(1)

Iekšējā tirgus pareizai darbībai un lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību Kopienā, ir svarīgi, lai maksa par pārrobežu maksājumiem euro būtu tāda pati kā par atbilstošiem maksājumiem dalībvalsts iekšienē. Šis vienādas maksas princips ir noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (2001. gada 19. decembris) par pārrobežu maksājumiem euro ( 4 ), kura attiecas uz pārrobežu maksājumiem euro un Zviedrijas kronās līdz EUR 50 000 vai līdzvērtīgai summai.

(2)

Komisijas 2008. gada 11. februāra ziņojumā par to, kā tiek piemērota Regula (EK) Nr. 2560/2001 par pārrobežu maksājumiem euro, tika apstiprināts, ka minētās regulas piemērošana ir faktiski samazinājusi maksu par pārrobežu maksājumu darījumiem euro līdz iekšzemes maksājumu līmenim un ka regula ir mudinājusi Eiropas maksājumu nozari īstenot centienus, lai izveidotu visas Kopienas mēroga maksājumu infrastruktūru.

(3)

Komisijas ziņojumā tika aplūkotas praktiskās problēmas saistībā ar Regulas (EK) Nr. 2560/2001 īstenošanu. Noslēgumā tika ierosināti vairāki grozījumi minētajā regulā, lai risinātu problēmas, kas tika konstatētas pārskatīšanas procesā. Šīs problēmas attiecas uz iekšējā maksājumu tirgus traucējumiem, ko rada atšķirīgi statistikas ziņošanas pienākumi, Regulas (EK) Nr. 2560/2001 piemērošana, ko rada konkrētu valsts kompetento iestāžu trūkums, ārpustiesas pārsūdzības struktūru trūkums, lai risinātu ar regulu saistītus strīdus, un tas, ka regula neattiecas uz tiešo debetu.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū ( 5 ) paredz mūsdienīgu juridisko pamatu Kopienas mēroga iekšējā tirgus izveidei maksājumiem. Lai starp abiem tiesību aktiem nodrošinātu juridisko konsekvenci, ir ieteicams grozīt Regulas (EK) Nr. 2560/2001 attiecīgos noteikumus, jo īpaši definīcijas.

(5)

Regula (EK) Nr. 2560/2001 aptver pārrobežu pārskaitījumus un pārrobežu elektronisko maksājumu darījumus. Saskaņā ar Direktīvas 2007/64/EK mērķi padarīt iespējamu pārrobežu tiešo debetu ir ieteicams paplašināt Regulas (EK) Nr. 2560/2001 darbības jomu. Joprojām nav ieteicams piemērot vienādas maksas principu attiecībā uz tādiem maksājumu instrumentiem, kuriem galvenokārt vai tikai izmanto papīru, piemēram, čekiem, jo to būtības dēļ tos nav iespējams apstrādāt tikpat efektīvi kā elektroniskos maksājumus.

(6)

Vienādas maksas princips būtu jāpiemēro maksājumiem, kuri uzsākti vai pabeigti papīra dokumenta formā vai skaidrā naudā, kurus elektroniski apstrādā maksājumu izpildes ķēdes garumā, izņemot čekus, kā arī visu veidu maksām, kas ir tieši vai netieši saistītas ar maksājumu darījumu, tostarp maksām, kas saistītas ar nolīgumu, taču izņemot maksas par valūtas konvertēšanu. Netiešas maksas ir maksas par pastāvīga maksājuma uzdevuma sagatavošanu vai nodevas par maksājuma kartes, debetkartes vai kredītkartes izmantošanu, kurām vajadzētu būt vienādām gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumu darījumiem Kopienas teritorijā.

(7)

Lai nepieļautu maksājumu tirgu sadrumstalotību, ir lietderīgi piemērot vienādas maksas principu. Šim nolūkam katrai pārrobežu maksājumu darījumu kategorijai būtu jānosaka atbilstošs iekšzemes maksājums ar tādām pašām vai ļoti līdzīgām iezīmēm kā attiecīgajam pārrobežu maksājumam. Tostarp vajadzētu būt iespējai izmantot šādus kritērijus, lai noteiktu iekšzemes maksājumu, kas atbilst pārrobežu maksājumam: maksājuma ierosināšanai, izpildei un pabeigšanai izmantotais veids, automatizācijas pakāpe, jebkāda maksājuma garantija, klienta statuss un saikne ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju vai izmantotais maksājuma instruments, kā noteikts Direktīvas 2007/64/EK 4. panta 23. punktā. Šo kritēriju kopumu nevajadzētu uzskatīt par izsmeļošu.

(8)

Ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tām vajadzētu izdot vadlīnijas, lai noteiktu atbilstošos maksājumus. Komisijai, kurai nepieciešamības gadījumā palīdz Maksājumu komiteja, vajadzētu sniegt piemērotus norādījumus un palīdzēt kompetentajām iestādēm.

(9)

Ir svarīgi atvieglot pārrobežu maksājumu veikšanu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šajā sakarā būtu jāveicina standartizācija, jo īpaši starptautiskā bankas konta numura (IBAN) un bankas identifikācijas koda (BIC) izmantošana. Tādēļ ir lietderīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu maksājumu pakalpojumu lietotājus ar attiecīgā konta IBAN numuru un BIC kodu.

(10)

Atšķirīgi maksājumu bilances statistikas ziņošanas pienākumi, kuri attiecas tikai un vienīgi uz pārrobežu maksājumu darījumiem, kavē integrēta maksājumu tirgus attīstību, jo īpaši saistībā ar vienoto euro maksājumu telpu (SEPA). SEPA sakarā ir ieteicams līdz 2011. gada 31. oktobrim atkārtoti izvērtēt to, cik atbilstīgi ir atcelt šo prasību par informācijas sniegšanu saistībā ar banku veiktajiem maksājumiem. Lai nodrošinātu pastāvīgu, savlaicīgu un efektīvu maksājumu bilances statistikas sniegšanu, ir vēlams arī nodrošināt iespēju apkopot par maksājumiem jau pieejamu informāciju, piemēram, IBAN numuru, BIC kodu un darījumu apjomu, vai apkopotus pamatdatus par dažādiem maksājumu instrumentiem, ja datu vākšanas process netraucē automatizēto maksājumu apstrādi un to var pilnībā automatizēt. Šī regula neietekmē ziņošanas pienākumus citu politikas mērķu īstenošanai, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas novēršanai vai fiskāliem nolūkiem.

(11)

Pašlaik valstu tiešā debeta sistēmās izmanto dažādus darījumu veikšanas modeļus. Lai sekmētu SEPA tiešā debeta shēmas ieviešanu, nepieciešams ieviest vienotu darījumu veikšanas modeli un radīt lielāku juridisku skaidrību par daudzpusējām savstarpējās apmaiņas maksām. Attiecībā uz pārrobežu tiešo debetu, izņēmuma kārtā to varētu izdarīt, pārejas posmā nosakot daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas maksimālo apjomu vienam darījumam. Tomēr daudzpusējā nolīguma pusēm vajadzētu būt iespējai brīvi vienoties arī par zemāku maksu vai vispār atteikties no daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksas. Attiecībā uz SEPA tiešo debetu valsts robežās starp maksājuma saņēmēja un maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem var izmantot tādas pašas iekšzemes savstarpējās apmaiņas maksas vai citu saskaņotu starpbanku atlīdzību, kura attiecīgajā valstī bija spēkā pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Ja pārejas posmā šāda valstu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksa vai cita starpbanku saskaņota atlīdzība tiek samazināta vai atcelta, piemēram, konkurences tiesību piemērošanas rezultātā, tad pārejas posmā attiecībā uz SEPA tiešo debetu valsts robežās vajadzētu piemērot pārskatītos noteikumus. Tomēr, ja tiešā debeta darījumi notiek saskaņā ar divpusēju nolīgumu, šī divpusējā nolīguma noteikumi būtu pārāki par jebkādu daudzpusējās savstarpējās apmaiņas maksu vai citu starpbanku saskaņotu atlīdzību. Nozare var izmantot pārejas posmā sniegtās juridiskās noteiktības iespējas, lai izstrādātu vienotu ilgtermiņa SEPA tiešā debeta darbības modeli un vienotos par to. Pārejas posma beigās vajadzētu būt ieviestam tādam ilgtermiņa risinājumam attiecībā uz SEPA tiešā debeta darbības modeli, kurš atbilst EK konkurences tiesībām un Kopienas reglamentējošiem noteikumiem. Atbilstoši iesāktajam dialogam ar banku nozari un pamatojoties uz attiecīgo tirgus dalībnieku ierosinājumiem, Komisija paredzējusi steidzami sagatavot vadlīnijas par objektīviem un izmērāmiem kritērijiem, ar kuriem nodrošināt šādu daudzpusēju starpbanku atlīdzību, kas varētu ietvert daudzpusējo savstarpējās apmaiņas maksu, atbilstību EK konkurences tiesībām un Kopienas reglamentējošiem noteikumiem.

(12)

Lai tiešā debeta darījums varētu notikt, maksātāja kontam jābūt pieejamam. Tādēļ veiksmīgai SEPA tiešā debeta ieviešanai ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai visi maksātāja konti būtu pieejami tāpat, kā tas pašlaik ir valstu tiešā debeta gadījumā, kas denominēti euro, citādi ne maksātājs, ne maksājuma saņēmējs nevarēs gūt labumu no tiešā debeta pārrobežu darījumiem. Ja maksātāja konts SEPA tiešā debeta sistēmā nebūs pieejams, tad maksātājs (debitors) un maksājuma saņēmējs (kreditors) nevarēs gūt labumu no jaunajām tiešā debeta maksājumu iespējām. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad maksājuma saņēmējs ierosina tiešā debeta maksājumus sērijveida pārskaitījuma veidā (piemēram, ik mēnesi vai ceturksni par elektroenerģijas vai citiem komunālajiem maksājumiem), nevis atsevišķu maksājumu katram klientam. Ja kreditori nevarēs ar vienu darījumu nodrošināt visu debitoru sasniedzamību, būs nepieciešamas manuālas papildu darbības, un tas var palielināt izmaksas. Tādēļ gadījumā, ja maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam netiks noteikta obligāta prasība būt sasniedzamiem, tiešā debeta maksājumu iekasēšanas efektivitāti pilnībā nodrošināt nevarēs un Eiropas mēroga konkurence arī turpmāk būs ierobežota. Tomēr, ņemot vērā uzņēmumu savstarpējā tiešā debeta īpašās pazīmes, šo noteikumu vajadzētu attiecināt tikai uz SEPA tiešā debeta pamatsistēmu un neattiecināt to uz SEPA tiešā debeta sistēmu norēķiniem starp uzņēmumiem. Sasniedzamības prasība paredz arī maksājumu pakalpojumu sniedzēja bankas tiesības neveikt tiešā debeta darījumu saskaņā ar tiešā debeta shēmas noteikumiem attiecībā uz, piemēram, darījumu noraidīšanu, atteikšanu vai nosūtīšanu atpakaļ. Turklāt sasniedzamības prasībai nevajadzētu attiekties uz tiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir pilnvaroti nodrošināt un veikt tiešā debeta darījumus, taču nav iesaistījušies šādu darbību komerciālā veikšanā.

(13)

Tā kā sasniedzamības nodrošināšanai jāizpilda noteiktas tehniskas prasības, maksātāja maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu svarīgi dot pietiekamu laiku, lai tas varētu sagatavoties sasniedzamības prasības izpildei. Tādēļ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu dot pārejas periodu, kas nepārsniedz vienu gadu ilgu no šīs regulas piemērošanas dienas, lai tie varētu sagatavoties šīs prasības izpildei. Tā kā lielāks sagatavošanās darbs būs vajadzīgs maksājumu pakalpojumu sniedzējiem no tām dalībvalstīm, kas nav euro zonas dalībnieces, viņiem vajadzētu ļaut atlikt sasniedzamības prasības izpildi, taču ne ilgāk kā uz pieciem gadiem pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Tomēr maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri atrodas dalībvalstī, kas ieviesusi euro kā savu valūtu četru gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas, vajadzētu prasīt sākt piemērot sasniedzamības prasību un viena gada laikā no dienas, kad attiecīgā dalībvalsts pievienojusies euro zonai.

(14)

Kompetentajām iestādēm vajadzētu nodrošināt pilnvaras, lai tās varētu efektīvi veikt uzraudzīšanas pienākumus un īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji ievēro šo regulu.

(15)

Lai nodrošinātu, ka šīs regulas nepareizas piemērošanas gadījumos ir pieejamas pārsūdzības iespējas, dalībvalstīm būtu jāizveido atbilstošas un efektīvas procedūras sūdzību vai pārsūdzību pieņemšanai un jebkādu strīdu atrisināšanai starp maksājumu pakalpojumu lietotāju un maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Ir arī svarīgi, lai tiktu noteiktas kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras, attiecīgā gadījumā izraugoties jau esošas struktūras vai izveidojot jaunas struktūras.

(16)

Ir svarīgi nodrošināt, lai kompetentās iestādes un ārpustiesas pārsūdzības struktūras Kopienā aktīvi sadarbotos, nodrošinot saistībā ar šo regulu radušos pārrobežu strīdu raitu un savlaicīgu atrisināšanu. Vajadzētu nodrošināt, lai šādu sadarbību varētu īstenot, veicot apmaiņu ar informāciju par tiesību aktiem vai juridisko praksi to jurisdikcijā, vai, attiecīgā gadījumā, nododot otrai pusei sūdzību un pārsūdzību procedūras vai arī pārņemot tās no otras puses.

(17)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis savos tiesību aktos paredzētu iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas par šīs regulas neievērošanu.

(18)

Šīs regulas piemērošanai arī uz citām valūtām, kas nav euro, būtu nepārprotamas priekšrocības, jo īpaši aptverto maksājumu skaita ziņā. Tādēļ, lai atļautu dalībvalstīm, kurās neizmanto euro kā valūtu, šīs regulas piemērošanu attiecināt uz pārrobežu maksājumiem, kas denominēti to valsts valūtā, būtu jāizstrādā paziņošanas procedūra. Tomēr būtu jānodrošina, lai dalībvalstīm, kas jau ir nodrošinājušas atbilstību šai paziņošanas procedūrai, nebūtu jāsniedz jauns paziņojums.

(19)

Ir vēlams, ka Komisija sniedz ziņojumu par to, cik piemēroti būtu atcelt valstīm noteiktos ziņošanas pienākumus, kuru pamatā ir norēķini. Komisijai arī jāsniedz ziņojums par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši izvērtējot IBAN numura un BIC koda izmantošanu maksājumu atvieglošanai Kopienā, kā arī tirgus attīstību saistībā ar tiešā debeta darījumu noteikumu piemērošanu. SEPA attīstības sakarā ir arī vēlams, ka šādā ziņojumā tiktu novērtēts, cik piemērota ir maksimālā robeža EUR 50 000 apmērā, kura pašreiz attiecas uz vienādas maksas principu.

(20)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 2560/2001 būtu jāatceļ.

(21)

Lai nodrošinātu juridisko konsekvenci starp šo regulu un Direktīvu 2007/64/EK, jo īpaši attiecībā uz maksājumu pakalpojumu nosacījumu un informēšanas prasību pārredzamību un attiecībā uz tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu, ir atbilstīgi šo regulu piemērot no 2009. gada 1. novembra. Ir atbilstīgi atļaut dalībvalstīm pieņemtu pasākumus, ar kuriem tiek ieviestas sankcijas par šīs regulas noteikumu neievērošanu, līdz 2010. gada 1. jūnijam.

(22)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,