a) ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem;

b) attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam robežkontroles punktos neveic veterinārās pārbaudes, kā paredzēts Direktīvas 97/78/EK 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā.

a) biodīzeļdegviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu;

b) pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta a) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz pārstrādātu barību lolojumdzīvniekiem;

c) suņu košļājamās rotaļlietas, kas atbilst XIII pielikuma II nodaļas 7. punkta b) apakšpunktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz suņu košļājamām rotaļlietām;

d) nagaiņu jēlādas un ādas, kas atbilst XIII pielikuma V nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

e) vilna un apmatojums, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas B punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

f) spalvas un dūnas, kas atbilst XIII pielikuma VII nodaļas C punktā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minēto produktu beigu punktu;

g) kažokādas, kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

h) zivju eļļa, kuru izmanto zāļu ražošanā un kas atbilst XIII pielikuma VIII nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz minētā produkta beigu punktu;

i) gazolīns un degviela, kas atbilst IV pielikuma IV nodaļas 3. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām prasībām attiecībā uz atvasināto produktu likvidēšanu un izmantošanu.

a) sadedzināšanas iekārtās un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK, vai

b) attiecībā uz iekārtām, kam saskaņā ar Direktīvu 2000/76/EK nevajag atļauju — sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kam kompetentā iestāde atļāvusi likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus sadedzinot, vai likvidēt vai reģenerēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, ja tie ir atkritumi, līdzsadedzinot, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu.

a) importētu lolojumdzīvnieku barību vai no importētiem materiāliem ražotu lolojumdzīvnieku barību no pirmās kategorijas materiāla, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta c) punktā;

b) trešās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta f) un g) punktā, ja:

a) 1. iedaļā noteiktajiem vispārīgajiem pārstrādes nosacījumiem;

b) 2. iedaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu;

c) 3. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz pirmās un otrās kategorijas materiālu pārstrādi;

d) 4. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz trešās kategorijas materiālu pārstrādi.

a) II nodaļā noteiktajām higiēnas un pārstrādes prasībām;

b) III nodaļā noteiktajām standarta pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto;

c) IV nodaļā noteiktajām alternatīvajām pārstrādes metodēm, ja šādas metodes uzņēmumā vai iekārtā izmanto.

a) I nodaļā noteiktajām prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

b) II nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām, kas piemērojamas biogāzes un kompostēšanas iekārtām;

c) III nodaļas 1. iedaļā paredzētajiem standarta transformēšanas parametriem;

d) III nodaļas 3. iedaļā paredzētajiem standartiem attiecībā uz fermentācijas atliekām un kompostu.

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem;

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

a) pirmās un otrās kategorijas materiāli un gaļas-kaulu milti vai dzīvnieku tauki, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāliem,

b) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas.

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai.

a) zooloģiskā dārza dzīvnieki;

b) kažokzvēri;

c) suņi no atzītām suņaudzētavām vai medību suņu bariem;

d) suņi un kaķi patversmēs;

e) kāpuri un tārpi zivju ēsmai.

a) barošanas vietās, apdraudētām vai aizsargātām maitēdāju putnu sugām un citām sugām, kas dzīvo savā dabīgajā dzīvotnē, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, ievērojot nosacījumus, kas noteikti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļā,

b) ārpus barošanas vietām, nepieciešamības gadījumā iepriekš nesavācot beigtos dzīvniekus, savvaļas dzīvniekiem, kas minēti VI pielikuma II nodaļas 2. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā, ievērojot minētās nodaļas 3. iedaļā paredzētos nosacījumus.

a) 1. iedaļā paredzētajiem īpašajiem likvidēšanas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem,

b) 2. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu attālos rajonos,

c) 3. iedaļā paredzētajiem noteikumiem par bišu un biškopības blakusproduktu sadedzināšanu un aprakšanu.

a) atbilstu prasībām par savākšanu, pārvadāšanu un identificēšanu, kā noteikts VIII pielikuma I un II nodaļā;

b) pārvadāšanas laikā būtu ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem vai veselības sertifikātiem saskaņā ar VIII pielikuma III nodaļā noteiktajām prasībām.

a) I nodaļas prasībām, ja tie ražo lolojumdzīvnieku barību, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

b) II nodaļas prasībām, ja tie uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un ja tie pēc dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas tos apstrādā, izmantojot šādas darbības, kas noteiktas minētās regulas 24. panta 1. punkta h) apakšpunktā:

c) III nodaļas prasībām, ja tie uzglabā atvasinātus produktus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem, kā noteikts minētās regulas 24. panta 1. punkta j) apakšpunktā.

a) apstiprinātiem uzņēmējiem, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus, veicot to kā palīgdarbību;

b) uzņēmējiem, kuri reģistrēti pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 183/2005.

a) uzņēmējus, kuri apstrādā vai ražo medību trofejas vai citus pagatavojumus, kas minēti šīs regulas XIII pielikuma VI nodaļā, privātiem vai nekomerciāliem mērķiem;

b) uzņēmējus, kuri apstrādā vai likvidē pētniecības un diagnostikas paraugus izglītošanas mērķiem;

c) uzņēmējus, kuri pārvadā sausu, neapstrādātu vilnu un apmatojumu, kas droši iesaiņoti iepakojumā un nosūtīti tieši uz iekārtu, kura ražo atvasinātos produktus, kas paredzēti izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai uz iekārtu, kura veic starpposma darbības, ievērojot nosacījumus, kas novērš slimību izraisītāju izplatīšanos;

d) uzņēmējus, kuri Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. un 10. pantā minētos otrās un trešās kategorijas materiālus vai no tiem atvasinātus produktus izmanto nelielos daudzumos nolūkā tieši piegādāt produktus galapatērētājam reģiona robežās, vietējā tirgū vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, ja kompetentā iestāde uzskata, ka šāda darbība nevar radīt nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem; šis apakšpunkts uz minētajiem materiāliem neattiecas, ja tos lieto kā barību lauksaimniecības dzīvniekiem, izņemot kažokzvērus.

a) I nodaļā noteiktās vispārīgās prasības attiecībā uz pārstrādi un laišanu tirgū,

b) II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām un citiem atvasinātiem produktiem,

c) III nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz noteiktu zivju barību un zivju ēsmu.

a) uzņēmumam vai iekārtai ir piemērots aprīkojums starpproduktu saņemšanai, kas novērš cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanu;

b) starpprodukti nerada nekādu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamu slimību pārnešanas risku — starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attīrīšanas vai citas tiem veiktas apstrādes dēļ, starpproduktā esošo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu koncentrācijas dēļ vai tāpēc, ka ir veikti pienācīgi bioloģiskās drošības pasākumi starpproduktu apstrādei;

c) uzņēmums vai iekārta veic uzskaiti par saņemto materiālu daudzumu, attiecīgā gadījumā par to kategoriju, un par uzņēmumu, iekārtu vai uzņēmēju, kam tā produkti piegādāti; un

d) neizlietotos starpproduktus vai citus pārpalikušos materiālus no uzņēmuma vai iekārtas, piemēram, produktus ar beigušos derīguma termiņu, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

a) neapstrādātus kūtsmēslus;

b) neapstrādātas spalvas un spalvu daļas un dūnas;

c) bišu vasku medus kārēs.

a) vilna un apmatojums, kas ir rūpnieciski mazgāti vai apstrādāti ar citu metodi, kura izslēdz nepieļaujama apdraudējuma saglabāšanos;

b) kažokādas, kas vismaz divas dienas žāvētas 18 °C temperatūrā pie 55 % mitruma;

c) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas apstrādāti, izmantojot rūpniecisku mazgāšanu, kura ietver vilnas un apmatojuma iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās;

d) vilna un apmatojums, kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

e) vilna un apmatojums, kas ir sausi un droši iesaiņoti iepakojumā un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri nav cūku sugu dzīvnieki, un kas paredzēti nosūtīšanai uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un kas atbilst visām šīm prasībām:

a) minētā pielikuma I nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz trešās kategorijas materiāla un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem barības ķēdē, izņemot lolojumdzīvnieku barību un kažokzvēru barību;

b) minētā pielikuma II nodaļā noteiktās īpašās prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importēšanu un tranzītu izmantojumiem ārpus lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdes.

a) minētie materiāli nedrīkst būt pirmās kategorijas materiāli, kas iegūti no šādiem dzīvniekiem:

b) minētie materiāli nedrīkst būt paredzēti šādiem izmantojumiem:

c) materiāliem jābūt importētiem ar marķējumu un jāatbilst šīs regulas XIV pielikuma IV nodaļas 1. iedaļā noteiktajām īpašajām prasībām attiecībā uz dažiem dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošanas veidiem;

d) materiāliem jābūt importētiem saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām sanitārās sertifikācijas prasībām.

a) pirms sūtījuma ievešanas ir saņemta atļauja no galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes, un

b) sūtījums jānosūta tieši no ievešanas punkta Savienībā atļautajam lietotājam.

a) robežkontroles punktā, caur kuru sūtījumu ieved Savienībā, tas ir noplombēts ar plombu, uz kuras ir kompetentās iestādes veterinārā dienesta izdots sērijas numurs;

b) sūtījumam pievienotajos dokumentos, kas minēti Direktīvas 97/78/EK 7. pantā, tās kompetentās iestādes, kura ir atbildīga par attiecīgo robežkontroles punktu, pilnvarotais veterinārārsts katrā lappusē iespiež zīmogu ar tekstu “TIKAI KĀ TRANZĪTKRAVA UZ KRIEVIJU, ŠĶĒRSOJOT ES”;

c) ir nodrošināta atbilstība procedūras prasībām, kas paredzētas Direktīvas 97/78/EK 11. pantā;

d) ievešanas robežkontroles punkta oficiālais veterinārārsts kopīgajā veterinārajā ievešanas dokumentā ir sertificējis sūtījumu kā pieņemamu tranzītam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 136/2004 III pielikumu.

a) oficiālās kontroles pārstrādes iekārtās, kā noteikts I nodaļā;

b) oficiālās citu darbību kontroles, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu apstrādi, kā noteikts III nodaļas 1.–9. iedaļā.

a) pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas X pielikuma II nodaļā,

b) lolojumdzīvnieku barību un dažus citus atvasinātos produktus, kas minēti šīs regulas XIII pielikumā,

c) dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas importēti Savienībā vai tiek vesti tranzītā caur to, kā minēts šīs regulas XIV pielikumā.

a) Regulu (EK) Nr. 811/2003;

b) Lēmumu 2003/322/EK;

c) Lēmumu 2003/324/EK;

d) Regulu (EK) Nr. 878/2004;

e) Lēmumu 2004/407/EK;

f) Regulu (EK) Nr. 79/2005;

g) Regulu (EK) Nr. 92/2005;

h) Regulu (EK) Nr. 181/2006;

i) Regulu (EK) Nr. 197/2006;

j) Regulu (EK) Nr. 1192/2006;

k) Regulu (EK) Nr. 2007/2006.

a) ja tie ir ražoti, izmantojot kādu no šādām izejvielām:

b) pat ja tie nav samaisīti ar kādu sastāvdaļu, kas izslēdz maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

1. “kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;

2. “asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;

3. “barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;

4. “asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;

5. “pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;

6. “asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;

7. “zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus;

8. “kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:

9. “zivju eļļa” ir eļļa, kas iegūta no ūdensdzīvnieku pārstrādes vai lietošanai pārtikā paredzēta eļļa no zivju pārstrādes, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

10. “biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

11. “kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;

12. “želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;

13. “dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;

14. “hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;

15. “baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

16. “konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;

17. “suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;

18. “dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;

19. “lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvniekiem paredzēta barība un suņu košļājamās rotaļlietas, kas:

20. “pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;

21. “jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;

22. “ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;

23. “fermentācijas atliekas” ir atliekas, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;

24. “gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;

25. “tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;

26. “gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;

27. “gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

28. “apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:

29. “neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;

30. “neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:

31. “neapstrādāta vilna” ir vilna, izņemot tādu vilnu, kas:

32. “neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, izņemot tādu apmatojumu, kas:

33. “neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:

34. “izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;

35. “starpprodukts” ir atvasināts produkts:

36. “laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;

37. “produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;

38. “pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;

39. “tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, lai ražotu vai izstrādātu barību vai citus atvasinātus produktus, tostarp testētu iekārtas, izmantošanai uzņēmumā vai iekārtā, kas:

40. “līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;

41.  ►C1  “degšana vai dedzināšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību; ◄

42. “sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

43. “sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

44. “krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;

45. “starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;

46. “miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;

47. “taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;

48. “tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;

49. “pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;

50. “partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;

51. “hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;

52. “biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;

53. “savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;

54. “kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;

55. “līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;

56. “sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

57. “lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

58. “pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu.

1. Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:

▼M1

▼B

2. Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

3. Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

a) jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b) drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.

a) kūtsmēsli un gvano;

b) gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.

1. Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:

2. Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3. Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

4. Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:

5. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.

6. Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

1. Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.

2. Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

1. Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.

2. Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

3. Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.

4. Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

a) Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

b) Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.

c) Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.

1. Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.

2. Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

Ja vajadzīgs, uzņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tādu lietusūdeni un tādu ūdeni pirms notecināšanas var pārbaudīt un attīrīt.

a) tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

b) ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;

c) darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.

1. Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2. Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3. Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.

4. Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5. Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.

6. Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.

1. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.

Iepriekšējā attīrīšanā izmantojamais aprīkojums sastāv no procesa noslēguma daļā izvietotiem notekūdeņu uztvērējiem vai sietiem ar tāda izmēra atvērumiem vai sieta acīm, kas nepārsniedz 6 mm, vai no līdzvērtīgām sistēmām, kuras nodrošina, ka cietās daļiņas caur sistēmām plūstošajos notekūdeņos nav lielākas par 6 mm.

2. Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.

3. Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

4. Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

5. Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.

6. Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.

Tomēr trešās kategorijas materiālu, kurā ir centrifūgas vai separatora nogulsnes, var likvidēt notekūdeņu plūsmā, ja tie apstrādāti ar kādu no metodēm, kas paredzētas centrifūgas vai separatora nogulsnēm un noteiktas šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā.

1. Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.

2. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu ►C1  apstrāde ◄ vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:

3. Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.

1. Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

2. Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

1. Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:

2. Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.

3. Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.

4. Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2. Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

2. Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties termiskās apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

3. Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1. Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:

2. Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.

4. Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.

5. Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.

1. Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

Tomēr šo marķējumu nepieprasa šādiem 2. iedaļā minētajiem materiāliem:

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.

a) vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.

Gadījumā ar lielu daudzumu tauku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos, kas neitralizē bāzi, pievienotā bāze jākoriģē tā, lai tiktu sasniegta minētā molārā ekvivalence;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;

c) konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:

d) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un

e) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;

b) process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;

b) pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;

c) process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;

f) pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāpārstrādā, izmantojot:

b) saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a) pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;

b) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;

c) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;

d) katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;

e) izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;

f) process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;

g) ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.

a) ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:

b) tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

c) pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:

d) ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla ►C1  dedzināšana ◄ , kas nav dzīvnieku tauki;

e) no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus dedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām dedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:

f)  ►C1  dedzināšana ◄ jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.

a) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;

b) pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;

c) iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;

d) dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e) materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;

f) pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;

g) process jāveic periodisku procesu sistēmā.

a) otrās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 9. panta f) punkta i), ii) un iii) daļā un kas ir cūku izcelsmes,

b) trešās kategorijas materiālus, kas minēti šīs regulas 10. panta h) punktā un kas ir cūku izcelsmes.

a) Pēc savākšanas saimniecībā, kurai kompetentā iestāde ir atļāvusi izmantot pārstrādes metodi, pamatojoties uz novērtējumu par saimniecības dzīvnieku blīvumu, iespējamo mirstības koeficientu un iespējamajiem riskiem, kas var rasties cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto konteinerā, kas ir būvēts saskaņā ar b) punktu (“konteiners”) un kas ir novietots speciālā vietā saskaņā ar c) un d) punktu (“speciālā vieta”).

b) Konteineram jābūt

c) Konteiners jānovieto speciālā vietā, kas ir fiziski atdalīta no saimniecības.

Šai vietai jābūt speciāliem piekļuves ceļiem materiālu piegādei un savākšanas transportlīdzekļiem.

d) Konteiners un vieta jābūvē un jāveido saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vides aizsardzību, lai novērstu smaku un riskus augsnei un gruntsūdenim.

e) Konteineram jābūt savienotam ar cauruli gāzu emisijām, kas aprīkota ar atbilstošiem filtriem, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu.

f) Veicot hidrolīzes procesu, konteineram jābūt slēgtam vismaz trīs mēnešus tādā veidā, lai novērstu tā neatļautu atvēršanu.

g) Uzņēmējam jāievieš procedūras, lai novērstu cilvēkiem vai dzīvniekiem lipīgu slimību pārnešanu, pārvietojoties personālam.

h) Uzņēmējam:

i) Uzņēmējam jāglabā uzskaite par:

j) Uzņēmējam regulāri jāiztukšo konteiners, veicot pārbaudi:

k) Pēc hidrolīzes materiālus savāc, izmanto un likvidē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta a), b) un c) apakšpunktu vai 13. panta e) apakšpunkta i) daļu.

l) Process jāveic periodisku procesu sistēmā.

m) Hidrolizētā materiāla jebkāda citāda izmantošana vai darbības ar to, ieskaitot izmantošanu augsnē, ir aizliegta.

a) Kūtsmēslu sausnas saturs jānosaka, izmantojot CEN EN 12880:2000 ( 53 )“Nogulšņu raksturojums. Sausā atlikuma un ūdens satura noteikšana”.

Šim procesam sausnas saturam jābūt no 15 līdz 70 %.

b) Pievienojamo kaļķu daudzums jānosaka tā, lai panāktu vienu no laika un temperatūras kombinācijām, kas paredzētas f) punktā.

c) Pārstrādājamo dzīvnieku blakusproduktu daļiņu izmērs nedrīkst būt lielāks par 12 mm.

Vajadzības gadījumā kūtsmēslu daļiņu izmērs jāsamazina tā, lai panāktu maksimālo daļiņu izmēru.

d) Kūtsmēsli jāmaisa ar ļoti augstas vai vidēji ātras iedarbības dedzinātajiem kaļķiem (CaO) (līdz sešām minūtēm), lai saskaņā ar CEN EN 459-2:2002 metodes ( 54 ) reaģētspējas testa 5.10 kritērijiem panāktu temperatūras paaugstināšanos par 40 °C.

Maisīšanu veic divos maisītājos, kas darbojas secīgi, ar divām lāpstiņām katrā maisītājā.

Abiem maisītājiem:

Vidējam maisīšanas ilgumam jābūt aptuveni divām minūtēm.

e) Maisīšanas process ilgst vismaz sešas stundas, tajā iegūstot vismaz divas t maisījuma.

f) Maisīšanas procesā iegūtajā maisījumā jāizraugās mērījuma punkti un jāveic nepārtraukti mērījumi, lai parādītu, ka maisījums sasniedz vismaz pH 12 vienā no turpmāk minētajiem laika brīžiem pie atbilstošas temperatūras:

g) Process jāveic periodisko procesu sistēmā.

h) Jāievieš pastāvīga rakstiska procedūra, kas balstīta uz HACCP (riska analīze un kritisko punktu kontrole) principiem.

i) Uzņēmēji, izmantojot validāciju saskaņā ar vienu no turpmāk minētajiem kritērijiem, var pierādīt kompetentajai iestādei, ka process, izmantojot maisīšanas ierīci, kas atšķiras no d) punktā minētās maisīšanas ierīces, vai izmantojot dolomītkaļķi (CaOMgO) dedzināto kaļķu vietā, ir vismaz tikpat efektīvs kā a) līdz h) punktā izklāstītais process.

Validācijā:

a) Šim procesam var izmantot šādus materiālus:

b) Šim procesam ir aizliegts izmantot kausētos taukus, kas iegūti no pirmās kategorijas materiāla.

a) Kausētos taukus pakļauj pirmapstrādei, kas ietver:

b) Iepriekš apstrādātie materiāli jāpakļauj daudzpakāpju katalītiskam procesam, kas ietver hidrodezoksigenāciju, kam seko izomerizācija.

Materiāli vismaz 20 min. jāpakļauj 20 bāru spiedienam pie 250 °C temperatūras.

1. Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:

2. Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:

▼M1

▼B

3. Jebkurus atkritumus, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nosēdumus, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.

1. Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:

3. Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska tādu slimību izplatīšanai no biogāzes iekārtas, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā biogāzes iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā ar nožogojumu.

4. Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1. Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:

3. Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska, ka no kompostēšanas iekārtas izplatīsies slimība, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā kompostēšanas iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot.

4. Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

2. Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.

Minētajai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.

3. Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.

Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

4. Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.

5. Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

6. Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

7. Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

1. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:

Taču trešās kategorijas pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus bez pasterizācijas/higienizācijas var izmantot par izejvielu biogāzes iekārtā, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes izmanto biogāzes iekārtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2. Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes kompostē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:

3. Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:

4. Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:

kur a) vai b) punkta gadījumā:

2. Fermentācijas atliekas vai komposts, kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējams vai kompostējams, un Salmonella gadījumā ar to rīkojas vai to likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.

3. Ja dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiek transformēti biogāzē vai kompostēti kopā ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, kompetentā iestāde var atļaut uzņēmējiem ņemt reprezentatīvos paraugus attiecīgi pēc I nodaļas 1. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā minētās pasterizācijas vai 2. iedaļas 1. punktā minētās kompostēšanas, un pirms notiek maisīšana ar materiāliem, kas nav dzīvnieku izcelsmes materiāli, lai tādējādi uzraudzītu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu attiecīgi transformēšanas vai kompostēšanas efektivitāti.

1. Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:

2. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.

3. Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.

4. Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

5. Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.

Reģistrā iekļauj 1. punktā minēto informāciju, kā arī paraugu un jebkuru atvasināto produktu likvidēšanas datumu un metodi.

6. Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

1. Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.

2. Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:

3. Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.

2. Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:

3. Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.

4. Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:

1. Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.

2. Ja dalībvalsts iesniedz Komisijai pieteikumu par iekļaušanu 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajā sarakstā, tā iesniedz:

1. Pamatojoties uz attiecīgās sugas un tās dzīvotnes konkrētās situācijas novērtējumu, kompetentajai iestādei jāuzskata, ka sugas aizsardzības statuss tiks uzlabots.

2. Kompetentajai iestādei atļaujā jāidentificē saimniecības vai ganāmpulkus ģeogrāfiski noteiktā barošanas zonā, ievērojot šādus nosacījumus:

a) kompetentā iestāde ir obligāti piešķīrusi atļauju par barošanu atbildīgajam uzņēmējam. Kompetentā iestāde piešķir tādu atļauju, ja:

b) kompetentās iestādes piešķirtā atļauja tūlīt jāaptur, ja:

c) par barošanu atbildīgais uzņēmējs:

1. Ja kompetentā iestāde atļauj likvidēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus teritorijā uz vietas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad tāda likvidēšana var notikt:

2. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos sadedzina:

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu aprakšanai vietās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā, jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu, ka tos aprok:

▼C1

▼B

4. Ja likvidēšana notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 19. panta 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktu, tad dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvietošana no izcelsmes vietas uz likvidēšanas vietu jāveic saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) 10 % no attiecīgās dalībvalsts liellopu populācijas;

b) 25 % no attiecīgās dalībvalsts aitu un kazu populācijas;

c) 10 % no attiecīgās dalībvalsts cūku populācijas; un

d) tāda procentuālā daļa no citu sugu populācijas, ko nosaka kompetentā iestāde, pamatojoties uz iespējamo risku novērtējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kas rodas, ja minēto sugu dzīvniekus likvidē sadedzinot vai aprokot uz vietas.

a) materiālu apjoms nedēļā nepārsniedz 20 kg — no uzņēmuma vai iekārtas, kurā materiālus savāc, neatkarīgi no materiālu izcelsmes sugas;

b) materiālus savāc, pārvadā un likvidē ar līdzekļiem, kas novērš nepieļaujamu risku nodošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselību;

c) kompetentā iestāde veic regulāras pārbaudes, tostarp pārbaudes par uzņēmēja veikto uzskaiti, uzņēmumos un iekārtās, kurās materiālus savāc, lai nodrošinātu atbilstību šīs iedaļas noteikumiem.

1. Pieteikumus par atļauju izmantot alternatīvu metodi dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu izmantošanai vai likvidēšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. pantā (pieteikumi), iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, kas minēta 1. pantā 1958. gada Regulā Nr. 1.

2. Ieinteresētās personas, kuras iesniedz šādus pieteikumu citā, nevis angļu valodā, validē sava pieteikuma oficiālo tulkojumu, ko nodrošina EFSA, pirms novērtēšanas.

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 20. panta 5. punktā minētais laikposms sākas tikai no brīža, kad ieinteresētā persona ir validējusi pieteikuma oficiālo tulkojumu.

1. Pieteikumos ir visa vajadzīgā informācija, lai EFSA varētu novērtēt ierosinātās alternatīvās metodes drošumu, proti, tajos apraksta:

2. Turklāt 1. punktā minētajā pieteikumā:

3. Ar validētajiem tiešajiem mērījumiem, kas minēti 2. punkta d) apakšpunktā, saprot šādas darbības:

4.  HACCP plāns, kas minēts 2. panta b) apakšpunktā, jāizstrādā, balstoties uz kritiskajiem parametriem, ko izmanto riska mazināšanas nolūkā, proti:

HACCP plānā saglabātās kritiskās robežas ir jādefinē, balstoties uz eksperimentālās validēšanas un/vai piedāvātā modeļa rezultātiem.

Ja procesa sekmīgu funkcionēšanu var apliecināt, vienīgi atsaucoties uz tehniskiem parametriem, kas ir specifiski procesā izmantotajam aprīkojumam, tad HACCP plānā jāiekļauj arī sasniedzamās tehniskās robežas, jo īpaši enerģijas uzņemšana, sūkņa virzuļa gājienu skaits vai ķīmisko vielu dozēšana.

Jāsniedz informācija par kritiskajiem un tehniskajiem parametriem, kurus pastāvīgi vai pēc definētiem intervāliem jāuzrauga un jāreģistrē, kā arī par izmantotajām mērīšanas un uzraudzības metodēm.

Jāņem vērā parametru mainīgums raksturīgajos darba apstākļos.

HACCP plānā jāapraksta normālie un ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļi, tostarp procesa (pēkšņa) pārtrūkšana, un jāprecizē iespējamie ārkārtas/avārijas ekspluatācijas apstākļos veicamie koriģējošie pasākumi.

5. Pieteikumā iekļauj arī pietiekami izsmeļošu informāciju:

6. Pieteikumus iesniedz kopā ar dokumentāriem pierādījumiem, proti:

7. Pieteikumos iekļauj ieinteresētās personas kontaktadresi, kurā norāda konkrētās atbildīgās kontaktpersonas vai tās pārstāvja vārdu un uzvārdu, pilnu adresi, telefona un/vai faksa numuru, un/vai elektroniskā pasta adresi.

1. No sākuma punkta ražošanas ķēdē, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti jāsavāc un jāpārvadā aizplombētā jaunā iepakojumā vai hermētiski noslēgtos konteineros vai transportlīdzekļos.

2. Transportlīdzekļi un vairākkārt izmantojami konteineri, kā arī visas vairākkārt izmantojamās aprīkojuma daļas vai ierīces, kas nonāk saskarē ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai atvasinātiem produktiem, izņemot atvasinātos produktus, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 767/2009 un ko uzglabā un pārvadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 183/2005 II pielikumu, jāuztur tīrā stāvoklī.

Jo īpaši, ja vien tie nav paredzēti īpašu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pārvadāšanai veidā, kas novērš savstarpēju piesārņojumu, tiem:

3. Vairākkārt izmantojamie konteineri jāparedz konkrēta dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta vai atvasinātā produkta pārvadāšanai, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu savstarpēju piesārņojumu.

Tomēr vairākkārt izmantojamus konteinerus var izmantot, ja kompetentā iestāde ir šādu izmantošanu atļāvusi:

4. Iepakojuma materiāls jālikvidē, sadedzinot vai ar citiem līdzekļiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

1. Lai novērstu jebkuru risku dzīvnieku vai cilvēku veselībai, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, no kā paredzēts ražot barības sastāvdaļas vai jēlu barību lolojumdzīvniekiem, jāpārvadā atbilstošā temperatūrā, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem no gaļas un gaļas produktiem, kas paredzēti citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā, maksimāli 7 °C temperatūrā, ja vien tos neizmanto barošanai saskaņā ar II pielikuma I nodaļu.

2. Nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls, kas paredzēts barības sastāvdaļu vai lolojumdzīvnieku barības ražošanai, jāuzglabā un jāpārvadā dzesināts, sasaldēts vai skābbarībā, ja vien:

3. Refrižeratortransportā izmantojamo transportlīdzekļu plānojumam jābūt tādam, lai tiktu nodrošināta atbilstošas temperatūras uzturēšana visā pārvadāšanas laikā, un lai temperatūru varētu uzraudzīt.

1. Jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka:

2. Pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā uz iepakojuma, konteinera vai uz transportlīdzekļa piestiprinātajā zīmē jābūt:

3. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz iepakojuma, konteineru vai transportlīdzekļu ►C1  krāsu marķēšanu ◄ , ko izmanto tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu pārvadāšanā, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ar nosacījumu, ka šīs sistēmas vai noteikumi nerada neskaidrības krāsu kodēšanas sistēmā, kas paredzēta 1. punkta c) apakšpunktā.

4. Dalībvalstis var izveidot sistēmas vai paredzēt noteikumus attiecībā uz to dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu krāsu marķējumu, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kas paliek tās teritorijā, ja tādas sistēmas vai noteikumi nav pretrunā tām marķēšanas prasībām attiecībā uz atvasinātajiem produktiem, kas izklāstītas šā pielikuma V nodaļā.

5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, dalībvalstis var izmantot šajos punktos minētas sistēmas vai noteikumus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuru izcelsme ir attiecīgajā dalībvalstī, bet kas nepaliek to teritorijā, ja dalībvalsts vai trešā valsts, kas ir galamērķa valsts, ir informējusi par tās piekrišanu.

6. Tomēr:

▼C1

▼B

1. Pārvadāšanas laikā tirdzniecības dokumentam saskaņā ar šajā nodaļā izklāstīto modeli vai, ja tas prasīts šajā regulā, veselības sertifikātam jābūt pievienotam dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem.

Tomēr tāds dokuments vai sertifikāts nav vajadzīgs, ja:

▼C1

▼B

2. Tirdzniecības dokumentam jābūt sagatavotam vismaz trijos eksemplāros (viens oriģināls un divas kopijas). Oriģinālam jābūt pievienotam sūtījumam līdz pat galamērķim. Saņēmējam tas jāsaglabā. Ražotājam jāpatur viena no kopijām, pārvadātājam — otra.

Dalībvalstis var prasīt, lai pierādījums par sūtījuma ierašanos tiktu sniegts TRACES sistēmā vai ar tirdzniecības dokumenta ceturto eksemplāru, ko saņēmējs nosūta atpakaļ ražotājam.

3. Veselības sertifikāti jāizdod un jāparaksta kompetentajai iestādei.

4. Tirdzniecības dokuments, kas atbilst 6. punktā izklāstītajam paraugam, ir pievienots dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem no sākumpunkta ražošanas ķēdē, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 4. panta 1. punktā, pārvadāšanas laikā Savienībā.

Tomēr papildus atļaujai pārraidīt informāciju ar alternatīvas sistēmas starpniecību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 21. panta 3. punkta otrajā daļā, kompetentā iestāde var atļaut pievienot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko pārvadā tās teritorijā:

5. Uzskaites dokumentus un saistītos tirdzniecības dokumentus vai veselības sertifikātus saglabā vismaz divus gadus uzrādīšanai kompetentajai iestādei.

6. Tirdzniecības dokumenta paraugs

Piezīmes

1.  ►C1  Uzskaitē, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. panta 1. punktā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, izņemot barības maisījumus, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā, ražoti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai no atvasinātiem produktiem un ir laisti tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 4. pantu, ir: ◄

2. Atkāpjoties no šīs iedaļas 1. punkta, uzņēmējiem nav jāglabā 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta i) daļā, c) apakšpunkta i) un iii) daļā un d) apakšpunkta ii) un iii) daļā minētā informācija atsevišķi, ja viņi par katru sūtījumu saglabā III nodaļā paredzētā tirdzniecības dokumenta eksemplāru un dara šādu informāciju pieejamu kopā ar pārējo informāciju, kas prasīta atbilstīgi šīs iedaļas 1. punktam.

3. Sadedzināšanas iekārtu un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji veic uzskaiti par sadedzināto vai līdzsadedzināto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu daudzumiem un kategorijām, un datumiem, kad minētās darbības veiktas.

1) galīgo lietotāju gadījumā par izmantoto daudzumu, par dzīvniekiem, kurus ar to plānots barot, un izmantošanas datumu;

2) savākšanas centru gadījumā:

a) par to dzīvnieku ►C1  kažokādu ◄ un liemeņu skaitu, ko baro ar materiāliem, kuru izcelsme ir no viņu pašu sugas dzīvniekiem; un

b) par katru sūtījumu, lai nodrošinātu materiāla izsekojamību.

1) par izmantotā organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju daudzumu;

2) par datumiem, kad organiskais mēslojums un augsnes ielabotāji izmantoti zemes apstrādē, un vietām, kur tas noticis;

3) par datumiem pēc organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju izmantošanas, kad ganāmpulkiem atļauts ganīties uz zemes vai kad no zemes nopļauta zāle, kas izmantojama barošanai.

a) par ik dienas saražoto daudzumu;

b) par izcelsmes sugām, tostarp jānorāda, vai ūdensdzīvnieki tika noķerti savvaļā vai ražoti akvakultūrā;

c) tādu zivju miltu gadījumā, kas iegūti no saimniecībā audzētām zivīm un ko paredzēts izbarot saimniecībā audzētām citas sugas zivīm, par izcelsmes sugas zinātnisko nosaukumu.

a) sadedzināto vai aprakto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daudzumus, kategorijas un sugas,

b) sadedzināšanas un aprakšanas datumu un vietu.

1. Pārstrādes iekārtās, kas paredzētas pirmās un otrās kategorijas materiāla pārstrādei, atvasinātos produktus neizdzēšami iezīmē ar glicerīntriheptanoātu (GTH) tādā veidā, lai:

2. Šīs iedaļas 1. punktā minēto pārstrādes iekārtu uzņēmēji ievieš parametru uzraudzības un reģistrācijas sistēmu, kas piemērota, lai pierādītu kompetentajai iestādei, ka ir sasniegta vajadzīgā viendabīgā obligātā GTH koncentrācija.

Šajā uzraudzības un uzskaites sistēmā jāiekļauj nebojāta GTH satura noteikšana kā triglicerīda tīrā petrolētera ekstraktā (40–70) no regulāri ņemtiem paraugiem.

3. Marķēšanu ar GTH neprasa attiecībā uz:

▼B

a) lai uzglabātu un apstrādātu ienākošo materiālu pilnīgi drošos apstākļos; un

b) lai likvidētu neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas paliek pēc produktu ražošanas saskaņā ar šo regulu, vai šāds materiāls jānosūta uz sadedzināšanas iekārtu, līdzsadedzināšanas iekārtu, pārstrādes iekārtu vai, ja runa ir par trešās kategorijas materiālu, uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu un saskaņā ar šo regulu.

a) šķirošana;

b) griešana;

c) atdzesēšana;

d) sasaldēšana;

e) sālīšana vai citi konservācijas procesi;

f) jēlādu un ādu aizvākšana;

g) īpašā riska materiāla aizvākšana;

h) darbības, kas ietver dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu ►C1  apstrādi ◄ un ko veic atbilstīgi pienākumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veterinārijas jomā, piemēram, par pēcnāves pārbaudi vai paraugu ņemšanu;

i) tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu higienizācija/pasterizācija, kas paredzēti transformēšanai biogāzē vai kompostā, pirms tādas transformēšanas vai kompostēšanas citā uzņēmumā vai iekārtā saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

j) sijāšana.

1. Telpas un struktūras, kurās tiek veiktas starpposma darbības, atbilst vismaz šādām prasībām:

2. Uzņēmums ir aprīkots ar piemērotām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus. Ir pieejamas atbilstīgas struktūras transportlīdzekļu riteņu dezinficēšanai.

1. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu šķirošanu veic tādā veidā, lai izvairītos no dzīvnieku slimību izplatīšanās.

2. Visu uzglabāšanas laiku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārkrauj un uzglabā atsevišķi no pārējām precēm, un to veic tā, lai novērstu slimību izraisītāju izplatīšanos.

3. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus līdz tālākai nosūtīšanai uzglabā pienācīgi, pareizā temperatūrā.

1. Telpas un struktūras, kurā uzglabā no trešās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, nedrīkst atrasties vienā vietā ar telpām, kurās uzglabā no pirmās vai otrās kategorijas materiāla atvasinātos produktus, ja vien savstarpēja piesārņošana nav novērsta ar telpu izkārtojuma un pārvaldības pasākumiem, piemēram, uzglabājot materiālus pilnīgi atsevišķās ēkās.

2. Uzņēmumā jābūt:

3. Uzņēmumā jābūt atbilstīgām struktūrām, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti produkti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

4. Atvasinātie produkti līdz tālākai nosūtīšanai jāuzglabā pienācīgi.

1. X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas II daļā minēto produktu uzglabāšana notiek atbilstošā temperatūrā, lai novērstu jebkuru risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, speciālā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā vai speciālā, atsevišķā uzglabāšanas zonā apstiprinātā vai reģistrētā uzglabāšanas uzņēmumā vai iekārtā.

2. Galaproduktu paraugi, kas paņemti uzglabāšanas laikā vai izņemšanas laikā no noliktavas, atbilst vismaz X pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem.

1. Reģistrētu iekārtu vai uzņēmumu uzņēmēji vai citi reģistrētie uzņēmēji rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, ievērojot šādus nosacījumus:

2. Uzņēmēji veic uzskaiti veidā, kas ir pieejama kompetentajai iestādei.

3. Reģistrētie uzņēmēji, kuri pārvadā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus tālāk nekā tikai starp tā paša uzņēmēja telpām, jo īpaši:

Salmonella: nav konstatēta 25 gramos: n = 5, c = 0, m = 0, M = 0,

Enterobacteriaceae: n = 5, c = 2, m = 10, M = 300 1 gramā;

1. Pārstrādātas zīdītāju izcelsmes dzīvnieku olbaltumvielas ir pakļautas 1. pārstrādes metodei (sterilizācija spiediena ietekmē), kā minēts IV pielikuma III nodaļā.

Tomēr:

2. Pārstrādātas dzīvnieku, kas nav zīdītāji, olbaltumvielas, izņemot zivju miltus, ir bijušas pakļautas jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

3. Zivju miltiem jābūt bijušiem pakļautiem:

1. Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas jāiepako un jāuzglabā jaunos vai sterilizētos maisos vai jāuzglabā neiepakotas pienācīgi būvētos konteineros vai noliktavu angāros.

Jāveic vajadzīgie pasākumi, lai līdz minimumam samazinātu kondensāciju konteineros, transportieros un elevatoros.

2. Produkti transportieros, elevatoros un konteineros jāaizsargā pret nejaušu inficēšanos.

3. Tehnika, ar ko pārkrauj pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, jāuztur tīra un sausa, un jābūt atbilstīgām pārbaudes vietām, lai pārbaudītu, cik šāda tehnika ir tīra.

Visas uzglabāšanas iekārtas regulāri jāiztukšo un jāiztīra, ciktāl vajadzīgs, lai novērstu inficēšanos.

4. Pārstrādātās dzīvnieku olbaltumvielas jāuzglabā sausas.

Jānovērš noplūdes un kondensācija noliktavās.

a) jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojums atbilst šā pielikuma I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

a) izmantojot 1.–7. pārstrādes metodi, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā, vai

b) saskaņā ar citu metodi, kas nodrošina, ka produkts atbilst šā pielikuma I nodaļā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem.

1. Pienu apstrādā vienā no turpmāk minētajiem apstrādes veidiem:

2. Piena produkti un no piena atvasināti produkti jāapstrādā vismaz vienā no 1. punktā minētajiem apstrādes veidiem vai tie jāražo no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu.

3. Sūkalas, kas izbarojamas pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem un ražotas no piena, kas apstrādāts saskaņā ar 1. punktu:

4. Papildus prasībām, kas izklāstītas 1., 2. un 3. punktā, pienam, piena produktiem un no piena atvasinātiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

5. Svaigpienam jābūt ražotam tādos apstākļos, kas nodrošina pietiekamas garantijas attiecībā uz dzīvnieku veselību.

6. Jaunpienam un jaunpiena produktiem:

1. Šīs daļas 2. un 3. punktā noteiktās prasības attiecina uz tāda piena, piena produktu un no piena atvasinātu produktu pārstrādi, lietošanu un uzglabāšanu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta e) punktu ir trešās kategorijas materiāls, izņemot centrifūgas vai separatora nogulsnes, un uz tādu pienu, kas aprakstīts minētās regulas 10. panta f) un h) punktā un kas nav pārstrādāts saskaņā ar šīs iedaļas I daļu.

2. Kompetentā iestāde atļauj piena pārstrādes uzņēmumiem, kas apstiprināti vai reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu, piegādāt pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus šīs daļas 3. punktā minētajiem mērķiem, ja konkrētais uzņēmums nodrošina produktu izsekojamību.

3. Pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus var piegādāt un izmantot kā barības sastāvdaļas:

4. Kompetentā iestāde var atļaut, ka jaunpienu, kas neatbilst I daļas B.6. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, viens lauksaimnieks piegādā citam lauksaimniekam tajā pašā dalībvalstī izmantošanai barībā, ievērojot nosacījumus, kuri novērš veselības apdraudējumu izplatīšanos.

1. Ja vien želatīns nav ražots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XIV iedaļu, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka trešās kategorijas materiāls tiek apstrādāts ar skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas.

Pēc tam jākoriģē pH līmenis. Želatīns jāekstrahē, karsējot vienu vai vairākas reizes pēc kārtas, kam seko attīrīšana filtrējot un sterilizējot.

2. Pēc želatīna pakļaušanas 1. punktā minētajiem procesiem to var žāvēt un attiecīgā gadījumā veikt pulverizāciju vai laminēšanu.

3. Aizliegts izmantot konservantus, izņemot sēra dioksīdu un ūdeņraža peroksīdu.

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

a) pH līmenim, lielākam par 11, ilgāk par trim stundām temperatūrā, kas pārsniedz 80 °C, un pēc tam 30 minūtes pakļauj termoapstrādei vairāk nekā 140 °C temperatūrā pie spiediena, kas pārsniedz 3,6 bārus; vai

b) tādiem apstākļiem, kuros sākumā pH līmenis ir no 1 līdz 2, bet pēc tam tas pārsniedz 11, kam seko 30 minūšu ilga termoapstrāde 140 °C temperatūrā pie spiediena 3 bāri.

1. Dikalcija fosfāts jāražo procesā, kurā ietilpst šādi trīs posmi:

2. Ja dikalcija fosfātu iegūst no attaukotiem kauliem, tad drīkst izmantot kaulus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta a) punktā.

a) visi kauli, kas ir trešās kategorijas materiāls, tiek smalki sadrupināti un attaukoti ar karsta ūdens pretplūsmu (kaulu drumslām jābūt mazākām par 14 mm);

b) nepārtraukta termoapstrāde ar tvaiku 145 °C temperatūrā 30 minūtes pie 4 bāriem;

c) olbaltumvielu šķidrums un hidroksiapatīts (trikalcija fosfāta) tiek atdalīts, tos centrifugējot;

d) trikalcija fosfāta granulācija pēc žāvēšanas ►C1  cirkulārā gaisa plūsmā ◄ 200 °C temperatūrā.

1. Ja vien kolagēns nav ražots saskaņā ar prasībām attiecībā uz kolagēnu, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XV iedaļā, tam jābūt ražotam procesā, kas nodrošina, ka nepārstrādāts trešās kategorijas materiāls tiek pakļauts apstrādei, kurā ietilpst mazgāšana, pH korekcija, izmantojot skābi vai sārmu, kam seko viena vai vairākas skalošanas, filtrēšana un ekstrūzija.

Pēc tādas apstrādes kolagēnu var žāvēt.

2. Ir aizliegts izmantot konservantus, kas nav atļauti Savienības tiesību aktos.

a) jāparedz telpa vai speciāla vieta iesaiņojuma un taras materiālu uzglabāšanai;

b) iesaiņošana un iepakošana jāveic šim mērķim paredzētā telpā vai vietā.

a) bijušiem pakļautiem jebkurai no 1.–5. vai 7. pārstrādes metodei, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

b) bijušiem pakļautiem citai metodei un parametriem, kas nodrošina produktu atbilstību I nodaļā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz atvasinātajiem produktiem; vai

c) apstrādātiem atbilstoši prasībām attiecībā uz olām un olu produktiem, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X iedaļas I, II un III nodaļā.

a) materiāls nesastāv no un nav bijis saskarē ar dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas nav pārstrādāts:

b) ir veikti visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu materiāla inficēšanu.

1. Ūdensdzīvnieku izcelsmes blakusproduktus no zivīm vai ūdens bezmugurkaulniekiem un atvasinātos produktus no tiem, ko paredzēts izmantot saimniecībā audzētu zivju vai citu akvakultūras sugu barošanai:

2. Kompetentā iestāde var noteikt nosacījumus, kuru mērķis ir novērst nepieļaujamu cilvēkiem vai dzīvniekiem nododamas slimības izplatības risku un kas jāievēro, ja ūdensdzīvniekus un ūdens un sauszemes bezmugurkaulniekus izmanto:

1. Tirdzniecība ar neapstrādātiem tādu sugu kūtsmēsliem, kas nav mājputni un zirgu dzimtas dzīvnieki, dalībvalstu starpā ir atļauta, ievērojot šādus nosacījumus, kā arī jābūt galamērķa dalībvalsts atļaujai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

2. Uz nepārstrādātu mājputnu mēslu tirdzniecību dalībvalstu starpā attiecināmi šādi nosacījumi papildus galamērķa dalībvalsts piekrišanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā:

3. Tirdzniecības dokumentam pievienojamā veselības apliecinājuma paraugs.

4. Dalībvalstis var tirgot nepārstrādātus zirgu dzimtas dzīvnieku kūtsmēslus, ja galamērķa dalībvalsts ir piekritusi tirdzniecībai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punktā, un ja to izcelsme nav no saimniecības, uz ko attiecas dzīvnieku veselības ierobežojumi sakarā ar ļaunajiem ienāšiem, vezikulāro stomatītu, Sibīrijas lopu mēri vai trakumsērgu saskaņā ar Direktīvas 2009/156/EK 4. panta 5. punktu.

5. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 48. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) daļu galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde var prasīt, lai uzņēmēji, kuri nosūta nepārstrādātus kūtsmēslus no citas dalībvalsts,

6. Kompetentā iestāde var atļaut nosūtīt kūtsmēslus, ko pārvadā starp diviem punktiem, kuri atrodas vienā un tajā pašā saimniecībā, ievērojot nosacījumus saistībā ar iespējamo veselības apdraudējumu kontroli, piemēram, attiecīgo uzņēmēju pienākumu veikt atbilstošu uzskaiti.

a) tiem jābūt no iekārtas, kurā ražo atvasinātos produktus izmantošanai ārpus barības ķēdes, vai no biogāzes vai kompostēšanas iekārtas, vai no iekārtas, kurā ražo organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus;

b) tie ir tikuši pakļauti termoapstrādes procesam vismaz 70 °C temperatūrā vismaz 60 minūtes, un tie ir pakļauti sporu veidojošo baktēriju samazinājumam un toksīnu veidošanās samazinājumam, kur tos atzīst par būtisku apdraudējumu;

c) taču kompetentā iestāde var atļaut izmantot citus, nevis b) punktā minētos standartizētos procedūras parametrus, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šie parametri nodrošina bioloģisko risku samazinājumu.

Minētais pierādījums ietver izvērtējumu, ko veic šādi:

Ir jāreģistrē un jāsaglabā sīki dati par būtiskiem procedūras parametriem, ko izmanto iekārtā, kā arī citiem būtiski svarīgiem kontroles punktiem, lai īpašnieks, uzņēmējs vai to pārstāvis un kompetentā iestāde var uzraudzīt iekārtas darbību. ►C1  Informācijai par procedūru, kas ir atļauta saskaņā ar šo punktu, pēc pieprasījuma ir jābūt pieejamai Komisijai ◄ ;

d)  ►C1  Kūtsmēslu reprezentatīvajiem paraugiem, kas ņemti, ražotājiekārtas, biogāzes vai kompostēšanas iekārtas noliktavā vai izvedot no tās, jāatbilst šādiem standartiem: ◄

kur

Pārstrādātus kūtsmēslus vai pārstrādātu kūtsmēslu produktus, kas neatbilst šajā punktā minētajiem standartiem, uzskata par nepārstrādātiem;

e) tie jāuzglabā tā, lai pēc pārstrādes piesārņošana vai sekundārā inficēšanās un mitrums ir maksimāli samazināti. Tie jāuzglabā:

▼C1

▼B

1. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, izņemot kūtsmēslus, gremošanas trakta saturu, kompostu, pienu, piena produktus, no piena atvasinātus produktus, jaunpienu, jaunpiena produktus un fermentācijas atliekas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu transformēšanas biogāzē, ražo:

2. Organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas sastāv no vai ir ražoti no gaļas-kaulu miltiem, kuri iegūti no otrās kategorijas materiāla vai no pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, samaisa reģistrētā uzņēmumā vai iekārtā, ar pietiekamu daudzumu sastāvdaļas, ko atļāvusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ar produktu apstrādājamā zeme, lai nepieļautu maisījuma turpmāku izmantošanu barošanai.

3. Kompetentā iestāde atļauj 2. punktā minēto sastāvdaļu atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara atļauto sastāvdaļu sarakstu pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4. Tomēr 2. punktā minētās prasības nepiemēro:

5. Organiskā mēslojuma un augsnes ielabotāju ražotājiem jānodrošina, lai pirms to izmantošanas zemes apstrādē tiktu veikta patogēnu dekontaminācija atbilstoši:

a) neiefasētus, ievērojot atbilstošus nosacījumus, lai novērstu inficēšanu;

b) iepakotus vai lielmaisos, ja organiskais mēslojums vai augsnes ielabotāji paredzēti pārdošanai galalietotāiem; vai

c) attiecībā uz uzglabāšanu saimniecībā — piemērotā uzglabāšanas vietā, kam nevar piekļūt lauksaimniecības dzīvnieki.

1. Starpproduktu importēšana un tranzīts ir atļauts, ja:

2. Uzņēmumu vai iekārtu var reģistrēt vai apstiprināt trešās valsts kompetentā iestāde, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā, ja:

3. Starpproduktus, kas tiek ievesti Savienībā, pārbauda robežkontroles punktā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 4. pantu un pārvadā tieši no robežkontroles punkta vai nu uz:

4. Starpproduktus tranzītā caur Savienību pārvadā saskaņā ar Direktīvas 97/78/EK 11. pantu.

5. Valsts pilnvarots veterinārārsts attiecīgajā robežkontroles punktā ar TRACES sistēmas palīdzību informē par sūtījumu iestādi, kura atbild par uzņēmumu vai iekārtu sūtījuma saņemšanas vietā.

6. Galamērķa uzņēmuma vai iekārtas uzņēmējs vai īpašnieks vai viņa pārstāvis veic uzskaiti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. Regulas (EK) Nr. 1069/2009 22. pantu un pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei nepieciešamo informāciju par starpproduktu iegādi, tirdzniecību, izmantojumu, krājumiem un pārpalikumu likvidēšanu, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai.

7. Kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK nodrošina, ka starpproduktu sūtījumi tiek nosūtīti no dalībvalsts, kurā jāveic inspekcija robežkontroles punktā, uz galamērķa iekārtu, kā noteikts 3. punktā, vai tranzīta gadījumā uz izejas robežkontroles punktu.

8. Lai pārbaudītu atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde regulāri veic dokumentu pārbaudes, lai saskaņotu gan importēto starpproduktu daudzumu, gan uzkrāto, izmantoto, nosūtīto vai likvidēto starpproduktu daudzumu.

9. Saistībā ar starpproduktu sūtījumiem tranzītā kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par attiecīgi ieejas un izejas robežkontroles punktiem, pēc vajadzības sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvas pārbaudes un šādu sūtījumu izsekojamību.

a) ienākošā materiāla uzglabāšanai un apstrādei apstākļos, kas novērš riska rašanos cilvēku un dzīvnieku veselībai;

b) kur likvidēt pēc ražošanas palikušos neizmantotos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ja vien neizmantotais materiāls netiek nosūtīts pārstrādei vai likvidēšanai uz citu uzņēmumu vai iekārtu, saskaņā ar šo regulu.

a) no trešās kategorijas materiāliem, kas nav Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta n), o) un p) punktā minētie materiāli; un,

b) ja lolojumdzīvnieku barība ir importēta vai ražota no importētiem materiāliem, tad no pirmās kategorijas materiāla, kurā ietilpst dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas iegūti no tādiem dzīvniekiem, kuriem veikta nelikumīga ārstēšana, kā noteikts Direktīvas 96/22/EK 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā vai Direktīvas 96/23/EK 2. panta b) punktā.

a) Konservētai lolojumdzīvnieku barībai jāveic termoapstrāde vismaz līdz Fc vērtībai 3.

b) Pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai, kas nav konservēta lolojumdzīvnieku barība:

Pēc ražošanas jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu tādas pārstrādātas lolojumdzīvnieku barības piesārņošanu.

Pārstrādātā lolojumdzīvnieku barība jāiepako jaunā iepakojumā.

1. Uzņēmēji var izmantot tikai tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, ko var izmantot kā izejvielas pārstrādātai lolojumdzīvnieku barībai un suņu košļājamām rotaļlietām saskaņā ar II nodaļas 2. punktu, lai ražotu šķidrus vai dehidratētus atvasinātus produktus, kurus izmanto lolojumdzīvnieku barības garšas uzlabošanai.

2. Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem jābūt pakļautiem apstrādes metodei un parametriem, kas nodrošina produkta atbilstību šā pielikuma II nodaļas 5. punktā izklāstītajiem mikrobioloģiskajiem standartiem. Pēc apstrādes jāveic visi piesardzības pasākumi, lai novērstu produktu piesārņošanos.

3. Galaprodukts:

1. Asinis var laist tirgū tādiem mērķiem, ja tās ir savāktas:

2. Asins pagatavojumus var laist tirgū minētajiem mērķiem, ja:

3. Asinīm un asins pagatavojumiem no zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt iepakotiem aizplombētos hermētiskos konteineros, uz kuriem zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu gadījumā ir kautuves vai savākšanas struktūru Apstiprinājuma numurs, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

a) iekārtā ir uzglabāšanas telpas ar cietām grīdām un gludām sienām, ko ir viegli tīrīt un dezinficēt, un attiecīgā gadījumā — saldēšanas iekārtas;

b) uzglabāšanas telpas tiek uzturētas pietiekamā tīrības un apkopes stāvoklī, lai tās neveidotu izejvielu piesārņojuma avotu;

c) izejvielas, kas neatbilst ►C1  šai nodaļai ◄ , tiek uzglabātas un/vai pārstrādātas minētajās telpās, tad tām visā saņemšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un nosūtīšanas laikā jābūt izolētām no izejvielām, kuras atbilst šai nodaļai;

d) gadījumā, ja atgriezumi un nošķēlumi iegūti no sārmotām jēlādām, atgriezumus un nošķēlumus pakļauj apstrādei, kas nodrošina, ka nepaliek riska cilvēku un dzīvnieku veselībai, pirms tos izmanto, lai ražotu:

1. Neapstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ievērojot veselības nosacījumus, kas piemērojami svaigai gaļai atbilstīgi Direktīvai 2002/99/EK.

2. Apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū, ja:

1. Nagaiņu jēlādas un ādas, kas saskaņā ar uzņēmēja lēmumu ir paredzētas citam nolūkam, nevis lietošanai pārtikā, un kas atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām attiecībā uz izejvielām želatīnam vai kolagēnam, ko paredzēts lietot pārtikā, var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

2. Šādas apstrādātas jēlādas un ādas var laist tirgū bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu:

3. Atkāpjoties no C.2. punkta, kompetentā iestāde var prasīt, lai 2. punkta c) un d) apakšpunktā minēto apstrādātu jēlādu un ādu sūtījumiem būtu pievienots tirdzniecības dokuments saskaņā ar paraugu, kas izklāstīts VIII pielikuma III nodaļas 6. punktā, ja tās piegādā uzņēmumiem un iekārtām, kuras ražo lolojumdzīvnieku barību, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, vai transformē minētos materiālus biogāzē.

1. Neapstrādātai vilnai, neapstrādātam apmatojumam, neapstrādātiem cūku sariem un neapstrādātām spalvām, spalvu daļām un dūnām jābūt trešās kategorijas materiālam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta b) punkta iii), iv) un v) apakšpunktā un h) un n) punktā.

Tām jābūt drošā iepakojumā un sausām.

Tomēr gadījumā, ja neapstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas nosūta tieši no kautuves uz pārstrādes iekārtu, kompetentā iestāde var atļaut atkāpi no prasības par tās teritorijā pārvadāto materiālu žāvēšanu, ja:

2. Aizliegts pārvadāt cūku sarus un cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu no reģioniem ar endēmisku Āfrikas cūku mēri, izņemot tādus cūku sarus un tādu cūku sugu dzīvnieku vilnu un apmatojumu:

3. Šā panta 1. punkta noteikumi neattiecas uz dekoratīvajām spalvām vai spalvām:

a) tiem ir veikta rūpnieciskā mazgāšana, kura ietver vilnas iegremdēšanu ūdens, ziepju un nātrija hidroksīda vai kālija hidroksīda vannās, vai

b) tie ir nosūtīti tieši uz iekārtu, kura no vilnas un apmatojuma ražo atvasinātos produktus izmantošanai tekstilrūpniecībā, un šāda vilna vai apmatojums ir apstrādāti, izmantojot vismaz vienu no šīm metodēm:

1. nedrīkst būt iegūti tādā apgabalā, uz ko attiecas aizliegums saistībā ar:

2. tiem jāatbilst Direktīvas 92/65/EEK 8. panta a) punktā izvirzītajām prasībām.

1. Kausētie tauki, ko iegūst no pirmās vai no otrās kategorijas materiāla, kas paredzēts tauku pārstrādes mērķiem, jāražo, izmantojot jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei, kā izklāstīts IV pielikuma III nodaļā.

2. Kausētajiem taukiem, kas iegūti no atgremotājiem, jābūt attīrītiem tā, lai atlikušo nešķīstošo piemaisījumu kopējā daudzuma maksimālais līmenis nepārsniegtu 0,15 % no svara.

1. Var izmantot šādus procesus, lai iegūtu tauku atvasinājumus no kausētiem taukiem, kas iegūti no pirmās un otrās kategorijas materiāla:

2. Tauku atvasinājumus, kas ražoti saskaņā ar šo nodaļu, var laist tirgū tikai ar šādiem nosacījumiem:

a) produktiem jābūt no dzīvniekiem:

b) produktiem jābūt vienu stundu termiski apstrādātiem tā, lai temperatūra produkta centrā būtu vismaz 80 °C;

c) ragi no galvaskausa jāatdala, neatverot galvaskausa dobumu;

d) ikvienā pārstrādes, uzglabāšanas vai pārvadāšanas posmā veic visus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no savstarpējas piesārņošanas;

e) produktus iepako jaunā iepakojumā vai konteineros vai pārvadā tādos transportlīdzekļos vai beramkravu konteineros, kas dezinficēti pirms iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli;

f) uz produktu iepakojuma vai konteinera:

a) tiem jāsastāv vai jābūt iegūtiem pēc vajadzības no trešās kategorijas materiāla, kas minēts 1. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importēšanas un tranzīta nosacījumiem, kas izklāstīti 1. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas uzskaitīta 1. tabulas slejā “trešo valstu saraksts”; un

d) tiem pārvadāšanas laikā līdz iebraukšanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, jābūt ar pievienotu veselības sertifikātu, kas minēts 1. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi”; vai

e) ievešanas punktā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tos uzrāda kopā ar dokumentu, kurš atbilst 1. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam;

f) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā.

1. Pirms sūtījumus laiž brīvā apgrozībā Savienībā, kompetentajai iestādei robežkontroles punktā jāpaņem ievesto pārstrādāto dzīvnieku olbaltumvielu paraugi, lai nodrošinātu atbilstību X pielikuma I nodaļas vispārīgajām prasībām.

Kompetentajai iestādei:

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja nefasētiem sūtījumiem no kādas trešās valsts paraugi ir negatīvi sešās pārbaudēs pēc kārtas, robežkontroles punkta kompetentā iestāde var turpmākajiem nefasētajiem sūtījumiem no šīs trešās valsts ņemt paraugus izlases kārtā.

Ja kāds no šiem izvēles paraugiem izrādās pozitīvs, tad kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu, jāinformē izcelsmes trešās valsts kompetentā iestāde, lai tā varētu veikt attiecīgos pasākumus stāvokļa labošanai.

Izcelsmes trešās valsts kompetentajai iestādei jādara zināmi šie pasākumi kompetentajai iestādei, kas veic paraugu ņemšanu.

Ja no tā paša avota iegūts atkārtots pozitīvs testa rezultāts, robežkontroles punkta kompetentajai iestādei jāņem paraugi katram sūtījumam no tā paša avota, līdz iegūst sešus negatīvus rezultātus pēc kārtas.

3. Kompetentajām iestādēm vismaz trīs gadus jāsaglabā dokumentācija par paraugu rezultātiem no visiem sūtījumiem, kam ņemti paraugi.

4. Ja Savienībā importēts sūtījums izrādās pozitīvs attiecībā uz Salmonella vai ja tas neatbilst mikrobioloģiskajiem standartiem attiecībā uz Enterobacteriaceae, kas noteikti X pielikuma I nodaļā,

a) ir pilnībā vai daļēji iegūti no cūku izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kura pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra;

b) ir pilnībā vai daļēji iegūti no mājputnu izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos sešus mēnešus nav Ņūkāslas slimības un putnu gripas,

c) ir pilnībā vai daļēji iegūti no atgremotāju izcelsmes materiāla un tos ieved no tādas trešās valsts teritorijas vai trešās valsts teritorijas daļas, kurā pēdējos 24 mēnešus nav mutes un nagu sērgas un pēdējos 12 mēnešus nav govju mēra, vai arī

d) gadījumā, ja uzliesmojusi kāda no a), b) vai c) punktā minētajām slimībām attiecīgajā tajos punktos minētajā periodā, tie pakļauti kādai no šādiem termoapstrādes veidiem:

Kritisko kontroles punktu datus uzņēmēji reģistrē un glabā tā, lai īpašnieks, uzņēmējs vai viņa pārstāvis un vajadzības gadījumā kompetentā iestāde varētu uzraudzīt iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jānorāda daļiņu izmērs, kritiskā temperatūra un attiecīgā gadījumā absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

A. Uz piena, piena produktu, no piena atvasinātu produktu, jaunpiena un jaunpiena produktu importēšanu attiecināmas šādas prasības.

B. Uz jaunpiena un jaunpiena produktu importu ir attiecināmas šādas prasības.

a) tiem jāsastāv no vai jābūt ražotiem no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas minēti 2. tabulas slejā “izejvielas”;

b) tiem jāatbilst importa un tranzīta nosacījumiem, kas paredzēti 2. tabulas slejā “importa un tranzīta nosacījumi”;

c) tiem jābūt no trešās valsts vai trešās valsts daļas, kas uzskaitīta 2. tabulas slejā “trešo valstu saraksts”; un

d) tiem jābūt no uzņēmuma vai iekārtas, ko attiecīgi reģistrējusi vai apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un kas ir iekļauta 30. pantā minētajā šādu uzņēmumu un iekārtu sarakstā; un

e) pārvadāšanas laikā līdz ievešanas punktam Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas minēts 1. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi”; vai arī

f) ievešanas vietā Savienībā, kur notiek veterinārās pārbaudes, tos uzrāda kopā ar dokumentu, kurš atbilst 2. tabulas slejā “sertifikāti/dokumentu paraugi” minētajam paraugam.

1. Asins pagatavojumiem jābūt no iekārtas, kas ražo atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem un atbilst īpašajiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, vai no savākšanas uzņēmuma.

2. Asinīm, no kurām izgatavo asins pagatavojumus, lai ražotu atvasinātos produktus izmantojumiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem, jābūt savāktām: