EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 02010R0912-20140523
Regulation (EU) No 912/2010 of the European Parliament and of the Council of 22 September 2010 setting up the European GNSS Agency, repealing Council Regulation (EC) No 1321/2004 on the establishment of structures for the management of the European satellite radio navigation programmes and amending Regulation (EC) No 683/2008 of the European Parliament and of the Council
Consolidated text: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 ( 2010. gada 22. septembris ), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ( GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 ( 2010. gada 22. septembris ), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas ( GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008
No longer in force
2010R0912 — LV — 23.05.2014 — 001.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), (OV L 276, 20.10.2010, p.11) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 512/2014 (2014. gada 16. aprīlis), |
L 150 |
72 |
20.5.2014 |
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 912/2010
(2010. gada 22. septembris),
ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 1 ),
pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ( 2 ),
tā kā:|
(1) |
Eiropas satelītu radionavigācijas politiku pašlaik īsteno, izmantojot divas programmas – EGNOS un Galileo (turpmāk “programmas”). |
|
(2) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi ( 3 ) izveidoja Kopienas aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”). |
|
(3) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu ( 4 ) ir definēts jaunais regulējums programmu publiskajai pārvaldībai un finansēšanai. Tas nosaka principu, kuram atbilstoši ir skaidri nodalīta Komisijas pārstāvētās Eiropas Savienības, Iestādes un Eiropas Kosmosa aģentūras (turpmāk “ESA”) kompetences joma, piešķir Komisijai atbildību par programmu pārvaldību un attiecina uz to uzdevumus, kuru izpilde sākotnēji uzticēta Iestādei. Tas arī paredz, ka Iestāde veic tai uzticētos uzdevumus, ņemot vērā Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm. |
|
(4) |
Regulā (EK) Nr. 683/2008 Eiropas Parlaments un Padome aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai Regulā (EK) Nr. 1321/2004 norādītās programmu vadības struktūras oficiāli saskaņotu ar Komisijas un Iestādes jaunajiem pienākumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 683/2008. |
|
(5) |
Iestāde, ņemot vērā tās darbības jomas ierobežojumu, nav vairs jāsauc par “Eiropas GNSS uzraudzības iestādi”, bet gan par “GNSS aģentūru” (turpmāk “Aģentūra”). Tomēr Iestādes darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai. |
|
(6) |
Tāpat būtu arī jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1321/2004 mērķi un uzdevumi, lai atspoguļotu to, ka Aģentūras uzdevums vairs nav nodrošināt sabiedrības intereses saistībā ar Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) programmām un īstenot to vadību. |
|
(7) |
Aģentūras juridiskajam statusam vajadzētu būt tādam, lai tā varētu veikt uzdevumus kā juridiska persona. |
|
(8) |
Tāpat ir būtiski pārveidot arī Aģentūras uzdevumus un šajā sakarā nodrošināt, ka tās uzdevumi ir definēti atbilstoši tiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantā, tostarp paredzot Aģentūrai iespēju veikt citas darbības, ko tai var uzticēt Komisija, lai atbalstītu Komisiju programmu īstenošanas gaitā. Kā noteikts 54. panta 2. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 5 ), darbības varētu būt, piemēram, piedalīšanās koordinēšanas un apspriešanas procedūras izstrādē saistībā ar drošības jautājumiem; tādu pētniecības darbību veikšana, kas attīsta un veicina programmas; un palīdzības sniegšana, izstrādājot un īstenojot eksperimentālus projektus par regulētajiem publiskajiem pakalpojumiem (PRS eksperimentālais projekts). |
|
(9) |
Saistībā ar darbības jomu, mērķiem un pienākumu izpildi Aģentūrai būtu jo īpaši jāievēro noteikumi, ko piemēro Savienības iestādēm. |
|
(10) |
Saistībā ar Galileo programmas starpposma pārskatu, ko paredzēts sagatavot 2010. gadā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 683/2008 22. pantā, Komisijai būtu jāpievēršas arī programmu pārvaldībai darbības un izmantošanas posmā un Aģentūras lomai šajā sakarībā. |
|
(11) |
Lai faktiski nodrošinātu Aģentūras pienākumu izpildi, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām Administratīvajā padomē, kam ir nepieciešamās pilnvaras, lai izstrādātu budžetu, veiktu tā izpildes pārbaudi, pieņemtu attiecīgus finanšu noteikumus, izstrādātu pārredzamas procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai, apstiprinātu tās darba programmu un ieceltu izpilddirektoru. |
|
(12) |
Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir uzsvērts, cik derīga ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas cieša sadarbība, tāpēc ir atbilstoši Administratīvajā padomē iekļaut Eiropas Parlamenta pārstāvi kā locekli, kuram nav balsstiesību. |
|
(13) |
Lai nodrošinātu, ka Aģentūra savus uzdevumus veic, ievērojot Komisijas kā programmu vadītājas lomu un saskaņā ar Komisijas formulētajām pamatnostādnēm, tāpat ir svarīgi skaidri paredzēt, ka Aģentūra Administratīvās padomes uzraudzībā būtu jāpārvalda tās izpilddirektoram atbilstīgi pamatnostādnēm, kuras Aģentūrai formulējusi Komisija. Tikpat svarīgi ir precizēt, ka Komisiju Administratīvajā padomē būtu jāpārstāv pieciem locekļiem, un lēmumus par ierobežotu skaitu Administratīvās padomes uzdevumu nedrīkstētu pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma. |
|
(14) |
Aģentūras sekmīgai darbībai ir vajadzīgs, lai izpilddirektors tiktu iecelts, pamatojoties uz viņa nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi, un lai viņš pildītu savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi un elastīgi attiecībā uz Aģentūras iekšējās darbības organizēšanu. Izņemot atsevišķas darbības un pasākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, izpilddirektoram būtu jāsagatavo un jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Aģentūras darba programmas pareizu izpildi, katru gadu jāsagatavo vispārējā ziņojuma projekts, kas jāiesniedz Administratīvajai padomei, jāsagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts un jāīsteno budžets. |
|
(15) |
Administratīvajai padomei vajadzētu būt pilnvarām pieņemt jebkādus lēmumus, kas var nodrošināt, ka Aģentūra spēj pildīt savus uzdevumus, izņemot drošības akreditācijas uzdevumus, kuri būtu jāuztic Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padomei (turpmāk “Drošības akreditācijas padome”). Attiecībā uz šādiem akreditācijas uzdevumiem Administratīvajai padomei vajadzētu būt atbildīgai tikai par resursu un budžeta jautājumiem. Programmu labai pārvaldībai nepieciešama arī Administratīvās padomes uzdevumu atbilstība jaunajiem Aģentūras uzdevumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 16. pantu, proti, attiecībā uz Galileo drošības centra darbību un norādēm, kas dotas saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību ( 6 ). |
|
(16) |
Procedūrām, saskaņā ar kurām ieceļ amatpersonas, vajadzētu būt pārskatāmām. |
|
(17) |
Ņemot vērā Aģentūrai uzticēto uzdevumu diapazonu, starp kuriem ir arī drošības akreditācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1321/2004 9. pantu izveidotā Zinātnes un tehnikas komiteja būtu jālikvidē, un saskaņā ar minētās regulas 10. pantu izveidotā Sistēmas drošības un aizsardzības komiteja būtu jāaizstāj ar Drošības akreditācijas padomi, kura būs atbildīga par drošības akreditāciju un kurā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk “AP”) un ESA Drošības akreditācijas padomē būtu jāpiešķir novērotāja statuss. |
|
(18) |
Drošības akreditācijas darbības būtu jāveic neatkarīgi no iestādēm, kas nodrošina programmu pārvaldību, jo īpaši no Komisijas, Aģentūras citas struktūras un ESA, kā arī citām struktūrām, kas atbild par noteikumu īstenošanu drošības jomā. Šādas neatkarības nodrošināšanas nolūkā Drošības akreditācijas padome būtu jāveido kā drošības akreditācijas iestāde Eiropas GNSS sistēmām (turpmāk “sistēmas”) un uztvērējiem ar PRS tehnoloģiju. Tai vajadzētu būt autonomai struktūrai Aģentūras sistēmā, kas pieņem neatkarīgus un objektīvus lēmumus iedzīvotāju interesēs. |
|
(19) |
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 683/2008 Komisija pārvalda visus ar sistēmu drošību saistītos aspektus, un lai nodrošinātu efektīvu drošības aspektu vadību un ievērotu šajā regulā paredzēto principu, atbilstīgi kuram kompetences jomas ir skaidri nodalītas, ir būtiski, lai Drošības akreditācijas padomes darbības būtu stingri ierobežotas un attiektos tikai uz sistēmu darbības drošības akreditācijas darbībām un lai tās nekādā gadījumā neskartu darbības, kas Komisijai uzticētas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. pantu. |
|
(20) |
Komisijas pieņemtie lēmumi atbilstoši procedūrām, kurās ir iesaistīta Eiropas GNSS programmu komiteja, nekādi neietekmēs pastāvošos noteikumus par budžeta lietām vai dalībvalstu specifisko kompetenci drošības jautājumos. |
|
(21) |
Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 683/2008 13. panta 4. punktam – ja sistēmu darbība var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas izklāstītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP. Jo īpaši gadījumā, ja ir apdraudēta Eiropas Savienības vai kādas dalībvalsts drošība, ko izraisījusi sistēmu darbība vai to izmantošana, vai ja ir apdraudēta šo sistēmu darbība, jo īpaši, ja šādus draudus izraisījusi starptautiska krīze, Padome ar vienprātīgu balsojumu var lemt par nepieciešamajiem norādījumiem Aģentūrai un Komisijai. Jebkurš Padomes loceklis, AP vai Komisija var pieprasīt diskusiju Padomē, lai vienotos par šādiem rīkojumiem. |
|
(22) |
Piemērojot subsidiaritātes principu, drošības akreditācijas lēmumi atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam būtu jāpamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas attiecīgās dalībvalstu drošības akreditācijas iestādes. |
|
(23) |
Lai visas šīs darbības īstenotu ātri un efektīvi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tādēļ tai būtu jāizveido grupa, kas tai palīdzētu sagatavot lēmumus, un kriptogrāfijas izplatīšanas iestāde, kas pārvaldītu un sagatavotu ar kriptogrāfijas materiāliem saistītos jautājumus, tostarp arī lidojumu kodu nodaļa operatīvajai lidojumu startu kodu pārvaldei, kā arī nepieciešamības gadījumā citas struktūras īpašu jautājumu risināšanai. To visu veicot, īpaša uzmanība būtu jāpievērš nepieciešamībai nodrošināt darba nepārtrauktību šajās struktūrās. |
|
(24) |
Ir arī svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības būtu koordinētas ar programmu pārvaldības iestāžu un ar citu tādu struktūru darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā. |
|
(25) |
Ņemot vērā sistēmu specifiku un sarežģītību, ir svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības veiktu ar kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt konsensu un iesaistot visas drošības jomā ieinteresētās personas, un lai veiktu pastāvīgu riska pārraudzību. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis. |
|
(26) |
Lai minētā Drošības akreditācijas padome spētu izpildīt savus uzdevumus, būtu arī jāparedz, ka dalībvalstīm būtu jānosūta tai visi vajadzīgie dokumenti, jādod pilnvarotām personām piekļuve klasificētai informācijai un objektiem, kas ir to jurisdikcijā, un ka tām būtu vietējā līmenī jāatbild par to teritorijā izvietotu objektu drošības akreditāciju. |
|
(27) |
Saskaņā ar programmām izveidotās sistēmas, kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu nacionālajām robežām, ir infrastruktūras, kas izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli Līguma par Eiropas Savienības darbību 172. panta nozīmē. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi palīdz attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūras jomā. |
|
(28) |
Komisijai jānovērtē Aģentūras finansējuma ietekme uz budžetu attiecīgajā izdevumu kategorijā. Pamatojoties uz minēto informāciju un neskarot attiecīgo likumdošanas procedūru, abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm budžeta sadarbības gaitā ir jāpanāk savlaicīga vienošanās par Aģentūras finansēšanu. Savienības budžeta procedūru piemēro attiecībā uz Savienības iemaksām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Turklāt finanšu pārskatu revīzija jāveic Eiropas Revīzijas palātai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 VIII sadaļu. |
|
(29) |
Aģentūrai būtu jāpiemēro attiecīgie Savienības tiesību akti par publisku piekļuvi dokumentiem un personu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar personas datu apstrādi. Tāpat tai būtu jāievēro drošības principi, ko piemēro Padomes un Komisijas dienestiem. |
|
(30) |
Trešām valstīm būtu jādod iespēja līdzdarboties Aģentūrā, ja tās ir iepriekš ar Savienību noslēgušas nolīgumu šajā sakarā, jo īpaši gadījumos, kad šīs valstis ir bijušas iesaistītas Galileo programmas iepriekšējos posmos, līdzdarbojoties ESA Galileosat programmā. |
|
(31) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot aģentūru, kuras kompetencē ir sistēmu drošības akreditācija, un nodrošināt tās darbību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs regulas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai. |
|
(32) |
Ņemot vērā Aģentūras nosaukuma maiņu, būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 683/2008. |
|
(33) |
Regula (EK) Nr. 1321/2004 ir grozīta iepriekš. Ņemot vērā pašlaik ieviešamos grozījumus, skaidrības labad ir lietderīgi atcelt minēto regulu un aizstāt to ar jaunu regulu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
I
NODAĻA
PRIEKŠMETS, PIENĀKUMI, STRUKTŪRVIENĪBAS
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Savienības aģentūru, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra (turpmāk “Aģentūra”).
2. pants
Uzdevumi
Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 ( 7 ).
3. pants
Struktūras
1. Aģentūras struktūras ir:
a) Administratīvā padome;
b) izpilddirektors;
c) Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”).
2. Aģentūras struktūras pilda to uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā.
3. Administratīvā padome un izpilddirektors, Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un tās struktūru koordināciju saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajām procedūrām, tādām kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi.
4. pants
Juridiskais statuss, vietējie biroji
1. Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.
2. Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, kas tiesībās paredzēta juridiskām personām. Tā var, jo īpaši, iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.
3. Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā, saskaņā ar 23. pantu.
4. Šo biroju atrašanās vietas izvēli veic, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, lai nodrošinātu Aģentūras raitu darbību.
Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību uzņēmējdalībvalstīs un trešās uzņēmējvalstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem un Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra ir noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.
5. Izmantojot 4. punktā minētās īpašās vienošanās, uzņēmējdalībvalstis un trešās uzņēmējvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus, lai Aģentūra varētu raiti darboties.
6. Ievērojot 11.a panta 1. punkta f) apakšpunktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.
5. pants
Administratīvā padome
1. Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. pantā uzskaitītos uzdevumus.
2. Administratīvajā padomē ir:
a) pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts;
b) četri Komisijas iecelti pārstāvji;
c) viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās.
Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļus ieceļ, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un eksperta zināšanām.
Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Administratīvajā padomē.
Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Administratīvās padomes reglamentā, Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā ir aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvis un Eiropas Kosmosa aģentūras (“EKA”) pārstāvis.
3. Vajadzības gadījumā trešo valstu vai starptautisku organizāciju pārstāvju dalība un tās nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Administratīvās padomes reglamentam.
4. Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un amatu pilnvaru laiks beidzas, kad minētā persona pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.
Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus.
5. Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.
Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.
Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.
Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.
6. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.
Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā minēts 4. punktā, un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.
7. Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. panta 5. punktu, izņemot jautājumus, uz kuriem attiecas III nodaļa, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.
Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.
6. pants
Administratīvās padomes uzdevumi
1. Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.
2. Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:
a) vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz minēto daudzgadu darba programmu notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu ar nosacījumu, ka konsultāciju mērķis ir viedokļu apmaiņa un rezultāts Aģentūrai nav saistošs;
b) līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu;
c) pilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. panta 5., 6., 10. un 11. punktā un 14. panta 5. punktā;
d) nodrošina Galileo drošības uzraudzības centra darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;
e) pieņem procedūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 ( 8 ) īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 21. pantu;
f) apspriedusies ar Drošības akreditācijas padomi par tiem noteikumiem, kuri attiecas uz drošības akreditāciju, apstiprina nolīgumus, kas minēti 23. panta 2. punktā;
g) pieņem tehniskas procedūras; kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei;
h) pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem, vispirms bez izmaiņām iekļaujot tajā daļu, kuru saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu izstrādā Drošības akreditācijas padome, un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;
i) nodrošina, ka atbilstīgi tiek izpildīti secinājumi un ieteikumi, kas izriet no izvērtējumiem un revīzijām, kuras minētas 26. pantā, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām un visiem iekšējiem un ārējiem revīzijas ziņojumiem, un ka budžeta lēmējinstitūcijai tiek nodota visa informācija, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;
j) ar to konsultējas izpilddirektors, pirms parakstīt deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā;
k) balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā;
l) balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina stratēģiju krāpšanas apkarošanai;
m) vajadzības gadījumā un balstoties uz izpilddirektora priekšlikumiem, apstiprina Aģentūras organizatoriskās struktūras;
n) pieņem un publicē savu reglamentu.
3. Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem ( 9 ) (“Civildienesta noteikumi”) un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).
Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.
Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.
Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.
Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.
Tā arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome apspriežas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti III nodaļā minētajās drošības akreditācijas darbībās, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.
4. Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 3. un 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaru laiku.
5. Administratīvā padome īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļu.
7. pants
Izpilddirektors
Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 11. un 11.a pantu noteiktas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.
Neskarot Komisijas un Administratīvās padomes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.
8. pants
Izpilddirektora uzdevumi
Izpilddirektors veic šādus uzdevumus:
a) pārstāv Aģentūru, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu; un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta j) apakšpunktu paraksta deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14.panta 2. punktā;
b) izstrādā darba vienošanās starp aģentūru un EKA, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā, un iesniedz tās Administratīvajai padomei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta k) apakšpunktu, un paraksta tās pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums;
c) sagatavo Administratīvās padomes darbu un piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām, ievērojot 5. panta 5. punkta otrās daļas noteikumus;
d) īsteno Administratīvās padomes lēmumus;
e) sagatavo Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu un to iesniedz Administratīvajai padomei apstiprināšanai, izņemot programmu daļas, ko sagatavojusi un pieņēmusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu;
f) īsteno daudzgadu un gada darba programmu, izņemot programmu daļas, ko īstenojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu;
g) izstrādā progresa ziņojumu par gada darba programmas un, attiecīgā gadījumā, daudzgadu darba programmas īstenošanu katrai Administratīvās padomes sanāksmei, bez izmaiņām iekļaujot sadaļu, ko sagatavojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta d) apakšpunktu;
h) sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbībām un plāniem, izņemot daļu, ko sagatavojusi un apstiprinājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu par darbībām, kas izriet no III nodaļas, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;
i) veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;
j) izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;
k) nodrošina, ka Aģentūra kā Galileo drošības uzraudzības centra operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP ( 10 ), un pildīt uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES ( 11 ) 6. pantā;
l) nodrošina, ka starp šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajām Aģentūras struktūrām notiek visas attiecīgās informācijas aprite, jo īpaši saistībā ar drošību;
m) paziņo Komisijai Aģentūras viedokli par tehniskām un darbības specifikācijām, kas vajadzīgas, lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1285/2013 12. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu attīstību, ietverot pieņemšanas un pārskatīšanas procedūru definīcijas, un pētniecības darbības šīs attīstības veicināšanai;
n) attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no šīs regulas III nodaļas, ciešā sadarbībā ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju sagatavo Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;
o) attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētās pilnvaras ir piešķirtas atbilstoši tā otrajai daļai;
p) iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā noteikts 4. panta 3. punktā;
q) nodrošina, ka Drošības akreditācijas padomei, 11. panta 11. punktā minētajām struktūrām un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi;
r) izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu 26. pantā minēto izvērtējumu un revīziju konstatējumu un ieteikumu izpildi, izņemot rīcības plāna daļu par darbībām, uz ko attiecas III nodaļa, un Komisijai divas reizes gadā iesniedz progresa ziņojumu, tajā bez izmaiņām iekļaujot Drošības akreditācijas padomes izstrādātu daļu, kuru informatīvā nolūkā iesniedz arī Administratīvajai padomei;
s) veic šādus pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai:
i) preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju vai citām prettiesiskām darbībām, kā arī efektīvus kontroles pasākumus;
ii) ja ir atklāts pārkāpums, atgūst prettiesiski samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemēro iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus administratīvus sodus;
t) izstrādā Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kura ir samērīga ar krāpšanas risku, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un secinājumus un ieteikumus, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai.
8.a pants
Darba programmas un gada ziņojums
1. Aģentūras daudzgadu darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūra īstenos laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā programmā ir noteikta vispārējā stratēģiskā plānošana, tostarp mērķi, atskaites punkti, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, un resursu plānošana, tostarp to cilvēkresursu un finanšu resursu, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā ņem vērā šīs regulas 26. pantā minētos novērtējumus un revīzijas. Informācijas nolūkā daudzgadu darba programmā tiek iekļauts arī apraksts par to, kā notiek to uzdevumu nodošana, ko Aģentūrai uzticējusi veikt Komisija, tostarp programmu pārvaldības uzdevumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā.
2. Gada darba programmu, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izstrādā, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu. Tajā paredzētas darbības, kuras Aģentūrai jāīsteno nākamā gada laikā, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu un izmaiņas izpildes rādītājos un to mērķu vērtībās. Programmā tiek noteikti arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijas nolūkā tajā iekļauj uzdevumus, ko Komisija vajadzības gadījumā ir uzticējusi veikt Aģentūrai, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu.
3. Izpilddirektors pēc tam, kad Administratīvā padome apstiprinājusi daudzgadu un gada darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un publicē to kopsavilkumu.
4. Šīs regulas 8. panta h) punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par:
a) daudzgadu un gada darba programmu īstenošanu, tostarp izpildes rādītājiem;
b) budžeta un personāla politikas plāna īstenošanu;
c) Aģentūras pārvaldi un iekšējām kontroles sistēmām, un panākumiem, kas gūti, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 11. panta e) punktā minētās projektu pārvaldības sistēmas un paņēmienus;
d) jebkuriem pasākumiem ar mērķi uzlabot Aģentūras ekoloģiskos raksturlielumus;
e) iekšējās un ārējās revīzijas secinājumiem un turpmākiem pasākumiem pēc revīziju ieteikumiem un budžeta izpildes ieteikumiem;
f) izpilddirektora ticamības deklarāciju.
Gada ziņojuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu.
II
NODAĻA
ASPEKTI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS SAVIENĪBAS VAI AR DALĪBVALSTU DROŠĪBU
9. pants
Vienota rīcība
1. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1285/2013 16. pantam, ja sistēmu izmantošana var ietekmēt Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.
2. Par drošības akreditācijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar III nodaļu, kā arī par apzinātajiem atlikušajiem apdraudējumiem Komisija informatīvos nolūkos paziņo Padomei.
III
NODAĻA
EIROPAS GNSS SISTĒMU DROŠĪBAS AKREDITĀCIJA
10. pants
Vispārējie principi
Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības Eiropas GNSS sistēmām veic saskaņā ar šādiem principiem:
a) drošības akreditācijas darbības veic un lēmumus pieņem saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;
b) tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt ar konsensu;
c) drošības akreditācijas darbības tiek veiktas, izmantojot riska novērtējuma un pārvaldības pieeju, apsverot riskus Eiropas GNSS sistēmu drošībai, kā arī ietekmi uz tādu pasākumu izmaksām vai grafiku, ar ko mazina risku, ņemot vērā mērķi nesamazināt sistēmu vispārējo drošības līmeni;
d) drošības akreditācijas lēmumus sagatavo un pieņem speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;
e) tiek pieliktas pūles, lai konsultētos ar visām attiecīgajām pusēm, kas ir ieinteresētas drošības jautājumos;
f) visas ieinteresētās personas veic drošības akreditācijas darbības atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijai, neskarot Eiropas Komisijas uzdevumus, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1285/2013;
g) drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi attiecīgajā drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;
h) pastāvīgs, pārredzams un pilnībā izprotams pārraudzības process nodrošina, ka drošības riski saistībā ar Eiropas GNSS sistēmām ir zināmi, ka ir definēti drošības pasākumi nolūkā samazināt šos riskus līdz pieņemam līmenim, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības vajadzības un lai nodrošinātu programmu pareizu darbību, un ka minētos pasākumus piemēro atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē. Procesu saistībā ar drošības riska novērtējumu un pārvaldību veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar programmās ieinteresētajām personām;
i) drošības akreditācijas lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi, tostarp no Komisijas un citām struktūrām, kas atbildīgas par programmu īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī neatkarīgi no Aģentūras izpilddirektora un Administratīvās padomes;
j) drošības akreditācijas darbības veic, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu īstenošanu;
k) visas ieinteresētās personas, kas piedalās programmu īstenošanā, apstrādā un aizsargā ES klasificēto informāciju saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti attiecīgajos Padomes un Komisijas drošības noteikumos par ES klasificētās informācijas aizsardzību.
11. pants
Drošības akreditācijas padome
1. Ar šo tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”) nolūkā veikt šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.
2. Drošības akreditācijas padome veic savus pienākumus, neskarot atbildību, ko tai uzticējusi Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.
3. Kā drošības akreditācijas iestāde Drošības akreditācijas padome attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju ir atbildīga par to, lai:
a) noteiktu un apstiprinātu drošības akreditācijas stratēģiju, kurā izklāsta:
i) to darbību apmēru, kuras vajadzīgas, lai veiktu un uzturētu akreditāciju Eiropas GNSS sistēmām un to iespējamiem starpsavienojumiem ar citām sistēmām;
ii) Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas procesu tik sīkā izklāstā, kā to prasa aizsardzības līmenis, un skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus; minēto procesu veic saskaņā ar attiecīgajām prasībām, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā;
iii) akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;
iv) akreditācijas grafiku, kas atbilst programmu posmiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;
v) tādas drošības akreditācijas principus attiecībā uz tīkliem, kas savienoti ar sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo programmu, un šīm sistēmām pievienoto PRS aprīkojumu, kuru veiks dalībvalstu vienības, kurām ir kompetence drošības jautājumos;
b) ieņemtu drošības akreditēšanas lēmumus, jo īpaši saistībā ar satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek saņemts signāls no kosmosa, un signāla no kosmosa saņemšanas brīdī, atļauju ekspluatēt zemes stacijas. Attiecībā uz tīkliem un ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, saistīto PRS aprīkojumu Drošības akreditācijas padome pieņem lēmumus vienīgi par atļauju struktūrām izstrādāt un ražot PRS uztvērējus vai PRS drošības moduļus, ņemot vērā padomus, ko sniedz valstu vienības, kas ir kompetentas drošības jautājumos, un vispārējos drošības riskus;
c) izskatītu un, izņemot dokumentus, ko Komisija pieņems saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu, apstiprinātu visu dokumentāciju, kas saistīta ar drošības akreditāciju;
d) savā kompetences jomā sniegtu padomu Komisijai, izstrādājot projektus Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantā minētajiem tiesību aktiem, tostarp izstrādājot drošības darba procedūras (SecOps), un sniegtu paziņojumu ar noslēdzošo nostāju;
e) izskatītu un apstiprinātu drošības riska novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar 10. panta h) punktā minētajiem pārraudzības procesiem, ņemot vērā atbilstību šā punkta c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem un dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu; sadarbotos ar Komisiju riska mazināšanas pasākumu noteikšanā;
f) pārbaudītu drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditēšanu, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai izskatīšanu atbilstīgi šīs regulas 12. panta b) punktam;
g) apstiprinātu tādu produktu un pasākumu, ar kuriem aizsargā pret elektronisku noklausīšanos (TEMPEST), un tādu apstiprinātu kriptogrāfijas produktu atlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu Eiropas GNSS sistēmu drošību;
h) apstiprinātu Eiropas GNSS sistēmu starpsavienojumus ar citām sistēmām vai attiecīgā gadījumā piedalītos to apstiprināšanā kopā ar atbilstīgu vienību, kas ir kompetenta drošības jautājumos;
i) ar attiecīgo dalībvalsti vienotos par 12. panta c) punktā minēto piekļuves kontroles standartu;
j) pamatojoties uz šā panta 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informētu Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniegtu Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus;
k) ciešā sadarbībā ar Komisiju pēc īpaša Padomes pieprasījuma palīdzētu Padomei īstenot Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP;
l) veiktu konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.
4. Drošības akreditācijas padome pilda arī šādus uzdevumus:
a) sagatavo un apstiprina 8.a panta 1. punktā minētās daudzgadu darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta daudzgadu darba programmā;
b) sagatavo un apstiprina 8.a panta 2. punktā minētās gada darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada darba programmā;
c) sagatavo un apstiprina 6. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz Aģentūras darbībām un plāniem, kas izriet no šīs nodaļas, kā arī uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību un plānu izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada ziņojumā;
d) pieņem un publicē savu reglamentu.
5. Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.
6. Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.
7. Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis. Dalībvalstis, Komisija un AP cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Drošības akreditācijas padomē. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatītas lietas, kas tieši skar trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Šāda trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalība un šīs dalības nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.
8. Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.
Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.
Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Katras personas amata pilnvaru laiks beidzas, ja tā zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.
9. Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.
10. Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, atbilstīgi programmas mērķiem. Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir iesaistīti no šīs nodaļas izrietošajās darbībās, un pārējiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas vārētu ierobežot tās autonomiju un neatkarību. Ja risinājumu nevar atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgām pusēm. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
11. Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un atlaist ekspertu grupas, kas palīdz minētās grupas darbā.
12. Neskarot dalībvalstu kompetenci un aģentūras uzdevumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Galileo programmas izvēršanas posmā izveido dalībvalstu ekspertu grupu, kas atrodas Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā un veic kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (CDA) pienākumus saistībā ar ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz:
i) lidojumu kodu un citu tādu kodu pārvaldīšanu, kas vajadzīgi, lai darbotos saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma;
ii) tādu procedūru izveides un izpildes apstiprināšanu, ko izmanto PRS kodu uzskaitīšanai, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai.
13. Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.
14. Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu izpildi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu īstenošanu, piemēram, saistībā ar izmaksām, grafiku vai izpildi, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
15. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013.
16. Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.
17. Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā gada darba programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1285/2013 27. pantā.
11.a pants
Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumi
1. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus uzdevumus:
a) Drošības akreditācijas padomes vadībā pārvalda drošības akreditācijas darbības;
b) Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā īsteno tās Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu daļas, kas izriet no šīs nodaļas;
c) sadarbojas ar izpilddirektoru, lai palīdzētu izveidot 13. panta 3. punktā minēto štatu saraksta projektu, un ar Aģentūras organizatoriskajām struktūrām;
d) sagatavo daļu no 8. panta g) punktā minētā progresa ziņojuma par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz to Drošības akreditācijas padomei un izpilddirektoram, lai šo daļu varētu iekļaut progresa ziņojumā;
e) sagatavo daļu no attiecīgi 8. panta h) un r) punktā minētā gada ziņojuma un rīcības plāna par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz šo daļu izpilddirektoram;
f) pārstāv Aģentūru darbībās un lēmumos, kas izriet no šīs nodaļas;
g) attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbībās, kuras izriet no šīs nodaļas, īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā un kas priekšsēdētājam ir piešķirtas atbilstoši 6. panta 3. punkta ceturtajai daļai.
2. Attiecībā uz darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.
12. pants
Dalībvalstu loma
Dalībvalstis:
a) nodod Drošības akreditācijas padomei visu informāciju, ko uzskata par svarīgu drošības akreditācijas vajadzībām;
b) ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām ar valsts vienību, kas ir kompetentas drošības jautājumos, piekrišanu un viņu pakļautībā piekļūt visai informācijai un objektiem un/vai vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc dalībvalstu valstspiederīgo valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Drošības akreditācijas padome, un 10. panta h) punktā minētā drošības riska pārraudzības procesa vajadzībām. Minētās revīzijas un pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar šādiem principiem:
i) tiek uzsvērts, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās vienībās;
ii) konkrētos gadījumos tiek ieteikti pretpasākumi, lai mazinātu sekas, ko radījusi klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana;
c) katra dalībvalsts atbild par piekļuves kontroles standarta izveidi, t. i., pārskatu vai sarakstu ar objektiem/vietām, kas ir jāakreditē, par kuru iepriekš vienojas dalībvalstis un Drošības akreditācijas padome, tādējādi nodrošinot to, ka visas dalībvalstis sniedz vienādu piekļuves kontroles līmeni;
d) vietējā mērogā ir atbildīgas par to objektu drošības akreditāciju, kas atrodas to teritorijā un ir daļa no Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas apgabala, un šim nolūkam iesniedz ziņojumus Drošības akreditācijas padomei.
IV
NODAĻA
BUDŽETA UN FINANŠU NOTEIKUMI
13. pants
Budžets
1. Neskarot citus resursus un vēl nedefinētus maksājumus, Aģentūras ieņēmumi ietver Savienības subsīdiju, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā, lai nodrošinātu līdzsvaru starp ieņēmumiem un izdevumiem.
2. Aģentūras izdevumi ietver personāla, administrācijas un infrastruktūras izmaksas, darbības izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar Drošības akreditācijas padomes darbību, tostarp 11. panta 11. punktā minēto struktūru darbību, un līgumiem un vienošanām, ko Aģentūra noslēgusi, lai pildītu tai uzticētos uzdevumus.
3. Izpilddirektors, ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, skaidri norādot dalījumu starp tiem tāmes projekta elementiem, kas attiecas uz drošības akreditācijas darbībām, un pārējām Aģentūras darbībām. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs par minēto projektu var rakstīt paziņojumu, un izpilddirektors gan tāmes projektu, gan minēto paziņojumu nosūta Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.
4. Ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.
5. Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu, Administratīvā padome, ar Drošības akreditācijas padomi cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.
6. Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko gada darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. panta 1. punktu.
7. Komisija tāmi nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei (turpmāk “budžeta lēmējinstitūcija”) kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.
8. Ņemot par pamatu tāmes, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmes, kuras tā uzskata par vajadzīgām saistībā ar štatu sarakstu, un subsīdijas apjomu, kas maksājams no vispārējā budžeta, un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu.
9. Budžeta lēmējinstitūcija piešķir apropriācijas Aģentūras subsidēšanai un pieņem Aģentūras štatu sarakstu.
10. Administratīvā padome pieņem budžetu. Tas kļūst par galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.
11. Administratīvā padome iespējami ātri paziņo budžeta lēmējinstitūcijai par savu nodomu īstenot ikvienu projektu, kas var nozīmīgi finansiāli ietekmēt budžeta finansēšanu, jo īpaši par projektiem, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Tā attiecīgi informē Komisiju.
12. Ja kāda no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir paziņojusi par savu nodomu iesniegt atzinumu, tā savu atzinumu nosūta Administratīvajai padomei sešās nedēļās no attiecīgā projekta paziņošanas dienas.
14. pants
Budžeta izpilde un kontrole
1. Aģentūras budžeta izpildi nodrošina izpilddirektors.
2. Pēc katra finanšu gada beigām Aģentūras grāmatvedis līdz 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim provizoriskus pārskatus kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 128. pantu.
3. Pēc katra finanšu gada beigām Komisijas grāmatvedis līdz 31. martam nosūta Aģentūras provizoriskos pārskatus Revīzijas palātai kopā ar ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā. Ziņojumu nosūta arī Eiropas Parlamentam un Padomei.
4. Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 129. pantu, izpilddirektors sagatavo Aģentūras gala pārskatus, par to uzņemoties personisku atbildību, un iesniedz tos Administratīvajai padomei atzinuma sniegšanai.
5. Administratīvā padome sniedz atzinumu par Aģentūras gala pārskatiem.
6. Pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors līdz 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai gala pārskatus kopā ar Administratīvās padomes atzinumu.
7. Gala pārskatus publicē.
8. Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš nosūta šo atbildi arī Administratīvajai padomei.
9. Izpilddirektors iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 146. panta 3. punktu.
10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoram dod N gada budžeta izpildes apstiprinājumu, izņemot to budžeta īstenošanas daļu, kas attiecas uz uzdevumiem, kuri attiecīgā gadījumā uzticēti Aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu, un kurai piemēro procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ( 12 ) 164. un 165. pantā.
15. pants
Finanšu noteikumi
Iepriekš apspriežoties ar Komisiju, Administratīvā padome pieņem finanšu noteikumus, ko piemēro Aģentūrai. Šajos noteikumos nedrīkst pieļaut atkāpes no Komisijas Regulas (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 (2002. gada 19. novembris) par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ( 13 ), izņemot gadījumus, ja šāda atkāpe ir noteikti vajadzīga Aģentūras darbībai un ja Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.
IVa NODAĻA
CILVĒKRESURSI
15.a pants
Personāls
1. Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.
2. Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata.
3. Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta i) punktam.
15.b pants
Izpilddirektora iecelšana un amata pilnvaru laiks
1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.
2. Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.
Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var tiklīdz iespējams aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.
Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.
Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.
3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.
Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru laika pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.
Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst pēc tam piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu.
Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Pirms šādas pilnvaru laika pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz deputātu jautājumiem.
4. Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.
5. Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no III nodaļas.
15.c pants
Valstu norīkotie eksperti
Aģentūra var arī izmantot valstu ekspertus. Šādiem ekspertiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata. Uz šādiem darbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.
V
NODAĻA
DAŽĀDI NOTEIKUMI
16. pants
Krāpšanas novēršana
1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuras citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 ( 14 ). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ( 15 ), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.
2. Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.
3. Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ( 16 ), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.
4. Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.
17. pants
Privilēģijas un imunitāte
Uz Aģentūru un tās darbiniekiem, kas minēti 15.a pantā, attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.
▼M1 —————
19. pants
Atbildība
1. Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgiem līgumiem. Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu atbilstīgi šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtajos līgumos.
2. Saistībā ar atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, kompensē jebkādu kaitējumu, ko tās struktūras vai darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus.
3. Tiesas jurisdikcijā ir jebkuras domstarpības, kas attiecas uz kompensāciju par 2. punktā minēto kaitējumu.
4. Iestādes darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība, kas uz viņiem attiecas.
20. pants
Valodas
1. Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas ( 17 ).
2. Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.
21. pants
Piekļuve dokumentiem un personas datu aizsardzība
1. Uz Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ( 18 ).
2. Administratīvā padome sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā pieņem noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.
3. Par lēmumiem, ko Aģentūra pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību ombudam vai prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar, attiecīgi, Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. un 263. pantu.
4. Apstrādājot datus, kas attiecas uz personām, uz Aģentūru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti ( 19 ).
22. pants
Drošības noteikumi par klasificētas vai sensitīvas informācijas aizsardzību
1. Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus.
2. Aģentūra savos iekšējos noteikumos var paredzēt nosacījumus neklasificētas, bet sensitīvas informācijas apstrādei. Ar šādiem noteikumiem cita starpā reglamentē tās apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.
22.a pants
Interešu konflikts
1. Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.
2. Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.
3. Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.
23. pants
Trešo valstu un starptautisko organizāciju dalība
1. Aģentūra ir pieejama trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai. Šāda dalība un tās nosacījumi tiek noteikti nolīgumā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru.
2. Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā praktisku kārtību, kādā veidā trešās valstis vai starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, tostarp kārtību šo valstu dalībai Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.
23.a pants
Kopīgu publisko iepirkumu īstenošana ar dalībvalstīm
Lai pildītu savus uzdevumus, Aģentūrai ir atļauts līguma slēgšanas tiesības piešķirt kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 ( 20 ).
VI
NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 683/2008
Visā Regulā (EK) Nr. 683/2008 vārdus “Eiropas GNSS uzraudzības iestāde” un “Iestāde” aizstāj, attiecīgi, ar vārdiem “Eiropas GNSS aģentūra” un “Aģentūra”.
25. pants
Noteikto pasākumu atcelšana un spēkā esamība
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1321/2004. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Ikviens pasākums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1321/2004, paliek spēkā.
26. pants
Pārskatīšana, izvērtēšana un revīzija
1. Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē Aģentūru, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi, efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Izvērtēšanā jo īpaši vērtē iespējamas izmaiņas Aģentūras uzdevumu apjomā vai būtībā un to finanšu ietekmi. Tajā pievēršas tam, kā tiek piemērota Aģentūras politika attiecībā uz interešu konfliktu, un tajā arī tiek atspoguļoti apstākļi, kas varētu būt ierobežojuši Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.
2. Komisija ziņojumu par novērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.
3. Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras bilances pārbaude attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā vajadzības gadījumā var ierosināt atcelt šo regulu.
4. Pēc Administratīvās padomes vai Komisijas lūguma var veikt ārējas revīzijas par Aģentūras darbības rādītājiem.
27. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
( 1 ) OV C 317, 23.12.2009., 103. lpp.
( 2 ) Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 13. septembra lēmums.
( 3 ) OV L 246, 20.7.2004., 1. lpp.
( 4 ) OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.
( 5 ) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
( 6 ) OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.
( 7 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).
( 8 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
( 9 ) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).
( 10 ) Padomes Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).
( 11 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).
( 12 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).
( 13 ) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.
( 14 ) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
( 15 ) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
( 16 ) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.)
( 17 ) OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.
( 18 ) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
( 19 ) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.
( 20 ) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).