This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02015D0740-20190718
Council Decision (CFSP) 2015/740 of 7 May 2015 concerning restrictive measures in view of the situation in South Sudan and repealing Decision 2014/449/CFSP
Consolidated text: Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/740 (2015. gada 7. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā un ar ko atceļ Lēmumu 2014/449/KĀDP
Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/740 (2015. gada 7. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā un ar ko atceļ Lēmumu 2014/449/KĀDP
02015D0740 — LV — 18.07.2019 — 006.001
Šis dokuments ir tikai informatīvs, un tam nav juridiska spēka. Eiropas Savienības iestādes neatbild par tā saturu. Attiecīgo tiesību aktu un to preambulu autentiskās versijas ir publicētas Eiropas Savienības “Oficiālajā Vēstnesī” un ir pieejamas datubāzē “Eur-Lex”. Šie oficiāli spēkā esošie dokumenti ir tieši pieejami, noklikšķinot uz šajā dokumentā iegultajām saitēm
|
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/740 (2015. gada 7. maijs) (OV L 117, 8.5.2015., 52. lpp) |
Grozīts ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
Nr. |
Lappuse |
Datums |
||
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2015/1118 (2015. gada 9. jūlijs), |
L 182 |
31 |
10.7.2015 |
|
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2017/414 (2017. gada 7. marts), |
L 63 |
109 |
9.3.2017 |
|
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2018/168 (2018. gada 2. februāris), |
L 31 |
86 |
3.2.2018 |
|
|
L 204 |
48 |
13.8.2018 |
||
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2018/1946 (2018. gada 10. decembris), |
L 314 |
62 |
11.12.2018 |
|
|
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (KĀDP) 2019/1211 (2019. gada 15. jūlijs), |
L 191 |
11 |
17.7.2019 |
|
PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2015/740
(2015. gada 7. maijs)
par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā un ar ko atceļ Lēmumu 2014/449/KĀDP
1. pants
1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, ir aizliegts veikt ieroču un ar tiem saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitāro spēku ekipējuma un rezerves daļu pārdošanu, piegādi vai nodošanu Dienvidsudānai vai to eksportu uz Dienvidsudānu – neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijās.
2. Ir aizliegts arī:
a) tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus vai citus pakalpojumus – tostarp nodrošināt bruņotus algotņus –, kas saistīti ar militārām darbībām vai ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu;
b) tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar militārām darbībām vai saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp jo īpaši piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpniecības pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem;
c) apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) vai b) apakšpunktā minētos pasākumus.
2. pants
Šā lēmuma 1. pantu nepiemēro turpmāk uzskaitītā pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam:
a) ieroči un ar tiem saistīti materiāli, kā arī apmācība un palīdzība, kas paredzēti vienīgi nolūkā atbalstīt ANO personālu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Dienvidsudānas Republikā (UNMISS) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārejas posma drošības spēkus Abjejā (UNISFA), vai viņu lietošanai;
b) militārs ekipējums, kas nav letāls un kas ir paredzēts vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām, un ar to saistīta tehniskā palīdzība vai apmācība, par ko iepriekš paziņots saskaņā ar Rezolūciju 2206 (2015) izveidotajai Drošības padomes komitejai (“Komiteja”);
c) aizsargtērpi, tostarp pretšķembu vestes un militāras aizsargķiveres, ko ANO personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humānās palīdzības un attīstības atbalsta darbinieki un saistītais personāls uz laiku ieved Dienvidsudānā tikai personiskai lietošanai;
d) ieroči un ar tiem saistīti materiāli, ko uz laiku ieved Dienvidsudānā tādas valsts bruņotie spēki, kura saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic darbības vienīgi nolūkā tieši atvieglot savu valstspiederīgo aizsardzību vai evakuāciju un to personu aizsardzību vai evakuāciju, par kurām tai ir konsulārā atbildība Dienvidsudānā, par ko paziņots Komitejai;
e) ieroči un ar tiem saistīti materiāli, kā arī tehniskā apmācība un palīdzība Āfrikas Savienības Reģionālajiem intervences spēkiem vai to atbalstam, kas paredzēti vienīgi reģionālām operācijām cīņā pret Tā Kunga pretošanās armiju, par ko iepriekš paziņots Komitejai;
f) ieroči un ar tiem saistīti materiāli, kā arī tehniskā apmācība un palīdzība, kas paredzēti vienīgi nolūkā atbalstīt miera līguma noteikumu īstenošanu, kā iepriekš apstiprinājusi Komiteja;
g) ieroču un ar tiem saistītu materiālu cita veida pārdošana vai piegāde vai palīdzības sniegšana, vai personāla nodrošināšana, kā iepriekš apstiprinājusi Komiteja.
2.a pants
1. Saskaņā ar savām valsts iestādēm un tiesību aktiem un atbilstīgi starptautiskajām tiesībām dalībvalstis savā teritorijā, tostarp jūras ostās un lidostās, pārbauda visas kravas, kas tiek sūtītas uz Dienvidsudānu, ja to rīcībā ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kravā ir priekšmeti, kuru piegāde, pārdošana, nosūtīšana vai eksportēšana ir aizliegta saskaņā ar 1. pantu.
2. Atklājot priekšmetus, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksports saskaņā ar 1. pantu ir aizliegts, dalībvalstis tos konfiscē un likvidē (piemēram, iznīcinot, padarot darboties nespējīgus, nododot glabāšanā vai nododot likvidēšanai valstij, kas nav izcelsmes vai galamērķa valsts).
3. pants
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu, ka to teritorijā ieceļo vai to šķērso personas:
a) kuras Drošības padome vai Komiteja saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 2206 (2015) 6., 7., 8. un 9. punktu un ANO DP Rezolūcijas 2428 (2018) 14. punktu ir iekļāvusi sarakstā, kā uzskaitīts šā lēmuma I pielikumā;
b) uz kurām neattiecas a) apakšpunkts, bet kuras kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī personas, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ar tām saistītas personas, kā uzskaitīts II pielikumā.
2. Šā panta 1. punkts dalībvalstij neliek liegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.
4. pants
1. Šo pantu piemēro I pielikumā uzskaitītajām personām.
2. Šā lēmuma 3. panta 1. punktu nepiemēro, ja:
a) Komiteja, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir konstatējusi, ka ceļošana ir pamatota humānās palīdzības vajadzību, tostarp reliģiska pienākuma, dēļ;
b) ieceļošana vai teritorijas šķērsošana ir vajadzīga, lai īstenotu tiesvedību;
c) Komiteja, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir konstatējusi, ka ceļojums sekmētu tādu mērķu sasniegšanu kā miers un nacionālais izlīgums Dienvidsudānā un stabilitāte reģionā.
5. pants
1. Šo pantu piemēro II pielikumā uzskaitītajām personām.
2. Šā lēmuma 3. panta 1. punkts neskar gadījumus, kad dalībvalstij saistības uzliek starptautiskas tiesības, proti:
a) kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;
b) kā ANO sasauktas vai tās aizgādnībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalstij;
c) saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai
d) saskaņā ar 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.
3. Šā panta 2. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, kad dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.
4. Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir izņēmumu saskaņā ar 2. vai 3. punktu.
5. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus pasākumu piemērošanai, kas paredzēti saskaņā ar 3. panta 1. punktu, ja ieceļošana ir pamatota steidzamu humānās palīdzības iemeslu dēļ, vai lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes un sanāksmes, kuras atbalsta vai uzņem ES, vai ja kāda dalībvalsts ir EDSO uzņēmējvalsts, ja notiek politiskais dialogs, kas tieši veicina ierobežojošo pasākumu politiskos mērķus, tostarp demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Dienvidsudānā.
6. Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 5. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, ja divās darba dienās no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu, viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski neiebilst pret šādu rīcību. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.
7. Gadījumos, kad dalībvalsts, ievērojot 2., 3., 5. un 6. punktu, atļauj II pielikumā uzskaitītajām personām ieceļot tajā vai šķērsot tās teritoriju, atļauju piešķir tikai tādām nolūkam, kādam tā ir paredzēta, un tikai tām personām, uz kurām tā attiecas.
6. pants
1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir turpmāk minēto personu un vienību tiešā vai netiešā īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē:
a) personas un vienības, ko Drošības padome vai Komiteja saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 2206 (2015) 6., 7., 8. un 12. punktu un ANO DP Rezolūcijas 2428 (2018) 14. punktu ir iekļāvusi sarakstā, kā uzskaitīts šā lēmuma I pielikumā;
b) personas, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī personas, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ar tām saistītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kā uzskaitīts II pielikumā.
2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami I vai II pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.
7. pants
1. Šo pantu piemēro I pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:
a) nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;
b) paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;
c) komisijas maksa vai apkalpošanas maksa par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu parasto turēšanu vai pārvaldību.
Attiecīgā dalībvalsts iepriekš paziņo Komitejai par nolūku attiecīgā gadījumā atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu. Atļaujas var piešķirt, ja piecu darbdienu laikā pēc šādas paziņošanas Komiteja nepieņem negatīvu lēmumu.
3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir nepieciešami ārkārtas izdevumu segšanai – ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts par minēto konstatējumu ir paziņojusi Komitejai un Komiteja to ir apstiprinājusi.
4. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var arī atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir konstatējusi, ka uz minētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesas, administratīvās tiesas vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums un ka minētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos tikai, lai apmierinātu no minētā apgrūtinājuma vai sprieduma izrietošus prasījumus – ar noteikumu, ka attiecīgais apgrūtinājums ir noteikts vai spriedums taisīts pirms tika pieņemta ANO DP Rezolūcija 2206 (2015), proti, 2015. gada 3. marta, ka tas nav I vai II pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs un ka attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Komitejai.
5. Šā lēmuma 6. panta 1. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:
a) procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai
b) maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem sāka attiecināt 6. pantā paredzētos pasākumus;
ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 6. panta 1. punktā paredzētie pasākumi.
6. Šā lēmuma 6. pants neliedz sarakstā iekļautai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumu, kas paredzēts līgumā, kurš noslēgts pirms dienas, kad šāda fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikuma sarakstā – ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir konstatējusi, ka minēto maksājumu tieši vai netieši nesaņem I vai II pielikumā uzskaitītā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra, un pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts 10 darbdienas pirms šādas atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi Komitejai par nolūku veikt vai saņemt šādus maksājumus vai attiecīgā gadījumā atļaut līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu minētajā nolūkā.
8. pants
1. Šo pantu piemēro II pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām.
2. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:
a) nepieciešami, lai segtu II pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;
b) paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;
c) paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parasto turēšanu vai pārvaldību;
d) nepieciešami ārkārtas izdevumu segšanai – ar noteikumu, ka kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir konkrēta atļauja.
Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.
3. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 6. panta 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra iekļauta II pielikuma sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums;
b) līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas ir atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kuri noteikti piemērojamos normatīvajos aktos, ar ko reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi;
c) nolēmums nav pieņemts kādas I vai II pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; un
d) nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.
Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.
4. Šā lēmuma 6. panta 1. punkts neliedz sarakstā iekļautai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumu, kas paredzēts līgumā, kurš noslēgts pirms dienas, kad šāda fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra iekļauta II pielikuma sarakstā – ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir konstatējusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem I vai II pielikumā uzskaitīta fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra.
5. Šā lēmuma 6. panta 2. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:
a) procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem;
b) maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem sāka attiecināt 6. pantā paredzētos pasākumus; vai
c) maksājumiem, kuri paredzēti tiesas, administratīvos vai šķīrējtiesas nolēmumos, kas pieņemti Savienībā vai kas izpildāmi attiecīgajā dalībvalstī;
ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 6. panta 1. punktā paredzētie pasākumi.
9. pants
1. Ja Drošības padome vai Komiteja kādu personu vai vienību iekļauj sarakstā, tad Padome šādu personu vai vienību iekļauj I pielikumā.
2. Padome pēc dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma nolemj izveidot un grozīt II pielikuma sarakstu.
3. Padome savus 1. un 2. punktā minētos lēmumus, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus apsvērumus.
4. Ja ir iesniegti apsvērumi vai būtiski jauni pierādījumi, Padome pārskata savus lēmumus un atbilstīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.
10. pants
1. Šā lēmuma I un II pielikumā ietver pamatojumu 3. panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minēto personu un vienību iekļaušanai sarakstā, kā to attiecībā uz I pielikumu norādījusi Drošības padome vai Komiteja un attiecībā uz II pielikumu – Padome.
2. Šā lēmuma I un II pielikumā ietver arī informāciju (ja tā ir pieejama), kas vajadzīga, lai identificētu attiecīgās personas un vienības, kā to attiecībā uz I pielikumu norādījusi Drošības padome vai Komiteja un attiecībā uz II pielikumu – Padome. Attiecībā uz personām šāda informācija var ietvert vārdu un uzvārdu, tostarp pieņemtus vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā ir zināma, un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumus, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu. Šā lēmuma I un II pielikumā norāda arī datumu, kad veikta iekļaušana sarakstā.
11. pants
Lai šajā lēmumā izklāstīto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, Savienība aicina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.
12. pants
1. Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. Ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti, lēmumu atjauno vai attiecīgi groza, ņemot vērā attiecīgos Drošības padomes lēmumus.
2. Šā lēmuma 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos pārskata. Pasākumus pārstāj piemērot attiecīgajām personām un vienībām, ja Padome saskaņā ar 9. pantā minēto procedūru konstatē, ka nosacījumi to piemērošanai vairs netiek izpildīti.
13. pants
Lēmumu 2014/449/KĀDP atceļ.
14. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
I PIELIKUMS
TO PERSONU UN VIENĪBU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 3. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ UN 6. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTĀ
A. PERSONAS
1. Gabriel JOK RIAK MAKOL (citā vārdā: a) Gabriel Jok b) Jok Riak c) Jock Riak)
Pakāpe: ģenerālleitnants
Amats: a) bijušais Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmā sektora komandieris; b) Aizsardzības spēku komandieris
Dzimšanas datums: 1966. gada 1. janvāris
Dzimšanas vieta: Bor, Sudāna/Dienvidsudāna
Valstspiederība: Dienvidsudāna
Pases Nr.: Dienvidsudāna, Nr. D00008623
Nacionālais identifikācijas Nr.: M6600000258472
Adrese: a) Unity State, Dienvidsudāna b) Wau, Western Bahr El Ghazal, Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija. Aizsardzības spēku komandiera amatā iecelts 2018. gada 2. maijā. Komandēja Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmo sektoru, kas darbojas galvenokārt Unity State, kopš 2013. gada janvāra. Būdams Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmā sektora komandieris, viņš, pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu, ir paplašinājis vai paildzinājis konfliktu Dienvidsudānā. Sudānas Tautas atbrīvošanas armija ir Dienvidsudānas militāra vienība, kas ir iesaistījusies darbībās, ar kurām ir paildzināts konflikts Dienvidsudānā, tostarp pārkāpusi 2014. gada janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu un 2014. gada 9. maija Nolīgumu par krīzes atrisināšanu Dienvidsudānā, ar kuru tika pausta atkārtota apņemšanās ievērot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu, un tā ir likusi šķēršļus Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisma darbībām. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5879060
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
Gabriel Jok Riak sarakstā tika iekļauts 2015. gada 1. jūlijā saskaņā ar 7. punkta a) un f) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015) šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai kavēt izlīguma vai miera sarunas vai procesus, tostarp pārkāpj Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”; “starptautisko miera uzturēšanas, diplomātisko vai humānās palīdzības misiju, tostarp Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisma, darbību kavēšana Dienvidsudānā vai šķēršļu radīšana humānās palīdzības sniegšanai vai sadalei, vai piekļuvei tai”; un ir vadījis tādu “vienību, tostarp jebkuru Dienvidsudānas valdības, opozīcijas vienības, paramilitāra grupējuma grupu vai citu grupu, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”
Gabriel Jok Riak ir Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmā sektora komandieris; tā ir Dienvidsudānas militāra vienība, kas ir iesaistījusies darbībās, ar kurām ir paildzināts konflikts Dienvidsudānā, tostarp pārkāpusi 2014. gada janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu un 2014. gada 9. maija Nolīgumu par krīzes atrisināšanu Dienvidsudānā (Maija nolīgums), ar kuru tika pausta atkārtota apņemšanās ievērot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu.
Jok Riak ir komandējis Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmo sektoru, kas darbojas galvenokārt Unity State, kopš 2013. gada janvāra. Pirmajam sektoram un tā komandierim Jok Riak ir pakļauta Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešā, ceturtā un piektā divīzija.
Jok Riak un Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmais sektors, un trīs spēki viņa vispārējā vadībā iesaistījās vairākās darbībās (kā aprakstīts turpmāk), ar ko tika pārkāptas 2014. gada janvāra Nolīgumā par karadarbības pārtraukšanu minētās saistības pārtraukt visas militārās darbības, kas vērstas pret pretinieku spēkiem, kā arī citas provokatīvas darbības, “iesaldēt” spēkus to atrašanās vietās un atturēties no tādām darbībām kā spēku pārvietošana vai atkārtota munīcijas piegāde, kas varētu izraisīt militāru konfrontāciju.
Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēki Jok Riak vispārējā vadībā vairākkārt ar atklātām sadursmēm pārkāpa Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu.
2014. gada 10. janvārī viens no Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēkiem pirmā sektora komandiera Jok Riak vadībā sagrāba Bentiu, kas sākotnēji kopš 2013. gada 20. decembra bija Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pakļautībā. Neilgi pēc tam, kad tika parakstīts 2014. gada janvāra Nolīgums par karadarbības pārtraukšanu, Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešā divīzija no slēpņa apšaudīja Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas cīnītājus pie Leer un 2014. gada aprīļa vidū sagrāba Mayom un nogalināja vairāk nekā 300 Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēkus.
2014. gada 4. maijā viens no Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēkiem, kuru vadīja Jok Riak, atkal sagrāba Bentiu. Valsts televīzijā Juba kāda Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas runaspersona sacīja, ka valdības armija Jok Riak vadībā četros pēcpusdienā ir sagrābusi Bentiu, piebilstot, ka šajā operācijā bija iesaistīta trešā divīzija un speciāla Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas uzdevumu vienība. Dažas stundas vēlāk pēc tam, kad tika paziņots par Maija nolīgumu, Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešās un ceturtās divīzijas spēki atvairīja opozīcijas kaujiniekus, kas agrāk bija uzbrukuši Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pozīcijām pie Bentiu un Dienvidsudānas ziemeļu daļas naftas reģionos.
Tāpat pēc Maija nolīguma parakstīšanas Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešās divīzijas spēki atkal sagrāba Wang Kai, un divīzijas komandieris Santino Deng Wol pilnvaroja savus spēkus nogalināt ikvienu, kas nēsā ieročus vai slēpjas mājokļos, un lika tiem nodedzināt visas mājas, kurās atrodas opozīcijas spēki.
2015. gada aprīļa beigās un maijā Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmā sektora spēki Jok Riak vadībā no Lakes State veica pilna apjoma militāru uzbrukumu opozīcijas spēkiem, kas atradās Unity State.
Pārkāpjot Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu noteikumus, kā detalizēti izklāstīts iepriekš, Jok Riak 2014. gada septembra sākumā atkal centās panākt, lai tiktu salaboti tanki un lai tajos veiktu izmaiņas nolūkā izmantot tos pret opozīcijas spēkiem. 2014. gada oktobra beigās vismaz 7 000 Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēki un smagie ieroči no trešās un piektās divīzijas tika pārdalīti, lai pastiprinātu ceturtās divīzijas spēkus, kuri cieta zaudējumus opozīcijas uzbrukuma rezultātā pie Bentiu. 2014. gada novembrī Sudānas Tautas atbrīvošanas armija piegādāja jaunu militāru aprīkojumu un ieročus, tostarp personāla bruņutransportierus, helikopterus, artilērijas šaujamieročus, un munīciju pirmā sektora atbildībā esošajā teritorijā, iespējams, lai sagatavotos kaujām pret opozīciju. 2015. gada februāra sākumā Jok Riak atkārtoti esot licis nosūtīt uz Bentiu personāla bruņutransportierus, iespējams, lai reaģētu uz nesenajiem opozīcijas uzbrukumiem.
Pēc uzbrukumiem, kas 2015. gada aprīlī un maijā notika Unity State, Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pirmais sektors noraidīja Bentiu esošās Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes darba grupas lūgumus izmeklēt minētos Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumus, tādējādi liedzot minētajai darba grupai brīvi pārvietoties, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.
Turklāt 2014. gada aprīlī Jok Riak paplašināja konfliktu Dienvidsudānā, atkārtoti palīdzot apbruņot un mobilizēt 1 000 dinka tautības jauniešu, lai ar tiem papildinātu parastos Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēkus.
2. Simon Gatewech DUAL (citā vārdā: a) Simon Gatwich Dual b) Simon Getwech Dual c) Simon Gatwec Duel d) Simon Gatweach e) Simon Gatwick f) Simon Gatwech g) Simon Garwich h) General Gaduel i) Dhual)
Pakāpe: ģenerālmajors
Amats: Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Ģenerālštāba vadītājs
Dzimšanas datums: 1953. gads
Dzimšanas vieta: a) Akobo, Jonglei State, Sudāna/Dienvidsudāna b) Uror County, Jonglei State, Sudāna/Dienvidsudāna
Adrese: Jonglei State, Sudāna/Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija. Viņš ir opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības (SPLM-IO) Ģenerālštāba vadītājs un iepriekš ir bijis opozīcijas spēku komandieris Džūnkalī pavalstī (Jonglei State). Viņa vadītie spēki 2015. gada februāra sākumā veica uzbrukumu Džūnkalī pavalstī, un no 2015. gada marta viņš ir tiecies ar uzbrukumiem civiliedzīvotājiem graut mieru Džūnkalī pavalstī. Ir pieejama fotogrāfija iekļaušanai Interpola un ANO Drošības padomes īpašajā paziņojumā. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5879066
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
2015. gada 1. jūlijāSimon Gatwech Dual tika iekļauts sarakstā saskaņā ar Rezolūcijas 2206 (2015) 6. punktu, 7. punkta a) un d) apakšpunktu un 8. punktu kā tāds, kas “ir tieši vai netieši atbildīgs, līdzatbildīgs vai iesaistījies darbībās vai politikā, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā”, “darbībās vai politikā, kuru mērķis vai sekas ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai traucēt izlīguma vai miera sarunām vai procesiem, tostarp pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”, “uzbrukumos civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot, vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; un bijis vadītājs tādai “vienībai, tostarp jebkādai Dienvidsudānas valdības, opozīcijas, paramilitāra grupējuma vai cita grupējuma vienībai, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
Simon Gatwech Dual (Gatwech Dual) ir iesaistījies darbībās vai politikā, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā, un vada Opozīcijā esošo Sudānas Tautas atbrīvošanas kustību (SPLM-IO) – vienību, kas ir iesaistījusies darbībās, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā un vērsies pret civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus.
Gatwech Dual ir Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības Ģenerālštāba vadītājs un iepriekš ir bijis opozīcijas spēku komandieris Džūnkalī pavalstī (Jonglei State).
No 2014. līdz 2015. gadam Gatwech Dual kā komandiera pakļautībā bija liels karaspēks, un viņš zināmā mērā rīkojās autonomi, vadot uzbrukumus. Gatwech Dual pārraudzībā ir Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības dislokācija un, visticamāk, arī dažu Baltās armijas (nueru tautības jauniešu bruņoto kaujinieku) spēku dislokācija.
2014. gada aprīļa beigās Gatwech Dual vispārējā vadībā esošie spēki ieņēma Džūnkalī pavalsts teritoriju, dodoties uz pavalsts galvaspilsētu Boru (Bor). Iespējams, ka Gatwech Dual ir izmantojis ziņas par 2014. gada 17. aprīlī ANO objektā Borā notikušo uzbrukumu valsts iekšienē pārvietotajām nueru tautības personām, lai savas karaspēka daļas musinātu uz atriebību. Gatwech Dual vadībā esošos spēkus savā 2014. gada 14. augusta kopsavilkumā ar pamiera pārkāpumiem ir minējis arī Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisms Augšnīlas (Upper Nile), Vahdas (Unity) un Džūnkalī pavalstī.
Gatwech Dual spēki 2015. gada februāra sākumā veica uzbrukumu Džūnkalī pavalstī. No 2015. gada marta Gatwech Dual ir tiecies ar uzbrukumiem civiliedzīvotājiem graut mieru Džūnkalī pavalstī.
2015. gada aprīļa beigās Gatwech Dual bija iesaistīts pret Dienvidsudānas valdību vērsto pārsteiguma uzbrukumu plānošanā un koordinēšanā Augšnīlas pavalstī. Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisma kopsavilkuma ziņojumā par karadarbības pārtraukšanas pārkāpumiem no 2015. gada 12. maija līdz 31. maijam ir uzskaitīti pārkāpumi, ko veikuši Gatwech kontrolē esošie opozīcijas spēki, tostarp uzbrukums valdības spēkiem Ajodā (Ayod).
Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas kustības spēki Gatwech Dual vadībā vērsās pret sievietēm, bērniem un civiliedzīvotājiem. Kā tiek ziņots, Gatwech Dual sev pakļautajām vienībām deva pavēli nonāvēt dinka tautības karagūstekņus, sievietes un bērnus, un viņam pakļautie virsnieki paziņoja, ka opozīcijas spēkiem nevajadzētu šķirot starp dažādām dinka ciltīm un vajadzētu nogalināt viņus visus.
3. James Koang CHUOL (citā vārdā: a) James Koang Chol Ranley b) James Koang Chol c) Koang Chuol Ranley d) James Koang Chual)
Pakāpe: ģenerālmajors
Dzimšanas datums: 1961. gads
Valstspiederība: Dienvidsudāna Pases Nr.: R00012098, Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija. Viņš ir 2014. gada decembrī iecelts par Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Īpašās divīzijas komandieri. Viņa vadītie spēki ir iesaistījušies uzbrukumos civiliedzīvotājiem. 2014. gada februārī viņa vadībā esošie spēki veica uzbrukumus ANO nometnēm, slimnīcām, baznīcām un skolām, iesaistoties plaša mēroga izvarošanās, spīdzināšanā un īpašuma graušanā, tādējādi mēģinot izdzīt civiliedzīvotājus, karavīrus un policistus, kas sadarbojas ar valdību. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5879069
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
2015. gada 1. jūlijāJames Koang Chuol (Koang) tika iekļauts sarakstā saskaņā ar Rezolūcijas 2206 (2015) 6. punktu, 7. punkta a) un d) apakšpunktu un 8. punktu kā tāds, kas “ir tieši vai netieši atbildīgs, līdzatbildīgs vai iesaistījies darbībās vai politikā, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā”, “darbībās vai politikā, kuru mērķis vai sekas ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai traucēt izlīguma vai miera sarunām vai procesiem, tostarp pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”, “uzbrukumos civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot, vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; un ir vadījis tādu “vienību, tostarp jebkuru Dienvidsudānas valdības, opozīcijas vienības, paramilitāra grupējuma grupu vai citu grupu, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
James Koang Chuol (Koang) ir apdraudējis mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā, ieņemot tādu pret valdību vērstu spēku vadītāja amatu Dienvidsudānas Vahdas (Unity) pavalstī, kuru kaujinieki ir vērsušies pret civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, nogalinot, pielietojot seksuālu vardarbību un veicot uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu.
Koang 2013. gada decembrī dezertēja no Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas ceturtās divīzijas komandiera amata. Uzklausot Koang pavēles, dezertējušie karavīri militārajā bāzē nogalināja 260 savus kolēģus un pēc tam pavalsts galvaspilsētā Bentiu uzbruka civiliedzīvotājiem un tos slepkavoja.
Koang 2014. gada decembrī tika iecelts par Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Īpašās divīzijas komandieri. Savā jaunajā amatā Koang 2015. gada janvārī vadīja tos uzbrukumus valdības spēkiem Augšnīlas pavalsts Renkas (Renk) un Mabanas (Maban) apgabalos, kurus Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisms ir minējis kā Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumus.
2014. gada februārī, pēc tam, kad Koang tika uzticēta pret valdību vērsto spēku vadība Vahdas pavalstī, viņa vadībā esošie spēki veica uzbrukumus ANO nometnēm, slimnīcām, baznīcām un skolām, iesaistoties plaša mēroga izvarošanās, spīdzināšanā un īpašuma graušanā, tādējādi mēģinot izdzīt civiliedzīvotājus, karavīrus un policistus, kas sadarbojas ar valdību. 2014. gada 14. un 15. aprīlīKoang vadībā esošie spēki pēc smagām cīņām un iesaistoties uzbrukumos civiliedzīvotājiem ieņēma Bentiu. Atsevišķos starpgadījumos, kas norisinājās kādā Bentiu mošejā, baznīcā un pamestā pārtikas noliktavā, šie spēki nošķīra tur patvērušos civiliedzīvotājus atbilstoši to tautībai un valstspiederībai un tad uzsāka mērķtiecīgu nogalināšanu, aiz sevis atstājot vismaz 200 nogalināto un 400 ievainoto. Kā tiek ziņots, 2014. gada septembra vidū Koang viņa vadībā esošajiem spēkiem Augšnīlas pavalstī veikta uzbrukuma laikā deva pavēli šaut uz dinka tautības civiliedzīvotājiem.
4. Santino Deng WOL (citā vārdā: a) Santino Deng Wuol b) Santino Deng Kuol
Pakāpe: ģenerālmajors
Amats: Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešās divīzijas komandieris
Dzimšanas datums: 1962. gada 9. novembris
Dzimšanas vieta: Aweil, Sudāna/Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija. Ir vadījis militāras darbības pret opozīcijas spēkiem un ir veicis konfrontējošas karaspēka daļu pārvietošanās, pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu (CoHA). 2015. gada maijā viņa vadībā esošie spēki, caur Vahdas pavalsti (Unity State) virzoties uz Thorjath naftas lauku, nogalināja bērnus, sievietes un vecus vīriešus, dedzināja īpašumus un zaga mājlopus. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5879071
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
Santino Deng Wol sarakstā tika iekļauts 2015. gada 1. jūlijā saskaņā ar 7. punkta a) un d) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015) šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai kavēt izlīguma vai miera sarunas vai procesus, tostarp pārkāpj Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”; “uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; un ir vadījis tādu “vienību, tostarp jebkuru Dienvidsudānas valdības, opozīcijas vienības, paramilitāra grupējuma grupu vai citu grupu, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
Santino Deng Wol (Deng Wol) ir Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas ģenerālmajors un Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešās divīzijas komandieris; tā ir Dienvidsudānas militāra vienība, kas ir iesaistījusies darbībās, ar kurām ir paildzināts konflikts Dienvidsudānā, tostarp pārkāpusi 2014. gada janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu un 2014. gada 9. maija Nolīgumu par krīzes atrisināšanu Dienvidsudānā (Maija nolīgums), ar kuru tika pausta atkārtota apņemšanās ievērot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu.
Deng Wol ir vadījis militāras darbības pret opozīcijas spēkiem un ir veicis konfrontējošas karaspēka daļu pārvietošanās, pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu.
Drīz pēc tam, kad sarunu risinātāji no abām pusēm bija vienojušies pārtraukt karadarbību, Deng Wol gatavoja savus spēkus, lai virzītos uz Vahdas pavalsts pilsētu Leer. Pēc tam viņi no slēpņa apšaudīja nemiernieku cīnītājus pie Leer.
Tiek ziņots, ka 2014. gada aprīļa vidū Deng Wol spēki vairākkārt gatavojās atkārtoti sagrābt Bentiu no spēkiem, kas cīnās pret valdību. Vēlāk tajā pašā mēnesī pēc nežēlīgas kaujas Deng Wol spēki ieņēma Mayom, kur viņi nogalināja vairāk nekā 300 opozīcijas spēku locekļu. Pēc tam 2014. gada maija sākumā Deng Wol spēki sagrāba Tor Abyad, operācijas laikā nogalinot opozīcijas spēku locekļus. Drīz pēc tam Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēki, tostarp Deng Wol spēki, uzbruka un atkārtoti ieņēma Vahdas pavalsts pilsētu Wang Kai. Deng Wol deva saviem spēkiem atļauju nogalināt ikvienu, kas nēsā ieročos vai slēpjas mājokļos, un pavēlēja nodedzināt mājas, kur apmetušies opozīcijas atbalstītāji.
Deng Wol Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas trešā divīzija piedalījās 2015. gada aprīļa un maija uzbrukumā Vahdas pavalstī, kura laikā Sudānas Tautas atbrīvošanas armija sāka saskaņotu uzbrukumu, lai pārņemtu opozīcijas atbalsta punktus Mayom, Guit, Koch, Mayendit un Leer apgabalos. 2015. gada maijā Deng Wol spēki, caur Vahdas pavalsti virzoties uz Thorjath naftas lauku, nogalināja bērnus, sievietes un vecus vīriešus, dedzināja īpašumus un zaga mājlopus. Turklāt tiek ziņots, ka tā paša mēneša sākumā Deng Wol lika nogalināt sagūstītos opozīcijas karavīrus.
5. Marial Chanuong Yol MANGOK (citā vārdā: a) Marial Chinuong b) Marial Chan c) Marial Chanoung Yol d) Marial Chinoum
Pakāpe: a) Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas ģenerālmajors b) komandieris prezidenta gvardes vienībā
Dzimšanas datums: 1960. gada 1. janvāris
Dzimšanas vieta: Yirol, Lakes State
Valstspiederība: Dienvidsudāna Pases Nr.: R00005943, Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija. Viņa vadītā prezidenta gvarde vadīja nueru tautības civiliedzīvotāju slepkavību Juba un tās apkārtnē; daudzi civiliedzīvotāji tika apglabāti masu apbedījumos. Vienā šādā apbedījuma vietā esot apglabāti 200–300 civiliedzīvotāji. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/72684667
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
Marial Chanuong Yol Mangok sarakstā tika iekļauts 2015. gada 1. jūlijā saskaņā ar 7. punkta a), c) un d) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015) šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai kavēt izlīguma vai miera sarunas vai procesus, tostarp pārkāpj Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”; “tādu aktu plānošana, vadīšana vai veikšana Dienvidsudānā, ar kuriem tiek pārkāptas spēkā esošās starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai tādu aktu plānošana, vadīšana vai veikšana, kas ir cilvēktiesību pārkāpumi”; “uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; un ir vadījis tādu “vienību, tostarp jebkuru Dienvidsudānas valdības, opozīcijas vienības, paramilitāra grupējuma grupu vai citu grupu, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
Mangok ir Dienvidsudānas valdības prezidenta gvardes komandieris, kurš vadīja Juba notikušās operācijas pēc kaujām, kuras sākās 2013. gada 15. decembrī. Viņš pildīja pavēles atbruņot nueru tautības karavīrus un pēc tam pavēlēja pret politiskajiem aktīvistiem Juba izmantot tankus, nogalinot opozīcijas līdera Riek Machar 22 neapbruņotus miesassargus un septiņus bijušā iekšlietu ministra Gier Chuang Aluong miesassargus.
Sākotnējās operācijās, kas notika Juba, pēc daudzskaitlīgām un ticamām ziņām Mangok prezidenta gvarde vadīja nueru tautības civiliedzīvotāju slaktiņu Juba un tās apkārtnē – daudzi tika apglabāti masu apbedījumā. Vienā šādā apbedījuma vietā esot apglabāti 200–300 civiliedzīvotāji.
6. Peter GADET (citā vārdā: a) Peter Gatdet Yaka b) Peter Gadet Yak c) Peter Gadet Yaak d) Peter Gatdet Yaak e) Peter Gatdet f) Peter Gatdeet Yaka
Pakāpe: a) ģenerālis b) ģenerālmajors
Dzimšanas datums: 1957.–1959. gads
Dzimšanas vieta: a) Mayom County Unity State b) Mayan, Unity State
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2015. gada 1. jūlijs
Cita informācija.2014. gada 21. decembrī iecelts par Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas operatīvā štāba priekšnieka vietnieku. Viņa vadībā esošie spēki 2014. gada aprīlī pret Bentiu rīkotajā uzbrukumā vērsās pret iedzīvotājiem, tostarp pret sievietēm, mērķtiecīgi nogalinot pēc etniskās piederības. Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5879076
Peter Gadet sarakstā tika iekļauts 2015. gada 1. jūlijā saskaņā ar 7. punkta a), d) un e) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015) šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai kavēt izlīguma vai miera sarunas vai procesus, tostarp pārkāpj Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”; “uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; “bērnu vervēšana bruņotos grupējumos vai bruņotajos spēkos saistībā ar bruņoto konfliktu Dienvidsudānā”; un ir vadījis tādu “vienību, tostarp jebkuru Dienvidsudānas valdības, opozīcijas vienības, paramilitāra grupējuma grupu vai citu grupu, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
Papildinformācija
Peter Gadet ir Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas spēku komandieris, kuri ir iesaistījušies darbībās, ar kurām tiek paildzināts konflikts Dienvidsudānā, tostarp ir pārkāpuši 2014. gada janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu.
Gadet vadītie spēki 2014. gada marta beigās uzbruka un no Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas pārņēma Kaka Augšnīlas pavalsti (Upper Nile). Pēc tam Gadet tika pārvietots no Džūnkalī pavalsts (Jonglei State) uz Bentiu, kur viņš tika iecelts par Vahdas pavalsts militāro pārvaldnieku, lai palīdzētu pret valdību vērstajiem spēkiem centienos mobilizēt galvenokārt Bol nueru tautības iedzīvotājus. Pēc tam Gadet vadīja Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas uzbrukumus Vahdas pavalstij. Gadet spēki bija atbildīgi par bojājumu nodarīšanu daļēji uzceltai naftas pārstrādes rūpnīcai Vahdas pavalstī; rūpnīcu ceļ Krievijas uzņēmums. Gadet spēki arī pārņēma kontroli Tor Abyad un Kilo 30 teritorijās Vahdas pavalsts naftas laukos.
No 2014. gada aprīļa vidus pret valdību vērsti spēki 50 000 personu sastāvā ielenca Malakal, gatavojoties uzbrukumam Bentiu. 2014. gada 15. aprīlīGadet spēki uzbruka un pārņēma kontroli pār Bentiu, bet pēc tam zaudēja kontroli pār pilsētu. Gadet vadītie spēki 2014. gada aprīlī pret Bentiu rīkotajā uzbrukumā vērsās pret iedzīvotājiem, tostarp pret sievietēm, mērķtiecīgi nogalinot pēc etniskās piederības.
2014. gada jūnijā Peter Gadet izdeva rīkojumu Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas komandieriem vervēt jauniešus visos nemiernieku kontrolē esošajos apgabalos.
2014. gada 25.–29. oktobrīGadet vadītie spēki aplenca un uzbruka Bentiu un Rubkona, 29. oktobrī pirms atkāpšanās uz īsu brīdi ieņemot Bentiu.
2014. gada 21. decembrīGadet tika iecelts par Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas operatīvā štāba priekšnieka vietnieku. Pēc iecelšanas šajā amatā Opozīcijā esošā Sudānas Tautas atbrīvošanas armija Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisma kopsavilkuma ziņojumā tika minēta saistībā ar vairākkārtējiem Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumiem Augšnīlas, Vahdas un Džūnkalī pavalstīs.
7. Malek REUBEN RIAK RENGU (citā vārdā: a) Malek Ruben)
Pakāpe: ģenerālleitnants
Amats: a) Ģenerālštāba vadītāja vietnieks loģistikas jautājumos; b) Aizsardzības štāba vadītāja vietnieks un armijas ģenerālinspektors
Dzimšanas datums: 1960. gada 1. janvāris
Dzimšanas vieta: Yei, Dienvidsudāna
Valstspiederība: Dienvidsudāna
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2018. gada 13. jūlijs
Cita informācija. Kā Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas štāba vadītāja vietnieks loģistikas jautājumos Riak bija viena no augstākajām Dienvidsudānas valdības amatpersonām, kas plānoja un pārraudzīja uzbrukumus Unity State 2015. gadā, kuri izraisīja plašus postījumus un iedzīvotāju masveida pārvietošanu.
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
Malek Ruben Riak sarakstā tika iekļauts 2018. gada 13. jūlijā saskaņā ar 6. punktu, 7. punkta a) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015), kā tas vēlreiz apstiprināts Rezolūcijā 2418 (2018), šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kas apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Dienvidsudānā”; “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā …”, un kā vadītājs tādai “vienībai, tostarp jebkādai Dienvidsudānas valdības, opozīcijas, paramilitāra grupējuma vai cita grupējuma vienībai, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”, un saskaņā ar šīs rezolūcijas 14. punkta e) apakšpunktu – par “tādu aktu plānošanu, vadīšanu vai izdarīšanu Dienvidsudānā, kuri ietver seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību”.
Saskaņā ar ziņojumu, ko ekspertu grupa Dienvidsudānas jautājumā sniedza 2016. gada janvārī (S/2016/70), Riak bija viens no augstāko drošības amatpersonu grupas, kas plānoja Unity State uzbrukumu Opozīcijā esošajai Sudānas Tautas atbrīvošanas armijai, sākot ar 2015. gada janvāri, un pēc tam pārraudzīja tā izpildi, sākot no 2015. gada aprīļa beigām. Dienvidsudānas valdība sāka apbruņot Bul Nuer jauniešus 2015. gada sākumā, lai veicinātu viņu piedalīšanos uzbrukumā. Vairumam Bul Nuer jauniešu jau bija piekļuve Kalašņikova tipa automātiskajām šautenēm, bet munīcija bija kritiski svarīga, lai uzturētu to operācijas. Ekspertu grupa ziņoja par pierādījumiem, tostarp liecībām no militāriem avotiem, par to, ka Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas štābs jauniešu grupas apgādāja ar munīciju speciāli uzbrukuma veikšanas nolūkos. Riak tajā laikā bija Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas štāba vadītāja vietnieks loģistikas jautājumos. Uzbrukums izraisīja ciematu un infrastruktūras sistemātisku iznīcināšanu, vietējo iedzīvotāju piespiedu pārvietošanu, civiliedzīvotāju haotisku nogalināšanu un spīdzināšanu, plašu seksuālās vardarbības izmantošanu, tostarp pret vecākiem cilvēkiem un bērniem, bērnu nolaupīšanu un vervēšanu karošanai un iedzīvotāju masveida pārvietošanu. Pēc tam, kad tika iznīcināta liela daļa valsts dienvidu un centrālo daļu, daudzi plašsaziņas līdzekļi un humānās palīdzības organizācijas, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas misija Dienvidsudānā (UNMISS) publicēja ziņojumus par izdarīto pārkāpumu apmēriem.
8. Paul MALONG AWAN ANEI (citā vārdā: a) Paul Malong Awan Anei, b) Paul Malong, c) Bol Malong)
Pakāpe: ģenerālis
Amats: a) bijušais Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas (SPLA) ģenerālštāba vadītājs, b) bijušais pārvaldnieks, Northern Bahr el-Ghazal State
Dzimšanas datums: a) 1962. gads, b) 1960. gada 4. decembris, c)1960. gada 12. aprīlis, d) 1962. gada 1. janvāris
Dzimšanas vieta: a) Malualkon, Dienvidsudāna, b) Kotido, Uganda
Valstspiederība: a) Dienvidsudāna, b) Uganda
Pases Nr.: a) Dienvidsudānas numurs S00004370, b) Dienvidsudānas numurs D00001369, c) Sudānas numurs 003606, d) Sudānas numurs 00606, e) Sudānas numurs B002606, f) Ugandas numurs DA025963
Datums, kad iekļauts ANO sarakstā: 2018. gada 13. jūlijs
Cita informācija. Kā SPLA ģenerālštāba vadītājs Malong, pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu un 2015. gada Nolīgumu par Dienvidsudānas konflikta atrisināšanu (ARCSS), paplašināja vai paildzināja konfliktu Dienvidsudānā. Viņš esot vadījis centienus nogalināt opozīcijas līderi Riek Machar. Viņš pavēlēja SPLA vienībām kavēt humānās palīdzības piegāžu transportu. Malong vadībā SPLA uzbruka civiliedzīvotājiem, skolām un slimnīcām; piespieda civiliedzīvotājus pārvietoties; īstenoja piespiedu pazušanu; patvaļīgi aizturēja civiliedzīvotājus un veica spīdzināšanu un izvarošanu. Viņš izmantoja Mathiang Anyoor Dinka cilšu paramilitāro grupējumu, kas izmanto bērnus karavīrus. Viņa vadībā SPLA ierobežoja UNMISS, Apvienotās uzraudzības un novērtēšanas komisijas (JMEC) un CTSAMM piekļuvi objektiem izmeklēšanas un pārkāpumu dokumentēšanas vajadzībām.
Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem
Paul Malong Awan sarakstā tika iekļauts 2018. gada 13. jūlijā saskaņā ar 6. punktu, 7. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktu un 8. punktu Rezolūcijā 2206 (2015), kā tas vēlreiz apstiprināts Rezolūcijā 2418 (2018), šādu iemeslu dēļ: “darbības vai politika, kuras nolūks vai rezultāts ir paplašināt vai paildzināt konfliktu Dienvidsudānā vai kavēt izlīguma vai miera sarunas vai procesus, tostarp pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu”; “darbības vai politika, kuras apdraud pārejas nolīgumus vai traucē politiskajam procesam Dienvidsudānā”; “uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp sievietēm un bērniem, veicot vardarbības aktus (tostarp nogalinot, kropļojot, spīdzinot vai izvarojot vai veicot citus seksuālas vardarbības aktus), personu nolaupīšanu, piespiedu pazušanu, piespiedu pārvietošanu vai uzbrukumus skolām, slimnīcām, reliģiskām vietām vai vietām, kur civiliedzīvotāji meklē patvērumu, vai veicot darbības, kas ir nopietns cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums”; “tādu aktu plānošana, vadīšana vai veikšana Dienvidsudānā, ar kuriem tiek pārkāptas spēkā esošās starptautiskās cilvēktiesības vai starptautiskās humanitārās tiesības vai tādu aktu plānošana, vadīšana vai veikšana, kas ir cilvēktiesību pārkāpumi”; “bērnu izmantošana vai vervēšana bruņotos grupējumos vai bruņotajos spēkos saistībā ar bruņoto konfliktu Dienvidsudānā”; “starptautisko miera uzturēšanas, diplomātisko vai humānās palīdzības misiju, tostarp Starpvaldību attīstības iestādes Uzraudzības un pārbaudes mehānisma, darbību kavēšana Dienvidsudānā vai šķēršļu radīšana humānās palīdzības sniegšanai vai sadalei, vai piekļuvei tai”; un kā vadītājs tādai “vienībai, tostarp jebkādai Dienvidsudānas valdības, opozīcijas, paramilitāra grupējuma vai cita grupējuma vienībai, kura ir iesaistījusies vai kuras locekļi ir iesaistījušies kādā no 6. un 7. punktā minētajām darbībām”.
No 2014. gada 23. aprīļa līdz 2017. gada maijam Malong ieņēma SPLA ģenerālštāba vadītāja amatu. Savā iepriekšējā amatā kā ģenerālštāba vadītājs viņš, pārkāpjot Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu un 2015. gada Nolīgumu par Dienvidsudānas konflikta atrisināšanu (ARCSS), paplašināja vai paildzināja konfliktu Dienvidsudānā. No 2016. gada augusta sākuma Malong esot vadījis centienus nogalināt Dienvidsudānas opozīcijas līderi Riek Machar. Malong, apzināti dodot pretpavēli prezidenta Salva Kiir pavēlei, 2016. gada 10. jūlijā pavēlēja veikt tanku, apbruņotu helikopteru un kājinieku uzbrukumus Machar mītnei un Opozīcijā esošās Sudānas Tautas atbrīvošanās kustības (SPLM-IO) “Jebel” bāzei. Malong no SPLA štāba personīgi uzraudzīja centienus pārķert Machar. No 2016. gada augusta sākuma Malong gribēja, lai SPLA nekavējoties uzbrūk Machar iespējamām pozīcijām, un informēja SPLA komandierus, ka Machar nav jāsagūsta dzīvs. Turklāt 2016. gada sākumā saņemta informācija liecina par to, ka Malong SPLA vienībām pavēlēja kavēt humānās palīdzības piegāžu nogādāšanu pāri Nīlas upei, kur desmitiem tūkstošiem civiliedzīvotāju draudēja bads; viņš apgalvoja, ka pārtikas palīdzība no civiliedzīvotājiem tiktu novirzīta kaujinieku grupām. Malong pavēļu rezultātā pārtikas piegāde pāri Nīlai bija bloķēta vismaz divas nedēļas.
Kamēr viņš ieņēma SPLA ģenerālštāba vadītāja amatu, Malong bija atbildīgs par SPLA un tās sabiedroto spēku nopietniem pārkāpumiem, tostarp par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, piespiedu pārvietošanu, piespiedu pazušanu, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu un izvarošanu. Malong vadībā SPLA sāka uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem un tīši nogalināja neapbruņotus bēgošus civiliedzīvotājus. ANO dokumentēja, ka Yei reģionā vien no 2016. gada jūlija līdz 2017. janvārim SPLA un tās sabiedrotie spēki ir nogalinājuši 114 civiliedzīvotājus. SPLA tīši uzbruka skolām un slimnīcām. 2017. gada aprīlīMalong esot uzdevis SPLA teritoriju ap Wau atbrīvot no visiem cilvēkiem, tostarp no civiliedzīvotājiem. Malong neesot atturējis SPLA spēkus no civiliedzīvotāju nogalināšanas, un personas, kuras tika turētas aizdomās par nemiernieku slēpšanu, tika uzskatītas par pamatotiem mērķiem.
Saskaņā ar Āfrikas Savienības Izmeklēšanas komisijas Dienvidsudānas jautājumā 2014. gada 15. oktobra ziņojumu Malong bija atbildīgs par Mathiang Anyoor Dinka cilšu paramilitārā grupējuma masu mobilizāciju, kurā pamiera un pārejas laikposma drošības pasākumu uzraudzības mehānisms (CTSAMM) dokumentēja bērnu karavīru izmantošanu.
Laikā, kad Malong vadīja SPLA, valdības spēki regulāri ierobežoja Apvienoto Nāciju Organizācijas misijas Dienvidsudānā (UNMISS), Apvienotās uzraudzības un novērtēšanas komisijas (JMEC) un CTSAMM piekļuvi, kad tās mēģināja izmeklēt un dokumentēt pārkāpumus. Piemēram, 2017. gada 5. aprīlī ANO un CTSAMM kopīga patruļa mēģināja piekļūt Pajok, bet SPLA karavīri viņiem liedza piekļuvi.
B. VIENĪBAS
II PIELIKUMS
To personu un vienību saraksts, kas minētas 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā
|
|
Vārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
|
▼M1 ————— |
||||
|
▼M4 ————— |
||||
|
2. |
Michael Makuei Leuth |
Dzimšanas datums: 1947. gads Dzimšanas vieta: Bor, Dienvidsudāna; Bor, Sudāna |
Michael Makuei Leuth kopš 2013. gada ieņem Informācijas un apraides ministra amatu un ir valdības delegācijas runaspersona Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) miera sarunās. Makuei ir traucējis politiskajam procesam Dienvidsudānā, jo īpaši ar naidu kurinošiem publiskiem izteikumiem kavējot 2015. gada augusta Nolīguma par Dienvidsudānas konflikta atrisināšanu (ARCSS) īstenošanu, un kavējot ARCSS Apvienotās uzraudzības izvērtēšanas komitejas darbu un ARCSS pārejas laika tiesu varas iestāžu izveidi. Viņš arī ir kavējis ANO Reģionālās aizsardzības spēku (RPF) operācijas. Makuei ir atbildīgs arī par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp par vārda brīvības ierobežojumiem. |
3.2.2018. |
|
▼M4 ————— |
||||