāriem, iekļaujot sociālos izdevumus, tostarp attiecībā uz bērniem un jauniešiem, kā minēts 29. panta 3. punktā;

pārskatu par pasākumiem ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi, kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, to kopējām aplēstajām izmaksām un norādi, vai minēto pasākumu kopējās izmaksas veido summu, kas atbilst vismaz 30 % no visās REPowerEU nodaļās iekļauto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām;

tādu pasākumu skaitu, uz kuriem attiecas 21.c panta 3. punkta a) apakšpunkts un kuri iekļauti visās REPowerEU nodaļās, un to kopējām aplēstajām izmaksām;

REPowerEU nodaļā iekļauto reformu un investīciju īstenošanas progresu, tam veltot speciālu iedaļu, kurā iekļauta pieredze, kas gūta pēc tam, kad analizēti pieejamie dati par galasaņēmējiem, un paraugprakses piemēri.