EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 02011D0077-20110916

Consolidated text: Padomes Īstenošanas lēmums ( 2010. gada 7. decembris ) par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai (2011/77/ES)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2011/77/2011-09-16

2011D0077 — LV — 16.09.2011 — 002.001


Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu

►B

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2010. gada 7. decembris)

par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

(2011/77/ES)

(OV L 030, 4.2.2011, p.34)

Grozīta ar:

 

 

Oficiālais Vēstnesis

  No

page

date

►M1

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (2011. gada 30. maijs),

  L 147

17

2.6.2011

►M2

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (2011. gada 2. septembris),

  L 240

11

16.9.2011




▼B

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2010. gada 7. decembris)

par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

(2011/77/ES)



EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu ( 1 ), un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Īrija nesen izjuta pieaugošu spiedienu finanšu tirgos, atspoguļojot bažas par Īrijas publisko finanšu ilgtspējību, ņemot vērā visaptverošus publiskā atbalsta pasākumus novājinātajam finanšu sektoram. Pārmērīgās saskares ar nekustamā īpašuma un būvniecības projektiem dēļ Īrijas banku sistēma ir cietusi lielus zaudējumus pēc tam, kad minētās nozares piedzīvoja sabrukumu. Pašreizējā ekonomikas un banku sektora krīze ir smagi skārusi arī Īrijas publiskās finanses, papildinot lejupslīdes radīto ietekmi. Nodokļu ieņēmumu samazināšanās un ciklisko izdevumu pieaugums, jo īpaši pieaugošā bezdarba dēļ, ir veicinājuši vispārējā budžeta deficītu un krasu parāda pieaugumu, salīdzinot ar labvēlīgo pirmskrīzes stāvokli un neskatoties uz to, ka kopš 2008. gada vidus ir īstenoti pieci svarīgi fiskālās konsolidācijas pasākumu kopumi. Atbalsta pasākumi banku sektoram, tostarp būtiski kapitāla ieguldījumi, ir lielā mērā veicinājuši publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanos. Pašreizējās tirgus problēmas galvenokārt atspoguļo to, ka Īrijas valsts maksātspēja un banku sistēma krīzes laikā ir nesaraujami sasaistītas; tā rezultātā strauji ir pieauguši Īrijas valsts obligāciju ienākumi, bet Īrijas banku sistēmai ir liegta pieeja starptautiskā tirgus finansējumam.

(2)

Ņemot vērā šo smago ekonomikas un finanšu traucējumu, ko izraisīja ārkārtas notikumi ārpus valdības kontroles, Īrijas iestādes 2010. gada 21. novembrī Eiropas Savienībai, dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) oficiāli lūdza finanšu palīdzību, lai atbalstītu ekonomikas ilgtspējīgas izaugsmes atjaunošanu, nodrošinātu pareizi darbojošos banku sistēmu un finanšu stabilitāti Savienībā un euro zonā. Tehniskā līmenī 2010. gada 28. novembrī tika panākta vienošanās par visaptverošu politikas pasākumu kopumu laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam.

(3)

Ekonomikas un finanšu korekciju programmas (turpmāk “programma”) projekta, kas iesniegts Padomē un Komisijā, mērķis ir atjaunot finanšu tirgu uzticību Īrijas banku sektoram un Īrijas valstij, ļaujot atjaunot ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu šos mērķus, programmā ir ietverti trīs galvenie elementi. Pirmkārt, finanšu sektora stratēģija, kas ietver banku sektora pamatīgu samazināšanu, parādsaistību samazināšanu un reorganizāciju, ko papildina atbilstīga rekapitalizācija, ciktāl tā ir nepieciešama. Otrkārt, vērienīga fiskālās konsolidācijas stratēģija, balstoties uz Valsts atveseļošanas plānu 2011.–2014. gadam, kuru Īrijas iestādes publicēja 2010. gada 24. novembrī. Plānā izklāstīti sīki fiskālās konsolidācijas pasākumi, kuru mērķis ir vidējā termiņā panākt valsts bruto parāda stabilu samazināšanos. Iestādes ir apņēmušās līdz 2015. gadam – pārskatītajam termiņam, ko Padome noteica 2010. gada 7. decembrī, – samazināt deficītu zem 3 % no IKP. Treškārt, balstoties arī uz Valsts atveseļošanas plānu, programmā izklāstīta vērienīga strukturālo reformu programma, jo īpaši attiecībā uz darba tirgu, lai veicinātu pielāgošanos un stiprinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Lai atbalstītu šo vērienīgo politikas pasākumu kopumu, Īrijas iestādes lūdz finanšu palīdzību no Savienības un dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas, Dānijas un SVF.

(4)

Saskaņā ar Komisijas pašreizējām prognozēm par nominālo IKP pieaugumu (1,4 % 2011. gadā, 2,7 % 2012. gadā un 3,8 % 2013. gadā) fiskālās korekcijas, kas norādītas Padomes 2010. gada 7. decembra Ieteikumā par pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanu Īrijā, atbilst parāda un IKP attiecībai 98,9 % 2010. gadā, 113,5 % 2011. gadā, 120,0 % 2012. gadā un 121,8 % 2013. gadā. Tādējādi parāda un IKP attiecība tiktu stabilizēta 2013. gadā un pēc tam pakāpeniski samazinātos, pieņemot, ka deficīta samazināšanā tiek panākts turpmāks progress. Parāda dinamiku ietekmē vairākas zembilances operācijas, kuras, kā tiek prognozēts, palielinās parāda un IKP attiecību par 5,3 procentu punktiem no IKP 2011. gadā un 0,8 procentu punktiem no IKP 2012. gadā, un samazinās šo attiecību par 1,3 procentu punktiem no IKP 2013. gadā. Tās ietver prognozētos kapitāla ieguldījumus bankās 2011. gadā, skaidras naudas rezervju samazinājumus un atšķirības starp uzkrāto procentu un skaidras naudas procentu maksājumiem.

(5)

Komisijas vērtējums sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) ir, ka Īrijai ir nepieciešams finansējums kopsummā 85 miljardu (85 000 miljonu) euro apmērā laikposmā no 2010. gada decembra līdz 2013. gada beigām. Neskatoties uz būtisko fiskālo korekciju, finansējuma iztrūkums valstij programmas darbības laikā var sasniegt 50 miljardus euro. Par pamatu tam ņemtas ilgtermiņa parāda, kam tuvojas maksājuma termiņš, pagarinājuma likmes 0 % apmērā līdz 2011. gada beigām, 20 % apmērā 2012. gadā un 80 % apmērā 2013. gadā. Konservatīvi pieņēmumi par pagarinājumu ir veikti arī attiecībā uz īstermiņa parādu. Programmā iekļautā finanšu nozares stratēģija, lai atjaunotu uzticību Īrijas banku sistēmai uz ilgtspējīgiem pamatiem, ietver banku atbalsta programmu līdz 35 miljardu euro apmērā. Tas veido tūlītēju kapitāla ieplūdināšanu līdz 10 miljardu euro apmērā atsevišķās bankās, lai palielinātu to 1. līmeņa pamatkapitāla proporciju līdz 12 %, vienlaikus finansējot arī savlaicīgus pasākumus nolūkā atbalstīt parādsaistību samazināšanu un ņemot vērā diskontu piemērošanu papildu aizdevumiem, kas pārskaitāmi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūrai (NAMA). Turpmākiem nosacītiem kapitāla nodrošinājumiem 25 miljardu euro apmērā būtu jāsniedz garantija, ka bankas spēj ievērot pašreizējās un turpmākās kapitāla prasības. Tomēr reālās finansējuma vajadzības var būt krietni mazākas, jo īpaši tad, ja būtiski uzlabojas tirgus apstākļi un programmas darbības laikā nerodas smagi, neparedzēti banku zaudējumi.

(6)

Programma tiktu finansēta, izmantojot ieguldījumus no ārējiem avotiem un Īrijas līdzekļu rezerves. Savienības palīdzība Īrijai sasniegtu līdz 22,5 miljardiem euro saskaņā ar Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 407/2010. Tā būtu daļa no kopējā atbalsta, ko sniedz Īrijas partneri Eiropā un kas sasniedz 45 miljardus euro. Papildus atbalstam no EFSM aizdevumi no Īrijas partnervalstīm Savienībā ietvertu ieguldījumus no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (17,7 miljardi euro), kā arī divpusējus aizdevumus no Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas (kopā 4,8 miljardi euro). Turklāt Īrija ir lūgusi SVF aizdevumu 19,5 miljardu īpašo aizņēmumtiesību apmērā (aptuveni 22,5 miljardi euro) Paplašinātās kreditēšanas mehānisma ietvaros. Īrijas ieguldījums būtu 17,5 miljardi euro, un to iegūtu, izmantojot Valsts kases esošās skaidrās naudas rezervi un ieguldījumus no Valsts pensiju rezerves fonda. Atbalsts no EFSM ir jāsniedz ar tādiem nosacījumiem, kas ir līdzīgi SVF nosacījumiem.

(7)

Padomei būtu regulāri jāpārskata Īrijas īstenotā ekonomikas politika, jo īpaši saistībā ar ikgadējiem pārskatiem par Īrijas atjaunināto stabilitātes programmu un valsts reformu programmas īstenošanu, kā arī saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

(8)

Savienības finanšu palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Īriju, būtu jāparedz saprašanās memorandā par konkrētiem ekonomikas politikas nosacījumiem (turpmāk “saprašanās memorands”). Sīkāki finanšu nosacījumi būtu jāparedz aizdevuma līgumā.

(9)

Komisijai, apspriežoties ar ECB, regulāri jāpārbauda, ka tiek pildīti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem palīdzība ir piešķirta, katru ceturksni organizējot vizītes un izskatot Īrijas iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus.

(10)

Visā programmas īstenošanas gaitā Komisijai būtu jāsniedz papildu ieteikumi par politiku un tehniskā palīdzība konkrētās jomās.

(11)

Darbībām, kuras palīdz finansēt ar Savienības finanšu palīdzību, ir jābūt saderīgām ar Savienības politiku un jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumi finanšu iestāžu atbalstam ir jāveic saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Komisija, sadarbojoties ar ECB un SVF, paredz vajadzības gadījumā piesaistīt dalībvalstis, lai izstrādātu un ieviestu piesardzīgu likviditātes novērtējumu (PLAR) un izstrādātu stratēģiju par Īrijas kredītiestāžu nākotnes struktūru, funkcionēšanu un pastāvēšanu.

(12)

Palīdzība būtu jāsniedz ar mērķi atbalstīt veiksmīgu programmas īstenošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.



1. pants

1.  Savienība nodod Īrijas rīcībā aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir 22,5 miljardi euro, ar maksimālo vidējo dzēšanas termiņu uz 7½ gadiem.

2.  Finanšu palīdzība ir pieejama trīs gadus, sākot no pirmās dienas pēc šā lēmuma spēkā stāšanās.

▼M2

3.  Komisija piešķir Savienības finanšu palīdzību Īrijai ne vairāk kā 13 daļās. Vienu daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Pirmās un trešās daļas maksājumu dzēšanas termiņi var būt ilgāki nekā maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kas minēts 1. punktā. Šādos gadījumos turpmāko maksājumu dzēšanas termiņus nosaka tā, lai maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kas minēts 1. punktā, tiek sasniegts, tiklīdz visas daļas ir izmaksātas.

▼B

4.  Pirmo daļu izmaksā ar noteikumu, ka stājas spēkā aizdevuma līgums un saprašanās memorands. Visas turpmākās aizdevumu daļas tiek izmaksātas tikai tad, ja Komisija, apspriežoties ar ECB, sniedz pozitīvu ceturkšņa vērtējumu par Īrijas atbilstību vispārīgajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, kas noteikti šajā lēmumā un saprašanās memorandā.

5.  Īrija maksā Savienības finansējuma reālās izmaksas par katru maksājumu, kā arī 292,5 bāzes punktu rezervi, kā rezultātā nosacījumi būs līdzīgi SVF atbalsta nosacījumiem.

6.  Turklāt Īrija sedz Regulas (ES) Nr. 407/2010 7. pantā minētās izmaksas.

7.  Ja tas vajadzīgs aizdevuma finansēšanai, ir atļauti pienācīgi procentu likmes mijmaiņas darījumi ar visaugstākās kredītkvalitātes partneriem.

8.  Komisija lemj par turpmāko finansējuma daļu apmēru un izmaksāšanu. Komisija lemj par katra maksājuma apmēru.

2. pants

1.  Šo palīdzību Komisija pārvalda tā, lai tas atbilstu Īrijas saistībām un Padomes ieteikumiem, jo īpaši ieteikumiem, kas adresēti Īrijai, saistībā ar valsts reformu programmas, kā arī Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu.

2.  Komisija, apspriežoties ar ECB, vienojas ar Īrijas iestādēm par konkrētajiem ekonomikas politikas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šī finanšu palīdzība tiek piešķirta, kā paredzēts 3. pantā. Šos nosacījumus paredz saprašanās memorandā, kas parakstāms starp Komisiju un Īrijas iestādēm, atbilstīgi 1. punktā minētajām saistībām un ieteikumiem. Sīkāki finanšu nosacījumi tiek paredzēti aizdevuma līgumā, kas noslēdzams ar Komisiju.

3.  Komisija, apspriežoties ar ECB, regulāri pārbauda, vai tiek ievēroti ekonomikas politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem šī palīdzība piešķirta, un sniedz ziņojumu Ekonomikas un finanšu komitejai pirms katras aizdevuma daļas izmaksāšanas. Šajā nolūkā Īrijas iestādes pilnībā sadarbojas ar Komisiju un ECB un nodod minēto iestāžu rīcībā visu vajadzīgo informāciju. Komisija informē Ekonomikas un finanšu komiteju par aizņēmumu iespējamu refinansēšanu vai finanšu nosacījumu pārstrukturēšanu.

4.  Īrija pieņem un īsteno papildu konsolidācijas pasākumus, lai nodrošinātu makrofinansiālo stabilitāti, ja šādi pasākumi ir nepieciešami palīdzības programmas laikā. Īrijas iestādes pirms jebkādu šādu papildu pasākumu pieņemšanas konsultējas ar Komisiju un ECB.

3. pants

1.  Ar šo tiek apstiprināta Īrijas iestāžu sagatavotā ekonomikas un finanšu korekciju programma (turpmāk “programma”).

2.  Turpmāko aizdevuma daļu izmaksa notiks, ja apmierinoši tiks izpildīta programma, kas jāiekļauj Īrijas stabilitātes programmā un valsts reformu programmā, un jo īpaši, ja tiks izpildīti īpašie ekonomikas politikas nosacījumi, kas paredzēti saprašanās memorandā. Tie inter alia ietver pasākumus, kas paredzēti šā panta 4. līdz 9. punktā.

3.  Kopējais valsts budžeta deficīts 2011. gadā nedrīkst pārsniegt 10,6 % no prognozētā IKP, 2012. gadā – 8,6 % no IKP un 2013. gadā – 7,5 % no IKP, lai Īrija līdz 2015. gadam spētu samazināt budžeta deficītu zem 3 % no IKP. Prognozētā gada budžeta deficīta attīstība neietver iespējamo tiešo ietekmi, ko rada potenciālie banku atbalsta pasākumi valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā, kā izklāstīts Memorandā par ekonomikas un finanšu politiku un precizēts saprašanās memorandā. Turklāt šī attīstība atbilst Komisijas (Eurostat) sākotnējam viedoklim par EKS95 grāmatvedības uzskaiti par to procentu maksājumu uzskaites laiku par parādzīmēm, kas maksājami Anglo Irish Bank ( 2 ), tādējādi šā viedokļa pārskatīšanas rezultātā būtu jāpārskata budžeta deficīta attīstība.

4.  Īrija līdz norādītā gada beigām pieņem pasākumus, kas minēti 7. līdz 9. punktā, un konkrēti termiņi 2011.–2013. gadam tiks noteikti saprašanās memorandā. Īrija ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai līdz 2015. gadam samazinātu budžeta deficītu zem 3 % no IKP, ja attiecībā uz deficīta mērķiem piepildās šā panta 3. punktā minētie nelabvēlīgie riski.

5.  Lai atjaunotu uzticību finanšu sektoram, Īrija adekvāti rekapitalizē banku sistēmu, strauji samazina tās parādsaistības un to pilnīgi pārstrukturē, kā izklāstīts saprašanās memorandā. Šajā sakarā Īrija izstrādā un vienojas ar Eiropas Komisiju, ECB un SVF par stratēģiju attiecībā uz Īrijas kredītiestāžu nākotnes struktūru, funkcionēšanu un pastāvēšanu, kurā nosaka, kā nodrošināt to darbību bez turpmāka valsts atbalsta. Konkrēti, Īrija:

▼M1

a) rīkojas, lai nodrošinātu, ka vietējās bankas vajadzības gadījumā tiek pienācīgi kapitalizētas ar pašu kapitālu, lai nodrošinātu, ka tiks ievērota minimālā reglamentējošā prasība par 1. līmeņa pamatkapitāla proporciju 10,5 % apmērā visā ES finanšu palīdzības programmas darbības laikposmā, vienlaikus samazinot parādsaistības, lai līdz 2013. gada beigām sasniegtu aizdevumu un noguldījumu attiecību 122,5 %;

▼B

b) pēc iespējas īsākā laikposmā, ievērojot finanšu stabilitātes un publisko finanšu apsvērumus, veic tās līdzdalības bankās nodalīšanu, kas iegūta krīzes laikā;

c) īsteno konkrētu plānu Anglo Irish Bank un Irish Nationwide Building Society noregulējumam, kā mērķis ir pēc iespējas samazināt kapitāla zaudējumus, kuri izriet no šo dzīvotspēju zaudējušo kredītiestāžu likvidēšanas;

d) 2010. gada beigās iesniedz tiesību aktu projektus parlamentam (Oireachtas) par finanšu stabilizāciju un kredītiestāžu restrukturēšanu, kas inter alia attiecas uz subordinēto obligāciju turētāju pienākumu sadali;

e) 2011. gada marta beigās iesniedz tiesību aktu projektus Oireachtas par īpašo noregulēšanas režīmu bankām un būvsabiedrībām un uzlabotām procedūrām, kas nosaka Īrijas valsts bankas agrīnu iejaukšanos grūtībās nonākušu banku darbībā.

6.  Līdz 2010. gada beigām Īrija veic šādus pasākumus:

Pieņem budžetu 2011. gadam, tostarp fiskālās konsolidācijas pasākumus 6 miljardu euro apmērā ar mērķi samazināt valsts budžeta deficītu 3. punktā minētajā laikposmā. Budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai 2011. gadā iekasētu vismaz 1,4 miljardus euro, tostarp iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu vai līdzvērtīgus pasākumus, lai 2011. gadā iegūtu 945 000 000 euro; pensiju nodokļa atvieglojumu un ar pensijām saistītu atvilkumu samazināšanu, lai 2011. gadā iegūtu 155 000 000 euro; vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu, lai 2011. gadā iegūtu 220 000 000 euro; akcīzes un dažādu nodokļu pasākumu palielinājumu, lai 2011. gadā iegūtu 80 000 000 euro. Turklāt budžetā paredz, ka valdība izklāstīs metodes, kā ar vienreizēju un citu pasākumu palīdzību 2011. gadā iegūt vismaz 700 000 000 euro. Budžetā ietver arī kārtējo izdevumu samazināšanu 2011. gadā vismaz 2,09 miljardu euro apmērā, tostarp: sociālās aizsardzības izdevumu samazināšanu; nodarbinātības samazināšanu valsts dienestā; pašreizējo valsts dienesta pensiju progresīvu samazināšanu vidēji vairāk nekā par 4 %; citus izdevumu ietaupījumus, tostarp tēriņu samazināšanu par precēm un pakalpojumiem un par citiem pārskaitījumiem; valsts kapitālizdevumu samazinājumu vismaz par 1,8 miljardiem euro attiecībā pret 2011. gadā jau ieplānoto. Ārkārtējos apstākļos, cieši sadarbojoties ar Komisiju, apsver citus pasākumus, kuru rezultātā var iegūt iepriekš minētajiem ietaupījumiem pielīdzināmus ietaupījumus.

7.  2011. gadā Īrija saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētiem konkrētiem noteikumiem veic šādus pasākumus:

a) samazina valsts dienesta jauno darbinieku atalgojumu par 10 %. Īrijas valdība apsver arī atbilstīgu korekciju, tostarp attiecībā uz valsts dienesta algu izmaksām, lai kompensētu iespējamos iztrūkumus no prognozētajiem ietaupījumiem, palielinot administratīvo efektivitāti un samazinot valsts dienesta darbinieku skaitu;

b) pieņem budžetu 2012. gadam, kurā ietilpst fiskālās konsolidācijas pasākumi vismaz 3,6 miljardu euro apmērā un kura mērķis ir samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Budžeta projektā jo īpaši ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iegūtu 1,5 miljardus euro pilnā gadā, to skaitā inter alia iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu; privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazinājumu; vispārējo nodokļu izdevumu samazinājumu; jaunu īpašuma nodokli; kapitāla pieauguma nodokļa un kapitāla ieguves nodokļa reformu; un oglekļa dioksīda nodokļa pieaugumu. Budžetā paredz izdevumu samazinājumu 2012. gadā 2,1 miljarda euro apmērā, tostarp sociālo izdevumu samazinājumus; nodarbinātības samazinājumu valsts sektorā; valsts sektora pensiju un citu programmā noteikto izdevumu korekcijas; kā arī kapitālizdevumu samazināšanu. ►M1  Īrija, apspriežoties ar Komisiju, SVF un ECB, var veikt iepriekš minēto konkrēto pasākumu budžeta izmaiņas, lai pilnībā realizētu efektivitātes uzlabojumus, ko paredzēts noteikt visaptverošajā izdevumu un valdības programmas prioritāšu pārskatā, kas atbilst vispārējam mērķim nodrošināt, ka 2012. gada budžetā fiskālā konsolidācija ir vismaz EUR 3,6 miljardi; ◄

c) pabeidz neatkarīgu novērtējumu par vietējo iestāžu atbildības par ūdens pakalpojumu sniegšanu nodošanu ūdens apsaimniekošanas uzņēmumam un sagatavo priekšlikumus īstenošanai, lai varētu sākt iekasēt maksu 2012./2013. gadā;

d) pieņem tiesību aktus, lai palielinātu valsts pensijas vecumu līdz 66 gadiem 2014. gadā, līdz 67 gadiem 2021. gadā un līdz 68 gadiem 2028. gadā, lai uzlabotu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt veic reformas attiecībā uz valsts dienesta jauno darbinieku pensijas tiesībām, un reformas stājas spēkā ar 2011. gadu. Reformas ietver priekšlaicīgas pensionēšanās pārskatīšanu attiecībā uz konkrētu kategoriju valsts dienesta darbiniekiem un pensiju indeksēšanu atbilstīgi patēriņa cenām. Pensijas jābalsta uz vidējo izpeļņu karjeras laikā. Jauno darbinieku pensionēšanās vecumu piesaista valsts pensiju saņēmēju pensionēšanās vecumam;

▼M1

e) pieņem pasākumus, kas nostiprina ticamu budžeta stratēģiju un stiprina budžeta pamatnostādnes. Īrija pieņem un īsteno fiskālo noteikumu, ka visi papildu neplānotie ieņēmumi 2011.–2015. gadā tiks novirzīti budžeta deficīta un parāda samazināšanai. Īrija izveido fiskālo jautājumu konsultatīvo padomi, kura sniegs valdības budžeta stāvokļa un prognožu neatkarīgu novērtējumu. Īrija pieņem fiskālās atbildības likumu, ar kuru ievieš vidēja termiņa izdevumu programmu ar saistošām daudzgadu robežvērtībām izdevumiem katrā jomā. To veic, ņemot vērā visas pārskatītās ekonomikas pārvaldības reformas Savienībā un izmantojot par pamatu jau esošās reformas;

▼B

f) Īrija veic izmaiņas tiesību aktos, lai novērstu ierobežojumus tirdzniecībai un konkurencei aizsargātās nozarēs, tostarp juridiskajā profesijā, medicīnas pakalpojumos un farmaceita profesijā;

▼M2

g) rekapitalizē pašmāju bankas līdz 2011. gada jūlija beigām (atkarībā no gaidāmajai aktīvu pārdošanai atbilstošām korekcijām un saistību pārvaldības pasākumiem Irish Life & Permanent un Bank of Ireland gadījumā) saskaņā ar 2011. gada piesardzīga likviditātes novērtējuma pārskata (PLAR) un piesardzīga kapitāla novērtējuma pārskata (PCAR) konstatējumiem, ko Īrijas Centrālā banka publiskoja 2011. gada 31. martā. Lai turpmāk sadalītu slogu, pēdējais posms EUR 0,51 miljardu apmērā Bank of Ireland rekapitalizācijā tiks pabeigts līdz 2011 gada beigām, un jebkāda turpmāka Irish Life & Permanent rekapitalizācija tiks pabeigta pēc apdrošināšanas darbības nodošanas;

▼B

h) ievieš tiesību aktus, lai veiktu minimālās algas reformu tā, lai sekmētu darba vietu radīšanu, un rīkotos, lai novērstu nozaru minimālo algu radītos izkropļojumus, kā arī, vienojoties ar Komisiju, veic neatkarīgu pārskatu par reģistrētajiem nodarbinātības pamatlīgumiem (Registered Employment Agreements) un nodarbinātības noteikumu rīkojumiem (Employment Regulation Orders);

i) veic bezdarbnieku pabalstu sistēmas reformu, lai uzlabotu stimulus ātri atgriezties darba tirgū. Aktivizācijas pasākumus stiprina, labāk identificējot darba meklētāju vajadzības, uzlabojot iesaisti un izstrādājot sankcijas, lai nodrošinātu, ka pabalstu saņēmēji meklē darbu vai iziet apmācību, to papildinot ar efektīvāku uzraudzību. Sankciju mehānismu izveido tā, lai tas radītu reālu ienākumu zaudējumu, vienlaikus neuzliekot pārmērīgas sankcijas;

j) publicē padziļinātu pārskatu par personīgo parādu režīmu un sāk darbu pie tiesību aktu reformas, kuri līdzsvaros gan kreditoru, gan debitoru intereses;

k) sagatavo ziņojumu, kurā sniegts neatkarīgs novērtējums par elektrības un gāzes nozarēm, lai palīdzētu publisko finanšu vajadzībām un palielinātu konkurenci. Īrijas iestādes apspriežas ar Komisiju par novērtējuma rezultātiem nolūkā noteikt atbilstīgus mērķus;

▼M1

l) uzlabo konkurenci atvērtos tirgos. Šajā nolūkā reformē tiesību aktus, lai radītu ticamāku preventīvu efektu, paredzot efektīvu sankciju iespējamu piemērošanu gadījumos, kad tiek pārkāpti konkurenci reglamentējošie Īrijas tiesību akti un Līguma 101. un 102. pants, kā arī nodrošina konkurences iestādes efektīvu darbību. Turklāt programmas darbības laikposmā valsts iestādes nodrošina, ka netiek piešķirti turpmāki atbrīvojumi no reglamentējošiem noteikumiem konkurences tiesību jomā, izņemot gadījumā, ja tie pilnībā atbilst Savienības finanšu palīdzības programmas mērķiem un ekonomikas vajadzībām;

▼B

m) lai veicinātu izaugsmi mazumtirdzniecības nozarē, valdība veiks pētījumu, lai izpētītu ekonomisko ietekmi, ko radītu pašreizējo griestu likvidēšana attiecībā uz mazumtirdzniecības telpu izmēriem, ar mērķi uzlabot konkurenci un pazemināt cenas patērētājiem. Pētījuma rezultātā izstrādātās politikas īstenošana tiks apspriesta ar Komisiju;

▼M1

n) samazina vietējo banku parādsaistības, lai sasniegtu 2011. gada PLAR noteikto aizdevumu un noguldījumu attiecības mērķi;

o) sagatavo kredītapvienību nozares nepietiekami kapitalizēto iestāžu maksātspējas un dzīvotspējas atbalsta plānu, tostarp piešķirot nepieciešamās pilnvaras Īrijas Centrālajai bankai, lai veicinātu lielāku nozares konsolidāciju, attiecīgos gadījumos izmantojot apvienošanos, ar valdības finanšu atbalstu, ja tas ir pamatots;

p) iesniedz tiesību aktus Oireachtas, lai palīdzētu kredītapvienībām, nostiprinot tiesiskā regulējuma sistēmu, tostarp efektīvāku pārvaldību un reglamentējošas prasības;

▼M2

q) līdz oktobra beigām iesniedz Dáil pirmsbudžeta pārskatu, kurā izklāstīts vidēja termiņa fiskālās konsolidācijas plāns 2012.–2015. gadam, iezīmējot katra gada ieņēmumus un izdevumus ietekmējošo korekciju kopējo struktūru, atbilstoši Padomes 2010. gada 7. decembra ieteikumā noteiktajiem mērķiem;

r) līdz 2012. gada budžeta dienai (2011. gada decembra sākumā) paziņo par saistošiem vidēja termiņa skaidras naudas izdevumu maksimāli pieļaujamajiem apjomiem un nosaka ieņēmumus un izdevumus ietekmējošos pasākumus, kas vajadzīgi nepieciešamo korekciju īstenošanai 2012.–2015. gada laikposmā;

s) līdz 2011. gada decembrim izdod Īrijas Centrālās bankas sagatavotu rokasgrāmatu par aizdevumu portfeļa radīto zaudējumu atzīšanu;

t) līdz 2011. gada decembrim publisko Īrijas Centrālās bankas sagatavotas vadlīnijas par banku aizdevumu nodrošinājumu novērtējumu;

u) līdz 2011. gada decembra beigām sagatavo un apspriež priekšlikumu programmai par aktīvu atsavināšanu, tostarp potenciāli atsavināmo aktīvu noteikšanu, vajadzīgās regulatīvās izmaiņas un īstenošanas grafiku.

▼B

8.  Saskaņā ar saprašanās memorandā paredzētiem konkrētiem noteikumiem Īrija 2012. gadā veic šādus pasākumus:

a) pieņem budžetu 2013. gadam, tostarp fiskālās konsolidācijas pasākumus, kas sasniedz vismaz 3,1 miljardu euro, ar mērķi samazināt vispārējās valdības budžeta deficītu 3. panta 3. punktā minētajā laikposmā. Konkrēti, budžetā ietver pasākumus ieņēmumu jomā, lai iekasētu vismaz 1,1 miljardu euro (ietverot pārnesumu no 2012. gada), tostarp: iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un atlaižu pazemināšanu; privāto pensiju nodokļa atvieglojumu samazināšanu; vispārējo nodokļu izdevumu samazināšanu un īpašuma nodokļa ieviešanu. Budžetā paredz arī izdevumu samazināšanu 2013. gadā vismaz 2 miljardu euro apmērā, tostarp: sociālo izdevumu samazināšanu; nodarbinātības samazināšanu valsts dienestā; valsts dienesta pensiju korekcijas; citu programmā noteikto izdevumu samazināšanu; kā arī kapitālizdevumu samazināšanu. ►M1  Īrija, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, SVF un ECB, var veikt iepriekš minēto konkrēto pasākumu budžeta izmaiņas, lai pilnībā realizētu efektivitātes uzlabojumus, ko paredzēts noteikt visaptverošajā izdevumu un valdības programmas prioritāšu pārskatā, kas atbilst vispārējam mērķim nodrošināt, ka 2013. gada budžetā fiskālā konsolidācija ir vismaz EUR 3,1 miljards; ◄

b) iesniedz tiesību aktus Oireachtas, lai reformētu personīgo parādu režīmu nolūkā nodrošināt labāku līdzsvaru starp kreditoru un debitoru interesēm;

▼M1

c) samazina vietējo banku parādsaistības, lai sasniegtu 2011. gada PLAR noteikto aizdevumu un noguldījumu attiecības mērķi.

▼B

9.  Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami izpildīti programmas nosacījumi, un palīdzētu ilgtspējīgā veidā koriģēt nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniedz konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām. Saistībā ar Īrijai sniegto palīdzību kopā ar SVF un sadarbībā ar ECB periodiski pārskata pieņemto pasākumu efektivitāti un ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī iesaka vajadzīgos labojumus nolūkā uzlabot izaugsmi un darba vietu radīšanu, nodrošināt nepieciešamo fiskālo konsolidāciju un samazināt nelabvēlīgu sociālo ietekmi, jo īpaši attiecībā uz visneaizsargātākajiem Īrijas sabiedrības locekļiem.

4. pants

Īrija atver īpašu kontu Īrijas Centrālajā bankā, lai pārvaldītu no Savienības saņemto finanšu palīdzību.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.



( 1 ) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

( 2 ) Skatīt http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/government_finance_statistics/methodology/advice_member_states

Top