i) ražojumos ar vienu elektromotoru, kura jauda ir 3 kW vai mazāka, ja ventilators ir uzstādīts uz tās pašas vārpstas, ko izmanto galvenās funkcijas piedziņai;

ii) veļas žāvētājos un veļas mazgāšanas-žāvēšanas mašīnās, kuru maksimālā elektriskā ieejas jauda ir ≤ 3 kW;

iii) virtuves tvaika nosūcējos, kuru ventilatora(-u) kopējā maksimālā elektriskā ieejas jauda ir < 280 W.

a) īpaši paredzēti ekspluatācijai sprādzienbīstamā vidē, kā noteikts Direktīvā 94/9/EK ( 1 );

b) paredzēti īslaicīgai ekspluatācijai avārijas situācijās saistībā ar ugunsdrošības prasībām, kas noteiktas Direktīvā 89/106/EK ( 2 );

c) īpaši paredzēti ekspluatācijai:

i)

ii) apstākļos, kad pārvietotās gāzes gada vidējā temperatūra un/vai ekspluatācijas vides apkārtējā temperatūra motoram, kas neatrodas gāzes plūsmā, ir zemāka par – 40 °C;

iii) ar barošanas spriegumu > 1 000 V maiņstrāvai vai > 1 500 V līdzstrāvai;

iv) toksiskās, stipri korozīvās un ugunsnedrošās vidēs vai vidēs ar abrazīvām vielām;

d) laisti tirgū pirms 2015. gada 1. janvāra tādu identisku ventilatoru aizstāšanai, kas iebūvēti ražojumos, kuri laisti tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra;

e) paredzēti darboties ar optimālo energoefektivitāti pie 8 000 vai vairāk apgriezieniem minūtē.

1. “Ventilators” ir rotējoša ierīce ar lāpstiņām, kuru izmanto, lai nodrošinātu gāzes, parasti – gaisa, nepārtrauktu plūsmu, kas virzās cauri šai ierīcei, un kuras darbs uz masas vienību nepārsniedz 25 kJ/kg un kura:

— ir paredzēta izmantošanai vai aprīkota ar elektromotoru, kura elektriskā ieejas jauda lāpstiņriteņa darbināšanai optimālās energoefektivitātes punktā ir no 125 W līdz 500 kW (≥ 125 W un ≤ 500 kW),

— ir aksiālais ventilators, centrbēdzes ventilators, šķērsplūsmas ventilators vai jauktu plūsmu ventilators,

— var būt vai nebūt aprīkota ar motoru, kad tā tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā.

2. “Lāpstiņritenis” ir ventilatora daļa, kas piešķir enerģiju gāzes plūsmai un ko sauc arī par “ventilatora riteni”.

3. “Aksiālais ventilators” ir ventilators, kas dzen gāzi garenvirzienā attiecībā pret viena vai vairāku lāpstiņriteņu rotācijas asi ar virpuļveida tangenciālu kustību, kuru rada rotējošais(-ie) lāpstiņritenis(-ņi). Aksiālais ventilators var būt vai nebūt aprīkots ar cilindrisku korpusu, ieplūdes vai izplūdes vadlāpstiņām vai montāžas plāksni, vai montāžas gredzenu.

4. “Ieplūdes vadlāpstiņas” ir lāpstiņas, kas atrodas pirms lāpstiņriteņa, lai virzītu gāzes plūsmu lāpstiņriteņa virzienā, un tās var būt vai nebūt regulējamas.

5. “Izplūdes vadlāpstiņas” ir lāpstiņas, kas atrodas aiz lāpstiņriteņa, lai virzītu gāzes plūsmu no lāpstiņriteņa, un tās var būt vai nebūt regulējamas.

6. “Montāžas plāksne” ir plāksne ar atveri, kurā ievietots ventilators, un ar šīs plāksnes palīdzību ventilatoru var piestiprināt citām konstrukcijām.

7. “Montāžas gredzens” ir gredzens ar atveri, kurā ievietots ventilators, un ar šī gredzena palīdzību ventilatoru var piestiprināt citām konstrukcijām.

8. “Centrbēdzes ventilators” ir ventilators, kurā gāze lāpstiņritenī(-ņos) nonāk galvenokārt ass garenvirzienā, bet izplūst no tā perpendikulāri attiecībā pret šo asi. Lāpstiņritenim var būt viena vai divas ieplūdes atveres un var būt vai nebūt korpuss.

9. “Centrbēdzes ventilators ar plakanām lāpstiņām” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā vērstas radiālā virzienā attiecībā pret rotācijas asi.

10. “Centrbēdzes ventilators ar uz priekšu saliektām lāpstiņām” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā vērstas uz priekšu attiecībā pret rotācijas virzienu.

11. “Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa” ir centrbēdzes ventilators, kura lāpstiņriteņa(-u) lāpstiņas perifērijā ir vērstas atpakaļ attiecībā pret rotācijas virzienu un kuram nav korpusa.

12. “Korpuss” ir lāpstiņriteņa apvalks, kas gāzes plūsmu novada uz lāpstiņriteni, cauri tam un no tā.

13. “Centrbēdzes ventilators ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu” ir centrbēdzes ventilators ar lāpstiņriteni, un tā lāpstiņas perifērijā ir vērstas atpakaļ attiecībā pret rotācijas virzienu, un tam ir korpuss.

14. “Šķērsplūsmas ventilators” ir ventilators, kurā gāzes plūsma cauri lāpstiņritenim būtībā ir vērsta taisnā leņķī attiecībā pret tā asi, gan nonākot lāpstiņriteņa perifērijā, gan izplūstot no tās.

15. “Jauktu plūsmu ventilators” ir ventilators, kurā gāzes plūsma cauri lāpstiņritenim notiek tā, ka tā atrodas starp gāzes plūsmu centrbēdzes un aksiālos ventilatoros.

16. “Īstermiņa darbība” ir motora darbība ar pastāvīgu noslodzi, kuras ilgums nav pietiekams, lai sasniegtu temperatūras līdzsvaru.

17. “Ventilācijas ventilators” ir ventilators, ko neizmanto šādos ar enerģiju saistītos ražojumos:

— veļas žāvētājos un veļas mazgāšanas-žāvēšanas mašīnās ar maksimālo elektrisko ieejas jaudu > 3 kW,

— mājsaimniecības gaisa kondicionēšanas iekārtu iekštelpu blokos un mājsaimniecības gaisa kondicionieros ar maksimālo gaisa izvades jaudu ≤ 12 kW,

— informācijas tehnoloģiju ražojumos.

18. “Īpašā attiecība” ir spiediens kritiskajā punktā, ko mēra ventilatora izplūdē, dalīts ar spiedienu kritiskajā punktā ventilatora ieplūdē, kad ventilators darbojas ar optimālu energoefektivitāti.

b) lietojumos, kuros “īpašā attiecība” pārsniedz 1,11;

c) kā ventilatori negāzveida vielu pārvietošanai rūpnieciskos lietojumos.

1. “Mērījumu kategorija” ir testēšanas, mērīšanas vai izmantošanas pasākums, kurā nosaka testējamā ventilatora ieplūdes un izplūdes raksturlielumus.

2. “Mērījumu kategorija A” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu ieplūdi un izplūdi.

3. “Mērījumu kategorija B” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu ieplūdi, savukārt izplūdei ir pievienots gaisa vads.

4. “Mērījumu kategorija C” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, izmantojot brīvu izplūdi, savukārt ieplūdei ir pievienots gaisa vads.

5. “Mērījumu kategorija D” ir pasākums, kad ventilatoram veic mērījumus, ieplūdei un izplūdei pievienojot gaisa vadu.

6. “Efektivitātes kategorija” ir ventilatora gāzes izplūdes enerģijas veids, ko izmanto, lai noteiktu ventilatora energoefektivitāti, – vai nu statisko efektivitāti, vai kopējo efektivitāti, kur:

a) “ventilatora statiskais spiediens” (psf) ir izmantots, lai noteiktu ventilatora gāzes plūsmas jaudu efektivitātes vienādojumā ventilatora statiskās efektivitātes aprēķināšanai; un

b) “ventilatora kopējais spiediens” (pf) ir izmantots, lai noteiktu ventilatora gāzes plūsmas jaudu efektivitātes vienādojumā kopējās efektivitātes aprēķināšanai.

7. “Statiskā efektivitāte” ir ventilatora energoefektivitāte, kura noteikta, pamatojoties uz izmērīto ventilatora statisko spiedienu (psf).

8. “Ventilatora statiskais spiediens” (psf) ir ventilatora kopējais spiediens (pf), atņemot ventilatora dinamisko spiedienu, ko koriģē, izmantojot Maha koeficientu.

9. “Spiediens kritiskajā punktā” ir spiediens, ko mēra gāzes plūsmā, ja to apturētu, izmantojot izoentropisku procesu.

10. “Dinamiskais spiediens” ir spiediens, ko aprēķina no masas caurplūdes koeficienta, vidējā gāzes blīvuma izplūdē un ventilatora izplūdes zonā.

11. “Maha koeficients” ir koriģējošs koeficients, ko piemēro dinamiskajam spiedienam kādā punktā, ko definē kā spiedienu kritiskajā punktā, atņemot spiedienu attiecībā pret absolūtu nulles spiedienu, kurš darbojas uz miera stāvoklī esošu punktu attiecībā pret apkārtējo gāzi, un dalot to ar dinamisko spiedienu.

12. “Kopējā efektivitāte” ir ventilatora energoefektivitāte, kuru nosaka, pamatojoties uz izmērīto “ventilatora kopējo spiedienu” (pf).

13. “Ventilatora kopējais spiediens” (pf) ir atšķirība starp spiedienu kritiskajā punktā ventilatora izplūdē un spiedienu kritiskajā punktā ventilatora ieplūdē.

14. “Efektivitātes pakāpe” ir raksturlielums, ko izmanto, lai aprēķinātu mērķa energoefektivitāti ventilatoram ar konkrētu elektrisko ieejas jaudu tā optimālās energoefektivitātes punktā (aprēķinot ventilatora energoefektivitāti, to izsaka ar “N”).

15. “Mērķa energoefektivitāte” (ηtarget) ir minimālā energoefektivitāte, kas ventilatoram jāsasniedz, lai nodrošinātu atbilstību prasībām, un tā pamatojas uz ventilatora elektrisko ieejas jaudu tā optimālās energoefektivitātes punktā, kur ηtarget ir izejas vērtība attiecīgajā vienādojumā, kā noteikts II pielikuma 3. iedaļā, izmantojot piemērojamo veselo skaitli N, proti, efektivitātes pakāpi (I pielikuma 2. iedaļas 1. un 2. tabula), un ventilatora elektrisko ieejas jaudu, izteiktu kW, Pe(d) tā optimālās energoefektivitātes punktā attiecīgajā energoefektivitātes formulā.

16. “Regulējama ātruma piedziņa” ir elektronisks jaudas konverters, kas ir iebūvēts motorā vai funkcionē kā viena sistēma kopā ar motoru un ventilatoru, pastāvīgi regulējot elektromotoram pievadīto elektrisko jaudu, lai kontrolētu motora attīstīto mehānisko jaudu tā, lai griezes moments un apgriezieni atbilstu tam pievienotajai slodzei, izņemot sprieguma regulatorus, kad regulējams ir tikai motora barošanas spriegums.

17. “Vispārējā efektivitāte” ir “statiskā efektivitāte” vai “kopējā efektivitāte” atkarībā no tā, kura ir piemērojama.

1. Informācijai par ventilatoriem, kas izklāstīta 2. punkta 1.–14. apakšpunktā, redzamā veidā jābūt norādītai:

a) ventilatoru tehniskajā dokumentācijā;

b) brīvi pieejamās ventilatoru ražotāju tīmekļa vietnēs.

2. Jāsniedz šāda informācija:

1) vispārējā efektivitāte (η), kas noapaļota līdz vienam ciparam aiz komata;

2) energoefektivitātes noteikšanā izmantotā mērījumu kategorija (A–D);

3) efektivitātes kategorija (statiskā vai kopējā);

4) efektivitātes pakāpe optimālās energoefektivitātes punktā;

5) tas, vai ventilatora efektivitātes aprēķināšanā ir izmantota regulējama ātruma piedziņa, un, ja tā ir, vai regulējama ātruma piedziņa ir iebūvēta ventilatorā vai jāuzstāda kopā ar to;

6) izgatavošanas gads;

7) ražotāja nosaukums vai preču zīme, uzņēmuma reģistrācijas numurs un ražošanas vieta;

8) ražojuma modeļa numurs;

9) motora nominālā ieejas jauda (kW), plūsmas ātrums(-i) un spiediens(-i) optimālās energoefektivitātes punktā;

10) apgriezieni minūtē optimālās energoefektivitātes punktā;

11) “īpašā attiecība”;

12) informācija, kas noderīga, lai atvieglotu demontāžu, pārstrādāšanu vai iznīcināšanu aprites cikla beigās;

13) informācija par ventilatora uzstādīšanu, izmantošanu un apkopi, kas noderīga, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu optimālu aprites ciklu;

14) to papildu priekšmetu, piemēram, gaisa vadu, apraksts, kas izmantoti, lai noteiktu ventilatora energoefektivitāti, un kas nav aprakstīti mērījumu kategorijā un ko nepiegādā kopā ar ventilatoru.

3. Informāciju tehniskajā dokumentācijā sniedz tādā secībā, kā norādīts 2. punkta 1.-14. apakšpunktā. Sarakstā izmantotie formulējumi nav jāatkārto burtiski. Informāciju var norādīt, teksta vietā izmantojot diagrammas, skaitļus vai simbolus.

4. Informācija, kas minēta 2. punkta 1., 2., 3., 4. un 5. apakšpunktā, ar noturīgu marķējumu jānorāda uz ventilatora raksturlielumu plāksnītes vai tās tuvumā, un saistībā ar 2. punkta 5. apakšpunktā paredzēto informāciju jāizmanto kāds no turpmākajiem formulējumiem, lai norādītu, kas ir piemērojams:

— “Šim ventilatoram jāuzstāda regulējama ātruma piedziņa”,

— “Šajā ventilatorā ir iebūvēta regulējama ātruma piedziņa”.

5. Lietošanas instrukcijā ražotāji sniedz informāciju par īpašiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ventilatoru montāžas, uzstādīšanas un apkopes laikā. Ja saskaņā ar ražojuma informācijas prasību 2. punkta 5. apakšpunktu ir norādīts, ka ventilatoram ir jāuzstāda regulējama ātruma piedziņa, ražotāji sniedz datus par regulējama ātruma piedziņas raksturlielumiem, lai pēc montāžas nodrošinātu optimālu izmantošanu.

1. “Tilpuma plūsmas ātrums ieejā” (q) ir gāzes tilpums, kas izplūst cauri ventilatoram laika vienībā (m3/s) un ko aprēķina, ventilatora pārvietotās gāzes masu (kg/s) dalot ar šīs gāzes blīvumu (kg/m3) ventilatora ieplūdē.

2. “Saspiežamības koeficients” ir bezdimensijas skaitlis, kas raksturo gāzes plūsmas saspiežamību testa laikā un ko aprēķina kā attiecību starp mehānisko darbu, ar kuru ventilators iedarbojas uz gāzi, un darbu, ar kuru ventilators iedarbotos uz nesaspiežamu šķidrumu ar tādu pašu masas plūsmu, ieplūdes blīvumu un spiediena attiecību, ņemot vērā ventilatora spiedienu kā “kopējo spiedienu” (kp) vai “statisko spiedienu” (kps).

3. kps ir saspiežamības koeficients ventilatora statiskās gāzes plūsmas jaudas aprēķināšanai.

4. kp ir saspiežamības koeficients ventilatora kopējās gāzes plūsmas jaudas aprēķināšanai.

5. “Pilnīgi samontēts” ir ventilators, kuru piegādā pilnīgi samontētu vai kuru galīgi samontē uz vietas, un kuram ir visi elementi, lai elektroenerģiju pārveidotu ventilatora gāzes plūsmas jaudā bez vajadzības pievienot papildu daļas vai komponentus.

6. “Pilnīgi nesamontēts” ir ventilatora daļu komplekts, kurā ietilpst vismaz lāpstiņritenis un kuram ir vajadzīgs viens vai vairāki papildus piegādāti komponenti, lai tas spētu elektroenerģiju pārveidot ventilatora gāzes plūsmas jaudā.

7. “Tieša piedziņa” ir ventilatora piedziņa, kad lāpstiņritenis ir piestiprināts motora vārpstai vai nu tieši, vai arī ar aksiālu savienojumu, un kad lāpstiņriteņa ātrums ir vienāds ar motora rotācijas ātrumu.

8. “Transmisija” ir ventilatora piedziņa, kas nav “tiešā piedziņa”, kā definēts iepriekš. Šāda piedziņa var ietvert transmisiju, izmantojot siksnas piedziņu, pārnesumkārbu vai slīdsavienojumu.

9. “Zemas efektivitātes piedziņa” ir transmisija, izmantojot siksnu, kuras platums ir mazāks par trim siksnas augstumiem, vai izmantojot cita veida transmisiju, izņemot “augstas efektivitātes transmisiju”.

10. “Augstas efektivitātes transmisija” ir transmisija, izmantojot siksnu, kuras platums ir vismaz trīs siksnas augstumi, vai izmantojot zobsiksnu vai zobratus.

3.1. Ja ventilators tiek piegādāts kā “pilnīgi samontēts”, gāzes jaudu un ventilatora elektrisko ieejas jaudu mēra tā optimālās energoefektivitātes punktā.

a) Ja ventilatoram nav regulējama ātruma piedziņas, vispārējo efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

Pu(s) ir ventilatora gāzes plūsmas jauda, ko nosaka saskaņā ar 3.3. punktu, kad ventilators darbojas ar optimālo energoefektivitāti;

Pe ir jauda, ko mēra pie ventilatora motora strāvas ieejas spailēm, kad tas darbojas ar optimālo energoefektivitāti.

b) Ja ventilatoram ir regulējama ātruma piedziņa, vispārējo efektivitāti aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

Pu(s) ir ventilatora gāzes plūsmas jauda, ko nosaka saskaņā ar 3.3. punktu, kad ventilators darbojas ar optimālo energoefektivitāti;

Ped ir jauda, ko mēra pie ventilatora regulējamā ātruma piedziņas strāvas ieejas spailēm, kad tas darbojas ar optimālo energoefektivitāti.

Cc ir nepilnas slodzes kompensācijas koeficients:

3.2. Ja ventilators tiek piegādāts kā “pilnīgi nesamontēts”, ventilatora vispārējo efektivitāti aprēķina lāpstiņriteņa optimālās energoefektivitātes punktā, izmantojot šādu vienādojumu:

ηe ir vispārējā efektivitāte;

ηr ir ventilatora lāpstiņriteņa efektivitāte saskaņā ar Pu(s)/Pa,

kur:

ηm ir motora nominālā efektivitāte saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 640/2009, ja tā ir piemērojama. Ja motors neietilpst Regulas (EK) Nr. 640/2009 darbības jomā vai ja motors netiek piegādāts kopā ar ventilatoru, aprēķina motora noklusējuma ηm, izmantojot šādas vērtības:

ηT ir piedziņas efektivitāte, kam izmanto šādas noklusējuma vērtības:

Cm ir kompensācijas koeficients, lai ņemtu vērā komponentu salāgošanu, = 0,9;

Cc ir nepilnas slodzes kompensācijas koeficients:

3.3. Ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu(s) (kW) aprēķina saskaņā ar mērījumu kategorijas testa metodi, ko izraudzījies ventilatora piegādātājs:

a) ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju A, ventilatora statisko gāzes plūsmas jaudu Pus iegūst no vienādojuma Pus = q · psf · kps;

b) ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju B, ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu iegūst no vienādojuma Pu = q · pf · kp;

c) ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju C, ventilatora statiskā gāzes plūsmas jaudu Pus iegūst no vienādojuma Pus = q · psf · kps;

d) ja ventilatoram mērījumi veikti saskaņā ar mērījumu kategoriju D, ventilatora gāzes plūsmas jaudu Pu iegūst no vienādojuma Pu = q · pf · kp.

4.1. Aksiālo ventilatoru, centrbēdzes ventilatoru ar uz priekšu saliektām lāpstiņām un centrbēdzes ventilatoru ar plakanām lāpstiņām (ar iebūvētu aksiālo ventilatoru) energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

4.2. Centrbēdzes ventilatoru ar atpakaļ noliektām lāpstiņām bez korpusa, centrbēdzes ventilatoru ar atpakaļ noliektām lāpstiņām ar korpusu un jauktu plūsmu ventilatoru energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

4.3. Šķērsplūsmas ventilatoru mērķa energoefektivitāti aprēķina, izmantojot šādus vienādojumus.

1. Dalībvalstu iestādes verificē modeļa vienas ierīces atbilstību.

2. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja:

a) vērtības, kas tehniskajā dokumentācijā norādītas saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK IV pielikuma 2. punktu (deklarētās vērtības), un, attiecīgā gadījumā, vērtības, kas izmantotas, lai tās aprēķinātu, ražotājam vai importētājam nav izdevīgākas kā to atbilstošo mērījumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar minētā punkta g) apakšpunktu; un

b) deklarētās vērtības atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, un informācijā par ražojumu, ko atbilstoši attiecīgajām prasībām publisko ražotājs vai importētājs, nekur nav norādītas vērtības, kas ražotājam vai importētājam ir izdevīgākas nekā deklarētās vērtības; un

c) kad dalībvalsts iestādes testē šo vienu modeļa ierīci, noteiktās vērtības (testēšanā izmērītās attiecīgo parametru vērtības un no šiem mērījumiem aprēķinātās vērtības) atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 3. tabulā.

3. Ja netiek iegūti 2. punkta a) vai b) apakšpunktam atbilstoši rezultāti, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

4. Ja netiek iegūts 2. punkta c) apakšpunktam atbilstošs rezultāts:

a) ja modeļa ražošanas apjoms ir mazāks par piecām vienībām gadā, uzskata, ka tas neatbilst šīs regulas prasībām;

b) ja modeļa ražošanas apjoms ir piecas vai vairāk vienības gadā, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa ierīces. Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim iekārtām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 3. tabulā.

5. Ja netiek iegūts 4. punkta b) apakšpunktam atbilstošs rezultāts, uzskata, ka modelis neatbilst šīs regulas prasībām.

6. Ja saskaņā ar 3. punktu, 4. punkta a) apakšpunktu un 5. punktu tiek pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes bez kavēšanās sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.