►B

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/68

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina attiecībā uz transportlīdzekļu bremzēšanas prasībām lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(OV L 017, 23.1.2015., 1. lpp)

Oficiālais Vēstnesis

  Nr.

Lappuse

Datums

►M1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/1788 (2016. gada 14. jūlijs),

  L 277

1

13.10.2016

►M2

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2018/828 (2018. gada 15. februāris),

  L 140

5

6.6.2018

2.1.1.1.

Bremžu sastāvdaļas un detaļas projektē, konstruē un uzstāda tā, lai, lietojot transportlīdzekli parastos apstākļos, neatkarīgi no vibrācijām, kādām tas var tikt pakļauts, tās atbilstu šā pielikuma prasībām.

2.1.1.2.

Jo īpaši bremžu sastāvdaļas un detaļas projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tās būtu izturīgas pret koroziju un novecošanu, kas tās ietekmē.

2.1.1.3.

Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

2.1.1.4.

Nav atļauts uzstādīt tādus regulējamus vārstus, kuri transportlīdzekļa lietotājam ļauj mainīt bremžu sistēmas veiktspēju tā, ka ekspluatācijā uz to neattiecas šīs regulas prasības. Ir atļauts regulējams vārsts, ar kuru var rīkoties vienīgi izgatavotājs, izmantojot īpašus instrumentus, vai kurš aprīkots ar pret nesankcionētām manipulācijām drošu plombu, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa lietotājs nevar šo vārstu regulēt vai ka izpildiestādes var viegli konstatēt visus lietotāja veiktos regulējumus.

2.1.1.5.

Velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar automātisku bremzēšanas spēku regulatoru, izņemot šādus gadījumus:

▼M1

▼B

2.1.3.

Transportlīdzekļiem un to bremžu sistēmām piemēro attiecīgās II pielikuma 1. papildinājuma prasības.

2.1.4.

2.1.5.

2.1.5.1.   Savienojumu veidi

2.1.5.1.3.

►M1  ————— ◄ ISO 7638:2003 savienojums pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem. Savienojumiem, kas aprakstīti 2.1.5.1.1. un 2.1.5.1.2. punktā, jābūt novietotiem uz traktora, kā parādīts 1. attēlā.

2.1.6.

Elastīgās caurules un vadi, kas traktoru savieno ar velkamo transportlīdzekli, ir velkamā transportlīdzekļa daļa.

2.1.7.

Noslēgierīces, kuras neiedarbojas automātiski, nav atļautas.

2.1.8.

2.2.1.1.

Bremžu sistēmu kopumam, ar ko ir aprīkots transportlīdzeklis, jāatbilst prasībām, kuras jāievēro attiecībā uz darba bremžu sistēmu, papildbremžu sistēmu un stāvbremžu sistēmu.

Lai palīdzētu vadītājam veikt stūrēšanu (iedarbinātu diferenciālo bremzēšanu uz lauka), traktora darba bremžu sistēma var sastāvēt no diviem neatkarīgiem bremžu kontūriem, kas katrs savienots ar vienu atsevišķu labās vai kreisās puses bremžu pedāli.

▼M1

Tb kategorijas traktoriem: ja tiek iedarbināta diferenciālbremžu funkcija, nav iespējams kustības ātrums, kas pārsniedz 40 km/h, vai arī pie ātruma, kas pārsniedz 40 km/h, diferenciālbremžu funkciju izslēdz. Šīs divas darbības nodrošina ar automātiskiem līdzekļiem.

▼B

Ja ir aktivizēts atšķirīgas bremzēšanas režīms, velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas iedarbināšana nav nepieciešama līdz ātrumam 12 km/h.

Traktoros, kuros šos atsevišķos pedāļus var savienot ar roku, vadītājam no savas vietas jāspēj viegli pārbaudīt, vai šie pedāļi ir vai nav savienoti.

2.2.1.2.

Aprīkojumam, kas nodrošina darba bremžu, papildbremžu un stāvbremžu funkciju, var būt kopīgas sastāvdaļas, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem.

▼M1

▼B

2.2.1.3.

Ja darba bremžu sistēmai un papildbremžu sistēmai ir atsevišķas vadības ierīces, tad abu vadības ierīču vienlaicīga iedarbināšana nepadara darba bremžu un papildbremžu sistēmu darboties nespējīgu neatkarīgi no tā, vai abas sistēmas ir labā darba kārtībā jeb viena no tām ir bojāta.

2.2.1.4.

Ja izmanto enerģiju, kas nav vadītāja muskuļu enerģija, tad nav vajadzības lietot vairāk kā vienu šādas enerģijas avotu (hidraulisko sūkni, gaisa kompresoru utt.), tomēr veidam, kādā šo enerģijas avota ierīci darbina, jābūt pēc iespējas drošākam.

2.2.1.5.

Prasības, kas norādītas 2.2.1.2., 2.2.1.4. un 2.2.1.25. punktā, izpilda, neizmantojot nevienu tāda veida automātisku ierīci, kuras neefektivitāte varētu tikt neievērota tāpēc, ka detaļas, kas parasti atrodas miera stāvoklī, iedarbina tikai bremžu sistēmas bojājuma gadījumā.

2.2.1.6.

Transportlīdzekļos, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, darba bremžu sistēma darbojas uz visiem vismaz vienas ass riteņiem. Visos pārējos gadījumos darba bremžu sistēma darbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem. Tomēr transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.

C kategorijas transportlīdzekļiem šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tiek bremzēti visi transportlīdzekļa kāpurķēžu atbalsta ruļļi. C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums ir mazāks par 30 km/h, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja tiek bremzēts vismaz viens kāpurķēdes atbalsta rullis katrā transportlīdzekļa pusē.

Ar seglveida sēdekli un stūres stieņiem aprīkotiem transportlīdzekļiem darba bremžu sistēma var darboties uz priekšējo vai uz pakaļējo asi ar noteikumu, ka tiek ievērotas šīs regulas II pielikuma 2. punkta prasības.

Ja Ta kategorijas traktoriem ar locīklu ass tiek pakļauta bremzēšanai un diferenciālis ir piestiprināts starp darba bremzi un riteņiem, uzskata, ka tad, kad darba bremžu sistēma automātiski bloķē diferenciāli uz šīs ass, tiek bremzēti visi šīs ass riteņi.

▼M1

2.2.1.6.1.   Hidraulisko līniju un šļūteņu komplektu darbība transportlīdzekļiem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā

Hidrauliskā pārvada hidrauliskajām līnijām jāiztur pārraušanas spiediens, kas ir vismaz četras reizes lielāks par transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto maksimālo parastās darbības spiedienu (T). Šļūteņu komplekti atbilst ISO 1402:2009, 6605:2002 un 7751: 1997+A1:2011 standartam.

▼B

2.2.1.7.

Ja darba bremžu sistēma iedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem vai kāpurķēžu atbalsta ruļļiem, darbībai jābūt atbilstīgi sadalītai pa asīm. ►M1  ————— ◄

2.2.1.8.

Darba bremžu sistēmas darbība tiek sadalīta starp vienas ass riteņiem vai kāpurķēžu atbalsta ruļļiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.2.1.9.

Darba bremžu, papildbremžu un stāvbremžu sistēma iedarbojas uz bremžu virsmām, kuras ar pietiekami stipru detaļu palīdzību ir pastāvīgi pievienotas riteņiem. Bremžu virsmas nav iespējams atvienot no riteņiem; tomēr šāda atvienošana ir pieļaujama stāvbremžu sistēmas gadījumā tad, ja to kontrolē tikai vadītājs no savas vietas ar tādas sistēmas palīdzību, kuru nevar iedarbināt noplūde. Ja T un C kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 60 km/h, parasti bremzēšanai tiek pakļauta vairāk nekā viena ass, tad vienu asi var atvienot ar noteikumu, ka, iedarbinot darba bremžu sistēmu, automātiski notiek atpakaļsavienojums ar minēto asi un enerģijas piegādes atteices vai atpakaļsavienošanas vadības ierīces vadības pārvada atteices gadījumā notiek automātiska atpakaļsavienošana.

2.2.1.10.

►M1  Darba bremžu nodilumu ir iespējams kompensēt ar manuālās vai automātiskās regulēšanas sistēmas palīdzību. ◄ Tb un Cb kategorijas transportlīdzekļiem darba bremžu nodilumu kompensē, izmantojot automātiskās regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei, pārvada un bremžu detaļām ir tāda gājiena rezerve un vajadzības gadījumā piemēroti kompensēšanas līdzekļi, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez nepieciešamības veikt tūlītēju regulēšanu.

Ta un Ca kategorijas transportlīdzekļiem nav jābūt aprīkotiem ar sistēmu, kurā bremžu nodilumu kompensē ar automātiskās regulēšanas sistēmu. Ja tomēr šo kategoriju transportlīdzekļi ir aprīkoti ar sistēmu, kurā bremžu nodilumu kompensē ar automātiskās regulēšanas sistēmu, šai sistēmai jāatbilst tādām pašām prasībām, kādas jāievēro attiecībā uz Tb un Cb kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.1.11.

Hidrauliskajās bremžu sistēmās:

▼M1

Hidrauliskajās bremžu sistēmās, kur hidrauliskajam pārvadam izmantotā šķidruma veids ir tāds pats kā tas, ko kopīgā tvertnē izmanto transportlīdzekļa citās iekārtās, sķidruma pareizo līmeni atļauts noteikt ar ierīci, kuras izmantošanai nepieciešams atvērt tvertni.

▼M1

Hidrauliskajās bremžu sistēmās, kur hidrauliskajam pārvadam izmantotā šķidruma veids ir tāds pats kā tas, ko kopīgā tvertnē izmanto transportlīdzekļa citās iekārtās, hidrauliskā pārvada spiediena kritumu līdz konkrētam līmenim atļauts noteikt arī saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem.

2.2.1.12.

2.2.1.13.

Neskarot 2.1.2.3. punkta prasības, gadījumos, kad papildu enerģijas avota lietošana ir būtiska bremžu sistēmas darbībai, rezerves enerģijai jābūt tādai, lai nodrošinātu, ka motora apstāšanās gadījumā vai enerģijas avota piedziņas iekārtas bojājuma gadījumā bremžu veiktspēja ir tik efektīva, lai norādītajos apstākļos apturētu transportlīdzekli. Turklāt, ja vadītāja pieliktā muskuļu enerģija stāvbremžu sistēmai tiek pastiprināta ar kādu palīgierīci, tad šīs palīgierīces bojājuma gadījumā stāvbremžu sistēmas iedarbināšanu vajadzības gadījumā nodrošina, lietojot enerģijas rezervi, kas nav atkarīga no tās enerģijas rezerves, kas parasti darbina šādu palīgierīci. Šī enerģijas rezerve var būt paredzēta darba bremžu sistēmai.

2.2.1.14.

Traktoram, kam atļauts vilkt velkamo transportlīdzekli, kura bremzes var regulēt traktora vadītājs, traktora darba bremžu sistēmu aprīko ar ierīci, kas konstruēta tā, lai tad, ja nedarbojas velkamā transportlīdzekļa bremžu sistēma vai tiek pārrauta traktoru un velkamo transportlīdzekli savienojošā barošanas līnija (vai jebkura cita veida pieņemtais savienojums), traktoru joprojām būtu iespējams nobremzēt ar tādu veiktspēju, kas norādīta papildbremžu sistēmai; tāpēc jo īpaši noteikts, ka šādai ierīcei jābūt uzstādītai traktora darba bremžu sistēmā, nodrošinot, ka traktoru joprojām iespējams nobremzēt ar darba bremžu sistēmu ar tādu veiktspēju, kas norādīta papildbremžu sistēmai.

2.2.1.15.

Pneimatiskajam vai hidrauliskajam papildaprīkojumam enerģiju automātiski pievada tā, lai tā darbības laikā varētu sasniegt norādītos darbības lielumus un lai pat enerģijas avota bojājuma gadījumā papildaprīkojuma darbība nevarētu likt tām enerģijas rezervēm, kas darbina bremžu sistēmas, samazināties vairāk par 2.2.1.12. punktā norādīto līmeni.

2.2.1.16.

Traktors, kam atļauts vilkt R2, R3, R4 vai S2 kategorijas velkamu transportlīdzekli, atbilst šādiem nosacījumiem:

2.2.1.17.

Papildu prasības traktoriem, kam atļauts vilkt ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotus velkamus transportlīdzekļus

▼M1

▼B

2.2.1.18.

Papildu prasības traktoriem, kam atļauts vilkt ar hidraulisko bremžu sistēmu aprīkotus velkamus transportlīdzekļus

▼M1

▼B

2.2.1.19.

Traktoram, kam atļauts vilkt R3, R4 vai S2 kategorijas transportlīdzekli, velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt tikai kopā ar traktora darba bremžu, papildbremžu vai stāvbremžu sistēmu. Tomēr ir atļauta tikai velkamā transportlīdzekļa bremžu automātiska iedarbināšana, ja traktors automātiski iedarbina velkamā transportlīdzekļa bremzes vienīgi nolūkā transportlīdzekli stabilizēt.

2.2.1.20.

▼M1

Ja II pielikuma 3.1.3.4. punktu var izpildīt, vienīgi ievērojot II pielikuma 3.1.3.4.1.1. punktā minētos nosacījumus, tad

▼B

2.2.1.21.

▼M2 —————

▼B

2.2.1.22.

Traktoriem, kam atļauts vilkt ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu aprīkotu transportlīdzekli, jābūt aprīkotiem arī ar īpašu ISO 7638:2003 standarta elektrisko savienotāju elektriskā vadības pārvada nodrošināšanai. Pēc vajadzības var izmantot ISO 7638:2003 savienojumu ar 5 vai 7 izvadiem.

2.2.1.23.

Traktori, izņemot 2.2.1.21.1. punktā minētos, kas aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmām, atbilst XI pielikuma prasībām.

2.2.1.24.

X pielikuma prasības piemēro visu to transportlīdzekļa kompleksu elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem, kuras nodrošina bremzēšanas funkcijas vadības pārvadu vai kuras ir tā daļa, tostarp to sistēmu aspektiem, kuras bremžu sistēmu(-as) izmanto automātiski vadītai bremzēšanai vai selektīvajai bremzēšanai.

2.2.1.25.

Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h, darba bremžu sistēmai neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav apvienota ar papildbremžu sistēmu, jābūt tādai, lai jebkuras pārvada detaļas bojājuma gadījumā, iedarbinot darba bremžu sistēmas vadības ierīci, tiktu nobremzēts pietiekams skaits riteņu; šos riteņus izvēlas tā, lai darba bremžu sistēmas atlikusī veiktspēja atbilstu II pielikuma 3.1.4. punkta prasībām.

Detaļai vai detaļām, ko nav ietekmējis bojājums, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt velkamā transportlīdzekļa bremzes.

▼M1 —————

▼B

2.2.1.26.

2.2.1.26.1.   Traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 60 km/h

▼M1

▼B

2.2.1.26.2.   Traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 60 km/h

▼M1

▼B

2.2.1.27.

Ar elektroniskas vadības bremžu sistēmu (EBS) aprīkotiem transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, kuros datu pārraidei izmanto ISO 7638:2003 standarta savienojuma 6. un 7. izvadu, piemēro XII pielikuma prasības.

2.2.1.28.

2.2.1.29.

Prasības, kas jāievēro attiecībā uz optiskiem brīdinājuma signāliem, kuru funkcija ir ziņot vadītājam par konkrētiem norādītiem defektiem vai atteici traktora vai velkamā transportlīdzekļa bremžu iekārtā, ir izklāstītas 2.2.1.29.1. līdz 2.2.1.29.6.3. punktā. Šo signālu vienīgā funkcija ir ziņot par bremžu iekārtas defektiem vai atteici. Tomēr 2.2.1.29.6. punktā norādītā optiskā brīdinājuma signāla funkcija var būt arī ziņot par ritošās daļas defektiem vai atteici.

2.2.1.30.

Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

2.2.1.31.

Traktoriem, kas aprīkoti ar hidrostatisko piedziņu, jāatbilst visām šā pielikuma vai IX pielikuma attiecīgajām prasībām.

2.2.2.1.

►M1  R1a un S1a kategorijas transportlīdzekļus nav nepieciešams aprīkot ar darba bremžu sistēmu. R1b un S1b kategorijas transportlīdzekļus, kuru tehniski pieļaujamo masu uz katru asi summa nepārsniedz 750 kg, nav nepieciešams aprīkot ar darba bremžu sistēmu. ◄ Tomēr, ja šo kategoriju transportlīdzekļi ir aprīkoti ar darba bremžu sistēmu, minētajai sistēmai jāatbilst tām pašām prasībām, kādas piemērojamas attiecīgi R2 vai S2 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.2.2.

►M1  R1b un S1b kategorijas transportlīdzekļus, kuru tehniski pieļaujamo masu uz katru asi summa pārsniedz 750 kg, un R2 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas, vai inerces tipa darba bremžu sistēmu. ◄ Tomēr, ja šo kategoriju transportlīdzekļos ir uzstādīta nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas darba bremžu sistēma, tiem jāatbilst tām pašām prasībām, kādas piemērojamas R3 kategorijas transportlīdzekļiem.

2.2.2.3.

Ja velkamais transportlīdzeklis pieskaitāms R3, R4 vai S2 kategorijai, jāizmanto nepārtrauktas bremzēšanas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas darba bremžu sistēma.

2.2.2.4.

Darba bremžu sistēma:

2.2.2.5.

Katras bremžu sistēmas darbību sadala starp katras ass riteņiem simetriski attiecībā pret velkamā transportlīdzekļa garenisko vidusplakni.

2.2.2.6.

Elektriskā vadības pārvada traucējumi nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

2.2.2.7.

Lai sasniegtu noteikto bremžu efektivitātes pakāpi, bremžu virsmām jāatrodas nepārtrauktā saskarē ar riteņiem nekustīgi vai ar tādu detaļu palīdzību, kuras nevar sabojāties.

2.2.2.8.

Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst, izmantojot ar roku regulējamu vai automātisku regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pārvada un bremžu sastāvdaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensēšanas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

2.2.2.9.

Jāizmanto tādas bremžu sistēmas, kas velkamo transportlīdzekli aptur automātiski, ja laikā, kamēr velkamais transportlīdzeklis atrodas kustībā, atvienojas sakabe.

2.2.2.10.

Ikvienam velkamajam transportlīdzeklim, kurš jāaprīko ar darba bremžu sistēmu, stāvbremžu darbība nodrošināma pat tad, kad velkamais transportlīdzeklis ir atkabināts no traktora. Jānodrošina iespēja personai, kas stāv uz zemes, iedarbināt stāvbremžu sistēmu.

2.2.2.11.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas spēj apturēt bremžu sistēmas, bet ne stāvbremžu sistēmas, iedarbināšanu, minētā ierīce jāprojektē un konstruē tā, lai tā atgrieztos “miera” stāvoklī ne vēlāk kā pēc saspiesta gaisa, hidrauliskās eļļas vai elektroenerģijas padeves atsākšanas velkamajam transportlīdzeklim.

2.2.2.12.

Katram velkamajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar hidraulisko darba bremžu sistēmu, minētajai sistēmai jābūt projektētai tā, lai tad, kad papildlīnija ir atvienota, automātiski iedarbotos papildbremžu vai darba bremžu sistēma.

2.2.2.13.

R3, R4 un S2 kategorijas transportlīdzekļiem attiecīgi jāatbilst 2.2.1.17.2.2. punkta nosacījumiem attiecībā uz pneimatisko bremžu sistēmu vai 2.2.2.15.3. punkta nosacījumiem attiecībā uz hidraulisko bremžu sistēmu.

2.2.2.14.

Ja papildaprīkojumam enerģiju piegādā darba bremžu sistēma, minētā sistēma ir jāaizsargā, lai nodrošinātu, ka spiediens darba bremžu enerģijas uzglabāšanas ierīcē(-ēs) tiek uzturēts vismaz 80 % apmērā no vadības līnijas pieprasītā spiediena vai līdzvērtīga digitāli pieprasītā spiediena, kā attiecīgi noteikts II pielikuma 2.2.3.2. un 2.2.3.3. punktā.

2.2.2.15.

Papildus iepriekš minētajam velkamiem transportlīdzekļiem ar hidraulisko bremžu sistēmām jāatbilst šādām prasībām:

▼M2 —————

▼M2

▼B

2.2.2.16.

R3b, R4b un S2b kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h, jābūt aprīkotiem ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu saskaņā ar XI pielikumu. Turklāt, ja velkamo transportlīdzekļu maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 10 t, drīkst izmantot tikai A kategorijas bremžu pretbloķēšanas sistēmu.

2.2.2.17.

Ja 2.2.2.16. punktā neminēti velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmām, tām jāatbilst XI pielikuma prasībām.

2.2.2.18.

Velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, un R3b vai R4b kategorijas velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu, pierīko ISO 7638:2003 standartam atbilstošu īpašu elektrisko savienojumu, kas paredzēts bremžu sistēmai un/vai bremžu pretbloķēšanas sistēmai. ISO 7638:2003 prasības attiecībā uz vadu šķērsgriezumiem piekabei var mazināt, ja piekabe ir aprīkota ar neatkarīgu drošinātāju. Drošinātāja nominālā jauda nedrīkst pārsniegt vadītāju nominālo strāvas stiprumu. Šī atkāpe neattiecas uz piekabēm, kas aprīkotas, lai vilktu citu piekabi. Defektu ziņošanas brīdinājuma signāli, kas velkamajam transportlīdzeklim jāsūta saskaņā ar šo regulu, jāieslēdz caur iepriekšminēto savienojumu. Prasības, kas jāievēro attiecībā uz velkamo transportlīdzekļu defektu ziņošanas brīdinājuma signālu pārraidi, atkarībā no gadījuma ir tās pašas, kas 2.2.1.29.3., 2.2.1.29.4., 2.2.1.29.5. un 2.2.1.29.6. punktā noteiktas traktoriem.

►M1  Minētos transportlīdzekļus marķē ar neizdzēšamu marķējumu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Deleģētās regulas (ES) 2015/208 24. pantā; minētais marķējums norāda bremžu sistēmas funkcijas, kad ISO 7638:2003 savienojums ir pievienots un atvienots. ◄ Marķējumam jābūt novietotam tā, lai tas būtu redzams, kad tiek pieslēgti pneimatiskie un elektriskie saskarņu savienojumi.

2.2.2.19.

Papildus 2.2.1.17.2.2. un 2.2.1.19. punkta prasībām velkamā transportlīdzekļa bremzes var iedarboties automātiski, ja tās iedarbina velkamā transportlīdzekļa bremžu sistēma pēc tam, kad ir izvērtēta informācija, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas.

2.1.1.

Bremžu sistēmu veiktspēju nosaka, par pamatu ņemot bremzēšanas ceļa garumu un/vai vidējo maksimālo palēninājumu. Bremžu sistēmas veiktspēju nosaka, mērot bremzēšanas ceļu attiecībā pret transportlīdzekļa sākuma ātrumu un/vai testa laikā izmērot vidējo maksimālo palēninājumu. Gan bremzēšanas ceļu, gan vidējo maksimālo palēninājumu vai tikai vienu no tiem nosaka un mēra pēc veicamā testa pabeigšanas.

2.1.2.

Bremzēšanas ceļš ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no brīža, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci, līdz brīdim, kad transportlīdzeklis apstājas; transportlīdzekļa sākuma ātrums (v1) ir ātrums brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci; sākuma ātrums nedrīkst būt mazāks par 98 % no konkrētajam testam noteiktā ātruma. Vidējo maksimālo palēninājumu dm kā vidējo palēninājumu attiecībā pret ceļu intervālā no vb līdz ve aprēķina atbilstīgi turpmāk dotajai formulai:

kur:

Ātrumu un bremzēšanas ceļu nosaka, lietojot mērinstrumentus, kuru precizitātes līmenis ir ± 1 %, ja transportlīdzeklis brauc ar ātrumu, kāds norādīts konkrētajam testam. dm var noteikt ar citām metodēm, nevis mērot ātrumu un bremzēšanas ceļu, tādā gadījumā dm precizitātei jābūt ± 3 % robežās.

2.1.3.

Jebkura transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma iegūšanai bremžu veiktspēju mēra braukšanas testos, ievērojot šādus nosacījumus:

2.1.4.

2.2.1.1.

Bremzes ir aukstas. Bremzi uzskata par aukstu, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

2.2.1.2.

Bremžu testa laikā nebremzējama ass, ko var atvienot, nedrīkst būt savienota ar bremzējamu asi. Tomēr traktoriem ar vienu bremzējamo asi un piedziņas automātisku iedarbošanos uz visām pārējām asīm bremzēšanas laikā visi riteņi uzskatāmi par bremzētiem.

2.2.1.3.

Tests jāveic, ievērojot šādus nosacījumus:

2.2.2.1.

Tests jāveic, transportlīdzeklim pārvietojoties ar maksimālo projektēto ātrumu, ar atvienotu motoru. Šim ātrumam var būt pieļaujama konkrēta pielaides robeža. Tomēr jebkurā gadījumā ir jāsasniedz minimālā paredzētā veiktspēja. Paredzētais maksimālais bremzēšanas ceļš (pēc bremzēšanas ceļa formulas) jāaprēķina, ņemot vērā faktisko testa ātrumu.

2.2.2.2.

Lai pārbaudītu atbilstību I pielikuma 2.2.1.2.4. punkta prasībām, 0. tipa testu veic, kad transportlīdzekļa motors ir atvienots no transmisijas un transportlīdzekļa sākotnējais ātrums ir 30 km/h.

Vidējais maksimālais palēninājums, iedarbinot stāvbremžu sistēmas vadības ierīci, un palēninājums brīdī, pirms transportlīdzeklis apstājas, nav mazāks par 1,5 m/s2. Tādu pašu prasību piemēro papildu vadības ierīcei, kas minēta I pielikuma 2.2.1.2.4. punktā.

Testu veic transportlīdzeklim ar kravu. Bremžu vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt norādītos lielumus.

2.2.2.3.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar stūres stieni un seglveida sēdekli vai ar stūri un sola sēdekli vai vienā vai vairākās rindās izvietotiem kausveida sēdekļiem un kas aprīkoti arī ar neatvienojamu pārvadu, ja izgatavotājs to var apliecināt bremžu testa laikā, jāveic 0. tipa tests ar pievienotu motoru.

2.2.3.1.

Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas veiktspēju var aprēķināt vai nu pēc traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lieluma un izmērītā bīdes spēka, kas iedarbojas uz sakabes ierīci, vai arī – dažos gadījumos – pēc traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lieluma, ja tiek bremzēts tikai velkamais transportlīdzeklis. Bremžu testa laikā traktora motoram jābūt atvienotam.

2.2.3.2.

Ja velkamais transportlīdzeklis aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, spiediens barošanas līnijā bremžu testa laikā nedrīkst pārsniegt 700 kPa, bet signāls vadības līnijā atkarībā no sistēmas nedrīkst pārsniegt šādas vērtības:

2.2.3.3.

Ja velkamais transportlīdzeklis aprīkots ar hidraulisko bremžu sistēmu:

2.2.3.4.

Izņemot 2.2.3.5. un 2.2.3.6. punktā minētos gadījumus, lai noteiktu velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi, ir jāmēra traktora un velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe un bīdes spēks, kas iedarbojas uz sakabi. Traktoram jāatbilst prasībām, kas noteiktas 1. papildinājumā, par attiecību starp TM/FM un spiedienu pm,

kur:

Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe jāaprēķina pēc šādas formulas:

zR = zR + M + D/FR

kur:

2.2.3.5.

Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu, kur neatkarīgi no dinamiskās ass slodzes maiņas spiediens bremžu cilindros bremzēšanas laikā nemainās, var bremzēt tikai pašu velkamo transportlīdzekli. Velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes lielums zR jāaprēķina pēc šādas formulas:

kur:

2.2.3.6.

Citādi velkamā transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi var novērtēt, nobremzējot tikai pašu velkamo transportlīdzekli. Tādā gadījumā izmantotais spiediens ir tāds pats lielums kā spiediens, kas tika izmērīts bremžu cilindros savienotu transportlīdzekļu bremzēšanas laikā.

2.3.1.1.

Šajā regulā paredzētās traktoru darba bremžu sistēmas testē, pēc kārtas iedarbinot un atlaižot bremzes vairākas reizes. Transportlīdzeklim jābūt pilnībā noslogotam, un tas jātestē, ievērojot turpmāk dotajā tabulā izklāstītos nosacījumus:

kur:

2.3.1.2.

Ja transportlīdzekļa raksturlielumi neļauj ievērot laika posmu Δt, var palielināt tā ilgumu; jebkurā gadījumā papildus laikam, kas vajadzīgs transportlīdzekļa bremzēšanai un ātruma palielināšanai, katrā ciklā iekļauj 10 sekunžu periodu, lai stabilizētu ātrumu v1.

2.3.1.3.

Šajos testos spēks, kas pielikts vadības ierīcei, ir noregulēts tā, lai transportlīdzeklis sasniegtu vidējo maksimālo palēninājumu 3 m/s2 pēc bremžu pirmās iedarbināšanas reizes. Šis spēks paliek nemainīgs visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs.

2.3.1.4.

Bremžu iedarbināšanas reizēs nepārtraukti ieslēdz visaugstāko pārnesumu (izņemot paātrinošo pārnesumu utt.). ►M1  Alternatīvā variantā šo testu attiecīgos gadījumos atļauts veikt arī tad, ja bremžu iedarbināšanu laikā motors ir atvienots no transmisijas. ◄

2.3.1.5.

Lai pēc bremzēšanas atkārtoti uzņemtu ātrumu, pārnesumkārbu ieslēdz tā, lai ātrums v1 tiktu sasniegts visīsākajā iespējamajā laikā (maksimālais paātrinājums, kādu ļauj sasniegt motors un pārnesumkārba).

2.3.1.6.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, bremzes pirms iepriekš minētā I tipa testa noregulē, attiecīgā gadījumā ievērojot šādu kārtību:

so ≥ 1,1 × sre-adjust

(augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

2.3.2.1.

R1, R2, S1, R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļu un tādu R3b un S2b kategorijas transportlīdzekļu, kuru tehniski pieļaujamo masu uz katru asi summa nepārsniedz 10 000  kg, darba bremžu sistēmu testē tā, ka piekrautam transportlīdzeklim enerģijas padeve bremzēm ir vienāda ar to, ko reģistrē tādā pašā laika periodā, kad ar noslogotu testējamo transportlīdzekli 1,7 km brauc ar vienmērīgu ātrumu 40 km/h uz leju pa 7 % slīpumu.

Alternatīvi uzskata, ka šī prasība ir izpildīta attiecībā uz R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļiem un tādiem R3b un S2b kategorijas transportlīdzekļiem, kuru tehniski pieļaujamo masu uz katru asi summa nepārsniedz 10 000  kg, ja tie ir izturējuši III tipa testu atbilstoši 2.5. punktam.

2.3.2.2.

Testu var veikt uz līdzena ceļa, ja velkamo transportlīdzekli velk lauksaimniecības transportlīdzeklis; veicot testu, vadības ierīcei pielikto spēku noregulē tā, lai velkamā transportlīdzekļa pretestību uzturētu nemainīgu (7 % no velkamā transportlīdzekļa maksimālās statiskās asslodzes). Ja vilkšanai pieejamais spēks ir nepietiekams, izmēģinājumu var veikt ar mazāku ātrumu, bet lielākā attālumā, kā norādīts tabulā:

2.3.2.3.

Velkamiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskas regulēšanas ierīcēm, pirms iepriekš minētā I tipa testa veikšanas bremzes noregulē, ievērojot 2.5.4. punktā noteikto kārtību.

2.3.3.1.

I tipa testa (šā pielikuma 2.3.1. vai 2.3.2. punktā aprakstītā testa) beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju mēra tādos pašos apstākļos (un jo īpaši pie vadības ierīcei pielikta nemainīga spēka, kas nav lielāks kā faktiski pieliktais vidējais spēks) kā 0. tipa testa laikā ar atvienotu motoru (temperatūra var atšķirties).

2.3.3.2.

Traktoriem šis karstu bremžu veiktspējas lielums drīkst būt ne mazāks kā 80 % no tā lieluma, kas norādīts konkrētajai kategorijai, un ne mazāks kā 60 % no tā lieluma, kas reģistrēts 0. tipa testa laikā, kad motors bijis atvienots.

2.3.3.3.

Velkamiem transportlīdzekļiem karsto bremžu spēks uz riteņu perifēriju, testu veicot ar ātrumu 40 km/h, ir ne mazāks kā 36 % no maksimālās statiskās riteņa slodzes pie ātruma vmax > 30 km/h vai 26 % pie ātruma vmax ≤ 30 km/h un ne mazāks par 60 % no rādītāja, kas pie tāda paša ātruma reģistrēts, veicot 0. tipa testu.

2.4.1.

Traktoru ar kravu testē tā, lai pievadītā enerģija būtu vienāda ar enerģiju, kas reģistrēta tajā pašā laika posmā, kad traktors ar kravu ir pārvietojies ar vidējo ātrumu 30 km/h 6 % slīpā lejupceļā 6 km garumā, ar atbilstošu ieslēgtu pārnesumu un ilgstošas bremzēšanas sistēmu, ja transportlīdzeklis ar tādu ir aprīkots. Ieslēgtais pārnesums ir motora darbības ātrums (min-1), kas nepārsniedz izgatavotāja noteikto maksimālo ātrumu.

2.4.2.

Transportlīdzekļiem, kuriem enerģija tiek absorbēta, bremzējot tikai ar motoru, ir atļauta vidējā ātruma pielaide ± 5 km/h robežās un ir ieslēgts pārnesums, kas ļauj stabilizēt ātrumu līdz lielumam, kas ir vistuvākais 30 km/h ātrumam, transportlīdzeklim braucot 6 % slīpā lejupceļā. Ja bremzēšanas veiktspēju, bremzējot tikai ar motoru, nosaka, mērot palēninājumu, pietiek, ja izmērītais vidējais palēninājums ir vismaz 0,5 m/s2.

2.4.3.

Testa beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju izmēra tādos pašos apstākļos, kādi bijuši 0. tipa testā ar atvienotu motoru (temperatūra var atšķirties). Šī sakarsušu bremžu darbības veiktspēja nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks par turpmāk minētajiem lielumiem, piemērojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 60 daN:

2.5.1.

R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļiem, ja tehniski pieļaujamo masu summa uz katru asi pārsniedz 10 000  kg,

vai arī šādām kategorijām:

2.5.2.

R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļiem, ja tie nav testēti, atbilstoši 2.3.2. punktam;

2.5.3.

R3b un S2b kategorijas transportlīdzekļiem, ja tehniski pieļaujamo masu uz katru asi summa nepārsniedz 10 000  kg.

2.5.4.

2.5.5.

Atbilstīgi 2.5.4. punktam veiktā testa beigās darba bremžu sistēmas sakarsušo bremžu veiktspēju izmēra tādos pašos apstākļos, kādi bija 0. tipa testā, tomēr var atšķirties temperatūra un testu var sākt ar ātrumu 60 km/h. Karstu bremžu bremzēšanas spēks riteņu perifērijā tad nav mazāks kā 40 % no maksimālās statiskās riteņa slodzes un nav mazāks kā 60 % no rādītāja, kāds pie tāda paša ātruma reģistrēts, veicot 0. tipa testu.

2.5.6.

Pēc 2.5.5. punktā aprakstīto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (t. i. < 100 °C), un pārliecinās, ka velkamais transportlīdzeklis spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

3.1.1.1.

0. tipa testa apstākļos darba bremžu sistēmas testē, ievērojot turpmāk tabulā izklāstītos nosacījumus:

kur:

3.1.1.2.

►M1  Tāda traktora gadījumā, kuram atļauts vilkt R vai S kategorijas bezbremžu transportlīdzekli, minimālo vajadzīgo savienoto transportlīdzekļu veiktspēju, kas noteikta 3.1.1.2.1. punktā, sasniedz ar traktoram piekabinātu bezbremžu velkamo transportlīdzekli, kas piekrauts līdz maksimālajai masai, kuru norādījis traktora izgatavotājs. ◄

Traktoram, kam atļauts vilkt R vai S kategorijas nebremzētu transportlīdzekli, mazākā veiktspēja, kas norādīta attiecīgajai traktora kategorijai (0. tipa testam ar atvienotu motoru), jāsasniedz ar nebremzētu, traktoram piekabinātu velkamo transportlīdzekli, kas piekrauts līdz maksimālajai masai, kuru norādījis traktora izgatavotājs.

Savienotu transportlīdzekļu veiktspēju pārbauda ar aprēķiniem, kuros ņem vērā bremžu veiktspējas faktisko maksimālo lielumu, ko 0. tipa testa laikā sasniedz traktors ar kravu un bez kravas un ar atvienotu motoru (pēc izvēles to var darīt arī daļēji piekrautam traktoram, kā to noteicis traktora izgatavotājs), lietojot šādu formulu (nav jāveic testi ar savienotu nebremzētu velkamo transportlīdzekli):

kur:

▼M1

▼B

3.1.1.2.1.   Minimālā vajadzīgā savienoto transportlīdzekļu veiktspēja

Minimālā vajadzīgā savienoto transportlīdzekļu veiktspēja nav mazāka par 4,5 m/s2 traktoriem ar vmax > 30 km/h un ne mazāka par 3,2 m/s2 traktoriem ar vmax ≤ 30 km/h, ar un bez kravas. Lai noteiktu, kādai jābūt maksimāli pieļaujamajai nebremzētai velkamā transportlīdzekļa masai, lai nodrošinātu minimālo vajadzīgo savienoto transportlīdzekļu veiktspēju, tehniskais dienests pēc traktora izgatavotāja ieskatiem var veikt vēl vienu 0. tipa testu ar daļēji piekrautu traktoru, kura masu norādījis izgatavotājs.

Izmērītie rādītāji dm iepriekšminētajiem slodzes apstākļiem un atbilstošie aprēķinātie rādītāji dM+R ir jāreģistrē testa protokolā.

Nebremzēta velkamā transportlīdzekļa maksimālā norādītā masa nedrīkst pārsniegt 3 500  kg.

3.1.3.1.

Pat tad, ja stāvbremžu sistēma savienota ar kādu citu bremžu ierīci, minētajai sistēmai jānotur traktors ar kravu 18 % augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā. Šī prasība jāizpilda pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10 °C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.1.3.2.

Pat tad, ja T4.3. kategorijas transportlīdzekļu stāvbremžu sistēma ir savienota ar kādu citu bremžu ierīci, minētajai sistēmai jānotur traktors ar kravu 40 % augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā. Šī prasība jāievēro pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10 °C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.1.3.3.

Lai pārliecinātos, ka stāvbremžu sistēma spēj noturēt traktoru ar kravu augšup un lejup vērstā ceļa slīpumā, kā noteikts 3.1.3.1. un 3.1.3.2. punktā, mērījumi jāveic šādos apstākļos:

▼M1

▼B

Transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests vienojas par metodi, kas jāizmanto eļļā iegremdētu bremžu pārbaudes veikšanai. Novērtējuma metodi un rezultātus pievieno tipa apstiprinājuma protokolam.

▼M1

Karstas statiskās stāvbremžu sistēmas testu var neveikt, ja stāvbremžu sistēma iedarbojas vienīgi uz bremzētājvirsmām, kuras neizmanto darba bremzēšanas laikā.

▼B

3.1.3.4.

Traktoriem, kurus atļauts savienot ar velkamiem transportlīdzekļiem, stāvbremžu sistēmai jāspēj noturēt savienotie transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo masu, ko noteicis traktora izgatavotājs, nekustīgi 12 % augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

▼M1

Ja šo prasību nevar ievērot fizisku ierobežojumu dēļ (piemēram, ierobežota riepu un ceļa saķere, kas traktoram neļauj radīt pietiekamu bremzēšanas spēku, vai traktora pilnībā mehāniskas stāvbremžu sistēmas veiktspēja, kā noteikts 3.1.3.1. punktā, nav pietiekama, lai noturētu savienotos transportlīdzekļus), uzskata, ka tā ir ievērota, ja ir izpildīta alternatīvā prasība, kas paredzēta šā pielikuma 3.1.3.4.1. punktā saistībā ar I pielikuma 2.2.1.20. punktu.

▼B

3.1.3.5.

Ir pieļaujama tāda stāvbremžu sistēma, kas ir jāiedarbina vairākkārt, lai sasniegtu paredzēto veiktspēju.

3.1.4.1.

Tb kategorijas traktoriem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 60 km/h, darba bremžu sistēmas atlikusī darbība kādas tās pārvada sastāvdaļas bojājuma gadījumā nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nav lielāks par turpmāk minētajiem lielumiem, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks par turpmāk minētajiem lielumiem, izmantojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 70 daN, kad to pārbauda 0. tipa testā ar atvienotu motoru, no šādiem sākuma ātrumiem attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai:

Minētā prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasībām par papildbremžu sistēmu.

3.1.4.2.

Atlikušās bremzēšanas efektivitātes testu veic, imitējot reālus darba bremžu sistēmas atteices apstākļus.

X

=

50 velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h,

X

=

35 velkamam transportlīdzeklim, kura maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h.

X

=

50 R3, R4 un S2 kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h,

X

=

35 R3a, R4a un S2a kategorijas velkamiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h.

3.2.1.4.

Vienā asu grupā 0. tipa testa procedūras laikā ir atļauta riteņu bloķēšanās uz vienas ass. Šī prasība nav jāinterpretē kā atkāpe no XI pielikuma 6.3.1. punkta prasības par tieši kontrolētu riteņu bloķēšanos.

3.2.2.1.

Stāvbremžu sistēmai, ar kuru aprīkots velkamais transportlīdzeklis, jāspēj noturēt velkamo transportlīdzekli ar kravu, kad tas ir atkabināts no traktora, nekustīgi 18 % augšup un lejup vērstā slīpumā.

3.2.2.2.

3.2.2.1. punkta prasības jāizpilda pat atdzišanas periodā. Atdzišanas periodu uzskata par pabeigtu, kad bremzes ir sasniegušas temperatūru, kas ir par 10°C augstāka nekā atmosfēras temperatūra.

3.2.2.3.

Attiecīgi jāpiemēro testa prasība, kas noteikta 3.1.3.3. punktā.

3.3.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar darba bremžu sistēmu, kura pilnībā vai daļēji ir atkarīga no enerģijas avota, kas nav vadītāja muskuļu spēks, jāievēro šādas prasības:

1.1.1.

Ta, Ca, R2a, R3a, R4a un S2a kategorijas transportlīdzekļi, kuru maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 30 km/h, atbilst šādām šā papildinājuma prasībām:

1.1.2.

Tb, R2b, R3b, R4b un S2b kategorijas transportlīdzekļi atbilst šā papildinājuma attiecīgajām prasībām. Ja lieto īpašu ierīci, tai jādarbojas automātiski.

1.1.3.

▼M1

Tomēr 1.1.1. un 1.1.2. punktā minēto kategoriju transportlīdzekļi, kas aprīkoti gan ar 1. vai 2. kategorijas (traktoriem), gan A vai B kategorijas (velkamiem transportlīdzekļiem) bremžu pretbloķēšanas sistēmu un atbilst XI pielikuma attiecīgajām prasībām, atbilst arī visām attiecīgajām šā papildinājuma prasībām ar šādiem izņēmumiem vai nosacījumiem:

▼B

1.1.4.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma, tad, ievērojot šā papildinājuma noteikumus, transportlīdzekļa veiktspējas noteikšanā palēninātājspēku neņem vērā.

1.1.5.

Šā papildinājuma prasības piemēro bremžu iekārtām, kas aprīkotas ar lielākā diametra riepām, ko izgatavotājs paredzējis minētajam transportlīdzekļa tipam.

1.1.6.

Atbilstību saķeres izmantojuma un savietojamības prasībām saistībā ar šā papildinājuma 1., 2. un 3. diagrammu pierāda ar aprēķiniem.

1.2.

Prasības attiecībā uz diagrammām, uz kurām atsaucas 3.1.6.1., 4.1. un 4.2. punktā, ir spēkā transportlīdzekļiem ar pneimatisko un elektrisko vadības līniju saskaņā ar I pielikuma 2.1.4. punktu vai transportlīdzekļiem ar hidraulisko vadības līniju saskaņā ar I pielikuma 2.1.5. punktu. Visos gadījumos atskaites lielums (diagrammu abscisu ass) ir attiecīgi nosūtītā spiediena vai elektriskā signāla lielums vadības līnijā:

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti atbilstoši I pielikuma 2.1.4.1.2. punkta prasībām (gan ar pneimatisko, gan elektrisko vadības līniju), jāatbilst prasībām, kas norādītas diagrammās attiecībā uz abu veidu vadības līnijām. Tomēr bremzēšanas raksturlielumu līknēm attiecībā uz abām vadības līnijām nav jābūt identiskām.

1.3.

Bremzēšanas spēka attīstības validēšana

i

=

ass indekss (i = 1, priekšējā ass; i = 2, otrā ass utt.)

E

=

garenbāze

ER

=

attālums starp sakabes punktu un ar stingu vilces stieni aprīkota velkamā transportlīdzekļa un velkama centrālās ass transportlīdzekļa ass centru

fi

=

Ti/Ni, ass i izmantotā saķere

Fi

=

ceļa seguma parastā reakcija uz asi i statiskos apstākļos

FM

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz traktora riteņiem

g

=

paātrinājums gravitācijas dēļ (g = 9,81 m/s2)

h

=

smaguma centra augstums, ko norādījis izgatavotājs un apstiprinājis tehniskais dienests, kas veic atbilstības testu

J

=

transportlīdzekļa palēninājums

k

=

teorētiskais riepas un ceļa seguma saķeres koeficients

P

=

transportlīdzekļa masa

Ni

=

ceļa seguma parastā reakcija uz asi i, transportlīdzeklim bremzējot

pm

=

spiediens vadības līnijas savienotājgalvā

FR

=

ceļa seguma kopējā parastā statiskā reakcija uz visiem velkamā transportlīdzekļa riteņiem

FRmax

=

FR vērtība pie velkamā transportlīdzekļa maksimālās masas

Ti

=

spēks, ko parastos bremzēšanas apstākļos uz ceļa uz asi i rada bremzes

TM

=

visu traktora riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

TR

=

visu velkamā transportlīdzekļa riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku Ti summa

z

=

transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe = J/g

4.1.

Ar vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi, kuros uzstādīta pneimatisko un hidraulisko bremžu sistēma

z ≥ 0,1 + 0,85 (k – 0,2)

3.1.1. punkta noteikumi neietekmē II pielikuma prasības par bremzēšanas veiktspēju. Tomēr tad, ja testos, ko veic atbilstoši 3.1.1. punkta noteikumiem, tiek iegūta labāka bremžu veiktspēja nekā II pielikumā norādītā, tad noteikumus par saķeres izmantošanas līkni piemēro šā pielikuma 1. diagrammas apgabala robežās, kas noteikts ar taisnām līnijām k = 0,8 un z = 0,8.

un

4.2.

Ar stingu vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi un velkami centrālās ass transportlīdzekļi, kuros uzstādītas pneimatisko bremžu un hidraulisko bremžu sistēmas

4.3.

Ar vilces stieni aprīkoti velkami transportlīdzekļi, kuros uzstādīta inerces bremzēšanas sistēma

6.1.

▼M1

Transportlīdzekļus, kuri atbilst šā papildinājuma prasībām ar transportlīdzekļa balstiekārtas mehāniski vadītas ierīces palīdzību, marķē atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2015/208 24. panta prasībām un ar attiecīgiem datiem, kas norāda minētās ierīces lietderīgo gājienu starp stāvokļiem, kuri attiecīgi atbilst transportlīdzeklim ar kravu un bez tās, un norāda jebkādu sīkāku informāciju par to, kā noregulējama pārbaudāmā ierīce.

▼B

6.2.

Ja šā papildinājuma prasības ir izpildītas ar tādas ierīces palīdzību, kas modulē pneimatisko vai hidraulisko spiedienu bremžu pārvadā, transportlīdzekli marķē, lai parādītu masu, kas atbilst asu slodzei uz zemi, kā arī ierīces nominālos izplūdes spiedienus un ieplūdes spiedienu, kas nav mazāks kā 80 % no maksimālā projektētā ieplūdes spiediena, kā to norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, šādām slodzēm:

6.3.

Marķējumus, kas minēti 6.1. un 6.2. punktā, neizdzēšamā veidā piestiprina redzamā vietā. ►M1  Marķējuma paraugu mehāniski vadāmai ierīcei, kas iebūvēta transportlīdzeklī, kurš aprīkots ar pneimatisko vai hidraulisko bremžu sistēmu, nodrošina atbilstoši prasībām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/504 ( 2 ) 5. pantā. ◄

6.4.

Elektroniski kontrolētām bremzēšanas spēku sadales sistēmām, kuras nevar izpildīt 6.1., 6.2., un 6.3. punkta prasības, jābūt tādu funkciju pašpārbaudes procedūrai, kuras ietekmē bremzēšanas spēku sadali. Turklāt tad, ja transportlīdzeklis stāv, ir jāspēj veikt 1.3.1. punktā noteiktās pārbaudes, radot nominālo pieprasījuma spiedienu, kas saistīts ar bremzēšanas uzsākšanu, stāvoklī, kad transportlīdzeklis ir ar kravu un bez tās.

1.1.

Darba bremžu sistēmas reakcijas laiku nosaka tad, kad transportlīdzeklis stāv, un spiedienu mēra pie visneizdevīgāk novietotās bremzes atveres. Ar bremzēšanas spēku regulatoriem aprīkotiem transportlīdzekļiem šie regulatori jāieregulē stāvoklī “ar kravu”.

1.2.

Testu laikā atsevišķo asu bremžu cilindru virzuļa gājiens ir gājiens, kurš atbilst visciešāk noregulētajām bremzēm.

1.3.

Reakcijas laikus, ko iegūst atbilstoši 2.2., 2.3., 2.4., 2.6., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6.5., 4.1., 4.5.1., 4.5.2., 4.5.3., 5.3.6., 6.2. punktam, noapaļo līdz tuvākajai sekundes desmitdaļai. Ja skaitlis, kas apzīmē simtdaļas, ir 5 vai lielāks, reakcijas laiku noapaļo uz augšu līdz tuvākajai desmitdaļai.

1.4.

1. un 2. papildinājuma diagrammās parādīts attiecīgo simulatoru pareizas iestatīšanas un lietošanas izkārtojums.

2.1.

Katra testa sākumā spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē ir vienāds ar spiedienu, pie kura regulators sāk atkal uzpildīt sistēmu. Sistēmās, kurās nav regulatora (piemēram, ierobežota spiediena kompresoros), spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē katra testa sākumā ir 90 % no spiediena, ko norādījis izgatavotājs un uz kuru ir atsauce IV pielikuma A daļas 1.2.2.1. punktā, un kuru izmanto šajā pielikumā norādītajos testos.

2.2.

Reakcijas laika lielumus kā bremžu iedarbināšanas laika funkciju (tf) iegūst ar secīgu pilngājiena iedarbināšanu, kas sākas no visīsākā iespējamā iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kas ilgst apmēram 0,4 sekundes. Izmērītos lielumus norāda diagrammā.

2.3.

Reakcijas laiks, ko ņem vērā testos, ir laiks, kas atbilst bremžu iedarbināšanas laikam 0,2 sekunžu garumā. Šo reakcijas laiku var iegūt no diagrammas, izmantojot interpolāciju.

2.4.

Ja iedarbināšanas laiks ir 0,2 sekundes, laiks, kas paiet no bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kad spiediens bremžu cilindrā sasniedz 75 % no tā asimptotiskā lieluma, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

2.5.

Traktoriem, kas aprīkoti ar velkamiem transportlīdzekļiem paredzētu pneimatisko vadības līniju, papildus 1.1. punkta prasībām reakcijas laiku mēra tādas caurules galā, kura ir 2,5 m gara, kuras iekšējais diametrs ir 13 mm un kura ir savienota ar darba bremžu sistēmas vadības līnijas savienotājgalvu. Šajā testā 385 ±5 cm3 tilpuma balonu (ko uzskata par līdzvērtīgu 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm tilpumam un kurā ir 650 kPa spiediens) pievieno barošanas līnijas savienotājgalvai. Cauruļu garumu un iekšējo diametru ieraksta testa protokola 2.4. punktā.

2.6.

Laiks, kas paiet no bremžu pedāļa iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kad:

2.7.

Traktoriem, kam atļauts vilkt ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotus R3 vai R4 kategorijas transportlīdzekļus, papildus 2.6. punkta prasībām pārbauda I pielikuma 2.2.1.17.2.1. punkta nosacījumus, veicot šādu testu:

3.1.

Reakcijas laika testu veic 15 līdz 30 °C temperatūrā.

3.2.

Katra testa sākumā spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē ir vienāds ar spiedienu, pie kura regulators sāk atkal uzpildīt sistēmu. Sistēmās, kurās nav regulatora (piemēram, ierobežota spiediena hidrauliskajos sūkņos), spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē katra testa sākumā ir 90 % no spiediena, ko norādījis izgatavotājs un uz kuru ir atsauce IV pielikuma C daļas 1.2.1.2. punktā, un kuru izmanto šajā pielikumā norādītajos testos.

3.3.

Reakcijas laika lielumus kā bremžu iedarbināšanas laika funkciju (tf) iegūst ar secīgu pilngājiena iedarbināšanu, kas sākas no visīsākā iespējamā iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kas ilgst apmēram 0,4 sekundes. Izmērītos lielumus norāda diagrammā.

Ja darba bremžu sistēma netiek iedarbināta ar enerģijas palīdzību vai tiek iedarbināta ar ierobežotu enerģijas palīdzību, piemēro vadības spēku, kas nodrošina vismaz noteikto darba bremžu veiktspēju.

3.4.

Reakcijas laiks, kas jāņem vērā testa laikā, ir laiks, kas atbilst iedarbināšanas laikam 0,2 sekunžu garumā. Šo reakcijas laiku var iegūt no diagrammas, izmantojot interpolāciju.

3.5.

Ja iedarbināšanas laiks ir 0,2 sekundes, laiks, kas paiet no bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kad spiediens bremžu cilindrā sasniedz 75 % no tā maksimālā lieluma, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

Pilnībā iedarbinātai darba bremžu sistēmai, kurā bremzes spiediens bremžu cilindrā sasniedz pagaidu maksimālo spiedienu, kas pēc tam samazinās līdz vidējam stabilizētajam spiedienam, 75 % vērtības aprēķināšanai jāņem vērā šis vidējais stabilizētais spiediens.

3.6.

4.1.

Velkamā transportlīdzekļa reakcijas laikus mēra bez traktora. Traktors jāaizstāj ar simulatoru, kuram pievieno barošanas līnijas, pneimatiskās vadības līnijas savienotājgalvas un/vai elektriskās vadības līnijas savienojumu.

4.2.

Spiediens barošanas līnijā ir 650 kPa.

4.3.

Pneimatisko vadības līniju simulatoram jāpiemīt šādām īpašībām:

4.4.

Simulatoram, ar ko pārbauda reakciju uz signāliem, kurus pārraida pa elektrisko vadības līniju, ir šādas īpašības:

4.5.

5.1.

Testus veic 15 līdz 30 °C temperatūrā.

5.2.

Velkamā transportlīdzekļa reakcijas laikus mēra bez traktora. Traktoru simulē ar traktora simulatoru, kam pievienotas vadības līnijas un papildlīnijas savienotājgalvas. Ja velkamais transportlīdzeklis ir aprīkots ar elektrisko savienojumu, kā noteikts I pielikuma 2.1.5.1.3. punktā, šim savienojumam jābūt savienotam ar traktora simulatoru (skatīt 2. papildinājuma 2. punktu).

5.3.

Traktora simulatoram ir šādas īpašības:

5.4.

6.1.

Reakcijas laiks jāmēra tad, kad atsperu bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Šā testa prasībām atbilstošo sākotnējo spiedienu atsperu saspiedes kamerā nosaka izgatavotājs.

6.2.

Laiks, kāds paiet no darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas (bremzes pilnībā atlaistas) līdz brīdim, kad spiediens visneizdevīgāk novietotā bremžu cilindra atsperu saspiedes kamerā sasniedz spiedienu, kas atbilst 75 % no paredzētās bremžu veiktspējas, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

A

=

padeves savienojums ar noslēgvārstu

C1

=

spiediena slēdzis simulatorā, kas noregulēts uz 65 kPa un 490 kPa

C2

=

spiediena slēdzis, kurš jāsavieno ar velkamā transportlīdzekļa bremžu cilindru, lai panāktu spiedienu, kas ir 75 % no asimptotiskā spiediena bremžu cilindrā CF

CF

=

bremžu cilindrs

L

=

līnija no diafragmas O līdz tās savienotājgalvai TC (ieskaitot to), kuras iekšējais tilpums ir 385 ± 5 cm3 zem 650 kPa spiediena

M

=

manometrs

O

=

diafragma ar diametru, kas nav mazāks kā 4 mm un nav lielāks kā 4,3 mm

PP

=

spiediena testa pieslēgizvads

R1

=

30 litru tilpuma saspiesta gaisa balons ar kondensāta izlaišanas krānu

R2

=

kalibrējošais balons, ieskaitot tā savienotājgalvu TC, kam jābūt 385 ± 5 cm3

R3

=

kalibrējošais balons, ieskaitot tā savienotājgalvu TC, kam jābūt 1 155 ± 15 cm3

RA

=

noslēgvārsts

TA

=

barošanas līnijas savienotājgalva

V

=

bremžu sistēmas vadības ierīce

TC

=

vadības līnijas savienotājgalva

VRU

=

avārijas bremžu krāns

ECL

=

ISO 7638:2003 standartam atbilstoša elektriskā vadības līnija

SIMU

=

EBS 11 3. un 4. baita simulators, kas atbilst ISO 11992:2003, ar izejas signāliem pie sākuma spiediena 65 kPa un 650 kPa

A

=

padeves savienojums ar noslēgvārstu

C2

=

spiediena slēdzis, kurš jāpievieno velkamā transportlīdzekļa bremžu cilindram un kuram jādarbojas ar spiedienu, kas ir 75 % no asimptotiskā spiediena bremžu cilindrā CF

SAL

=

bremžu cilindrs

M

=

manometrs

PP

=

spiediena testa pieslēgizvads

TA

=

barošanas līnijas savienotājgalva

VRU

=

avārijas bremžu krāns

TA

=

papildlīnijas savienotājgalva (ISO 16028:2006 iemavas tipa savienojums)

M

=

spiediena testa atvere

PT

=

spiediena detektors

P1

=

EN853:2007 elastīga caurule ar iekšējo diametru 12,5 mm

A

=

hidrauliskais akumulators (ar tilpumu 1 000 cm3 un pirmsuzpildes spiedienu 1 000 kPa)

B

=

atgaisošanas skrūve

V

=

atgaisošanas ierīce

O

=

diafragma

P2

=

elastīga caurule ar iekšējo diametru 10 mm

T

=

atgrieze pie traktora tvertnes

TA

=

vadības līnijas savienotājgalva (ISO 5676:1983 iemavas tipa savienojums)

M

=

spiediena manometra vai spiediena detektora atvere

FP

=

EN853:2007 elastīga caurule ar iekšējo diametru 10 mm

PP

=

neelastīga caurule ar iekšējo diametru 10 mm

PT

=

spiediena detektors

B

=

atgaisošanas skrūve

C

=

cilindrs(-i) (*)

F

=

filtri

PM

=

sūknis

PT

=

spiediena detektori

CLRV

=

vadības līnijas pārspiediena vārsts

SLRV

=

papildlīnijas pārspiediena vārsts

SV

=

trejceļu solenoīda vārsts

FR

=

plūsmas regulators

MV

=

proporcionālu modulāciju vārsts

TA

=

papildlīnijas savienotājgalva (ISO 16028:2006 uzmavas tipa savienojums)

TA

=

vadības līnijas savienotājgalva (ISO 5676:1983 uzmavas tipa savienojums)

EC

=

elektriskais savienojums (ISO 7638:2003 iemavas tipa savienojums)

1.1.1.

Transportlīdzekļos, kuros bremžu sistēmas darbība ir atkarīga no saspiestā gaisa izmantošanas, uzstāda tāda tilpuma balonus, kuri atbilst 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2.

Tomēr šiem baloniem nav jābūt norādītajai ietilpībai, ja bremžu sistēma ir tāda, ka rezerves enerģijas trūkuma gadījumā ar darba bremžu sistēmas vadības ierīci iespējams sasniegt vismaz tādu bremzēšanas veiktspēju, kas vienāda ar papildbremžu sistēmai noteikto veiktspēju.

1.1.3.

Pārbaudot atbilstību 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes ir jānoregulē, cik cieši vien iespējams.

1.2.1.

Transportlīdzekļu pneimatisko bremžu balonus projektē tā, lai pēc astoņām darba bremžu pilngājiena iedarbināšanas reizēm pneimatisko bremžu balonā esošais spiediens nebūtu mazāks par spiedienu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu norādīto papildbremžu veiktspēju.

1.2.2.

Veicot testu, jāievēro šādas prasības:

1.3.1.

Velkamos transportlīdzekļos uzstāda balonus, kuros pēc astoņām traktora darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm spiediens, kas pievadīts detaļām, kuras to izmanto, nenokrītas zem līmeņa, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas iegūts, iedarbinot bremzes pirmo reizi un neiedarbinot velkamā transportlīdzekļa automātisko bremžu sistēmu vai tā stāvbremzi.

1.3.2.

Veicot testu, jāievēro šādas prasības:

2.3.1.

Visos gadījumos kompresora darbības ātrums ir lielums, kurš iegūts, kad motors darbojas ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai, vai ar ātrumu, ko ierobežo tā regulators.

2.3.2.

Lai noteiktu laiku t1 un t2, papildaprīkojuma baloni testa laikā ir jāizolē.

2.3.3.

Transportlīdzekļos, kas konstruēti transportlīdzekļu vilkšanai, velkamo transportlīdzekli simulē ar saspiesta gaisa balonu, kura maksimālais relatīvais spiediens p (kas izteikts kPa/100) ir spiediens, ko var piegādāt pa traktora barošanas kontūru un kura tilpumu V (kas izteikts litros) aprēķina pēc formulas p × V = 20 R (R ir maksimālā pieļaujamā slodze, kas izteikta tonnās, uz velkamā transportlīdzekļa asīm).

2.4.1.

Laiks t1, kas reģistrēts visneizdevīgāk novietotajai enerģijas uzkrāšanas ierīcei, nedrīkst pārsniegt:

2.4.2.

Laiks t2 visneefektīvākajam balonam nedrīkst pārsniegt:

2.5.1.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildaprīkojuma balonu vai baloniem, kuru kopējais tilpums pārsniedz 20 % no bremžu balonu kopējā tilpuma, veic papildu testu, kura laikā nenotiek iejaukšanās to vārstu darbībā, kas kontrolē papildaprīkojuma balona(-u) uzpildi. Šā testa laikā pārliecinās, vai laiks t3, kas vajadzīgs, lai spiediens bremžu balonos pieaugtu no 0 līdz p2, ir mazāks par:

2.5.2.

Testu veic, ievērojot 2.3.1. un 2.3.3. punktā minētos nosacījumus.

2.6.1.

Transportlīdzekļi, kuriem atļauts piekabināt velkamu transportlīdzekli, atbilst arī iepriekš minētajām prasībām, kuras jāievēro attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuriem nav atļauts piekabināt velkamu transportlīdzekli. Tādā gadījumā 2.4.1., 2.4.2. un 2.5.1. punktā minētos testus veic bez 2.3.3. punktā minētā balona.

3.1.

Spiediena testa pieslēgizvadam jābūt pievienotam cik vien iespējams tuvu visneefektīvākajai tvertnei 2.4. punkta nozīmē.

3.2.

Spiediena testa pieslēgizvadiem jāatbilst ISO 3583-1984 standarta 4. punktam.

1.1.1.

Transportlīdzekļi, kuru bremžu sistēmu darbina ar vakuumu, ir jāaprīko ar baloniem, kuru ietilpība atbilst 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2.

Tomēr tiem nav jābūt norādītās ietilpības baloniem, ja bremžu sistēma ir tāda, ka rezerves enerģijas trūkuma gadījumā ir iespējams sasniegt bremzēšanas veiktspēju, kas vismaz vienāda ar papildbremžu sistēmai noteikto veiktspēju.

1.1.3.

Pārbaudot atbilstību 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes jānoregulē, cik cieši vien iespējams.

1.2.1.

Lauksaimniecības transportlīdzekļu baloniem jābūt tādiem, lai veiktspēju, kas noteikta papildbremžu sistēmai, joprojām būtu iespējams sasniegt:

1.2.2.

Testēšanu veic, ievērojot šādas prasības:

1.3.1.

Velkamie transportlīdzekļi ir aprīkoti ar balonu(-iem), kurā(-os) vakuuma līmenis, kas radīts izvadpunktos, nav mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas iegūts pēc bremžu iedarbināšanas pirmo reizi pēc testa, kas sastāv no četrām velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm.

1.3.2.

Testēšanu veic, ievērojot šādas prasības:

2.1.1.

No apkārtējās vides atmosfēras spiediena līmeņa enerģijas avots trīs minūtēs spēj piepildīt balonu(-us) līdz 1.2.2.1. punktā norādītajam sākotnējam līmenim. Transportlīdzeklim, kuram atļauts piekabināt velkamu transportlīdzekli, laiks, kāds vajadzīgs, lai sasniegtu šo līmeni turpmāk minētajā 2.2. punktā norādītajos apstākļos, nepārsniedz sešas minūtes.

2.2.1.

Vakuuma avota darbības ātrums ir:

2.2.2.

Ja transportlīdzekli paredzēts sakabināt ar velkamu transportlīdzekli, kura darba bremžu sistēmu darbina ar vakuumu, tad šo velkamo transportlīdzekli simulē ar enerģijas uzglabāšanas ierīci, kuras tilpumu V litros nosaka pēc formulas:

V = 15 R,

kur R ir maksimālā pieļaujamā masa (metriskajās tonnās) uz velkamā transportlīdzekļa asīm.

1.1.1.

Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai vajadzīga uzkrātā enerģija, ko nodrošina hidrauliskais šķidrums, kurš atrodas zem spiediena, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, kuru ietilpība atbilst 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

▼M1

Enerģijas uzglabāšanas ierīces, ko izmanto kā pulsācijas slāpētājus hidraulisko bremžu sistēmās, kur noteikto darba bremžu veiktspēju sasniedz, izmantojot enerģijas avotu, šā pielikuma nozīmē neuzskata par enerģijas uzkrāšanas ierīcēm.

▼B

1.1.2.

Tomēr tās var nebūt norādītās ietilpības enerģijas uzkrāšanas ierīces, ja bremžu sistēma ir tāda, ka rezerves enerģijas trūkuma gadījumā ar darba bremžu sistēmas vadības ierīci iespējams sasniegt vismaz tādu bremzēšanas veiktspēju, kas vienāda ar papildbremžu sistēmai noteikto veiktspēju.

1.1.3.

Pārbaudot atbilstību 1.2.1., 1.2.2. un 2.1. punkta prasībām, bremzēm jābūt noregulētām, cik cieši vien iespējams.

1.2.1.

Transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar hidraulisko bremžu sistēmu ar uzkrāto enerģiju, atbilst šādām prasībām:

1.2.2.

Traktori, kas aprīkoti ar hidraulisko bremžu sistēmu ar uzkrāto enerģiju un kuri nevar izpildīt I pielikuma 2.2.1.4.1. punkta prasības, uzskatāmi par atbilstīgiem šā punkta prasībām, ja ir izpildītas šādas prasības:

1.3.1.

Enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), ar ko aprīko velkamos transportlīdzekļus, jābūt tādām, lai pēc astoņām traktora darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm enerģijas līmenis, kas pievadīts daļām, kuras izmanto enerģiju, nesamazinātos vairāk par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kurš iegūts, iedarbinot bremzes pirmoreiz un neiedarbinot velkamā transportlīdzekļa automātisko bremžu sistēmu vai tā stāvbremžu sistēmu.

1.3.2.

Veicot testu, jāievēro šādas prasības:

▼M2

2.1.2.1.

Lai testa gaitā noteiktu laiku t, par enerģijas avota uzpildes ātrumu pieņem lielumu, kurš iegūts, motors darbojoties ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai, vai ar ātrumu, ko ierobežo regulators.

2.1.2.2.

Lai testa gaitā noteiktu laiku t, papildaprīkojuma enerģijas uzkrāšanas ierīces neizolē citādi, kā tikai automātiski.

2.2.1.

Lai noteiktu enerģijas avota uzlādes ātrumu, velkamā transportlīdzekļa simulatora papildlīnija ir jāsavieno ar traktora hidrauliskā pārvada papildlīnijas savienotājgalvu atbilstoši tam, kā paredzēts šīs regulas III pielikuma 3.6.2.1. punktā.

2.2.2.

Testu veic šādos apstākļos:

2.2.3.

Motoram darbojoties un ar pilnīgi aizvērtu atgaisošanas ierīci laiks, kādā spiediens testēšanas atverē pie ISO 16028:2006 iemavas tipa savienojuma paaugstinās no 300 kPa līdz 1 500 kPa, nedrīkst pārsniegt 2,5 sekundes.

2.3.1.

Enerģijas avotu ar ISO 7638:2003 elektriskā savienojuma palīdzību darbina traktora simulators, kā noteikts III pielikuma 2. papildinājumā.

2.3.2.

2.3.3.

Lai testa laikā noteiktu laiku tR, ir jāievēro šādas prasības:

2.3.4.

Laiks tR nedrīkst pārsniegt 4 minūtes.

2.1.

Atsperu bremžu sistēmu nevar izmantot kā darba bremžu sistēmu, izņemot atbilstoši 2.2. punkta nosacījumiem. Tomēr darba bremžu sistēmas pārvada detaļas bojājuma gadījumā atsperu bremžu sistēmu var lietot, lai sasniegtu atlikušo veiktspēju, kas paredzēta II pielikuma 3.1.4. punktā, ja vadītājs var pakāpeniski regulēt šo darbību.

2.2.

Transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais ātrums nepārsniedz 30 km/h, atsperes bremžu sistēmu drīkst lietot kā darba bremžu sistēmu, ja vadītājs var veikt pakāpenisku bremzēšanu.

Attiecībā uz atsperu bremžu sistēmu, ko izmanto kā darba bremžu sistēmu, jābūt izpildītām šādām papildu prasībām:

▼M1

▼B

2.3.

Nelielas spiediena robežu svārstības, kas var rasties atsperu saspiedes kameras barošanas līnijā, nedrīkst radīt būtiskas bremzēšanas spēka svārstības.

2.4.

Ar atsperu bremzēm aprīkotiem traktoriem piemēro šādas prasības.

2.5.

Traktoriem minēto sistēmu projektē tā, lai bremzes būtu iespējams iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes ar tādu sākuma spiedienu atsperu saspiedes kamerā, kas ir vienāds ar maksimālo projektēto spiedienu. Ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotiem velkamajiem transportlīdzekļiem bremzes ir iespējams atlaist vismaz trīs reizes pēc tam, kad velkamais transportlīdzeklis ir ticis atvienots, un pirms atvienošanas spiedienam barošanas līnijā jābūt 750 kPa. Tomēr pirms pārbaudes ir jāatlaiž avārijas bremzes. Šie nosacījumi jāizpilda, kad bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Turklāt ir jāspēj iedarbināt un atlaist stāvbremžu sistēmu, kā norādīts I pielikuma 2.2.2.10. punktā, kad piekabe ir savienota ar traktoru.

2.6.

Traktoriem atsperu saspiedes kamerā esošais spiediena līmenis, pie kura atsperes sāk darbināt bremzes, kas noregulētas, cik cieši vien iespējams, nedrīkst būt lielāks par 80 % no normāli iegūstamā spiediena zemākā līmeņa.

2.7.

Ar pneimatisko bremžu sistēmu aprīkotiem velkamajiem transportlīdzekļiem atsperu saspiedes kamerā esošais spiediena līmenis, pie kura atsperes sāk darbināt bremzes, nedrīkst būt lielāks kā līmenis, kuru iegūst pēc četrām darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm atbilstoši IV pielikuma A daļas 1.3. punktam. Sākotnējam spiedienam jābūt noregulētam uz 700 kPa.

2.8.

Velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidraulisko bremžu sistēmu, kura atsperu saspiedes kamerā neuzkrāj enerģiju spiediena radīšanai, spiediens, pie kura atsperes sāk darbināt bremzes, nedrīkst būt lielāks par 1 200 kPa.

2.9.

Velkamajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidraulisko bremžu sistēmu, kura uzkrāj enerģiju, lai radītu spiedienu atsperu saspiedes kamerā, atsperu saspiedes kamerā spiediena līmenis, pie kura atsperes sāk darbināt bremzes, nedrīkst būt lielāks par spiedienu, ko iegūst pēc četrām darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm atbilstoši IV pielikuma C daļas 1.3. punktam. Sākotnējam spiedienam jābūt noregulētam uz 12 000 kPa. Turklāt papildlīnijā spiediens, pie kura atsperes sāk darbināt bremzes, nedrīkst būt lielāks par 1 200 kPa.

2.10.

Ja spiediens līnijā, kas pievada enerģiju atsperu saspiedes kamerai (izņemot tās papildu atbrīvošanas ierīces līnijas, kurās tiek izmantots zem spiediena esošs šķidrums), samazinās līdz līmenim, kas iekustina bremžu detaļas, iedarbojas optiska vai akustiska signālierīce. Ar noteikumu, ka šī prasība ir izpildīta, signālierīce var ietvert brīdinājuma signālu, kas minēts I pielikuma 2.2.1.29.1.1. punktā. Šis noteikums neattiecas uz velkamiem transportlīdzekļiem.

2.11.

Ja traktors, kuram atļauts vilkt ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu aprīkotu R un S kategorijas transportlīdzekli, ir aprīkots ar atsperu bremžu sistēmu, minētās sistēmas automātiska iedarbināšana iedarbina velkamā transportlīdzekļa bremzes.

2.12.

Velkamajiem transportlīdzekļiem, kuros pneimatisko darba bremžu sistēmas uzkrātā enerģija tiek izmantota, lai izpildītu automātiskai bremžu veiktspējai piemērojamās prasības, kas noteiktas II pielikuma 3.2.3. punktā, ir jāatbilst arī kādai no turpmāk minētajām prasībām, ja velkamais transportlīdzeklis ir atvienots no traktora un velkamā transportlīdzekļa stāvbremžu vadības ierīce ir atlaistā stāvoklī (atsperu bremzes nav iedarbinātas):

3.1.

Atsperu bremžu sistēmai jābūt konstruētai tā, lai šīs sistēmas atteices gadījumā joprojām būtu iespējams atlaist bremzes. To var panākt, izmantojot papildu atbrīvošanas ierīci (pneimatisku, hidraulisku, mehānisku u. c.).

Papildu atbrīvošanas ierīcēm, kas savai darbībai izmanto rezerves enerģiju, enerģija jāpievada no rezerves enerģijas, kas nav atkarīga no tās rezerves enerģijas, ko parasti izmanto atsperu bremžu sistēmai. Pneimatiskais vai hidrauliskais šķidrums šādā papildu atbrīvošanas ierīcē var iedarboties uz tā paša atsperu saspiedes kamerā esošā virzuļa virsmu, kuru lieto parastajā atsperu bremžu sistēmā, ar noteikumu, ka papildu atbrīvošanas ierīce izmanto atsevišķu līniju. Šīs līnijas savienojums ar parasto līniju, kas savieno vadības ierīci ar atsperu bremžu cilindriem, ir piestiprināts pie katra atsperu bremžu cilindra tieši pirms atsperu saspiedes kameras atveres, ja vien tas nav iebūvēts bremžu cilindra korpusā. Šajā savienojumā ir iebūvēta ierīce, kas novērš vienas līnijas ietekmi uz otru. Uz šo ierīci attiecas arī I pielikuma 2.2.1.5. punkta prasības.

3.2.

Ja 3.1. punktā minētās papildu ierīces darbināšanai ir vajadzīgs instruments vai uzgriežņu atslēga, tad šo instrumentu vai uzgriežņu atslēgu glabā transportlīdzeklī.

3.3.

Ja papildu atbrīvošanas sistēma atsperu bremžu atbrīvošanai izmanto uzkrāto enerģiju, piemēro turpmāk izklāstītās papildu prasības.

3.4.

Ja papildu atbrīvošanas sistēmā izmanto saspiestu gaisu, sistēmai jābūt iedarbināmai ar atsevišķu vadības ierīci, kas nav savienota ar atsperu bremžu vadības ierīci.

2.1.

Bremžu cilindra mehānisko bloķēšanas ierīci projektē tā, lai to varētu atlaist, kad uz bloķēšanas kameru no jauna iedarbojas spiediens.

2.2.

Ja spiediens bloķēšanas kamerā tuvojas līmenim, kas atbilst bremžu cilindra mehāniskās bloķēšanas ierīces spiedienam, ieslēdzas gaismas vai skaņas brīdinājuma sistēma. Šis noteikums neattiecas uz velkamiem transportlīdzekļiem. Velkamiem transportlīdzekļiem spiediens, kas atbilst bremžu cilindra mehāniskās bloķēšanas ierīces spiedienam, nedrīkst pārsniegt 4 kPa. Velkamā transportlīdzekļa darba bremžu sistēmas jebkuras daļas bojājuma gadījumā jābūt iespējai sasniegt stāvbremžu sistēmas veiktspēju. Turklāt jānodrošina iespēja bremzes atlaist vismaz trīs reizes pēc tam, kad velkamais transportlīdzeklis ir ticis atvienots, un spiedienam barošanas līnijā pirms tā atvienošanas jābūt 650 kPa. Šie nosacījumi jāizpilda, kad bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Turklāt ir jābūt iespējai iedarbināt un atlaist stāvbremžu sistēmu, kā norādīts I pielikuma 2.2.2.10. punktā, kad velkamais transportlīdzeklis ir savienots ar traktoru.

2.3.

Ja bremžu cilindri ir aprīkoti ar mehāniskās bloķēšanas ierīci, tad bremzes cilindrus jāspēj iedarbināt ar kādu no divām rezerves enerģijām.

2.4.

Bloķēto bremžu cilindru var atbloķēt tikai tad, ja pēc šādas atbloķēšanas bremzi noteikti var iedarbināt no jauna.

2.5.

Bloķēšanas kameras enerģijas avota bojājuma gadījumā ir jānodrošina mehāniska vai pneimatiska papildu atbloķēšanas ierīce, ko darbina, piemēram, ar kādas transportlīdzekļa riepas gaisu.

2.6.

Jāizmanto tāda vadības ierīce, kura, tai esot iedarbinātai, veic turpmāk minētās darbības šādā secībā: tā iedarbina bremzes, lai nodrošinātu stāvbremzēm nepieciešamo efektivitātes līmeni, nobloķē bremzes šajā stāvoklī un līdzsvaro bremžu iedarbināšanas spēku.